Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2088(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0175/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0175/2011

Debates :

Balsojumi :

PV 08/06/2011 - 6.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0264

Pieņemtie teksti
PDF 206kWORD 51k
Trešdiena, 2011. gada 8. jūnijs - Strasbūra
IKP un ne tikai ‐ progresa novērtējums mainīgā pasaulē
P7_TA(2011)0264A7-0175/2011

Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcija par IKP un ne tikai ‐ progresa novērtējums mainīgā pasaulē (2010/2088(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 20. augusta paziņojumu “IKP un ne tikai. Progresa novērtējums mainīgā pasaulē” (COM(2009)0433),

–  ņemot vērā konferenci “Tālāk par IKP”, ko 2007. gada novembrī Briselē rīkoja Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija, Romas klubs, Pasaules Dabas fonds un ESAO,

–  ņemot vērā 2009. gada 14. septembrī publiskoto Saimnieciskās darbības un sociālā progresa noteikšanas komisijas ziņojumu (J. E. Stiglitz ziņojums),

–  ņemot vērā Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomikas (TEEB) globālo iniciatīvu, ko 2007. gada jūnijā atbalstīja G8+5 valstu vadītāji, un tās publicētos 2009. un 2010. gada rezultātus,

–   ņemot vērā N. Stern pārskatu par klimata pārmaiņu ekonomisko ietekmi, kas publicēts 2006. gada 30. oktobrī,

–  ņemot vērā Stambulas deklarāciju, kas tika parakstīta 2. ESAO pasaules forumā par statistiku, zināšanām un politiku 2007. gada 30. jūnijā,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2009. gada 10. un 11. decembra, 2010. gada 25. un 26. marta un 2010. gada 17. jūnija sanāksmes secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes (Ekonomikas un finanšu padome) 2009. gada 10. novembra secinājumus par statistiku,

–  ņemot vērā Padomes (Vides padome) 2009. gada 23. oktobra secinājumus par ekoloģiski efektīvu ekonomiku saistībā ar Lisabonas programmu pēc 2010. gada un ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu regulai par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem (COM(2010)0132),

–  ņemot vērā stratēģijas “Eiropa 2020” integrētās pamatnostādnes Eiropas ekonomikas un nodarbinātības politikai, kas ietvertas Eiropas Komisijas 2010. gada 27. aprīļa priekšlikumā,

–  ņemot vērā paziņojumus par Eiropas pārvaldību: Tiesību aktu labāka izstrāde (COM(2002)0275), Labāka regulējuma Eiropas Savienībā stratēģisks pārskats (COM(2006)0689), Otrais labāka regulējuma stratēģisks pārskats Eiropas Savienībā (COM(2008)0032), Trešais labāka regulējuma stratēģisks pārskats Eiropas Savienībā (COM(2009)0015),

–   ņemot vērā ES ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānu (COM(2008)0397),

–  ņemot vērā pieejamos statistikas instrumentus, piemēram, EU-SILC, darbaspēka apsekojumu (LFS), Eirobarometru, Eiropas vērtību pārskatu un Eiropas sociālo pārskatu (ESS),

–  ņemot vērā Eurofound koordinēto Eiropas dzīves kvalitātes apsekojumu (EQLS), kas visaptveroši atspoguļo dzīves kvalitāti un apstākļus Eiropas valstīs (visās ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs) ar vairāk nekā 120 rādītājiem, kuri sniedz salīdzināmus datus par valstīm(1),

–  ņemot vērā 2010. gada 10. marta(2) un 16. jūnija(3) rezolūcijas par stratēģiju “ES 2020”, 2009. gada 8. oktobra rezolūciju(4) par G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā 2009. gada 24. un 25. septembrī, 2006. gada 15. jūnija rezolūciju(5) par pārskatīto Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un 2008. gada 24. aprīļa rezolūciju(6) attiecībā uz Zaļo grāmatu par tirgus instrumentu izmantošanu vides politikā un ar vidi saistītā politikā,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un atzinumus, ko sniedza Attīstības komiteja, Ekonomikas un monetārā komiteja, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja un Reģionālās attīstības komiteja (A7-0175/2011),

A.  tā kā visas starptautiskās iestādes aizvien vairāk atzīst ‐ lai noteiktu vispārējo sabiedrības attīstību, līdztekus IKP ir jāuzlabo arī citi dati un rādītāji;

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “IKP un ne tikai. Progresa novērtējums mainīgā pasaulē” kā iespējamu papildu instrumentu, kas dotu ieguldījumu politikas analīzes un debašu uzlabošanā;

2.  uzsver, ka IKP ir tirgus ekonomiskās aktivitātes rādītājs, kas kļuvis par standarta kritēriju, ko lieto politikas veidotāji visā pasaulē; akcentē, ka IKP ir mēraukla ražošanai, un tas neizsaka vides ilgtspēju, resursu efektivitāti, sociālo integrāciju un sociālo progresu kopumā; turklāt uzsver, ka tas var būt maldinošs tādā nozīmē, ka situācijas normalizēšanas pasākumi pēc tādiem notikumiem kā negadījumi un dabas katastrofas tiek aplūkoti kā ieguvums, nevis izdevumi;

3.  atzīmē, ka līdzās ekonomikas attīstības un produktivitātes novērtēšanai pastāv citi rādītāji, kas ietekmē un raksturo dzīves standartus valstī un kuru kvantitatīva novērtēšana līdz šim nav veikta, kaut arī šādi atbilstīgi rādītāji ir pieejami;

4.  uzsver, ka jāizstrādā papildu rādītāji, lai novērtētu vidēja termiņa un ilgtermiņa ekonomisko un sociālo progresu; aicina izstrādāt skaidrus un izmērāmus rādītājus, kas ņemtu vērā klimata pārmaiņas, bioloģisko daudzveidību, resursu izmantošanas efektivitāti un sociālo integrāciju; turklāt mudina ieviest rādītājus, kas ciešāk pievērstos mājsaimniecību līmenim, atspoguļojot ienākumus, patēriņu un labklājību;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu ieviest ietekmes uz vidi indeksu, ko izteiktu paralēli IKP un kurā sākotnēji būs iekļauti šādi svarīgākie vides politikas virzieni: “klimata pārmaiņas un enerģijas izmantošana”, “daba un bioloģiskā daudzveidība”, “gaisa piesārņojums un ietekme uz veselību”, “ūdens uzmantošana un piesārņojums”, “atkritumu rašanās un resursu izmantošana”;

6.  sagaida, ka uzmanības pārorientēšana uz plašākiem un ilgtspējīgākiem rādītājiem nodrošinās arī sistemātiskāku pievēršanos sociāliem un vides faktoriem jaunattīstības valstīs, tostarp klimata pārmaiņām, bioloģiskajai daudzveidībai, veselībai, izglītībai un pārvaldībai, un tādējādi attīstības politiku varēs orientēt uz vistrūcīgākajām un visnelabvēlīgākajām iedzīvotāju grupām; uzsver, ka šādiem rādītājiem vajadzētu būt saderīgiem un saskaņotiem ar tādām pašreizējām globālām iniciatīvām kā ANO tautas attīstības indekss;

7.  uzsver nepieciešamību novērtēt sabiedrības dzīves kvalitāti; uzskata, ka dzīves kvalitātes sasniegšana un uzturēšana ietver tādus svarīgus un plaši atzītus faktorus kā veselība, izglītība, kultūra, nodarbinātība, mājokļu un vides apstākļi u. c.; uzskata, ka šos faktorus raksturojošiem rādītājiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība; ierosina kvalitatīvu un kvantitatīvu rādītāju pilnveidošanā izmantot EQLS rādītājus, kas attiecas uz galvenajām dzīves kvalitātes jomām;

8.  ņem vērā, kādi pasākumi un instrumenti ir pieņemti Eiropas līmenī, lai izmērītu un analizētu iespējamo likumdošanas iniciatīvu ietekmi uz progresu ‐ ietekmes, tostarp izmaksu un ieguvumu novērtējumi, rentabilitātes un multikritēriju analīze, riska novērtējumi, datu vākšana, statistika, vides ekonomiskie konti, politiskā analīze dažādos politikas līmeņos, ziņojumi par īstenošanas, piemērošanas un pārskatu uzraudzību, ko veic dažādās ES tiesību aktu jomās; pilnībā atbalsta Eiropas vides ekonomisko kontu stabila tiesiskā regulējuma izveidi, jo tas ir pozitīvs solis “IKP un ne tikai” procesā;

9.  ņem vērā to, ka starptautiski arvien vairāk tiek atzītas IKP ierobežotās iespējas kalpot par sociālā progresa, dabas resursu un ekosistēmisko pakalpojumu, tādu nozīmīgu izmaiņu, kas izriet no klimata pārmaiņām, un ilgtspējīgas attīstības rādītāju; atzīst progresu, kas panākts dažādos forumos, piemēram, ANO Attīstības programmā, Pasaules Bankā un ESAO, kā arī cita starpā Komisijā attiecībā uz rādītāju izstrādi, lai izmērītu un analizētu progresu;

10.  uzsver nepieciešamību vienoties par sistēmisku pieeju, nosakot saskaņotu “IKP un ne tikai” sistēmu, kas palīdzētu uzlabot politikas analīzi un debates;

11.  uzsver, ka ir jāizstrādā skaidrs un visaptverošs rādītāju kopums, kas vienlaicīgi būtu konsekvents teorētiskā ziņā, politiski atbilstīgs un empīriski izmērāms, kā arī nodrošinātu salīdzināšanas iespējas starp valstīm un reģioniem; uzsver, ka tas ir jāpaveic ciešā sadarbībā ar citām attiecīgām iestādēm un organizācijām;

12.  uzsver nepieciešamību izstrādāt uzticamus, saskaņotus un savlaicīgus statistikas datus un iegūt ilgtermiņa datu un rādītāju kopumu, ko iespējams izmantot turpmākās attīstības prognozēšanai un politikas veidošanai; iesaka labāk izmantot un apvienot dažādās valsts iestāžu datu bāzes un katrā dalībvalstī izmantot līdzīgu metodoloģiju, kopējus standartus, definīcijas, klasifikācijas un grāmatvedības noteikumus, lai tādējādi garantētu datu kvalitāti un salīdzināmību; aicina datu apkopošanu un apstrādi veikt atbilstoši profesionālās neatkarības, taisnīguma, objektivitātes, ticamības, statistikas konfidencialitātes un izmaksu lietderības principiem, vienlaikus pienācīgu uzmanību pievēršot personas datu aizsardzības jautājumiem; uzskata, ka Eirostatam vajadzētu aktīvi iesaistīties šajā procesā;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) EQLS attiecas uz šādām galvenajām dzīves kvalitātes jēdziena jomām: saimnieciskie resursi un trūcīgums; veselība un veselības aprūpes pieejamība; nodarbinātība un tās kvalitāte; darba un privātās dzīves līdzsvars; ģimenes attiecības un atbalsts; sociālā integrācija/atstumtība (dzīve kopienā un sociālā līdzdalība); izglītība un apmācība; mājokļu kvalitāte un vietējā vide; sociālais kapitāls un sabiedrības kvalitāte; sabiedrisko pakalpojumu kvalitāte; personīgā labklājība (tostarp laimes izjūta, apmierinātība ar dzīvi, optimistisks nākotnes redzējums).
(2) OV C 349 E, 22.12.2010., 30. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0223.
(4) OV C 230 E, 26.8.2010., 1. lpp.
(5) OV C 300 E, 9.12.2006., 487. lpp.
(6) OV C 259 E, 29.10.2009., 86. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika