Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2007. gada 20. jūnija rezolūciju par Eiropas satelītu radionavigācijas programmas (Galileo) finansēšanu saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu un daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru(3),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Rīcības plāns globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem” (COM(2010)0308),

–  ņemot vērā Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūras 2010. gada oktobrī sagatavoto tirgus pārskatu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “ES budžeta pārskatīšana” (COM(2010)0700),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu “Eiropas satelītu radionavigācijas programmu starpposma pārskats” (COM(2011)0005),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, kā arī Budžeta komitejas atzinumus (A7-0165/2011),

A.  tā kā Eiropas Parlaments vienmēr ir sniedzis pilnu atbalstu Eiropas Globālās satelītu navigācijas sistēmas (GNSS) izveidei, izmantojot programmas Galileo un EGNOS, lai nodrošinātu Eiropas iedzīvotājiem pilnvērtīgāku ikdienas dzīvi, garantējot Eiropas autonomiju un neatkarību, un lai iegūtu nozīmīgu daļu no pasaules augsto tehnoloģiju tirgus, kurā noteicošā loma ir satelītu navigācijai;

B.  tā kā pašlaik ES ir atkarīga no globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS), ko izstrādājušas ASV un kas ES ir vajadzīga, lai veiktu saimnieciskās darbības, kuras kopumā nodrošina aptuveni 7 % no IKP;

C.  tā kā sagaidāms, ka Galileo sniegs priekšrocības salīdzinājumā ar GPS, nodrošinot, piemēram, pakalpojumu lielāku precizitāti, globālu integritāti, autentificēšanu un uzticamību, kā arī Savienības stratēģisko autonomiju;

D.  tā kā globālais GNSS tirgus ārkārtīgi strauji palielinās un tiek lēsts, ka 2020. gadā tā vērtība varētu sasniegt aptuveni EUR 150 miljardus, no kuriem ES nodrošinātu mazāk nekā 20 %;

E.  tā kā Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) pakalpojumus jau tagad ik dienu izmanto 80 000 Eiropas lauksaimnieku un to nesen sertificēja izmantošanai civilajā aviācijā, un tā kā sertificēšana izmantošanai jūras transportā sagaidāma jau tuvākajā laikā;

F.  tā kā ir iecerēts, ka Galileo jākļūst par pasaulē mūsdienīgāko un tehnoloģiski progresīvāko GNSS, kas nākotnē varētu kalpot par pasaules mēroga standartu kā mērķtiecīgi veidots zinātnes sasniegumu, progresīvu tehnoloģiju un cilvēku prasmju kopums, veicinot jaunradi un ES rūpniecības konkurētspēju;

G.  tā kā EGNOS un Galileo nodrošinās ES ekonomikai un sabiedrībai netiešus ieguvumus EUR 60 miljardu apmērā, jo palielināsies ceļu un gaisa satiksmes drošība, samazināsies gaisa piesārņojums un pesticīdu patēriņš, tiks radītas jaunas darba vietas un garantēta sabiedrības drošība, un tas būs izmaksu ziņā lietderīgāks ieguvums salīdzinājumā ar citiem tamlīdzīgiem ieguldījumiem;

H.  tā kā četras globālās un divas reģionālās satelītu navigācijas sistēmas veido dažādi starptautiski tirgus dalībnieki, saistībā ar Galileo īstenošanu ir ļoti svarīgi ātri nodrošināt pieejamus pakalpojumus, lai šī Eiropas sistēma iespējami drīz kļūtu par vēl vienu nozīmīgu GNSS atsauces sistēmu;

I.  tā kā GNSS programmu finansēšanai sākotnēji izvēlētais risinājums ‐ publiskā un privātā sektora partnerība ‐ izrādījās neveiksmīgs, 2007. gadā nācās pieņemt lēmumu turpmāk šīs programmas īstenot, tās finansējot tikai no Savienības budžeta (EUR 3,4 miljardi definēšanas, apstiprināšanas un izvēršanas posmam līdz 2013. gadam), tātad tās pilnībā pieder Eiropas Savienībai, un līdz ar to Galileo un EGNOS ir pirmie lielie šāda veida projekti, kas ir ES īpašums;

J.  tā kā Galileo ir civila sistēma, ko pārvalda civilpersonas, un, izmantojot šo sistēmu, visi pakalpojumi būtu jāsniedz atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem kosmosa jomā, ES līgumiem, kā arī ANO Statūtos un ES līgumos noteiktajiem principiem;

K.  tā kā, pieaugot programmas izmaksām, kuras cita starpā pieauga neprecīzi aplēstu izmaksu un izmaksu pārvaldības stratēģiju dēļ, ar pašreizējo budžetu iespējams finansēt tikai 18 satelītu izvietošanu, kas nodrošina vien sākotnējo darbības jaudu;

L.  tā kā Komisijai ir skaidri jāizvērtē visi iespējamie tehniskie risinājumi un attiecīgās izmaksas un ieguvumi, pirms pieņemt lēmumu par turpmākām finanšu saistībām, kas iekļaujamas ES budžetā saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu,

Termiņa vidusposma pārskatīšana ‐ īstenošanas novērtējums

1.  atzinīgi vērtē Komisijas ziņojumu, kurā izklāstīta pašreizējā situācija un turpmākie uzdevumi, ko nāksies veikt, īstenojot šo nozīmīgo pamatiniciatīvu;

2.  tomēr pauž nožēlu, ka ir aizkavējusies termiņa vidusposma pārskata publicēšana, tādēļ pārāk ilgi nav bijis skaidrības par kopējo projekta īstenošanas gaitu un tā finanšu stāvokli, un tas nelabvēlīgi ietekmē GNSS lietojumu ieviešanu tirgū un sabiedrības atbalstu;

3.  lai veicinātu pārredzamību, aicina Komisiju, ņemot vērā pašreizējo situāciju, atjaunināt GNSS stratēģisko pamatu (C(2008)8378), tostarp galvenās darbības, budžeta tāmes un grafiku, kas nepieciešams mērķu sasniegšanai;

4.  lai nepieļautu, ka arī turpmāk tiks pārsniegtas izmaksas, aicina Komisiju īstenot stingru politiku attiecībā uz izmaksu ierobežošanu un riska mazināšanu, cita starpā pasākumus, kas nepieciešami satelītu palaišanas izmaksu kontrolēšanai; ierosina Komisijai izvērtēt līdz šim gūtos atzinumus un šajā nolūkā apsvērt iespēju izmantot neatkarīgu ekspertu pakalpojumus, pieaicinot arī nozares pārstāvjus, lai ievērojami uzlabotu projekta vadības efektivitāti;

5.  lai ievērotu saspringto grafiku, aicina Komisiju visiem izšķirošas nozīmes darbu blokiem paredzētajās iepirkuma procedūrās īstenot ieteiktos riska mazināšanas pasākumus, piemēram, izmantot “divus piegādātājus”, ņemot vērā faktiskās konkurences līmeni attiecīgajos tirgos, kā arī politisko gribu nākotnē izmantot Eiropā pieejamo palaišanas jaudu, kā tas cita starpā minēts 7. Kosmosa padomes 2010. gada 25. novembra rezolūcijā;

Finanšu stāvoklis

6.  uzskata, ka sākotnējā darbības jauda, kas nodrošinās pirmo pakalpojumu sniegšanu, pamatojoties uz 18 satelītiem, būtu jāsasniedz vēlākais līdz 2014. gadam, lai Galileo patiesi kļūtu par otro svarīgāko GNSS pamatkonfigurāciju uztvērēju ražotājiem; šajā sakarībā mudina Komisiju nodrošināt, ka iespējami drīz tiek palaisti darbības apstiprināšanai orbītā vajadzīgie četri satelīti, noteikt skaidru turpmākās rīcības plānu attiecībā uz pārējo 14 satelītu palaišanu, kā arī pabeigt pēdējos sagatavošanās darbus;

7.  ir pārliecināts, ka mērķis nodrošināt pilnu darbības jaudu, izmantojot 27 satelītu konfigurāciju kopā ar attiecīgu skaitu rezerves satelītu un atbilstošu virszemes infrastruktūru, ir priekšnoteikums tam, lai ar Galileo nodrošinātu pievienoto vērtību attiecībā uz autentificēšanu, augstu precizitāti un nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu un tādējādi sniegtu gan ekonomiskus, gan sociālus ieguvumus; uzskata, ka pilnas darbības jaudas sasniegšanai ir nepieciešams skaidrs un nepārprotams visu Eiropas iestāžu atbalsts, lai pārliecinātu lietotājus un ieguldītājus par ES ilgtermiņa saistībām; tālab aicina Komisiju dot attiecīgu mājienu tirgus dalībniekiem;

8.  pauž nožēlu par to, ka, vēlreiz pielāgojot pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu, nav ierosināts šai programmai piešķirt papildu finansējumu, kā rezultātā vēl vairāk ir ieilgusi tās īstenošana, radušās papildu izmaksas un, iespējams, vairs neizdosies izmantot šo vienreizējo izdevību; ņemot to vērā, uzskata ‐ pilna darbības jauda ir jāsasniedz vēlākais līdz 2018. gadam, un tas, pēc Komisijas ieskatiem, nozīmē, ka papildus būs vajadzīgi vēl EUR 1,9 miljardi un ikgadējs finansējums, lai, sākot ar 2014. gadu, segtu turpmākos darbības izdevumus aptuveni EUR 800 miljonu apmērā; aicina Komisiju enerģiski rīkoties, lai noteiktu visus iespējamos ietaupījumus, kas nodrošinātu finansējuma efektivitāti, un izveidot attiecīgu finansēšanas struktūru (cita starpā ņemot vērā ieņēmumus, kurus nodrošinātu ar Galileo sniegtie komercpakalpojumi), tā ierobežojot vajadzīgā papildu finansējuma apjomu;

9.  uzsver, ka pašlaik GNSS pētniecības un izstrādes darbībām atvēlētais ES finansējums ir tikai EUR 15 miljoni gadā; brīdina par iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz citām pētniecības un izstrādes programmām, ja papildu finansējums šīm darbībām tiks nodrošināts no pašreizējās pamatprogrammas (Septītās pamatprogrammas); uzskata, ka turpmāk lielāks finansējums būtu jāpiešķir no Astotās pamatprogrammas un ar citu pasākumu palīdzību, kas veicinātu ar GNSS nodrošinātu produktu un pakalpojumu pilnveidošanu;

10.  uzsver, ka lielāks finansējums ir jāpiešķir GNSS lietojumu un pakalpojumu izstrādes veicināšanai, jo tam ir ļoti svarīga nozīme, lai nodrošinātu Galileo infrastruktūrā ieguldīto līdzekļu pilnīgu izmantošanu un lai Galileo sistēma sāktu darboties ar pilnu jaudu;

Sabiedrības informētība

11.  ir stingri pārliecināts, ka papildu finansējumu GNSS var nodrošināt, tikai ievērojami veicinot lēmumu pieņēmēju un plašākas sabiedrības izpratni par ieguvumiem, ko ES ekonomikai un sabiedrībai sniegs GNSS; pauž atzinību par konkrētām iniciatīvām, piemēram, ikgadējo Galileo ideju konkursu, kura rīkotāji 2010. gadā bija saņēmuši 350 pieteikumus no 44 valstīm, Galileo konkursu bērniem un GNSS jauninājumu balvu;

12.  mudina Komisiju un Eiropas GNSS aģentūru pielikt krietni vairāk pūļu, lai veicinātu potenciālo lietotāju un ieguldītāju izpratni par GNSS, sekmējot GNSS nodrošināto pakalpojumu izmantošanu, kā arī lai noteiktu un saskaņotu pieprasījumu pēc šiem pakalpojumiem Eiropā; šajā sakarībā uzsver, ka Galileo projekts ES mērogā skar sabiedrības intereses un tātad attaisno publisko finanšu izmantošanu;

13.  aicina Komisiju un Eiropas GNSS aģentūru rosināt valsts iestāžu un ar kosmosa izpēti saistītu MVU ieinteresētību, jo tie ir GNSS iespējamie galalietotāji, šajā nolūkā izmantojot atbilstīgus izsoles uzaicinājumus, informatīvas kampaņas un tehnoloģiju nodošanas mehānismus, vienlaikus uzsverot to, cik svarīgi ir saglabāt līdzsvaru starp Eiropas reģioniem;

Starptautiskā dimensija

14.  aicina Komisiju aktīvi sadarboties ar tiem pasaules reģioniem, kur Eiropas GNSS tehnoloģijas un lietojumu ieviešana var palīdzēt tirgus attīstībai, piemēram, ar Latīņamerikas, Dienvidaustrumu Āzijas un Āfrikas valstīm;

15.  atbalsta Komisijas centienus nodrošināt Galileo savietojamību un sadarbspēju ar citām satelītu navigācijas sistēmām, kā arī nodrošināt standartizāciju pasaules mērogā; šajā sakarībā mudina Komisiju un dalībvalstis izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai ar Ķīnu nevilcinoties atrisinātu pašreizējos savietojamības jautājumus;

Turpmākie uzdevumi ‐ finansēšana un pārvaldība

16.  uzsver, ka kosmosa politikai un GNSS programmai ir stratēģiska nozīme, lai īstenotu patiesu Eiropas rūpniecības politiku, pamatojoties uz konkrētiem projektiem, no kuriem taustāmu labumu gūtu gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi; tādēļ aicina Komisiju atzīt, ka satelītu navigācijai var būt svarīga nozīme, un iekļaut šo tehnoloģiju visu pārējo attiecīgo Kopienas politikas nostādņu izstrādes procesā;

17.  norāda, ka ilgtermiņa stabilitātei ir svarīga nozīme, lai līdz minimumam samazinātu turpmākus termiņu kavējumus, ar ievērojamām izmaksām saistītu pārprojektēšanu un lietotāju bāzes iespējamo destabilizāciju; šajā sakarībā aicina Komisiju ātri iesniegt likumdošanas priekšlikumus par GNSS programmu turpmāko pakalpojumu līmeni, finansēšanu un pārvaldību; turklāt uzskata, ka ir ļoti svarīgi uzkrāt attiecīgās prasmes un apkopot gūto pieredzi, lai nodrošinātu programmu labu pārvaldību;

18.  aicina Komisiju ietekmes novērtējumā, ko tā veiks saistībā ar gaidāmo likumdošanas priekšlikumu, iekļaut šādu skaidri formulētu un vispusīgu informāciju:

19.  uzskata ‐ tā kā Galileo un EGNOS ir Eiropas programmas, kas pieder ES un skar sabiedrības intereses ES mērogā, tās galvenokārt vajadzētu finansēt no ES budžeta; ir pārliecināts, ka, nodrošinot ieguldījumu no ES budžeta, būtu jāizpēta arī visi citi iespējamie finansējuma avoti, tostarp novatoriski finansēšanas veidi; uzsver, ka pagātnes pieredze liecina ‐ budžeta līdzekļu izmantošana īpašā, steidzamā kārtībā var apdraudēt šādu stratēģisku, lielmēroga ES projektu sekmīgu īstenošanu un pievienoto vērtību, kā arī vājināt tiem vajadzīgo politisko impulsu; tādēļ uzskata, ka būtu jārod pamatots un vispārējs ilgtermiņa finansēšanas risinājums; ierosina no ES budžeta piešķirt iepriekš noteiktu ikgadēju summu (Galileo infrastruktūras pilnīgas izveides, kā arī pamatdarbības izmaksu finansēšanai); norāda, ka laikposmam pēc 2013. gada aprēķinātās summas, kas norādītas termiņa vidusposma pārskatā, ir tikai aptuvenas, un aicina Komisiju līdz 2011. gada vasarai iesniegt izsmeļošu pārskatu par aprēķinātajām vajadzīgā finansējuma summām, tā veicinot projekta publiskumu, prognozējamību un pārredzamību;

20.  uzskata, ka neparedzētas papildu izmaksas būtu jāfinansē no Kopienas budžeta tā, lai netiktu apdraudēta pašreizējo programmu īstenošana; šajā sakarībā aicina Komisiju apsvērt iespēju šādu neparedzētu izmaksu segšanai izveidot “Galileo rezerves fondu”;

21.  uzskata, ka, veidojot GNSS ilgtermiņa pārvaldības un vadības struktūru, ir jānodrošina pienākumu un atbildības sadale starp Komisiju, Eiropas GNSS aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un jārisina arī citi aktuāli jautājumi, piemēram, par izmaksu pienācīgu sadalījumu, ieņēmumu sadales mehānismu, atbildības režīmu, cenu noteikšanas politiku un privātā sektora iespējamo līdzdalību un ieguldījumu GNSS programmu īstenošanā; šajā sakarībā aicina Komisiju raiti īstenot aizsākto pārdomu procesu par turpmāku sistēmas darbības pārvaldīšanas kārtību, uzņemties atbildību par ilgtermiņa darbībām un infrastruktūras pielāgošanu, nodrošināt datu un pakalpojumu pastāvīgu piegādi lietotājiem, kā arī radīt maksimāli daudz iespēju komercpakalpojumu izstrādei;

22.  uzsver ‐ ir svarīgi panākt, lai ikviena GNSS ilgtermiņa pārvaldības un vadības struktūra būtu pilnīgi pārskatāma, finansiāli pārdomāta un atbildīga par savu darbību, kā arī tiktu vadīta ar maksimālu pienākuma apziņu; šajā sakarībā norāda, ka šis darbs būtu regulāri jākoordinē ar Padomi un Eiropas Parlamentu, cita starpā detalizēti precizējot informāciju;

23.  aicina Komisiju izveidot attiecīgus mehānismus, kas garantētu, ka ar GNSS nodrošināti pakalpojumi un lietojumi (gan privāti, gan publiski regulēti) neskar iedzīvotāju pamattiesības, proti, tiesības uz privāto dzīvi un datu aizsardzību;

o
o   o

24.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un EKA.

(1) OV C 146 E, 12.6.2008., 226. lpp. (2) OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp. (3) OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.