Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pašreizējo Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses(1), un 2008. gadā uzsāktās sarunas par jaunu ES un Krievijas nolīgumu, kā arī 2010. gadā uzsākto modernizācijas partnerību,

–  ņemot vērā ES un Krievijas 2003. gada 31. maija kopīgajā paziņojumā pēc Sanktpēterburgā noritējušas vienpadsmitās ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes pausto kopīgo mērķi izveidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kopēju sadarbības telpu ārējās drošības jomā un kopēju pētniecības un izglītības telpu, iekļaujot arī kultūras aspektus (četras kopējās telpas),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un ES un Krievijas attiecībām, jo īpaši 2011. gada 17. februāra rezolūciju par tiesiskumu(2), 2010. gada 17. jūnija rezolūciju(3) par ES un Krievijas augstākā līmeņa tikšanos, 2009. gada 12. novembra rezolūciju par gatavošanos ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmei Stokholmā 2009. gada 18. novembrī(4), 2009. gada 17. septembra rezolūciju par cilvēktiesību aktīvistu slepkavībām Krievijā(5) un 2009. gada 17. septembra rezolūciju par energoapgādes drošības ārējiem aspektiem(6),

–  ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes cilvēktiesību jautājumos un pēdējo šādu sanāksmi 2011. gada 4. maijā,

–  ņemot vērā parakstītos nolīgumus un kopīgos paziņojumus, kas pieņemti ES un Krievijas 2010. gada 31. maija un 1. jūnija augstākā līmeņa sanāksmē Rostovā pie Donas,

–  ņemot vērā ES augstās pārstāves Catherine Ashton 2011. gada 24. maija paziņojumu Mihaila Hodorkovska un Platona Ļebedeva lietu,

–  ņemot vērā ES un Krievijas parlamentārās sadarbības komitejas līdzpriekšsēdētāju kopīgo paziņojumu 2011. gada 18. maijā Sočos,

–  ņemot vērā 2011. gada 9. un 10. jūnijā Ņižņijnovgorodā paredzētās ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes darba plānu,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā Krievija, būdama ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle, kopā ar ES ir atbildīga par globālās stabilitātes uzturēšanu, un tā kā ES un Krievijas ciešāka sadarbība un labas kaimiņattiecības ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu stabilitāti, drošību un labklājību ne tikai Eiropā, bet arī ārpus tās; tā kā ir svarīgi, lai ES attiecībās ar Krievijas Federāciju būtu vienots viedoklis, tiktu izrādīta solidaritāte un vienotību un šīs attiecības balstītos uz savstarpējām interesēm un kopējām vērtībām;

B.  tā kā stratēģiskās partnerības nolīguma noslēgšana starp ES un Krievijas Federāciju vēl aizvien ir būtiski svarīga tālākai sadarbības attīstībai un sadarbības intensitātes palielināšanai starp abiem partneriem;

C.  tā kā gan ekonomiski, gan politiski ES un Krievija ir savstarpēji atkarīgas; tā kā Eiropas Savienība ir apņēmusies turpināt padziļināt un attīstīt savas attiecības ar Krieviju, pamatojoties uz dziļu apņēmību sekmēt demokrātisku principu ievērošanu;

D.  tā kā joprojām pastāv bažas attiecībā uz Krieviju par pamattiesību un cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību, tiesiskumu, tiesu neatkarību, plašsaziņas līdzekļu politisku kontroli, represīviem pasākumiem pret žurnālistiem un opozīciju, kā arī vēlēšanu taisnīgumu; tā kā Krievijas Federācija ir pilntiesīga Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas locekle un tādējādi ir apņēmusies ievērot demokrātijas un cilvēktiesību principus;

E.  tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākās lietās un spriedumos ir nosodījusi Krievijas Federāciju par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā spriedumu izpilde nav pietiekama;

F.  tā kā daudzas starptautiskas problēmas, jo īpaši attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem, Lībiju, Irānu, terorismu, energoapgādes drošību, klimata pārmaiņām un finanšu krīzēm, netiks atrisinātas bez atbildīgām un atsaucīgām attiecībām ar Krieviju;

G.  tā kā labas kaimiņattiecības, miers un stabilitāte kopējās kaimiņvalstīs ir gan Krievijas, gan ES interesēs; tā kā Krievija gandrīz trīs gadus pēc konflikta ar Gruziju joprojām neievēro 2008. gada 12. augusta un 8. septembra vienošanās par karaspēka izvešanu no okupētajām Dienvidosetijas un Abhāzijas provincēm un atgriešanu pirmskonflikta pozīcijās un nenodrošina Eiropas Savienības Uzraudzības misijai piekļuvi šīm teritorijām;

1.  atkārtoti pauž pārliecību, ka Krievija vēl aizvien ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības partneriem stratēģiskās sadarbības veidošanā, ar kuru to vieno ne tikai ekonomiskās un tirdzniecības intereses, bet arī mērķis cieši sadarboties Eiropā un starptautiskā līmenī;

2.  norāda, ka augstākā līmeņa sanāksme Ņižņijnovgorodā koncentrēsies uz ES un Krievijas kopīgajiem uzdevumiem (piemēram, ekonomikas un finanšu krīzi, modernizācijas partnerību, iestāšanos PTO, ar enerģētiku un energoapgādes drošību saistītajiem jautājumiem, mobilitāti un bezvīzu režīmu starp ES un Krieviju, starptautiskiem un reģionāliem jautājumi, sadarbību krīžu pārvaldībā, cilvēktiesībām un tiesiskumu);

3.  aicina ES un Krieviju izmantot gaidāmo augstākā līmeņa sanāksmi, lai pastiprinātu sarunas par drīzumā noslēdzamo jauno Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas pamatojas uz ES un Krievijas savstarpēju atkarību, un uzsver, ka tā spēcīgi atbalsta visaptverošu, juridiski saistošu nolīgumu, kurš attiecas uz politisko, ekonomisko un sociālo sistēmu un tādējādi aptver visas ar demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību, jo īpaši pamattiesību, ievērošanu saistītās jomas, kurām ir jābūt šī nolīguma neatņemamām sastāvdaļām, ar nosacījumu, ka Krievija ir gatava īstenot pasākumus, lai veicinātu tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu;

4.  atkārtoti pauž atbalstu modernizācijas partnerībai; atzinīgi vērtē iniciatīvu izstrādāt vienotu progresa ziņojumu, tomēr uzsver, ka ir jāvienojas par nākamajiem pasākumiem, ņemot vērā līdz šim panāktos rezultātus saistībā ar Eiropas Savienības un Krievijas četrām kopējām sadarbības telpām un joprojām pastāvošajām nepilnībām; īpaši atbalsta sadarbību pētniecības un izstrādes jomā un uzsver, ka četru kopējo telpu pamatā ir savstarpīguma princips; tādēļ aicina gaidāmās ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes dalībniekus veikt pasākumus, lai formulētu kopīgus mērķus; uzsver, ka ir svarīgi risināt jautājumus par efektīvu un neatkarīgu tiesu sistēmu darbību un korupcijas apkarošanas pasākumu pastiprināšanu; uzsver, ka ES ir gatava jebkādā iespējamā veidā palīdzēt, lai uzlabotu neatkarīgas tiesiskuma sistēmas efektivitāti Krievijā; atzinīgi vērtē Krievijas paziņojumu, ka tā parakstīs ESAO Konvenciju par ārvalstu valsts amatpersonu uzpirkšanas apkarošanu;

5.  pauž cerību, ka augstākā līmeņa sanāksme palīdzēs atrisināt atlikušos jautājumus saistībā ar Krievijas pievienošanos PTO pēc ES un Krievijas 2010. gada decembra divpusējās vienošanās par šīs valsts pievienošanos PTO; atkārtoti atbalsta Krievijas pievienošanos, kas palīdzēs radīt līdzvērtīgus konkurences apstākļus abu pušu uzņēmējiem, kā arī sekmēs un liberalizēs tirdzniecību pasaules ekonomikā; aicina Krievijas iestādes pieņemt stabilu un taisnīgu tiesisko regulējumu, lai pienācīgi regulētu uzņēmējdarbību; uzsver, ka Krievijai, lai tā varētu pievienoties PTO, ir jāievēro visi PTO noteikumi, tātad arī jāatsakās no jebkādiem protekcionisma pasākumiem, tostarp jāizlabo situācija saistībā ar tādiem tirdzniecības kavēkļiem kā Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas muitas savienība, kuras izveides rezultātā ir paaugstinājušies konsolidētie tarifi;

6.  uzsver, ka dalība PTO un tās īstenošana palīdzēs Krievijai piesaistīt vairāk ārvalstu ieguldījumu un dažādot tās ekonomiku, jo nodrošinās tiesisko regulējumu, kas palielinās ieguldītāju uzticēšanos; aicina Krievijas iestādes ļaunprātīgi neizmantot sabiedrības veselības apsvērumus, lai īstenotu nepamatotus protekcionisma pasākumus; šajā sakarībā aicina Krievijas iestādes pārskatīt aizliegumu visam ES dārzeņu importam;

7.  ņem vērā ES un Krievijas pašreiz notiekošo dialogu par turpmākiem vīzu režīma atvieglojumiem; atbalsta apņemšanos izpildīt ilgtermiņa mērķi ‐ ieviest bezvīzu režīmu starp ES un Krieviju, balstoties uz pakāpenisku pieeju, kas orientēta uz saturu un praktisku virzību; atzinīgi vērtē 2011. gada maijā paziņotos kopējos pasākumus (ceļvedi) bezvīzu režīma ieviešanai starp Krieviju un ES; uzsver to, ka šim dialogam būtu jānorit saskaņā ar vīzu režīma atvieglojumu procesu attiecībā uz Austrumu partnerības valstīm; atgādina, ka gan ES, gan Krievijai ir pilnībā jāīsteno parakstītie nolīgumi; aicina augsto pārstāvi un Komisiju pārliecināt Krieviju pārstāt izdot pases Dienvidosetijas un Abhāzijas okupēto teritoriju iedzīvotājiem; uzsver nepieciešamību pārtraukt jebkādus drošības pārkāpumus Eiropā; aicina turpināt sadarbību saistībā ar nelegālās imigrācijas novēršanu, kontroles uzlabošanu robežšķērsošanas punktos un informācijas apmaiņu par terorismu un organizēto noziedzību;

8.  uzsver energoapgādes jautājuma nozīmīgumu un pauž viedokli, ka Krievijas enerģētikas politika attiecībā uz dalībvalstīm un kopīgajām kaimiņvalstīm parādīs to, vai Krievija patiešām ir nopietni apņēmusies kļūt modernāka un demokrātiskāka; uzsver, ka dabas resursu piegādi nedrīkst izmantot par politisku instrumentu; uzsver, ka šādas sadarbības pamatprincipiem jābūt savstarpējai atkarībai un pārredzamībai, kā arī vienlīdzīgām iespējām piekļūt tirgiem, infrastruktūrai un investīcijām; atzinīgi vērtē Krievijas izrādīto interesi par juridiski saistošu enerģētikas sistēmu; atgādina, ka ES ir ieinteresēta līdzsvarotā un trīspusējā (ES, Krievija, Ukraina) risinājumā turpmākas gāzes piegādes ES nodrošināšanai; aicina ES un Krieviju cieši sadarboties attiecībā uz izejvielu un retzemju metālu piegādi, jo īpaši uz izšķirīgi svarīgo vielu piegādi, un šajā sakarībā aicina ievērot starptautiskos noteikumus, jo īpaši PTO noteikumus;

9.  aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, ka Enerģētikas hartas nolīguma un tam pievienotā tranzīta protokola principi tiek iekļauti jaunajā ES un Krievijas partnerības nolīgumā, lai nodrošinātu uzticamu, drošu un uz līdzvērtīgiem standartiem balstītu enerģijas piegādi; atzinīgi vērtē atjauninātas agrās brīdināšanas sistēmas pieņemšanu 2011. gada februārī, lai turpmāk uzlabotu koordināciju piedāvājuma un pieprasījuma ārkārtas gadījumos; atzinīgi vērtē nolīgumu par padomdevēja gāzes foruma izveidi, kuram vajadzētu sniegt ieguldījumu, tostarp nozares pārstāvju ieguldījumu, Krievijas un Eiropas gāzes tirgu attīstībā;

10.  mudina Krievijas Federāciju palielināt savu ieguldījumu klimata pārmaiņu problēmas risināšanā, samazinot savas siltumnīcefekta gāzu emisijas un jo īpaši uzlabojot energoefektivitāti; aicina ES un Krieviju cieši sadarboties starptautiskās UNFCCC un Kioto Protokola sarunās par visaptverošu klimata pārmaiņu politiku pēc 2012. gada;

11.  sagaida, ka ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes dalībnieki centīsies panākt ES partneru vienotu apņemšanos īstenot augstākos drošības standartus, vērienīgas slodzes pārbaudes atomelektrostacijās un ciešāku starptautisku sadarbību, pēc gūtās pieredzes saistībā ar pastāvīgo kodolkrīzi Fukušimas atomelektrostacijā; uzskata, ka tas jo īpaši attiecas uz vēl joprojām izmantotajām Černobiļas tipa atomelektrostacijām;

12.  uzsver, ka šī augstākā līmeņa sanāksme notiks izšķirīgā laikposmā, kad Krievijā norit gatavošanās Valsts domes vēlēšanām, un uzskata, ka ir svarīgi, lai šīs vēlēšanas būtu brīvas un taisnīgas un noritētu atbilstīgi Eiropas Padomes un EDSO noteiktajiem standartiem; norāda, ka dažas politisko partiju un kandidātu sarakstu reģistrācijas procedūras izrādījušās nepamatotas un tādējādi ir šķērslis brīvām un taisnīgām vēlēšanām; norāda, ka nav vienisprātis attiecībā uz jebkādu ierobežojumu radīšanu opozīcijas partijām reģistrēties vēlēšanām, un aicina Krieviju attiecīgi rīkoties, lai īstenotu Eiropas Padomes un EDSO noteiktos vēlēšanu standartus; mudina Krievijas iestādes ļaut EDSO/Eiropas Padomes veikt ilgtermiņa vēlēšanu novērošanu jau agrākā posmā un aicina AP/PV pastāvēt uz misijas izveidi šādā nolūkā;

13.  atkārtoti apstiprina, ka Krievijai ir steidzami jāīsteno demokrātijas pamatprincipi, tiesiskums, cilvēktiesības un plašsaziņas līdzekļu brīvība, kas ir šīs sadarbības pamatā; aicina Krieviju veikt konkrētus pasākumus, lai uzlabotu tās situāciju cilvēktiesību ievērošanas jomā un pasargātu žurnālistus, cilvēktiesību aktīvistus, minoritātes un opozīcijas pārstāvjus no vardarbības un iebiedēšanas;

14.  atzinīgi vērtē Krievijas puses vēlmi atklāti un konstruktīvi iesaistīties to galveno jautājumu risināšanā, kuri ES pārstāvji izvirzīja 2011. gada 4. maija apspriedē par cilvēktiesībām; aicina šo procesu uzsākt, tajā sniedzot ieguldījumu Eiropas Parlamentam un Valsts domei, kā arī piedaloties attiecīgajām Krievijas iestādēm, tostarp Tieslietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai, kā arī cilvēktiesību jomas NVO, neatkarīgi no tā, vai dialogs notiek Krievijā vai ES dalībvalstī; uzsver nepieciešamību uzturēt ciešas saiknes ar pilsonisko sabiedrību Krievijā un saglabāt atbalsta programmas tās attīstībai; pauž lielas bažas par NVO un cilvēktiesību aizstāvju statusu Krievijā; atzinīgi vērtē Krievijas Ārlietu ministrijas lēmumu iecelt īpašo vēstnieku cilvēktiesību dialoga jautājumos;

15.  atgādina Komisijai par Eiropas Parlamenta 2011. gada budžetā pieņemto priekšlikumu izveidot ES un Krievijas pilsoniskās sabiedrības dialogu saistībā ar divreiz gadā notiekošajām ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmēm; aicina modernizācijas partnerības sistēmā iekļaut ES un Krievijas pilsoniskās sabiedrības forumu;

16.  ar bažām pieņem zināšanai Krievijas apelācijas tiesas 2011. gada 26. maija spriedumu Mihaila Hodorkovska un viņa darījuma partnera Platona Ļebedeva lietā, kas ir kārtējais politiski motivētais tiesas spriedums; nosoda politisko iejaukšanos šajā tiesas prāvā; atzinīgi vērtē Krievijas prezidenta D. Medvedeva lēmumu izmeklēt šo lietu Prezidenta cilvēktiesību padomē; atzinīgi vērtē Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu šajā lietā, atzīstot Mihaila Hodorkovska prasību par nelikumīgu turēšanu apcietinājumā; pieņem zināšanai Krievijas prezidenta D. Medvedeva lēmumu uzsākt izmeklēšanu par kriminālajām apsūdzībām pret Sergeju Magņitski; mudina izmeklēšanas komiteju, cik drīz vien iespējams, publicēt neatkarīgu un visaptverošu ziņojumu; atzinīgi vērtē to, ka ir notiesātas Anastasijas Baburovas un Staņislava Markelova slepkavībās vainojamās personas, un aicina Krievijas iestādes turpināt darbu saistībā ar šo lietu; pieņem zināšanai, ka ir apcietināta par Annas Poļitkovskas slepkavības izdarīšanu aizdomās turamā persona;

17.  pauž nožēlu, ka, pretēji Krievijas saistībām, ko tā kā Eiropas Padomes dalībvalsts uzņēmusies attiecībā uz pulcēšanās brīvības nodrošināšanu, turpinās iedzīvotāju mierīgas pulcēšanās aizliegumi un vardarbīga izdzenāšana, tostarp jau sesto gadu pēc kārtas tas notiek attiecībā uz seksuālo minoritāšu gājienu Maskavā, pat neraugoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2011. gada aprīļa galīgo nolēmumu; sagaida, ka ES delegācijas un diplomāti turpmāk aktīvi īstenos instrumentu kopumu, ar ko paredz sekmēt un aizsargāt lesbiešu, geju, biseksuālu un transpersonu (LGBT) visu cilvēktiesību ievērošanu;

18.  vērš uzmanību uz to, ka Krievijai ir steidzami jāatrisina jautājumus par daudzo Krievijas nepilsoņu juridisko statusu;

19.  pauž bažas par nāvējošiem negadījumiem Kalnu Karabahā un atzinīgi vērtē G8 valstu 2011. gada 26. maijā publiskoto kopīgo paziņojumu, kurā tika uzsvērta vienprātība par nepieciešamību veikt izšķirošus pasākumus, lai panāktu mierīgu konflikta atrisinājumu Kalnu Karabahā; aicina Krieviju palīdzēt atrisināt konfliktu, nevis piegādāt ieročus abām konfliktā iesaistītajām pusēm; mudina AP/PV veikt pasākumus, lai novērstu iespējamu konflikta saasināšanos, un prasa izveidot līdzekļus, kas atturētu puses pārkāpt Biškekas pamiera nolīgumu;

20.  aicina Krieviju ievērot tās parakstītās vienošanās, izpildīt visus sešu punktu vienošanos par pamieru noteikumus un nekavējoties izvest karaspēku no okupētajiem Gruzijas apgabaliem Dienvidosetijas un Abhāzijas un atgriezt to pirmskonflikta pozīcijās, kā arī nodrošināt Eiropas Savienības Uzraudzības misijai piekļuvi šīm teritorijām;

21.  aicina Krieviju ieņemt konstruktīvu nostāju Piedņestras jautājumā un sarunās par konfliktu šajā reģionā, uzskata, ka Piedņestras jautājums ir pārbaudījums ES un Krievijas savstarpējam atbalstam iesaldētu konfliktu atrisināšanā un šajā sakarībā aicina sākt oficiālās 5+2 formāta sarunas ar mērķi tuvākajā nākotnē rast risinājumu (Mesebergas iniciatīva);

22.  norāda, ka Krievijai, kurai ir veto tiesības ANO Drošības padomē, starptautisku krīžu gadījumos ir jārīkojas atbildīgi un pilnībā jāgarantē un jāievēro savu kaimiņvalstu suverenitāte; šajā sakarībā mudina Krieviju atturēties izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā pievienotos Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas muitas savienībai;

23.  aicina Krievijas Federāciju un Amerikas Savienotās Valstis uz tālāku vispusīgu dialogu drošības jautājumos, tostarp attiecībā uz pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidošanu;

24.  aicina ES pārstāvjus ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē izvirzīt apspriešanai visus šajā rezolūcijā minētos jautājumus;

25.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

(1) OV L 327, 28.11.1997., 1. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0066. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0234. (4) OV C 271 E, 7.10.2010., 2. lpp. (5) OV C 224 E, 19.8.2010., 27. lpp. (6) OV C 224 E, 19.8.2010., 23. lpp.