Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Kotonu nolīguma 8. un 9. pantu attiecīgi par politisko dialogu un cilvēktiesību ievērošanu,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Madagaskaru, jo īpaši 2009. gada 7. maija(1) un 2010. gada 11. februāra(2) rezolūcijas, un ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2010. gada 10. un 11. jūlijā veikto faktu vākšanas misiju,

–  ņemot vērā ES augstās pārstāves Catherine Ashton 2010. gada 19. novembra paziņojumu,

–  ņemot vērā Svazilendas 2009. gada 30. marta komunikē un Livingstonas 2011. gada 31. marta lēmumu, kura 6. punktā norādīts, ka noregulējumam Madagaskarā ir jābūt demokrātiskam, konsensuālam, integrējošam un pārredzamam,

–  ņemot vērā Maputu 2009. gada 8. un 9. augusta nolīgumus un Adisabebas 2009. gada 6. novembra papildu dokumentu, ko parakstīja četri Madagaskaras politisko kustību vadītāji, un ņemot vērā šo nolīgumu konstitucionālo vērtību, ko skaidri apliecināja iesaistītās personas un atzina starptautiskā sabiedrība,

–  ņemot vērā to, ka ir apturēta Madagaskaras dalība Dienvidāfrikas attīstības kopienā (DAK) un Āfrikas Savienībā,

–  ņemot vērā sankcijas, par kurām lēma Āfrikas Savienība 2010. gada 17. martā un kuras apstiprināja 2011. gada 31. janvārī, pret Andry Rajoelina un vairāk nekā simts viņa sabiedroto,

–  ņemot vērā jaunāko ceļvedi, ko ierosināja DAK vidutāju komanda,

–  ņemot vērā Dienvidāfrikas attīstības kopienas (DAK) 2011. gada 20. maija ārkārtas augstākā līmeņa sanāksmi,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,

A.  tā kā ilgstošā politiskā nestabilitāte, kura dominējusi kopš valsts apvērsuma, ir izraisījusi riskantu stāvokli Madagaskarā sociālekonomiskajā, humanitārajā un cilvēktiesību ievērošanas ziņā;

B.  ņemot vērā saistības, kuras uzņēmās Maputu un Adisabebā attiecībā uz varas dalīšanu ar citām politiskajām kustībām Madagaskarā; tā kā šajos nolīgumos ir ietverta arī Vērtību harta, kura pamatojas uz tādu pamatprincipu ievērošanu un veicināšanu pārejas periodā kā nevardarbība, samierināšanās un savstarpēja cieņa;

C.  tā kā pašreizējais režīms neievēro konstitucionālās, demokrātiskās un pamattiesības, kas noteiktas Kotonu nolīgumā un citos starptautiskajos nolīgumos;

D.  tā kā ir jāuzsāk atklāta un neatkarīga izmeklēšana attiecībā uz nāves gadījumiem un pārmērīgu spēka izmantošanu 2009. gada demonstrāciju laikā;

E.  tā kā pašreizējais nelikumīgais režīms pārņem savā varā izpildvaru, likumdošanas un tiesu varu un plašsaziņas līdzekļus;

F.  tā kā integrējošā veidā ir jāturpina pašreizējais sarunu process starptautisko vidutāju vadībā;

G.  tā kā 2010. gada 17. novembrī de facto iestāde organizēja negodīgu konstitucionālu referendumu, ko pamatoti boikotēja opozīcija un ignorēja plaša starptautiskā sabiedrība, un pēc kura tika pieņemta tā dēvētā jaunā Konstitūcija;

H.  tā kā pirmdien, 2009. gada 6. jūlijā, Eiropas Savienība sāka apspriežu procesu ar Madagaskaru saskaņā ar Kotonu nolīguma 96. pantu, tādējādi uzsākot dialogu, lai rastu atbilstīgus valsts politisko problēmu risinājumus;

I.  tā kā 2010. gada 7. jūnijā Eiropas Savienība nolēma slēgt apspriedes ar Madagaskaras Republiku un atbilstīgi Kotonu nolīguma 96. pantam pieņēma attiecīgus pasākumus ‐ palīdzības apturēšanu;

J.  tā kā iepriekš minētie uzbrukumi demokrātijai noveda arī pie SVF un Pasaules Bankas palīdzības apturēšanas, liegšanas turpmāk izmantot Āfrikas Izaugsmes un iespēju akta (AGOA) priekšrocības un Āfrikas Savienības uzliktajām sankcijām;

K.  tā kā 2011. gada 17. maijā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētāji pieprasīja izveidot neitrālu, konsensuālu un integrējošu pārejas valdību, kuras misija būtu uzsākt pārredzamu un neatkarīgu vēlēšanu procesu, kas noslēgtos ar demokrātiskām vēlēšanām, kuras novērotu starptautiskā sabiedrība, un tas būtu pirmais solis, lai atjaunotu stabilu konstitucionālo kārtību;

L.  tā kā iedzīvotāju rīcībā ir mazāk par vienu ASV dolāru dienā un tā kā pieejamo nepietiekamo ienākumu dēļ mājsaimniecībām ir grūtības iegādāties pārtikas pamatproduktus, ūdeni, higiēnas pakalpojumus, veselības aprūpi un izglītību; tā kā stāvoklis ir ievērojami pasliktinājies kopš politiskās krīzes sākuma, arī sausuma un vairāku dabas katastrofu dēļ, kas skāra valsti pēdējo divu gadu laikā,

1.  atkārtoti pauž stingru nosodījumu procesam, kurā A. Rajoelina sagrāba varu un uztur savu nelikumīgo un prettiesisko režīmu, un EP joprojām ir norūpējies par pašreizējo stāvokli Madagaskarā;

2.  nosoda daudzos cilvēktiesību pārkāpumus un vardarbību, ko īstenojuši malgašu drošības spēki pret savas valsts iedzīvotājiem, un prasa izformēt visus politiskos milicijas spēkus, pilnībā ievērot pilsoņu tiesības, visu iedzīvotāju politiskās, sociālās un ekonomiskās tiesības un atjaunot tiesiskumu Madagaskarā; prasa nekavējoties atbrīvot visus politieslodzītos; prasa garantēt trimdā esošo personu un politisko vadītāju drošu atgriešanos;

3.  prasa veikt minēto pārkāpumu neatkarīgu izmeklēšanu, lai cilvēktiesību pārkāpējus sauktu pie atbildības;

4.  pauž dziļu satraukumu par nepārtraukto marodierismu un vērtīgu kokmateriālu, minerālu un nacionālajos parkos un aizsargājamās teritorijās izlaupītās dzīvās dabas nelegālo eksportu, kā arī par aizvien pieaugošo apdraudējumu bioloģiskās daudzveidības pārvaldībai kārtības izjaukšanas dēļ un atbalsta vides saglabāšanas grupu un pilsoniskās sabiedrības nepārtrauktos centienus novērst vides izpostīšanu un sociālo haosu;

5.  pauž nožēlu par Gaborones sarunu neizdošanos un prasa izstrādāt atbilstīgu stratēģiju, lai izietu no pašreizējā strupceļa un izveidotu patiesi neitrālu, konsensuālu un integrējošu pārejas valdību; ņem vērā novērojumus un ieteikumus, kuri pausti ziņojumā DAK ārkārtas augstākā līmeņa sanāksmei; mudina, lai nākamajā DAK augstākā līmeņa sanāksmē 2011. gada 11. jūnijā nepārprotami atrisinātu politisko strupceļu un lai tās mērķis būtu Madagaskaras iedzīvotāju interešu aizstāvība; mudina visas iesaistītās nolīguma slēdzējpuses izpildīt savas saistības;

6.  uzsver, ka ir nepieciešams nekavējoties atjaunot konstitucionālo kārtību, kas ir priekšnosacījums, lai Madagaskarā atgrieztos normāla institucionāla dzīve, un mudina steidzami rīkoties, lai sagatavotu brīvas, atklātas un pārredzamas vēlēšanas, kuras atbilstu demokrātiskiem standartiem un notiktu starptautiskās sabiedrības uzraudzībā;

7.  uzsver, ka uzticamība, tostarp vēlēšanu procesa likumība, nozīmē, ka visas politiskās kustības un vadītāji šajās vēlēšanās var piedalīties brīvi un bez izņēmumiem un ka tiem ir netraucēta piekļuve plašsaziņas līdzekļiem;

8.  neakceptē to, ka iestādes, kuras pārņēma varu nekonstitucionālā veidā, ir tiesīgas organizēt vēlēšanas;

9.  atgādina, ka A. Rajoelina ir paziņojis par savu lēmumu nekandidēt nākamajās prezidenta vēlēšanās;

10.  uzsver, ka Madagaskaras iedzīvotājiem ir jālemj par savu nākotni un viņiem jābūt spējīgiem to darīt, un bez jebkādiem nosacījumiem īstenot savas pašnoteikšanās tiesības;

11.  uzsver, ka Āfrikas Savienība 2011. gada 31. janvārī augstākā līmeņa sanāksmē apstiprināja individuālas un selektīvas sankcijas, par kurām vienojās 2010. gada 17. martā, pret A. Rajoelina un vairāk nekā simts citām personām, kuras atbalsta Pārejas valdības Augsto iestādi;

12.  aicina Eiropas Savienību un ANO Drošības padomi turpināt piemērot un paplašināt sankcijas režīmam līdz politiskās krīzes atrisinājumam atbilstīgi iepriekš minētajiem apsvērumiem un jo īpaši visās tās dalībvalstīs paplašināt vīzas aizliegumu, ko noteikusi Āfrikas Savienība;

13.  uzsver, ka A. Rajoelina valdību neatzīst ne ES, ne kāda cita starptautiskās kontaktgrupas ar Madagaskaru dalībvalsts;

14.  atbalsta DAK patlaban īstenotos pasākumus un aicina Āfrikas Savienību, DAK un starptautisko kontaktgrupu panākt, lai pārejas process tiktu apmierinoši pabeigts;

15.  pilnībā atbalsta ES atbilstīgos pasākumus, ko pieņēma 2010. gada 7. jūnijā saskaņā ar Kotonu nolīguma 96. pantu pēc apspriežu procedūras slēgšanas;

16.  mudina starptautisko sabiedrību un Eiropas Savienību palielināt humāno palīdzību Madagaskaras iedzīvotājiem; atgādina, ka pakāpeniska sadarbības programmu atjaunošana ar Madagaskaru būs iespējama, ja pilnībā tiks ievēroti visi demokrātijas principi un pamatbrīvības;

17.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, Eiropas Savienības Padomei, ĀKK un ES Padomei, ANO ģenerālsekretāram, Dienvidāfrikas attīstības kopienai, prezidentam Joaquim Chissano un Āfrikas Savienības Komisijai.

(1) OV C 212 E, 5.8.2010., 111. lpp. (2) OV C 341 E, 16.12.2010., 72. lpp.