Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu, it īpaši 2010. gada 25. novembra rezolūciju(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Ukrainas partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN), kas stājās spēkā 1998. gada 1. martā, un pašreizējās sarunas par asociācijas nolīgumu, ar ko paredzēts aizstāt PSN,

–  ņemot vērā 2009. gada jūnijā ES un Ukrainas Sadarbības padomē apstiprināto ES un Ukrainas asociācijas programmu, ar kuru aizstāj rīcības plānu,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 12. maija paziņojumu “Eiropas kaimiņattiecību politikas novērtējums” (COM(2010)0207) un 2011. gada 25. maija progresa ziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanu,

–  ņemot vērā priekšsēdētāja paziņojumu par Jūlijas Timošenko aizturēšanu 2011. gada 24. maijā,

–  ņemot vērā ES augstās pārstāves Catherine Ashton 2011. gada 26. maija paziņojumu par Jūlijas Timošenko lietu,

–  ņemot vērā komisāra Štefan Füle 2011. gada 24. marta paziņojumu pēc tikšanās ar Jūliju Timošenko,

–  ņemot vērā likumprojektu par korupcijas novēršanu un apkarošanu, kuru Ukrainas parlaments (Verkhovna Rada) pieņēma 2011. gada 7. aprīlī un kurš stāsies spēkā 2011. gada 1. jūlijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,

A.  tā kā ES atbalsta stabilu un demokrātisku Ukrainu, kurā tiek ievēroti sociālās tirgus ekonomikas principi, tiesiskums, cilvēktiesības un aizsargātas mazākumtautības, kā arī garantētas pamattiesības; tā kā ES un Ukrainas attiecību turpmākas padziļināšanas priekšnoteikums ir valsts politiskā stabilitāte, iekšēju reformu īstenošana un tiesiskuma ievērošana Ukrainā, tostarp taisnīgi, objektīvi un neatkarīgi tiesas procesi; tā kā Austrumu partnerībā ir ietverti visi šie principi;

B.  tā kā Ukrainā vēl nav īstenota plaša tiesu reforma un nav veikti pasākumi, lai kriminālizmeklēšanā un kriminālvajāšanā nodrošinātu tiesiskuma ievērošanu, tostarp arī principu par taisnīgu, objektīvu un neatkarīgu tiesas procesu;

C.  tā kā Ukrainā korupcija un pilnvaru ļaunprātīga izmantošana ir plaši izplatītas parādības un tā kā tāpēc ir nepieciešama nepārprotama valsts iestāžu reakcija, lai atbildīgās personas sauktu pie atbildības; tā kā apsūdzības ir jāizvirza un izmeklēšana ir jāveic objektīvi un neatkarīgi un šīs darbības nedrīkst izmantot politisku mērķu sasniegšanai;

D.  tā kā 2011. gada 24. maijā Ukrainas Ģenerālprokuratūra pabeidza Ukrainas bijušās ministru prezidentes Jūlijas Timošenko lietas izmeklēšanu un izvirzīja apsūdzības par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar gāzes līgumu noslēgšanu ar Krieviju 2009. gadā;

E.  tā kā 2011. gada 21. februārī divas pret Jūliju Timošenko vērstās krimināllietas tika apvienotas vienā krimināllietā, kurā viņu apsūdz par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pārdošanā (kas jāveic saskaņā ar Kioto protokolu) iegūto līdzekļu piesavināšanos un par 67 miljonu Ukrainas grivnu izšķērdēšanu laikā, kad viņa bija ministru prezidentes amatā, saskaņā ar valdības garantiju piešķirot šo summu no Ukrainas valsts budžeta Austrijas valdībai, lai iegādātos un importētu 1000 automašīnu Opel Combo, kuras it kā tiktu izmantotas kā medicīniskais transports lauku apvidos;

F.  tā kā kopš izmeklēšanas sākuma 2010. gada 15. decembrī Jūlija Timošenko ir pratināta 44 reizes un viņai ir noteikts gandrīz sešu mēnešu ceļošanas aizliegums gan valsts teritorijā, gan ārpus tās, un Ukrainas varas iestādes vismaz četros gadījumos ir liegušas viņai pārvietoties Ukrainas teritorijā, kā arī februārī un jūnijā nav ļāvušas doties uz Briseli, un tā kā pirms atbrīvošanas viņa 2011. gada 25. maijā stājās tiesas priekšā, kur viņu iztaujāja vairākas stundas;

G.  tā kā pirmstiesas apcietinājumā atrodas 12 bijušās J. Timošenko valdības augsta ranga amatpersonas, tostarp bijušais iekšlietu ministrs un viens no Tautas pašaizsardzības partijas vadītājiem Jurijs Lučenko, kuru apsūdz par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un līdzekļu izšķērdēšanu un kuru arestēja 2010. gada 26. decembrī par nesadarbošanos ar izmeklētājiem, un bijušais tieslietu ministra pirmais vietnieks Jevhens Korničuks, kuru arestēja 2010. gada 22. decembrī, izvirzot apsūdzības par likumpārkāpumiem saistībā ar juridiskajiem dienestiem paredzētā publiskā iepirkuma procedūrām;

H.  tā kā J. Lučenko lietu tiesā sāka izskatīt 2011. gada 23. maijā, bet no pirmstiesas apcietinājuma viņš netika atbrīvots, neraugoties uz to, ka aizturēšana par iespējamu nesadarbošanos ar lietas izmeklētājiem ir ārkārtīgi nesamērīgs drošības līdzeklis;

I.  tā kā Helsinku Cilvēktiesību komitejas Dānijā sagatavotajā sākotnējā ziņojumā par J. Lučenko un J. Korničuka lietu iztiesāšanu tika minēti būtiski Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumi;

J.  tā kā ir ierosināta krimināllieta pret bijušo ekonomikas ministru Bogdanu Daņiļišinu, kurš ir izbraucis no Ukrainas un kuram ir piešķirts politiskais patvērums Čehijā; tā kā kriminālapsūdzības ir uzrādītas arī bijušajam vides ministram Georgijam Filipčukam un bijušajam aizsardzības ministra pienākumu izpildītājam Valērijam Ivaščenko;

K.  tā kā 2011. gada 24. janvārī tika aizturēts Krimas parlamenta bijušais priekšsēdētājs Anatolijs Gričenko (Reģionu partijas biedrs) un viņu apsūdzēja par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar 4800 hektāru lielas zemes platības nelikumīgu atdošanu; tā kā vēlāk tika ierosināta vēl viena krimināllieta par krāpnieciskiem darījumiem ar zemi Jaltas kūrorta teritorijā;

L.  tā kā Ģenerālprokuratūra ir sākusi arī kriminālizmeklēšanu par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu pret Ukrainas bijušo prezidentu Leonīdu Kučmu;

M.  tā kā Ukrainas Konstitūcijā ir paredzēta kolektīva atbildība par lēmumiem, kurus pieņem Ukrainas valdība;

N.  tā kā ES turpina uzsvērt, ka ir jāievēro tiesiskums, tostarp tiesas procesiem jābūt taisnīgiem, objektīviem un neatkarīgiem, vienlaikus neradot pamatu aizdomām, ka tiesu iestāžu pasākumi tiek piemēroti selektīvi; tā kā ES uzskata, ka šie principi ir ļoti svarīgi valstī, kura vēlas izveidot dziļākas līgumiskās attiecības, kuru pamatā būtu politiska apvienošanās,

1.  uzsver, ka izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un lietu izskatīšanas gaitā ir svarīgi nodrošināt vislielāko pārredzamību, un brīdina neizmantot krimināltiesības kā līdzekli, lai sasniegtu politiskus mērķus;

2.  pauž bažas par to, ka pieaug tādas selektīvas kriminālvajāšanas gadījumu skaits, kas vērsta pret Ukrainas politiskās opozīcijas pārstāvjiem, un par piemēroto drošības līdzekļu nesamērību, jo īpaši J. Timošenko un bijušā iekšlietu ministra J. Lučenko gadījumā, un norāda, ka J. Lučenko atrodas apcietinājumā kopš 2010. gada 26. decembra; pauž atbalstu Ukrainas Cilvēktiesību komisārei Ņinai Karpačovai, kura ir aicinājusi Ukrainas ģenerālprokuroru izskatīt iespēju piemērot preventīvus drošības līdzekļus, nevis apcietinājumu;

3.  atgādina Ukrainas varas iestādēm, ka kolektīvās atbildības princips attiecībā uz valdības pieņemtajiem lēmumiem liedz saukt pie atbildības atsevišķus valdības locekļus par kolektīvi pieņemtiem lēmumiem;

4.  uzsver, ka izmeklēšanu dēļ, kas pašlaik ir ierosinātas pret prominentiem Ukrainas politiskajiem līderiem, nevajadzētu šīm personām liegt aktīvi iesaistīties valsts politiskajā dzīvē, tikties ar vēlētājiem un doties uz starptautiskām sanāksmēm; tādēļ aicina Ukrainas varas iestādes atcelt Jūlijai Timošenko un citiem svarīgiem politiķiem noteikto aizliegumu ceļot valsts teritorijā un ārpus tās;

5.  uzsver, ka tiesiskuma un ticamas cīņas pret korupciju pastiprināšanai ir būtiska nozīme ne vien tādēļ, lai noslēgtu asociācijas nolīgumu un padziļinātu ES un Ukrainas attiecības kopumā, bet arī lai Ukrainā konsolidētu demokrātiju;

6.  aicina Komisiju palīdzēt Ukrainai veikt tiesu reformu, labāk izmantojot ES spēju palielināšanas programmu, un apsvērt jautājumu par tādas augsta līmeņa ES konsultatīvās grupas Ukrainai izveidi, kura atbalstītu šīs valsts centienus nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem, to attiecinot arī uz tiesu varas iestādēm;

7.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstīm, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, kā arī Eiropas Padomes un EDSO parlamentārajām asamblejām.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0444.