Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/0306(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0214/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0214/2011

Debates :

PV 22/06/2011 - 19
CRE 22/06/2011 - 19

Balsojumi :

PV 23/06/2011 - 12.21
CRE 23/06/2011 - 12.21
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0295

Pieņemtie teksti
PDF 733kWORD 444k
Ceturtdiena, 2011. gada 23. jūnijs - Brisele
Lietotā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi *
P7_TA(2011)0295A7-0214/2011

Eiropas Parlamenta 2011. gada 23. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu (COM(2010)0618 – C7-0387/2010 – 2010/0306(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2010)0618),

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un īpaši tā 31. un 32. pantu, saskaņā ar kuriem Padome apspriedās ar Parlamentu (C7-0387/2010),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A7-0214/2011),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Līguma 2. panta b) punktā strādājošo un iedzīvotāju veselības aizsardzībai paredzēts ieviest vienotus drošības standartus.
(1)  Euratom līguma 2. panta b) punktā strādājošo un iedzīvotāju veselības aizsardzībai paredzēts ieviest vienotus drošības standartus.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Līguma 30. pantā paredzēts Kopienā noteikt pamatstandartus strādājošo un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību.
(2)  Euratom līguma 30. pantā paredzēts Kopienā noteikt pamatstandartus strādājošo un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Līguma 37. pantā noteikta prasība dalībvalstīm sniegt Komisijai vispārīgus datus par visiem radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas plāniem.
(3)  Euratom līguma 37. pantā noteikta prasība dalībvalstīm sniegt Komisijai vispārīgus datus par visiem radioaktīvo atkritumu noglabāšanas plāniem.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3a)  Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391/EEK1 paredz pasākumu ieviešanu, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darba vietā.
1 OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Padomes 1996. gada 13. maija Direktīva 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām22, attiecas uz visiem praktiskajiem pasākumiem, kas saistīti ar mākslīgo vai dabīgo avotu jonizējošā starojuma radītajiem riskiem gadījumos, kad, ņemot vērā dabīgo radionuklīdu radioaktīvās, skaldmateriālu vai fertilās īpašības, notiek vai ir notikusi to pārstrāde. Tā attiecas arī uz šādu pasākumu rezultātā radušos materiālu atļautām izkliedēm. Minētās direktīvas prasības papildinātas ar sīkākiem tiesību aktu noteikumiem.
(4)  Padomes 1996. gada 13. maija Direktīva 96/29/Euratom nosaka drošības pamatstandartus. Šī direktīva attiecas uz visiem praktiskajiem pasākumiem, kas saistīti ar mākslīgo vai dabīgo avotu jonizējošā starojuma radītajiem riskiem gadījumos, kad, ņemot vērā dabīgo radionuklīdu radioaktīvās, skaldmateriālu vai fertilās īpašības, notiek vai ir notikusi to pārstrāde. Tā attiecas arī uz šādu pasākumu rezultātā radušos materiālu atļautām izkliedēm. Minētās direktīvas prasības papildinātas ar sīkākiem tiesību aktu noteikumiem.
22 OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.
22Padomes 1996. gada 13. maija Direktīva 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 131
Direktīvas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)  Tā kā ne Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā, ne LESD Parlamentam nav paredzētas koplēmuma pilnvaras attiecībā uz kodolenerģētikas jomu, ir ārkārtīgi svarīgi rast jaunu juridisko pamatu turpmāku tiesību aktu pieņemšanai kodolenerģētikas jomā.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
(15a)  Trijās bijušajās ES kandidātvalstīs ‐ Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā ‐ darbojās vecās, padomju laikā projektētās kodolspēkstacijās, kuras nebija ekonomiski pamatoti uzlabot, lai tās atbilstu ES drošības standartiem; līdz ar to šīs kodolspēkstacijas tika slēgtas un izbeigta to ekspluatācija.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
15.b apsvērums (jauns)
(15b)  Šo triju dalībvalstu kodolspēkstaciju ekspluatācijas izbeigšana tām radīja ievērojamas finansiālās un ekonomiskās izmaksas, kuras tās nespēja pilnībā segt, un tāpēc Savienība šīm dalībvalstīm piešķīra finanšu resursus, lai daļēji segtu ekspluatācijas izbeigšanas un atkritumu apsaimniekošanas projektu izmaksas un lai kompensētu ekonomiskos zaudējumus.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
18. apsvērums
(18) 2006. gadā SAEA atjaunināja visu savu standartu kopumu un publicēja drošības pamatprincipus37, kuriem kopīgu atbalstu devaEuratom, ESAO/KEA un citas starptautiskās organizācijas. Kā norādījušas apvienotās atbalsta organizācijas, drošības pamatprincipu piemērošana veicinās starptautisko drošības standartu piemērošanas uzlabošanos un dalībvalstu noteikumu saskaņotību. Tāpēc visām dalībvalstīm ir vēlams ievērot un atbalstīt šos principus. Šie principi būs saistoši gan SAEA attiecībā uz tās darbību, gan dalībvalstīm attiecībā uz darbību, kuru atbalsta SAEA. Dalībvalstis vai atbalsta organizācijas var brīvprātīgi pārņemt šos principus, tos izmantojot savos pasākumos.
(18) 2006. gadā SAEA atjaunināja visu savu standartu kopumu un publicēja drošības pamatprincipus37, kurus kopīgi izstrādājaEuratom, ESAO/KEA un citas starptautiskās organizācijas. Kā norādījušas apvienotās atbalsta organizācijas, drošības pamatprincipu piemērošana veicinās starptautisko drošības standartu piemērošanas uzlabošanos un dalībvalstu noteikumu saskaņotību. Tāpēc visām dalībvalstīm ir vēlams ievērot un atbalstīt šos principus. Šie principi būs saistoši gan SAEA attiecībā uz tās darbību, gan dalībvalstīm attiecībā uz darbību, kuru atbalsta SAEA. Dalībvalstis vai atbalsta organizācijas var brīvprātīgi pārņemt šos principus, tos izmantojot savos pasākumos.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)
(19a) 1998. gada 25. jūnija Orhūsas konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem nodrošina sabiedrības tiesības, kā arī nosaka Pusēm un valsts iestādēm saistības attiecībā uz pieeju informācijai un sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā, un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, tai skaitā attiecībā uz lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
19.b apsvērums (jauns)
(19b)  Starptautiskā Darba organizācija ir pieņēmusi konvenciju1 un ieteikumu2 par radioaktīvo aizsardzību, kas piemērojama visām darbībām, kuras ir saistītas ar jonizējošās radiācijas iedarbību uz strādājošajiem darba laikā, nosakot prasību veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu strādājošo aizsardzību, ņemot vērā jaunākās pieejamās zināšanas.
1 C115 Konvencija par strādājošo aizsardzību pret jonizējošo radiāciju, pieņemta 1960. gada 22. jūnijā.
2R114 Ieteikums par strādājošo aizsardzību pret jonizējošo radiāciju, pieņemts 1960. gada 22. jūnijā.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
22.a apsvērums (jauns)
(22a)  Eiropas Parlaments ir arī paziņojis, ka visās dalībvalstīs visiem kodoluzņēmumiem ir nepieciešams nodrošināt pietiekamu finanšu resursu pieejamību visu ekspluatācijas izbeigšanas izmaksu segšanai, tostarp atkritumu apsaimniekošanai, lai saglabātu principu “maksā piesārņotājs” un izvairītos no valsts atbalsta izmantošanas, un ir aicinājis Komisiju izstrādāt precīzus to finanšu resursu izmantošanas noteikumus, kuri paredzēti ekspluatācijas izbeigšanai katrā dalībvalstī, ņemot vērā ekspluatācijas izbeigšanu, kā arī radušos radioaktīvo atkritumu apstrādi, sagatavošanu apglabāšanai un galīgo noglabāšanu1.
1 Eiropas Parlamenta 2005. gada 16. novembra rezolūcija par kodolspēkstaciju nojaukšanai paredzēto finanšu resursu izmantošanu (OV C 280E, 18.11.2006., 117. lpp).
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Kā Eiropas Savienībā, tā visā pasaulē aizvien plašāk atzīst, ka kodolenerģija jāizmanto atbildīgi, un jo īpaši tas attiecas uz kodoldrošību un drošību. Šajā kontekstā jārisina jautājums par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu drošai, optimālai un ilgtspējīgai kodolenerģijas izmantošanai.
(23)   It īpaši pēc nesenā nopietnā kodolnegadījuma Japānā kā Eiropas Savienībā, tā visā pasaulē aizvien plašāk tiek atzīts, ka jānosaka stingrāki noteikumi attiecībā uz kodoldrošību un drošību. Šajā kontekstā jārisina ārkārtīgi sarežģītais jautājums par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, lai garantētu drošu, optimālu un ilgtspējīgu to glabāšanu un/vai noglabāšanu.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
23.a apsvērums (jauns)
(23a)  Šai sakarībā jāuzsver, ka liela daļa lietotās kodoldegvielas materiāla ir izmantojama atkārtoti. Tāpēc ir jāapsver ne tikai galīgā atkritumu noglabāšana, bet arī lietotās kodoldegvielas pārstrādes iespējas.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Kodolreaktoros rodas arī lietotā kodoldegviela. Dalībvalstis drīkst noteikt savu kodoldegvielas cikla politiku, uzskatot lietoto kodoldegvielu par vērtīgu resursu, kuru iespējams pārstrādāt, vai pieņemt lēmumu par tās kā atkritumu apsaimniekošanu noglabājot. Tomēr vienmēr jāapsver iespējas noglabāt gan augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumus, kuri rodas atkārtotas pārstrādes procesā, gan lietoto kodoldegvielu, kuru uzskata par atkritumiem.
(25)  Kodolreaktoros rodas arī lietotā kodoldegviela. Dalībvalstis drīkst noteikt savu kodoldegvielas cikla politiku, uzskatot lietoto kodoldegvielu par vērtīgu resursu, kuru iespējams pārstrādāt un izmantot atkārtoti, vai pieņemt lēmumu par tās kā atkritumu apsaimniekošanu noglabājot. Tomēr vienmēr jāapsver iespējas noglabāt gan augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumus, kuri rodas atkārtotas pārstrādes procesā, gan lietoto kodoldegvielu, kuru uzskata par atkritumiem.
Grozījums Nr. 115
Direktīvas priekšlikums
25.a apsvērums (jauns)
(25a)  Lietotā kodoldegviela, ko uzglabā rezervuāros, ir vēl viena iespēja, kā radioaktivitāte var nonākt vidē, jo īpaši, ja dzesēšanas rezervuāri vairs nav slēgti.
Grozījums Nr. 132
Direktīvas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Radioaktīvie atkritumi, kā arī lietotā kodoldegviela, kuru uzskata par atkritumiem, izolēti no cilvēkiem un dzīvās dabas ilgstoši jāglabā noslēgtās iekārtās. To īpašā rakstura (radionuklīdu satura) dēļ jāveic pasākumi cilvēku veselības un vides aizsardzībai pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību, tostarp noglabāšana piemērotās iekārtās kā to apsaimniekošanas pēdējais pasākums. Radioaktīvo atkritumu glabāšana, arī ilgtermiņa glabāšana, ir pagaidu risinājums, nevis alternatīva noglabāšanai.
(27)  Radioaktīvajiem atkritumiem, kā arī lietotajai kodoldegvielai, kuru uzskata par atkritumiem, nepieciešama atbilstoša kondicionēšana, glabāšana slēgtos konteineros un ilgtermiņa izolēšana no cilvēkiem un dzīvās dabas. To īpašā rakstura (radionuklīdu satura) dēļ jāveic pasākumi cilvēku veselības un vides aizsardzībai pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību, tostarp noglabāšana piemērotās iekārtās kā to apsaimniekošanas pēdējais pasākums, paredzot atgūšanas iespēju saskaņā ar atgriezeniskuma principu. Radioaktīvo atkritumu glabāšana, arī ilgtermiņa glabāšana, ir pagaidu risinājums.
Grozījums Nr. 133
Direktīvas priekšlikums
27.a apsvērums (jauns)
(27a)  Par radioaktīvo atkritumu noglabāšanas radīto apdraudējumu liecina Fukušimas avārija, un līdzīgi nelaimes gadījumi var notikt esošajās vai būvējamajās kodoliekārtās Savienības teritorijā un tās kaimiņvalstīs ar augstu seismisko un cunami risku, kā, piemēram, Akkuyu (Turcijā). Savienībai būtu jāveic visi atbilstīgie pasākumi, lai novērstu radioaktīvo atkritumu noglabāšanu šādās vietās.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Radioaktīvo atkritumu valsts sistēmai, pilnībā ņemot vērā radioaktīvo atkritumu konkrētus veidus un to īpašības, šāda kārtība ir jāveicina. Precīzi kritēriji, pēc kuriem atkritumus klasificē attiecīgajā klasē, ir atkarīgi no īpašās situācijas valstī attiecībā uz atkritumu raksturu un faktiski pieejamajām vai iespējamajām to noglabāšanas iespējām.
(28)  Radioaktīvo atkritumu valsts sistēmai, pilnībā ņemot vērā radioaktīvo atkritumu konkrētus veidus un to īpašības, šāda kārtība ir jāveicina. Precīzi kritēriji, pēc kuriem atkritumus klasificē attiecīgajā klasē, ir atkarīgi no īpašās situācijas valstī attiecībā uz atkritumu raksturu un faktiski pieejamajām vai iespējamajām to noglabāšanas iespējām. Lai veicinātu saziņu un informācijas apmaiņu dalībvalstu starpā un lai nodrošinātu pārredzamību, valsts programmā ir detalizēti jāapraksta klasifikācijas sistēma.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Zemas un vidējas radioaktivitātes līmeņa atkritumus ar īsu pussabrukšanas periodu parasti noglabā zem zemes virsmas. Pēc 30 gadu ilgiem pētījumiem vispārpieņemts, ka, dziļa ģeoloģiskā noglabāšana ir visdrošākais un ilgtspējīgākais augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu un lietotās kodoldegvielas noglabāšanas paņēmiens. Tāpēc jāveic pasākumi virzībai uz šādas noglabāšanas ieviešanu.
(29)   Atkarībā no noglabāšanas koncepcijas zemas un vidējas radioaktivitātes līmeņa atkritumus ar īsu pussabrukšanas periodu noglabā vai nu zem zemes virsmas (būvēs, sekli aprokot vai aprokot dažus desmitus metru zem zemes virsmas), vai arī izmanto modernāku noglabāšanu ģeoloģiskās glabātuvēs 70 līdz 100 metrus zem zemes. Gandrīz visus ilglaicīgi radioaktīvos zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumus uzglabā. Pēc 30 gadu ilgiem pētījumiem ir zinātniski pierādīta dziļas ģeoloģiskas noglabāšanas pamatotība, apstiprinot, ka tas varētu būt drošs un ekonomisks augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu noglabāšanas paņēmiens. Ar pasākumiem, kurus veic saistībā ar “Radioaktīvo atkritumu ģeoloģiskās noglabāšanas tehnoloģiju ieviešanas platformu” (IGD-TP), var veicināt pieeju zināšanām un tehnoloģijām šajā jomā. Tiek aplūkoti arī daudzi citi paņēmieni, piemēram, mākslīgi izveidotas glabātuves uz zemes vai tuvu zemes virsmai, noglabāšana sausās glabātuvēs klintīs vai dziļos urbumos (3000–5000 m dziļumā), tiek pētīts arī atgriezeniskums un atgūstamība. Tāpēc jāturpina pētīt visi šie paņēmieni.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
29.a apsvērums (jauns)
(29a)  Ņemot vērā pētījumus par radioaktīvo atkritumu noglabāšanu, izmantojot transmutāciju vai citus paņēmienus to radioaktivitātes mazināšanai un pussabrukšanas perioda saīsināšanai, būtu jāapsver arī iespēja izmantot radioaktīvo atkritumu ilgstošāku glabāšanu dziļos ģeoloģiskos veidojumos ar iespēju tos no turienes izņemt.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Katra dalībvalsts atbild par savas lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, tajā tomēr jāievēro attiecīgie SAEA noteiktie drošības pamatprincipi. Visām dalībvalstīm ir pienākums pret nākamajām paaudzēm ne tikai attiecībā uz esošajiem lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu krājumiem, bet arī radioaktīvajiem atkritumiem, kas radīsies pēc esošo kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas.
(30)   Lai gan katra dalībvalsts atbild par savas lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas politiku, tajā tomēr ne tikai jāievēro attiecīgie SAEA noteiktie drošības pamatprincipi, bet arī jānosaka augstākie drošības standarti, kas paredz izmantot mūsdienīgu regulatīvo un ekspluatācijas praksi un labāko pieejamo tehnoloģiju (LPT). Visām dalībvalstīm ir ētisks pienākums pret nākamajām paaudzēm ne tikai attiecībā uz iepriekš izveidotajiem un esošajiem lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu krājumiem, bet arī radioaktīvajiem atkritumiem, kas radīsies pēc esošo kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas. Tādēļ dalībvalstīm ir jāizstrādā ekspluatācijas izbeigšanas politika, kas nodrošina, ka iekārtas iespējami īsā laikā pēc to slēgšanas tiek demontētas visdrošākajā veidā.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
31. apsvērums
(31)  Lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai apsaimniekošanai katrai dalībvalstij jāizveido valsts sistēma, kurā noteikta politiskā apņemšanās un pakāpeniska lēmumu pieņemšana, ko īsteno ar piemērotiem tiesību aktiem, noteikumiem un organizāciju, kurā ir precīzi noteikti pienākumi.
(31)  Lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai apsaimniekošanai katrai dalībvalstij jāizveido valsts sistēma, kurā noteikta politiskā apņemšanās un pakāpeniska lēmumu pieņemšana, ievērojot Orhūsas konvenciju, un ko īsteno ar piemērotiem tiesību aktiem, noteikumiem un organizāciju, kurā ir precīzi noteikti pienākumi.
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
32.a apsvērums (jauns)
(32a)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir pieejams pietiekams finansējums lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai un glabāšanai.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
32.b apsvērums (jauns)
(32b)  Jāpiešķir papildu finansējums projektiem enerģētikas jomā, tostarp projektiem, kas saistīti ar kodolspēkstaciju ekspluatācijas iespējamu izbeigšanu nākotnē un attiecīgi arī atkritumu apsaimniekošanas projektiem.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
33. apsvērums
(33)  Politisku lēmumu transponēšanai precīzos noteikumos, nodrošinot, lai laikus tiktu īstenoti vajadzīgie pasākumi visos lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas posmos no to rašanās līdz noglabāšanai, ir jāizveido valsts programmas. Tajās jāiekļauj visi pasākumi, kuri attiecas uz radioaktīvo atkritumu transportēšanu, pirmapstrādi, pārstrādāšanu, kondicionēšanu, glabāšanu un noglabāšanu. Valsts programma var būt atsauces dokumenta vai dokumentu kopuma veidā.
(33)  Politisku lēmumu transponēšanai precīzos noteikumos, nodrošinot, lai laikus tiktu īstenoti vajadzīgie pasākumi visos lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas posmos no to rašanās līdz noglabāšanai, ir jāizveido valsts programmas. Tajās jāiekļauj visi pasākumi, kuri attiecas uz radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas transportēšanu, pirmapstrādi, pārstrādāšanu, kondicionēšanu, glabāšanu un noglabāšanu, un tām ir jābūt saskaņā ar Orhūsas konvencijas principiem. Valsts programma var būt atsauces dokumenta vai dokumentu kopuma veidā.
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
34.a apsvērums (jauns)
(34a)  Visā lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas ķēdē neatkarīgi no strādājošo darbības veida vai statusa viņiem jābūt aizsargātiem un nodrošinātiem pret risku atbilstoši veselības un drošības tiesību aktiem un jebkurā lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas instrumentā jāņem vērā ilgtermiņa ietekme uz strādājošo veselību un drošību. Savienības un tās dalībvalstu tiesību akti par drošību un veselības aizsardzību darba vietā attiecas arī tiem strādājošajiem, kuri ir iesaistīti lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanā, un šo tiesību aktu neievērošanas gadījumā nekavējoties jāpiemēro bargas soda sankcijas.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
35. apsvērums
(35)  Būtisks faktors lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanā ir pārredzamība. jānodrošina, nosakot prasību sniegt pareizu informāciju, kas ir publiski pieejama, un visām ieinteresētajām pusēm nodrošinot iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā.
(35)  Būtisks faktors lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanā ir pārredzamība, un izšķiroši svarīgi ir, lai sabiedrība uzticētos principiem, kas regulē glabātavu drošību un atkritumu apsaimniekošanu. Pārredzamība jānodrošina, nosakot prasību sniegt pareizu informāciju, kas ir publiski pieejama, un visām ieinteresētajām pusēm, vietējām un reģionālajām pašvaldībām un sabiedrībai nodrošinot iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
36. apsvērums
(36)  Lēmumu pieņemšanu varētu sekmēt un paātrināt dalībvalstu sadarbībā un starptautiskā sadarbībā daloties pieredzē un nodrošinot piekļuvi tehnoloģijām.
(36)  Lēmumu pieņemšanu varētu sekmēt un paātrināt dalībvalstu sadarbībā un starptautiskā sadarbībā daloties kvalitatīvā pieredzē un nodrošinot piekļuvi tehnoloģijām un labākajai praksei.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
37. apsvērums
(37)  Dažas dalībvalstis uzskata, ka savstarpēji izdevīgs risinājums varētu būt lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas iekārtu, arī noglabāšanas iekārtu, kopīga izmantošana uz nolīguma pamata starp attiecīgajām dalībvalstīm.
(37)  Dažas dalībvalstis uzskata, ka savstarpēji izdevīgs, drošs un rentabls risinājums varētu būt lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas iekārtu, arī noglabāšanas iekārtu, kopīga izmantošana uz nolīguma pamata starp iesaistītajām valstīm. Šai sakarībā ir svarīgi netraucēt gadījumos, kad puses izmanto īpašus pasākumus, piemēram, iepriekš spēkā esošus nolīgumus par pētniecības reaktoru lietoto kodoldegvielu. Šajā direktīvā vajadzētu pienācīgi definēt vajadzīgos nosacījumus, kas jānodrošina pirms šādu kopīgu projektu sākšanas.
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
39. apsvērums
(39)  Pamatojoties uz drošības analīzi un diferencēto pieeju, jāpieņem lēmumi par noglabāšanas iekārtas attīstīšanu, ekspluatāciju un slēgšanu, kā arī jāidentificē neskaidrās jomas, kurām jāpievērš uzmanība, lai labāk izprastu aspektus, kuriem ir ietekme uz noglabāšanas sistēmu drošību, tostarp dabīgās (ģeoloģiskās) un mākslīgi izveidotās barjeras, kā arī to sagaidāmā attīstība pēc noteikta laika. Drošības analīzē jāiekļauj drošības novērtējuma rezultāti, kā arī informācija par drošības novērtējuma drošumu un ticamību, kā arī tajā izteiktajiem pieņēmumiem. Tāpēc tajā jābūt apkopotiem argumentiem un liecībām par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas iekārtas vai ar to apsaimniekošanu saistītās darbības drošību.
(39)  Pamatojoties uz drošības analīzi un diferencēto pieeju, jāpieņem lēmumi par noglabāšanas iekārtas attīstīšanu, ekspluatāciju un slēgšanu, kā arī jāidentificē neskaidrās jomas, kurām jāpievērš uzmanība, lai labāk izprastu aspektus, kuriem ir ietekme uz noglabāšanas sistēmu drošību, tostarp dabīgās (ģeoloģiskās) un mākslīgi izveidotās barjeras, kā arī to sagaidāmā attīstība pēc noteikta laika. Drošības analīzē jāiekļauj drošības novērtējuma rezultāti, kā arī informācija par drošības novērtējuma drošumu un ticamību, kā arī tajā izteiktajiem pieņēmumiem. Tāpēc drošības pierādījumu pamatā vajadzētu būt apkopotiem argumentiem un liecībām par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas iekārtas vai ar to apsaimniekošanu saistītās darbības drošību.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
40. apsvērums
(40)  Lai gan attiecīgajā valsts sistēmā jābūt ņemtiem vērā visiem ar lietoto kodoldegvielu un radioaktīvajiem atkritumiem saistītajiem bīstamības faktoriem, šī direktīva neattiecas uz bīstamību, kura nav saistīta ar radioaktivitāti un uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību.
(40)  Lai gan attiecīgajā valsts sistēmā jābūt ņemtiem vērā visiem ar lietoto kodoldegvielu un radioaktīvajiem atkritumiem saistītajiem bīstamības faktoriem, šī direktīva neattiecas uz bīstamību, kura nav saistīta ar radioaktivitāti, kurai nav radioaktivitātes izraisītas sekas un uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
41. apsvērums
(41)  Lai saglabātu un veicinātu kompetenču un prasmju attīstīšanu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas ir drošības augsta līmeņa nodrošināšanas būtisks priekšnosacījums, visu tajā iesaistīto pušu sadarbībā jāmācās no praktiskā darba pieredzes, zinātniskajiem pētījumiem, tehnoloģiju attīstības un tehniskās sadarbības.
(41)  Lai saglabātu un veicinātu kompetenču un prasmju attīstīšanu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas ir veselības un vides aizsardzības, drošības un pārredzamības augsta līmeņa nodrošināšanas būtisks priekšnosacījums, visu tajā iesaistīto pušu sadarbībā jāmācās no praktiskā darba pieredzes, zinātniskajiem pētījumiem, tehnoloģiju attīstības un tehniskās sadarbības.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
42.a apsvērums (jauns)
(42a)  Šajā saistībā būtisku ieguldījumu šīs direktīvas vienotā īstenošanā varētu dot Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupa (ENSREG), veicinot apspriešanos, apmaiņu ar labu praksi un valstu regulatoru sadarbību.
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
42.b apsvērums (jauns)
(42b)  Šī direktīva varētu būt noderīgs līdzeklis, ko ņemt vērā, pārbaudot, vai projektos, kas saistībā ar Euratom finansiālo vai tehnisko palīdzību saņem Savienības finansējumu par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas iekārtām vai darbībām, ir paredzēti vajadzīgie pasākumi, kas nodrošina lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
(2)  Ar to panāk, ka dalībvalstis paredz piemērotus valsts pasākumus lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas augsta drošības līmeņa nodrošināšanai, lai aizsargātu strādājošos un iedzīvotājus pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību.
(2)  Ar to panāk, ka dalībvalstis paredz piemērotus valsts pasākumus lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas visaugstākā drošības līmeņa nodrošināšanai, lai aizsargātu strādājošos, iedzīvotājus un dabu pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību.
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 3. punkts
(3)  Ar to uztur un veicina sabiedrības informētību un iesaistīšanos attiecībā uz lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu.
(3)  Ar to nodrošina nepieciešamo sabiedrības informētības un iesaistīšanās līmeni attiecībā uz lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu.
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4.a punkts (jauns)
(4a)  Šī direktīva dalībvalstīm nosaka obligātos standartus, taču dalībvalstis lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai var piemērot arī augstākus standartus.
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – ievaddaļa
(1)  Šī direktīva attiecas uz:
(1)   Neskarot Direktīvu 2009/71/Euratom, šī direktīva attiecas uz:
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – a) apakšpunkts
(a) visiem lietotās kodoldegvielas apsaimniekošanas posmiem, ja lietotā kodoldegviela rodas civilo kodolreaktoru ekspluatācijas rezultātā, vai to apsaimniekošanu veic kā civilas darbības;
(a) visiem lietotās kodoldegvielas apsaimniekošanas posmiem, ja lietotā kodoldegviela rodas civilo kodolreaktoru ekspluatācijas rezultātā, vai tās apsaimniekošanu ES teritorijā veic kā civilas darbības, tostarp ja lietotā kodoldegviela ir no militārās aizsardzības programmām un ja tā ir neatgriezeniski nodota tikai civilām darbībām un attiecīgi apsaimniekota;
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – b) apakšpunkts
(b) visiem radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas posmiem no to rašanās līdz noglabāšanai, ja radioaktīvie atkritumi rodas civilajās darbībās, vai to apsaimniekošanu veic kā civilas darbības.
(b) visiem radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas posmiem no to rašanās līdz noglabāšanai, tostarp, ja radioaktīvie atkritumi rodas civilajās darbībās, vai to apsaimniekošanu veic kā civilas darbības ES teritorijā;
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
3. pants – -1. punkts (jauns)
(-1) “atļauta izplūde” ir no kontrolētām kodoliekārtām vai kodoldarbības parastā ekspluatācijā radušos radioaktīvu gāzu vai šķidrumu plānota un kontrolēta izplūde vidē tādās robežās, kādas ir atļāvusi kompetentā reglamentācijas iestāde, un saskaņā ar principiem un ierobežojumiem, kas noteikti Padomes Direktīvā 96/29/Euratom;
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 3. punkts
(3) “noglabāšana” ir lietotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu ievietošana apstiprinātā iekārtā, neparedzot iespēju tos no turienes izņemt;
(3) “noglabāšana” ir lietotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu iespējami galīga ievietošana apstiprinātā iekārtā, pienācīgi ņemot vērā atgriezeniskuma principu;
Grozījums Nr. 42 un 134
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 6. punkts
(6) “radioaktīvie atkritumi” ir radioaktīvas gāzes, šķidrumi vai cietvielas, kuras dalībvalsts vai fiziska vai juridiska persona, kuras lēmumu dalībvalsts ir atzinusi, neplāno turpmāk lietot, un par kuriem kompetenta reglamentācijas iestāde saskaņā ar dalībvalsts tiesisko regulējumu veic kontroles pasākumus kā par radioaktīviem atkritumiem;
(6) “radioaktīvie atkritumi” ir radioaktīvas gāzes, šķidrumi vai cietvielas, tostarp lietotā kodoldegviela un pārstrādes procesā radušies radioaktīvi materiāli, kuri samazināti līdz mazākajam apjomam, kāds tehnoloģiski iespējams, un kurus dalībvalsts vai fiziska vai juridiska persona, kuras lēmumu dalībvalsts ir atzinusi, neplāno vai neparedz turpmāk lietot arī tad, ja nākotnē attīstīsies tehnoloģijas un būs jauni atklājumi, un par kuriem kompetenta reglamentācijas iestāde saskaņā ar dalībvalsts tiesisko regulējumu veic kontroles pasākumus kā par radioaktīviem atkritumiem;
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 9.a punkts (jauns)
(9a) “vieta” ir ģeogrāfiska teritorija, kurā atrodas atļauta iekārta, tostarp lietotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu noglabāšanas iekārta, vai notiek atļauta darbība ar šādiem materiāliem;
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 9.b punkts (jauns)
(9b) “drošības novērtējums” ir sistemātisks process, kas tiek īstenots visā projektēšanas procesa laikā, lai nodrošinātu piedāvātā projekta atbilstību visām attiecīgajām drošības prasībām, un kurā ietilpst arī oficiāla drošības analīze;
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 9.c punkts (jauns)
(9c) “drošības analīze” ir argumentu un liecību apkopojums par iekārtas vai darbības drošību, kas ietver drošības novērtējuma rezultātus un šo rezultātu ticamības apliecinājumu. Drošības analīze var attiekties arī uz pašreizējo noglabāšanas iekārtas attīstības posmu. Šādā gadījumā, veicot drošības analīzi, jāapzina neskaidrās jomas vai neatrisinātie jautājumi un jāsniedz norādījumi par veicamo darbu, lai šos jautājumus atrisinātu nākamajos attīstības posmos;
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 13. punkts
(13) “glabāšana” ir lietotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu ievietošana apstiprinātā iekārtā, paredzot iespēju tos no turienes izņemt.
(13) “glabāšana” ir lietotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu pagaidu ievietošana apstiprinātā iekārtā līdz to izņemšanai;
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
(1)  Dalībvalstis izstrādā un uztur lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas valsts politiku. Par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu galīgā atbildība ir dalībvalstīm.
(1)  Dalībvalstis izstrādā un uztur lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas valsts politiku. Katra dalībvalsts uzņemas galīgo atbildību par tās teritorijā radušās lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu.
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1.a punkts (jauns)
(1a)  Dalībvalstis nodrošina, ka lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas valsts politika tiek īstenota, izmantojot labi pamatotu un dokumentētu, kā arī pakāpenisku lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz ilgtermiņa drošību.
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – ievaddaļa
(2)  Dalībvalstis nodrošina, ka:
(2)  Dalībvalstis nodrošina, ka to politikas pamatā ir šādi principi:
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – a) apakšpunkts
(a) radioaktīvie atkritumi rodas pēc iespējas mazāk gan radioaktivitātes līmeņa, gan apjoma ziņā, ko panāk ar šim nolūkam atbilstošiem pasākumiem, ekspluatācijas un ekspluatācijas izbeigšanas metodēm, arī konvencionālo materiālu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu;
(a) radioaktīvie atkritumi rodas pēc iespējas mazāk, ievērojot zemākā saprātīgi sasniedzamā līmeņa principu gan radioaktivitātes līmeņa, gan apjoma ziņā, ko panāk ar šim nolūkam atbilstošiem pasākumiem, ekspluatācijas un ekspluatācijas izbeigšanas metodēm, arī konvencionālo materiālu atkārtotu apstrādi un atkārtotu izmantošanu;
Grozījums Nr. 121
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
(d) lietotā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi tiek droši apsaimniekoti arī ilgtermiņā.
(d) lietotā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi tiek droši apsaimniekoti tik ilgi, kamēr tie rada apdraudējumu cilvēkiem un videi.
Grozījums Nr. 122
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da) tiek novērsta strādājošo, iedzīvotāju un vides pakļaušana lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu ietekmei.
Grozījums Nr. 54
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – db) apakšpunkts (jauns)
(db) tiek veikti pasākumi turpmākā veselības un vides apdraudējuma novēršanai attiecībā uz strādājošajiem un iedzīvotājiem;
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – dc) apakšpunkts (jauns)
(dc) radioaktīvo atkritumu, tostarp lietotās kodoldegvielas, apsaimniekošanas izmaksas sedz to radītāji.
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – dd) apakšpunkts (jauns)
(dd) finanšu rezerves, kas jānodrošina atkritumu radītājiem, lai segtu visas lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, tiek administrētas valsts kontrolētā fondā, lai nodrošinātu to pieejamību nemainīgi drošai noglabāšanai;
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – de) apakšpunkts (jauns)
(de) atbilstīgu finanšu resursu pieejamības uzraudzībai piesaista kompetentās valsts iestādes;
Grozījums Nr. 58
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – df) apakšpunkts (jauns)
(df) atbilstīgu finanšu resursu pieejamības uzraudzībā iesaista dalībvalstu parlamentus;
Grozījums Nr. 135
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2.a punkts (jauns)
(2a)  Lietotās degvielas rezervuāri rada ievērojamu risku, jo īpaši, ja tie nav slēgti, tādēļ visu lietoto kodoldegvielu pēc iespējas ātrāk pārvieto no rezervuāriem uz sauso glabātavu. Šajā procesā prioritāri ir visvecākie lietotās degvielas rezervuāri.
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3. punkts – 1.b daļa (jauna)
Par jebkādu šādu līgumu informē Komisiju.

Grozījums Nr. 62
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3.a punkts (jauns)
(3a)  Dalībvalstis brīvprātīgi var izlemt, sadarbojoties ar citām dalībvalstīm, izveidot kopīgu vai reģionālu noglabāšanas iekārtu, izmantojot konkrētas vietas ģeoloģiskās vai tehniskās priekšrocības, un sadalīt kopprojekta finansiālo slogu.
Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3.b punkts (jauns)
(3b)  Pirms, pamatojoties uz starpvaldību līgumu, sākt šādu projektu, attiecīgās dalībvalstis nodrošina, lai iniciatīva atbilstu vajadzīgajām prasībām, tostarp vismaz šādām:
a) visās attiecīgās dalībvalstīs visos projekta izstrādes posmos un noglabāšanas iekārtas ekspluatācijas laikā, nodrošinot, ka sabiedrībai ir pieejama informācija un ka sabiedrībai ir iespējams iesaistīties apspriežu procesā;
b) nodrošina kompetento reglamentācijas iestāžu un par drošību atbildīgo valsts iestāžu sadarbību un to veiktu pārraudzību; katrā attiecīgajā dalībvalstī attiecībā uz iekārtas projekta izpētes, izraudzīšanās un īstenošanas posmiem veic drošības analīzi un pamatojošos drošības novērtējumus;
c) panāk vienošanos par atbildības jautājumiem un skaidru pienākumu sadalījumu, katrai dalībvalstij uzņemoties galīgo atbildību par saviem radioaktīvajiem atkritumiem;
d) vienojas par finansējuma kārtību, nodrošinot līdzekļus noglabāšanas iekārtas ekspluatācijas laikam un laikposmam pēc tās slēgšanas un pietiekamu cilvēkresursu pieejamību, pienācīgā skaitā nodrošinot atbilstīgi kvalificētus darbiniekus;
e) attiecīgo dalībvalstu programmās iepriekš norāda tiesisko regulējumu, organizatorisko struktūru un tehniskās shēmas un pasākumus, kas pierādītu, ka plānotā noglabāšana noteiktā laikposmā atbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr. 136
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3.c punkts (jauns)
(3c)  Nekādā gadījumā radioaktīvos atkritumus nedrīkst eksportēt uz trešām valstīm. Lietotās degvielas transportēšanu ārpus ES būtu jāatļauj tikai tad, ja pēc pārstrādāšanas to importēs atpakaļ ES.
Grozījums Nr. 124
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3.d punkts (jauns)
(3d)  Aizliegts būvēt kodolatkritumu apsaimniekošanas iekārtas seismiski aktīvos reģionos vai piekrastes reģionos, kur pastāv būtisks jūras līmeņa celšanās vai cunami iespējamības risks.
Grozījums Nr. 64
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – a) apakšpunkts
(a) lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas politikas īstenošanas valsts programma;
(a) atbilstīgi subsidiaritātes principam lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas politikas īstenošanas valsts programma, kas nodrošina, ka visiem radioaktīvo atkritumu radītājiem ar vieniem un tiem pašiem nosacījumiem ir pieejama radioaktīvo atkritumu droša noglabāšana;
Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – ba) apakšpunkts (jauns)
(ba) dalībvalstu prasības attiecībā uz strādājošo veselību un drošību, izglītību un apmācību;
Grozījums Nr. 66
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – c) apakšpunkts
(c) lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas darbību un iekārtu licencēšanas sistēma, kā arī nelicencētu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ekspluatācijas aizliegums;
(c) lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas darbību un iekārtu licencēšanas sistēma, kā arī nelicencētu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ekspluatācijas aizliegums un prasība nodrošināt visu radioaktīvo atkritumu, neatkarīgi no tā, kas tos radījis, nediskriminējošu apsaimniekošanu;
Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – d) apakšpunkts
(d) atbilstoša institucionālās kontroles, reglamentētu inspekciju, dokumentācijas un ziņošanas sistēma;
(d) atbilstoša institucionālās kontroles, reglamentētu inspekciju, dokumentācijas un ziņošanas sistēma, kā arī nepieciešamā to strādājošo apmācība, kuri iesaistīti visā procesā, lai garantētu un saglabātu viņu darba drošību un veselību;
Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – ea) apakšpunkts (jauns)
(ea) pasākumi, ar kuriem panāk atbilstīgu finanšu resursu nodrošināšanu ilgtermiņā tādām darbībām un iekārtām, kas saistītas ar lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu;
Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – fa) apakšpunkts (jauns)
(fa) pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka finansējumu, kas nepieciešams lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai un ievietošanai iekārtā, nosaka kompetentā reglamentācijas iestāde, īstenojot pārredzamu procesu, kuru regulāri pārskata un kurā pastāvīgi ir iesaistītas visas ieinteresētās puses;
Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – fb) apakšpunkts (jauns)
(fb) visu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas izmaksu aprēķins. Sniegtajā informācijā cita starpā jāprecizē, kuras iestādes sedz šīs izmaksas.
Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
(2)  Dalībvalstis nodrošina valsts sistēmas uzturēšanu un, ja vajadzīgs, uzlabošanu, ņemot vērā darbības pieredzi, no 8. pantā minētās drošības analīzes gūtās atziņas, tehnoloģiju attīstību un pētījumu rezultātus.
(2)  Dalībvalstis nodrošina valsts sistēmas uzturēšanu un, ja vajadzīgs, uzlabošanu, ņemot vērā darbības pieredzi, no 3. panta 9. punkta c) apakšpunktā minētās drošības analīzes gūtās atziņas, labākās pieejamās tehnoloģijas, veselības aizsardzības un drošības standartus un pētījumu rezultātus.
Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1.a punkts (jauns)
(1a)  Dalībvalstis nodrošina, ka to regulējošās iestādes ir pakļautas demokrātiskai kontrolei.
Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 3.a punkts (jauns)
(3a)  Kompetentajai reglamentācijas iestādei ir pilnvaras un resursi, lai regulāri veiktu kodoldrošības novērtējumus, inspekcijas un kontroles, kā arī nepieciešamības gadījumā īstenotu piespiedu darbības iekārtās pat to ekspluatācijas pārtraukšanas procesa laikā. Šajos novērtējumos ietilpst strādājošo, tostarp apakšuzņēmēju, veselības un drošības, kā arī strādājošo skaita un apmācības novērtējums.
Grozījums Nr. 137
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 3.b punkts (jauns)
(3b)  Kompetentā pārvaldes iestāde ir pilnvarota aizliegt konkrētu darbību turpināšanu, ja novērtēšanā konstatēts, ka tās nav drošas. Šādi un visi pārējie novērtējumi, ko veic kompetentā pārvaldes iestāde, tiek publiskoti.
Grozījums Nr. 74
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts
(1)  Dalībvalstis nodrošina, ka galvenā atbildība pār lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu ir licences turētājam. Šī atbildība nevar tikt deleģēta.
(1)  Dalībvalstis nodrošina, ka galvenā atbildība pār lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu ir licences turētājiem, kuriem attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde ir uzticējusi vispārējo atbildību par lietoto kodoldegvielu un radioaktīvajiem atkritumiem.
Grozījums Nr. 130
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1.a punkts (jauns)
(1a)  Dalībvalstis nodrošina, lai pieteikumā licences saņemšanai attiecībā uz radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas darbību vai uz noglabāšanas iekārtas darbību ES teritorijā ietilptu drošības analīze un pamatojošs drošības novērtējums, kas darbības vai iekārtas darbības laikā pēc vajadzības tiktu atjaunināti. Drošības analīze un pamatojošie drošības novērtējumi jāveic par lietotās kodoldegvielas rezervuāru, glabāšanas vai noglabāšanas iekārtas atrašanās vietu, tās projektu, būvniecību, ekspluatāciju vai slēgšanu, kā arī par drošību ilgtermiņā pēc slēgšanas, tostarp tās nodrošināšanu ar pasīvām metodēm, un tajos jāapraksta visi vietas aspekti attiecībā uz drošību, projektu, pagaidu glabāšanas iekārtu dzesēšanas rezervuāriem (tostarp jābūt regulāriem ziņojumiem par to, cik liels daudzums lietotās kodoldegvielas tajos atrodas), iekārtas vai tās daļu ekspluatācijas izbeigšanu, pārvaldības kontrolpasākumiem un reglamentējošiem kontroles pasākumiem. Drošības analīzē un ar to saistītajā drošības novērtējumā ietilpst strādājošo, tostarp apakšuzņēmēju nodarbināto strādājošo, veselības un drošības risku un prasmju līmeņu novērtējums un nepieciešamais darbinieku skaits iekārtas drošai ekspluatācijai jebkādos apstākļos, lai varētu veikt pasākumus, ja notiek negadījums.
Drošības analīze un ar to saistītais drošības novērtējums ir apliecinājums kompetentajai reglamentācijas iestādei un pārējām ieinteresētajām personām par to, ka drošības prasības tiks ievērotas, un tajā uzskatāmi jāparāda nodrošinātais aizsardzības līmenis. Drošības analīze un ar to saistītais drošības novērtējums jāiesniedz kompetentajai reglamentācijas iestādei apstiprināšanai.

Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1.b punkts (jauns)
(1b)  Dalībvalstis nodrošina, ka licences turētāji atskaitās kompetentajai reglamentācijas iestādei, citām attiecīgām kompetentajām organizācijām un informāciju par savu darbību vai iekārtām dara pieejamu sabiedrībai;
Grozījums Nr. 77
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
(2)  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts sistēmā licences turētājiem ir paredzēts pienākums sistemātiski verificējamā veidā kompetentās reglamentācijas iestādes uzraudzībā regulāri novērtēt, verificēt un pastāvīgi uzlabot, ciktāl tas ir praktiski iespējams, savu darbību un iekārtu drošību.
(2)  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts sistēmā licences turētājiem ir paredzēts pienākums sistemātiski verificējamā veidā kompetentās reglamentācijas iestādes uzraudzībā regulāri novērtēt, verificēt un pastāvīgi uzlabot, ciktāl tas ir praktiski iespējams, savu darbību, tostarp strādājošo un apakšuzņēmēju veselību un drošību un viņu iekārtu drošību atbilstīgi labākajai pieejamajai tehnoloģijai. Licences turētāji par veikto novērtējumu rezultātiem ziņo kompetentajai reglamentācijas iestādei un citām atbilstošām kompetentajām organizācijām, to darbinieku pārstāvjiem, apakšuzņēmējiem un plašākai sabiedrībai.
Grozījums Nr. 78
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 3. punkts
(3)  Šā panta 2. punktā minētie novērtējumi ietver verifikāciju, ka ir ieviesti pasākumi avāriju novēršanai un avāriju seku mazināšanai, tostarp fizisku barjeru un licences turētāja tādu administratīvu aizsardzības procedūru verifikāciju, kuru nepilnību dēļ jonizējošais starojums varētu radīt būtisku kaitējumu strādājošajiem un iedzīvotājiem.
(3)   Lai veiktu šā panta 2. punktā minētās darbības, kā licences pieteikuma daļa kompetentajai reglamentācijas iestādei jāiesniedz arī oficiāls dokuments, kurā sniegts nepieciešamais darbības drošības apliecinājums, ietverot verifikāciju, ka ir ieviesti pasākumi avāriju un fizisku uzbrukumu novēršanai un avāriju un fizisku uzbrukumu seku mazināšanai, tostarp fizisku barjeru un tādu licences turētāja administratīvu aizsardzības procedūru verifikāciju, kuru nepilnību dēļ jonizējošais starojums varētu radīt būtisku kaitējumu strādājošajiem, iedzīvotājiem un dabai.
Grozījums Nr. 79
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 4. punkts
(4)  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts sistēmā licences turētājiem ir paredzēts pienākums izveidot un ieviest pārvaldības sistēmas, kurās par prioritāti noteikta drošība un kuras regulāri verificē kompetentā reglamentācijas iestāde.
(4)  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts sistēmā licences turētājiem ir paredzēts pienākums izveidot un ieviest pārvaldības sistēmas, kurās par augstāko prioritāti noteikta drošība un drošums un kuras regulāri verificē kompetentā reglamentācijas iestāde un strādājošo pārstāvji, kuri īpaši atbild par drošību un strādājošo veselību.
Grozījums Nr. 80
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 5. punkts
(5)  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts sistēmā licences turētājiem ir paredzēts pienākums nodrošināt un uzturēt pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus, lai izpildītu 1.–4. punktā noteiktos pienākumus lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas apsaimniekošanas jomā.
(5)  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts sistēmā licences turētājiem ir paredzēts pienākums, tostarp arī ilgtermiņā, nodrošināt un uzturēt pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus, lai izpildītu 1.–4. punktā noteiktos pienākumus lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas apsaimniekošanas jomā.
Grozījums Nr. 81
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 5.a punkts (jauns)
(5a)  Dalībvalstis nodrošina, ka licences turētāji iespējami agri informē starpvalstu reģionālās un vietējās iestādes par saviem plāniem izveidot atkritumu apsaimniekošanas iekārtu, ja šāda iekārta atrodas tādā attālumā no valsts robežas, ka tas varētu radīt pārrobežu ietekmi ierīkošanas, darbības vai darbības pārtraukšanas laikā vai nelaimes gadījumā, vai ar iekārtu saistītā negadījumā.
Grozījums Nr. 146
Direktīvas priekšlikums
7.a pants (jauns)
7.a pants
Marķēšana un dokumentācija

Dalībvalstis nodrošina, ka licences turētāji marķē iepakojumu un dokumentē izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apglabāšanu veidā, kas nav pakļauts dēdēšanai. Dokumentos jānorāda inventāra ķīmiskais, toksikoloģiskais un radioloģiskais sastāvs un jābūt informācijai, vai tas ir gāzveida, cietā vai šķidrā veidā.

Grozījums Nr. 82
Direktīvas priekšlikums
8. pants
8. pants
svītrots
Drošības analīze

(1)  Kā darbības vai iekārtas licences pieteikuma daļa jāsagatavo un jāiesniedz drošības analīze un ar to saistītais drošības novērtējums. Darbības vai iekārtas izmaiņu gadījumos tos pēc vajadzības aktualizē. Drošības analīzes un drošības novērtējuma apjomam un detalizācijas pakāpei jābūt samērojamai ar attiecīgo darbību sarežģītības pakāpi un ar attiecīgo iekārtu vai darbību saistīto bīstamību.
(2)  Drošības analīzē un ar to saistītajā drošības novērtējumā ietilpst iekārtas atrašanās vietas izvēle, projektēšana, būve, ekspluatācija un ekspluatācijas izbeigšana vai noglabāšanas iekārtas slēgšana; drošības analīzē jānorāda šādam novērtējumam izmantotie standarti. Jāatrisina jautājums par drošību ilgtermiņā pēc slēgšanas, jo īpaši, kā to iespējami pilnīgi nodrošināt, izmantojot pasīvās metodes.
(3)  Iekārtas drošības analīzē apraksta visus objekta drošības aspektus, iekārtas konstrukciju, pārvaldības kontroles pasākumus un reglamentēto kontroli. Drošības analīze un ar to saistītais drošības novērtējums ir apliecinājums kompetentajai reglamentācijas iestādei un pārējām ieinteresētajām personām par to, ka drošības prasības tiks ievērotas, un tajā uzskatāmi jāparāda nodrošinātais aizsardzības līmenis.
(4)  Drošības analīze un ar to saistītais drošības novērtējums jāiesniedz kompetentajai reglamentācijas iestādei apstiprināšanai.
Grozījums Nr. 83
Direktīvas priekšlikums
8.a pants (jauns)
8.a pants
Uzskaite un līdzsekošana īpaši saistībā ar strādājošo veselību un drošību

(1)  Dalībvalstis lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā izveido uzskaites un līdzsekošanas sistēmu.
(2)  Dalībvalstis nodrošina, ka uzskaites un līdzsekošanas sistēma spēj noteikt lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atrašanās vietu un stāvokli ražošanas, izmantošanas, transportēšanas, uzglabāšanas vai noglabāšanas stadijā.
(3)  Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju par strādājošajiem, kas darba laikā bijuši pakļauti lietotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu iedarbībai, uzglabā licences turētājs vai valsts iestāde, lai ilgtermiņā ļautu noteikt, vai slimības ir saistītas ar darbu.
Grozījums Nr. 84
Direktīvas priekšlikums
8.b pants (jauns)
8.b pants
Procedūras un sankcijas

Saskaņā ar vispārīgiem principiem dalībvalstis nodrošina, ka jebkuru no šīs direktīvas izrietošo pienākumu pārkāpumu gadījumā piemēro administratīvās vai tiesvedības procedūras, kā arī sankcijas, kas ir efektīvas, preventīvas un samērīgas attiecībā uz nodarījuma smagumu.

Grozījums Nr. 85
Direktīvas priekšlikums
9. pants
Dalībvalstis nodrošina, ka valsts sistēmā ir paredzēti noteikumi par izglītības un apmācību pasākumiem, kuri atbilst visu ar lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu saistīto pušu vajadzībām, lai tādējādi saglabātu un pilnveidotu vajadzīgās zināšanas un prasmes.

Dalībvalstis nodrošina, ka valsts sistēmā ir paredzēti noteikumi par izglītību un regulāru un preventīvu apmācību, kas atbilst visu ar lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu saistīto pušu vajadzībām, lai tādējādi saglabātu, pilnveidotu un izplatītu vajadzīgās zinātniskās un tehnoloģijas zināšanas un prasmes atbilstoši tehniskajam un zinātniskajam progresam. Dalībvalstis velta īpašu uzmanību objektā netieši iesaistītajām pusēm un nodrošina, ka tām pirms darbību veikšanas saistībā ar radioaktīvajiem atkritumiem un lietoto kodoldegvielu tiek piedāvāta mūsdienīga un atbilstoša izglītība un apmācība. Dalībvalstis nodrošina, ka licences turētāji ir spējīgi īstenot un finansēt šādus pasākumus, lai nodrošinātu visu procesā iesaistīto pušu drošību un veselību. Strādājošo izglītībai un apmācībai ir jāatbilst starptautiski atzītiem standartiem, lai tiktu stiprināta vispārējā atbildība par veselības aizsardzību un drošību kodolrūpniecībā. Dalībvalstis arī nodrošina, ka valsts sistēmā ietilpst pasākumi, lai veicinātu esošo noglabāšanas projektu turpmāku zinātnisko izpēti.

Grozījums Nr. 86
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1.a punkts (jauns)
Dalībvalstis nodrošina, ka valsts sistēmā tiek ietvertas programmas pētniecības atbalstam radioaktīvo atkritumu ražošanas samazināšanas un šo atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Grozījums Nr. 87
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
Dalībvalstis nodrošina, ka valsts sistēma garantē pietiekamu finanšu resursu pieejamību gadījumos, kad tie vajadzīgi lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, pienācīgi tiek ņemta vērā personu atbildība, pie kurām rodas radioaktīvie atkritumi.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts sistēma paredz pietiekamu finanšu resursu pieejamību gadījumos, kad tie vajadzīgi, lai segtu visas ar iekārtas ekspluatācijas izbeigšanu un lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu saistītās izmaksas, tādējādi pilnībā ievērojot radioaktīvo atkritumu radītāju pienākumus atbilstīgi principam “piesārņotājs maksā” un izvairoties no situācijām, kad šādu izmaksu segšanai ir jāpiešķir valsts palīdzība.
Grozījums Nr. 88
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1.a punkts (jauns)
(1a)  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts līmenī noteiktām procedūrām:
a) pienācīgi izvērtē ar atkritumu apsaimniekošanas stratēģijām saistītās izmaksas, jo īpaši izmaksas, kas saistītas ar ilglaicīgi radioaktīvu zemas, vidējas un augstas radioaktivitātes atkritumu ilgtermiņa apsaimniekošanas risinājumiem. Šīs izmaksas jo īpaši ietver kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas iekārtu izmaksas, to galīgās slēgšanas, uzturēšanas un kontroles izmaksas;
b) tiek veidotas rezerves, lai segtu a) apakšpunktā minētās izmaksas, un tiek piešķirti nepieciešamie aktīvi vienīgi šādu rezervju veidošanai;
c) tiek veikta pienācīga kontrole attiecībā uz to, vai rezerves ir pietiekamas un aktīvu pārvaldība a) apakšpunktā minēto izmaksu segšanai ir pienācīga, lai nodrošinātu periodisku korekciju veikšanu.
Grozījums Nr. 89
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1.b punkts (jauns)
(1b)  Noglabāšanas izmaksas nosaka pārredzami, dalībvalstis tās publicē un katru gadu pārskata. Tāpat pārskata arī noteiktos radioaktīvo atkritumu radītāju pienākumus.
Grozījums Nr. 90
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1.c punkts (jauns)
(1c)  Dalībvalstis izveido vai ieceļ valsts struktūru, kas spēj nodrošināt speciālistu vērtējumu par līdzekļu pārvaldīšanu un par ekspluatācijas pārtraukšanas izmaksu jautājumiem, kā minēts 1.a punktā. Šai struktūrai jābūt neatkarīgai no līdzekļu piešķīrējiem.
Grozījums Nr. 91
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1.d punkts (jauns)
(1d)  Dalībvalstis saskaņā ar 16. pantā paredzētajiem nosacījumiem regulāri ziņo Komisijai par attiecīgās valsts struktūras secinājumiem.
Grozījums Nr. 92
Direktīvas priekšlikums
11. pants
Dalībvalstis nodrošina ar lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu saistītu kvalitātes nodrošināšanas programmu izstrādāšanu un īstenošanu.

Dalībvalstis nodrošina ar lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu saistītu kvalitātes nodrošināšanas programmu izstrādāšanu un īstenošanu.

Grozījums Nr. 127
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 1.a punkts (jauns)
Dalībvalstis nodrošina, ka licences turētāji pilnībā uzņemas civiltiesisko atbildību par jebkādu avārijas un radioaktīvo atkritumu ilgstošas apsaimniekošanas radīto kaitējumu, cita starpā par kaitējumu, kas nodarīts sauszemes, ūdens un jūras videi.

Grozījums Nr. 93
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 1. punkts
(1)  Dalībvalstis nodrošina ar lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu saistītās informācijas pieejamību strādājošajiem un iedzīvotājiem. Šis pienākums arī paredz to, ka kompetentā reglamentācijas iestāde savas kompetences jomās informē sabiedrību. Informāciju dara sabiedrībai pieejamu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām ar nosacījumu, ka tādējādi netiek apdraudētas citas valsts tiesību aktos vai starptautiskās saistībās atzītas intereses, piemēram, inter alia, drošība.
(1)  Dalībvalstis nodrošina, ka ir regulāri pieejama visa ar lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu saistītā informācija, kas nepieciešama strādājošo un iedzīvotāju veselības, drošības un drošuma garantēšanai. Šis pienākums arī paredz to, ka kompetentā reglamentācijas iestāde savas kompetences jomās informē sabiedrību. Informāciju dara sabiedrībai pieejamu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām, īpaši Orhūsas konvenciju. Informācija, kas tieši saistīta ar strādājošo vai sabiedrības veselību (jo īpaši saistībā ar radioaktīvu un toksisku vielu emisiju un šo emisiju ietekmi), jāpublisko jebkuros apstākļos.
Grozījums Nr. 94
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 1.a punkts (jauns)
(1a)  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par finanšu resursiem, kas atvēlēti 10. pantā minētajai lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, ir pieejama sabiedrībai, pienācīgi ņemot vērā ražotājiem radušās izmaksas.
Grozījums Nr. 95
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 1.b punkts (jauns)
(1b)  Dalībvalstis panāk, ka lēmumu pieņemšanā par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu izvietošanu un apsaimniekošanu kaimiņvalstu tuvumā iesaista attiecīgo valstu sabiedrību un iestādes.
Grozījums Nr. 96
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 2. punkts
(2)  Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu sabiedrībai tiek dotas faktiskas iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā.
svītrots
Grozījums Nr. 97
Direktīvas priekšlikums
12.a pants (jauns)
12.a pants
Sabiedrības līdzdalība

(1)  Dalībvalstis agrīnā posmā nodrošina efektīvu iespēju sabiedrībai piedalīties saskaņā ar 13. pantu izstrādājamo lietotās kodoldegvielas un atkritumu apsaimniekošanas valsts programmu sagatavošanā vai pārskatīšanā un nodrošina, ka pēc to pabeigšanas sabiedrībai ir pieejamas izstrādātās programmas. Dalībvalstis minētās programmas publicē publiski pieejamā tīmekļa vietnē.
(2)  Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka:
a) sabiedrību (ar publiskiem paziņojumiem vai citā piemērotā veidā, piemēram, elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, ja tie ir pieejami) informē par visiem priekšlikumiem attiecībā uz šādu programmu izstrādi vai to pārveidošanu vai pārskatīšanu un ka sabiedrībai pieejama attiecīga informācija par šādiem priekšlikumiem, tostarp informācija par tiesībām piedalīties lemšanā un par kompetento iestādi, kurai var iesniegt atsauksmes vai jautājumus;
b) sabiedrība ir tiesīga dot atsauksmes un paust viedokļus, kamēr vēl nav pieņemti lēmumi par konkrētajām programmām un ir iespējami dažādi risinājumi;
c) pieņemot minētos lēmumus, pienācīgi ņem vērā sabiedrības līdzdalības rezultātus;
d) pēc sabiedrības atsauksmju un viedokļu izvērtēšanas kompetentā iestāde veic attiecīgus pasākumus, lai informētu sabiedrību par pieņemtajiem lēmumiem, kā arī par iemesliem un apsvērumiem, kas likuši pieņemt minētos lēmumus, tostarp par sabiedrības līdzdalības procesu.
(3)  Dalībvalstis identificē sabiedrības daļu, kas šī panta 2. daļas izpratnē ir tiesīga uz līdzdalību. Sīki izstrādātus pasākumus sabiedrības līdzdalībai saskaņā ar šo pantu dalībvalstis nosaka tā, lai sabiedrība varētu tiem sagatavoties un efektīvi tajos piedalīties. Jāparedz pieņemami termiņi, atvēlot pietiekami daudz laika katram šajā pantā paredzētās sabiedrības līdzdalības posmam.
Grozījums Nr. 98
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 2. punkts
(2)  Valsts programmām jābūt 4.–12. panta noteikumiem atbilstošām.
(2)  Valsts programmām jābūt 4.–12.a panta noteikumiem atbilstošām.
Grozījums Nr. 99
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 3. punkts
(3)  Ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, valsts programmas dalībvalstis regulāri pārskata un atjaunina.
(3)  Ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību un izmantojot citu dalībvalstu pieredzi radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanā, kā arī ārvalstu ekspertu vērtējumu rezultātus, dalībvalstis regulāri pārskata un atjaunina valsts programmas.
Grozījums Nr. 100
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 3.a punkts (jauns)
(3a)  Dalībvalstis iespējami ātri informē pārrobežu reģionālās un vietējās iestādes par savām valsts programmām, ja to īstenošanai varētu būt pārrobežu ietekme.
Grozījums Nr. 101
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 3.b punkts (jauns)
(3b)  Valstu programmās dalībvalstis skaidri norāda pieejamos finanšu resursus lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai.
Grozījums Nr. 102
Direktīvas priekšlikums
14. pants – -1. punkts (jauns)
(-1) integrēta, detalizēta radioaktīvo atkritumu klasifikācijas sistēma, kas attiecas uz visiem radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas posmiem no radioaktīvo atkritumu rašanās līdz to noglabāšanai;
Grozījums Nr. 103
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 1. punkts
(1) visas lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu uzskaite un turpmākās prognozes par to daudzumiem, arī daudzumiem, kas radīsies, izbeidzot kodoliekārtu ekspluatāciju. Uzskaitē precīzi norāda attiecīgā materiāla atrašanās vietu, daudzumu, bīstamību un bīstamības klasifikāciju;
(1) ar (-1) punktā minēto klasifikācijas sistēmu pamatota visas lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu uzskaite un turpmākās prognozes par to daudzumiem, arī daudzumiem, kas radīsies, izbeidzot kodoliekārtu ekspluatāciju. Uzskaitē precīzi norāda attiecīgā materiāla atrašanās vietu, daudzumu un bīstamību, kā arī atkritumu izcelsmi;
Grozījums Nr. 128
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts
(2) koncepcijas, plāni un tehniskie risinājumi no atkritumu rašanās līdz to noglabāšanai;
(2) koncepcijas, plāni un tehniskie risinājumi no atkritumu rašanās līdz to uzglabāšanai vai apglabāšanai. Liela uzmanība jāpievērš veciem radioaktīvajiem atkritumiem un lietotajai kodoldegvielai pagaidu glabāšanas tvertnēs;
Grozījums Nr. 104
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 3. punkts
(3) koncepcijas un plāni noglabāšanas iekārtas laikposmam pēc tās slēgšanas, tostarp institucionālās kontroles ilgums un izmantojamie līdzekļi informācijas saglabāšanai par iekārtu ilgtermiņā;
(3) koncepcijas un plāni noglabāšanas iekārtas laikposmam pēc tās slēgšanas, tostarp institucionālās kontroles ilgums un izmantojamie līdzekļi uzraudzības un uzturēšanas nodrošināšanai un informācijas saglabāšanai par iekārtu ilgtermiņā;
Grozījums Nr. 105
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 7.a punkts (jauns)
(7a) apraksts par 10. panta 1.a punkta a) apakšpunktā minēto izmaksu izvērtējumu un par attiecīgo rezervju aprēķināšanas metodēm;
Grozījums Nr. 106
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 8. punkts
(8) spēkā esošās(-o) finansēšanas shēmas(-u) apraksts, lai nodrošinātu visu programmas izmaksu atbilstību paredzētajam grafikam.
(8) apraksts par iespējām saistībā ar 10. panta 1.a punkta b) apakšpunkta kārtībā atvēlēto aktīvu struktūru un pārvaldību un par spēkā esošo(-ajām) finansēšanas shēmu(-ām), lai nodrošinātu visu programmas izmaksu atbilstību paredzētajam grafikam un to, ka tiek stingri ievērots princips “piesārņotājs maksā”.
Grozījums Nr. 107
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 8.a punkts (jauns)
(8a) saistošs un pārbaudāms termiņš valsts programmu īstenošanai un 1. līdz 8. punktā minēto prasību izpildei.
Grozījums Nr. 108
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 8.b punkts (jauns)
(8b) izglītības un profesionālās apmācības plāni, kuru mērķis ir nodrošināt un pilnveidot vajadzīgās zināšanas un prasmes lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Grozījums Nr. 109
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 3.a punkts (jauns)
(3a)  Komisija uzrauga dalībvalstu valsts programmu īstenošanas termiņu ievērošanu, kuri iesniegti saskaņā ar 14. panta 8.a punktu.
Grozījums Nr. 110
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 4. punkts
(4)  Komisija ņems vērā dalībvalstu skaidrojumus un atkritumu valsts programmu izpildes gaitu, pieņemot lēmumus par Euratom finansiālās un tehniskās palīdzības sniegšanu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas iekārtām vai ar to saistītajām darbībām, vai arī formulējot tās viedokļus par investīciju projektiem saskaņā ar Euratom līguma 43.pantu.
svītrots
Grozījums Nr. 111
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 3. punkts
(3)  Dalībvalstis vismaz reizi desmit gados sagatavo periodiskus pašnovērtējumus par valsts sistēmu, kompetento reglamentācijas iestādi, valsts programmu un tās īstenošanu, un aicina veikt valsts sistēmas, iestādes un/vai programmas starptautiska līmeņa ekspertu pārskatu ar mērķi nodrošināt augstu standartu sasniegšanu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā. Ekspertu veiktā pārskata rezultātus paziņo Komisijai un dalībvalstīm.
(3)  Dalībvalstis vismaz reizi desmit gados sagatavo periodiskus pašnovērtējumus par valsts sistēmu, kompetento reglamentācijas iestādi, valsts programmu un tās īstenošanu, un aicina veikt valsts sistēmas, iestādes un/vai programmas starptautiska līmeņa ekspertu pārskatu ar mērķi nodrošināt augstu standartu sasniegšanu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā. Ekspertu veiktā pārskata rezultātus paziņo Komisijai, kas Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz regulāru ziņojumu, kurā apkopoti ekspertu vērtējumu rezultātā gūtie secinājumi.
Grozījums Nr. 138
Direktīvas priekšlikums
16.a pants (jauns)
16.a pants
Atkārtota izvērtēšana

Ne vēlāk kā divus gadus pēc tam, kad dalībvalstīs veikti 16. panta 3. punktā minētie ekspertu vērtējumi, Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā galvenā uzmanība pievērsta 4. panta 3. punktā minētās lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas koncepcijas un noteikumu par eksportu atkārtotai izvērtēšanai. Veicot šo atkārtoto izvērtēšanu, jo īpaši jāapsver atkritumu atgriezeniskuma un atgūstamības iespējas pēc to novietošanas galīgās noglabāšanas vietā, ņemot vērā pētniecības attīstību un jaunākās zinātniskās atziņas šajā jomā. Vajadzības gadījumā pēc ziņojuma sagatavošanas jāveic šīs direktīvas pārskatīšana, lai tajā būtu ietverti jaunākie pētījumi par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijām.

Grozījums Nr. 113
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 1. punkts
(1)  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz ….. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju. Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā šāda atsauce izdarāma.
(1)  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz ….* Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju. Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā šāda atsauce izdarāma.
*Divi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
Juridisks paziņojums - Privātuma politika