Eiropas Parlamenta 2011. gada 24. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 55/2008, ar ko ievieš autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai (COM(2010)0649 – C7-0364/2010 – 2010/0318(COD))

P7_TA(2011)0104 A7-0041/2011

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2010)0649),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0364/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu un 46. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7-0041/2011),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 24. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2010, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 55/2008, ar ko ievieš autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 581/2011.)

Eiropas Parlamenta 2011. gada 24. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim (COM(2010)0142 – C7-0135/2010 – 2010/0140(COD))

P7_TA(2011)0105 A7-0051/2011

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0142),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0135/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0051/2011),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  prasa Komisijai nekavējoties iesniegt priekšlikumu jaunai regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 24. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2011, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 512/2011.)

Eiropas Parlamenta 2011. gada 24. marta normatīvā rezolūcija par projektu Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (15381/2010 – C7-0385/2010 – 2010/0112(NLE))

P7_TA(2011)0106 A7-0046/2011

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju lēmuma projektu (15381/2010),

–  ņemot vērā projektu protokolam, ar kuru groza 2007. gadā starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm noslēgto gaisa transporta nolīgumu (09913/2010),

–  ņemot vērā Padomes iesniegto piekrišanas pieprasījumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta pirmo daļu (C7-0385/2010),

–  ņemot vērā 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par ES un ASV gaisa satiksmes nolīgumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A7-0046/2011),

1.  piekrīt protokola noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ASV Kongresam.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0239.

Eiropas Parlamenta 2011. gada 24. marta normatīvā rezolūcija par Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju lēmuma projektu, lai parakstītu Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses (15380/2010 – C7-0386/2010 – 2009/0018(NLE))

P7_TA(2011)0107 A7-0045/2011

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju lēmuma projektu, kas tika pieņemts Padomē (15380/2010),

–  ņemot vērā nolīguma projektu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Kanādu par gaisa transportu (08303/10/2009),

–  ņemot vērā Padomes iesniegto piekrišanas pieprasījumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu, 218. panta 6. punkta 2. daļas a) punkta v) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta 1. daļu (C7-0386/2010),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā ieteikumu Transporta un tūrisma komitejai (A7-0045/2011),

1.  piekrīt nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Kanādas valdībām un parlamentiem.

Eiropas Parlamenta 2011. gada 24. marta normatīvā rezolūcija par projektu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu aspektiem (14876/2010 – C7-0366/2010 – 2007/0082(NLE))

P7_TA(2011)0108 A7-0044/2011

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (14876/2010),

–  ņemot vērā projektu nolīgumam starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu aspektiem (07170/2009),

–  ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu, kurš iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0366/2010),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A7-0044/2011),

1.  piekrīt nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2011. gada 24. marta rezolūcija par Eiropas Savienības attiecībām ar Persijas līča Sadarbības padomi (2010/2233(INI))

P7_TA(2011)0109 A7-0042/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 1989. gada 25. februāra sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Persijas līča Sadarbības padomi (PLSP),

–  ņemot vērā 2008. gada 24. aprīļa rezolūciju par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp EK un Persijas līča Sadarbības padomi(1),

–  ņemot vērā 1990. gada 13. jūlija rezolūciju par brīvās tirdzniecības nolīguma nozīmi, ko paredzēts noslēgt starp EEK un Persijas līča Sadarbības padomi(2),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada decembrī apstiprināto ziņojumu par Eiropas Drošības stratēģijas īstenošanu “Sniegt drošību mainīgā pasaulē”,

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada jūnijā apstiprinātās Eiropas Savienības stratēģiskās partnerattiecības ar Vidusjūras reģionu un Tuvajiem Austrumiem,

–  ņemot vērā 20. Ministru padomes kopīgo komunikē, kas pieņemts Luksemburgā 2010. gada 14. jūnijā,

–  ņemot vērā 2010. gada 10. maija ziņojumu par Savienību Vidusjūrai,

–  ņemot vērā 19. Ministru padomes kopīgo komunikē, kas pieņemts Maskatā 2009. gada 29. aprīlī,

–  ņemot vērā kopīgo rīcības programmu (2010–2013) ES un PLSP 1988. gada sadarbības nolīguma īstenošanai,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par sadarbības ar trešām valstīm stiprināšanu augstākās izglītības jomā (COM(2001)0385),

–  ņemot vērā 2007. gada 10. maija rezolūciju par reformām arābu pasaulē: kādu stratēģiju Eiropas Savienībai izvēlēties?(3),

–  ņemot vērā 2001. gada 31. decembrī Maskatā (Omānas Sultanāts) pieņemto ekonomikas nolīgumu starp PLSP valstīm un PLSP 2002. gada 21. decembra Dohas paziņojumu par muitas savienības izveidi Persijas līča arābu valstu sadarbības padomei,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. un 218. pantu, saskaņā ar kuriem Padomei pirms starptautisku nolīgumu noslēgšanas jomās, kurās piemēro parasto likumdošanas procedūru, ir jāprasa Parlamenta piekrišana,

–  ņemot vērā gada ziņojumus par cilvēktiesībām,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1998. gada Deklarāciju par tiesībām un pienākumiem atsevišķām personām, grupām un sabiedrības organizācijām veicināt un aizstāvēt vispārpieņemtās cilvēktiesības un pamatbrīvības (pazīstama arī kā “Cilvēktiesību aizstāvju deklarācija”),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Augstā pārstāvja 2011.gada 10., 15. un 17. marta deklarācijas, kā arī Padomes 2011. gada 21. marta secinājumus par situāciju Bahreinā un šajā kontekstā uzsverot atbalstu vārda brīvības īstenošanai un pilsoņu tiesībām miermīlīgi protestēt,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A7-0042/2011),

A.  tā kā pašreizējās ES un PLSP attiecības ir regulāri jāpārskata un jāpilnveido, ņemot vērā nesenos nozīmīgos notikumus un straujo situācijas attīstību notikumu vietā, un kuru pamatā ir jabūt nepieciešamībai ievērot cilvēktiesības un demokrātiju;

B.  tā kā protestētāji vairākās PLSP valstīs ir izteikuši tiesiskas prasības pēc demokrātiskām pārmaiņām; tā kā varas iestāžu vardarbīgās reakcijas rezultātā protestos Bahreinā ir mirušie, ievainotie un apcietinātie; tā kā Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu un Kuveitas militārie spēki ieradās valstī, aizbildinoties ar PLSP, lai piedalītos demonstrantu apspiešanā;

C.  tā kā Persijas līča reģions šodien ir jāvērtē kā topošs jauns pasaules ekonomikas centrs, kuru veido PLSP valstis; tā kā ES ir otrā lielākā PLSP tirdzniecības partnere, bet PLSP ir piektais lielākais Savienības eksporta tirgus;

D.  tā kā Persijas līča ģeopolitiskā vide ir saistīta ar tādiem drošības jautājumiem, kam piemīt globālas un reģionālas rezonanses potenciāls (Tuvo Austrumu miera process, Irānas kodolprogramma, Irākas, Jemenas un Darfūras stabilizācija, terorisms un pirātisms), un tā kā PLSP ir palikusi vienīgā stabilā, uz daudzpusējību un sadarbību balstītā reģionālā organizācija;

E.  tā kā vairāk nekā trešā daļa kopējo valsts ieguldījumu fondu ir PLSP valstu rokās un tā kā šie fondi ir palīdzējuši izglābt pasaules un Eiropas finanšu sistēmu krīzes laikā;

F.  tā kā Persijas līča reģions ir ļoti svarīgs Savienībai un tā kā daudzpolārā pasaulē, kurā pastāv savstarpēja atkarība, šāda veida sadarbība dod iespēju risināt politikas un drošības problēmas;

G.  tā kā vairākās PLSP dalībvalstīs uzsāktā ekonomikas struktūru liberalizācija un diversifikācija rada jaunu iekšēju dinamiku, kā arī dinamiku politikas (konstitucionālās reformas, politiskā līdzdalība, institūciju stiprināšana) un sociālajā jomā (apvienību rašanās, darba devēju asociācijas, sieviešu iecelšana atbildīgos amatos), kas ir jāveicina un jāatbalsta;

H.  ņemot vērā migrējošo darba ņēmēju, īpaši par mājkalpotājām strādājošo sieviešu, nomācošos un nožēlojamos dzīves un darba apstākļus, neskatoties uz viņu svarīgo lomu vairākās PLSP dalībvalstu ekonomiskās darbības jomās un to, ka viņu skaits sasniedz 40 % no kopējā PLSP iedzīvotāju skaita un ir pat aptuveni 80 % no atsevišķu emirātu iedzīvotāju skaita;

I.  tā kā visas sešas PLSP dalībvalstis bez izņēmuma ir pārmantojamas monarhijas, kurās politiskā pārstāvniecība ir ierobežota, kas īpaši attiecas uz sievietēm, un kurās vairākumā gadījumu vēlēts parlaments nepastāv;

J.  tā kā PLSP valstu investīciju vēriens un kopējās problēmas Eiropas Savienības dienvidu apkaimē rada pamatus sadarbības sinerģijai starp Eiropu, Vidusjūras un Persijas līča reģionu;

K.  tā kā PLSP valstu ģeopolitiskās orientācijas maiņa Āzijas virzienā, ko ir izraisījis pieaugošais degvielas pieprasījums Āzijas tirgū (Ķīnā, Indijā, Singapūrā, Japānā, Filipīnās, Dienvidkorejā), pašlaik ir cēlonis tirdzniecības un ekonomisko attiecību diversifikācijai, ko stiprina brīvās tirdzniecības nolīgumi un politiskā dialoga attīstība;

L.  ņemot vērā PLSP valstu būtisko lomu starptautiskajā arēnā, kur tām ar Eiropas Savienību ir kopīgas intereses starptautiskās stabilitātes un pasaules ekonomiskās pārvaldības jomā;

M.  ņemot PLSP valstu pieaugošo ietekmi arābu un musulmaņu valstīs, kā arī to nozīmīgo lomu, ko tās var uzņemties daudzkultūru dialoga gadījumā;

N.  tā kā pirms 20 gadiem uzsāktās sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ES un PLSP ir Eiropas Savienības vissenāk aizsāktās un nenoslēgtās tirdzniecības sarunas;

O.  tā kā Savienībai saistībā ar Persijas līča reģionu būtu jāietur skaidra nostāja un jāuzņemas ilgstošas saistības, lai nodrošinātu labāku Savienības atpazīstamību un stratēģisku klātbūtni šajā teritorijā;

P.  tā kā politisku klauzulu, īpaši cilvēktiesību ievērošanas klauzulas, iekļaušana ir viens no pamatelementiem visos starp Savienību un kādu trešo valsti noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos;

Q.  ņemot vērā Savienības ierobežoto klātbūtni šajā reģionā un to, ka Eiropa visbiežāk asociējas ar atsevišķām dalībvalstīm, ar kurām pastāv ciešāki un senāki sakari;

R.  tā kā Eiropas Savienībai piemīt īpaša kompetence, lai stiprinātu institucionālās, izglītības un pētniecības spējas, veicinātu atjaunīgās enerģijas izmantošanu un vides aizsardzību, sniegtu tehnisko un regulatīvo atbalstu un īstenotu politisko un diplomātisko dialogu par kaimiņattiecību stabilitātes un globālās drošības jautājumiem,

1.  atgādina, ka brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšana starp ES un PLSP joprojām ir prioritāte un ka tā nenoslēgšana būtu pretrunā abu pušu interesēm; uzsver, ka šā nolīguma noslēgšana nozīmēs šo abu kopu savstarpēju uzticamības apstiprinājumu, jo tās būs izvēlējušās daudzpusēju pieeju un integrāciju;

2.  ņemot vērā Savienības ierobežoto klātbūtni Persijas līča reģionā, uzskata, ka Savienības jauno ārējo attiecību struktūru kontekstā integrētai komunikācijas politikai būtu jāveicina mērķtiecīgas un efektīvas informācijas izplatīšana par Savienību Persijas līča valstīs;

3.  uzskata, ka ES ir jāizstrādā šim reģionam paredzēta stratēģija ar mērķi stiprināt attiecības ar PLSP, atbalstīt reģionālās integrācijas procesu un veicināt divpusējās attiecības ar PLSP valstīm;

4.  uzsver, ka mērķis ir izveidot stratēģiskas partnerattiecības ar PLSP un tās dalībvalstīm, ņemot vērā šo abu kopu lomu pasaulē; uzsver šajā sakarībā, cik svarīgi ir periodiski rīkot valstu vadītāju un valdību augstākā līmeņa sanāksmes neatkarīgi no panākumiem notiekošajās sarunās;

5.  uzsver arī to, cik svarīga ir līdztiesība partnerattiecībās sadarbības un dialoga jomā, ņemot vērā abu pušu atšķirības un sadarbības un dialoga paplašināšanas potenciālu dažādās jomās;

6.  prasa Eiropas Savienības ārējās darbības dienestā (EĀDD) šim reģionam paredzēt vairāk cilvēkresursu un PLSP dalībvalstīs atvērt jaunas ES diplomātiskās misijas, kas uzlabotu Savienības atpazīstamību, veicinātu politisko dialogu un stiprinātu Savienības darbības efektivitāti; uzsver, ka šie līdzekļi būtu galvenokārt jāiegūst, pārdalot pašreizējos EĀDD līdzekļus; aicina ES dalībvalstis, kam ir diplomātiskās pārstāvniecības šajā reģionā, rīkoties saskaņā ar ES politiku; uzsver, ka diferencēta divpusēja pieeja to PLSP valstu gadījumā, kuras vēlas ciešāku sadarbību ar ES, var tikai papildināt un stiprināt daudzpusējās attiecības; tāpēc aicina Komisiju un ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos izskatīt, kādas iespējas radītu šāda divpusēja sadarbība;

7.  atgādina par sociālo un politisko attīstību, kas pēdējos gados vērojama lielākajā daļā PLSP dalībvalstu; aicina visas dalībvalstis turpināt darbu un arī turpmāk veicināt cilvēktiesību ievērošanu, diskriminācijas, kas saistīta ar dzimumu, seksuālo orientāciju vai reliģiju apkarošanu; aicina PLSP dalībvalstis garantēt un atbalstīt minoritāšu, tostarp reliģisko minoritāšu, tiesības, vīriešu un sieviešu līdztiesību, darba tiesības, tostarp migrējošo darba ņēmēju tiesības, kā arī apziņas, vārda un uzskatu brīvību; mudina uzturēt nepārtrauktu dialogu par šīm tēmām starp ES un PLSP valstīm; aicina PLSP dalībvalstis veidot efektīvāku sadarbību ar pilsonisko sabiedrību un atbalstīt vietējo struktūru un asociāciju veidošanos; jo īpaši aicina PLSP dalībvalstis:

8.  aicina visas PLSP dalībvalstis atzīt notiekošo demokrātisko reformu kustību plašākā reģionā, un aicina sadarboties ar jauno pilsonisko sabiedrību savās valstīs, lai veicinātu mierīgu un patiesu pārejas procesu uz demokrātiju, ar partneriem reģionā un ar pilnu Eiropas Savienības atbalstu;

9.  pauž dziļas bažas par Bahreinas varas iestāžu vardarbīgo reakciju un spēka pielietošanu pret protestētajiem un par ārvalstu militāro spēku dalību protestētāju apspiešanā, aizbildinoties ar PLSP; tā kā tas ir izteikti pretrunā ar PLSP atbalstu aizsargāt pilsoņus, kas pieprasa brīvību un demokrātiju Lībijā; aicina nekavējoties pārtraukt vardarbību pret miermīlīgiem protestētājiem un uzsākt politisku dialogu, kas veicinātu turpmāk nepieciešamās politiskās reformas valstī;

10.  aicina PLSP valstis strādāt kopā un sadarboties, lai atrisinātu cilvēktiesību problēmas šajā reģionā, jo īpaši dzimumu līdztiesības jomā, uzlabotu bezvalstnieku (“bidun”) grupas stāvokli, novērstu vārda un pulcēšanās brīvības ierobežojumus, kā arī arodbiedrību tiesību ierobežojumus un nodrošinātu tiesu iestāžu neatkarību un tiesības uz taisnīgu un ātru tiesu; aicina, lai ierosinājums paplašināt politisko dialogu ar PLSP tiktu attiecināts arī uz dialogu par cilvēktiesībām tehniskā un politiskā līmenī;

11.  aicina PLSP valstis atsaukt vēl pastāvošos iebildumus pret Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu un Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, kā arī mudina visas PLSP valstis ratificēt ANO Konvencijas par bērna tiesībām un Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu fakultatīvos protokolus; uzsver, ka vienlīdz svarīgi ir ratificēt un īstenot ANO Konvenciju par viesstrādniekiem un SDO konvenciju Nr. 97 un Nr. 143;

12.  mudina ES kopā ar PLSP izskatīt un piedāvāt risinājumus to šķēršļu novēršanai, kas šā reģiona minoritātēm individuāli un kolektīvi, gan publiskajā, gan privātajā sfērā liedz pilnīgi un efektīvi izmantot reliģijas brīvības pamattiesības;

13.  uzsver kultūru un reliģiju dialoga nozīmi; atgādina, ka Eiropas Savienība un PLSP ir kopīgi apņēmušās veicināt un aizsargāt tādas vērtības kā iecietība, savaldība un līdzāspastāvēšana;

14.  mudina valdības un pastāvošās PLSP parlamentārās asamblejas nekavējoties veikt pasākumus, lai bez ierobežojošām atrunām ratificētu Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kā arī aicina tās sadarboties ar attiecīgajiem ANO Cilvēktiesību komisijas mehānismiem un to pārstāvjus, piemēram, īpašo ziņotāju, kurš atbild par tiesnešu un advokātu neatkarības jautājumiem, aicināt ierasties apmeklējumā;

15.  atgādina par ES noraidošo attieksmi pret nāvessodu un Parlamenta aicinājumu noteikt nāves soda moratoriju visā pasaulē; šajā sakarībā pauž nožēlu, ka nāves sods joprojām ir spēkā visās PLSP dalībvalstīs; aicina tās noteikt nāvessoda moratoriju; aicina īpaši tās valstis, kuras izmanto tādas metodes kā galvas nociršana, nomētāšana ar akmeņiem, krustā sišana, pēršana vai ķermeņa daļu amputācija, atteikties no šiem paņēmieniem;

16.  ņem vērā Ministru Padomes 2010. gada 14. jūnijā pieņemto kopīgo triju gadu rīcības programmu, kuras mērķis ir stiprināt sadarbību daudzās stratēģiskās kopīgo interešu jomās, tostarp izveidojot pētnieku, augstskolu mācībspēku un uzņēmēju saziņai paredzētu tīklu; pauž nožēlu par to, ka iztrūkst sadaļa, kas būtu veltīta atvērtam, regulāram un konstruktīvam politiskajam dialogam;

17.  uzskata, ka šīs rīcības programmas īstenošanai ir nepieciešams precīzs un detalizēts finansēšanas plāns un ka tā būtu jāīsteno darbiniekiem, kas šā uzdevuma veikšanai īpaši izvēlēti gan Briselē, gan PLSP dalībvalstīs; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt šīs programmas atpazīstamību un pēc iespējas plašāku un pieejamāku informācijas izplatīšanu administrācijai un iesaistītajām iestādēm; aicina pēc trim gadiem novērtēt rezultātus un apmierinošu rezultātu gadījumā izskatīt ES un PLSP sadarbības aģentūras izveides iespēju;

18.  aicina Savienības sadarbības programmas ar PLSP vairāk attiecināt uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām un atbalstīt sieviešu un jauniešu emancipāciju;

19.  pauž dziļas bažas par Persijas līča reģionā pieaugošo bruņošanās sacensību; aicina Eiropas Savienību sākt stratēģisku dialogu ar PLSP valstīm par reģionālās drošības jautājumiem (Tuvo Austrumu miera process, Irānas kodolprogramma, Irākas, Jemenas un Darfūras stabilizācija, terorisms un pirātisms), kas skar kopīgas intereses un ar laiku var veicināt Vidējo Austrumu reģionālās drošības struktūras izveidi sadarbībā ar Persijas līča valstīm;

20.  atgādina, ka PLSP dalībvalstu ietekme šā reģiona līmenī ir ļoti liela; uzsver, ka gan Savienības, gan PLSP abas ir ieinteresētas miera un stabilitātes veicināšanā Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Āfrikas ragā, kā arī citur pasaulē; neatlaidīgi aicina partnerus stiprināt sadarbību šo kopējo interešu jomā;

21.  Pieņem zināšanai PLSP 2011. gada 7. marta Abudabi deklarāciju, kura nosaka, ka “Ministru padome pieprasa Drošības Padomei veikt nepieciešamās darbības, lai aizsargātu iedzīvotājus, tajā skaitā nosakot lidojumu aizlieguma zonu Lībijā”, kuras deklarēšana veicināja Arābu Līgas valstu lēmuma pieņemšanu un vēlāk ANO Drošības Padomes atbalsta izteikšanu šādas zonas noteikšanai;

22.  atkārtoti pauž atbalstu arābu valstu miera iniciatīvai, kuru iedvesmoja viena no PLSP dalībvalstīm un kuru atbalsta visas Arābu līgas valstis un Islāma konferences organizācija; aicina PLSP valstis arī turpmāk nodrošināt starpniecību un atbalstu Izraēlas un Palestīnas miera procesam; aicina Savienību un PLSP vēl aktīvāk kopīgi rūpēties par to, lai sarunu ceļā varētu panākt Palestīnas teritoriju okupācijas pārtraukšanu, un turpināt pilnībā atbalstīt Izraēlas un Palestīnas konflikta atrisināšanu, izveidojot divas valstis; uzsver Savienības un PLSP kopējo vēlmi strādāt kopā, lai panāktu mieru šajā Tuvo Austrumu reģionā un lai tas būtu taisnīgs un ilgstošs; tāpēc iesaka biežāk saskaņot darbību starp Tuvo Austrumu kvartetu un Arābu līgas uzraudzības komiteju; atgādina, ka Savienība sniedz vislielāko palīdzību palestīniešu tautai; atzīst PLSP valstu palīdzību palestīniešu bēgļiem un ieguldījumu ANO Palīdzības un darba aģentūras (UNRWA) darbā; aicina PLSP valstis vairāk stiprināt Palestīnas iestādes un ekonomisko attīstību Palestīnas pašpārvaldes programmas ietvaros un nepieciešamības gadījumā paredzēt iespēju ar pastāvošo starptautisko mehānismu palīdzību sniegt finanšu atbalstu;

23.  atzinīgi vērtē PLSP integrācijas procesa gaitu (muitas savienība, kopējais tirgus un nākotnē ‐ vienota valūta); mudina Komisiju ierosināt PLSP sekretariātam kopīgi noteikt sadarbības plānu, lai apmainītos ar pieredzi institucionālās konsolidācijas, administratīvo spēju, domstarpību regulējuma un atrisināšanas mehānismu jomā; uzsver, ka šāda pieeja var veicināt līdzdalības procesus;

24.  atzinīgi vērtē 2010. gada 23. novembrī Abudabi notikušajā sanāksmē PLSP dalībvalstu prezidentu pieņemto lēmumu uzsākt PLSP izpildorgānu rīcības un lēmumu uzraudzību un izveidot PLSP dalībvalstu parlamentāro iestāžu ikgadēju konferenci; atzinīgi vērtē to, ka ir ieplānots tuvākajā laikā izveidot parlamentārās sadarbības delegāciju attiecībām ar Eiropas Parlamentu; ir pārliecināts, ka padziļināta parlamentārā sadarbība dos būtisku ieguldījumu abu šo valstu grupu stratēģisko partnerattiecību veidošanā;

Attiecības tirdzniecības jomā

25.  atgādina par 2008. gada 24. aprīļa rezolūciju par brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) starp EK un PLSP, kuru atbalstīja 96 % Eiropas Parlamenta deputātu; norāda, ka rezolūcijā skartie jautājumi, piemēram, nepieciešamība noteikt abpusēju piekļuvi tirgum, intelektuālā īpašuma tiesību efektīva aizsardzība, beztarifu barjeru likvidēšana pakalpojumu sniegšanai, ilgtspējīgas attīstības veicināšana un starptautisko konvenciju ievērošana, joprojām ir aktuāli;

26.  pauž dziļu nožēlu, ka sarunas par BTN starp ES un PLSP (BTN ES–PLSP) vairākkārt ir atliktas uz ilgu laiku, un negatīvi vērtē PLSP lēmumu 2008. gadā šīs sarunas pārtraukt; uzskata, ka ir pienācis laiks novērst šķēršļus, kas liedz atsākt sarunas un atrast galīgo risinājumu, lai abu pušu sabiedrība un uzņēmēju kopienas varētu izmantot nolīguma sniegtās iespējas;

27.  pauž nožēlu par to, ka ES izturas nevērīgi pret šo reģionu, neskatoties uz tā stratēģisko nozīmi naftas piegādes, tirdzniecības iespēju un reģionālās stabilitātes dēļ;

28.  ņem vērā to, ka pēc 20 gadus ilgušām sarunām BTN joprojām nav noslēgts; apzinās, ka dažas no PLSP valstīm noraida cilvēktiesību un nelegālās migrācijas klauzulu;

29.  uzskata, ka, ņemot vērā reģiona stratēģisko nozīmi, BTN nevajadzētu uzskatīt tikai par instrumentu, kura mērķis ir ar tirdzniecības palīdzību uzlabot labklājību, bet arī par ģeopolitiskās stabilitātes stiprināšanas līdzekli;

30.  atzīmē, ka PLSP pašlaik ir Savienības sestais lielākais eksporta tirgus un ka ES savukārt ir galvenā PLSP tirdzniecības partnere; atzīmē, ka, neskatoties uz to, ka tirdzniecība jau ir sasniegusi augstu līmeni, joprojām ir iespējams to palielināt un abpusēji dažādot, ņemot vērā Savienības tirgus apmēru un dažu PLSP valstu vēlmi palielināt eksporta daudzveidību; uzsver, ka BTN sniegtu arī jaunas tehniskās sadarbības un atbalsta iespējas; uzskata, ka ES un PLSP BTN noslēgšana veicinātu saišu nostiprināšanu un turpmāku diversifikāciju;

31.  uzsver, ka, ņemot vērā PLSP valstu virzību uz ekonomikas diversifikāciju ar mērķi samazināt atkarību no naftas, PLSP valstu ekonomikas attīstību varētu veicināt tirdzniecības un investīciju veicināšana pakalpojumu jomā;

32.  atzinīgi vērtē divu beidzamo desmitgažu laikā notikušo ES un PLSP ekonomisko attiecību pastiprināšanos un būtisko tirdzniecības pieaugumu starp abām pusēm, lai gan BTN nav izdevies noslēgt; uztver to par apliecinājumu tam, ka BTN vēl vairāk sekmētu šo dabisko izaugsmi un tā risinātos atvērtākā, paredzamākā un drošākā vidē;

33.  atzīmē, ka darbs, kas saistīts ar BTN, jau lielākoties ir izdarīts, un uzskata, ka pašreiz paredzētais BTN vēriens iezīmē pozitīvas perspektīvas abām pusēm; tāpēc aicina abas puses šo BTN vērtēt kā lielu un nozīmīgu uzdevumu abiem reģioniem un to iedzīvotājiem; uzskata, ka Savienībai un PLSP ir kopējas intereses un vajadzības un ka Savienības pieredze reģionālās integrācijas jomā var kļūt par iedvesmas avotu Persijas līča valstīm; uzskata, ka šajā ziņā Savienība var sniegt vērtīgu tehnisko palīdzību;

34.  uzsver, ka publiskā iepirkuma procedūru nepārskatāmība un šķēršļi ārvalstu investoru ienākšanai pakalpojumu jomā, ja tie netiks novērsti, var apdraudēt šā nolīguma noslēgšanu;

35.  ir cieši pārliecināts, ka ES un PLSP BTN būs abpusēji ļoti izdevīgs; ir pārliecināts, ka BTN ar Savienību var pozitīvi veicināt tālāko PLSP ekonomisko integrāciju un ka pēc PLSP muitas savienības izveides tas var sniegt arī spēcīgu impulsu tādiem svarīgiem projektiem kā PLSP kopējais tirgus un PLSP monetārā savienība ar vienotu valūtu; uzskata, ka PLSP varētu mācīties no Savienības vienotā tirgus izveides un vienotās valūtas ieviešanas pieredzes;

36.  aktīvi atbalsta vēstījumu, ko augstā pārstāve / Komisijas priekšsēdētāja vietniece Catherine Ashton pauda ES un PLSP kopējā Ministru padomes sanāksmē 2010. gada jūnijā un vēlāk ‐ 2010. gada 22. septembrī ES un PLSP sanāksmē vienlaikus ar ANO Ģenerālās asamblejas ministru konferenci, norādot, ka Savienība ir gatava pielikt pūles, lai šīs sarunas pabeigtu; pauž atzinību arī par PLSP reakciju, jo tā arī apliecina vēlmi noslēgt šīs sarunas;

37.  apzinās dažu PLSP valstu raizes par eksporta nodokļiem, bet pauž nožēlu par neseno PLSP sarunvedēju lēmumu šajā sakarībā atgriezties pie 2008. gada nostājas, t. i., neiekļaut šos jautājumus BTN; ir stingri pārliecināts, ka ir pilnīgi neiespējami pašlaik ārpus BTN atstāt jautājumu par eksporta nodokļiem un ka saskaņā ar PTO noteikumiem BTN ir jāparedz gan importa, gan eksporta būtiska liberalizācija;

38.  iesaka Savienībai paredzēt vairāk līdzekļu PLSP, izmantojot finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un citām valstīm ar augstu ienākumu līmeni, kas būtu jāpadara atpazīstamāks un vairāk jāizmanto vietējo ierēdņu sagatavošanas programmām, tostarp tirdzniecības jomā;

39.  atgādina, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu starptautiskās tirdzniecības politika ir viens no Savienības ārpolitikas instrumentiem un ka Savienība visos starptautiskajos nolīgumos lielu nozīmi piešķir demokrātijas principiem un cilvēku pamattiesībām līdztekus sociālajiem un vides aspektiem; tāpēc aicina visos turpmākajos brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļaut efektīvu un saistošu cilvēktiesību klauzulu;

40.  konstatē, ka sešās PLSP valstīs ir 15 miljoni migrējošu darba ņēmēju un ka šie darba ņēmēji veido gandrīz 40 % no kopējā iedzīvotāju skaita; atgādina par Persijas līča migrējošo darba ņēmēju grūto stāvokli, ko uzsvēra SDO, un atbalsta tās aicinājumu šajā reģionā noteikt minimālo algu, lai vietējo un migrējošo darba ņēmēju stāvoklis nepasliktinātos vēl vairāk; atbalsta arī visu strādājošo tiesības veidot arodbiedrības un tajās iestāties, lai aizstāvētu savas intereses;

41.  pieprasa ievērot Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteiktos demokrātijas principus un pamattiesības; neatlaidīgi aicina PLSP dalībvalstis apkarot sieviešu un bērnu ekspluatāciju, jo īpaši darba tirgū, un efektīvi īstenot ANO Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu un ANO Konvenciju par bērna tiesībām;

42.  uzskata, ka būtiska nozīme sarunās par BTN ir tam, vai PLSP dalībvalstis ir ratificējušas un pilnībā īsteno ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību, ANO Pretkorupcijas konvenciju un Starptautisko konvenciju par migrējošo darba ņēmēju tiesību aizsardzību un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību;

43.  uzskata, ka BTN noslēgšana būtiski uzlabotu pašreizējās Savienības dalībvalstu un PLSP valstu attiecības, nodrošinātu pievienoto vērtību jaunajai kopīgajai rīcības programmai, īpaši palielinot darbspējas un nostiprinot institucionālo sistēmu, arī PLSP sekretariātā; pauž nožēlu par joprojām nelielo Savienības diplomātisko pārstāvību PLSP valstīs un uzsver, ka pēc jaunā Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides Savienībai ir jāpastiprina sava diplomātiskā klātbūtne šajā reģionā, īpaši izveidojot Savienības delegācijas visās sešās PLSP valstīs, kurām būtu jāstrādā ciešā sadarbībā ar to Savienības dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem, kuri atrodas PLSP valstīs, lai pēc iespējas pilnīgāk izmantotu pieredzi, ko šīs valstis ir guvušas šajā reģionā; ir pārliecināts, ka lielāka diplomātiskā klātbūtne būtiski palielinās iespējas ātrāk noslēgt BTN un to īstenot;

44.  ierosina regulāri rīkot Savienības un PLSP valstu un valdību vadītāju samitu; uzsver, ka šāds samits varētu ievērojami stiprināt politiskās, finanšu, ekonomiskās, tirdzniecības un kultūras saites starp Savienību un PLSP; aktīvi mudina gan Savienības, gan PLSP galvenos politisko lēmumu pieņēmējus regulāri tikties, lai kopā noteiktu kopīgās intereses un veicinātu to īstenošanu, tādējādi palielinot iespēju tuvākajā nākotnē noslēgt un parakstīt BTN; uzskata, ka gan Savienības, gan PLSP galvenajiem politisko lēmumu pieņēmējiem ir jārisina šis samita jautājums, neatkarīgi no tā, vai BTN tiek noslēgts un parakstīts;

45.  atzinīgi vērtē to, ka laika gaitā Savienība un PLSP ir kļuvušas par lielākajām investīciju partnerēm un ka PLSP kopā ar Irāku un Jemenu 2008. gadā nonāca lielāko ES investoru saraksta augšgalā; uzskata, ka BTN noslēgšana vai vismaz oficiāla sarunu atsākšana noteikti pavērs ceļu jauniem nolīgumiem, kas veicinās un atvieglos savstarpējās tiešās ārvalstu investīcijas, novēršot ārvalstnieku īpašuma un investīciju aizsardzības šķēršļus; atgādina, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir nonākuši Savienības kompetencē un ka tas palielina iespēju ātri noslēgt ES un PLSP BTN; norāda, ka visiem jaunajiem BTN būtu abpusēji jāpaver jaunas investīciju iespējas abām pusēm, palielinot PLSP iespējas izpildīt kritērijus, kas noteikti kandidātiem uz Eiropas investīciju nolīguma noslēgšanu saskaņā ar turpmāko Eiropas investīciju politiku;

46.  uzsver, ka PLSP muitas tarifu pazemināšanās, ko izraisīs BTN, palielinās starptautisko uzņēmumu interesi par ārējām investīcijām; pauž pārliecību, ka BTN sekmēs ar pakalpojumiem saistītu investīciju palielināšanos, kas veicinās PLSP valstu un Savienības dalībvalstu attīstību;

47.  iesaka visos tirdzniecības darījumos starp Savienību un PLSP izmantot eiro; atzinīgi vērtē to, ka PLSP kopš izveides ir paudusi vēlmi veidot muitas un monetāro savienību; atzīmē, ka muitas savienība stājās spēkā 2009. gadā, bet pašlaik notiek sarunas par vienotu valūtu;

48.  atzīmē, ka visas sešas PLSP valstis pašreiz var izmantot preferenciālo piekļuvi Savienības tirgum saskaņā ar Savienības vispārējo preferenču sistēmu; uzsver, ka saskaņā ar Padomes 2008. gada 22. jūlija Regulas (EK) Nr. 732/2008 15. panta 1. punktu visām PLSP valstīm ir ne tikai jāratificē, bet arī efektīvi jāīsteno visas 27 SDO un ANO konvencijas, kas uzskaitītas šīs regulas III pielikumā; uzskata, ka, ņemot vērā šā reģiona ekonomisko attīstību, BTN būtu labāks līdzeklis tirdzniecības radīto priekšrocību izplatīšanai visā reģionā;

49.  atkārtoti apliecina, ka Savienības un PLSP attiecību galvenajam mērķim vajadzētu būt BTN noslēgšanai, kas būs vērienīgs reģionu sadarbības BTN; bet, kamēr tas nav noticis, ņemot vērā dažu PLSP galveno tirdzniecības partneru iniciatīvu, mudina augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un tirdzniecības komisāru izskatīt alternatīvas iespējas turpmākajām tirdzniecības attiecībām ar PLSP valstīm divpusēju tirdzniecības nolīgumu veidā starp Saveinību un tām Persijas līča valstīm, kuras jau ir gatavas uzņemties jaunas saistības pret Savienību, ņemot vērā Persijas līča valstu nevienmērīgo ekonomisko attīstību, atšķirīgos finanšu krīzes risinājumus un šo valstu attiecības ar citiem tirdzniecības partneriem;

Enerģētika

50.  atzinīgi vērtē svarīgo sadarbību enerģētikas jomā starp Eiropas Savienību un tās Vidusjūras reģiona partneriem, kura pašlaik aptver arī atjaunīgo enerģiju; uzskata, ka, pastāvot vienotām interesēm, tehnoloģiskajām prasmēm, finansējumam un resursu (saules, vēja) bagātībai, ir jāveicina sinerģija šajā darbības jomā starp šīm trijām ģeogrāfiskajām zonām; atzinīgi vērtē ES un PLSP ekspertu tīkla izveidi tīras enerģijas jomā, ko PLSP valstis tagad uzskata par īpaši svarīgu;

51.  uzskata, ka, ņemot vērā Persijas līča valstu un Vidusjūras dienvidu krasta valstu stratēģiskās, ekonomiskās, politiskās un kultūras attiecības, kā arī pakāpeniski pieaugošo Persijas līča valstu ietekmi uz Vidusjūras reģiona valstīm, būtu iespējams iecerēt pastiprinātu un strukturētu sadarbību starp PLSP un Savienību Vidusjūrai, turklāt Eiropas Savienībai vajadzētu aktīvi veicināt šāda visām pusēm izdevīga projekta īstenošanu;

52.  atzinīgi vērtē ES un PLSP enerģētikas ekspertu grupas veikumu, jo īpaši dabas gāzes, energoefektivitātes un kodoldrošības jomā;

53.  ņemot vērā klimata pārmaiņu izraisītās problēmas un enerģijas patēriņa pieaugumu abos šajos reģionos, aicina Komisiju uzskatīt energoefektivitāti par vienu no galvenajām attīstības jomām un veicināt sadarbību energoefektivitātes jomā;

54.  atzīst, ka ar fosilā kurināmā palīdzību patlaban tiek apmierināta lielākā daļa Eiropas Savienības enerģijas pieprasījuma; tomēr norāda, ka Savienības paredzamo naftas pieprasījumu ietekmēs vairāki faktori, piemēram, Eiropas enerģētikas un klimata politika, piegādes izmaksas, cenu nestabilitāte un rūpniecības attīstība (piemēram, saistībā ar energoefektivitāti un elektriskajiem transportlīdzekļiem), kuru dēļ ilgstoši pastāv neskaidrība par turpmāko pieprasījumu un par dažādu līmeņu investīcijām ražošanas jaudās;

55.  aicina kopīgo interešu vārdā, lai naftas tirgu padarītu prognozējamāku, palielināt naftas un gāzes turpmākā pieprasījuma un piegādes scenāriju datu pārskatāmību; tāpēc atzinīgi vērtē Kopīgo naftas datu iniciatīvu;

56.  atzinīgi vērtē Ministru padomes apņemšanos veidot ciešāku sadarbību vides un klimta pārmaiņu jomā;

57.  atzīst, ka PLSP centieni palielināt dabasgāzes un sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) rezervju potenciālu atbilst Savienības vēlmei dažādot energoresursu piegādes avotus un ceļus; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi palielināt SDG eksportu uz Savienību, iekļaujot dienvidu koridorā SDG termināļus, kā arī izveidot gāzes vada savienojumus ar PLSP vai nu tieši, vai savienojot tādus pastāvošos vai plānotos vadus kā AGP, Nabucco un ITGI;

58.  mudina PLSP dalībvalstis koordinēt turpmāko gāzes sašķidrināšanas tehnoloģiju attīstību ar saviem Eiropas partneriem, lai šo tehnoloģiju labāk integrētu Eiropas energoresursu piedāvājumā; uzsver, ka PLSP varētu izmantot gāzes sašķidrināšanu kā alternatīvu metodi sadedzinātās gāzes emisijai atmosfērā;

59.  uzsver, ka Eiropas Savienībai ir iespējas investēt PLSP enerģijas ražošanas jaudā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas ražošanas, pārvades un savstarpējās savienojamības jomā; šajā sakarībā mudina turpināt sadarbību, īpašu uzmanību pievēršot elektrotīklu un viedtīklu tehnoloģiju apvienošanai;

Ražošana un izejmateriāli

60.  uzsver, cik liela nozīme ir uzticamas ES un PLSP partnerības izveidei izejvielu izmantošanas un pieejamības ziņā; atzinīgi vērtē atvērtu preču tirgu izveidi un beztarifu barjeru atcelšanu; atzinīgi vērtē panākumus brīvās tirdzniecības sarunās, lai panāktu drošu un ilgtspējīgu izejvielu piegādi;

61.  aicina izveidot kopīgus pasākumus, lai, uzlabojot pārredzamību un pastiprinot atvasināto ārpusbiržas instrumentu tirdzniecības uzraudzību, novērstu spekulācijas ar izejmateriāliem un to cenu nestabilitāti; šajā sakarība atzinīgi vērtē OPEC neseno aicinājumu pastiprināti kontrolēt atvasināto ārpusbiržas instrumentu tirdzniecību, kā arī Francijas centienus apkarot spekulācijas pamatpreču tirgū G-20 sarunās;

Pētniecība, attīstība un inovācija

62.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt divpusējo sadarbību ar PLSP pētniecības un tehnoloģisko programmu jomā, īpašu uzmanību pievēršot uz zinātnes atziņām balstītai jaunajai ražošanai tādās jomās kā atjaunīgie energoresursi, oglekļa uztveršana un uzglabāšana, no naftas un gāzes atvasinātie produkti, energoefektivitāte un biomasa; aicina sākt sadarbību, izmantojot tehnoloģijas nodošanu apvienojumā ar drošu un ilgtspējīgu izejvielu piegādi;

63.  aicina Eiropas Pētniecības padomi (EPP) un Eiropas Tehnoloģijas institūtu (ETI) ciešāk sadarboties ar PLSP, lai veicinātu un stiprinātu abu reģionu zinātnisko dialogu un sadarbību arī šajā jomā;

Izglītība

64.  atgādina, ka PLSP dalībvalstis ir noteikušas izglītību par valsts nozīmes prioritāti, jo pastāv lielas vajadzības cilvēkresursu (mācībspēku trūkums), izglītības satura (neatbilstība tirgus attīstībai), programmu kvalitātes (novecojusi metodika un didaktiskie materiāli) un jauno tehnoloģiju izmantošanas ziņā; aicina aktīvi atbalstīt iestāžu darbu, novēršot šos trūkumus, un ierosina vērienīgu sadarbību augstākās, vidējās un pamatizglītības jomā, lai nodrošinātu vīriešiem un sievietēm plašākas iespējas iegūt izglītību;

65.  uzsver, ka šādā sadarbībā vajadzētu iecerēt studentiem, augstskolu mācībspēkiem un speciālistiem paredzētu apmaiņas programmu atbalsta palielināšanu; pauž nožēlu, ka Erasmus Mundus programma faktiski šajā reģionā kopumā joprojām nav pazīstama galvenokārt informācijas nepietiekamības dēļ; atzinīgi vērtē Francijas, Lielbritānijas un Vācijas universitāšu iniciatīvu izveidot universitāšu partnerattiecības un apmaiņas programmas; atgādina, ka šajā jomā Eiropa joprojām atpaliek no ASV un Āzijas; aicina Komisiju noteikt Eiropas izglītības un zinātniskās pētniecības informācijas un veicināšanas dienas uz vietas; uzstāj, ka studentiem, mācībspēkiem, pētniekiem, kā arī administratīvajam personālam paredzētajās apmaiņas programmās ir jānodrošina dzimumu līdzsvars; uzskata, ka apmaiņas programmas jāveido jaunākām vecuma grupām, tās paredzot pamatskolu un vidusskolu audzēkņiem;

66.  atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas atbalstīto Al-Jisr publiskās diplomātijas un informētības palielināšanas projektu, kurš ir pierādījis savu efektivitāti; šajā sakarībā mudina augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos dienestus paplašināt publiskās diplomātijas darbību šajā reģionā, jo Savienība joprojām netiek pilnībā izprasta un šā trūkuma novēršanas līdzekļi ir ierobežoti; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot komunikācijas stratēģiju un ir nepieciešams skaidrot Savienības politiku un nostāju arābu valodā, lai šī informācija skartu daudz lielāku šā reģiona sabiedrības daļu;

67.  uzsver, ka, Savienības un PLSP sadarbības programmu trūkuma dēļ plašsaziņas līdzekļu jomā, ir radies informācijas deficīts; aicina Komisiju ierosināt pasākumus PLSP valstu iesaistīšanai mērķtiecīgākā sadarbībā šajā jomā ar mērķi uzlabot Savienības atpazīstamību šajā reģionā un veicināt savstarpējo sapratni;

68.  uzskata, ka pirmām kārtām Eiropā ir jānovērš trūkumi, kas pastāv Persijas līča valstu pētniecības un studiju jomā; mudina augstskolās izveidot mūsdienīgas mācību programmas, kas būtu veltītas šai arābu pasaules daļai; šajā reģionā arī būtu jāpiedāvā mācību programmas par Eiropas Savienību;

o
o   o

69.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājam, Eiropas Komisijas priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, PLSP sekretariātam, kā arī PLSP dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 259 E, 29.10.2009., 83. lpp. (2) OV C 231, 17.9.1990., 216. lpp. (3) OV C 76 E, 27.3.2008., 100. lpp.

Eiropas Parlamenta 2011. gada 24. marta lēmums par Padomes ieteikumu par Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa iecelšanu (00003/2011 – C7-0058/2011 – 2011/0802(NLE))

P7_TA(2011)0110 A7-0064/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra ieteikumu (00003/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 283. panta 2. punkta otro apakšpunktu, saskaņā ar kuru Eiropadome ar to ir apspriedusies (C7-0058/2011),

–  ņemot vērā Reglamenta 109. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0064/2011),

A.  tā kā ar 2011. gada 18. februāra vēstuli Eiropadome apspriedās ar Eiropas Parlamentu par Peter Praet iecelšanu Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa amatā uz astoņu gadu pilnvaru termiņu no 2011. gada 1. jūnija;

B.  tā kā Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja pārbaudīja amata kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 283. panta 2. punktā noteiktās prasības un saistībā ar minētā līguma 130. panta prasību par ECB pilnīgas neatkarības nodrošināšanu, un tā kā novērtēšanas procesā komiteja no kandidāta saņēma dzīves aprakstu, kā arī atbildes uz viņam nosūtīto rakstisko anketu;

C.  tā kā komiteja 2011. gada 16. martā rīkoja pusotru stundu ilgu kandidāta uzklausīšanu, kuras laikā viņš uzrunāja komiteju un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem,

1.  apstiprina Padomes ieteikumu Eiropadomei par Peter Praet iecelšanu Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa amatā;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropadomei un Padomei.

Eiropas Parlamenta 2011. gada 24. marta rezolūcija par Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) izpilddirektora iecelšanu

P7_TA(2011)0111 B7-0222/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestāde) 2011. gada 10. marta vēstuli;

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulas (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi)(1), 51. panta 2. punktu;

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2011. gada 17. marta sanāksmē notikušo Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) Uzraudzības padomes izvēlētā kandidāta uzklausīšanu;

–  ņemot vērā Reglamenta 120. pantu,

A.  tā kā Adam Farkas atbilst Regulas (ES) Nr. 1093/2010 51. panta 2. punkta kritērijiem,

1.  apstiprina Adam Farkas par Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) izpilddirektoru;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei).

(1) OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

Eiropas Parlamenta 2011. gada 24. marta rezolūcija par Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) izpilddirektora iecelšanu

P7_TA(2011)0112 B7-0221/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) 2011. gada 10. marta vēstuli;

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulas (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi)(1), 51. panta 2. pantu;

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2011. gada 17. marta sanāksmē notikušo Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) Uzraudzības padomes izvēlētā kandidāta uzklausīšanu;

–  ņemot vērā Reglamenta 120. pantu,

A.  tā kā Carlos Montalvo atbilst Regulas (ES) Nr. 1094/2010 51. panta 2. punkta kritērijiem,

1.  apstiprina Carlos Montalvo par Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) izpilddirektoru;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei).

(1) OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

Eiropas Parlamenta 2011. gada 24. marta rezolūcija par Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) izpilddirektora iecelšanu

P7_TA(2011)0113 B7-0200/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) 2011. gada 28. februāra vēstuli;

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulas (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi)(1), 51. panta 2. punktu;

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2011. gada 17. marta sanāksmē notikušo Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) Uzraudzības padomes izvēlētās kandidātes uzklausīšanu;

–  ņemot vērā Reglamenta 120. pantu,

A.  tā kā Verena Ross atbilst Regulas (ES) Nr. 1095/2010 51. panta 2. punkta kritērijiem,

1.  apstiprina Verena Ross par Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) izpilddirektori;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei).

(1) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

Eiropas Parlamenta 2011. gada 24. marta rezolūcija par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izstrādi (2011/2042(BUD))

P7_TA(2011)0114 A7-0058/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā LESD 313. un 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu (IN) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1),

–  ņemot vērā 2011. gada 17. februāra rezolūciju par stratēģiju “Eiropa 2020”(2),

–  ņemot vērā 2010. gada 15. decembra rezolūciju par Komisijas paziņojumu saistībā ar Komisijas darba programmu 2011. gadam(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 20. oktobra rezolūciju par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi ‐ ieteikumi veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām (vidusposma ziņojums)(4),

–  ņemot vērā 2010. gada 16. jūnija rezolūciju par ekonomikas pārvaldību(5),

–  ņemot vērā Komisijas atjaunināto finanšu plānu 2007.–2013. gadam, kas iesniegts saskaņā ar iepriekšminētā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 46. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējo budžetu,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra secinājumus par 2012. gada budžeta pamatnostādnēm,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0058/2011),

2012. gada budžets atbilstoši uzlabotas Eiropas ekonomikas pārvaldības nostādnēm, Eiropas semestra mehānismam un “Eiropa 2020” mērķiem veicināt izaugsmi un nodarbinātību

1.  uzskata, ka stratēģijai “Eiropa 2020” būtu jāpalīdz Eiropai atlabt pēc krīzes un kļūt stiprākai, izmantojot viedu, ilgtspējīgu un iesaistošu izaugsmi, kuras pamatā būtu pieci ES galvenie mērķi, proti, veicināt nodarbinātību, uzlabot nosacījumus un palielināt publisko finansējumu inovācijai, pētniecībai un izstrādei, sasniegt mērķus klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā, paaugstināt izglītības līmeni un veicināt sociālo integrāciju, jo īpaši mazinot nabadzību; atgādina, ka dalībvalstis šos piecus mērķus ir pilnībā atbalstījušas;

2.  norāda, ka jānodrošina zināma konsekvence starp šo mērķu sasniegšanu un šiem mērķiem Eiropas un valstu līmenī piešķirto finansējumu; uzstāj, ka ES budžeta politikai jābūt saskaņotai ar šo principu; uzskata, ka Eiropas semestrī, kas ir jauns mehānisms Eiropas ekonomikas pārvaldības uzlabošanai, būtu jāparedz iespēja apsvērt, kā vislabāk izpildīt šos piecus galvenos mērķus;

3.  pauž stingru pārliecību, ka Eiropas semestra mērķim jābūt valstu un Eiropas ekonomikas un budžeta politikas koordinācijas un konsekvences uzlabošanai; uzskata, ka jākoncentrējas uz Eiropas un valstu publisko ieguldījumu sinerģijas uzlabošanu, lai labāk sasniegtu ES vispārējos politiskos mērķus; norāda uz ES budžeta un valstu budžetu struktūras būtiskajām atšķirībām; tomēr uzskata, ka kopīgajiem politiskajiem mērķiem atvēlēto ES un valstu izdevumu kopējais apjoms ir jānosaka pēc iespējas ātrāk;

4.  atzīst Padomes bažas par ekonomiskiem un budžeta ierobežojumiem valsts līmenī, taču atgādina ļoti nozīmīgu apsvērumu ‐ saskaņā ar Līguma noteikumiem ES budžetā nav pieļaujams deficīts; atgādina, ka 2009. gadā uzkrātais budžeta deficīts ES kopumā sasniedza EUR 801 miljardu un ka ES budžets ir tikai 2 % no kopējiem publiskajiem izdevumiem ES;

5.  tomēr uzskata, ka visu Savienību skārušās ekonomiski grūtās situācijas dēļ pašlaik svarīgāk nekā jebkad agrāk ir nodrošināt ES budžeta pienācīgu īstenošanu, izdevumu lietderību un pieejamā Kopienas finansējuma optimālu izmantošanu; ierosina rūpīgi pārskatīt tās pozīcijas, kurās ir konstatēti slikti rezultāti vai kurās ir radušās īstenošanas problēmas;

6.  uzskata, ka ES budžets sniedz valsts izdevumiem pievienoto vērtību, uzsākot, atbalstot un papildinot ieguldījumus tajās politikas jomās, kas ir stratēģijas “Eiropa 2020” pamatā; turklāt uzskata, ka ES budžetam ir būtiska nozīme, lai palīdzētu ES novērst pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi, izmantojot savas iespējas kā katalizatoru, lai veicinātu ieguldījumus, izaugsmi un nodarbinātību Eiropā; uzskata, ka ES budžets varētu vismaz mazināt pašreizējās ierobežojošās valstu budžeta politikas ietekmi, vienlaikus atbalstot valstu valdību centienus; uzsver arī, ka, ņemot vērā tā pārdales raksturu, ES budžeta apjoma samazināšana varētu nodarīt kaitējumu Eiropas solidaritātei un negatīvi ietekmēt ekonomikas attīstības tempu daudzās dalībvalstīs; uzskata, ka pieeja, kurā ievēro tikai “neto maksātāju” / “neto saņēmēju” aspektu, nepienācīgi ņem vērā domino efektu starp ES valstīm un tādēļ traucē sasniegt ES politikas kopējos mērķus;

7.  atgādina, ka stratēģijas “Eiropa 2020” septiņu pamatiniciatīvu īstenošanai būs nepieciešami lieli uz nākotni vērsti ieguldījumi, kas Komisijas paziņojumā “ES budžeta pārskatīšana” (COM(2010)0700) tiek lēsti ne mazāk kā EUR 1 800 miljardu apjomā līdz 2020. gadam; uzsver, ka viens no stratēģijas “Eiropa 2020” galvenajiem mērķiem ‐ proti, sekmēt darba vietu radīšanu un augstas kvalitātes nodarbinātību visiem eiropiešiem ‐ tiks sasniegts tikai tad, ja nepieciešamie ieguldījumi izglītībā, zināšanu sabiedrības veicināšanā, pētniecībā un izstrādē, inovācijā, MVU un zaļajās un jaunajās tehnoloģijās tiks veikti tagad, nevis atlikti uz vēlāku laiku; prasa atjaunināt politisko kompromisu, kas paredzētu gan budžeta deficīta un valsts parāda samazināšanu, gan šādu ieguldījumu veicināšanu; pauž gatavību ‐ nolūkā palielināt ES budžeta ietekmi un veicināt ES atbildes pasākumus saistībā ar ekonomikas krīzi ‐ izpētīt iespējas uzlabot un paplašināt pastāvošos instrumentus, uzlabojot sinerģiju starp ES budžetu un EIB darbībām, lai atbalstītu ilgtermiņa ieguldījumus; turklāt atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu par stratēģijas “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvu;

8.  tāpēc iebilst pret mēģinājumiem ierobežot vai samazināt apropriācijas, kas saistītas ar stratēģijas “Eiropa 2020” galveno mērķu un septiņu pamatiniciatīvu īstenošanu; norāda, ka jebkuriem šādiem mēģinājumiem būtu pretēja ietekme, kā rezultātā, visticamāk, stratēģija “Eiropa 2020” ciestu neveiksmi, kā tas notika Lisabonas stratēģijas gadījumā; uzskata, ka stratēģiju “Eiropa 2020” var īstenot tikai pienācīga finansējuma gadījumā, un atgādina, ka EP ir vairākkārt pievērsis uzmanību šim nopietnajam politiskajam jautājumam; atkārto uzstājīgu prasību Komisijai precizēt pamatiniciatīvu budžeta dimensiju un informēt Parlamentu par budžeta līdzekļiem, kas vajadzīgi stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai;

9.  uzsver, ka budžeta pasākumi nav vienīgais faktors stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kā arī to, ka ar budžetu saistītie centieni ir jāpapildina ar konkrētiem vienkāršošanas priekšlikumiem, lai izveidotu nepieciešamo vidi mūsu mērķu sasniegšanai nodarbinātības, pētniecības, inovāciju un ekoloģisko un enerģētikas tehnoloģiju jomā; tāpat pauž pārliecību, ka stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšana, tostarp jaunu ekoloģisku darba vietu radīšana, ir atkarīga ne tikai no budžeta līdzekļu palielināšanas, bet arī no pašreizējo ES politikas nostādņu, tostarp KLP, kvalitatīvas pārorientēšanas, pienācīgi ņemot vērā ilgtspējības kritērijus;

10.  turklāt uzskata, ka 2012. gada budžeta apropriācijas, tostarp jomās, kas nav tieši saistītas ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, ir jānotur atbilstošā līmenī, lai nodrošinātu ES politikas nostādņu turpināšanu un ES mērķu sasniegšanu arī ilgi pēc pašreizējās ekonomikas krīzes beigām;

11.  prasa palielināt saskaņotību starp ES ārpolitikas un iekšpolitikas nostādnēm, paturot prātā, ka globāli notikumi ievērojami ietekmē ES ekonomisko, dabas un rūpniecības vidi, konkurētspēju un nodarbinātību; tāpēc uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāsaņem nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai varētu pienācīgi reaģēt uz arvien lielākām globālām problēmām un efektīvi aizsargāt un atbalstīt kopējās intereses un pamatvērtības, piemēram, cilvēktiesības, demokrātiju, tiesiskumu, pamatbrīvības un vides aizsardzību; atgādina, ka bieži vien mēreni papildu izdevumi ES līmenī var ļaut dalībvalstu līmenī ietaupīt proporcionāli lielākus līdzekļus;

12.  uzskata, ka ES ir jāuzņemas nozīmīga loma palīdzības un finansiāla atbalsta sniegšanā arābu valstīm šajā vēsturiskajā brīdī saistībā ar šo valstu demokrātiskajām pārmaiņām un ekonomisko un sociālo pārveidi; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu” (COM(2011)0200);

13.  pauž nožēlu, ka pirmā Eiropas semestra īstenošanai nav parlamentāras dimensijas, neraugoties uz Eiropas Parlamenta un 27 valstu parlamentu lomu attiecīgajās budžeta procedūrās; tā vietā ir cieši pārliecināts, ka Parlamenta lielāka iesaistīšanās ievērojami uzlabotu šādas īstenošanas demokrātisko raksturu un pārredzamību; atbalsta Budžeta komitejas iniciatīvu iesākumā organizēt sanāksmi ar valstu parlamentiem, lai vispārējās līnijās apspriestu dalībvalstu un ES budžetus 2012. gadam;

14.  atzinīgi vērtē Ungārijas un Polijas prezidentūru publisko apņemšanos 2011. gadā iesaistīties atklātā un konstruktīvā dialogā ar Eiropas Parlamentu par budžeta jautājumiem; atkārtoti apstiprina gatavību cieši sadarboties ar Padomi un Komisiju pilnīgā saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem; sagaida, ka šīs vadlīnijas tiks pilnībā ņemtas vērā 2012. gada budžeta procedūras laikā;

ES 2012. gada budžeta pamatā ‐ ilgtspējība un atbildība

15.  norāda, ka daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2007.–2013. gadam paredzēts, ka 2012. gadā kopējais saistību apropriāciju (SA) apjoms būs EUR 147,55 miljardi un kopējā maksimālā robeža maksājumu apropriācijām (MA) būs EUR 141,36 miljardi; atgādina, ka šīs summas ir ievērojami zemākas (par aptuveni EUR 25 miljardiem SA gadījumā un aptuveni EUR 22 miljardiem MA gadījumā) nekā Pašu resursu lēmumā šobrīd norādītā maksimālā robeža;

16.  uzsver, ka finanšu plānā, ko Komisija iesniedza 2011. gada 31. janvārī, ir sniegta indikatīva atsauces summa saistību apropriācijām attiecībā uz katru pašreizējo ES programmu un darbību; norāda, ka saistību apropriāciju kopsumma var būt EUR 147,88 miljardi;

17.  uzsver, ka šie skaitļi atbilst to daudzgadu kopējo summu sadalījumam pa gadiem, par kurām Parlaments un Padome vienojās šo programmu un darbību pieņemšanas laikā; uzsver, ka gadā plānotās summas ir apropriācijas, kas nodrošina iespēju sasniegt ES mērķus un prioritātes, jo īpaši saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”; tomēr atzīst, ka atsevišķās DFS pozīcijās var parādīties zināmas manevrēšanas iespējas, ņemot vērā, ka Komisija attiecīgajā gada posmā sniedz ļoti provizoriskos skaitļus (jo īpaši 2. izdevumu kategorijā);

18.  norāda, ka 2012. gada budžets ir sestais no septiņiem saskaņā ar pašreizējo DFS; uzskata, ka tāpēc abām budžeta lēmējiestādēm tagad ir skaidrāks priekšstats par trūkumiem un pozitīvām tendencēm saistībā ar pašreizējām daudzgadu programmām; norāda, ka termiņa vidusposma pārskatīšana lielākajai daļai kopīgi pieņemto programmu jau ir veikta, un aicina Komisiju sniegt informāciju par šīs rīcības iespējamo ietekmi uz budžetu; šajā sakarā uzsver, ka EP ir gatavs ‐ ja tas būtu vajadzīgs ES politikas prioritāšu atbalstam un stiprināšanai, kā arī jaunu politisko uzdevumu veikšanai un ciešā sadarbībā ar specializētajām komitejām ‐ pilnībā izmantot citstarp Iestāžu nolīguma 37. punktu (kur pieļauta 5 % rezerve likumdošanas elastībai);

19.  uzsver, ka pietiekamu rezervju atstāšana visās DFS izdevumu kategorijās nav vienīgais risinājums, lai sagatavotos neparedzētiem apstākļiem; norāda uz atkārtotu finansējuma nepietiekamību dažās DFS izdevumu kategorijās, sevišķi 1.a, 3.b un 4. izdevumu kategorijā, salīdzinājumā ar vajadzībām un ES politiskajām prioritātēm, ko apstiprinājušas dalībvalstis; konstatē, ka īstermiņa pieeja, kas ir pamatā Padomes budžeta vadlīnijām 2012. gadam, neatspoguļo ilgtermiņa perspektīvu, un neparedzētu notikumu vai jaunu politisko prioritāšu gadījumā tā var apdraudēt pašreizējās darbības un programmas; uzsver, ka nesenie notikumi vairākās Ziemeļāfrikas valstīs jau liecina tieši par šādu virzību, un aicina Komisiju izvērtēt, kā pašreizējos ES finanšu instrumentus varētu izmantot, lai atbalstītu centienus veidot demokrātiju;

20.  uzskata, ka, gluži pretēji, dažādi Iestāžu nolīgumā paredzētie elastības mehānismi (piemēram, izdevumu pārvietošana starp izdevumu kategorijām vai elastības instrumenta izmantošana) ir instrumenti, kas jāizmanto pilnībā; atgādina, ka tos ir nācies izmantot katru gadu kopš 2007. gada, reaģējot uz dažādām neparedzētām problēmām; sagaida, ka Padome pilnībā sadarbosies šo instrumentu izmantošanā un attiecīgās sarunas uzsāks savlaicīgi, lai nepieļautu, ka sarunas par to izmantošanu ir nesamērīgi ilgstošas un sarežģītas;

21.  šajā sakarā uzsver, ka stingras kontroles saglabāšanai pār saistību apropriācijām būtu nepieciešama ne tikai ievērojama pārdale un prioritāšu maiņa, bet iestādēm būtu arī kopīgi jāidentificē iespējamās negatīvās prioritātes un ietaupījumi; apņēmīgi mudina attiecīgās Parlamenta atbildīgās komitejas nopietni iesaistīties skaidru politisko prioritāšu noteikšanas procesā visām ES politikas jomām; tomēr uzsver, ka šajā nolūkā ir vajadzīga lielāka budžeta elastība un ka DFS pārskatīšana (piemēram, pārvietojot līdzekļus starp pašreizējās DFS izdevumu kategorijām) var būt nepieciešama, lai nodrošinātu Savienības spēju darboties, ne vien risinot jaunas problēmas, bet arī sekmējot lēmumu pieņemšanas procesu iestādēs, lai budžeta resursus pielāgotu mainīgajiem apstākļiem un prioritātēm; uzsver, ka šim procesam jābūt pilnībā pārredzamam;

22.  uzsver, ka vairāku politikas nostādņu un to jauno kompetenču stiprināšana, kas noteiktas ES līmenī pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, loģiski nozīmētu papildu finansiālo nodrošinājumu Eiropas Savienībai, kas tomēr nebija pārāk manāms 2011. gadā, kurš ir pirmais gads pēc līguma stāšanās spēkā; atgādina Padomei un Komisijai politisko deklarāciju, kas pievienota 2011. gada budžetam un saskaņā ar kuru Komisija apņemas apsvērt veidus Lisabonas līguma prioritāro jomu stiprināšanai un rūpīgi novērtēt vajadzības, sagatavojot 2012. gada budžeta projektu; sagaida, ka Komisija sekos šim paraugam, piemēram, ierosinot veiksmīgus ar Lisabonas līgumu saistītus izmēģinājumprojektus vai sagatavošanas darbības pārveidot par daudzgadu programmām;

23.  uzskata, ka Komisijas pieeja noteikt ES budžeta subsīdijas ES decentralizētajām aģentūrām ir uzticama un sniedz vajadzīgos stimulus; uzsver, ka budžeta līdzekļu piešķiršana ES aģentūrām nebūt neaprobežojas tikai ar administratīvajiem izdevumiem vien, bet gan palīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un ES mērķus kopumā, kā to nolēmusi likumdevēja iestāde; atkārtoti apstiprina nepieciešamību uzmanīgi izskatīt pieprasījumus par jaunām amatvietām saistībā ar jauniem uzdevumiem; tomēr uzsver ‐ lai nekavētu to aģentūru darbību, kurām uzticēts vairāk pienākumu, ir svarīgi tām nodrošināt atbilstošu finansējumu; prasa īpašu pieeju attiecībā uz specializēta zinātniskā personāla ar profesionālo pieredzi pieņemšanu darbā, jo īpaši ja šīs amatvietas tiek finansētas tikai no maksām un tādējādi ir budžeta ziņā neitrālas attiecībā uz ES budžetu; atbalsta darbu, ko veic starpiestāžu darba grupa par aģentūru nākotni, kas tika izveidota 2009. gada sākumā, un ar nepacietību gaida tās secinājumus, jo īpaši attiecībā uz iepriekšminētajiem jautājumiem;

Maksājumu līmenis, nesamaksātās saistības un ES budžeta finansēšana

24.  norāda, ka maksājumu līmenis 2012. gadā tieši izrietēs no iepriekšējo gadu juridiskajām un politiskajām saistībām; uzskata, ka pieaugums salīdzinājumā ar 2011. gada budžeta līmeni ir paredzams un ir saskaņā ar vispārējām maksājumu tendencēm 2007.–2013. gada plānošanas periodā (skatīt tabulas pielikumā);

25.  uzsver steidzamu nepieciešamību risināt jautājumu par nesamaksāto saistību (RAL) pieaugošo līmeni 2010. gada nogalē (EUR 194 miljardi, skatīt tabulu pielikumā); pauž nožēlu par Padomes attieksmi, jo lēmumu par maksājumu līmeni tā ir pieņēmusi apriori, neņemot vērā faktisko vajadzību precīzu novērtējumu; uzsver, ka RAL līmenis īpaši augsts ir 1.b izdevumu kategorijā; neuzskata, ka Padomes izvēle samazināt ES budžeta saistības, lai samazinātu RAL līmeni, būtu ilgtspējīgs risinājums, jo tas kaitētu iepriekš pieņemto ES mērķu un prioritāšu sasniegšanai; šajā sakarā uzsver apņemšanos, ko Padomes un Parlamenta kopīgajā deklarācijā Padome paudusi attiecībā uz iespēju 2011. gadā jauniem maksājumiem vajadzīgos līdzekļus nodrošināt ar budžeta grozījuma palīdzību;

26.  uzsver, ka noteiktu RAL līmeni nav iespējams novērst daudzgadu programmu īstenošanas gaitā un ka neizpildīto saistību pastāvēšana pēc definīcijas prasa veikt atbilstošus maksājumus; tāpēc prasa saglabāt stabilu attiecību starp saistībām un maksājumiem un visā budžeta procedūras laikā darīs visu iespējamo, lai samazinātu neatbilstību starp saistību un maksājumu apropriācijām;

27.  pievienojas Padomes viedoklim, ka būtu jāveicina reālistiska budžeta izstrāde; aicina Komisiju nodrošināt, lai tās budžeta projekts būtu izstrādāts, pamatojoties uz šo principu; tomēr norāda, ka iepriekšējā īstenošana, kas pēdējos gados ir uzlabojusies, dažos gadījumos varbūt nav pārāk precīzs rādītājs par vajadzībām 2012. gadā, jo dažu programmu īstenošana 2012. gadā varētu būt jāpaātrina un maksājumu vajadzības atbilstīgi pieaugs; atbalsta Padomes pieprasījumu dalībvalstīm nodrošināt labākas īstenošanas prognozes, jo īpaši lai izvairītos no nepietiekamas īstenošanas, un uzskata, ka lielākās pūles šajā sakarā būtu jāveic pašām dalībvalstīm, jo Komisijas sagatavotā budžeta projekta līmeni galvenokārt nosaka pašu dalībvalstu prognozes (īpaši 2. izdevumu kategorijā) un īstenošanas spējas; atgādina, ka dalībvalstis kopā ar Komisiju kopīgi pārvalda vairāk nekā 80 % ES finansējuma; atgādina dalībvalstīm par juridisko atbildību definēt un īstenot finanšu noteikumus, ko piemēro ES finansējuma saņēmējiem;

28.  norāda, ka kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā finansiālo interešu aizsardzība ir arī dalībvalstu pienākums; uzsver ‐ Eiropas Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka pārvaldības un kontroles sistēmas dažās dalībvalstīs nav pilnībā efektīvas; turklāt atgādina, ka vēl arvien nav atmaksāti miljardiem euro, kas atgūstami par nepareizi izlietotiem struktūrfondu līdzekļiem; norāda, ka Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pašreizējā gada ziņojumā nav rodams apliecinājums tam, ka dalībvalstu izdevumi bijuši likumīgi un pareizi, jo dažas dalībvalstis nav izpildījušas pienākumu laicīgi iesniegt savus ziņojumus; norāda ‐ ņemot vērā to, ka dalībvalstis joprojām nepilnīgi nodrošina ES budžetam paredzēto finansējumu, Eiropas Parlaments var būt spiests noteikt negatīvās prioritātes attiecībā uz ES projektiem un attiecīgi samazināt tiem atvēlēto budžetu;

29.  apzinās, ka ik gadu beidzot īstenoto maksājumu līmenis dažkārt rada ievērojamu tā saukto “pārpalikumu” salīdzinājumā ar budžeta lēmējinstitūcijas sākotnēji noteikto maksājumu līmeni, tāpēc dalībvalstu iemaksas ES budžetā tiek attiecīgi samazinātas un to fiskālā situācija uzlabojas; neuzskata, ka Padomes bažas attiecībā uz šīs līdzekļu atdošanas līmeni un laiku būtu ņemamas vērā, risinot politiski sensitīvo jautājumu par ES budžeta finansēšanu; drīzāk uzskata, ka neiztērētās maksājumu apropriācijas no “n” gada būtu jāpārnes uz nākamo budžeta gadu (“n+1”), nevis jāatņem no dalībvalstij aprēķinātajām iemaksām; tāpēc apņēmīgi mudina Komisiju iesniegt vērienīgus priekšlikumus par jaunu un īstu pašu resursu izveidi, lai pilnībā nodrošinātu Eiropas Savienībai reālus un autonomus finanšu resursus; turklāt uzstāj, ka jebkādiem jauniem pašu resursiem būtu jābalstās uz vispusīgu ietekmes novērtējumu un to mērķim jābūt attīstīt veidus, kā stiprināt ES konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi; prasa Padomes konstruktīvu sadarbību diskusijās par taisnīgiem un jauniem ES pašu resursiem;

Administratīvie izdevumi ES budžeta III iedaļā

30.  pienācīgi ņem vērā finanšu plānošanas un budžeta komisāra 2011. gada 3. februāra vēstuli, kurā atkārtoti apstiprināta Komisijas apņemšanās līdz nullei samazināt darbinieku skaita pieaugumu, kā arī censties ierobežot 5. izdevumu kategorijas administratīvo apropriāciju nominālo pieaugumu (salīdzinājumā ar 2011. gadu); tomēr apzinās, ka, ES kompetences jomām paplašinoties, šī tendence ilgtermiņā var nebūt ilgtspējīga, un tai var būt negatīva ietekme uz ātru un efektīvu ES rīcības īstenošanu;

31.  aicina Komisiju apsvērt, kādu ietekmi ārpakalpojumu politika un arvien lielāka līgumdarbinieku skaita nodarbināšana ilgtermiņā atstās uz Eiropas civildienesta kvalitāti un neatkarību; uzsver, ka, lai gan tas rada ietaupījumus no algām un pensijām, tas noved pie situācijas, ka pieaug Komisijas nodarbinātu darbinieku skaits, kuri nav iekļauti tās štatu sarakstā; atgādina, ka pensiju un algu lielumu nosaka juridiski saistoši nolīgumi, kuri Komisijai ir jāievēro pilnībā;

32.  uzsver, ka daudzgadu programmu gadījumā dažas specifiskas administratīvās izmaksas (tostarp saistībā ar izpildaģentūrām) ir iekļautas programmu vispārējā finansējuma apjomā līdz ar tā sauktajiem “darbības izdevumiem”; norāda, ka Padomes ieradums samazināt šīs budžeta pozīcijas horizontāli, lai samazinātu administratīvos izdevumus, galu galā neizbēgami izraisīs visa šīm programmām kopīgi piešķirtā apjoma izmainīšanu un risku, kas ietekmē programmu īstenošanas ātrumu un kvalitāti;

o
o   o

33.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un Revīzijas palātai.

PIELIKUMS

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0068. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0481. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0376. (5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0224.

Eiropas Parlamenta 2011. gada 24. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par apvienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu apvienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī (COM(2007)0638 – C6-0470/2007 – 2007/0229(COD))

P7_TA(2011)0115 A7-0265/2010

(Parastā likumdošanas procedūra – pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0638),

–  ņemot vērā EK līguma 63. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 67. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6-0470/2007),

–  ņemot vērā tā 2008. gada 20. novembra nostāju(1),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu un 79. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas 2008. gada 9. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2008. gada 18. jūnija atzinumu(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu un 56. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0265/2010),

1.  pieņem turpmāk tekstā izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 24. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/.../ES par apvienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu apvienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī
[Grozījums Nr. 122 ja nav norādīts citādi]

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 79. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

▌

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(5),

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(6),

tā kā:

(1)  Lai pakāpeniski izveidotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) paredzēti pasākumi, kas jāpieņem patvēruma, imigrācijas un trešo valstu valstspiederīgo tiesību aizsardzības jomā.

(2)  Eiropadome 1999. gada 15. un 16. oktobra īpašajā sanāksmē Tamperē apliecināja nepieciešamību saskaņot valsts tiesību aktus par trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanas un uzturēšanās noteikumiem. Šajā sakarā tā īpaši norādīja, ka Savienībai būtu jānodrošina taisnīga attieksme pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, un, izmantojot vēl spēcīgāku integrācijas politiku, vajadzētu censties piešķirt tiem tiesības un pienākumus, kas līdzvērtīgi Savienības pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Eiropadome attiecīgi pieprasīja Padomei steidzami pieņemt tiesību aktus, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem. Vajadzība sasniegt Tamperē nospraustos mērķus tika atkārtoti apstiprināta Stokholmas programmā, ko Eiropadome pieņēma 2009. gada 10. un 11. decembrī(7).

(3)  ▌Noteikumiem par apvienotu pieteikšanās procedūru, kuras rezultātā vienā administratīvā aktā apvieno tiesības, kas ietver uzturēšanās un darba atļauju, būtu jāveicina noteikumu, kurus šobrīd piemēro dalībvalstīs, vienkāršošana un saskaņošana. Šāda procedūras vienkāršošana jau ir veikta vairākās dalībvalstīs, un procedūra ir kļuvusi efektīvāka migrantiem un viņu darba devējiem, tādējādi atvieglojot migrantu uzturēšanās un nodarbinātības likumības kontroli.

(4)  Lai atļautu pirmo reizi ieceļot dalībvalstu teritorijā, tām vajadzētu spēt savlaicīgi izsniegt apvienotu atļauju vai, ja tās izsniedz šādas atļaujas tikai savā teritorijā, tās var izsniegt vīzu.

(5)  Būtu jāparedz noteikumu kopums pieteikuma par apvienoto atļauju izskatīšanas procedūrai. Šādām procedūrām būtu jābūt efektīvām un kontrolējamām, ņemot vērā dalībvalstu pārvaldes iestāžu parasto darba slodzi, kā arī pārredzamai un taisnīgai, lai piedāvātu iesaistītajām personām atbilstošu juridisko noteiktību.

(6)  Nosacījumiem un kritērijiem, kuri var kalpot par pamatu apvienotās atļaujas pieteikuma noraidījumam, vajadzētu būt objektīviem un noteiktiem valsts tiesību aktos, tostarp pienākumam ievērot Savienības priekšrocības principu, kā tas jo īpaši ir noteikts 2003. gada 16. aprīļa un 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās aktu attiecīgajos noteikumos. Jebkuram noraidošam lēmumam vajadzētu būt pienācīgi pamatotam.

(7)  Apvienotā atļauja būtu jāizdod atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu valstspiederīgajiem(8), kas ļauj dalībvalstīm norādīt papildu informāciju, jo īpaši ziņas par to, vai šai personai ir atļauts strādāt. Arī nolūkā labāk kontrolēt migrāciju dalībvalstīm ne vien apvienotajā atļaujā, bet visās izsniegtajās uzturēšanās atļaujās ir jānorāda informācija par jebkuru atļauju strādāt, neatkarīgi no atļaujas veida vai uzturēšanās tiesību pamatojuma, ar kuru attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam ir atļauta uzturēšanās dalībvalsts teritorijā un piekļuve šīs dalībvalsts darba tirgum.

(8)  Dalībvalstu pienākumam noteikt, vai apvienotās atļaujas pieprasījumu ir iesniedzis trešās valsts valstspiederīgais vai viņa darba devējs, nevajadzētu skart kārtību, kas paredz abu pušu līdzdalību šajā procedūrā. Dalībvalstīm būtu jānosaka, vai apvienotās atļaujas pieprasījums ir jāiesniedz mērķa dalībvalstī vai no trešās valsts. Gadījumos, kad trešās valsts valstspiederīgajam nav atļauts iesniegt pieteikumu no trešās valsts, dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka pieteikumu var iesniegt darba devējs mērķa dalībvalstī.

(9)  Šīs Direktīvas noteikumiem par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas citiem nolūkiem kā nodarbinātība, būtu jāattiecas vienīgi uz šādu atļauju formātu un nebūtu jāskar valsts vai Savienības noteikumi attiecībā uz uzņemšanas procedūrām un šādu atļauju izdošanas procedūrām.

(10)  Šīs direktīvas noteikumiem par apvienoto pieteikšanās procedūru un vienoto atļauju nebūtu jāattiecas uz vienotajām un ilgtermiņa vīzām.

(11)  Termiņā, kas noteikts, lai pieņemtu lēmumu par pieteikumu, nebūtu jāiekļauj ne laiks, kas vajadzīgs profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, ne laiks, kas vajadzīgs vīzas izsniegšanai. Pašreizējai direktīvai nebūtu jāskar valstu diplomu atzīšanas procedūras.

(12)  Kompetentās iestādes iecelšanai saskaņā ar šo direktīvu nebūtu jāskar citu iestāžu un attiecīgā gadījumā sociālo partneru loma un pienākumi attiecībā uz pieteikuma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu par pieteikumu.

(13)  Šīs direktīvas noteikumi neskar dalībvalstu kompetenci lemt par uzņemšanu, tostarp par uzņemšanas apjomu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ierodas, lai strādātu.

(14)  Trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir derīgs ceļošanas dokuments un dalībvalsts, kura pilnībā piemēro Šengenas acquis, izdota apvienotā atļauja, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss)(9) un 21. pantu Šengenas acquis - konvencijā, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (Šengenas īstenošanas konvencija)(10), vajadzētu būt tiesīgiem ieceļot un brīvi pārvietoties uz laiku līdz trim mēnešiem to dalībvalstu teritorijā, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis.

(15)  Kamēr nav Savienības tiesību aktu, trešo valstu valstspiederīgo tiesības var ievērojami atšķirties atkarībā no tā, kurā dalībvalstī viņi strādā, un no viņu valstspiederības. ▌Lai turpmāk veicinātu saskaņotu imigrācijas politiku un mazinātu atšķirības tiesībās, kas piešķirtas Savienības pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi strādā dalībvalstī, un papildinātu esošo acquis imigrācijas jomā, būtu jānosaka tiesību kopums jo īpaši tādā formā, kas precizē politikas jomas, kurās tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī, bet vēl nav ieguvuši pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Šādu noteikumu mērķis ir izveidot Savianības teritorijā līdzvērtīgus minimālos spēles noteikumus, atzīt, ka trešo valstu valstspiederīgie, kuri likumīgi strādā kādā dalībvalstī, dod savu ieguldījumu Eiropas ekonomikā ar darbu un nodokļu maksājumiem, kā arī kalpot par garantiju tam, ka tiek mazināta negodīga konkurence starp valsts pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, kas rodas pēdējo iespējamas ekspluatācijas rezultātā. Jēdziena “trešās valsts darba ņēmējs” definīcija saskaņā ar šo direktīvu, neskarot darba tiesisko attiecību jēdziena interpretāciju citos Savienības tiesību aktos, ietver jebkuru trešās valsts valstspiederīgo, kurš ir uzņemts dalībvalsts teritorijā, tur likumīgi uzturas un kuram ir atļauts strādāt atbilstīgi šīs dalībvalsts tiesību aktiem vai praksei nodarbinātības jomā .[Grozījums Nr. 123]

(16)  Visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas un strādā dalībvalstīs, būtu jānosaka vismaz vienots tiesību kopums, kas attiecīgajā dalībvalstī garantē tiem vienlīdzīgu attieksmi ar valsts pilsoņiem, neatkarīgi no tā, kāds ir atļaujas piešķiršanas sākotnējais mērķis vai pamats. Tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi jomās, kas noteiktas šajā direktīvā, būtu jāpiešķir ne tikai tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ļauts uzturēties dalībvalsts teritorijā nolūkā strādāt, bet arī tiem, kuriem ļauts uzturēties citu iemeslu dēļ, un kuriem ir atļauta piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum saskaņā ar citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem, tostarp saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos(11), Padomes Direktīvu 2004/114/EK (2004. gada 13. decembris) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā(12), vai saskaņā ar Padomes Direktīvu 2005/71/EK (2005. gada 12. oktobris) par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos(13).

(17)  Uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir ieguvuši kādas dalībvalsts pastāvīgā iedzīvotāja statusu saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji(14), šī direktīva neattiecas, ņemot vērā viņu priviliģētāko statusu un īpašo uzturēšanās atļaujas veidu – Savienības pastāvīgais iedzīvotājs.

(18)  Šī direktīva neattiecas uz norīkotajiem trešo valstu valstspiederīgajiem.Tam nevajadzētu atsaukties uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas un strādā kādā dalībvalstī, neļaujot tiem baudīt vienlīdzīgu attieksmi ar izcelsmes dalībvalstu pilsoņiem viņu norīkošanas laikā, kā arī attiecībā uz nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem, uz kuriem neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā ▌(15). [Grozījumi Nr. 122 un 124]

(19)  Uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem nolūkā veikt sezonālu darbu ir atļauts uzturēties dalībvalsts teritorijā ▌, šai direktīvai nevajadzētu attiekties, ņemot vērā viņu pagaidu statusu.

(20)  Tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi noteiktajās politikas jomās jābūt cieši saistītām ar trešo valstu valstspiederīgo likumīgo uzturēšanos dalībvalstī un saņemto atļauju piekļuvei tās darba tirgum, kas ir nostiprināta apvienotajā atļaujā, norādot tiesības uzturēties un strādāt, kā arī uzturēšanās atļaujās, kuras izsniegtas citos nolūkos un kurās ir norādīta informācija par atļauju strādāt.

(21)  Ar darba apstākļiem šajā direktīvā tiek saprasts vismaz atalgojums un atlaišana, veselības aizsardzība un drošība darba vietā, darba laiks un atvaļinājums, ņemot vērā ikvienu spēkā esošu koplīgumu.[Grozījumi Nr. 122 un 125]

(22)  Profesionālā kvalifikācija, ko trešās valsts valstspiederīgais ir ieguvis citā dalībvalstī, būtu jāatzīst tādā pat veidā, kā tiek atzīta Savienības valstspiederīgo kvalifikācija, un kvalifikācija, kas iegūta trešā valstī, būtu jāņem vērā atbilstīgi noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu(16). Trešo valstu darba ņēmējiem piešķirtās vienlīdzīgas attieksmes tiesības attiecībā uz diplomu, sertifikātu un citu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu saskaņā ar attiecīgajām valsts procedūrām neskar dalībvalstu kompetenci uzņemt šādus trešo valstu darba ņēmējus to darba tirgū.[Grozījumi Nr. 122 un 126]

(23)  Trešo valstu strādājošiem būtu jābauda vienlīdzīga attieksme sociālā nodrošinājuma jomā. Sociālā nodrošinājuma jomas ir definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu(17). Šīs direktīvas noteikumus par vienlīdzīgu attieksmi sociālā nodrošinājuma jomā piemēro arī strādājošiem, kuri dalībvalstī ierodas tieši no trešās valsts. Tomēr sociālā nodrošinājuma jomā trešo valstu strādājošiem, kuri atrodas pārrobežu situācijā, šai direktīvai nebūtu jāpiešķir plašākas tiesības par tām, kas jau ir noteiktas esošajos Savienības tiesību aktos. Turklāt šai direktīvai nebūtu jāpiešķir tiesības saistībā ar situācijām, kuras atrodas ārpus Savienības tiesību aktu jomas, piemēram, saistībā ar trešā valstī dzīvojošiem ģimenes locekļiem. Šī direktīva piešķir tiesības vienīgi saistībā ar tiem trešās valsts strādājošā ģimenes locekļiem, kuri uzturas kādā dalībvalstī, pamatojoties uz ģimenes atkalapvienošanos, vai tiem ģimenes locekļiem, kuri jau likumīgi kopā ar trešās valsts strādājošo uzturas attiecīgajā dalībvalstī.[Grozījumi Nr. 122 un 127]

(24)  Savienības tiesību akti neierobežo dalībvalstu pilnvaras organizēt savas sociālās nodrošināšanas sistēmas. Ja saskaņošana nav veikta Savienības līmenī, katras dalībvalsts tiesību aktos jāparedz nosacījumi sociālās nodrošināšanas pabalstu piešķiršanai, kā arī pabalstu lielums un to piešķiršanas ilgums. Tomēr, īstenojot šīs tiesības, dalībvalstīm jāievēro Savienības tiesību akti.[Grozījumi Nr. 122 un 128]

(25)  Dalībvalstīm vajadzētu vienlīdzīgi attiekties vismaz pret tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir nodarbināti vai kuri pēc minimālā nodarbinātības perioda ir reģistrēti kā bezdarbnieki. Ierobežojumiem attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi sociālā nodrošinājuma jomā saskaņā ar šo direktīvu nevajadzētu skart tiesības, kas piešķirtas, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1231/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ(18).[Grozījums Nr. 130]

(26)  Vienlīdzīga attieksme pret trešo valstu darba ņēmējiem neattiecas uz pasākumiem arodmācību jomā, ko finansē saskaņā ar sociālās palīdzības shēmām.[Grozījumi Nr. 122 un 129]

(27)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi - proti, noteikt apvienotu pieteikšanās procedūru nolūkā izsniegt apvienotu atļauju, lai trešo valstu valstspiederīgie varētu strādāt dalībvalsts teritorijā, un nodrošināt tiesības trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī - nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības un iedarbības mēroga dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(28)  Šajā direktīvā tiek ievērotas pamattiesības, kā arī ievēroti principi, kas atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu.

(29)  Šī direktīva būtu jāpiemēro, neskarot Savienības tiesību aktos un starptautiskos instrumentos ietvertus labvēlīgākus noteikumus.

(30)  Dalībvalstīm vajadzētu īstenot šīs direktīvas noteikumus bez diskriminācijas, pamatojoties uz dzimumu, rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskajām īpašībām, valodu, reliģiju vai pārliecību, politiskajiem vai citiem uzskatiem, piederību mazākumtautībai, mantisko stāvokli, izcelšanos, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju, jo īpaši saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(19), un Padomes Direktīvu 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(20).

(31)  Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, tā nav tām saistoša un nav jāpiemēro.

(32)  Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I nodaļa

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Šī direktīva neskar dalībvalstu kompetenci attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu darba tirgū.

2. pants

Definīcijas

3. pants

Darbības joma

1.  Šī direktīva attiecas uz:

2.  Šī direktīva neattiecas uz šādiem trešo valstu valstspiederīgajiem:

3.  Dalībvalstis var nolemt, ka šīs direktīvas II nodaļu nepiemēro trešās valsts valstspiederīgajiem, kuriem vai nu ir piešķirta atļauja strādāt dalībvalsts teritorijā uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, vai arī kuri ir uzņemti dalibvalstī studiju nolūkā.

4.  Šīs direktīvas II nodaļu nepiemēro trešās valsts valstspiederīgajiem, kuriem ir atļauts strādāt, pamatojoties uz vīzu.

II nodaļa

Apvienota pieteikšanās procedūra un apvienota atļauja

4. pants

Apvienota pieteikšanās procedūra

1.  Pieteikumu apvienotai atļaujai iesniedz apvienotā pieteikšanās procedūrā.Dalībvalstis nosaka, vai pieteikumus vienotai atļaujai iesniedz trešās valsts valstspiederīgais vai viņa/viņas darba devējs. Dalībvalstis var arī nolemt atļaut iesniegt pieteikumu vienam no tiem.Ja pieteikums ir jāiesniedz trešās valsts valstspiederīgajam, dalībvalstis ļauj pieteikumu iesniegt no trešās valsts vai, ja to paredz valsts tiesību akti, tās dalībvalsts teritorijā, kurā viņš jau ir likumīgi uzņemts.

2.  Dalībvalstis izskata pieteikumu un pieņem lēmumu piešķirt, grozīt vai atjaunot apvienoto atļauju, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst prasībām, kas noteiktas valsts vai Savienības tiesību aktos. Lēmums piešķirt, grozīt vai atjaunot apvienoto atļauju uzskatāms par vienu administratīvu aktu, kas ietver uzturēšanās un darba atļauju.

3.  Vienotā pieteikšanās procedūra neattiecas uz vīzas iegūšanas procedūru, kas var būt nepieciešama sākotnējai ieceļošanai.

4.  Ja ir izpildīti nepieciešamie nosacījumi, dalībvalstis izdod apvienoto atļauju trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri iesniedz uzturēšanās pieteikumu, un jau uzņemtiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri iesniedz pieteikumu uzturēšanās atļaujas atjaunošanai vai grozīšanai pēc valsts īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā.

5. pants

Kompetentā iestāde

1.  Dalībvalstis izraugās iestādi, kas ir kompetenta pieņemt pieteikumu un izsniegt apvienoto atļauju.

2.  Kompetentā iestāde izskata pieteikumu un pieņem lēmumu par to pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas datuma.

Izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar pieteikuma izskatīšanas sarežģītību, pirmajā daļā minēto termiņu var pagarināt.

Jebkādas sekas, kas izriet no tā, ka lēmums nav pieņemts šā punkta noteikumos paredzētajā termiņā, nosaka attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos.

3.  Kompetentā iestāde savu lēmumu pieteikuma iesniedzējam paziņo rakstiski saskaņā ar valsts tiesību aktos noteikto paziņošanas kārtību.

4.  Ja pieteikumam pievienotā informācija vai dokumenti ir nepilnīgi saskaņā ar tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, kompetentā iestāde rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju par vajadzīgo papildu informāciju vai dokumentiem un var noteikt pieņemamu termiņu to sniegšanai. Termiņš, kas minēts 2. punktā, tiek atlikts uz laiku, kamēr iestāde saņem vajadzīgo papildu informāciju. Ja papildu informāciju vai dokumentus paredzētajā termiņā neiesniedz, pieteikumu var noraidīt.

6. pants

Apvienotā atļauja

1.  Dalībvalstis izsniedz apvienoto atļauju, izmantojot vienoto formu, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1030/2002, un norāda ar darba atļauju saistīto informāciju saskaņā ar minētās Regulas pielikuma a) daļas 7.5.–9. punktu.

2.  Izsniedzot apvienoto atļauju, dalībvalstis neizsniedz nekādas papildu atļaujas, ▌lai apliecinātu, ka ir atļauta piekļuve darba tirgum.

7. pants

Citos nolūkos, izņemot darbu izsniegtas uzturēšanās atļaujas

8. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.  Rakstiskajā paziņojumā par lēmumu, ar kuru noraida pieteikumu apvienotas atļaujas saņemšanai, grozīšanai vai atjaunošanai, vai anulē apvienoto atļauju, norāda iemeslus, pamatojoties uz kritērijiem, kas paredzēti valsts vai Savienības tiesību aktos.

2.  Katru lēmumu, ar kuru noraida pieteikumu grozīt vai atjaunot, ▌vai anulēt apvienoto atļauju, var apstrīdēt attiecīgajā dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem. Rakstiskajā paziņojumā norāda tiesu vai administratīvo iestādi, kurā attiecīgā persona var iesniegt pārsūdzību, un pārsūdzības iesniegšanas termiņu.

3.  Pieteikumu var uzskatīt par nepieņemamu, pamatojoties uz apjomu, kādā uzņemami trešo valstu valstspiederīgie, kuri ierodas darba meklējumos, un tādēļ tas nav jāizskata.

9. pants

Piekļuve informācijai

Dalībvalstis pēc pieprasījuma sniedz atbilstošu informāciju trešās valsts valstspiederīgajam un viņa darba devējam par pieteikuma aizpildīšanai nepieciešamajiem dokumentiem.

10. pants

Nodevas

Dalībvalstis var lūgt pieteikuma iesniedzējiem samaksāt nodevu ▌. Ja nepieciešams, dalībvalsts iekasē nodevu pieteikumu apstrādāšanai saskaņā ar šo direktīvu. Šādos gadījumos nodevu apmērs ir samērīgs, un to var noteikt, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām par sniegtajiem pakalpojumiem saistībā ar pieteikumu apstrādi un atļauju izsniegšanu.

11. pants

Apvienotās atļaujas piešķirtās tiesības

III nodaļa

Tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi

12. pants

Tiesības

1.  Trešo valstu darba ņēmēji, kas ir minēti 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, bauda vienlīdzīgu attieksmi ar tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kurā tie uzturas, šādās jomās:

2.  Dalībvalstis var ierobežot ar pilsoņiem vienlīdzīgo attieksmi:

Turklāt dalībvalstis var nolemt, ka 1. punkta e) apakšpunkts attiecībā uz ģimenes pabalstiem neattiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir atļauts strādāt dalībvalsts teritorijā laikposmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus, uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uzņemti studiju nolūkā, vai trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir atļauts strādāt, pamatojoties uz vīzu.

▌[Grozījumi Nr. 122 un 137]

3.  Direktīvas 1. punktā noteiktās tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi neskar dalībvalsts tiesības atsaukt vai atteikties atjaunot uzturēšanās atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šo direktīvu, uzturēšanās atļauju, kas izsniegta ar darbu nesaistītā nolūkā, vai jebkuru citu atļauju strādāt dalībvalstī.

4.  Trešo valstu darba ņēmēji, kuri pārceļas uz trešo valsti, vai šādu darba ņēmēju pārdzīvojušie, kuri uzturas trešās valstīs un kuru tiesības izriet no šāda darba ņēmēja statusa, saņem obligātās pensijas saistībā ar vecumu, invaliditāti vai nāvi, pamatojoties uz darba ņēmēja iepriekšēju nodarbinātību un kārtību, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 883/2004 3. pantā, ar tādiem pašiem nosacījumiem un tādām pašām likmēm, kādas piemēro attiecīgo dalībvalstu valstspiederīgajiem, kad tie pārceļas uz trešo valsti.[Grozījums Nr. 141]

13. pants

Labvēlīgāki noteikumi

1.  Šo direktīvu piemēro, neierobežojot labvēlīgākus noteikumus, kas ietverti:

2.  Šī direktīva neskar dalībvalstu tiesības pieņemt vai saglabāt noteikumus, kas ir labvēlīgāki tām personām, uz kurām attiecas direktīva.

IV nodaļa

Nobeiguma noteikumi

14. pants

Informācijas sniegšana sabiedrībai

Katra dalībvalsts dara pieejamu sabiedrībai regulāri atjauninātu informācijas kopumu par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalsts teritorijā, lai strādātu.

15. pants

Ziņojumu sniegšana

1.  Regulāri un pirmo reizi ...(23) Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs un ierosina visus grozījumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem.

2.  Katru gadu un pirmo reizi ... gada*(24) 1. jūlijā dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 862/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību(25) paziņo Komisijai ▌statistikas datus par trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuriem iepriekšējā kalendārā gada laikā ir piešķirtas ▌apvienotās atļaujas ▌.

16. pants

Transponēšana

1.  Normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šās direktīvas prasības, dalībvalstīs stājas spēkā līdz …(26). Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstīs nosaka, kādā veidā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

18. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 16 E, 22.1.2010., 240. lpp. (2) OV C 27, 3.2.2009., 114. lpp. (3) OV C 257, 9.10.2008., 20. lpp. (4) OV C 27, 3.2.2009., 114. lpp. (5) OV C 257, 9.10.2008., 20.lpp. (6) Eiropas Parlamenta 2011. gada 24. marta Nostāja. (7) OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp. (8) OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp. (9) OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp. (10) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp. (11) OV L 251, 3.10.2003., 12. lpp. (12) OV L 375, 23.12.2004., 12. lpp. (13) OV L 289, 3.11.2005., 15. lpp. (14) OV L 16, 23.1.2004., 44. lpp. (15) OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp. (16) OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp. (17) OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp. (18) OV L 344, 29.12.2010., 1. lpp. (19) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp. (20) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp. (21) OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp. (22) OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp. (23) * OV: lūgums ievietot datumu - 3 gadi pēc datuma, kas norādīts 16. pantā. (24) ** Viens gads pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa. (25) OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp. (26) * OV: lūdzu ievietot datumu - ....

Eiropas Parlamenta 2011. gada 24. martā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par patērētāju tiesībām (COM(2008)0614 – C6-0349/2008 – 2008/0196(COD))

P7_TA(2011)0116 A7-0038/2011

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlamenta priekšlikums grozījumiem(1):

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums (2)  Minētās direktīvas ir pārskatītas, ņemot vērā apkopoto pieredzi, lai vienkāršotu un atjauninātu piemērojamos noteikumus, svītrotu pretrunīgos un iekļautu trūkstošos noteikumus. Pārskatīšana ir apliecinājusi, ka ir lietderīgi aizstāt minētās četras direktīvas ar šo vienu direktīvu. Šajā direktīvā attiecīgi jānosaka standarta noteikumi par kopīgajiem aspektiem un nav jāietver iepriekšējās direktīvās noteiktais minimālas saskaņošanas nosacījums, saskaņā ar ko dalībvalstis varēja paturēt spēkā vai pieņemt stingrākus valsts noteikumus. (2)  Minētās direktīvas ir pārskatītas, ņemot vērā apkopoto pieredzi, lai vienkāršotu un atjauninātu piemērojamos noteikumus, svītrotu pretrunīgos un iekļautu trūkstošos noteikumus. Pārskatīšana ir apliecinājusi, ka ir lietderīgi aizstāt minētās četras direktīvas ar šo vienu direktīvu. Šajā direktīvā attiecīgi jānosaka standarta noteikumi par kopīgajiem aspektiem, ļaujot dalībvalstīm paturēt spēkā vai pieņemt savus noteikumus, kas reglamentē citus aspektus un ar kuriem nodrošina augstāku patērētāju aizsardzības līmeni. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums (5)   Patērētāji pilnībā neizmanto iespējas, ko sniedz pārrobežu distances pārdošana, kam būtu jābūt vienam no galvenajiem iekšējā tirgus izveides reālajiem rezultātiem. Salīdzinājumā ar iekšzemes distances pārdošanas būtisko pieaugumu pēdējos gados pārrobežu distances pārdošanas pieaugums ir bijis neliels. Sevišķi lielas atšķirības ir vērojamas tirdzniecības darījumiem internetā, kam ir liels turpmākas izaugsmes potenciāls. Līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām (tiešā pārdošana), attīstības potenciālu pārrobežu valstīs ierobežo vairāki faktori, piemēram, atšķirīgie valstu noteikumi patērētāju aizsardzības jomā, kuri nozares pārstāvjiem jāievēro. Salīdzinājumā ar iekšzemes tiešās pārdošanas pieaugumu pēdējos gados, it īpaši pakalpojumu nozarē (piemēram, komunālie pakalpojumi), to patērētāju skaits, kuri izmanto šo pārrobežu tirdzniecības veidu, ir palicis nemainīgs. Reaģējot uz jaunām uzņēmējdarbības iespējām daudzās dalībvalstīs, maziem un vidējiem uzņēmumiem (ieskaitot individuālos uzņēmējus) vai tiešās pārdošanas uzņēmumu aģentiem vajadzētu aktīvāk meklēt uzņēmējdarbības iespējas citās dalībvalstīs, it īpaši pierobežas reģionos. Tāpēc patērētāju informācijas pilnīga saskaņošana un atteikuma tiesības distances līgumos un līgumos, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, sekmēs iekšējā tirgus labāku darbību starp uzņēmējiem un patērētājiem. (5)  Pilnībā netiek izmantotas iespējas, ko sniedz pārrobežu distances pārdošana, kam būtu jābūt vienam no galvenajiem iekšējā tirgus izveides reālajiem rezultātiem. Salīdzinājumā ar iekšzemes distances pārdošanas būtisko pieaugumu pēdējos gados pārrobežu distances pārdošanas pieaugums ir bijis neliels. Sevišķi lielas atšķirības ir vērojamas tirdzniecības darījumiem internetā, kam ir liels turpmākas izaugsmes potenciāls. Līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām (tiešā pārdošana), attīstības potenciālu pārrobežu valstīs ierobežo vairāki faktori, piemēram, atšķirīgie valstu noteikumi patērētāju aizsardzības jomā, kuri nozares pārstāvjiem jāievēro. Salīdzinājumā ar iekšzemes tiešās pārdošanas pieaugumu pēdējos gados, it īpaši pakalpojumu nozarē (piemēram, komunālie pakalpojumi), to patērētāju skaits, kuri izmanto šo pārrobežu tirdzniecības veidu, ir palicis nemainīgs. Reaģējot uz jaunām uzņēmējdarbības iespējām daudzās dalībvalstīs, maziem un vidējiem uzņēmumiem (ieskaitot individuālos tirgotājus) vai tiešās pārdošanas uzņēmumu aģentiem vajadzētu aktīvāk meklēt uzņēmējdarbības iespējas citās dalībvalstīs, it īpaši pierobežas reģionos. Tāpēc noteiktu patērētāju informācijas un atteikuma tiesību distances līgumos un līgumos, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, iekļauto aspektu pilnīga saskaņošana sekmēs augstāku patērētāju aizsardzības līmeni un iekšējā tirgus labāku darbību starp uzņēmējiem un patērētājiem. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums (6)  Dalībvalstu tiesību aktos, kas attiecas uz patērētāju līgumiem, ir ievērojamas atšķirības, kas var radīt būtiskus konkurences traucējumus un šķēršļus iekšējā tirgus sekmīgai darbībai. Kopienas tiesību aktos, kuri pašlaik ir spēkā attiecībā uz distances līgumiem vai līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, attiecībā uz patēriņa precēm un garantijām un uz negodīgiem līguma noteikumiem, ir noteikti minimālie standarti tiesību aktu saskaņošanai, kas ļauj dalībvalstīm vajadzības gadījumā paturēt spēkā vai ieviest stingrākus pasākumus, lai savā teritorijā nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību augstākā līmenī. Turklāt dažādās direktīvās daudzi jautājumi ir reglamentēti nekonsekventi vai vispār netiek pieminēti. Šos jautājumus dažādās dalībvalstīs risina atšķirīgi. Līdz ar to valstu noteikumi, ar kuriem īsteno direktīvas par patērētāju līgumtiesībām, būtiski atšķiras. svītrots Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums (7)  Šīs atšķirības rada būtiskus šķēršļus iekšējā tirgus darbībai, un tas ietekmē uzņēmumus un patērētājus. Uzņēmumiem, kuri vēlas uzsākt pārrobežu tirdzniecību, lai pārdotu preces vai sniegtu pakalpojumus, palielinās atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Sadrumstalotība arī mazina patērētāju uzticēšanos iekšējā tirgū. Nelabvēlīgo ietekmi uz patērētāju uzticēšanos vēl vairāk pastiprina nevienādais patērētāju aizsardzības līmenis Kopienā. Šī problēma ir sevišķi asa, ņemot vērā jaunākās tirgus attīstības tendences. (7)  Dažas atšķirības dalībvalstu tiesību aktos patērētāju līgumtiesību jomā, īpaši noteikumos, kas attiecas uz līgumiem, kas noslēgti par distances pakalpojumiem, vai līgumiem, ko slēdz ārpus uzņēmuma telpām, rada būtiskus šķēršļus iekšējā tirgus darbībai, un tas ietekmē tirgotājus un patērētājus. Tirgotājiem, kuri vēlas uzsākt pārrobežu tirdzniecību, lai pārdotu preces vai sniegtu pakalpojumus, palielinās atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Nepamatota sadrumstalotība arī mazina patērētāju uzticēšanos iekšējā tirgū. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums (8)  Regulējuma galveno aspektu pilnīga saskaņošana būtiski stiprinās juridisku noteiktību gan patērētājiem, gan uzņēmējiem. Gan patērētāji, gan uzņēmēji varēs paļauties uz vienotu reglamentējošo noteikumu sistēmu, kura būs balstīta uz skaidri definētiem juridiskiem jēdzieniem, kas reglamentē konkrētus aspektus attiecībā uz līgumu noslēgšanu starp uzņēmumiem un patērētājiem Kopienā. Rezultāts būs noteikumu sadrumstalotības radīto šķēršļu novēršana un iekšējā tirgus izveide šajā teritorijā. Šos šķēršļus var novērst, tikai nosakot vienotus noteikumus Kopienas līmenī. Turklāt patērētājiem tiks nodrošināta patērētāju tiesību aizsardzība vienmērīgi augstā līmenī visā Kopienā. (8)   Ja vien nav noteikts citādi un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 169. pantu, šajā direktīvā noteiktajiem pasākumiem nevajadzētu liegt dalībvalstīm savos tiesību aktos paredzēt vai saglabāt stingrākus pasākumus, ar kuriem palielina patērētāju aizsardzību. Tomēr regulējuma galveno aspektu pilnīga saskaņošana ir pamatota, lai nodrošinātu vienotu patērētāju aizsardzības regulatīvo sistēmu un būtiski palielinātu juridisko noteiktību gan patērētājiem, gan tirgotājiem pārrobežu uzņēmējdarbības gadījumā. Šajā gadījumā gan patērētāji, gan tirgotāji varēs paļauties uz vienotu reglamentējošo noteikumu sistēmu, kura būs balstīta uz skaidri definētiem juridiskiem jēdzieniem, kas reglamentē konkrētus aspektus attiecībā uz līgumu noslēgšanu starp uzņēmumiem un patērētājiem Savienībā. Tādā veidā patērētājiem tiks nodrošināta patērētāju tiesību aizsardzība vienmērīgi augstā līmenī visā Savienībā. Turklāt, izveidojot vienotus noteikumus Savienības līmenī, vajadzētu tikt novērstiem nepamatotas nesamērīgas sadrumstalotības radītiem šķēršļiem un pabeigtai iekšējā tirgus izveidei šajā jomā. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns) (10a)  Šo direktīvu nevajadzētu attiecināt uz veselības aprūpi, proti, veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus pacientiem sniedz speciālisti viņu veselības stāvokļa novērtēšanai, saglabāšanai vai atjaunošanai. Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 10.b apsvērums (jauns) (10b)  No šīs direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz azartspēles, tostarp loterijas un derības, ņemot vērā šo darbību specifiku, kuras dēļ dalībvalstīm būtu jābūt iespējai piemērot šīm darbībām citus, tostarp stingrākus patērētāju aizsardzības pasākumus. Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums (11)  Spēkā esošajos Kopienas tiesību aktos par patēriņa finanšu pakalpojumiem ir daudz noteikumu attiecībā uz patērētāju aizsardzību. Tāpēc šīs direktīvas noteikumi attiecas uz līgumiem, kuri ir saistīti ar finanšu pakalpojumiem, tikai tik lielā mērā, cik ir vajadzīgs, lai nodrošinātu trūkstošos noteikumus. (11)  Spēkā esošajos Savienības tiesību aktos, cita starpā tajos, kas attiecas uz patēriņa finanšu pakalpojumiem vai kompleksajiem ceļojumiem, ir daudz noteikumu attiecībā uz patērētāju aizsardzību. Tāpēc šīs direktīvas 5. līdz 19. pantu un 23.a pantu nevajadzētu attiecināt līgumiem par finanšu pakalpojumiem un 9. līdz 19. pantu nevajadzētu attiecināt uz distances līgumiem un līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, par kompleksajiem ceļojumiem, neskarot citus spēkā esošo Savienības tiesību aktu noteikumus. Attiecībā uz finanšu pakalpojumiem dalībvalstīm, veidojot tiesību aktus jomās, kuras nereglamentē Savienības līmenī, vajadzētu smelties iedvesmu spēkā esošajos šīs jomas Savienības tiesību aktos, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem patērētājiem un visiem līgumiem, kuri attiecas uz finanšu pakalpojumiem. Komisijas mērķim vajadzētu būt papildināt Savienības tiesību aktus finanšu pakalpojumu jomā, lai novērstu nepilnības un aizsargātu patērētājus visu veidu līgumu slēgšanas gadījumā. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns) (11a)  Šīs direktīvas 9. līdz 19. pantam nevajadzētu skart dalībvalstu noteikumu piemērošanu attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi un ar nekustamo īpašumu saistītajām garantijām vai tiesību noteikšanu vai nodošanu attiecībā uz nekustamo īpašumu. Tos nevajadzētu attiecināt arī uz līgumiem, uz kuriem attiecas šādi tiesību akti, piemēram, līgumiem par nekustamā īpašuma tirdzniecību, pirms tas uzcelts, un iegādi uz nomaksu. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 11.b apsvērums (jauns) (11b)  Ja līgumus apstiprina valsts ierēdnis atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktu noteikumiem, sarežģīta psiholoģiska situācija nerodas, tādēļ šādus līgumus vajadzētu izslēgt no šīs direktīvas 9. līdz 19. panta darbības jomas. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 11.c apsvērums (jauns) (11c)  Šajā direktīvā mehānisko transportlīdzekļu izpirkumnomas līgumus uzskata pat motorizēto transportlīdzekļu īres līgumiem, ja, beidzoties līgumam, motorizētais transportlīdzeklis tiek atdots pārdevējam. Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 11.d apsvērums (jauns) (11d)  Daudzas dalībvalstis ir izvēlējušās piemērot savus patērētāju aizsardzības noteikumus arī citām organizācijām, piemēram, nevalstiskajām organizācijām, nesen darbību sākušiem uzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un arī citas dalībvalstis var vēlēties rīkoties līdzīgi. Jāatgādina, ka dalībvalstis var paplašināt šīs direktīvas īstenošanai pieņemto tiesību aktu darbības jomu, lai attiecinātu to uz fiziskām vai juridiskām personām, kas nav patērētāji šīs direktīvas izpratnē. Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 11.e apsvērums (jauns) (11e)  Digitāls saturs, ko patērētājam nodod digitālā formātā, kā rezultātā patērētājs iegūst iespēju to izmantot pastāvīgi vai veidā, kas līdzinās fiziskam valdījumam, piemērojot šīs direktīvas noteikumus par pārdošanas līgumiem, ir jāuzskata par precēm. Tomēr atteikuma tiesības būtu izmantojamas tikai līdz brīdim, kad patērētājs pieņem lēmumu lejuplādēt šo saturu. Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums (12)  Jaunajai distances līguma definīcijai jāattiecas uz visiem gadījumiem, kad pārdošanas un pakalpojumu līgumus noslēdz, izmantojot tikai vienu vai vairākus distances saziņas līdzekļus (piemēram, pasta pasūtījuma kuponu, internetu, telefonu vai telefaksu). Tas nodrošinātu vienādus darbības noteikumus visiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar distances pārdošanu. Tas uzlabotu arī juridisko noteiktību salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošo definīciju, saskaņā ar kuru jābūt organizētai distances pārdošanas shēmai, kuras darbību līdz līguma noslēgšanas brīdim nodrošina tirgotājs. (12)  Jaunajai distances līguma definīcijai jāattiecas uz visiem gadījumiem, kad līgumus starp tirgotāju un patērētāju par preces piegādi vai pakalpojuma sniegšanu noslēdz saskaņā ar organizētu distances pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu bez pušu vienlaicīgas fiziskas klātbūtnes, izmantojot tikai vienu vai vairākus distances saziņas līdzekļus (piemēram, pasta pasūtījuma kuponu, internetu, telefonu vai telefaksu). Uz tīmekļa vietnēm, kurās tikai sniegta informācija par tirgotāju, viņa precēm un/vai pakalpojumiem, nevajadzētu attiecinātas šādas distances pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmas definīciju arī tad, ja šādās tīmekļa vietnēs ir norādīts viens vai vairāki distances saziņas līdzekļi. Tas nodrošinātu vienādus darbības noteikumus visiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar distances pārdošanu. Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums (13)  Distances līguma definīcijā nebūtu būtiski ietvert konkrētos apstākļus, kādos izdarīts piedāvājums vai pārrunāts līgums. Patērētāju aizsardzību nedrīkst mazināt fakts, ka tirgotājs tikai reizēm nodarbojas ar distances pārdošanu vai ka viņš izmanto organizētu shēmu, kurā darbību nodrošina trešā persona, (piemēram, tiešsaistes platformu). Tāpat par distances līgumu uzskatāms līgums par darījumu, kas pārrunāts divpusējā tirgotāja un patērētāja sarunā ārpus uzņēmuma telpām, ja šis līgums pēc tam noslēgts, izmantojot tikai distances saziņas līdzekļus (piemēram, internetu vai telefonu). Vienkāršāka definīcija veicinās juridisko noteiktību tirgotājiem un pasargās tos no negodīgas konkurences. (13)  Distances līguma definīcijā nebūtu būtiski ietvert konkrētos apstākļus, kādos izdarīts piedāvājums vai pārrunāts līgums. Patērētāju aizsardzību nedrīkst mazināt fakts, ka tirgotājs izmanto organizētu distances pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu, kurā darbību nodrošina trešā persona, (piemēram, tiešsaistes platformu). Tāpat par distances līgumu uzskatāms līgums par darījumu, kas pārrunāts divpusējā tirgotāja un patērētāja sarunā ārpus uzņēmuma telpām, ja šis līgums pēc tam noslēgts, izmantojot tikai distances saziņas līdzekļus (piemēram, internetu vai telefonu). Vienkāršāka definīcija veicinās juridisko noteiktību tirgotājiem un pasargās tos no negodīgas konkurences. Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums (14)  Līgums, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, jādefinē kā līgums, kas noslēgts, tirgotājam un patērētājam vienlaikus fiziski klātesot, ārpus uzņēmuma telpām, piemēram, patērētāja mājās vai darbavietā. Atrodoties ārpus uzņēmuma telpām, patērētāji jūt psiholoģisku spiedienu neatkarīgi no tā, pēc kuras puses lūguma ir noticis tirgotāja apmeklējums. Turklāt, lai novērstu noteikumu apiešanu gadījumos, kad pie patērētājiem vēršas ārpus uzņēmuma telpām, līgums, kurš pārrunāts, piemēram, pie patērētāja mājās, bet noslēgts veikalā, uzskatāms par līgumu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām. (14)  Līgums, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, būtu jādefinē kā līgums, kas noslēgts, tirgotājam un patērētājam vienlaikus fiziski klātesot, ārpus uzņēmuma telpām, piemēram, patērētāja mājās vai darbavietā. Atrodoties ārpus uzņēmuma telpām, patērētāji īslaicīgi atrodas īpašā situācijā, kas no psiholoģiskā viedokļa un attiecībā uz preču un cenu salīdzināšanas iespēju atšķiras, piemēram, no situācijas veikalā, neatkarīgi no tā, pēc kuras puses lūguma ir noticis tirgotāja apmeklējums. Turklāt, lai novērstu noteikumu apiešanu gadījumos, kad pie patērētājiem vēršas ārpus uzņēmuma telpām, līgums, kurš pārrunāts, piemēram, pie patērētāja mājās, bet noslēgts veikalā, uzskatāms par līgumu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, tikai tādā gadījumā, ja galvenie līguma noteikumi ir noteikti ekskursijas, izklaides pasākuma vai preces demonstrācijas pasākuma laikā. Tomēr Direktīvā noteiktajiem informācijas sniegšanas pienākumiem nebūtu jāattiecas uz līgumiem, kuru gadījumā summa, kas jāmaksā patērētājam, nepārsniedz EUR 40, lai piemēram, neapgrūtinātu ielu tirgotājus, kas nepastarpināti pārdod preci. Šādos gadījumos nav nepieciešams paredzēt arī atteikuma tiesības, jo šāda darījuma sekas ir viegli saprotamas. Neraugoties uz iepriekš minēto, dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt iespējai un tās būtu jāmudina noteikt zemāku darījuma vērtību. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums (15)  Par uzņēmuma telpām jāuzskata arī ikviena veida telpas (piemēram, veikali vai kravas automašīnas), kuras tirgotājs izmanto kā pastāvīgu vietu uzņēmējdarbības veikšanai. Tirgus būdas un stendi gadatirgos jāuzskata par uzņēmuma telpām arī tad, ja tirgotājs tās izmanto īslaicīgi. Citas telpas, kuras tirgotājs tikai īrē uz neilgu laiku un kurās nav iekārtots viņa birojs (piemēram, viesnīcas, restorāni, konferenču zāles, kinoteātri, ko īrē tirgotāji, kuriem tur nav iekārtots birojs), nav uzskatāmas par uzņēmuma telpām. Tāpat par uzņēmuma telpām nav uzskatāmas visu veidu sabiedriskās telpas, ieskaitot sabiedrisko transportu vai citas sabiedriskās vietas, un privāti mājokļi vai darbavietas. (15)  Par uzņēmuma telpām būtu jāuzskata arī ikviena veida telpas (piemēram, veikali, taksometri vai kravas automašīnas), kuras tirgotājs izmanto kā pastāvīgu vietu uzņēmējdarbības veikšanai. Tirgus būdas jāuzskata par uzņēmuma telpām arī tad, ja tirgotājs tās izmanto īslaicīgi vai regulāri. Citas telpas, kuras tirgotājs tikai īrē uz neilgu laiku un kurās nav iekārtots viņa birojs (piemēram, viesnīcas, restorāni, konferenču zāles, kinoteātri, ko īrē tirgotāji, kuriem tur nav iekārtots birojs), nav uzskatāmas par uzņēmuma telpām. Tāpat par uzņēmuma telpām nav uzskatāmas visu veidu sabiedriskās telpas, ieskaitot sabiedrisko transportu vai citas sabiedriskās vietas, un privāti mājokļi vai darbavietas. Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums (16)  Pastāvīga informācijas nesēja definīcijā it īpaši jāietver dokumenti papīra formātā, USB atmiņas kartes, CD-ROM, DVD, atmiņas kartes un cietais disks datorā, kurā glabā elektronisko pastu vai pdf datni. (16)  Pastāvīga informācijas nesēja definīcijā it īpaši jāietver dokumenti papīra formātā, USB atmiņas kartes, CD-ROM, DVD, atmiņas kartes vai datoru cietie diski. Lai to varētu uzskatīt par pastāvīgo informācijas nesēju, elektroniskajam pastam vai tīmekļa vietnei, pirmkārt, ir jābūt tādai, kas ļauj patērētājam saglabāt informāciju tik ilgi, cik nepieciešams to viņa interešu aizsardzībai, kuras izriet no līgumattiecībām ar tirgotāju. Otrkārt, elektroniskajam pastam vai tīmekļa vietnei jābūt tādai, kas ļauj informāciju noglabāt tādā veidā, lai tirgotājs nevarētu to vienpusēji izmainīt. Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums (17)   Jānodrošina, ka patērētājiem ir tiesības saņemt informāciju pirms līguma noslēgšanas. Tomēr tirgotājiem šāda informācija nebūtu jānodrošina gadījumos, kad tā jau skaidri saprotama no konteksta informācijas. Piemēram, veicot darījumu uzņēmuma telpās, no konteksta informācijas var būt skaidrs, kādas ir attiecīgā produkta galvenās īpašības, tirgotāja identitāte un piegādes kārtība. Distances darījumos un darījumos ārpus uzņēmuma telpām tirgotājam vienmēr ir pienākums sniegt informāciju par maksāšanas kārtību, piegādi, izpildi un sūdzību izskatīšanas kārtību, jo tas var nebūt skaidrs no konteksta informācijas. (17)   Patērētājam būtu jāsniedz visaptveroša informācija, pirms tiek slēgts saistošs līgums, kuru slēdz uzņēmuma telpās, līgums, kuru slēdz ārpus uzņēmuma telpām, vai tamlīdzīgs līgums. Sniedzot šo informāciju, tirgotājam, cik vien ir viņa spēkos to saprātīgi paredzēt, ir jāņem vērā specifiskas tādu patērētāju vajadzības, kuri ir īpaši neaizsargāti savu garīgo, fizisko vai psiholoģisko traucējumu, vecuma vai lētticības dēļ. Tomēr šādu specifisku vajadzību ņemšana vērā nedrīkst novest pie dažāda līmeņa patērētāju aizsardzības. Grozījums Nr. 228 Direktīvas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns) (17a)  Neraugoties uz 9. pantā minēto tirgotāju atbrīvojumu no pienākuma sniegt informāciju uz pastāvīga informācijas nesēja gadījumos, kad tiek slēgti jaukta tipa līgumi ārpus uzņēmuma telpām, kuru gadījumā tirgotājs un patērētājs nekavējoties izpilda savas līgumsaistības un summa, kas patērētājam jāmaksā, nepārsniedz EUR 200, pirms līgums patērētājam kļūst saistošs, tirgotājam vienalga jāsniedz patērērājam vispusīga informācija par būtiskākajiem līguma punktiem, īpaši par cenu. Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums (20)  Patērētājam jāzina, vai viņš slēdz līgumu ar tirgotāju vai ar starpnieku, kurš rīkojas cita patērētāja uzdevumā, jo pēdējā gadījumā uz patērētāju var neattiekties šajā direktīvā paredzētā aizsardzība. Tāpēc šim starpniekam jāinformē šis patērētājs par minēto faktu un no tā izrietošajām sekām. Jēdzienā “starpnieks” nebūtu jāietver tiešsaistes tirdzniecības platformas, kur līgumu neslēdz kādas citas puses vārdā vai uzdevumā. svītrots Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 22. apsvērums (22)  Distances pārdošanā patērētājs nevar preci apskatīt pirms līguma noslēgšanas, tādēļ viņam jānodrošina atteikuma tiesības, kas viņam ļauj noskaidrot šīs preces īpašības un kā tā darbojas. (22)  Distances pārdošanā patērētājs nevar preci apskatīt pirms līguma noslēgšanas, tādēļ viņam jānodrošina atteikuma tiesības, lai līdz atteikuma perioda beigām viņš var noskaidrot šīs preces īpašības, kvalitāti un kā tā darbojas. Šādas atteikuma tiesības paredz arī līgumos, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām. Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums (24)  Lai nodrošinātu juridisku noteiktību, šajā direktīvā paredzēto termiņu noteikšanā ir lietderīgi piemērot Padomes 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus. Tāpēc jāsaprot, ka visi šajā direktīvā paredzētie termiņi ir izteikti kalendāra dienās. svītrots Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 26. apsvērums (26)   Gadījumos, kad patērētājs pasūta vairāk nekā vienu preci no viena un tā paša tirgotāja, šim patērētājam jābūt nodrošinātām atteikuma tiesībām par katru no šīm precēm. Ja preces piegādā atsevišķi, atteikuma termiņš sākas brīdī, kad patērētājs ir ieguvis katru atsevišķo preci savā īpašumā. Gadījumos, kad preci piegādā dažādās partijās vai pa daļām, atteikuma termiņš sākas brīdī, kad patērētājs vai trešā persona, kuru izraudzījies patērētājs, ir ieguvis savā īpašumā pēdējo partiju vai pēdējo preces daļu. (26)  Ja preces piegādā vairākos posmos, atteikuma termiņam būtu jāsākas brīdī, kad patērētājs vai trešā persona, kas nav pārvadātājs un kuru izraudzījies patērētājs, ir ieguvis savā īpašumā pirmo preces daļu. Gadījumos, kad preci piegādā dažādās partijās vai pa daļām, atteikuma termiņš sākas brīdī, kad patērētājs ir ieguvis savā īpašumā pēdējo partiju vai pēdējo preces daļu. Ja patērētājs ar vienu pasūtījumu pasūtījis vairākas preces, bet tās piegādā atsevišķi, atteikuma termiņš sākas brīdī, kad patērētājs ir ieguvis savā īpašumā pēdējo preci. Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 27. apsvērums (27)  Ja tirgotājs pirms distances līguma vai ārpus uzņēmuma telpām noslēgta līguma noslēgšanas nav informējis patērētāju par atteikuma tiesībām, atteikuma termiņš jāpagarina. Tomēr, lai ilgtermiņā nodrošinātu juridisku noteiktību, jāievieš trīs mēnešu noilguma termiņš ar nosacījumu, ka tirgotājs ir pilnībā izpildījis savas līgumsaistības. Uzskata, ka tirgotājs ir pilnībā izpildījis savas līgumsaistības, ja ir piegādātas preces vai ja pilnībā ir izpildīti pakalpojumi, ko pasūtījis patērētājs. (27)  Ja tirgotājs pirms distances līguma vai ārpus uzņēmuma telpām noslēgta līguma noslēgšanas nav informējis patērētāju par atteikuma tiesībām, atteikuma termiņš jāpagarina. Tomēr, lai ilgtermiņā nodrošinātu juridisku noteiktību, jāievieš viena gada noilguma termiņš. Tomēr dalībvalstīm būtu jāļauj saglabāt spēkā esošos valstu tiesību aktus, saskaņā ar kuriem šo termiņu ir iespējams pagarināt. Grozījums Nr. 229 Direktīvas priekšlikums 28. apsvērums (28)  Atšķirības atteikuma tiesību izmantošanas veidā rada izmaksas uzņēmumiem, kuri veic pārrobežu pārdošanu. Saskaņotas standarta atteikuma veidlapas ieviešana patērētāju lietošanai vienkāršotu atteikuma procesu un ieviestu juridisku noteiktību. Minēto iemeslu dēļ dalībvalstīm būtu jāatturas pievienot jebkādas papildu prasības visā Kopienā izmantojamajai standarta veidlapai, piemēram, attiecībā uz fonta lielumu. (28)  Atšķirības atteikuma tiesību izmantošanas veidā rada izmaksas uzņēmumiem, kuri veic pārrobežu pārdošanu. Ieviešot saskaņotu standarta atteikuma veidlapu, ko patērētājs var izmantot, būtu jāvienkāršo atteikuma process un jāievieš tiesiskā noteiktība. Minēto iemeslu dēļ dalībvalstīm būtu jāatturas pievienot jebkādas papildu prasības visā Savienībā izmantojamajai standarta veidlapai, piemēram, attiecībā uz fonta lielumu. Tomēr patērētājam jābūt tiesīgam atteikties, izmantojot savu formulējumu ar nosacījumu, ka tas tiek skaidri darīts zināms tirgotājam. Preču nosūtīšana atpakaļ, vēstules nosūtīšana vai telefona saruna arī var atbilst šīm prasībām, taču pienākums pierādīt, ka atteikums pausts šīs direktīvas paredzētajā termiņā, gulstas uz patērētāju. Tādēļ, lai paziņotu tirgotājam par atteikuma tiesību izmantošanu, patērētāja interesēs ir izmantot pastāvīgu informācijas nesēju. Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 30. apsvērums (30)  Atteikuma gadījumā tirgotājam būtu pienākums atmaksāt visus maksājumus, kas saņemti no patērētāja, ieskaitot maksājumus, ar kuriem segti tirgotāja izdevumi par preču piegādi patērētājam. (30)  Atteikuma gadījumā tirgotājam būtu pienākums atmaksāt visus maksājumus, kas saņemti no patērētāja, ieskaitot maksājumus, ar kuriem segti tirgotāja izdevumi par preču piegādi patērētājam, izņemot maksājumus par steidzamu piegādi, kas veikta saskaņā ar patērētāja nepārprotamu pieprasījumu. Jābūt iespējai atmaksu veikt ar jebkādu maksāšanas veidu, ja vien tas ir likumīgs dalībvalstī, kurā patērētājs atmaksu saņem. Tādēļ atmaksu neveic, izsniedzot kuponus vai kredītzīmes. Grozījums Nr. 230 Direktīvas priekšlikums 32. apsvērums (32)  Lai novērstu gadījumus, kad tirgotājs atmaksā naudu patērētājam, kurš nav nosūtījis preces atpakaļ, jāparedz prasība patērētājam nosūtīt preces atpakaļ ne vēlāk kā četrpadsmit dienas pēc tirgotāja informēšanas par atteikuma lēmumu. (32)  Lai novērstu gadījumus, kad tirgotājs atmaksā naudu patērētājam, kurš nav nosūtījis preces atpakaļ, būtu jāparedz prasība patērētājam nosūtīt preces atpakaļ ne vēlāk kā četrpadsmit dienas pēc tirgotāja informēšanas par atteikuma lēmumu. Līdzīgi arī tirgotājam būtu jābūt iespējai atmaksāt naudu tikai tad, ja patērētājs ir sniedzis pierādījumus vai nosūtījis preces atpakaļ. Grozījums Nr. 231 Direktīvas priekšlikums 33. apsvērums (33)  Jānosaka konkrēti izņēmumi no atteikuma tiesībām, piemēram, gadījumos, kad atteikuma tiesības nebūtu atbilstošas, ņemot vērā konkrētā produkta īpašības. Šāds izņēmums piemērojams, piemēram, vīnam, ko piegādā ilgu laiku pēc līguma noslēgšanas spekulatīvos nolūkos, kad vērtība ir cieši saistīta ar tirgus svārstībām (vin en primeur). (33)  Jānosaka konkrēti izņēmumi no atteikuma tiesībām, piemēram, gadījumos, kad atteikuma tiesības nebūtu atbilstošas, ņemot vērā konkrētā produkta īpašības, un ja atteikuma tiesību īstenošana tirgotājam netaisnīgi radītu nelabvēlīgu situāciju. Šāds izņēmums jo īpaši piemērojams attiecībā uz pārtikas produktiem un citām no higiēnas viedokļa problemātiskām vai ātrbojīgām precēm, piemēram, vīnam, ko piegādā ilgu laiku pēc līguma noslēgšanas spekulatīvos nolūkos, kad vērtība ir cieši saistīta ar tirgus svārstībām (vin en primeur). Attiecībā uz dažām citām precēm vai pakalpojumiem, kuru cenas ir atkarīgas no svārstībām tirgū, piemēram, degvielu, nebūtu jāattiecina atteikuma tiesības. Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 34. apsvērums (34)  Turklāt attiecībā uz distances līgumiem par tādu pakalpojumu sniegšanu, kuru izpilde sākas atteikuma termiņā (piemēram, datu datnes, kuras patērētājs lejupielādē šajā laikā), nebūtu godīgi ļaut patērētājam atteikties pēc tam, kad patērētājs pilnībā vai daļēji izmantojis šo pakalpojumu. Tāpēc patērētājam būtu jāzaudē atteikuma tiesības brīdī, kad sākas pakalpojuma izpilde ar patērētāja iepriekš skaidri paustu piekrišanu. (34)  Turklāt attiecībā uz distances līgumiem un līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, par tādu pakalpojumu sniegšanu, kuru izpilde sākas atteikuma termiņā (piemēram, datu datnes, kuras patērētājs lejupielādē šajā laikā), nebūtu godīgi ļaut patērētājam atteikties pēc tam, kad patērētājs pilnībā vai daļēji izmantojis šo pakalpojumu. Tāpēc patērētājam būtu jāzaudē atteikuma tiesības brīdī, kad sākas pakalpojuma izpilde ar patērētāja iepriekš skaidri paustu piekrišanu ar nosacījumu, ka runa ir par gadījumu, kad patērētājs ir devis uz informāciju balstītu piekrišanu, piemēram, patērētājs ir informēts par šā lēmuma sekām attiecībā uz atteikuma tiesību zaudēšanu. Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 37. apsvērums (37)  Vienkāršošanas un juridiskās noteiktības labad atteikuma tiesības jāpiemēro visu veidu līgumos, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, izņemot stingri noteiktos apstākļos, kurus var viegli pierādīt. Tāpēc atteikuma tiesības nebūtu jāpiemēro steidzamiem remontiem patērētāja mājās, kad šādas atteikuma tiesības būtu nesavietojamas ar ārkārtas stāvokli, un lielveikalu piedāvātajiem pakalpojumiem preču piegādei mājās, kas ļauj patērētājiem lielveikala tīmekļa vietnē izvēlēties pārtiku, dzērienus un citas preces, kuras ir paredzētas tūlītējam pašu patēriņam, un saņemt tās mājās. Šīs preces nav dārgas, un patērētāji tās pērk regulāri ikdienas patēriņam vai ikdienas lietošanai saimniecībā, tāpēc uz tām nebūtu jāattiecina atteikuma tiesības. Galvenās grūtības, ar kurām sastopas patērētāji, un galvenais strīdu cēlonis ar tirgotājiem ir saistīts ar preču piegādi, ieskaitot preces, kuras pazūd vai transportēšanas laikā tiek sabojātas, kā arī novēlotu un nepilnīgu piegādi. Tāpēc ir lietderīgi precizēt un saskaņot valstu noteikumus par piegādi uz par riska nodošanu. (37)  Vienkāršošanas un juridiskās noteiktības labad atteikuma tiesības jāpiemēro visu veidu distances līgumos un līgumos, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, izņemot stingri noteiktos apstākļos, kurus var viegli pierādīt. Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 37.a apsvērums (jauns) (37a)  Galvenās grūtības, ar kurām sastopas patērētāji, un galvenais strīdu cēlonis ar tirgotājiem ir saistīts ar preču piegādi, ietverot preces, kuras transportēšanas laikā pazūd vai tiek sabojātas, un kuru piegāde ir novēlota vai daļēja. Tāpēc ir lietderīgi precizēt un saskaņot valstu noteikumus par piegādi un par riska pāriešanu. Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 37.b apsvērums (jauns) (37b)  Ja tirgotājs nav izpildījis preces piegādes pienākumu, patērētājam uz kāda pastāvīgā informācijas nesēja būtu ne ilgāk kā septiņu dienu laikā jāpieprasa piegādes saistību izpilde un jāpaziņo nodoms nepiegādāšanas gadījumā izbeigt līgumu. Uzskata, ka patērētājs ir izbeidzis līguma saistības, ja līdz līguma beigu datumam nav veiktas nekādas darbības. Neskarot tiesības uz atlīdzību par zaudējumiem, gadījumos, kad patērētājs jau ir samaksājis, patērētājam vajadzētu būt tiesībām septiņu dienu laikā pēc līguma atsaukuma pieprasīt atmaksāt naudu. Jāparedz iespēja dalībvalstīm pieņemt vai paturēt spēkā savus noteikumus, lai ar tiem nodrošinātu augstāku patērētāju aizsardzības līmeni. Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 38. apsvērums (38)  Pārdodot preces patērētājiem, tās var piegādāt dažādi. Lai ņemtu vērā šīs dažādās piegādes iespējas, vajadzīgo elastīgumu nodrošinās tikai noteikumi, no kuriem var brīvi atkāpties. Patērētājiem jābūt aizsargātiem pret jebkādu zaudējumu risku vai risku, ka precēm, kad tirgotājs organizē to transportēšanu, tiktu nodarīts kaitējums. Jaunie noteikumi par riska nodošanu nebūtu jāpiemēro gadījumos, kas patērētāji bez attaisnojoša iemesla novilcina preču iegūšanu īpašumā (piemēram, kad preces netiek izņemtas pastā termiņā, ko pasts norādījis). Šādos apstākļos patērētājiem būtu jāuzņemas zaudējumu vai bojājumu risks pēc piegādes laika, par ko patērētājs bija vienojies ar tirgotāju. (38)  Pārdodot preces patērētājiem, tās var piegādāt dažādi: nekavējoties vai vēlāk. Ja puses nav vienojušās par konkrētupreces piegādes datumu, tirgotājam jāveic piegāde pēc iespējas agrāk un ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā pēc līguma noslēgšanas. Patērētājiem jābūt aizsargātiem pret jebkādu zaudējumu risku vai risku, ka precēm, kad tirgotājs organizē to transportēšanu, tiktu nodarīts kaitējums. Jaunie noteikumi par riska nodošanu nebūtu jāpiemēro gadījumos, kas patērētāji bez attaisnojoša iemesla novilcina preču iegūšanu īpašumā (piemēram, kad preces netiek izņemtas pastā termiņā, ko pasts norādījis). Šādos apstākļos patērētājiem būtu jāuzņemas zaudējumu vai bojājumu risks pēc piegādes laika, par ko patērētājs bija vienojies ar tirgotāju. Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 38.a apsvērums (jauns) (38a)  Daudzos darījumos patērētājiem netiek nodrošināta pietiekama maksāšanas līdzekļu izvēle vai arī patērētājiem papildus jāmaksā par to, ja tie atsakās izmantot noteiktus maksāšanas līdzekļus. Šīs problēmas risināšanai vajadzētu pieņemt noteikumus, ar kuriem nodrošina, ka tirgotājs piedāvās patērētājam izmantot vairākus maksāšanas līdzekļus, un distances līgumu gadījumā būtu jāparedz iespēja izmantot gan elektroniskos, gan neelektroniskos maksāšanas līdzekļus. Piemēram, neelektroniskas maksāšanas sistēmas izmantošana varētu nozīmēt, ka tiek nodrošināta iespēja izdrukāt pasūtījumu no tirgotāja tīmekļa vietnes, par kuru skaidrā naudā samaksātu bankā vai kādā citā tirgotāja kontaktpunktā. Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 39. apsvērums (39)  Jānosaka, ka tirgotājs ir atbildīgs attiecībā pret patērētāju, ja preces neatbilst līgumā noteiktajam. Uzskatāms, ka preces atbilst līgumā noteiktajam, ja tās atbilst vairākiem nosacījumiem galvenokārt attiecībā uz šo preču īpašībām. Preču kvalitāte un darbība, ko patērētāji var pamatoti prasīt, inter alia būs cieši saistīta ar to, vai šīs preces ir jaunas vai lietotas un ar šo preču paredzēto lietošanas ilgumu. (39)  Tirgotājam būtu jābūt atbildīgam attiecībā pret patērētāju, ja preces neatbilst līgumā noteiktajam. Uzskatāms, ka preces atbilst līgumā noteiktajam, ja tās atbilst vairākiem nosacījumiem galvenokārt attiecībā uz šo preču īpašībām un skaitu. Preču kvalitāte un darbība, ko patērētāji var pamatoti prasīt, inter alia būs cieši saistīta ar to, vai šīs preces ir jaunas vai lietotas un ar šo preču paredzēto lietošanas ilgumu. Preces uzskata par līgumam neatbilstošām, ja piegādātas citas preces nekā pasūtīts vai ja nav piegādātas visas pasūtītās preces. Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 40. apsvērums (40)  Ja preces neatbilst līgumā noteiktajam, pirmkārt, patērētājam jābūt nodrošinātai iespējai prasīt, lai tirgotājs preces salabo vai samaina tās pēc tirgotāja paša izvēles, izņemot gadījumus, kad tirgotājs pierāda, ka šādi aizsardzības līdzekļi ir prettiesiski, nav reāli vai ir saistīti ar tirgotāja nesamērīgiem ieguldījumiem. Tirgotāja ieguldījumi jānosaka objektīvi, ņemot vērā izmaksas, kas rodas tirgotājam, novēršot neatbilstības, un preču vērtību, kā arī to, cik būtiskas ir neatbilstības. Rezerves daļu trūkums nebūtu uzskatāms par attaisnojošu iemeslu tirgotāja nespējai novērst neatbilstības piemērotā termiņā vai bez nesamērīgiem ieguldījumiem. (40)   Vispirms patērētājam vajadzētu būt iespējai prasīt, lai pārdevējs preces salabo vai to vietā piegādā citas, ja vien šādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi nav neiespējami vai nesamērīgi. Tas, vai aizsardzības līdzeklis ir nesamērīgs, būtu jānosaka objektīvi. Aizsardzības līdzeklis būtu uzskatāms par nesamērīgu, ja tā radītās izmaksas salīdzinājumā ar citiem aizsardzības līdzekļiem būtu nepamatoti augstākas. Lai noteiktu, vai izmaksas ir nepamatoti augstākas, viena aizsardzības līdzekļa izmaksām vajadzētu būt ievērojami augstākām par cita aizsardzības līdzekļa izmaksām. Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 41. apsvērums (41)  Patērētājam nebūtu jāsedz izdevumi, kas saistīti ar neatbilstību novēršanu, it īpaši sūtīšanas, darba un materiālu izmaksas. Turklāt patērētājiem nebūtu jākompensē tirgotājam izdevumi saistībā ar tādu preču lietošanu, kurām ir defekts. (41)  Patērētājam nebūtu jāsedz izdevumi, kas saistīti ar neatbilstību novēršanu, it īpaši sūtīšanas, darba un materiālu izmaksas. Turklāt patērētājiem nebūtu jākompensē tirgotājam izdevumi saistībā ar tādu preču lietošanu, kurām ir defekts. Patērētājam būtu jābūt tiesībām pieprasīt atlīdzināt jebkādus zaudējumus atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktu noteikumiem, kas radušies pārdošanas līguma nepildīšanas dēļ un kurus tirgotājs nav atlīdzinājis. Jābūt iespējai par šādiem zaudējumiem uzskatīt arī nemantisku kaitējumu, ja to paredz piemērojamie dalībvalsts tiesību akti. Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 42. apsvērums (42)   Gadījumos, kad tirgotājs ir atteicies novērst neatbilstības vai kad tirgotājam vairāk nekā vienu reizi nav izdevies novērst šādas neatbilstības, patērētājam būtu jābūt tiesībām brīvi izvēlēties kādu no iespējamiem neatbilstību novēršanas veidiem. Tirgotāja atteikšanās var būt skaidri formulēta vai netieši pausta, un pēdējā gadījumā tas nozīmē, ka tirgotājs neatbild vai ignorē patērētāja prasību novērst neatbilstības. (42)  Patērētājam vajadzētu būt tiesībām brīvi izvēlēties kādu no iespējamiem neatbilstību novēršanas veidiem, ja viņam nav tiesības prasīt preču salabošanu vai nomainīšanu. Lai patērētājiem nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savos tiesību aktos pieņemt vai paturēt spēkā noteikumus par tiesībām brīvi izvēlēties aizsardzības līdzekļus līgumsaistību neizpildes gadījumā. Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 42.a apsvērums (jauns) (42a)  Būtu jāparedz noteikums, ka noteiktos gadījumos tirgotāju var saukt pie atbildības par neatbilstību, kas pastāvējusi laika periodā, kad risks pārgājis patērētājam, pat ja neatbilstība kļūs acīm redzama tikai pēc tam. Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 42.b apsvērums (jauns) (42b)  Ja tirgotājam kā gala pārdevējam ir jāuzņemas atbildība pret patērētāju ražotāja rīcības vai bezdarbības dēļ, būtu jānodrošina, ka tirgotājs kā gala pārdevējs var vērsties ar prasību pret atbildīgo personu vai personām līgumsaistību ķēdē. Šajā sakarībā valstu noteikumos būtu jānosaka atbildīgā persona vai personas, kā arī attiecīgie pasākumi un procedūra. Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 42.c apsvērums (jauns) (42c)  Neatbilstības gadījumā patērētājam vajadzētu būt tiesībām uz divus gadus ilgu atbildības periodu. Kamēr nav pierādīts pretējais, par labu patērētājam būtu jāprezumē, ka neatbilstība, kas ir pamanīta sešu mēnešu laikā pēc riska pārejas, pastāvēja jau riska pārejas brīdī. Lai patērētājiem nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni, dalībvalstīm būtu jābūt iespējai savos tiesību aktos pieņemt vai paturēt spēkā noteikumus, ar kuriem nosaka atbildības periodus, pierādīšanas pienākuma maiņas termiņus vai īpašus noteikumus attiecībā uz ievērojamu neatbilstību, kas kļūst zināma pēc atbildības perioda beigām. Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 43. apsvērums (43)  Saskaņā ar Direktīvu 1999/44/EK dalībvalstis var noteikt laiku vismaz divus mēnešus, kad patērētājam jāinformē tirgotājs par neatbilstībām. Atšķirīgie transponēšanas tiesību akti ir radījuši šķēršļus tirdzniecībai. Tāpēc šis ar regulējumu saistītais risinājums ir jāsvītro un jāuzlabo juridiskā noteiktība, nosakot par pienākumu patērētājiem informēt tirgotāju par neatbilstību divos mēnešos pēc tās atklāšanas. svītrots Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 44. apsvērums (44)  Daži tirgotāji vai ražotāji piedāvā patērētājiem tirdzniecības garantijas. Lai nodrošinātu to, ka patērētāji netiek maldināti, tirdzniecības garantijām būtu jāietver konkrēta informācija, ieskaitot šo garantiju ilgumu, teritoriālo piemērošanu un paziņojumu, ka šī garantija neietekmē patērētāja likumīgās tiesības. (44)  Daži tirgotāji vai ražotāji piedāvā patērētājiem tirdzniecības garantijas. Lai nodrošinātu to, ka patērētāji netiek maldināti, tirdzniecības garantijā būtu jāietver konkrēta informācija, ieskaitot šo garantiju ilgumu, teritoriālo piemērošanu un paziņojumu, ka šī garantija neietekmē dalībvalstu spēkā esošajos tiesību aktos noteiktās, kā arī šajā direktīvā paredzētās patērētāja likumīgās tiesības. Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 45.a apsvērums (jauns) (45a)  Saskaņotie regulatīvie aspekti attiecas tikai uz līgumiem, kas noslēgti starp uzņēmumiem un patērētājiem. Tādēļ noteikumiem par negodīgiem līgumu nosacījumiem nebūtu jāskar dalībvalstu tiesību akti tādā jomā kā līgumi saistībā ar nodarbinātību, līgumi saistībā ar mantojuma tiesībām, līgumi saistībā ar ģimenes tiesībām un līgumi saistībā ar uzņēmumu apvienošanu un organizēšanu vai partnerības nolīgumiem un sadarbības noteikumiem. Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 46. apsvērums (46)  Normatīvie akti par negodīgiem noteikumiem nebūtu jāattiecina uz līguma noteikumiem, kuri tieši vai netieši ietver dalībvalstu obligātas tiesību normas, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem. Tāpat nebūtu jāveic negodīguma pārbaude noteikumiem, kuri ietver to starptautisko konvenciju principus vai noteikumus, kam ir pievienojušās dalībvalstis vai Kopiena, it īpaši transporta jomā. (46)  Normatīvie akti par negodīgiem noteikumiem nebūtu jāattiecina uz līguma noteikumiem, kuri tieši vai netieši ietver dalībvalstu tiesību normas un regulatīvos vai sabiedriskās kārtības noteikumus, kas atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem. Līgumu noteikumos vajadzētu arī ietvert Eiropas Savienības Pamattiesību hartas principus un noteikumus. Nebūtu jāveic netaisnīguma pārbaude noteikumiem, kuri ietver to starptautisko konvenciju principus vai noteikumus, kam ir pievienojušās dalībvalstis vai Savienība, it īpaši transporta jomā. Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 47. apsvērums (47)   Patērētāju līgumiem jābūt izstrādātiem vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, un tiem jābūt salasāmiem. Tirgotājiem, izstrādājot līguma noteikumus, jābūt iespējai brīvi izvēlēties fonta veidu vai lielumu. Patērētājam jānodrošina iespēja izlasīt līguma noteikumus pirms līguma noslēgšanas. Šāda iespēja jādod patērētājam, pēc viņa lūguma nodrošinot viņam līguma noteikumus (uzņēmuma telpās noslēgtiem līgumiem) vai darot šos noteikumus pieejamus citā veidā (piemēram, distances līgumu gadījumā ‐ tirgotāja tīmekļa vietnē), vai pievienojot standarta noteikumus pasūtījuma veidlapai (līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām). Tirgotājam jāsaņem patērētāja skaidri pausta piekrišana par jebkuru maksājumu papildus samaksai par tirgotāja galvenajām līgumsaistībām. Būtu jāaizliedz gūt piekrišanu, izmantojot dažādus mārketinga paņēmienus, izsūtot sūtījumus ar tiesībām atteikties, piemēram jau iepriekš atzīmētas ailes tiešsaistē. (47)   Visiem līguma noteikumiem jābūt formulētiem skaidrā un saprotamā veidā. Ja līguma noteikumi ir sagatavoti rakstveidā, tiem jābūt izstrādātiem vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, un tiem jābūt salasāmiem. Tirgotājiem, izstrādājot līguma noteikumus, jābūt iespējai brīvi izvēlēties fonta veidu vai lielumu. Patērētājam jānodrošina iespēja izlasīt līguma noteikumus pirms līguma noslēgšanas. Šāda iespēja jādod patērētājam, pēc viņa lūguma nodrošinot viņam līguma noteikumus (uzņēmuma telpās noslēgtiem līgumiem) vai darot šos noteikumus pieejamus citā veidā (piemēram, distances līgumu gadījumā ‐ tirgotāja tīmekļa vietnē), vai pievienojot standarta noteikumus pasūtījuma veidlapai (līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām). Tirgotājam jāsaņem patērētāja skaidri pausta piekrišana par jebkuru maksājumu papildus samaksai par tirgotāja galvenajām līgumsaistībām. Būtu jāaizliedz gūt piekrišanu, izmantojot dažādus mārketinga paņēmienus, izsūtot sūtījumus ar tiesībām atteikties, piemēram jau iepriekš atzīmētas ailes tiešsaistē. Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 47.a apsvērums (jauns) (47a)  Tirgotājiem jābūt iespējai brīvi izvēlēties veidu, kādā tiek sniegta informācija par līguma noteikumiem, piemēram, līguma noteikumu fonta veidu vai lielumu. Dalībvalstīm būtu jāatturas no jebkādu noformēšanas prasību piemērošanas, izņemot prasības, kas attiecas uz personām ar invaliditāti, vai gadījumos, ja preces vai pakalpojumi var radīt sevišķu risku patērētāja vai trešās personas veselībai vai drošībai. Dalībvalstis var arī noteikt papildu prasības, ja attiecīgo preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumi to sarežģītības dēļ var nodarīt kaitējumu patērētājam, ietverot gadījumus, kad skarti attiecīgās nozares konkurences jautājumi. Šādas prasības var attiecināt, piemēram, uz līgumiem par finanšu pakalpojumiem, gāzi, elektroenerģiju un ūdeni, telekomunikācijām un nekustamo īpašumu. Tomēr tās nav jāattiecina uz formālām valstu prasībām attiecībā uz līgumu noslēgšanu vai citām formālām prasībām, piemēram, noteikumu valodu, noteikumu satura prasībām vai dažu līguma noteikumu formulējumu konkrētās nozarēs. Ar šo direktīva nevajadzētu saskaņot patērētāju līgumiem piemērojamās prasības attiecībā uz valodu lietojumu. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savos tiesību aktos paturēt spēkā vai pieņemt ar valodu saistītas prasības, ko piemēro līgumiem. Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 49. apsvērums (49)  Piemērojot šo direktīvu, nevērtē to noteikumu godīgumu, kuri apraksta galveno līguma priekšmetu, vai piegādāto preču vai pakalpojumu kvalitātes/cenas attiecību, izņemot gadījumus, kad šie noteikumi neatbilst pārredzamības prasībām. Galvenais līguma priekšmets un kvalitātes/cenas attiecība tomēr būtu jāņem vērā, vērtējot citu noteikumu godīgumu. Piemēram, apdrošināšanas līgumos noteikumus, kas skaidri nosaka vai ierobežo apdrošināto risku un apdrošinātāja atbildību, nevajadzētu pakļaut šādam novērtējumam, jo šos ierobežojumus ņem vērā, aprēķinot prēmiju, kuru maksā patērētājs. (49)  Piemērojot šo direktīvu, nebūtu jāvērtē to noteikumu godīgumu, kuri apraksta galveno līguma priekšmetu, vai piegādāto preču vai pakalpojumu kvalitātes/cenas attiecību, izņemot gadījumus, kad šie noteikumi neatbilst pārredzamības prasībām. Galvenais līguma priekšmets un kvalitātes/cenas attiecība tomēr būtu jāņem vērā, vērtējot citu noteikumu godīgumu. Piemēram, apdrošināšanas līgumos noteikumus, kas skaidri nosaka vai ierobežo apdrošināto risku un apdrošinātāja atbildību, nevajadzētu pakļaut šādam novērtējumam, jo šos ierobežojumus ņem vērā, aprēķinot prēmiju, kuru maksā patērētājs. Šis izņēmums neattiecas uz atlīdzību, kas tirgotājam paredzēta no līgumā izklāstītajām papildu vai iespējamajām izmaksām, tajā skaitā maksājumiem vai maksām par jebkuru pārkāpto līguma punktu, uz ko pilnībā jāattiecina taisnīguma pārbaude. Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 50. apsvērums (50)  Lai nodrošinātu juridisku noteiktību un uzlabotu iekšējā tirgus darbību, direktīvā būtu jāietver divi negodīgu noteikumu saraksti. II pielikumā ir ietverts tādu noteikumu saraksts, kuri visos apstākļos uzskatāmi par negodīgiem. III pielikumā ir ietverts tādu noteikumu saraksts, kuri uzskatāmi par negodīgiem līdz brīdim, kad tirgotājs ir pierādījis pretējo. Šie saraksti piemērojami visās dalībvalstīs. (50)  Lai nodrošinātu juridisku noteiktību un uzlabotu iekšējā tirgus darbību, direktīvā būtu jāietver divi negodīgu noteikumu saraksti, kas nav izsmeļoši. II pielikumā ir ietverts tādu noteikumu saraksts, kuri visos apstākļos uzskatāmi par negodīgiem. III pielikumā ir ietverts tādu noteikumu saraksts, kuri uzskatāmi par negodīgiem līdz brīdim, kad tirgotājs ir pierādījis pretējo. Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 51. apsvērums (51)  Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību. svītrots Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 52. apsvērums (52)  Komisijai it īpaši jāpiešķir pilnvaras grozīt II un III pielikumu par līguma noteikumiem, kuri uzskatāmi par negodīgiem vai kurus par tādiem uzskata nosacīti. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. svītrots Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 53. apsvērums (53)  Komisijai pilnvaras grozīt II un III pielikumu jāizmanto, lai nodrošinātu normatīvo aktu par negodīgiem noteikumiem konsekventu īstenošanu, papildinot minētos pielikumus ar līguma noteikumiem, kuri jebkuros apstākļos uzskatāmi par negodīgiem vai kurus uzskata par negodīgiem līdz brīdim, kad tirgotājs ir pierādījis pretējo. svītrots Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 55.a apsvērums (jauns) (55a)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valsts pārvaldes iestādes vajadzīgajā līmenī sadarbojas ar Eiropas Patērētāju centru (EPC) tīklu, lai varētu reaģēt pārrobežu lietās, īpaši attiecībā uz pieprasījumiem, kurus vēl nav izskatījis Eiropas Patērētāju centrs. Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 60. apsvērums (60)  Eiropas Komisija meklēs vispiemērotāko veidu, kā nodrošināt, lai visi patērētāji būtu informēti par savām tiesībām tirdzniecības vietā. (60)  Eiropas Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm meklēs vispiemērotāko veidu, kā nodrošināt, lai visi patērētāji un tirgotāji būtu informēti par savām tiesībām tirdzniecības vietā. Komisijai jo īpaši jāizmanto visas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu piedāvātās iespējas. Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 61.a apsvērums (jauns) (61a)  Vajadzētu paredzēt savstarpējas novērtēšanas procesu, kurā šīs direktīvas transponēšanas laikā dalībvalstīm vispirms vajadzētu pārbaudīt savus tiesību aktus, lai pārliecinātos, kādus stingrākus noteikumus, kuri atbilst Līgumam par Eiropas Savienības darbību, tām savos tiesību aktos vajadzētu paturēt spēkā vai pieņemt, lai nodrošinātu augstāku patērētāju aizsardzības līmeni. Ne vēlāk kā līdz šīs direktīvas transponēšanas beigām dalībvalstīm būtu jāsagatavo ziņojums par šīs pārbaudes rezultātiem. Komsijai katru ziņojumu vajadzētu nosūtīt visām citām dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām pusēm. Pēc tam dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam būtu seši mēneši laika, lai iesniegtu savus apsvērumus par šiem ziņojumiem. Ne vēlāk kā gadu pēc direktīvas transponēšanas termiņa beigām un pēc tam reizi trijos gados Komisijai būtu jāizstrādā kopsavilkuma ziņojums, vajadzības gadījumā pievienojot tam tiesību aktu priekšlikumus. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu jāpalīdz dalībvalstīm izstrādāt kopīgu metodiku. Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 61.b apsvērums (jauns) (61b)  Lai visās valstīs nodrošinātu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, personas un organizācijas, kurām ir pamatota interese par patērētāju tiesībām, būtu jāmudina dalībvalstīm un Komisijai darīt zināmus savus vērtējumus un izteikt nesaistošus ieteikumus, lai, pārskatot šo direktīvu, tos varētu ņemt vērā. Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 63. apsvērums (63)  Ir lietderīgi pārskatīt šo direktīvu, ja tiktu konstatēti šķēršļi iekšējā tirgus darbībai. Pēc pārskatīšanas Komisija varētu izstrādāt priekšlikumu grozīt šo direktīvu, kurā varētu paredzēt grozījumus citos patērētāju aizsardzības jomā pieņemtos tiesību aktos, kuri atspoguļo Komisijas patērētāju tiesību aizsardzības politikas stratēģijā pausto apņemšanos pārskatīt acquis, lai panāktu patērētāju aizsardzību vienmērīgi augstā līmenī. svītrots Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 1. pants Šīs direktīvas mērķis ir veicināt iekšējā tirgus sekmīgu darbību un sasniegt augstu patērētāju aizsardzības līmeni, tuvinot konkrētus aspektus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, kas attiecas uz līgumiem, kuri noslēgti starp patērētājiem un tirgotājiem. Šīs direktīvas mērķis ir panākt augstu patērētāju aizsardzības līmeni un veicināt iekšējā tirgus sekmīgu darbību, tuvinot konkrētus aspektus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, kas attiecas uz līgumiem, kuri noslēgti starp patērētājiem un tirgotājiem. Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts 1) “patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kura līgumos, uz ko attiecas šī direktīva, darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar tās komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju; 1) “patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kura līgumos, uz ko attiecas šī direktīva, darbojas nolūkos, kas pamatā nav saistīti ar tās komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju. Dalībvalstis var saglabāt vai paplašināt šīs direktīvas noteikumu piemērošanu attiecībā uz juridiskām vai fiziskām personām, kuras neuzskata par patērētājiem šīs Direktīvas punkta pirmās daļas izpratnē. Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts 2) “tirgotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura līgumos, uz ko attiecas šī direktīva, darbojas nolūkos, kas ir saistīti ar tās komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, un jebkura persona, kas darbojas tirgotāja vārdā vai uzdevumā; 2) “tirgotājs” ir jebkura fiziska vai privāta vai publiska juridiska persona, kura saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, darbojas nolūkos, kas ir saistīti ar tās komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, un jebkura persona, kas darbojas tirgotāja vārdā; Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2.a punkts (jauns) 2a) “preces” ir jebkurš materiāls un pārvietojams priekšmets un jebkurš nemateriāls priekšmets, ko var lietot tādā veidā, kas uzskatāms par līdzvērtīgu fiziskam valdījumam, izņemot preces, kuras pārdod izpildes procesā vai citādi saskaņā ar tiesību aktu prasībām. Ūdeni un gāzi arī var uzskatīt par precēm šīs direktīvas izpratnē, ja tie tiek laisti pārdošanā ierobežotā tilpumā vai noteiktā daudzumā. Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2.b punkts (jauns) 2b) “prece, kas izgatavota pēc patērētāja specifikācijām” ir jebkura prece, kura nav izgatavota iepriekš, un tās izgatavošanai noteicoša ir patērētāja individuāla izvēle vai lēmums. Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 3. punkts 3) “pārdošanas līgums” ir jebkurš līgums par to, ka tirgotājs pārdod preces patērētājam, ieskaitot jebkādus jauktus līgumus, kuri attiecas gan uz precēm, gan pakalpojumiem; svītrots Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 4. punkts 4) “preces” ir jebkādi materiāli, pārvietojami priekšmeti, izņemot: svītrots a) preces, ko pārdod izpildes procesā vai citādi saskaņā ar tiesību aktu prasībām, b) ūdeni un gāzi, ja tie nav laisti pārdošanā ierobežotā tilpumā vai noteiktā daudzumā, c) elektrību; Grozījums Nr. 65 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 5. punkts 5) “pakalpojumu līgums” ir jebkurš līgums, izņemot pārdošanas līgumu, ar kuru tirgotājs nodrošina patērētājam pakalpojuma sniegšanu; 5) “pakalpojums” ir jebkurš darbs vai jebkāda cita veida pakalpojums, kuru tirgotājs pret atlīdzību sniedz patērētajam; Grozījums Nr. 66 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 5.a punkts (jauns) 5a) 'pārdošanas līgums' ir jebkurš līgums, ar kuru tirgotājs saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem piešķir vai arī apņemas piešķirt patērētājam īpašumtiesības uz precēm, bet patērētājs apņemas samaksāt cenu. Šīs direktīvas izpratnē par pirkuma līgumiem tiek uzskatīti arī līgumi par preču piegādi, kuras vēl nav saražotas; Grozījums Nr. 67 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 5.b punkts (jauns) 5b) “jaukta veida līgums” ir līgums, kurā iekļauti gan pakalpojumu sniegšanas aspekti, gan aspekti, kas saistīti ar preču piegādi; Grozījums Nr. 68 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 6. punkts 6) “distances līgums” ir jebkurš pārdošanas vai pakalpojumu līgums, kad tirgotājs, lai noslēgtu šo līgumu, ekskluzīvi izmanto vienu vai vairākus distances saziņas līdzekļus; 6) “distances līgums” ir jebkurš starp tirgotāju un patērētāju noslēgts līgums par preču piegādi vai pakalpojuma sniegšanu, kurš tiek noslēgts distances pārdošanai īpaši organizētas pārdošanas vai pakalpojumu shēmas ietvaros, vai līgums, kurš tiek noslēgts bez tirgotāja un patērētāja vienlaicīgas fiziskas klātbūtnes līguma noslēgšanai, izmantojot tikai vienu vai vairākus distances saziņas līdzekļus; Grozījums Nr. 69 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 7. punkts 7) “distances saziņas līdzekļi” ir jebkuri saziņas līdzekļi, kurus bez tirgotāja un patērētāja vienlaicīgas fiziskās klātbūtnes var izmantot, lai noslēgtu līgumu starp šīm pusēm; svītrots Grozījums Nr. 70 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 8. punkts 8) “līgums, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām” ir: 8) “līgums, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām” ir jebkurš līgums starp uzņēmumu un patērētāju par preču piegādi vai par pakalpojumu sniegšanu: a) jebkurš pārdošanas vai pakalpojumu līgums, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, tirgotājam un patērētājam vienlaicīgi fiziski klātesot, vai jebkurš pārdošanas vai pakalpojumu līgums, par kuru patērētājs tādos pašos apstākļos ir izteicis piedāvājumu, vai a) kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, tirgotājam un patērētājam vienlaicīgi fiziski klātesot, vai aa) par kuru patērētājs, vienlaicīgi klātesot tirgotājam, ārpus uzņēmuma telpām ir izteicis piedāvājumu, vai b) jebkurš pārdošanas vai pakalpojumu līgums, kas noslēgts uzņēmuma telpās, bet pārrunāts ārpus uzņēmuma telpām, tirgotājam un patērētājam vienlaicīgi fiziski klātesot. b) kura galvenie noteikumi ir noteikti, tirgotāja organizētas ekskursijas, izklaides pasākuma vai preces demonstrācijas pasākuma laikā ārpus uzņēmuma telpām, tirgotājam un patērētājam vienlaicīgi fiziski klātesot, ja šādas ekskursijas, izklaides pasākuma vai preces demonstrācijas mērķis ir vēlāk noslēgt līgumu uzņēmuma telpās. Grozījums Nr. 71 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 9 punkts – b apakšpunkts b) tirgus būdas un stendi gadatirgos, kuros tirgotājs veic pastāvīgu vai īslaicīgu darbību; b) tirgus būdas, kurās tirgotājs veic pastāvīgu vai īslaicīgu darbību; Grozījums Nr. 72 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 12. punkts 12) “produkts” ir jebkura prece vai pakalpojums, ieskaitot nekustamu īpašumu, tiesības un pienākumus; svītrots Grozījums Nr. 73 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 14. punkts 14) “profesionālā rūpība” ir īpašas prasmes un rūpības līmenis, ko var pamatoti prasīt, lai tirgotājs izrādītu patērētājiem, un kurš ir samērīgs ar godīgu tirgus praksi un/vai vispārēju godprātības principu tirgotāja darbības jomā; svītrots Grozījums Nr. 74 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 15. punkts 15) “izsole” ir pārdošanas metode, kad tirgotājs piedāvā preces vai pakalpojumus konkurējošā cenu piedāvāšanas procedūrā, kura var paredzēt arī distances saziņas līdzekļu izmantošanu un kurā augstākās cenas solītājam ir pienākums pirkt attiecīgās preces vai pakalpojumus. Darījums, kas noslēgts, pamatojoties uz nemainīgas cenas piedāvājumu, neskatoties uz patērētājam doto iespēju to noslēgt cenu piedāvāšanas procedūrā, nav izsole; svītrots Grozījums Nr. 75 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 16. punkts 16) “atklāta izsole” ir pārdošanas metode, kad tirgotājs piedāvā preces patērētājiem, kuri personīgi ierodas vai kuriem ir dota iespēja personīgi ierasties izsolē, konkurējošā cenu piedāvāšanas procedūrā, kuru vada izsolītājs un kurā augstākās cenas solītājam ir pienākums pirkt attiecīgās preces; 16) “atklāta izsole” ir pārdošanas metode, kad tirgotājs piedāvā preci vai pakalpojumu patērētājiem publiski fiziski pieejamā pasākumā, pārredzamā un konkurējošā cenu piedāvāšanas procedūrā, kuru par atlīdzību vada tirgotāja pārstāvis (izsolītājs); vairāksolīšanās izsolē preci vai pakalpojumu pārdod tam patērētājam, kurš vai kura pārstāvis piedāvā maksāt par to visaugstāko cenu. Mazāksolīšanas izsolē preci vai pakalpojumu pārdod patērētājam, kurš vai kura pārstāvis pirmais piekrīt nekavējoties pirkt preci vai pakalpojumu par piedāvāto cenu. Grozījums Nr. 76 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 17. punkts 17) “ražotājs” ir preču izgatavotājs, preču importētājs Kopienas teritorijā vai jebkura persona, kas apliecina, ka ir ražotājs, izvietojot uz precēm savu nosaukumu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi; 17) “ražotājs” ir preču izgatavotājs, preču importētājs Savienības teritorijā vai jebkura persona, kas apliecina, ka ir ražotājs, izvietojot uz precēm savu nosaukumu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi; Grozījums Nr. 77 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 18. punkts 18) “tirdzniecības garantija” ir jebkādas tirgotāja vai ražotāja (“garantētājs”) saistības pret patērētāju atlīdzināt samaksāto cenu vai preces apmainīt, salabot vai citādi novērst nepilnības, ja šīs preces neatbilst līguma noslēgšanas brīdī vai pirms līguma noslēgšanas garantijā vai attiecīgajā reklāmā izklāstītajām specifikācijām; 18) “tirdzniecības garantija” ir papildus juridiskajam pienākumam sniegt atbilstības garantiju jebkādas tirgotāja vai ražotāja (“garantētājs”) saistības pret patērētāju atlīdzināt samaksāto cenu vai preces apmainīt, salabot vai citādi novērst nepilnības, ja šīs preces neatbilst līguma noslēgšanas brīdī vai pirms līguma noslēgšanas garantijā vai attiecīgajā reklāmā izklāstītajām specifikācijām vai citām ar atbilstību nesaistītām prasībām; Grozījums Nr. 78 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 19. punkts 19) “starpnieks” ir tirgotājs, kurš slēdz līgumu patērētāja vārdā vai uzdevumā; svītrots Grozījums Nr. 79 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 20. punkts 20) “papildu līgums” ir līgums, ar kuru patērētājs iegūst preces vai pakalpojumus saistībā ar distances līgumu vai līgumu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, un šīs preces piegādā vai pakalpojumus nodrošina tirgotājs vai trešā persona, pamatojoties uz šīs trešās personas un tirgotāja savstarpēju vienošanos. 20) “saistīts līgums” ir jebkurš līgums par preces piegādi vai pakalpojuma sniegšanu: a) kas ar distances līgumu vai līgumu, kurš noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, objektīvi veido komerciālu vienību un b) kura gadījumā preces tirgotājs vai trešā persona saskaņā ar vienošanos starp tirgotāju un šo trešo personu piegādā preces vai sniedz pakalpojumus. Uzskata, ka komerciāla vienība eksistē, ja saskaņā ar saistītu līgumu piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi ir saistīti ar distances līguma vai ārpus uzņēmuma telpām noslēgta līguma izpildi vai saskaņā ar šāda distances līguma vai ārpus uzņēmuma telpām noslēgta līguma izpildes rezultātā piegādātu preču vai sniegtu pakalpojumu izmantošanu. Grozījums Nr. 80 un 232 Direktīvas priekšlikums 3. pants 1.  Šo direktīvu piemēro pārdošanas un pakalpojumu līgumiem, kuri noslēgti starp tirgotāju un patērētāju, ievērojot tās nosacījumus un tādā mērā, kā noteikts šajā direktīvā. 1.  Šo direktīvu piemēro pārdošanas un pakalpojumu līgumiem, kuri noslēgti starp tirgotāju un patērētāju par preces piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, kā arī jaukta veida līgumiem. 2.   Šo direktīvu piemēro tikai finanšu pakalpojumiem saistībā ar konkrētiem līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, kā paredzēts 8.-20. pantā, negodīgiem noteikumiem līgumos, kā paredzēts 30.-39. pantā, un vispārīgiem noteikumiem, kā paredzēts 40.-46. pantā, saistībā ar 4. pantu par pilnīgu saskaņošanu. 2.   Šī direktīva neskar Savienības nozaru tiesību aktus, kuri reglamentē līgumus, kas noslēgti starp tirgotāju un patērētāju. 2.a Šo direktīvu nepiemēro līgumiem, kas attiecas uz: a) sociālajiem pakalpojumiem; b) veselības aprūpi, proti, veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus pacientiem sniedz speciālisti viņu veselības stāvokļa novērtēšanai, saglabāšanai vai atjaunošanai; c) azartspēlēm, tostarp derībām uz naudas likmēm nejaušības spēlēs, ieskaitot loterijas, azartspēles kazino un derību darījumus. 2.b Šīs direktīvas 5. līdz 19. un 23. pantu nepiemēro līgumiem, kuri: a) attiecas uz finanšu pakalpojumiem; b) ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvas 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu darbības jomā1. 3.   Līgumiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/47/EK un Padomes Direktīvas 90/314/EEK darbības joma, piemēro tikai 30.-39. pantu par patērētāju tiesībām attiecībā uz negodīgiem noteikumiem līgumos saistībā ar 4. pantu par pilnīgu saskaņošanu. 3.   Ievērojot šā panta 4. līdz 4.c punktu, 9. līdz 19. pantu piemēro distances līgumiem un ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem. 4.  Direktīvas 5., 7., 9. un 11. pants neskar noteikumus par informēšanas prasībām, kuri paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/123/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/31/EK. 4.  Direktīvas 9. un 19. pantu nepiemēro distances līgumiem un līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām un: a) attiecas uz tiesību uz nekustamo īpašumu izveidi, iegūšanu vai nodošanu vai nekustamā īpašuma garantijām, uz ēkas celtniecību vai pārveidošanu vai uz ēkas vai dzīvokļa īri; b) kuri ietilpst Padomes 1990. gada 13. jūnija Direktīvas  90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām1 vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 14. janvāra Direktīvas  2008/122/EK par patērētāju aizsardzību attiecībā uz dažiem aspektiem, kas saistīti ar daļlaika lietojuma tiesībām, ilgtermiņa brīvdienu produktiem, tālākpārdošanas un apmaiņas līgumiem2, darbības jomā; c) kurus saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktu noteikumiem sagatavojusi juridiski neatkarīga un objektīva valsts amatpersona, kurai, sniedzot visaptverošu juridisku konsultāciju, ir jānodrošina, lai patērētājs līgumu noslēgtu pārdomāti un apzinoties visas juridiskās saistības. 4.a Direktīvas 9. līdz 19. pantu nepiemēro tādiem ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem, kuru līgumsaistības tirgotājs un patērētājs izpilda nekavējoties, ja darījuma summa nepārsniedz EUR 40 un ja šādi līgumi pēc savas būtības ir tādi, ka parasti tiek slēgti ārpus uzņēmuma telpām. Dalībvalstis savos tiesību aktos var noteikt zemāku darījuma vērtību. 4.b Direktīvas 9. un 19. pantu nepiemēro distances līgumiem: a) kuri ir noslēgti, izmantojot tirdzniecības automātus vai automatizētas komerciālas telpas; b) kuri ir noslēgti ar telekomunikāciju operatoru par publisku telefona automātu izmantošanu, izmantojot attiecīgos telefona automātus vai kuri attiecas uz patērētāja veiktu vienreizēju telefona, interneta vai faksa savienojumu. 4.c Direktīvas 11. panta 1.b punktu un 12. līdz 19. pantu nepiemēro distances līgumiem par izmitināšanas, transporta, auto īres, ēdināšanas un brīvā laika pasākumu rīkošanas pakalpojumu nodrošināšanu attiecībā uz līgumiem, kuros paredzēts konkrēts izpildes datums vai termiņš . 4.d Ievērojot šā panta 4.e, 4.f un 4.g punktu, 22. līdz 29. pantu piemēro tirdzniecības līgumiem. Neskarot 24. panta 5. punktu, gadījumos, kad līgums ir jaukta veida līgums, 22. līdz 29. pantu piemēro tikai precēm. 4.e Direktīvas 22.a un 23.a pantu piemēro arī līgumiem par pakalpojumiem un jaukta veida līgumiem. 4.f Direktīvas 22. līdz 29. pantu nepiemēro: a) elektrībai; b) ūdenim un gāzei, ja tie nav laisti pārdošanā ierobežotā tilpumā vai noteiktā daudzumā. 4.g Direktīvas 22. līdz 29. pantu nepiemēro lietotu preču pārdošanai atklātās izsolēs. ____________________ 1 OJ L 271, 9.10.2002, p. 16. 2OV L 158, 23.6.1990., 59. lpp. 3 OV L 33, 3.2.2009., 10. lpp. Grozījums Nr. 81 Direktīvas priekšlikums 4. pants – virsraksts Pilnīga saskaņošana Saskaņošanas līmenis Grozījums Nr. 82 Direktīvas priekšlikums 4. pants Dalībvalstis valsts tiesību aktos nedrīkst paturēt spēkā vai ieviest noteikumus, kuri atšķiras no šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem, tostarp ir stingrāki vai mazāk stingri nekā šajā direktīvā paredzētie noteikumi, kuri nodrošina atšķirīgu patērētāju aizsardzības līmeni. 1.  Ja vien 1.a un 1.b punktā nav noteikts citādi, dalībvalstis savos tiesību aktos patur spēkā vai pieņem stingrākus noteikumus, kas atbilst Līgumam par Eiropas Savienības darbību, lai nodrošinātu augstāku patērētāju aizsardzības līmeni, saskaņā ar un ciktāl to paredz 5. pants, 9. panta 5. un 6. punkts, 22. līdz 29. pants, 31. panta 4. punkts, 34. pants un 35. pants. 2.  Dalībvalstis savos tiesību aktos var paturēt spēkā stingrākus noteikumus, kas atbilst Līgumam par Eiropas Savienības darbību, lai nodrošinātu augstāku patērētāju aizsardzības līmeni, kā noteikts 12. panta 4. punktā un 13. panta 2. punktā. 3.  Dalībvalstis savos tiesību aktos nedrīkst paturēt spēkā vai ieviest noteikumus, kuri atšķiras no šīs direktīvas 2. pantā, 9. panta 1. līdz 3.a punktā, 9. panta 3.e punktā, 10. un 11. pantā 12. panta 1. līdz 3. punktā, 13.  panta 1. punktā 14. līdz 19. pantā, 30. līdz 33. pantā un 36. pantā paredzētajiem noteikumiem, tostarp ir stingrāki nekā šajā direktīvā paredzētie noteikumi, ar kuriem nodrošina atšķirīgu patērētāju aizsardzības līmeni. Grozījums Nr. 83 Direktīvas priekšlikums 4.a pants (jauns) 4a. pants Laikposmi, datumi un termiņi Uz šajā direktīvā paredzēto termiņu aprēķināšanu ir jāattiecina Padomes 1971. gada 3. jūnija Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus1. ____________________ 1 OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp. Grozījums Nr. 84 Direktīvas priekšlikums II nodaļa – virsraksts Patērētāju informēšana Patērētāju informēšana, slēdzot līgumus uzņēmuma telpās Grozījums Nr. 85 Direktīvas priekšlikums 5. pants – virsraksts Vispārējas informēšanas prasības Informēšanas prasības, slēdzot līgumus uzņēmuma telpās Grozījums Nr. 86 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.   Pirms jebkura pārdošanas vai pakalpojumu līguma noslēgšanas tirgotājs nodrošina patērētājam informāciju par šādiem aspektiem, ja tas jau skaidri neizriet no konteksta informācijas: 1.   Slēdzot līgumus uzņēmuma telpās, tirgotājs nodrošina patērētājam informāciju skaidrā un labi saprotamā veidā par šādiem aspektiem, ja tas jau skaidri neizriet no konteksta informācijas: Grozījums Nr. 87 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – a) apakšpunkts a) produkta galvenās īpašības tādā mērā, kas atbilst saziņas līdzeklim un produktam; a) preces vai pakalpojuma galvenās īpašības tādā veidā, kāds ir piemērots precei vai pakalpojumam; Grozījums Nr. 88 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – b) apakšpunkts b) tirgotāja fiziskā adrese un identitāte, piemēram, viņa tirdzniecības nosaukums un vajadzības gadījumā tā tirgotāja fiziskā adrese un identitāte, kura uzdevumā viņš darbojas; b) tirgotāja identitāte, piemēram, viņa tirdzniecības nosaukums; Grozījums Nr. 89 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ba) apakšpunkts (jauns) ba) tirgotāja uzņēmuma adrese un tālruņa numurs, kā arī faksa numurs vai elektroniskā pasta adrese, ja tāda ir, lai patērētājs varētu ātri kontaktēties ar tirgotāju un efektīvi sazināties ar viņu; Grozījums Nr. 90 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – c) apakšpunkts c) cena, ieskaitot visus nodokļus, vai, ja produkta īpašību dēļ cenu nevar pamatoti aprēķināt iepriekš, cenas aprēķināšanas veids, kā arī vajadzības gadījumā visi papildu kravas, piegādes vai pasta maksājumi, vai, ja tādus maksājumus nevar pamatoti aprēķināt iepriekš, fakts, ka šādi papildu maksājumi var būt iekasējami; c) kopējā cena, ieskaitot visus nodokļus, vai, ja preces vai pakalpojuma īpašību dēļ cenu nevar pamatoti aprēķināt iepriekš, cenas aprēķināšanas veids, kā arī vajadzības gadījumā visi papildu kravas, piegādes vai pasta maksājumi un jebkādi citi maksājumi, vai, ja tādus maksājumus nevar pamatoti aprēķināt iepriekš, fakts, ka šādi papildu maksājumi var būt iekasējami; Beztermiņa līguma gadījumā kopējā cena nozīmē kopējās mēneša izmaksas. Grozījums Nr. 91 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – d) apakšpunkts d) informācija par maksāšanas kārtību, piegādi, izpildi un sūdzību izskatīšanas kārtību, ja tā atšķiras no prasībās par profesionālo rūpību minētās kārtības; d) vajadzības gadījumā ‐ maksāšanas, piegādes un izpildes kārtība, datums, līdz kuram tirgotājs apņemas piegādāt preces vai sniegt pakalpojumu, un kārtība, kādā tirgotājs izskata sūdzības; Grozījums Nr. 92 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – f) un fa) apakšpunkts (jauns) f) vajadzības gadījumā, vai ir paredzētas tirdzniecības garantijas, garantijas remonts un kādi ir tā nosacījumi; f) papildus atgādinājumam par juridiskas preču atbilstības garantijas esamību ‐ vajadzības gadījumā, vai ir paredzētas tirdzniecības garantijas, garantijas remonts un kādi ir tā nosacījumi; fa) vajadzības gadījumā, vai ir pieejami rīcības kodeksi un kā tos var saņemt; Grozījums Nr. 93 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – g) apakšpunkts g) vajadzības gadījumā līguma termiņš vai beztermiņa līguma gadījumā līguma izbeigšanas nosacījumi; g) vajadzības gadījumā līguma termiņš vai beztermiņa vai automātiski pagarināma līguma gadījumā līguma izbeigšanas nosacījumi; Grozījums Nr. 94 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – i) apakšpunkts i) vai un ar kādiem nosacījumiem ir paredzēta pirmā iemaksa vai citas finanšu garantijas, ko maksā vai nodrošina patērētājs pēc tirgotāja pieprasījuma. i) vajadzības gadījumā ‐ vai un ar kādiem nosacījumiem ir paredzēta pirmā iemaksa vai citas finanšu garantijas, ko maksā vai nodrošina patērētājs pēc tirgotāja pieprasījuma; Grozījums Nr. 95 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ia), ib) un ic_ apakšpunkts (jauns) ia) vajadzības gadījumā jānorāda, vai digitālam saturam tiek piemēroti tehniskās aizsardzības pasākumi; ib) tirgotājam zināma informācija vai informācija, ko viņš pamatoti varējis zināt, par digitālā satura savietojamību ar aparatūru un programmatūru, tostarp par jebkādu savietojamības trūkumu, ja tāds ir; ic) vajadzības gadījumā ‐ iespēja izmantot uz tirgotāju attiecināmu ārpustiesas sūdzību un tiesiskās aizsardzības mehānismu un metodes, kā tam piekļūt; Grozījums Nr. 96 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2. punkts 2.  Atklātas izsoles gadījumā 1. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju var aizstāt ar izsolītāja fizisko adresi un identitāti. 2.  Šā panta 1. punktu nepiemēro līgumiem par preces piegādi vai pakalpojuma sniegšanu, kas saistīti ar ikdienas darījumiem, ja tirgotājam ir jāpiegādā prece vai jāsniedz pakalpojums tūlīt pēc līguma noslēgšanas. Grozījums Nr. 97 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3. punkts 3.  Šā panta 1. punktā minētā informācija ir pārdošanas vai pakalpojumu līguma sastāvdaļa. 3.  Dalībvalstis var pieņemt vai paturēt spēkā papildu prasības par informācijas sniegšanu pirms līguma noslēgšanas. Grozījums Nr. 98 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts 2.  Neskarot 7. panta 2. punktu, 13. un 42. pantu, jebkādas 5. pantā minēto noteikumu nepildīšanas sekas nosaka saskaņā ar attiecīgajā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem. Dalībvalstis paredz valsts tiesību aktos efektīvus līgumtiesību aizsardzības līdzekļus jebkādiem 5. pantā minēto noteikumu nepildīšanas gadījumiem. 2.  Neskarot 13. un 42. pantu, jebkādas 5. pantā minēto noteikumu nepildīšanas sekas nosaka saskaņā ar attiecīgajā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem. Dalībvalstis paredz valsts tiesību aktos efektīvus un samērīgus aizsardzības līdzekļus jebkādiem 5. pantā minēto noteikumu nepildīšanas gadījumiem. Grozījums Nr. 99 Direktīvas priekšlikums 7. pants 7. pants Konkrētas informēšanas prasības starpniekiem svītrots 1.  Pirms līguma noslēgšanas starpnieks dara zināmu patērētājam, ka tas darbojas kāda cita patērētāja vārdā vai uzdevumā un ka noslēgtais līgums nav uzskatāms par līgumu starp patērētāju un tirgotāju, bet par līgumu, kas noslēgts starp diviem patērētājiem, un tādēļ uz to neattiecas šīs direktīvas darbības joma. 2.  Uzskata, ka starpnieks, kurš nepilda 1. pantā paredzēto pienākumu, ir noslēdzis līgumu savā vārdā. 3.  Šo pantu nepiemēro atklātām izsolēm. Grozījums Nr. 100 Direktīvas priekšlikums 8. pants 8. pants svītrots Darbības joma Šo nodaļu piemēro distances līgumiem un līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām. Grozījums Nr. 101 Direktīvas priekšlikums 9. pants 9. pants 9. pants Informēšanas prasības distances līgumiem un līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām Prasības par informācijas sniegšanu pirms distances līgumu un līgumu, kurus slēdz ārpus uzņēmuma telpām, noslēgšanas Attiecībā uz distances līgumiem un līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, tirgotājs sniedz šādu informāciju, kas ir līguma sastāvdaļa: 1.  Pirms patērētājs ir uzņēmies jebkura distances līguma vai līguma, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, vai tamlīdzīga piedāvājuma saistības, tirgotājs vai jebkura persona viņa vārdā laikus nodrošina patērētājam skaidru un saprotamu informāciju par šādiem aspektiem: a) un 7. pantā minētā informācija un, atkāpjoties no 5. panta 1. punkta d) apakšpunkta, maksāšanas kārtību, piegādi, izpildi un sūdzību izskatīšanas kārtību visos gadījumos; a) preces vai pakalpojuma galvenās īpašības tādā veidā, kāds ir piemērots informācijas nesējam un precei vai pakalpojumam; b) gadījumos, kad piemēro atteikuma tiesības, informācija par nosacījumiem un kārtību, kādā izmantojamas atteikuma tiesības saskaņā ar I pielikumu; b) tirgotāja identitāte, piemēram, viņa tirdzniecības nosaukums; ba) tirgotāja uzņēmuma adrese un tālruņa numurs, kā arī faksa numurs vai elektroniskā pasta adrese, ja tāda ir, lai patērētājs varētu ātri kontaktēties ar tirgotāju un efektīvi sazināties ar viņu; c) tirgotāja uzņēmējdarbības vietas fiziskā adrese, ja tā atšķiras no viņa paša fiziskās adreses (un vajadzības gadījumā tā tirgotāja fiziskā adrese, kura uzdevumā viņš rīkojas), uz kuru patērētājs var adresēt jebkādas sūdzības; c) kopējā cena, ieskaitot visus nodokļus, vai, ja preces vai pakalpojuma īpašību dēļ cenu nevar pamatoti aprēķināt iepriekš, cenas aprēķināšanas veids, kā arī vajadzības gadījumā visi papildu kravas, piegādes vai pasta maksājumi un jebkādi citi maksājumi, vai, ja tādus maksājumus nevar pamatoti aprēķināt iepriekš, fakts, ka šādi papildu maksājumi var būt iekasējami; beztermiņa līguma gadījumā kopējā cena nozīmē kopējās mēneša izmaksas; d) vajadzības gadījumā, vai ir pieejami rīcības kodeksi un kā tos var saņemt; d) maksāšanas, piegādes un izpildes kārtība, datums, līdz kuram tirgotājs apņemas piegādāt preces vai sniegt pakalpojumu, un kārtība, kādā tirgotājs izskata sūdzības; e) vajadzības gadījumā, vai ir iespējams un kur vērsties, lai panāktu izlīgumu; e) tiktāl, ciktāl pastāv atteikuma tiesības, šo tiesību izmantošanas nosacījumi, termiņš un procedūra, tostarp iespējamās izmaksas, kas patērētājam var rasties, atdodot preces. Šajā nolūkā tirgotājs var izmantot atteikuma instrukciju paraugu, kas iekļauts I pielikuma A daļā, un atteikuma veidlapas paraugu, kas iekļauta I pielikuma B daļā, vai jebkādu citu skaidri formulētu paziņojumu. Ja tirgotājs informē patērētāju, izmantojot I pielikuma A daļā iekļauto atteikuma instrukciju paraugu, uzskata, ka viņš ir izpildījis šā panta prasības par informācijas sniegšanu attiecībā uz atteikuma tiesībām; ea) ja saskaņā ar 19. panta 1. punktu netiek piemērotas atteikuma tiesības, informācija par to, ka patērētājam nav atteikuma tiesību; f) ka līgums tiks noslēgts ar tirgotāju un pēc tā noslēgšanas uz patērētāju attieksies aizsardzība, ko nodrošina šī direktīva. f) papildus atgādinājumam par juridiskas preču atbilstības garantijas esamību ‐ vajadzības gadījumā, vai ir paredzētas tirdzniecības garantijas, garantijas remonts un kādi ir tā nosacījumi; fa) vajadzības gadījumā, vai ir pieejami rīcības kodeksi un kā tos var saņemt; fb) vajadzības gadījumā ‐ līguma termiņš vai beztermiņa vai automātiski pagarināma līguma gadījumā līguma izbeigšanas nosacījumi; fc) vajadzības gadījumā līgumā paredzēto patērētāja pienākumu minimālais ilgums; fd) vai un ar kādiem nosacījumiem ir paredzēta pirmā iemaksa vai citas finanšu garantijas, ko maksā vai nodrošina patērētājs pēc tirgotāja pieprasījuma; fe) vajadzības gadījumā jānorāda, vai digitālam saturam tiek piemēroti tehniskās aizsardzības pasākumi; ff) tirgotājam zināma informācija vai informācija, ko viņš pamatoti varējis zināt, par digitālā satura savietojamību ar aparatūru un programmatūru, tostarp par jebkādu savietojamības trūkumu, ja tāds ir; fg) vajadzības gadījumā ‐ iespēja izmantot uz tirgotāju attiecināmu ārpustiesas sūdzību un tiesiskās aizsardzības mehānismu un metodes, kā tam piekļūt. 2.  Atklātas izsoles gadījumā 1. punkta b), ba) un c) apakšpunktā minēto informāciju var aizstāt ar līdzvērtīgu informāciju par izsolītāju. 3.  Šā panta 1. punktā minētā informācija ir distances līguma un līguma, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, sastāvdaļa. 4.  Dalībvalstis neparedz nekādas papildu prasības attiecībā uz I pielikuma A daļā minēto atteikuma standartu saturu. 5.  Attiecībā uz distances līgumiem un ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem par transporta pakalpojumiem vai veselības un drošības prasībām dalībvalstis savos tiesību aktos var pieņemt vai paturēt spēkā noteikumus par papildu informācijas sniegšanu pirms līguma noslēgšanas, ja šādas prasības atbilst Līgumam par Eiropas Savienības darbību un ja tās ir vajadzīgas patērētāja pienācīgai informēšanai. 6.  Dalībvalstis savos tiesību aktos var noteikt vai paturēt spēkā papildu prasības par informācijas sniegšanu, pirms tiek noslēgti jebkādi distances līgumi vai ārpus uzņēmuma telpām slēgti līgumi par tādu pakalpojumu sniegšanu, attiecībā uz kuriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā1 tirgū 22. panta 5. punktu tās izmanto iespēju piemērot prasību sniegt papildu informāciju pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrēti attiecīgajā valstī. 7.  Direktīvas 5. pants nedrīkst skart Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū2. 8.  Šajā nodaļā minēto informēšanas pienākumu izpilde jāpierāda tirgotājam. ____________________ 1 OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp. 2 OV L 178, 17.7.2000, 1. lpp. Grozījums Nr. 102 Direktīvas priekšlikums 10. pants – virsraksts Oficiālās prasības līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām Oficiālās prasības par informācijas sniegšanu, pirms tiek slēgti līgumi, kurus noslēdz ārpus uzņēmuma telpām Grozījums Nr. 233 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1. punkts 1.  Attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, 9. pantā paredzēto informāciju sniedz pasūtījuma veidlapā vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, un tai jābūt salasāmai. Pasūtījuma veidlapā ir ietverta I pielikuma B daļā minētā standarta atteikuma veidlapa. 1.  Attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, 9. pantā paredzēto informāciju patērētājam sniedz pasūtījuma veidlapā papīra formātā vai, ja patērētājs tam piekrīt, uz cita pastāvīga informācijas nesēja vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, un tai jābūt salasāmai. Grozījums Nr. 104 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 2. punkts 2.  Līgums, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, ir spēkā tikai tad, ja patērētājs paraksta pasūtījuma veidlapu un gadījumos, kad pasūtījuma veidlapa nav papīra formātā, saņem pasūtījuma veidlapas kopiju uz kāda cita pastāvīga informācijas nesēja. 2.  Līgums, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, stājas spēkā tikai tad, ja patērētājs ir parakstījis pasūtījuma veidlapu. Grozījums Nr. 234 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a Neraugoties uz 1. un 2. punktu, attiecībā uz jaukta tipa līgumumiem, kurus slēdz ārpus uzņēmuma telpām un kuru gadījumā tirgotājs un patērētājs nekavējoties izpilda savas līgumsaistības un summa, kas patērētājam jāmaksā, nepārsniedz EUR 200: a) no tirgotāja neprasa, lai tas sniegtu 9. pantā paredzēto informāciju papīra formātā vai uz cita pastāvīga informācijas nesēja un b) patērētājam nav jāparaksta pasūtījuma veidlapa, kas būtu spēkā visu līguma darbības laiku, ar nosacījumu, ka šādi līgumu pēc savas būtības parasti tiek slēgti ārpus uzņēmuma telpām. Grozījums Nr.105 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 3. punkts 3.  Dalībvalstis nenosaka nekādas citas oficiālas prasības izņemot tās, kas paredzētas 1. un 2. punktā. 3.  Dalībvalstis nenosaka nekādas citas papildu oficiālas prasības par informācijas sniegšanu pirms līguma noslēgšanas, lai nodrošinātu 9. panta 1. punktā noteikto informēšanas prasību izpildi. Grozījums Nr. 106 Direktīvas priekšlikums 11. pants – virsraksts Oficiālās prasības distances līgumiem Oficiālāsinformācijas sniegšanasprasības, kuras jāievēro pirmsdistanceslīgumu noslēgšanas Grozījums Nr. 107, 235 un 236 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1.  punkts 1.  Attiecībā uz distances līgumiem 9. panta a) apakšpunktā paredzēto informāciju sniedz vai dara pieejamu patērētājam pirms līguma noslēgšanas vienkāršā, skaidri saprotamā valodā un tai jābūt salasāmai, atbilstoši izmantotajiem distances saziņas līdzekļiem. 1.  Attiecībā uz distances līgumiem 9. pantā paredzēto informāciju ar pastāvīgo informācijas nesēju starpniecību sniedz vai dara pieejamu patērētājam vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, un tā ir salasāma atbilstoši izmantotajiem distances saziņas līdzekļiem. 1.a Ja distances līgumu par preces piegādi vai pakalpojuma sniegšanu, kura noteikumi nav individuāli apspriesti, slēdz ar elektronisku sakaru līdzekļu starpniecību un tā rezultātā patērētājam ir pienākums maksāt, patērētājam līgums kļūst saistošs tikai tad, ja: a) tirgotājs skaidri un nepārprotami norādījis patērētājam kopējo cenu, kurā iekļautas visas to veidojošās daļas un b) patērētājs ir apstiprinājis, ka ir izlasījis un sapratis a) apakšpunktā minēto informāciju. Attiecībā uz līgumiem, kurus slēdz tīmekļa vietnēs, šo prasību uzskata par izpildītu, ja tīmekļa vietne ir veidota tā, ka saistošu pasūtījumu ir iespējams veikt tikai tad, ja patērētājs pirms tam ir tajā reģistrējies, lai varētu izmantot tirgotāja piedāvājumu. 1.b Atkāpjoties no 1.a punkta b) apakšpunkta, ja šajā punktā minēto distances līgumu noslēdz pa telefonu, patērētājam līgums kļūst saistošs tikai tad, ja tirgotājs uz pastāvīga informācijas nesēja ir nosūtījis patērētājam piedāvājumu, tostarp ar 1.a punkta a) apakšpunktā prasīto informāciju. Grozījums Nr. 108 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 2. punkts 2.  Ja tirgotājs piezvana patērētājam, lai noslēgtu distances līgumu, tirgotājs sarunas sākumā ar patērētāju atklāj savu identitāti un minētā zvana komerciālo nolūku. 2.  Ja tirgotājs vai starpnieks, kas rīkojas tirgotāja vārdā, piezvana patērētājam, lai noslēgtu distances līgumu, tirgotājs sarunas sākumā ar patērētāju atklāj savu identitāti un minētā zvana komerciālo nolūku. 2.a Tirdzniecības interneta vietnēs skaidri un salasāmi ir norādīts, vai pastāv piegādes ierobežojumi uz konkrētām dalībvalstīm, neatkarīgi no šīs piegādes, tostarp norēķinu līdzekļu, rakstura. Grozījums Nr. 109 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3. punkts 3.  Ja līgumu noslēdz, izmantojot saziņas līdzekli, kurā ir ierobežota telpa un laiks informācijas parādīšanai, tirgotājs pirms šāda līguma noslēgšanas konkrētajā saziņas līdzeklī nodrošina vismaz informāciju par produkta galvenajām īpašībām un kopējo cenu, kā minēts 5. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā. Pārējo 5. un 7. pantā minēto informāciju tirgotājs sniedz patērētājam atbilstošā veidā saskaņā ar 1. punktu. 3.  Ja līgumu noslēdz, izmantojot saziņas līdzekli, kurā ir ierobežota telpa un laiks informācijas parādīšanai, tirgotājs pirms šāda līguma noslēgšanas konkrētajā saziņas līdzeklī nodrošina vismaz informāciju par produkta vai pakalpojuma galvenajām īpašībām, kopējo cenu, līguma termiņu un beztermiņa līgumu izbeigšanas nosacījumiem atbilstīgi 9. panta 1. punkta a), c) un g) apakšpunktam. Pārējo 9. pantā minēto informāciju tirgotājs sniedz patērētājam atbilstošā veidā saskaņā ar 1. punktu. Grozījums Nr. 110 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 4. punkts 4.  Patērētājs uz pastāvīga informācijas nesēja piemērotā termiņā pēc jebkura distances līguma noslēgšanas un ne vēlāk kā preču piegādes brīdī vai brīdī, kad sākas pakalpojuma izpilde, saņem apstiprinājumu par visiem 9. panta a) līdz f) apakšpunktā minētajiem informācijas aspektiem, izņemot gadījumus, kad informācija patērētājam jau ir sniegta pirms jebkura distances līguma noslēgšanas uz pastāvīga informācijas nesēja. svītrots Grozījums Nr. 237 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 5. punkts 5.  Dalībvalstis nenosaka nekādas citas oficiālas prasības, izņemot 1.-4. punktā minētās prasības. 5.  Dalībvalstis nenosaka nekādas citas papildu oficiālas prasības par informācijas sniegšanu pirms līguma noslēgšanas, lai nodrošinātu 9. panta 1. punktā noteikto informēšanas prasību izpildi. Neraugoties uz pirmo apakšpunktu, attiecībā uz šā panta 1.b punktā minētajiem līgumiem, dalībvalstis var ieviest vai paturēt spēkā savus tiesību aktu noteikumus, ja vien tie paredz, ka līgums kļūst patērētājam saistošs tikai tad, ja viņš uz pastāgvīga informācijas nesēja ir apliecinājis tirgotājam savu piekrišanu līguma slēgšanai. Dalībvalstis par šiem noteikumiem informē Komisiju, kas šo informāciju publisko viegli pieejamā veidā. Grozījums Nr. 112 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a Distances vai ārpus uzņēmuma telpām noslēgta līguma gadījumā 1. punktā minētais atteikuma termiņš sākas dienā, kad patērētājs paraksta līguma dokumentu, vai dienā, kad patērētājs saņem līguma kopiju uz kāda pastāvīga informācijas nesēja, ja šī diena atšķiras no līguma noslēgšanas dienas. Grozījums Nr. 113 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts 2.  Līgumam, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, atteikuma termiņš sākas dienā, kad patērētājs paraksta pasūtījuma veidlapu vai, ja pasūtījuma veidlapa nav papīra formātā, dienā, kad patērētājs saņem pasūtījuma veidlapas kopiju uz kāda cita pastāvīga informācijas nesēja. 2.   Neatkarīgi no 1. punkta distances līgumam vai līgumam , kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, ja tie noslēgti par preču piegādi, atteikuma termiņš sākas dienā kad patērētājs vai kāda trešā persona, kas nav pārvadātājs un ko izraudzījies patērētājs, ir ieguvis katru no pasūtītajām precēm savā īpašumā vai: Distances līgumam par preču pārdošanu atteikuma termiņš sākas dienā, kad patērētājs vai kāda trešā persona, kas nav pārvadātājs un ko izraudzījies patērētājs, ir ieguvis katru no pasūtītajām precēm savā īpašumā. Distances līgumam par pakalpojumu sniegšanu atteikuma termiņš sākas dienā, kad noslēgts līgums. a) gadījumā, ja patērētāja ar vienu pasūtījumu pasūtītās vairākas preces piegādātas atsevišķi , ‐ dienā, kurā piegādāta pēdējā prece; b) gadījumā, ja prece sastāv no vairākiem sūtījumiem vai daļām, ‐ diena, kurā saņemts pēdējais sūtījums vai daļa; c) gadījumā, ja notiek viena un tā paša veida preču atkārtota piegāde noteiktā laika periodā ‐ diena, kurā saņemta pirmā prece; Grozījums Nr. 115 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 4. punkts 4.  Dalībvalstis neaizliedz līgumslēdzējām pusēm atteikuma termiņā pildīt līgumā noteiktos pienākumus. 4.  Dalībvalstis neaizliedz līgumslēdzējām pusēm atteikuma termiņā pildīt līgumā noteiktos pienākumus. Tomēr līguma gadījumā, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, dalībvalstis var saglabāt spēkā esošos valsts tiesību aktus, kas aizliedz tirgotājam iekasēt maksājumu noteikta perioda laikā pēc līguma noslēgšanas. Grozījums Nr. 116 Direktīvas priekšlikums 13. pants Ja tirgotājs nav sniedzis patērētājam informāciju par atteikuma tiesībām, neievērojot 9. panta 10. punktu, 10. panta 1. punktu un 11. panta 4. punktu, atteikuma termiņš beidzas trīs mēnešos pēc dienas, kad tirgotājs pilnībā izpildījis pārējos līgumā noteiktos pienākumus. 1.  Ja tirgotājs nav sniedzis patērētājam informāciju par atteikuma tiesībām, neievērojot 9. panta 1. punkta e) apakšpunktu, atteikuma termiņš beidzas viena gada laikā sākotnējā atteikuma termiņā, ka noteikts 12. panta 1.a un 2. punktā. 2.  Tomēr dalībvalstis var saglabāt spēkā esošos valsts tiesību aktus, ar kuriem paredz ilgāku periodu atteikuma termiņa notecēšanai. Grozījums Nr. 238 un 239 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 1. punkts Patērētājs informē tirgotāju par atteikuma lēmumu uz pastāvīga informācijas nesēja, paziņojot to tirgotājam saviem vārdiem, vai arī izmantojot standarta atteikuma veidlapu, kā paredzēts I pielikuma B daļā. 1.  Patērētājs pirms atteikuma termiņā notecēšanas informē tirgotāju par lēmumu atteikties no līguma. Patērētājs šo lēmumu var paziņot: a) izmantojot standarta atteikuma veidlapu, kā paredzēts I pielikuma B daļā, vai citu nepārprotamu paziņojumu, vai b) nosūtot preces atpakaļ tirgotājam un sūtījumam pievienojot patērētāja skaidri formulētu paziņojumu, kurā iekļauts viņa lēmums atteikties no līguma. Dalībvalstis nenosaka nekādas oficiālas prasības, kas būtu piemērojamas atteikuma veidlapas paraugam, izņemot tās, kas noteiktas I pielikuma B. daļā. Grozījums Nr. 240 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 2. punkts 2.  Attiecībā uz internetā noslēgtiem distances līgumiem tirgotājs papildus 1. punktā minētajām iespējām var dot patērētājam iespēju aizpildīt standarta atteikuma veidlapu elektroniskā formātā un iesniegt to, nosūtot tirgotāja tīmekļa vietnē. Šādā gadījumā tirgotājs bez vilcināšanās elektroniski nosūta apstiprinājumu par šādas atteikuma veidlapas saņemšanu. 2.  Attiecībā uz internetā noslēgtiem distances līgumiem tirgotājs papildus 1. punktā minētajām iespējām var dot patērētājam iespēju vai nu aizpildīt standarta atteikuma veidlapas paraugu, kas iekļauts I pielikuma B. daļā, vai arī sniegt kādu citu nepārprotamu paziņojumu elektroniskā formātā un iesniegt to, nosūtot tirgotāja tīmekļa vietnē. Šādos gadījumos tirgotājs bez vilcināšanās uz pastāvīga informācijas nesēja nosūta apstiprinājumu par šādas atteikuma veidlapas saņemšanu. Grozījums Nr. 119 Direktīvas priekšlikums 15. pants – a un b punkts a) distances līgumā vai līgumā, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, noteikto pienākumu izpilde vai a) distances līgumā vai līgumā, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, noteikto pienākumu izpilde vai b) ārpus uzņēmuma telpām noslēdzama līguma noslēgšana gadījumos, kad piedāvājumu izteicis patērētājs. b) distances vai ārpus uzņēmuma telpām noslēdzama līguma noslēgšana gadījumos, kad piedāvājumu izteicis patērētājs. Grozījums Nr. 120 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1. punkts 1.  Tirgotājs atmaksā jebkuru maksājumu, ko tas saņēmis no patērētāja trīsdesmit dienās no dienas, kad tirgotājs saņem atteikuma paziņojumu. 1.  Tirgotājs atmaksā jebkuru maksājumu, ko tas saņēmis no patērētāja, tostarp attiecīgā gadījumā ‐ arī piegādes izdevumus, bez nevajadzīgas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā četrpadsmit dienās no dienas, kopš viņš saskaņā ar 14. pantu ir informēts par lēmumu atteikties no līguma. Tirgotājs šādu atmaksāšanu var veikt ar jebkura maksājuma līdzekļa starpniecību, kas valstī, kurā patērētājs to saņem, ir likumīgs maksāšanas līdzeklis un ar nosacījumu, ka patērētājam atmaksāšanas rezultātā netiek noteikti nekādi maksājumi. Grozījums Nr. 241 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 2. punkts 2.  Attiecībā uz pārdošanas līgumiem tirgotājs var aizturēt atmaksājamo summu līdz brīdim, kad ir saņēmis preces atpakaļ vai paņēmis tās no patērētāja vai kad patērētājs ir iesniedzis apliecinājumu par to, ka preces ir nosūtītas atpakaļ, atkarībā no tā, kura darbība tiek izpildīta agrāk. 2.   Neskarot 1. punktu, ja patērētājs nepārprotami norādījis, ka vēlas saņemt sūtījumu citādā nevis standartsūtījuma veidā, tirgotājam nav jāatmaksā šajā sakarībā radušās papildu piegādes izmaksas. Attiecībā uz pārdošanas līgumiem tirgotājs var atmaksāt naudu tikai ar nosacījumu, ka patērētājs ir iesniedzis apliecinājumu par to, ka preces ir nosūtītas atpakaļ. Grozījums Nr. 122 Direktīvas priekšlikums 17. pants – 1. punkts 1.  Attiecībā uz pārdošanas līgumiem, kad patērētājs vai pēc viņa lūguma kāda trešā persona ieguvusi preces īpašumā pirms atteikuma termiņa beigām, patērētājs nosūta preces vai nodod tās atpakaļ tirgotājam vai personai, kuru tirgotājs pilnvarojis tās saņemt, četrpadsmit dienās no dienas, kad patērētājs paziņojis tirgotājam par atteikuma tiesību izmantošanu, izņemot gadījumus, kad tirgotājs ir piedāvājis paņemt preces no patērētāja. 1.  Attiecībā uz distances vai ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem par preču piegādi patērētājs nosūta preces vai nodod tās atpakaļ tirgotājam vai personai, kuru tirgotājs pilnvarojis tās saņemt, bez nevajadzīgas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā četrpadsmit dienās no dienas, kad patērētājs paziņojis tirgotājam par savu lēmumu saskaņā ar 14. pantu atteikties no līguma, izņemot gadījumus, kad tirgotājs ir piedāvājis paņemt preces no patērētāja. Patērētājs sedz tikai tiešās izmaksas par preču nosūtīšanu atpakaļ, izņemot gadījumus, kad tirgotājs ir piekritis segt šīs izmaksas. Patērētājs sedz tikai tiešās izmaksas par preču nosūtīšanu atpakaļ. Šīs izmaksas viņam nav jāsedz, ja tirgotājs līgumā ir piekritis segt tās vai ja atpakaļ nosūtīto preču vērtība pārsniedz summu EUR 40 apmērā. Grozījums Nr. 123 Direktīvas priekšlikums 17. pants – 2. punkts 2.  Patērētājs atbild tikai par preču jebkāda veida vērtības mazināšanos, ja preces izmantotas nevis tāpēc, lai noskaidrotu šo preču īpašības un kā tās darbojas, bet citos nolūkos. Patērētājs neatbild par preču vērtības mazināšanos gadījumos, kad tirgotājs nav to informējis par atteikuma tiesībām saskaņā ar 9. panta b) punktu. Attiecībā uz pakalpojumu līgumiem, uz kuriem attiecas atteikuma tiesības, patērētājs atteikuma termiņā nesedz nekādas izmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem ne pilnībā, ne daļēji. 2.  Patērētājs atbild tikai par preču jebkāda veida vērtības mazināšanos, ja preces izmantotas nevis tāpēc, lai izpētītu šo preču uzbūvi, īpatnības un darbības veidus, bet citos nolūkos. Patērētājs neatbild par preču vērtības jebkādu mazināšanos gadījumos, kad tirgotājs nav to informējis par atteikuma tiesībām saskaņā ar 9. panta 1) punkta e) apakšpunktu. 2.a Izņemot gadījumus, kas paredzēti šajā pantā, patērētājs, izmantojot atteikuma tiesības, neuzņemas nekādu atbildību. Grozījums Nr. 125 Direktīvas priekšlikums 18. pants – 1. punkts 1.  Neskarot Direktīvas 2008/48/EK 15. pantu, ja patērētājs izmanto atteikuma tiesības distances līgumā vai līgumā, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, saskaņā ar 12.-17. pantu, visi papildu līgumi tiek automātiski izbeigti bez jebkādām izmaksām patērētājam. 1.  Neskarot Direktīvas 2008/48/EK 15. pantu, ja patērētājs izmanto atteikuma tiesības distances līgumā vai līgumā, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, saskaņā ar 12.-17. pantu, visi saistītie līgumi tiek automātiski izbeigti bez jebkādām izmaksām patērētājam, kas nav paredzētas šajā Direktīvā. Grozījums Nr. 126 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Saistībā ar distances līgumiem atteikuma tiesības nepiemēro: 1.  Saistībā ar distances līgumiem un līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, atteikuma tiesības nepiemēro: Grozījums Nr. 127 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – a apakšpunkts a) pakalpojumiem, ja ar patērētāja iepriekš skaidri paustu piekrišanu ir sākusies to izpilde pirms 12. pantā minētā četrpadsmit dienu termiņa beigām; a) pakalpojumiem, ja ar patērētāja iepriekš ar pastāvīgo informācijas nesēju starpniecību skaidri paustu piekrišanu ir sākusies to izpilde pirms 12. pantā minētā četrpadsmit dienu termiņa beigām; šādos gadījumos piekrišana jāsniedz arī attiecībā uz atteikšanos no patērētāja atteikuma tiesībām; Grozījums Nr. 128 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – b apakšpunkts b) preču piegādei vai pakalpojumiem, kuru cena ir atkarīga no svārstībām finanšu tirgū, ko tirgotājs nevar kontrolēt; b) preču piegādei vai sniegtajiem pakalpojumiem, kuru cena ir atkarīga no svārstībām tirgū, ko tirgotājs nevar kontrolēt un kas var rasties atteikuma termiņā; Grozījums Nr. 129 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – c apakšpunkts c) tādu preču piegādei, kas izgatavotas pēc patērētāja specifikācijām vai ir nepārprotami personalizētas, vai var ātri sabojāties, vai kurām drīz beidzas derīguma termiņš; c) tādu preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai, kas izgatavotas vai kas sniegti pēc patērētāja specifikācijām vai ir nepārprotami personalizētas, prasot no tirgotāja veikt individuālus pasākumus, un kurus viņš nevar pielietot citādi, vai var ātri sabojāties, vai kurām drīz beidzas derīguma termiņš; Grozījums Nr. 130 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – d) apakšpunkts d) vīna piegādei, par kura cenu panākta vienošanās pārdošanas līguma noslēgšanas laikā un kura piegādi var veikt tikai pēc 22. panta 1. punktā minētā termiņa, un kura patiesā vērtība ir cieši saistīta ar tirgus svārstībām, ko tirgotājs nevar kontrolēt; d) ja tiek piegādāti: - pārtikas produkti, - dzērieni, - farmācijas izstrādājumi vai - citas no higiēnas prasībām atkarīgas preces, ja patērētājs pēc informācijas par atteikuma tiesību nepiemērošanu ir atvēris iepakojumu vai izolācijas iesaiņojumu; da) līgumiem, attiecībā uz kuriem patērētājs ārkārtas gadījumā ir lūdzis tirgotājam nekavējoties izpildīt līgumā noteikto; ja tirgotājs šādā gadījumā sniedz papildu pakalpojumus vai pārdod preces papildus tām, kas patērētājam minētajā ārkārtas gadījumā ir noteikti nepieciešamas, atteikuma tiesības piemēro šīm papildu precēm vai pakalpojumiem; db) līgumiem, attiecībā uz kuriem patērētājs nepārprotami lūdzis tirgotāju apmeklēt viņu mājās, lai veiktu remontdarbus vai tehnisko apkopi viņa dzīvesvietā; ja tirgotājs šāda apmeklējuma gadījumā sniedz pakalpojumus papildus tiem, kurus patērētājs lūdzis, vai izlieto preces papildus rezerves daļām, kuras ir noteikti nepieciešamas, veicot apkopi vai remontdarbus, atteikuma tiesības piemēro šiem papildu pakalpojumiem vai precēm; Grozījums Nr. 132 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – f apakšpunkts f) laikrakstu, periodisko izdevumu un žurnālu piegādei; f) laikrakstu, periodisko izdevumu un žurnālu piegādei, izņemot abonēšanas līgumus šādu publikāciju piegādei; Grozījums Nr. 133 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – g apakšpunkts g) totalizatora un loterijas pakalpojumiem; svītrots Grozījums Nr. 134 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – h apakšpunkts h) līgumiem, kuri ir noslēgti izsolē. h) līgumiem, kuri ir noslēgti publiskā izsolē. ha) attiecībā uz digitāla satura piegādi, kad patērētājs ir uzsācis digitālā satura lejupielādēšanu. Grozījums Nr. 135 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 2. punkts 2.  Saistībā ar līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, atteikuma tiesības nepiemēro: svītrots a) līgumiem par pārtikas produktu, dzērienu, vai citu tādu preču piegādi, kuras ir paredzētas tūlītējam patēriņam mājsaimniecībā, ko patērētājs iepriekš izvēlējies, izmantojot distances saziņas līdzekļus, un ko patērētāja mājās, rezidencē vai darbavietā fiziski piegādā tirgotājs, kurš parasti pārdod šādas preces sava uzņēmuma telpās; b) līgumiem, attiecībā uz kuriem patērētājs ārkārtas gadījumā ir lūdzis tirgotājam nekavējoties izpildīt līgumā noteikto; ja tirgotājs šādā gadījumā sniedz papildu pakalpojumus vai pārdod papildu preces tām, kas patērētājam minētajā ārkārtas gadījumā ir noteikti nepieciešamas, atteikuma tiesības piemēro šiem papildu pakalpojumiem vai precēm; c) līgumiem, attiecībā uz kuriem patērētājs, izmantojot distances saziņas līdzekļus, ir īpaši lūdzis tirgotāju apmeklēt viņu mājās, lai veiktu remontdarbus vai apkopi viņa īpašumā; ja tirgotājs šādā gadījumā sniedz papildu pakalpojumus tiem, kurus patērētājs lūdzis, vai izlieto preces papildus rezerves daļām, kuras ir noteikti nepieciešamas, veicot apkopi vai remontdarbus, atteikuma tiesības piemēro šiem papildu pakalpojumiem vai precēm. Grozījums Nr. 136 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 3. punkts 3.  Līgumslēdzējas puses var vienoties par 1. un 2. punkta nepiemērošanu. 2.  Tirgotājs un patērētājs var vienoties par 1. punkta nepiemērošanu. Grozījums Nr. 137 Direktīvas priekšlikums 20. pants 20. pants Izņēmumi attiecībā uz distances līgumiem un līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām svītrots 1.  Direktīvas 8. un 19. pantu nepiemēro distances līgumiem un līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām: a) attiecībā uz nekustamā īpašuma pārdošanu vai kuri attiecas uz citām nekustamā īpašuma tiesībām, izņemot nomas tiesības un darbus saistībā ar nekustamo īpašumu; b) kuri ir noslēgti, izmantojot tirdzniecības automātus vai automatizētas komerciālas telpas; c) kuri ir noslēgti ar telekomunikāciju operatoru starpniecību, izmantojot telefona automātus, par to izmantošanu; d) attiecībā uz pārtikas produktu vai dzērienu piegādi, ko bieži un regulāri veic tirgotājs sava uzņēmuma telpu apkārtnē. 2.  Direktīvas 8. un 19. pantu nepiemēro līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, attiecībā uz: a) apdrošināšanu; b) finanšu pakalpojumiem, kuru cena ir atkarīga no finanšu tirgus svārstībām ārpus piegādātāja kontroles, kas var rasties atteikuma termiņā, kā minēts 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā Direktīvā 2002/65/EK16, un c) kredītiem, uz ko attiecas Direktīvas 2008/48/EK darbības joma. 3.  Direktīvas 8. un 19. pantu nepiemēro distances līgumiem par izmitināšanas, transporta, auto īres, ēdināšanas un brīvā laika pasākumu rīkošanas pakalpojumu nodrošināšanu attiecībā uz līgumiem, kuros paredzēts konkrēts izpildes datums vai termiņš. Grozījums Nr. 138 Direktīvas priekšlikums 21. pants 21. pants Darbības joma svītrots 1.  Šo nodaļu piemēro pārdošanas līgumiem. Neskarot 24. panta 5. punktu, gadījumos, kad līgums ir jaukts līgums, kas attiecas gan uz precēm, gan pakalpojumiem, šo nodaļu piemēro tikai precēm. 2.  Šo nodaļu piemēro arī līgumiem par rūpnieciski ražojamu vai izgatavojamu preču piegādi. 3.  Šo nodaļu nepiemēro rezerves daļām, kuras nomainījis tirgotājs, kad novērsis preču neatbilstību, tās labojot, saskaņā ar 26. pantu. 4.  Dalībvalstis var nolemt nepiemērot šo nodaļu lietotu preču pārdošanai atklātās izsolēs. Grozījums Nr. 139 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 1. punkts 1.  Ja līgumslēdzējas puses nav vienojušās citādi, tirgotājs piegādā preces, nododot tās patērētāja vai kāda trešās personas, kas nav pārvadātājs un ko izraudzījies patērētājs, īpašumā, termiņā, kas nepārsniedz trīsdesmit dienas pēc līguma noslēgšanas dienas. 1.  Ja līgumslēdzējas puses nav vienojušās par piegādes laiku, tirgotājs piegādā preces, nododot tās patērētāja vai kāda trešās personas, ko izraudzījies patērētājs un kas nav pārvadātājs, īpašumā iespējami drīz, bet ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pēc līguma noslēgšanas dienas. Grozījums Nr. 140 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 2. pants 2.  Gadījumos, kad tirgotājs nav pildījis piegādes pienākumus, patērētājam ir tiesības saņemt izdevumu atmaksu par jebkuru samaksāto summu septiņās dienās, sākot no piegādes dienas, kā paredzēts 1. punktā. 2.  Gadījumos, kad tirgotājs nav pildījis preču piegādes pienākumus laikā, par kuru ar patērētāju panākta vienošanās, vai saskaņā ar 1. punktu, patērētājam ir tiesības izbeigt līgumu, izņemot gadījumus, kad preces tiek piegādātas jaunā termiņā, kuru nosaka patērētājs un kurš nevar būt ilgāks par 7. dienām. Šajā nolūkā patērētājs tirgotājam iepriekš sniedz rakstisku paziņojumu, kurā precizēts jaunais piegādes termiņš un patērētāja nodoms izbeigt līgumu gadījumā, ja piegāde nenotiks līdz jaunā piegādes termiņa beigām. Ja līdz minētā perioda beigām piegāde netiek veikta, tiek uzskatīts, ka patērētājs ir atteicies no pirkuma līguma. Neatkarīgi no pirmās daļas patērētājam ir tiesības nekavējoties izbeigt līgumu, ja tirgotājs tieši vai netieši atteicies piegādāt preces vai ja līgumā paredzētā termiņa ievērošana tiek uzskatīta par tā būtisku sastāvdaļu, ņemot vērā apstākļus līguma slēgšanas brīdī. 2.a Pēc tam, kad līgums izbeigts, tirgotājs nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā septiņas dienas pēc līguma izbeigšanas atmaksā jebkuru saskaņā ar līgumu samaksāto summu. 2.b Šis pants neskar patērētāju tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību. Grozījums Nr. 141 Direktīvas priekšlikums 22.a pants (jauns) 22.a pants Preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas tiesības citās dalībvalstīs Attiecībā uz distances līgumiem patērētājam ir tiesības prasīt tirgotājam piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī. Tirgotājs pilda patērētāja prasību, ja tas ir tehniski iespējams un ja patērētājs ir gatavs segt visus attiecīgos izdevumus. Tirgotājs jebkurā gadījumā šos izdevumus sedz avansā. Grozījums Nr. 142 Direktīvas priekšlikums 22.b pants (jauns) 22.b pants Maksāšanas līdzekļi 1.  Tirgotājs un patērētājs var vienoties par piegādes avansa maksājumu vai depozītu preces piegādes brīdī. 2.  Saskaņā ar 52. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvā 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšēja tirgū dalībvalstis var aizliegt vai ierobežot maksas pieprasīšanu no patērētajiem, ņemot vērā vajadzību veicināt konkurenci un efektīvu maksājumu instrumentu izmantošanu. 3.  Attiecībā uz konkrēto maksājuma līdzekļu izmatošanu dalībvalstis aizliedz tirgotājiem pieprasīt no patērētājiem nodevas, kuru apmērs pārsniedz tirgotāja izdevumus saistībā ar šo maksājumu līdzekļu izmantošanu. OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp. Grozījums Nr. 143 Direktīvas priekšlikums 23. pants – 1. punkts 1.  Zaudējumu risku vai risku, ka precēm varētu tikt nodarīts kaitējums, nodod patērētājam, kad viņš vai kāda trešā persona, kas nav pārvadātājs un ko izraudzījies patērētājs, iegūst šīs preces īpašumā. 1.  Zaudējumu risku vai risku, ka precēm varētu tikt nodarīts kaitējums, nodod patērētājam, kad viņš vai kāda trešā persona, ko izraudzījies patērētājs un kas nav pārvadātājs, iegūst šīs preces īpašumā. Risku nodod pārvadātājam, kurš nogādā preci patērētājam, ja patērētājs pats uzdevis pārvadātājam piegādāt preci un šādu izvēli nav piedāvājis tirgotājs, neskarot patērētāja tiesības attiecībā uz piegādātāju. Grozījums Nr. 144 Direktīvas priekšlikums 23. pants – 2. punkts 2.  Šā panta 1. punktā minēto risku nodod patērētājam piegādes laikā saskaņā ar līgumslēdzēju pušu vienošanos, ja patērētājs vai kāda trešā persona, kas nav pārvadātājs un ko izraudzījies patērētājs, nav veicis atbilstošus pasākumus, lai iegūtu preces īpašumā. 2.  Šā panta 1. punktā minēto risku nodod patērētājam piegādes laikā saskaņā ar līgumslēdzēju pušu vienošanos, ja patērētājs vai kāda trešā persona, kas nav pārvadātājs un ko izraudzījies patērētājs, acīmredzami nav veicis atbilstošus pasākumus, lai iegūtu preces īpašumā. Grozījums Nr. 145 Direktīvas priekšlikums 23.a pants (jauns) 23.a pants Līgumu darbības termiņš 1.  Neskarot šīs direktīvas noteikumus par negodīgiem līguma nosacījumiem, starp patērētājiem un tirgotājiem noslēgtajos līgumos saistību sākotnējo termiņu neparedz ilgāku par 12 mēnešiem. 2.  Pēc šā sākotnējā 12 mēnešu saistību termiņa patērētājiem ir tiesības lauzt līgumu jebkurā brīdī. Saistībā ar līguma izbeigšanu ņem vērā iepriekšējas paziņošanas periodu, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem. Patērētājiem ir tiesības veikt šādu iepriekšēju paziņošanu pirms sākotnējā 12 mēnešu saistību termiņa beigām, lai izbeigtu līgumu šā perioda beigās. Grozījums Nr. 146 Direktīvas priekšlikums 24. pants – 1. punkts 1.  Tirgotājs piegādā preces atbilstoši pārdošanas līgumam. 1.  Tirgotājs piegādā preces atbilstoši pārdošanas līgumam īpaši attiecībā uz kvalitāti un kvantitāti, par kuru līgumslēdzējas puses kopīgi vienojušās. Grozījums Nr. 147 Direktīvas priekšlikums 24. pants – 2. punkts – a apakšpunkts a) tās atbilst tirgotāja dotajam aprakstam un tām ir tādas pašas īpašības kā precēm, ko tirgotājs ir piedāvājis patērētājam kā paraugu vai modeli; a) tās atbilst tirgotāja dotajam aprakstam un tām ir tādas pašas īpašības kā precēm, ko tirgotājs ir piedāvājis patērētājam kā paraugu vai modeli, un Grozījums Nr. 148 Direktīvas priekšlikums 24. pants – 2. punkts – b apakšpunkts b) tās ir derīgas jebkuram konkrētam nolūkam, kuram patērētājs tās pieprasa un ko viņš ir darījis zināmu tirgotājam līguma noslēgšanas brīdī, un tirgotājs ir tam piekritis; b) tās bez vienošanās par īpašībām ir derīgas nolūkam, ko līgumslēdzējas puses paredzējušas līguma noslēgšanas brīdī, un Grozījums Nr. 149 Direktīvas priekšlikums 24. pants – 2. punkts – c) und) apakšpunkts (jauns) c) tās ir derīgas nolūkiem, kādiem šā tipa preces parasti izmanto vai c) tās ir derīgas nolūkiem, kādiem šā tipa preces parasti izmanto, un to kvalitāte un darbība ir tāda, kas parasti piemīt šāda paša tipa precēm, cita starpā ņemot vērā mērķi, izskatu un apdari un to, ko patērētājs var pamatoti sagaidīt, ievērojot preču veidu un ņemot vērā tirgotāja, ražotāja vai viņa pārstāvja sniegtos publiskos paziņojumus par šo preču konkrētajām īpašībām, jo īpaši reklāmā vai marķējumā. d) to kvalitāte un darbība ir tāda, kas parasti piemīt šāda paša tipa precēm un ko patērētājs var pamatoti sagaidīt, ievērojot preču veidu un ņemot vērā tirgotāja, ražotāja vai viņa pārstāvja sniegtos publiskos paziņojumus par šo preču konkrētajām īpašībām, jo īpaši reklāmā vai marķējumā. Grozījums Nr. 151 Direktīvas priekšlikums 24. pants – 4. punkts – b apakšpunkts b) līdz līguma noslēgšanas brīdim minētais paziņojums ir ticis koriģēts vai b) līdz līguma noslēgšanas brīdim minētais paziņojums ir ticis koriģēts savlaicīgi un līdzvērtīgā veidā vai vismaz izceltā formā līguma dokumentā; Grozījums Nr. 152 Direktīvas priekšlikums 24. pants – 5. punkts 5.  Jebkuru neatbilstību, ko rada preču nepareiza uzstādīšana, uzskata par preču neatbilstību, ja uzstādīšana ir ietverta pārdošanas līgumā un preces ir uzstādījis tirgotājs, vai tas ir darīts uz viņa atbildību. Tāpat šo principu piemēro, ja preces, kuru uzstādīšana jāveic patērētājam, uzstāda patērētājs, un nepareizā uzstādīšana ir kļūmīgas uzstādīšanas instrukcijas dēļ. 5.  Tirgotājs atbild par jebkuru neatbilstību, kas rodas iepakošanas rezultātā vai ko rada nepareiza uzstādīšana, ja uzstādīšana ir ietverta preču pārdošanas līgumā un preces ir uzstādījis tirgotājs, vai tas ir darīts uz viņa atbildību. Tāpat šo principu piemēro, ja preces, kuru uzstādīšana jāveic patērētājam, uzstāda patērētājs, un nepareizā uzstādīšana ir kļūmīgas uzstādīšanas instrukcijas dēļ. Grozījums Nr. 153 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 1. punkts 1.  Kā minēts 2.-5. punktā, gadījumos, kad preces neatbilst līgumā noteiktajam, patērētājam ir tiesības: 1.  Ja preces neatbilst līgumā noteiktajam, patērētājam ir tiesības vai nu: a) uz neatbilstības novēršanu, preces salabojot vai nomainot; a) uz neatbilstības novēršanu, preces salabojot vai nomainot saskaņā ar 2., 3. un 5. punktu, vai b) uz cenas samazinājumu; b) uz atbilstīgu cenas samazinājumu, vai uz pirkuma līguma atcelšanu, kā tas ir noteikts 4., 5. un 5.a punktā. c) uz līguma atcelšanu. Grozījums Nr. 154 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 2. punkts 2.   Tirgotājs novērš neatbilstību preces vai nu salabojot, vai nomainot tās pēc savas izvēles. 2.   Patērētājs var pieprasīt no tirgotāja salabot preces vai aizstāt tās ar citām, ja šāda veida neatbilstības novēršana nav neiespējama vai nesamērīga. Grozījums Nr. 155 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 3. punkts 3.  Gadījumos, kad tirgotājs ir pierādījis, ka neatbilstības novēršana, preces salabojot vai nomainot, ir prettiesiska, nav iespējama vai ir saistīta ar tirgotāja nesamērīgiem ieguldījumiem, patērētājs var izvēlēties cenas samazinājumu vai līguma atcelšanu. Tirgotāja ieguldījumi ir nesamērīgi, ja tie rada viņam izmaksas, kuras salīdzinājumā ar cenas samazinājumu vai līguma atcelšanu ir pārmērīgas, ņemot vērā preču vērtību, ja nav bijusi neatbilstība, un neatbilstības būtiskumu. 3.  Abi 2. punktā paredzētie atlīdzināšanas līdzekļi uzskatāmi par nesamērīgiem, ja tie radītu tirgotājam pārmērīgas izmaksas salīdzinājumā ar alternatīvām atlīdzināšanas iespējām (preces labošanu vai apmainīšanu). Patērētājs var atcelt līgumu tikai tad, ja neatbilstība nav nebūtiska. a) attiecībā uz vērtību, kura precei būtu, ja nebūtu neatbilstība, b) ievērojot neatbilstības nozīmi un c) kuras, izskatot jautājumu, par to vai varētu izmantot citus atlīdzināšanas līdzekļus (labošana vai apmainīšana), kas patērētājam nerada būtiskas neērtības. Prece jāsalabo vai jānomaina piemērotā termiņā, nesagādājot būtiskas neērtības patērētājam. Grozījums Nr. 156 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 4. punkts 4.  Patērētājs var izmantot jebkādus aizsardzības līdzekļus, kuri paredzēti 1. punktā, ja ir kāda no turpmāk minētajām situācijām: 4.  Neskarot 5b. punktu, patērētājs var uzstāt uz pamatotu cenas samazinājumu vai līguma anulēšanu, ja ir kāda no turpmāk minētajām situācijām: a) tirgotājs ir tieši vai netieši atteicies novērst neatbilstības; a) patērētājam nav tiesību ne salabot preci, ne nomainīt to; aa) tirgotājs kategoriski vai ar konsekventu izturēšanos izvairījies novērst neatbilstību; b) tirgotājs nav novērsis neatbilstības piemērotā termiņā; b) tirgotājs nav novērsis neatbilstības piemērotā termiņā; c) tirgotājs ir mēģinājis novērst neatbilstības, sagādājot būtiskas neērtības patērētājam; c) tirgotājs ir novērsis neatbilstības, sagādājot būtiskas neērtības patērētājam; d) atkārtoti ir bijis tas pats defekts vairāk nekā vienu reizi neilgā laika posmā. Grozījums Nr. 158 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a Patērētājs nav tiesīgs atsaukt pirkuma līgumu, ja neatbilstība ir nebūtiska. Grozījums Nr. 159 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 5.b punkts (jauns) 5.b Lai patērētājiem nodrošinātu augstāku tiesību aizsardzības līmeni, dalībvalstis var pieņemt vai paturēt spēkā valsts tiesību aktus, kuros ir noteiktas patērētāju tiesības neatbilstības gadījumā īsā laika posmā pārtraukt līgumu un saņemt kompensāciju pilnā apmērā vai brīvi izvēlēties kādu no 1. punktā minētajiem aizsardzības līdzekļiem. Grozījums Nr. 160 Direktīvas priekšlikums 27. pants – 2. punkts 2.  Neskarot šīs nodaļas noteikumus, patērētājs var prasīt, lai viņam atlīdzina jebkurus zaudējumus, kuri nav novērsti saskaņā ar 26. pantu. 2.  Saskaņā ar spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem un neskarot šīs nodaļas noteikumus, patērētājs var prasīt, lai viņam saskaņā ar attiecīgi spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem atlīdzina jebkurus zaudējumus, kuri nav novērsti saskaņā ar 26. pantu. Grozījums Nr. 161 Direktīvas priekšlikums 27.a pants (jauns) 27.a pants Regresa tiesības Ja tirgotājs saistībā ar neatbilstību, kas radusies ražotāja, vienā līguma ķēdē esoša iepriekšēja pārdevēja vai kāda cita starpnieka darbības vai bezdarbības dēļ, patērētāja priekšā atbild kā galapārdevējs, tirgotājs kā galapārdevējs var pret atbildīgo personu vai atbildīgajām personām vērsties ar regresa prasību. Atbildīgo personu vai personas, pret ko tirgotājs kā gala pārdevējs var izvirzīt apsūdzību par neatbilstību novēršanu, kā arī attiecīgās darbības un procedūru nosaka saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai nodrošinātu minēto tiesību efektivitāti. Personai, kas noteikta par atbildīgu saskaņā ar pirmā punkta noteikumiem, ir pienākums pierādīt, ka tā nav atbildīga par neatbilstību vai ka gala pārdevēja veiktā neatbilstības novēršana attiecībā uz patērētāju patiesībā nebija pieprasīta. Grozījums Nr. 162 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 2. punkts 2.  Gadījumos, kad tirgotājs ir novērsis neatbilstību, preces nomainot, viņu sauc pie atbildības saskaņā ar 25. pantu, ja neatbilstība izpaužas divu gadu laikā no brīža, kad patērētājs vai kāda trešā persona, ko izraudzījies patērētājs, ir ieguvusi šīs preces īpašumā. svītrots Grozījums Nr. 163 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 4. punkts 4.  Lai patērētājs varētu izmantot savas tiesības saskaņā ar 25. pantu, viņš informē tirgotāju par neatbilstību divu mēnešu laikā no dienas, kad viņš atklājis šādu neatbilstību. svītrots Grozījums Nr. 164 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a Lai nodrošinātu patērētājiem augstāku aizsardzības līmeni, dalībvalstis var pieņemt vai atstāt spēkā tiesību normas, kurās ir noteikts ilgāks garantijas termiņš, pierādīšanas pienākuma par labu patērētājam maiņas termiņš, vai īpašus noteikumus attiecībā uz ievērojamu neatbilstību, kas kļūst zināma pēc garantijas termiņa beigām. Grozījums Nr. 165 Direktīvas priekšlikums 28.a pants (jauns) 28.a pants Saziņa un sasniedzamība Tirgotājs pārliecinās, ka viņš pakalpojumu līguma darbības laikā vai pēc pārdošanas līguma noslēgšanas līdz 28. panta 1. punktā minētā termiņa beigām saskaņā ar atbilstošiem nosacījumiem ir sasniedzams saistībā ar paskaidrojumiem, paziņojumiem un patērētāja jautājumiem, kas saistīti ar pakalpojumu vai pārdošanas līgumā ietvertajām tiesībām un saistībām. Viņam jo īpaši jārūpējas par to, lai viņš bez kavēšanās saņemtu ar līgumu saistītus patērētāja paskaidrojumus un lai patērētājs uzreiz būtu informēts par sasniegšanas veidu. Par telefonisku uzklausīšanu un paskaidrojumiem, paziņojumiem un atbildēm uz jautājumiem saistībā ar pakalpojumu vai pārdošanas līgumu patērētājam nedrīkst radīt izmaksas. Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja tiesības saņemt atlīdzību par savienojumu netiek skartas. Grozījums Nr. 166 Direktīvas priekšlikums 29. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Garantiju izklāsts ir izstrādāts vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, un tas ir salasāms. Tajā norāda: 2.  Garantiju izklāsts ir izstrādāts vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, tas ir salasāms un tādā pašā fonta lielumā. Tas rakstīts tajā pašā valodā kā līgums. Garantijas izklāstā norāda: Grozījums Nr. 167 Direktīvas priekšlikums 29. pants – 2. punkts – a), b) un c) apakšpunkts (jauns) a) patērētāja likumīgās tiesības saskaņā ar 26. pantu un skaidru paziņojumu, ka tirdzniecības garantija neietekmē patērētāja likumīgās tiesības; a) patērētāja likumīgās tiesības atbilstoši spēkā esošajiem valsts tiesību aktu noteikumiem, kā arī 26. un 28 pantā noteiktās likumīgās tiesības un skaidru paziņojumu, ka tirdzniecības garantija neietekmē patērētāja likumīgās tiesības; b) tirdzniecības garantijas saturu un prasību ierosināšanas nosacījumus, sevišķi attiecībā uz garantijas ilgumu, teritoriālo piemērošanu un garantētāja nosaukumu un adresi; b) tirdzniecības garantijas saturu un prasību ierosināšanas nosacījumus, sevišķi attiecībā uz garantijas ilgumu, teritoriālo piemērošanu un garantētāja nosaukumu un adresi; c) neskarot 32. un 35. pantu un III pielikuma 1. punkta j) apakšpunktu, vajadzības gadījumā norāda, ka šo tirdzniecības garantiju nevar nodot nākamajam pircējam. c) informāciju, ka šo tirdzniecības garantiju var nodot nākamajam pircējam. Grozījums Nr. 168 Direktīvas priekšlikums 29. pants – 3. punkts 3.  Pēc patērētāja pieprasījuma tirgotājs garantiju izklāstu dara pieejamu pastāvīgā informācijas nesējā. 3.  Tirgotājs garantiju izklāstu dara pieejamu pastāvīgā informācijas nesējā, un, ja patērētājs to pieprasījis, ‐ arī papīra formātā. Grozījums Nr. 169 Direktīvas priekšlikums 30. pants – 1. punkts 1.  Šo nodaļu piemēro līguma noteikumiem, kurus iepriekš izstrādājis tirgotājs vai kāda trešā persona, kuriem patērētājs ir piekritis bez iespējas ietekmēt to saturu, it īpaši, ja šādi līguma noteikumi ir iepriekš formulēta standarta līguma daļa. 1.  Šo nodaļu piemēro līguma noteikumiem, kurus iepriekš izstrādājis tirgotājs vai kāda trešā persona, par kuriem nav panākta atsevišķa vienošanās. Līguma noteikumu vienmēr uzskata par tādu, par kuru nav panākta atsevišķa vienošanās, ja tas sagatavots iepriekš un līdz ar to patērētājam nav bijusi iespēja ietekmēt tā būtību, it īpaši, ja šāds līguma noteikums ir iepriekš formulēta standarta līguma daļa. Grozījums Nr. 170 Direktīvas priekšlikums 30. pants – 2. punkts 2.  Fakts, ka patērētājam bijusi iespēja ietekmēt līguma noteikumu vai viena konkrēta noteikuma konkrētu aspektu saturu, neizslēdz šīs nodaļas piemērošanu citiem līguma noteikumiem, kuri ir līguma daļa. 2.  Fakts, ka līguma noteikuma vai viena konkrēta noteikuma atsevišķu aspektu saturs ir individuāli apspriests, neizslēdz šīs nodaļas piemērošanu citiem līguma noteikumiem, kuri ir līguma daļa. Grozījums Nr. 171 Direktīvas priekšlikums 30. pants – 3. punkts 3.  Šo nodaļu nepiemēro līguma noteikumiem, kuri ietver obligātas tiesību normas, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem, un to starptautisko konvenciju principus vai noteikumus, kam ir pievienojusies Kopiena vai dalībvalstis. 3.  Šo nodaļu nepiemēro līguma noteikumiem, kuri ietver tiesību, regulatīvās vai sabiedriskās kārtības normas, kas atbilst Savienības tiesību aktiem, un to starptautisko konvenciju principus vai noteikumus, kam ir pievienojusies Savienība vai dalībvalstis. Grozījums Nr. 172 Direktīvas priekšlikums 30.a pants (jauns) 30.a pants Saskaņošanas līmenis Ja nav citu norādījumu, dalībvalstis savos tiesību aktos nedrīkst paturēt spēkā vai ieviest noteikumus, kas atšķiras no šajā nodaļā paredzētajiem, tostarp stingrākus vai mazāk stingrus noteikumus, ar kuriem patērētājiem nodrošina atšķirīgu aizsardzības līmeni. Grozījums Nr. 173 Direktīvas priekšlikums 31. pants – 1. punkts 1.  Līguma noteikumi ir formulēti vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, un ir salasāmi. 1.  Visi līguma noteikumi ir formulēti skaidrā un saprotamā veidā. Ja līguma noteikumi ir rakstveidā, tie vienmēr ir izstrādāti vienkāršā, skaidri saprotamā valodā un ir salasāmi. Grozījums Nr. 174 Direktīvas priekšlikums 31. pants – 4. punkts 4.  Dalībvalstis atturas pievienot jebkādas papildu prasības par to, kā formulējami līguma noteikumi vai kādā veidā tie darāmi pieejami patērētājam. 4.  Dalībvalstis atturas pievienot jebkādas papildu prasības par līguma noteikumu noformēšanu, izņemot noformējuma prasības, kas attiecas uz personām ar invaliditāti, vai gadījumos, ja preces vai pakalpojumi var radīt sevišķu risku patērētāja vai trešās personas veselībai vai drošībai, vai attiecībā uz konkrētām precēm vai pakalpojumiem, par kuriem ir pierādījumi, ka tie ir kaitīgi patērētājam. Grozījums Nr. 175 Direktīvas priekšlikums 32. pants – 2. punkts 2.  Neskarot 34. un 38. pantu, līguma noteikuma negodīgumu novērtē, ņemot vērā to produktu veidu, par kuriem noslēgts līgums, un atsaucoties uz visiem apstākļiem līguma slēgšanas brīdī, kas ar to bijuši saistīti, kā arī visiem pārējiem līguma noteikumiem vai citu līgumu, no kā tas ir atkarīgs. Novērtējot kāda līguma noteikuma godīgumu, attiecīgās valsts kompetentā iestāde ņem vērā arī to, kā tirgotājs izstrādājis līgumu un kā to darījis zināmu patērētājam saskaņā ar 31. pantu. 2.  Neskarot 34. un 38. pantu, līguma noteikuma negodīgumu novērtē, ņemot vērā to produktu veidu, par kuriem noslēgts līgums, un atsaucoties uz visiem apstākļiem līguma slēgšanas brīdī, kas ar to bijuši saistīti, kā arī visiem pārējiem līguma noteikumiem vai citu līgumu, no kā tas ir atkarīgs. Grozījums Nr. 176 Direktīvas priekšlikums 32. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a Novērtējot kāda līguma noteikuma taisnīgumu, kompetentā valsts iestāde ņem vērā arī to, kā tirgotājs atbilstīgi 31. panta 1. un 2. punktam ir izstrādājis līgumu un kā to darījis zināmu patērētājam. Noteikumu var uzskatīt par netaisnīgu jau tā iemesla dēļ vien, ka tirgotājs to iekļāvis, pārkāpjot 31. panta 1. un 2. punktā paredzēto pienākumu nodrošināt pārredzamību. Grozījums Nr. 177 Direktīvas priekšlikums 32. pants – 3. punkts 3.  Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, novērtējot galveno līguma priekšmetu vai tās samaksas atbilstību, kas paredzēta par tirgotāja galvenajām līgumsaistībām, ar nosacījumu, ka tirgotājs pilnībā ievēro 31. panta noteikumus. 3.  Šā panta 1., 2. un 2.a punktu nepiemēro, novērtējot galveno līguma priekšmetu vai tās samaksas atbilstību, kas paredzēta par tirgotāja galvenajām līgumsaistībām, ar nosacījumu, ka tirgotājs pilnībā ievēro 31. panta 1., 2. un 3. punkta noteikumus. Grozījums Nr. 178 Direktīvas priekšlikums 33. pants Gadījumos, kad tirgotājs norāda, ka kāds līguma noteikums ir individuāli pārrunāts, pierādīšanas pienākums ir viņam. Gadījumos, kad tirgotājs norāda, ka kāds līguma noteikums ir individuāli pārrunāts vai kāds līguma noteikums atbilst 31. panta 1. un 2. punktā paredzētajām pārredzamības prasībām, pierādīšanas pienākums ir viņam. Grozījums Nr. 179 Direktīvas priekšlikums 34. pants Dalībvalstis nodrošina, ka II pielikumā ietvertajā sarakstā minētos līguma noteikumus jebkuros apstākļos uzskata par negodīgiem. Minēto līguma noteikumu sarakstu piemēro visās dalībvalstīs un tajā var izdarīt grozījumus tikai saskaņā ar 39. panta 2. punktu un 40. pantu. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka II pielikumā ietvertajā sarakstā minētos līguma noteikumus jebkuros apstākļos uzskata par negodīgiem. 2.  Dalībvalstis savas valsts tiesību aktos var norādīt papildu līguma noteikumus, kuri jebkādos apstākļos atzīstami par netaisnīgiem. Dalībvalstis paziņo Komisijai 1. punktā minētos līguma noteikumus. Komisija šo informāciju publisko sabiedrībai viegli pieejamā veidā. Grozījums Nr. 180 Direktīvas priekšlikums 35. pants Dalībvalstis nodrošina, ka III pielikuma 1. punktā ietvertajā sarakstā minētos līguma noteikumus uzskata par negodīgiem, ja vien tirgotājs nav pierādījis, ka šādi līguma noteikumi ir godīgi saskaņā ar 32. pantu. Minēto līguma noteikumu sarakstu piemēro visās dalībvalstīs un tajā var izdarīt grozījumus tikai saskaņā ar 39. panta 2. punktu un 40. pantu. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka III pielikuma 1. punktā ietvertajā sarakstā minētos līguma noteikumus uzskata par negodīgiem, ja vien tirgotājs nav pierādījis, ka šādi līguma noteikumi ir godīgi saskaņā ar 32. pantu. 2.  Dalībvalstis savas valsts tiesību aktos var norādīt papildu līguma noteikumus, kuri uzskatāmi par netaisnīgiem. Dalībvalstis paziņo Komisijai 1. punktā minētos līguma noteikumus. Komisija šo informāciju publisko sabiedrībai viegli pieejamā veidā. Grozījums Nr. 181 Direktīvas priekšlikums 37. pants Patērētājam nav saistoši negodīgi līguma noteikumi. Līgums turpina būt saistošs līgumslēdzējām pusēm, ja tas var palikt spēkā bez negodīgajiem noteikumiem. Atbilstīgi valsts tiesību aktiem patērētājam nav saistoši līguma noteikumi, kas saskaņā ar šo direktīvu ir netaisnīgi. Līgums turpina būt saistošs līgumslēdzējām pusēm, ja tas var palikt spēkā bez negodīgajiem noteikumiem. Grozījums Nr. 182 Direktīvas priekšlikums 38. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbilstoši patērētāju un konkurentu interesēm eksistē atbilstoši un efektīvi līdzekļi, lai novērstu negodīgu noteikumu ilgstošu izmantošanu līgumos, ko tirgotāji noslēguši ar patērētājiem. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbilstoši patērētāju un konkurentu interesēm eksistē atbilstoši un efektīvi līdzekļi, lai novērstu negodīgu noteikumu izmantošanu līgumos, ko tirgotāji noslēguši ar patērētājiem. Grozījums Nr. 184 Direktīvas priekšlikums 39. pants 39. pants svītrots II un III pielikumā minēto noteikumu pārskatīšana 1.  Dalībvalstis paziņo Komisijai noteikumus, ko valstu kompetentās iestādes atzinušas par negodīgiem un ko tās uzskata par būtiskiem saistībā ar šīs direktīvas grozīšanu, kā noteikts 2. punktā. 2.  Ņemot vērā saskaņā ar 1. punktu saņemtos paziņojumus, Komisija groza II un III pielikumu. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 40. panta 2. punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. Grozījums Nr. 185 Direktīvas priekšlikums 40. pants 40. pants Komiteja svītrots 1.  Komisijai palīdz komiteja par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos, (turpmāk “komiteja”). 2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1.-4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus. Grozījums Nr. 186 Direktīvas priekšlikums 41. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis nodrošina atbilstošus un efektīvus līdzekļus, lai nodrošinātu šīs direktīvas prasību izpildi. 1.  Dalībvalstis un Komisija nodrošina atbilstošus un efektīvus līdzekļus, lai nodrošinātu atbilstību patērētāju tiesībām, kā paredzēts ar šo direktīvu. Grozījums Nr. 187 Direktīvas priekšlikums 44. pants Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai informētu patērētājus par valsts noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, un vajadzības gadījumā mudina tirgotājus un par kodeksu atbildīgās personas informēt patērētājus par rīcības kodeksiem. Dalībvalstis un Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai informētu patērētājus un tirgotājus, jo īpaši, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un publiskos plašsaziņas līdzekļus, par valsts noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, un vajadzības gadījumā mudina tirgotājus un par kodeksu atbildīgās personas informēt patērētājus par rīcības kodeksiem. Grozījums Nr. 188 Direktīvas priekšlikums 45. pants Patērētāju atbrīvo no jebkādas atlīdzības sniegšanas nepasūtītu produktu piegādes gadījumos, ko aizliedz Direktīvas 2005/29/EK 5. panta 5. punkts un I pielikuma 29. punkts. Ja patērētājs neatbild pēc šādas nepasūtītu produktu piegādes, tas nenozīmē piekrišanu. Patērētāju atbrīvo no jebkādas atlīdzības sniegšanas nepasūtītu preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas gadījumos, kas aizliegta saskaņā ar Direktīvas 2005/29/EK 5. panta 5. punktu un I pielikuma 29. punktu. Šādos gadījumos, kad patērētājs neatbild pēc šādas nepasūtītu produktu piegādes, tas nenozīmē piekrišanu. Grozījums Nr. 189 Direktīvas priekšlikums 46. pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. svītrots Grozījums Nr. 190 Direktīvas priekšlikums 46.a pants (jauns) 46a. pants Dalībvalstu ziņošanas pienākums un savstarpējs izvērtējums 1.  Dalībvalstis līdz [transponēšanas termiņa beigas] un pēc tam reizi trīs gados iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā ir šādas ziņas: a) jebkādu papildu informācijas sniegšanas prasību teksts pirms līguma noslēgšanas, ko dalībvalstis pieņem vai patur spēkā atbilstoši 9. panta 5. un 6.  punktam ; b) dalībvalstu to atšķirīgo normu teksts, kas dalībvalstīs ir pieņemtas vai paturētas spēkā saskaņā ar 12. panta 4. punktu un 13. panta 2. punktu; c) dalībvalstu to atšķirīgo normu teksts, kuras dalībvalstīs ir pieņemtas vai paturētas spēkā saskaņā ar 22. panta 2.a punktu; d) dalībvalstu to atšķirīgo normu teksts, kas dalībvalstīs ir pieņemtas vai paturētas spēkā saskaņā ar 26. panta 5.b punktu un 28. panta 5.a punktu; e) to līguma papildu noteikumu teksts, ko dalībvalstīs saskaņā ar 34. panta 1.a punktu uzskata par negodīgiem jebkuros apstākļos; f) to līguma papildu noteikumu teksts, ko dalībvalstīs saskaņā ar 35. panta 1.a punktu nosacīti uzskata par negodīgiem; g) to nozīmīgāko lēmumu teksts ‐ ar attiecīgo pamatojumu ‐, ko dalībvalstu tiesas, šķīrējtiesas vai kompetentās valsts iestādes pieņem lietās, kas attiecas uz šīs direktīvas darbības jomu. 2.  Šā panta 1. punktā minēto ziņojumu iesniedz Komisijai. Sniedzot 1. punkta a), b), c), d) un e) apakšpunktā minēto informāciju, dalībvalstis sīki paskaidro, kāpēc atšķirīgās valsts tiesību normas ir piemērotas un samērīgas attiecībā uz tās noteikto mērķu sasniegšanu. 3.  Komisija citastarpā nodrošina, ka 1. punkta a), d) un e) apakšpunktā minētā informācija patērētājiem un tirgotājiem ir viegli pieejama tīmekļa vietnē, kuru izveido un uztur Komisija. 4.  Komisija pārsūta 1. punktā paredzētos ziņojumus pārējām dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam, kas sešu mēnešu laikā pēc ziņojumu saņemšanas iesniedz savu atzinumu par katru no tiem. Tajā pašā termiņā Komisija apspriežas ar ieinteresētajām personām par šiem ziņojumiem. Grozījums Nr. 191 Direktīvas priekšlikums 46.b pants (jauns) 46.b pants Patērētāju tiesību aizstāvju ziņojumi Personas vai organizācijas, kurām saskaņā ar dalībvalstu tiesībām atbilstīgi 38. panta 2. punktam ir likumīgas intereses aizsargāt patērētājus, Komisijai dara zināmus savus secinājumus, kas iegūti, izvērtējot šīs direktīvas par piemērošanu un ietekmi uz patērētāju tiesībām un iekšējā tirgus darbību. Grozījums Nr. 192 Direktīvas priekšlikums 46.c pants (jauns) 46.c pants Komisijas ziņojums un pārskatīšana Ņemot vērā informāciju, kas iegūta saskaņā ar 46.a panta 4. punktu un 46.b pantu, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei vēlākais [viena gada laikā pēc transponēšanas termiņa] un pēc tam reizi trijos gados iesniedz visaptverošu ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu. Minētajam ziņojumam Komisija vajadzības gadījumā pievieno likumdošanas priekšlikumus direktīvas pielāgošanai atbilstoši konkrētajam stāvoklim patērētāju tiesību jomā. Grozījums Nr. 193 Direktīvas priekšlikums 47. pants (jauns) Direktīva 2002/65/EK 47. pants Direktīvas 2002/65/EK grozījums Direktīvas 2002/65/EK 2.a pants jāaizstāj ar šādu tekstu: “a) 'distances līgums” ir jebkurš starp tirgotāju un patērētāju noslēgts līgums par preču piegādi vai pakalpojuma sniegšanu, kurš tiek noslēgts distances pārdošanai īpaši organizētas pārdošanas vai pakalpojumu sistēmas ietvaros, turklāt līgums tiek noslēgts bez tirgotāja un patērētāja vienlaicīgas fiziskas klātbūtnes līguma noslēgšanai izmantojot tikai vienu vai vairākus distances saziņas līdzekļus;“. Grozījums Nr. 194 Direktīvas priekšlikums 47. pants – 1. punkts Direktīvu 85/577/EEK, Direktīvu 93/13/EEK un Direktīvu 97/7/EC, kā arī Direktīvu 1999/44/EK atceļ. Direktīvu 85/577/EEK, Direktīvu 93/13/EEK, Direktīvu 97/7/EK un Direktīvu 1999/44/EK, kas grozītas ar IV pielikumā uzskaitītajām direktīvām, atceļ no [transponēšanas diena]. Grozījums Nr. 195 Direktīvas priekšlikums 48. pants 48. pants Pārskatīšana svītrots Komisija pārskata šo direktīvu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā [ierakstīt to pašu datumu, kas minēts 46. panta 1. punkta otrajā daļā, + pieci gadi]. Vajadzības gadījumā tā iesniedz priekšlikumus, lai pielāgotu direktīvu attīstībai šajā jomā. Komisija var pieprasīt informāciju dalībvalstīm. (Skatīt 46.c panta grozījumu) Grozījums Nr. 196 Direktīvas priekšlikums 48.a pants (jauns) 48 a. pants Komisija apsver priekšlikuma pieņemšanu regulai par distances līgumiem un līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, tās darbības jomā neiekļaujot pakalpojumus transporta un veselības aprūpes jomā. Grozījums Nr. 197 Direktīvas priekšlikums I pielikums – A. daļa A.  Informācija, kurai obligāti jābūtatteikumaveidlapā A.  Atteikuma tiesību izskaidrošanas paraugveidlapa 1.  Tā tirgotāja nosaukums, fiziskā adrese un e-pasta adrese, kuram jāsūta atteikuma veidlapa. Atteikuma tiesības 2.  Paziņojums, ka patērētājam ir tiesības atteikties no līguma un ka viņš var izmantot šīs tiesības, nosūtot tirgotājam turpmāk minēto atteikuma veidlapu uz pastāvīga informācijas nesēja, kā minēts 1. punktā: Jūs varat atteikties no līguma četrpadsmit kalendāro dienu laikā, nesniedzot nekādu pamatojumu, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju [vai ‐ ja prece Jums atstāta pirms termiņa beigām ‐ nosūtot preci atpakaļ]. a) līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, četrpadsmit dienās pēc tam, kad patērētājs parakstījis pasūtījuma veidlapu; Termiņš sākas [saņemot pasūtītās preces] (1). Aprēķinot termiņu netiek ņemta vērā [preču saņemšanas] diena (2). Ja termiņa pēdējā diena iekrīt svētku dienā, sestdienā vai svētdienā, termiņš beidzas nākamajā darbadienā. Lai nodrošinātu atteikuma termiņa ievērošanu, ir savlaicīgi jānosūta paziņojums par atteikumu vai preces. Ir jābūt pierādījumiem vai nu par atteikuma paziņojuma vai preču savlaicīgu nosūtīšanu pirms atteikuma termiņa notecēšanas (piemēram, pasta kvīts, kas apliecina saņemšanu). b) distances pārdošanas līgumiem četrpadsmit dienās pēc tam, kad patērētājs vai kāda trešā persona, kas nav pārvadātājs un ko izraudzījies patērētājs, ir ieguvis preces īpašumā; Atteikuma paziņojums jānosūta ar pastāvīga informācijas nesēja starpniecību (piemēram, pa pastu nosūtīta vēstule) (3): [kam] (4). Šajā nolūkā Jūs varat izmantot turpmāk norādīto paraugu; tomēr tas nav obligāti. c) distances pakalpojumu līgumiem Atteikuma sekas - četrpadsmit dienās pēc līguma noslēgšanas, ja patērētājs nav iepriekš paudis piekrišanu, ka līguma izpilde sākas pirms šā četrpadsmit dienu perioda; Lai atteikums būtu spēkā esošs, Jums saņemtās preces [uz mūsu rēķina] (5) jānosūta atpakaļ četrpadsmit kalendāro dienu laikā. Attiecībā uz Jums termiņš sākas ar Jūsu atteikuma paziņojuma vai preces nosūtīšanu. Aprēķinot šo termiņu, netiek ņemta vērā atteikuma paziņojuma saņemšanas diena. Ja šā termiņa pēdējā diena iekrīt svētku dienā, sestdienā vai svētdienā, termiņš beidzas nākamajā darbadienā. - laika posmā, kas beidzas, līdzko sākas līguma izpilde, ja patērētājs ir iepriekš paudis piekrišanu, ka līguma izpilde sākas pirms minētā četrpadsmit dienu perioda. Ja Jūs mums varat atsūtīt atpakaļ preces tikai sliktākā stāvoklī, Jūs atbildat par preču vērtības jebkādu samazināšanos. Tas ir spēkā tikai tad, ja šis vērtības samazinājums ir saistīts tādu apiešanos ar precēm, kas nav vajadzīga, lai noteiktu preču veidu, īpašības un darbības veidu. Jūs varat izvairīties no preču vērtības mazināšanās, ja Jūs preces neekspluatējat kā savu īpašumu un atturaties no visām darbībām, kas ietekmē to vērtību. 3.  Visiem pārdošanas līgumiem ‐ paziņojums, ar kuru patērētāju informē par termiņiem un kārtību, kādā preces nosūtāmas atpakaļ tirgotājam, un atmaksāšanas nosacījumiem saskaņā ar 16. pantu un 17. panta 2. punktu. Ja atteikums stājas spēkā, mūsu pienākums ir četrpadsmit kalendāro dienu laikā atmaksāt jebkurus no Jums saņemtos maksājumus. Attiecībā uz mums termiņš sākas ar Jūsu atteikuma paziņojuma saņemšanu. Aprēķinot šo termiņu, netiek ņemta vērā atteikuma paziņojuma saņemšanas diena. Ja šā termiņa pēdējā diena iekrīt svētku dienā, sestdienā vai svētdienā, termiņš beidzas nākamajā darbadienā. 4.  Internetā noslēgtiem distances līgumiem ‐ paziņojums, ka patērētājs var aizpildīt standarta atteikuma veidlapu elektroniskā formātā un iesniegt, to nosūtot tirgotāja tīmekļa vietnē, un ka viņš nekavējoties saņems no tirgotāja elektroniski nosūtītu apstiprinājumu par šādas atteikuma veidlapas saņemšanu. Maksājuma atmaksu mēs varam veikt, ja mēs esam saņēmuši atpakaļ preces. 5.  Paziņojums, ka patērētājs var izmantot atteikuma veidlapu, kas minēta B daļā. Norādījumi par parauga izstrādāšanu 1)  Turpmāk minētajos gadījumos iekavās norāda šādu tekstu. attiecībā uz distances līgumiem vai līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, par pakalpojumu sniegšanu ‐ “līguma noslēgšanas dienā vai dienā, kurā Jūs saņemat parakstītā līguma dokumenta kopiju ar pastāvīga informācijas nesēja starpniecību, ja tas nav līguma noslēgšanas dienā”. 2)  Turpmāk minētajos gadījumos iekavās norāda šādu tekstu. Attiecībā uz distances līgumiem vai līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, par pakalpojumu sniegšanu ‐ “līguma noslēgšanas dienā vai dienā, kurā Jūs saņemat parakstītā līguma dokumenta kopiju uz pastāvīga informācijas nesēja, ja tas nav līguma noslēgšanas dienā”. 3)  Distances līgumi jāpapildina ar šādu tekstu: a) ja tirgotājs patērētājam ļauj atteikties no līguma ar e-pasta vēstuli ‐ “vai ar e-pasta vēstuli”; b) ja tirgotājs patērētājam ļauj tīmekļa vietnē aizpildīt standarta veidlapu elektroniskā formātā ‐ “vai mūsu tīmekļa vietnē”. 4)  Jāievieto: ‐ tirgotāja identitāti un uzņēmuma adresi. Distances līgumiem jānorāda arī: tirgotāja elektroniskā pasta adrese un/vai tīmekļa vietas adrese, kuru patērētājs var izmantot līguma atsaukšanai. 5)  Ja atpakaļ sūtāmās preces vērtība nepārsniedz EUR 40, iekavās iekļautais teksts ir šāds ‐ “uz Jūsu rēķina”. Grozījums Nr. 198 Direktīvas priekšlikums I pielikums – B daļa (aizpildiet un nosūtiet šo veidlapu tikai tad, ja vēlaties atteikties no līguma) Adresāts: Adresāts: (Identitāte, uzņēmuma adrese un attiecīgā gadījumā tirgotāja elektroniskā pasta adrese) (*) Es/mēs* paziņoju/paziņojam, ka es/mēs* vēlos/vēlamies atteikties no manis/mūsu* noslēgtā pārdošanas līguma par šādu preču iegādi*/pakalpojumu saņemšanu* Es/mēs** paziņoju/paziņojam, ka es/mēs** vēlos/vēlamies atteikties no manis/mūsu* noslēgtā pārdošanas līguma par šādu preču iegādi**/pakalpojumu saņemšanu** Pasūtīšanas datums*/saņemšanas datums* Pasūtīšanas datums(): Patērētāja(-u) vārds/uzvārds Patērētāja(-u) vārds(-i) (): Patērētāja(-u) adrese Patērētāja(-u) adrese(-s) (): Patērētāja(-u) paraksts (tikai tad, ja šo veidlapu nosūta, aizpildītu rakstiski) Patērētāja(-u) paraksts(i) (tikai tad, ja šo veidlapu nosūta, aizpildītu uz papīra)(): Datums Datums(): *Nevajadzīgo svītrot. (*) Aizpilda tirgotājs pirms izsniedz veidlapu patērētājam. (**) Nevajadzīgo svītrot. () Aizpilda patērētājs(-i). Grozījums Nr. 199 Direktīvas priekšlikums II pielikums – 1. punkts – aa) apakšpunkts(jauns) aa) izslēgt vai ierobežot tirgotāja atbildību par darbības vai bezdarbības rezultātā apzināti vai rupjas nolaidības dēļ patērētāja īpašumam nodarītajiem bojājumiem; Grozījums Nr. 201 Direktīvas priekšlikums II pielikums – 1. punkts – ca) apakšpunkts (jauns) ca) piešķirt tirgotāja atrašanās vietas tiesai ekskluzīvas pilnvaras risināt ar līgumu saistītos konfliktus, izņemot gadījumus, kad izvēlētā tiesa ir arī patērētāja dzīvesvietas tiesa; Grozījums Nr. 202 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 1. punkts – aa) apakšpunkts(jauns) aa) likt patērētājam ievērot saistības, kas atkarīgas no atbilstības konkrētam nosacījumam, kura izpilde ir pilnībā atkarīga no tirgotāja; Grozījums Nr. 203 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 1. punkts – ca) apakšpunkts (jauns) ca) pieprasīt patērētājam iegādāties papildu preces vai pakalpojumus, kas nav iekļauti pamatlīgumā minētajā cenā; Grozījums Nr. 204 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 1. punkts – cb) apakšpunkts (jauns) cb) pieprasīt papildu maksu, piemēram, līguma noteikumu pārkāpumu gadījumos piemērot naudas sodu, kura apmērs būtiski pārsniedz tirgotājam nodarīto kaitējumu līguma noteikumu pārkāpumu gadījumā; Grozījums Nr. 205 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 1. punkts – da) apakšpunkts (jauns) da) izslēgt vai ierobežot patērētāja tiesības pilnvarot trešo pusi noslēgt līgumu ar tirgotāju un/vai veikt pasākumus, kas veicinātu vai atvieglotu līguma noslēgšanu starp patērētāju un tirgotāju. Grozījums Nr. 206 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 1. punkts – e) apakšpunkts e) dot iespēju tirgotājam izbeigt beztermiņa līgumu bez pamatota paziņojuma, izņemot gadījumus, kad patērētājs ir nopietni pārkāpis līguma noteikumus; e) dot iespēju tirgotājam izbeigt nenoteikta ilguma līgumattiecības bez pamatota paziņojuma, izņemot gadījumus, kad šādai rīcībai ir nopietni iemesli; šo punktu nepiemēro finanšu pakalpojumu līgumu noteikumiem, ja šādai rīcībai ir pamatots iemesls, ar noteikumu, ka piegādātājs par to nekavējoties ir informējis otru līgumslēdzēju pusi; Grozījums Nr. 207 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 1. punkts – g apakšpunkts g) ļaut tirgotājam palielināt cenu, par kuru līguma noslēgšanas brīdī panākta vienošanās ar patērētāju, nedodot patērētājam iespēju izbeigt līgumu; g) paredzēt, ka preču vai citu līdzekļu cenu nosaka piegādes vai saņemšanas brīdī, vai ļaut tirgotajam palielināt cenu, par kuru līguma noslēgšanas brīdī panākta vienošanās ar patērētāju, nedodot patērētājam iespēju izbeigt līgumu, ja palielinātā cena ir pārāk augsta, salīdzinot ar noslēgšanas brīdī noteikto cenu; šo noteikumu nepiemēro līguma punktiem par cenu indeksāciju, ja tā ir likumīga, ar nosacījumu, ka ir skaidri aprakstīts veids, kādā maina cenas; Grozījums Nr. 208 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 1. punkts – k) apakšpunkts k) ļaut tirgotājam vienpusēji mainīt līguma noteikumus, ieskaitot produkta vai pakalpojuma īpašības; k) ļaut tirgotājam vienpusēji grozīt līguma noteikumus, ieskaitot produkta vai pakalpojuma īpašības, bez līgumā noteikta pamatota iemesla; nepiemēro līguma noteikumiem, ar kuriem finanšu pakalpojumu piegādātājs patur tiesības mainīt procentu likmi, ko maksā patērētājs, vai kas jāmaksā patērētājam, vai arī citas samaksas par finanšu pakalpojumiem apmēru, ja tam ir pamatots iemesls, ar nosacījumu, ka šim piegādātājam pie pirmās izdevības par to jāinformē patērētājs un ka patērētājs var nekavējoties brīvi pārtraukt līgumattiecības; nepiemēro noteikumiem, ar kuriem tirgotājs patur tiesības vienpusēji grozīt beztermiņa līguma nosacījumus, ar noteikumu, ka tirgotājam laikus jāinformē patērētājs un ka patērētājs var brīvi pārtraukt līgumattiecības; Grozījums Nr. 209 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 1. punkts – la) apakšpunkts(jauns) la) ļaut tirgotājam gadījumos, kad nav pieejama pasūtītā prece, piegādāt līdzvērtīgu preci, iepriekš skaidri neinformējot patērētāju par šādu iespēju un par to, ka tirgotājam jāapmaksā izdevumi, kas saistīti ar līgumā noteiktās preces piegādi patērētājam, ja patērētājs izmanto tiesības atteikties no līguma. Grozījums Nr. 210 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 2. punkts 2.  Šā pielikuma 1. punkta e) apakšpunktu nepiemēro noteikumiem, ar kuriem finanšu pakalpojumu piegādātājs atstāj sev tiesības bez paziņošanas vienpusēji izbeigt beztermiņa līgumu, ar nosacījumu, ka šim piegādātājam ir nekavējoties par to jāinformē otra līgumslēdzēja puse vai puses. svītrots Grozījums Nr. 211 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 3. punkts – ca) apakšpunkts (jauns) ca) līgumiem par kompleksiem ceļojumiem, ko regulē Direktīva 90/314/EEK Grozījums Nr. 212 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 4. punkts – ievaddaļa 4.  Šā pielikuma 1. punkta k) apakšpunktu nepiemēro: 4.  Šā pielikuma 1. punkta e), g) un k) apakšpunktu nepiemēro: Grozījums Nr. 213 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 4. punkts – a) apakšpunkts (a) noteikumiem, ar kuriem finanšu pakalpojumu piegādātājs patur tiesības bez paziņošanas izmainīt procentu likmi, ko maksā patērētājs, vai kas jāsamaksā patērētājam, vai arī citas samaksas par finanšu pakalpojumiem lielumu, ja tam ir pamatots iemesls, ar nosacījumu, ka šim piegādātājam ir pie pirmās izdevības par to jāinformē otra līgumslēdzēja puse vai puses un ka tā (tās) var nekavējoties brīvi lauzt līgumu; svītrots Grozījums Nr. 214 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 4. punkts – b apakšpunkts (b) darījumiem ar vērtspapīriem, finanšu instrumentiem un citiem produktiem vai pakalpojumiem, ja cena ir saistīta ar izmaiņām kotēšanā biržā vai biržas indeksā, vai kursu kapitāla tirgū, ko tirgotājs nekontrolē; svītrots Grozījums Nr. 215 Direktīvas priekšlikums III pielikums – 4. punkts – d apakšpunkts (d) noteikumiem, ar kuriem tirgotājs patur tiesības vienpusēji izmainīt beztermiņa līguma nosacījumus, ar noteikumu, ka tam laikus jāinformē patērētājs un ka patērētājs var brīvi lauzt līgumu. svītrots