(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

[Grozījums Nr. 1]

(1) Pēc tam jautājums tika nodots atpakaļ komitejai saskaņā ar 57. panta 2. punkta otro daļu (A7-0055/2011). (2) * Grozījumi: jauns vai grozīts teksts ir izcelts treknrakstā un slīprakstā; svītrojumi norādīti ar simbolu ▌.

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(2),

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Finanšu krīzes augstākajā punktā 2008. gada septembrī vairāku ES dalībvalstu un ASV kompetentās iestādes pieņēma ārkārtas pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu dažu vai visu vērtspapīru izmantošanu īsās pozīcijas pārdošanā. Šādu rīcību noteica bažas, ka, pastāvot ievērojamai finanšu nestabilitātei, īsās pozīcijas pārdošana var pastiprināt akciju, īpaši finanšu iestāžu akciju, cenu lejupvērsto spirāli, tādējādi apdraudot to dzīvotspēju un radot sistēmiskus riskus. Dalībvalstu pieņemtie pasākumi atšķīrās, jo Eiropas Savienībā nav īpaša tiesiskā regulējuma attiecībā uz īsās pozīcijas pārdošanu.

(2)  Lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību un uzlabotu šīs darbības apstākļus (jo īpaši attiecinot to uz finanšu tirgiem), kā arī lai nodrošinātu patērētāju un ieguldītāju augsta līmeņa aizsardzību, ir pareizi noteikt kopēju sistēmu attiecībā uz prasībām un pilnvarām saistībā ar īsās pozīcijas pārdošanu un kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem un nodrošināt lielāku koordināciju un konsekvenci starp dalībvalstīm, ja ārkārtas situācijā jāveic pasākumi. Ir jāsaskaņo kārtība attiecībā uz īsās pozīcijas pārdošanu un dažiem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu aspektiem, lai izvairītos no šķēršļu rašanās iekšējā tirgū, jo ir iespējams, ka dalībvalstis turpinās veikt atšķirīgus pasākumus.

(3)  Visatbilstīgākā un nepieciešamākā noteikumu kā tiesību akta forma ir regula, jo daži noteikumi uzliek privātpersonām tiešu pienākumu sniegt informāciju un uzrādīt neto īsās pozīcijas attiecībā uz dažiem instrumentiem un nesegtu īsās pozīcijas pārdošanu. Regula arī ir nepieciešama, lai Eiropas uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, EVTI), ko izveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010(3), tiktu piešķirtas pilnvaras koordinēt kompetento iestāžu veiktos pasākumus un pašai veikt pasākumus.

(4)  Lai izbeigtu patlaban pastāvošo sadrumstaloto situāciju, kad dažas dalībvalstis veikušas atšķirīgus pasākumus, un ierobežotu iespēju kompetentajām iestādēm veikt atšķirīgus pasākumus, ir svarīgi saskaņoti mazināt potenciālos riskus, ko rada īsās pozīcijas pārdošana un kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi. Jānosaka prasības, kas mazinātu konstatētos riskus, ņemot vērā atšķirības dalībvalstīs un prasību iespējamo ekonomisko ietekmi, nevajadzīgi nenovirzoties no īsās pozīcijas pārdošanas devuma tirgus kvalitātei un efektivitātei, jo šāda darbība sekmē tirgus likviditātes palielināšanos (īsās pozīcijas pārdevējam pārdodot vērtspapīrus un vēlāk atkal tos atpērkot, lai nosegtu īsās pozīcijas pārdošanu) un ļauj ieguldītājiem rīkoties tad, kad tie uzskata vērtspapīrus par pārvērtētiem, un tāpēc īsās pozīcijas pārdošana sekmē vērtspapīru cenas efektīvāku noteikšanu.

(4a)  Šī regula neattiecas uz preču tirgiem un jo īpaši lauksaimniecības preču tirgiem. Tā kā arī šajos tirgos ir iespējami minētajā regulā norādītie riski, Komisijai papildus paziņojumam “Aktuālo jautājumu risināšana preču tirgu un izejvielu jomā” līdz 2012. gada 1. janvārim būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz arī ziņojums par šajos tirgos valdošajiem riskiem, ņemot vērā to īpatnības, un jāierosina vajadzīgie priekšlikumi. Jautājumi par precēm, kas attiecas uz enerģētikas nozari, būtu jārisina Komisijas priekšlikumā regulai par enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību (COM(2010)0726).

(5)  Regulas darbības jomai jābūt iespējami plašai, lai nodrošinātu, ka ārkārtas situācijās tiek izmantots preventīvs ietvars. Ietvarā jāiekļauj visi finanšu instrumenti, bet tam jānodrošina samērīga reakcija uz riskiem, kādus var radīt dažādu instrumentu īsās pozīcijas pārdošana. Tādējādi tikai ārkārtas situācijās kompetentās iestādes un EVTI drīkstētu veikt pasākumus attiecībā uz visiem finanšu instrumentu veidiem, un šādi pasākumi pārsniegtu pastāvīgos pasākumus, kurus piemēro tikai noteiktiem instrumentu veidiem, pastāvot skaidri noteiktiem riskiem, kuri jārisina ar šādu pasākumu palīdzību.

(6)  Pastiprināta pārredzamība saistībā ar nozīmīgām neto īsajām pozīcijām īpašos finanšu instrumentos varētu dot labumu gan regulatoram, gan tirgus dalībniekiem. Attiecībā uz akcijām, kuras atļauts tirgot tirdzniecības vietās ES, jāievieš divlīmeņu modelis, kas nodrošina lielāku atbilstīga līmeņa pārredzamību attiecībā uz nozīmīgām neto īsajām pozīcijām akcijās. Pārsniedzot noteiktu slieksni, informācija par pozīciju jāsniedz privāti attiecīgajam regulatoram, dodot iespēju veikt īsās pozīcijas pārdošanas pārraudzību un vajadzības gadījumā veikt pārbaudes par īsās pozīcijas pārdošanu, kas var radīt sistēmiskus riskus vai būt ļaunprātīga izmantošana. Pastāvot augstākam slieksnim, informācija par pozīcijām anonīmā veidā jāuzrāda arī tirgū, tādējādi sniedzot citiem tirgus dalībniekiem noderīgu informāciju par nozīmīgām atsevišķām pozīcijām akciju īsās pozīcijas pārdošanā.

(7)  Uzrādot regulatoriem informāciju par nozīmīgām neto īsajām pozīcijām saistībā ar valsts parāda vērtspapīriem, tiek sniegta svarīga informācija, kas palīdz regulatoriem pārraudzīt, vai šādas pozīcijas reāli rada sistēmiskus riskus vai tiek izmantotas ļaunprātīgi. Tādējādi jānodrošina regulatoru informēšana par nozīmīgām neto īsajām pozīcijām saistībā ar valsts parāda vērtspapīriem ES. Šādā prasībā vajadzētu iekļaut tikai privātu informācijas uzrādīšanu regulatoriem, jo informācijas publiskošana tirgū par šādu instrumentu varētu graujoši ietekmēt valsts parāda vērtspapīru tirgu, kura likviditāte jau ir mazināta. ▌

(8)  Prasības sniegt informāciju par valsts parāda vērtspapīriem piemēro tikai parāda vērtspapīriem, ko emitējusi ES un dalībvalstis, tostarp ministrijas, departamenti, centrālās bankas, aģentūras vai iestāde, kas emitē parāda vērtspapīrus dalībvalsts vārdā, bet izņemot reģionālas struktūras vai valsts struktūrām pielīdzinātas struktūras, kas emitē parāda vērtspapīrus.

(9)  Lai nodrošinātu aptverošu un efektīvu prasību attiecībā uz pārredzamību, ir svarīgi iekļaut ne tikai īsās pozīcijas, kas izveidotas, veicot akciju vai valsts parāda vērtspapīru tirdzniecību tirdzniecības vietās, bet arī īsās pozīcijas, kas izveidotas, veicot tirdzniecību ārpus tirdzniecības vietām un ekonomiskas neto īsās pozīcijas, kas izveidotas, izmantojot atvasinātus instrumentus, piemēram, iespēju un nākotnes līgumus, ar indeksiem saistītus instrumentus, līgumus par starpībām un izsoļu starpībām saistībā ar akcijām vai valsts parāda vērtspapīriem.

(10)  Lai pārredzamības režīms būtu lietderīgs regulatoriem un tirgum, tam jāsniedz pilnīga un precīza informācija par fiziskas vai juridiskas personas pozīcijām. Informācijā, ko sniedz regulatoram vai tirgum, īpaši jāņem vērā gan īsās, gan garās pozīcijas, lai tiktu sniegta vērtīga informācija par fiziskas vai juridiskas personas neto īso pozīciju akcijās, valsts parāda vērtspapīros un kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumos.

(11)  Aprēķinot īsās vai garās pozīcijas, jāņem vērā visu veidu ekonomiskās intereses, kādas fiziskai vai juridiskai personai ir saistībā ar sabiedrības emitēto akciju kapitālu vai dalībvalsts vai ES emitētajiem valsts parāda vērtspapīriem. Īpaši būtu jāņem vērā, vai šāda interese iegūta tieši vai netieši, izmantojot tādus atvasinātus instrumentus kā iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, līgumi par starpībām un izsoļu starpībām saistībā ar akcijām vai valsts parāda vērtspapīriem, kā arī indeksi, grozi un biržā tirgoti fondi. Attiecībā uz pozīcijām valsts parāda vērtspapīros jāņem vērā kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi saistībā ar valsts parāda vērtspapīru emitentiem.

(12)  Papildus pārredzamības režīmam ziņošanā par neto īsajām pozīcijām akcijās jāievieš prasība marķēt rīkojumus pārdot, ko veic█ kā rīkojumus veikt īsās pozīcijas pārdošanu (konstatējot to tirdzniecības dienas beigās), tādējādi nodrošinot papildinformāciju par akciju īsās pozīcijas pārdošanas apjomu. Informācija par īsās pozīcijas pārdošanas darījumiem būtu jāapkopo sabiedrībām un jādara tā zināma kompetentajai iestādei vismaz reizi dienā, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm █ pārraudzīt īsās pozīcijas pārdošanu līmeni.

(13)  Pirkt kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu, neveidojot garo pozīciju tās pamatā esošajos valsts parāda vērtspapīros vai citu aktīvu vai aktīvu portfeļa pozīciju, kuras vērtību varētu negatīvi ietekmēt attiecīgās valsts kredītspējas samazināšanās, no ekonomikas viedokļa var būt līdzvērtīgi īsās pozīcijas veidošanai tās pamatā esošajā parāda instrumentā. Tādēļ, aprēķinot neto īso pozīciju saistībā ar valsts parāda vērtspapīriem, iekļauj kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumus saistībā ar valsts parāda vērtspapīru emitenta saistībām. Pozīcija kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumos jāņem vērā arī tādēļ, lai noteiktu, vai fiziskai vai juridiskai personai ir nozīmīga neto īsā pozīcija valsts parāda vērtspapīros, par kuru jāinformē kompetentā iestāde█.

(14)  Lai nodrošinātu pozīciju nepārtrauktu pārraudzību, pienākumā nodrošināt pārredzamību arī jāiekļauj informācijas sniegšana vai uzrādīšana, ja neto īsās pozīcijas pārmaiņu rezultātā noteikts slieksnis netiek sasniegts vai tiek pārsniegts.

(15)  Lai pienākums nodrošināt pārredzamību būtu efektīvs, ir svarīgi to piemērot neatkarīgi no fiziskās vai juridiskās personas atrašanās vietas, tostarp tad, ja fiziskā vai juridiskā persona atrodas ārpus ES, bet tai ir nozīmīga neto īsā pozīcija sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas tirdzniecības vietā ES, vai neto īsā pozīcija dalībvalsts vai ES emitētos valsts parāda vērtspapīros.

(16)  Akciju un valsts parāda vērtspapīru nesegta īsās pozīcijas pārdošana var palielināt potenciālo risku saistībā ar neveiktu norēķinu, █ svārstīgumu un tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Šādu risku samazināšanai ir pareizi noteikt samērīgus ierobežojumus nesegtai īsās pozīcijas pārdošanai, ņemot vērā, ka sistēmisks risks nerodas, ja vienošanās par aizņēmumu tiek noslēgta tirdzniecības dienas beigās. Ja īsā pozīcija netiek segta tirdzniecības dienas beigās, būtu jāparedz pietiekami lieli sodi, lai pārdevējs nevarētu gūt peļņu.

(16a)  Kaut arī norēķinu disciplīna ir svarīga finanšu tirgu veiksmīgai darbībai, šo regulu nevajadzētu attiecināt uz norēķinu disciplīnas režīma tehniskajiem aspektiem, kurus vajadzētu noteikt atbilstīgā Komisijas izstrādātā tiesību akta priekšlikumā, ar ko reglamentē tirdzniecībai sekojošās darbības, ņemot vērā Komisijas un Norēķinu ciklu saskaņošanas darba grupas šajā jomā paveikto. Tāpēc Komisijai līdz 2011. gada beigām vajadzētu izstrādāt konkrētus priekšlikumus šim tiesību aktam, vienlaikus sagatavojot priekšlikumu par saskaņota tiesiskā regulējuma radīšanu attiecībā uz centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem.

(16b)  Valsts kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem būtu jābalstās uz apdrošināmu interešu principa, vienlaikus atzīstot, ka var būt citas intereses attiecībā uz valsti, kas nav saistītas ar īpašumā esošām obligācijām.

(17)  Pasākumiem saistībā ar valsts parāda vērtspapīriem un valsts kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem, tostarp saistībā ar lielāku pārredzamību un ierobežojumiem nesegtai īsās pozīcijas pārdošanai, jānosaka prasības, kas ir samērīgas, bet nepieļauj negatīvu ietekmi uz valsts obligāciju tirgus un valsts obligāciju pārdošanas ar atpirkšanu (repo) līgumu tirgus likviditāti.

(18)  Akcijas arvien vairāk tiek atļauts tirgot dažādās tirdzniecības vietās gan ES, gan ārpus tās. Daudzu lielu ārpus ES esošu sabiedrību akcijas arī atļauts tirgot tirdzniecības vietās ES. Efektivitātes nolūkā ir pareizi atbrīvot vērtspapīrus no dažām prasībām par informācijas sniegšanu un uzrādīšanu, ja instrumenta galvenā tirdzniecības vieta ir ārpus ES.

(19)  Tirgus uzturētāja darbībām ir svarīga loma likviditātes nodrošināšanā tirgū ES, un tirgus uzturētājiem jāveido īsās pozīcijas šīs lomas īstenošanai. Ja šādām darbībām tiek noteiktas prasības, tiek nopietni kavēta to spēja nodrošināt likviditāti un radīta nozīmīga negatīva ietekme uz ES tirgus efektivitāti. Turklāt nevar cerēt, ka tirgus uzturētāji veidos nozīmīgas īsās pozīcijas, ja nu vienīgi uz ļoti īsu laiku. Tādēļ ir pareizi atbrīvot fiziskas vai juridiskas personas, kas iesaistītas šādās darbībās, no prasībām, kuras var mazināt to spēju veikt šādas funkcijas un tādējādi var negatīvi ietekmēt ES tirgus. Lai aptvertu līdzvērtīgas trešo valstu struktūras, nepieciešama procedūra, lai novērtētu trešo valstu tirgu līdzvērtīgumu. Atbrīvojumu piemērotu tirgus uzturētāja dažāda veida darbībām, bet atbrīvojums netiek piešķirts aktīvai vērtspapīru un finanšu instrumentu tirdzniecībai par sabiedrības līdzekļiem. Tāpat ir pareizi piešķirt atbrīvojumu noteiktām primārā tirgus operācijām, piemēram, tām, kuras attiecas uz valsts parāda vērtspapīriem un stabilizācijas shēmām, jo tās ir nozīmīgas darbības, kuras palīdz tirgiem efektīvi darboties. Kompetentās iestādes jāinformē par vēlmi izmantot atbrīvojumus, un tām jābūt pilnvarām aizliegt fiziskai vai juridiskai personai izmantot atbrīvojumu, ja šī persona nav izpildījusi būtiskos kritērijus attiecībā uz atbrīvojumu. Kompetentās iestādes var arī pieprasīt, lai fiziskā vai juridiskā persona sniedz informāciju, lai varētu pārraudzīt, kā tā izmanto atbrīvojumu.

(20)  Tādu negatīvu tendenču gadījumos, kuri nopietni apdraud finanšu stabilitāti vai uzticēšanos tirgum dalībvalstī vai ES, kompetentajām iestādēm jābūt pilnvarām iejaukties un pieprasīt turpmāku pārredzamību vai noteikt pagaidu ierobežojumus īsās pozīcijas pārdošanai, kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem vai citiem darījumiem, lai nepieļautu finanšu instrumenta cenas haotisku pazemināšanos. Šādi pasākumi var būt nepieciešami dažādu negatīvu notikumu vai tendenču dēļ, tostarp ne tikai finanšu vai ekonomikas notikumu, bet arī, piem., dabas katastrofu vai terora aktu, dēļ. Turklāt daži negatīvi notikumi vai tendences, kad nepieciešams veikt pasākumus, var veidoties tikai vienā dalībvalstī un tiem var nebūt pārrobežu ietekmes. Pilnvarām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu izmantot visdažādākajās ārkārtas situācijās.

(21)  Kaut gan parasti kompetentās iestādes atrodas labākās pozīcijās, lai pārraudzītu tirgus apstākļus un sākotnēji reaģētu uz negatīviem notikumiem vai tendencēm, pieņemot lēmumu, vai nopietni tiek apdraudēta finanšu stabilitāte vai uzticēšanās tirgum un vai jāveic pasākumi situācijas risināšanai, to izmantošanai nepieciešamās pilnvaras, nosacījumi un procedūras pēc iespējas jāharmonizē.

(22)  Ja finanšu instrumenta cena kādā tirdzniecības vietā ievērojami pazeminās, kompetentajai iestādei arī jāspēj uz laiku ierobežot attiecīgā finanšu instrumenta īsās pozīcijas pārdošanu savā jurisdikcijā vai pieprasīt EVTI šādu ierobežojumu ieviešanu citās jurisdikcijās, lai nepieciešamības gadījumā strauji iejauktos un █ nepieļautu attiecīgā instrumenta cenas haotisku samazināšanos.

(23)  Ja negatīvi notikumi vai tendences notiek vairāk nekā vienā dalībvalstī vai tiem ir pārrobežu ietekme, ir svarīga cieša apspriešanās un sadarbība starp kompetentajām iestādēm. EVTI jāveic galvenā koordinatora loma šādā situācijā un █ jānodrošina konsekvence starp kompetentajām iestādēm. EVTI sastāvs, kas ietver kompetentu iestāžu pārstāvjus, palīdzēs pildīt šādu lomu.

(24)  Papildus kompetento iestāžu veikto pasākumu koordinēšanai EVTI nodrošina, ka kompetentās iestādes veic ārkārtas pasākumus tikai tad, ja šāda rīcība ir nepieciešama un samērīga. EVTI jābūt pilnvarām sagatavot atzinumu kompetentajām iestādēm par pilnvaru iejaukties izmantošanu.

(25)  Kaut gan kompetentās iestādes bieži atradīsies labākās pozīcijās, lai pārraudzītu un strauji reaģētu uz negatīviem notikumiem vai tendencēm, EVTI jābūt pilnvarām pašai veikt pasākumus, ja īsās pozīcijas pārdošana un citas saistītas darbības apdraud finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Savienības finanšu sistēmas stabilitāti pilnībā vai daļēji, ja ir radīta pārrobežu ietekme un ja kompetentās iestādes nav veikušas pietiekamus pasākumus apdraudējuma risināšanai. EVTI pēc iespējas ir jākonsultējas ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1092/2010(4), un citām attiecīgajām iestādēm, ja pasākums var ietekmēt ne tikai finanšu tirgu, kā tas var būt tādu preču atvasinātu instrumentu līgumu gadījumos, ko izmanto fizisku pozīciju riska ierobežošanai.

(26)  Saskaņā ar šo regulu EVTI pilnvaras ārkārtas situācijās ierobežot īsās pozīcijas pārdošanu un citas saistītās darbības noteiktas atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 5. punktā paredzētajām pilnvarām. Pilnvaras, kas EVTI piešķirtas ārkārtas situācijās, nav pretrunā ar EVTI pilnvarām ārkārtas situācijās, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1095/2010 18. pantā. Tas nozīmē, ka EVTI jāspēj pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot kompetentajām iestādēm veikt pasākumus, vai atsevišķus lēmumus, kas adresēti finanšu tirgus dalībniekiem, saskaņā ar šo pantu.

(27)  Kompetento iestāžu un EVTI pilnvarām ierobežot īsās pozīcijas pārdošanu, kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumus un citus darījumus ir jābūt tikai īslaicīga rakstura, un tās jāizmanto tik ilgi un tādā mērā, kā nepieciešams, lai novērstu konkrēto apdraudējumu.

(28)  Tā kā kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu izmantošana var radīt īpašus riskus, kompetentajām iestādēm šādi darījumi cieši jāpārrauga. Tas nozīmē, ka kompetentajām iestādēm jābūt pilnvarām ārkārtas gadījumos pieprasīt, lai fiziskās vai juridiskās personas, kas iesaistās šādos darījumos, sniedz informāciju par iemesliem, kuru dēļ tās iesaistās šādā darījumā.

(29)  EVTI jābūt vispārējām pilnvarām veikt aptauju par jautājumiem vai praksi saistībā ar īsās pozīcijas pārdošanu vai kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu izmantošanu, lai izvērtētu, vai jautājums vai prakse potenciāli neapdraud finanšu stabilitāti vai uzticēšanos tirgum. EVTI jāpublicē ziņojums par konstatētajiem faktiem, kad šāda aptauja tiek veikta un, ja tā uzskata, ka pasākumus nepieciešams ieviest ES līmenī, tās lēmumam vajadzētu būt saistošam kompetentajām iestādēm.

(30)  Tā kā dažus pasākumus var piemērot fiziskām vai juridiskām personām un darbībām ārpus ES, dažās situācijās nepieciešama sadarbība starp kompetentajām iestādēm un trešo valstu iestādēm. Tādēļ kompetentajām iestādēm jāslēdz vienošanās ar trešo valstu iestādēm. EVTI būtu jākoordinē šādu sadarbības vienošanos attīstība un no trešām valstīm saņemtās informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm.

(31)  Šajā Regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti jo īpaši Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (Harta), jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, kas atzītas LESD 16. pantā un Hartas 8. pantā. Finanšu tirgus stabilitātes un ieguldītāju aizsardzības labad jo īpaši ir nepieciešama pārredzamība attiecībā uz neto īsajām pozīcijām, tostarp publiskošana gadījumos, kas paredzēti šajā regulā un ja pārsniegts noteikts slieksnis. Šāda pārredzamība palīdzēs regulatoriem novērot īsās pozīcijas pārdošanu saistībā ar negodīgām stratēģijām un ietekmi uz labi funkcionējošiem tirgiem. Turklāt šāda pārredzamība var palīdzēt novērst informācijas asimetriju, nodrošinot to, ka visi tirgus dalībnieki ir pienācīgi informēti par to, ciktāl īso pozīciju pārdošana ietekmē cenas. Kompetento iestāžu veiktai informācijas apmaiņai vai nodošanai jāatbilst noteikumiem par personas datu nodošanu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(5). EVTI veiktai informācijas apmaiņa vai nodošana jāatbilst noteikumiem par personas datu nodošanu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti(6), kam pilnībā jābūt piemērojamai personas datu apstrādei šīs regulas nolūkā.

(32)  Pamatojoties uz pamatnostādnēm, ko pieņēmusi EVTI, un, ņemot vērā Komisijas paziņojumu par pastiprinātu sankciju režīmu finanšu pakalpojumu nozarē, dalībvalstīm jānosaka noteikumi par soda naudām, ko piemēro, ja tiek pārkāpti šīs regulas noteikumi, un jānodrošina to īstenošana. Soda naudām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Šā procesa galarezultātā ES būtu jāizveido saskaņots sodu režīms.

█

(34)  Lai [..], pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, attiecinot to uz sīkāku informāciju par īso pozīciju aprēķināšanu, ja fiziskai vai juridiskai personai ir nesegta pozīcija kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumos, par noteiktiem informācijas sniegšanas un uzrādīšanas sliekšņiem un turpmākiem kritēriju un faktoru precizējumiem, lai noteiktu, kad negatīvs notikums vai tendence nopietni apdraud finanšu stabilitāti vai uzticēšanos tirgum dalībvalstī vai ES. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. EVTI vajadzētu būt galvenajai lomai deleģētā akta izstrādē, sniedzot padomus Komisijai.

(35)  Komisijai jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā tā izvērtē, cik atbilstīgi ir noteikumi par pārskatu sniegšanu un informācijas publiskas uzrādīšanas sliekšņiem, kā darbojas ierobežojumi un prasības saistībā ar neto īso pozīciju pārredzamību un vai ir atbilstīgi citi ierobežojumi vai nosacījumi attiecībā uz īsās pozīcijas pārdošanu vai kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem.

(36)  Kaut gan valstu kompetentās iestādes ir labākā situācijā, lai pārraudzītu un labāk pārzinātu tendences tirgū, vispārējo ietekmi, kādu rada problēmas saistībā ar īsās pozīcijas pārdošanu un kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem, var pilnībā saprast tikai visas Savienības kontekstā. Šā iemesla dēļ šīs regulas mērķus var labāk sasniegt ES līmenī, ES var pieņemt pasākumus atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteiktajam subsidiaritātes principam. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka vienīgi pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(37)  Tā kā dažas dalībvalstis jau ir ieviesušas ierobežojumus īsās pozīcijas pārdošanai un ir izstrādāti noteikumi par deleģētiem aktiem un saistošiem tehniskiem standartiem, un tie jāpieņem, lai varētu lietderīgi piemērot ieviešamo ietvaru, jāparedz pietiekams laiks,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

2. pants

Definīcijas

1.  Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

e)  “piederības dalībvalsts” attiecībā uz regulētu tirgu, ieguldījumu sabiedrību, daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai ikvienu citu ieguldījumu sabiedrību ir šā regulētā tirgus vai ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts, kā noteikts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 20. apakšpunktā;

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 36. pantu, precizējot šā panta 1. punktā noteiktās definīcijas, jo īpaši precizējot, kad tiek uzskatīts, ka fiziskai vai juridiskai personai pieder finanšu instruments, lai veiktu tādu īsās pozīcijas pārdošanu, kā tā definēta 1. punkta p) apakšpunktā.

3. pants

Īsās un garās pozīcijas

1.  Šīs regulas nolūkā pozīciju, ko veido kāds no še turpmāk minētajiem, uzskata par īsu pozīciju saistībā ar sabiedrības emitēto akciju kapitālu vai dalībvalsts vai ES emitētajiem valsts parāda vērtspapīriem:

2.  Šīs regulas nolūkā pozīciju, ko veido kāds no še turpmāk minētajiem, uzskata par garu pozīciju saistībā ar sabiedrības emitēto akciju kapitālu vai dalībvalsts vai ES emitētajiem valsts parāda vērtspapīriem:

3.  Šā panta 1. punkta nolūkā, aprēķinot īso pozīciju attiecībā uz jebkuru īso pozīciju, kura ir attiecīgās personas īpašumā netieši, tostarp izmantojot jebkādus indeksus, vērtspapīru grozus, līdzdalību biržā tirgotos fondos vai līdzīgās vienībās vai ar to starpniecību, nosaka attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona, kas rīkojas saprātīgi, ņemot vērā publiski pieejamo informāciju par vērtspapīru attiecīgo indeksu vai grozu vai arī par līdzdalības biržā tirgotos fondos vai līdzīgās vienībās veidošanos. Lai izvairītos no jebkādām šaubām šādas īsas pozīcijas aprēķināšanā, ne no vienas personas netiek prasīts iegūt jebkādu reālā laika informāciju no kādas citas personas attiecībā uz šādu veidošanos.

Šā panta 2. punkta nolūkā, aprēķinot garo pozīciju jebkurā gadījumā kā garās pozīcijas tiek iekļauti jebkādi attiecīgās personas īpašumā esošie obligāciju vai parādu vērtspapīri, kas konvertējami attiecīgās sabiedrības emitētajās akcijās.

Šā panta 1. un 2. punkta nolūkā, aprēķinot īso un garo pozīciju saistībā ar valsts parāda vērtspapīriem, aprēķinā iekļauj kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumus, kuri attiecas uz dalībvalsts vai ES saistībām vai ar dalībvalsti vai ES saistītu kredītnotikumu.

4.  Šīs regulas nolūkā pozīcija, kura paliek, kad visas garās pozīcijas, kuras fiziska vai juridiska persona tur saistībā ar sabiedrības emitēto akciju kapitālu, tiek atskaitītas no īsajām pozīcijām, kuras fiziska vai juridiska persona tur saistībā ar šādu kapitālu, uzskata par neto īso pozīciju saistībā ar šīs sabiedrības emitēto akciju kapitālu.

5.  Šīs regulas nolūkā pozīcija, kura paliek, kad visas garās pozīcijas, kuras fiziska vai juridiska persona tur saistībā ar dalībvalsts vai ES emitētajiem valsts parāda vērtspapīriem, tiek atskaitītas no īsajām pozīcijām, kuras fiziska vai juridiska persona tur saistībā ar šiem pašiem parāda vērtspapīriem, uzskata par neto īso pozīciju saistībā ar dalībvalsts vai ES emitētajiem valsts parāda vērtspapīriem.

6.  Valsts parāda vērtspapīru aprēķinu saskaņā ar šā panta 1.–5. punktu veic katra dalībvalsts atsevišķi vai ES, pat ja atsevišķas vienības dalībvalstī vai ES emitē valsts parāda vērtspapīrus dalībvalsts vai ES vārdā.

Fondu pārvaldības gadījumā, ja attiecībā uz konkrētu emitentu tiek īstenotas atšķirīgas ieguldījuma stratēģijas, izmantojot dažādus fondus, kurus pārvalda viens un tas pats fondu pārvaldītājs, neto īsās pozīcijas un neto garās pozīcijas 3., 4. un 5. punktā minētajā nolūkā aprēķina katra fonda līmenī. Ja attiecībā uz konkrētu emitentu tiek īstenota viena un tā pati ieguldījuma stratēģija, izmantojot vairāk nekā vienu fondu, neto īsās pozīcijas un neto garās pozīcijas apkopo par katru fondu. Ja vienā un tai pašā vienībā divus vai vairākus portfeļus diskrecionāri pārvalda, izmantojot vienu un to pašu ieguldījumu stratēģiju attiecībā uz konkrētu emitentu, šīs pozīcijas ir jāapkopo, lai aprēķinātu neto īso pozīciju un neto garo pozīciju. Attiecībā uz klienta portfeļa nediskrecionāru pārvaldīšanu neto īso pozīciju vai neto garo pozīciju aprēķināšana ir klienta juridiskais pienākums.

7.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 36. pantu, precizējot:

4. pants

Nesegtas pozīcijas kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumos

1.  Šīs regulas nolūkā uzskata, ka fiziskai vai juridiskai personai ir nesegta pozīcija kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumos, kuri attiecas uz dalībvalsts vai ES saistībām, ja kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu neizmanto, lai ierobežotu vai nu emitenta saistību nepildīšanas risku, ja fiziskai vai juridiskai personai ir garā pozīcija šā emitenta valsts parāda vērtspapīros, vai arī pret jebkādu aktīvu vai aktīvu portfeļa vērtības samazināšanās risku attiecībā uz fizisku vai juridisku personu, kam ir šādi aktīvi vai aktīvu portfelis, ja šo aktīvu vai aktīvu portfeļa cenas samazināšanās ir cieši saistīta ar dalībvalsts vai ES saistību cenas samazināšanos, ja samazinās dalībvalsts vai ES kredītspēja. Kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līguma partneris, kuram ir pienākums veikt maksājumu vai maksāt kompensāciju saistību nepildīšanas gadījumā vai tāda kredītnotikuma gadījumā, kas ir saistīts ar atsauces vienību, šā punkta nolūkā neveido nesegtu pozīciju, aizbildinoties ar šīm saistībām.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 36. pantu, 1. punkta nolūkā precizējot:

II NODAĻA

NETO ĪSO POZĪCIJU PĀRREDZAMĪBA

5. pants

Kompetento iestāžu informēšana par nozīmīgām neto īsajām pozīcijām akcijās

1.  Fiziska vai juridiska persona, kurai ir neto īsā pozīcija saistībā ar tādas sabiedrības emitēto akciju kapitālu, kuras akcijas iekļautas tirdzniecības vietā, informē attiecīgo kompetento iestādi, kad pozīcija sasniedz attiecīgo slieksni vai kļūst mazāka par slieksni, par kādu jāinformē saskaņā ar šā panta 2. punktu.

2.  Attiecīgais slieksnis, par kādu jāinformē, ir īpatsvars, kas vienāds ar 0,2 % no attiecīgās sabiedrības emitētā akciju kapitāla vērtības un par katru 0,1 % virs tā.

3.  Vajadzības gadījumā Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, EVTI) var izdot un Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai nosūtīt atzinumu par nepieciešamību pielāgot šā panta 2. punktā minētos sliekšņus, ņemot vērā tendences finanšu tirgos. Izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 36. pantu, Komisija triju mēnešu laikā no EVTI atzinuma saņemšanas var pārveidot šā panta 2. punktā minētos sliekšņus, ņemot vērā tendences finanšu tirgū.

3.a  Informēšanu saskaņā ar šo pantu veic atbilstoši 9. pantam, un neto īso pozīciju aprēķināšanu veic saskaņā ar 3. pantu.

6. pants

Ziņošana kompetentajām iestādēm par īso pozīciju pārdošanu

Visas ieguldījumu sabiedrības un visi regulētā tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas dalībnieki informācijā par veiktajiem darījumiem, kas norādīta Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. punktā, iekļauj datus, kas attiecībā uz darījumiem ar akcijām raksturo, vai darījums ir uzskatāms par īsās pozīcijas pārdošanu. Starpnieki, kuri veic īsās pozīcijas pārdošanu, to tirdzniecības dienas beigās norāda attiecīgajai kompetentajai iestādei informācijā par veiktajiem šādas pārdošanas darījumiem. Šādu informāciju neuzrāda sabiedrībai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 36. pantu, precizējot, kā šādu informāciju dara zināmu kompetentajām iestādēm.

7. pants

Informācijas par nozīmīgām akciju neto īsajām pozīcijām publiska uzrādīšana

1.  Attiecīgā kompetentā iestāde publicē detalizētu informāciju par pozīciju, ja pozīcija sasniedz attiecīgo slieksni vai kļūst mazāka par tādu slieksni, kas jāpublisko saskaņā ar šā panta 2. punktu. Uzrādot šādu informāciju, netiek atklāts neto īsās pozīcijas turētājs.

2.  Attiecīgais publiski uzrādāmais slieksnis ir īpatsvars, kas vienāds ar 0,5 % no attiecīgās sabiedrības emitētā akciju kapitāla vērtības un par katru 0,1 % virs tā.

3.  Vajadzības gadījumā EVTI var izstrādāt un Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai nosūtīt atzinumu par nepieciešamību pielāgot šā panta 2. punktā minētos sliekšņus, ņemot vērā tendences finanšu tirgos.

Izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 36. pantu, Komisija triju mēnešu laikā no EVTI atzinuma saņemšanas var pārveidot šā panta 2. punktā minētos sliekšņus, ņemot vērā tendences finanšu tirgū.

3.a  Informēšanu saskaņā ar šo pantu veic atbilstoši 9. pantam un neto īsās pozīcijas aprēķina saskaņā ar 3. pantu.

8. pants

Kompetento iestāžu informēšana par nozīmīgām neto īsajām pozīcijām valsts parāda vērtspapīros un kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumos

1.  Fiziska vai juridiska persona, kurai ir neto īsā pozīcija attiecībā uz dalībvalsts vai ES emitētajiem valsts parāda vērtspapīriem, informē attiecīgo kompetento iestādi, ja šāda pozīcija sasniedz attiecīgo dalībvalsts vai ES slieksni, par kādu jāinformē, vai kļūst mazāka par šādu slieksni.

█

2.  Attiecīgos sliekšņus, par kādiem jāinformē, veido sākotnējais apjoms un tad papildu pakāpeniski pieaugošs līmenis katrai dalībvalstij un ES, kā noteikts pasākumos, ko Komisija veic saskaņā ar šā panta 3. punktu. ESMA savā tīmekļa vietnē publicē katrai dalībvalstij noteikto slieksni, par kuru jāinformē.

3.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 36. pantu, precizējot 2. punktā minētos apjomus un pakāpeniski pieaugošos līmeņus atbilstoši šādiem nosacījumiem:

3.a  Informēšanu saskaņā ar šo pantu veic atbilstoši 9. pantam, un neto īsās pozīcijas aprēķina saskaņā ar 3. pantu.

9. pants

Informācijas sniegšanas un uzrādīšanas metode

1.  Sniedzot informāciju saskaņā ar 5. ▌vai 8. pantu, jānorāda sīka informācija par tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kurai ir attiecīgā pozīcija, attiecīgās pozīcijas apmērs, emitents, saistībā ar kuru tur attiecīgo pozīciju, un attiecīgās pozīcijas izveidošanas, maiņas vai turējuma izbeigšanas datums.

Uzrādot informāciju saskaņā ar 7. pantu, anonīmā veidā iekļauj sīku informāciju par attiecīgās pozīcijas apmēru, emitentu, saistībā ar kuru tur attiecīgo pozīciju, un attiecīgās pozīcijas izveidošanas, maiņas vai turējuma izbeigšanas datumu.

Regulas 5., 7. un 8. panta nolūkā fiziskas un juridiskas personas, kuras tur nozīmīgas neto īsās pozīcijas, piecus gadus glabā datus par bruto pozīcijām, kuras veido nozīmīgu neto īso pozīciju.

2.  Attiecīgais laiks neto īsās pozīcijas aprēķināšanai ir tās tirdzniecības dienas beigās, kurā fiziskai vai juridiskai personai ir attiecīgā pozīcija, izņemot automātiskas nakts tirdzniecības gadījumus, kad atsaucei vajadzētu būt T+1. Informāciju sniedz vai uzrāda ne vēlāk kā plkst. 15.30 nākamajā tirdzniecības dienā.

3.  Informāciju attiecīgajai kompetentajai iestādei sniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1287/2006 12. panta 1. punktā noteikto sistēmu.

4.  Kā noteikts 7. pantā, informāciju uzrāda publiski tā, lai tiktu nodrošināta ātra un nediskriminējoša pieeja informācijai. Informācijai jābūt pieejamai akciju emitenta izcelsmes dalībvalsts oficiāli noteiktā sistēmā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū(9) 21. panta 2. punktā.

5.  Lai nodrošinātu šā panta 1. punkta konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulējošu tehnisku standartu projektu, lai sīkāk precizētu informāciju, kas jāsniedz šā panta 1. punkta nolūkā. EVTI šo regulējošo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz [2011. gada 31. decembrim].

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulējošos tehniskos standartus ▌saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

█

6.  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā panta 4. punkta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, precizējot informācijas publiskās uzrādīšanas līdzekļus. Minēto tehnisko īstenošanas standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [2011. gada 31. decembrim].

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

10. pants

Piemērošana ārpus Eiropas Savienības

Prasības informācijas sniegšanai un uzrādīšanai saskaņā ar 5., 7. un 8. pantu piemēro fiziskām vai juridiskām personām neatkarīgi no tā, vai to juridiskā adrese atrodas vai neatrodas ES un vai tās ir reģistrētas ES vai nav.

11. pants

Informācija, kas jāsniedz EVTI

1.  Kompetentās iestādes reizi ceturksnī sniedz EVTI kopsavilkuma informāciju par neto īsajām pozīcijām attiecībā uz akcijām un valsts parāda vērtspapīriem ▌, attiecībā uz kuriem tās ir attiecīgās kompetentās iestādes un saņem informāciju saskaņā ar 5.–8. pantu.

2.  Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var jebkurā brīdī no dalībvalsts attiecīgās kompetentās iestādes pieprasīt papildu informāciju par neto īsajām pozīcijām attiecībā uz akcijām vai valsts parāda vērtspapīriem ▌.

Kompetentā iestāde sniedz pieprasīto informāciju EVTI vēlākais septiņu kalendāro dienu laikā. Gadījumos, ja negatīvi notikumi vai tendences nopietni apdraud finanšu stabilitāti un uzticēšanos tirgum šajā vai citā dalībvalstī, kompetentā iestāde prasīto informāciju EVTI iesniedz 24 stundu laikā.

2.a  Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulējošu tehnisku standartu projektu, kurā sīki precizē informāciju, kas jāpaziņo atbilstoši šā panta 1. un 2. punktam. EVTI iesniedz Komisijai minēto regulējošo tehnisko standartu projektu līdz [2011. gada 31. decembrim].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulējošos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

2.b  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā panta 1. punkta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehniskos standartus, kuros nosaka tās informācijas formātu, kas jāsniedz saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu. Minēto tehnisko īstenošanas standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [2011. gada 31. decembrim].

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

III NODAĻA

RĪCĪBA ĪSĀS POZĪCIJAS PĀRDOŠANAS UN KREDĪTSAISTĪBU NEPILDĪŠANAS MIJMAIŅAS LĪGUMU GADĪJUMĀ

12. pants

Ierobežojumi attiecībā uz nesegtu īsās pozīcijas pārdošanu un kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem

1.  Fiziska vai juridiska persona drīkst iesaistīties tikai tādu akciju īsās pozīcijas pārdošanā, kuras atļauts tirgot tirdzniecības vietā, vai valsts parāda instrumentu īsās pozīcijas pārdošanā, ja tirdzniecības dienas beigās ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

1.a  Fiziska vai juridiska persona ir tiesīga slēgt kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumus attiecībā uz dalībvalsts vai Savienības saistībām tikai tad, ja šāda darījuma rezultātā kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumā nerodas 4. pantā minētā nesegtā pozīcija.

2.  Lai nodrošinātu šā panta normu konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulējošu tehnisko standartu projektu, lai noteiktu tādus nolīgumus vai kārtību, kuri atbilstīgi nodrošina, ka akcijas vai valsts parāda vērtspapīri būs pieejami norēķina veikšanai. EVTI īpaši ņem vērā nepieciešamību saglabāt tirgu efektivitāti, īpaši valsts obligāciju tirgu un valsts obligāciju pārdošanas ar atpirkšanu (repo) līgumu tirgu efektivitāti. EVTI regulējošo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai vēlākais līdz 2011. gada 31. decembrim.

Komisiju pilnvaro pieņemt pirmajā daļā minētos regulējošos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

█

14. pants

Atbrīvojums, ja galvenā tirdzniecības vieta atrodas ārpus ES

1.  Sabiedrības akcijām, kas iekļautas tirdzniecības vietā ES, nepiemēro 5., 7., 12. un 13. pantu, ja šo akciju galvenā tirdzniecības vieta atrodas valstī ārpus ES.

2.  Attiecībā uz sabiedrības akcijām, kas tiek tirgotas tirdzniecības vietās ES un tirdzniecības vietā ārpus ES, attiecīgā kompetentā iestāde vismaz reizi divos gados nosaka, vai galvenā tirdzniecības vieta šīm akcijām atrodas ārpus ES.

Attiecīgā kompetentā iestāde informē EVTI par šādām akcijām, saistībā ar kurām tā konstatē, ka to galvenā tirdzniecības vieta atrodas ārpus ES.

Reizi divos gados EVTI publicē tādu akciju sarakstu, kuru galvenā tirdzniecības vieta atrodas ārpus ES. Saraksts ir spēkā divus gadus.

3.  Lai nodrošinātu šā panta normu konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulējošu tehnisko standartu projektu, kas precizē apgrozījuma aprēķina metodi, lai noteiktu akciju galveno tirdzniecības vietu. EVTI iesniedz Komisijai minēto regulējošo tehnisko standartu projektus līdz 2011. gada 31. decembrim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulējošos tehniskos standartus ▌saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

4.  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā panta 1. un 2. punkta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu:

Minēto tehnisko īstenošanas standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [2011. gada 31. decembrim].

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

15. pants

Atbrīvojums tirgus uzturētāja un primārā tirgus operācijām

1.  Regulas 5., 6., 7., 8. un 12. pantu nepiemēro tirgus uzturēšanas darbībām. ▌

2.  Saskaņā ar 36. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuri nosaka, ka trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina, ka šajā trešajā valstī reģistrēts tirgus atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras šā panta 1. punktā noteikto atbrīvojumu piemērošanas nolūkā ir līdzvērtīgas prasībām, kas rodas no Direktīvas 2004/39/EK III sadaļas, Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)(10) un Direktīvas 2004/109/EK un uz ko šajā trešā valstī attiecas efektīva uzraudzība un īstenošana.

3.  Regulas 8. un 12. pantu nepiemēro fiziskas vai juridiskas personas darbībai, ja tā darbojas kā pilnvarots primārais tirgotājs atbilstīgi nolīgumam ar valsts parāda vērtspapīru emitentu un darbojas kā galvenais tirgotājs attiecībā uz finanšu instrumentu saistībā ar primārā un sekundārā tirgus operācijām ar valsts parāda vērtspapīriem.

4.  Regulas 5., 6., 7. un 12. pantu nepiemēro fiziskai vai juridiskai personai, kad tā iesaistās īsās pozīcijas pārdošanā ar vērtspapīriem vai kad tai ir neto īsā pozīcija saistībā ar stabilizācijas veikšanu saskaņā ar III nodaļu Komisijas 2003. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 2273/2003, ar ko Direktīvu 2003/6/EK īsteno saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju(11).

5.  Šā panta 1. un 3. punktā minētos atbrīvojumus piemēro tikai tad, ja attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona vispirms rakstiski informējusi savas izcelsmes valsts kompetento iestādi par to, ka tā plāno izmantot atbrīvojumu. Kompetentā iestāde jāinformē ne vēlāk kā 30 kalendārās dienas, pirms fiziskā vai juridiskā persona plāno izmantot atbrīvojumu.

6.  Izcelsmes valsts kompetentā iestāde var aizliegt izmantot atbrīvojumu, ja tā uzskata, ka fiziskā vai juridiskā persona neatbilst nosacījumiem attiecībā uz atbrīvojumu. Aizliegumu nosaka 30 kalendārajām dienām, kā noteikts šā panta 1. punktā, vai vēlāk, ja kompetentā iestāde pārliecinās, ka notikušas pārmaiņas personas apstākļos, kuru dēļ persona vairs neatbilst nosacījumiem.

7.  Trešās valsts vienība, kas nav reģistrēta ES, nosūta šā panta 5. punktā minēto paziņojumu savas galvenās tirdzniecības vietas ES kompetentajai iestādei, kurā tā veic tirdzniecību.

8.  Fiziska vai juridiska persona, kas sniegusi informāciju saskaņā ar šā panta 5. punktu, iespējami drīz rakstiski informē savas izcelsmes valsts kompetento iestādi, ja notikušas pārmaiņas, kas ietekmē tās tiesības izmantot atbrīvojumu.

9.  Izcelsmes valsts kompetentā iestāde var pieprasīt, lai fiziska vai juridiska persona, kas darbojas, izmantojot šā panta 1., 3. vai 4. punktā noteiktos atbrīvojumus, rakstiski iesniedz informāciju par savām turētajām īsajām pozīcijām vai darbībām, ko tā veic, izmantojot atbrīvojumu. Fiziskai vai juridiskai personai jāsniedz informācija ne vēlāk kā četru kalendāro dienu laikā pēc pieprasījuma izteikšanas.

10.  Attiecīgajai kompetentajai iestādei divu nedēļu laikā pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar šā panta 5. vai 8. punktu jāinformē EVTI par ikvienu tirgus uzturētāju un pilnvarotu primāro tirgotāju, kuri izmanto atbrīvojumu, un par ikvienu tirgus uzturētāju un pilnvarotu primāro tirgotāju, kuri vairs neizmanto atbrīvojumu.

11.  EVTI publicē savā tīmekļa vietnē to tirgus uzturētāju un pilnvaroto primāro tirgotāju sarakstu, kuri izmanto atbrīvojumu, un saraksts regulāri jāatjaunina.

V NODAĻA

KOMPETENTO IESTĀŽU UN EVTI PILNVARAS IEJAUKTIES

1. iedaļa

Kompetento iestāžu pilnvaras

16. pants

Informācijas uzrādīšana ārkārtas situācijā

1.  Dalībvalsts kompetentā iestāde var pieprasīt, lai fiziskas vai juridiskas personas, kam ir neto īsās pozīcijas saistībā ar īpašiem finanšu instrumentiem vai finanšu instrumentu kategorijām, sniedz tai informāciju vai publiski uzrāda sīkāku informāciju par pozīciju, ja pozīcija sasniedz slieksni, par kuru jāinformē, vai kļūst mazāka par šādu slieksni, ko noteikusi kompetentā iestāde, ja ir izpildītas divas šādas prasības:

2.  Šā panta 1. punktu nepiemēro finanšu instrumentiem, saistībā ar kuriem 5.–8. pantā jau pieprasīta pārredzamība.

16.a pants

Informēšana prasība aizdevējiem ārkārtas apstākļos

1.  Dalībvalsts kompetentā iestāde var veikt šā panta 2. punktā minētos pasākumus, ja ir izpildīti divi šādi nosacījumi:

2.  Dalībvalsts kompetentā iestāde ir tiesīga pieprasīt, lai fiziska vai juridiska persona, kas ir iesaistīta īpašu finanšu instrumentu vai noteiktas kategorijas finanšu instrumentu aizdošanā, informē par visiem tādas maksas pieaugumiem, kas pieprasīta par aizdošanu.

17. pants

Ierobežojumi veikt īsās pozīcijas pārdošanu un līdzīgus darījumus ārkārtas situācijās

1.  Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas finanšu instrumenta galvenā tirdzniecības vieta, var veikt šā panta 2. vai 3. punktā minētos pasākumus, ja ir izpildīti divi šādi nosacījumi:

2.  Dalībvalsts kompetentā iestāde var aizliegt vai noteikt nosacījumus attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām, kuras iesaistās:

3.  Dalībvalsts kompetentā iestāde var neļaut fiziskai vai juridiskai personai iesaistīties darījumā, kas saistīts ar finanšu instrumentiem, vai ierobežot tādu darījumu vērtību ar finanšu instrumentiem, kādos tā var iesaistīties.

4.  Saskaņā ar šā panta 2. vai 3. punktu pasākumu var piemērot darījumiem, kuri attiecas uz visiem finanšu instrumentiem, noteiktas kategorijas finanšu instrumentiem vai īpašiem finanšu instrumentiem. Pasākumu var piemērot noteiktos apstākļos vai uz to var attiekties attiecīgās kompetentās iestādes noteikti izņēmumi. Izņēmumus īpaši var precizēt, lai tos piemērotu tirgus uzturētāja darbībām vai primārā tirgus darbībām.

18. pants

Ierobežojumi veikt kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumus ārkārtas situācijās

1.  Dalībvalsts kompetentā iestāde var ierobežot fiziskas vai juridiskas personas iesaistīšanos kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījumos, kas saistīti ar piederības dalībvalsts parakstītajām saistībām, vai ierobežot tādu kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu nesegtu pozīciju vērtību, kuros var iesaistīties fiziskas vai juridiskas personas un kuri attiecas uz piederības dalībvalsts parakstītajām saistībām, ja ir izpildīti divi šādi nosacījumi:

2.  Šā panta 1. punktā minēto pasākumu var piemērot noteiktas kategorijas kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījumiem vai īpašiem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījumiem. Pasākumu var piemērot noteiktos apstākļos vai uz to var attiekties attiecīgās kompetentās iestādes noteikti izņēmumi. Izņēmumus īpaši var precizēt, lai tos piemērotu tirgus uzturētāja darbībām vai primārā tirgus darbībām.

2.a   Ja nelabvēlīgu notikumu vai tendenču novēršanas nolūkā šis pasākums ir jāveic Eiropas Savienības līmenī, kompetentā iestāde, kas saskaņā ar 1. punktu ir piemērojusi pasākumu, var aicināt EVTI apsvērt iespēju izmantot tiesības, kas tai paredzētas 24. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

19. pants

Pilnvaras īslaicīgi ierobežot finanšu instrumentu īsās pozīcijas pārdošanu ievērojamas cenu pazemināšanās gadījumā

1.  Ja vienas tirdzniecības dienas laikā finanšu instrumenta cena kādā tirdzniecības vietā pazeminās par vērtību, kas norādīta šā panta 4. punktā, salīdzinājumā ar noslēguma cenu šajā pašā vietā iepriekšējā tirdzniecības dienā, šīs tirdzniecības vietas izcelsmes valsts kompetentajai iestādei jāapsver, vai nav pareizāk aizliegt vai ierobežot fizisku vai juridisku personu iesaistīšanos īsās pozīcijas pārdošanā ar šiem finanšu instrumentiem šajā tirdzniecības vietā vai kā citādi ierobežot darījumus ar šo finanšu instrumentu šajā tirdzniecības vietā, lai nepieļautu šā finanšu instrumenta cenas haotisku pazemināšanos.

Ja saskaņā ar šā panta 1. punktu kompetentā iestāde pārliecinās, ka ir pareizāk tā darīt, tā akciju vai parāda instrumentu gadījumā aizliedz vai ierobežo personu iesaistīšanos nākotnes pārdošanas darījumos tirdzniecības vietā vai cita veida finanšu instrumenta gadījumā ierobežo darījumus ar šo finanšu instrumentu šajā tirdzniecības vietā.

2.  Pasākumu piemēro uz laiku, kas nepārsniedz tās tirdzniecības dienas beigas, kas seko tirdzniecības dienai, kurā notikusi cenas pazemināšanās. Dalībvalsts kompetentā iestāde ir tiesīga pagarināt pasākuma piemērošanas laiku, ja pagarinājumu nosaka šā pasākuma piemērošanas iemesli.

3.  Pasākumu var piemērot noteiktos apstākļos vai uz to var attiekties attiecīgās kompetentās iestādes noteikti izņēmumi. Izņēmumus īpaši var precizēt, lai tos piemērotu tirgus uzturētāja darbībām vai primārā tirgus darbībām.

3.a   Pēc tam, kad ir saņemta informācija no kompetentās iestādes par aizliegumu vai ierobežojumu fiziskai vai juridiskai personai konkrētajā tirdzniecības vietā veikt finanšu instrumenta īsās pozīcijas pārdošanu vai par cita veida šķēršļiem šādu darījumu veikšanai ar šo finanšu instrumentu konkrētajā tirdzniecības vietā, EVTI pirms nākamās tirdzniecības dienas sākuma apsver, vai šis pasākums būtu jāpiemēro attiecībā uz visām tirdzniecības vietām, kurās veic darījumus ar attiecīgo finanšu instrumentu, uz kuru attiecas 24. pantā minētais pasākums.

4.  Vērtības samazinājums ir 10 % vai vairāk akciju gadījumā, un citām finanšu instrumentu kategorijām Komisija precizē apmēru.

Vajadzības gadījumā EVTI ir tiesīga izdot un Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai nosūtīt atzinumu par nepieciešamību pielāgot šā panta 4. punktā minētos sliekšņus, ņemot vērā tendences finanšu tirgos.

Komisija trīs mēnešu laikā pēc EVTI atzinuma saņemšanas saskaņā ar 36. pantu pieņem deleģētos aktus, kuros precizē iespējamos piemērošanas periodus un vērtības samazināšanos finanšu instrumentiem▌, ņemot vērā katras finanšu instrumentu kategorijas īpatnības un svārstību atšķirības.

5.  Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulējošu tehnisko standartu projektu, lai precizētu aprēķina metodi 10 % vērtības samazinājumam akcijām, un Komisijas precizēto vērtības samazinājumu, kas noteikts šā panta 4. punktā. EVTI šo regulējošo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai vēlākais līdz 2011. gada 31. decembrim.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulējošos tehniskos standartus ▌saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

20. pants

Ierobežojumu periods

Ikviena pasākuma, ko piemēro saskaņā ar 16., 16.a, 17. un 18. pantu, sākotnējais periods nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus no 21. pantā minētā paziņojuma publicēšanas dienas.

Ikvienu šādu pasākumu var turpmāk atjaunot uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus vienā reizē, ja to joprojām nosaka šāda pasākuma piemērošanas iemesli. Ja pasākums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis triju mēnešu laika periods, tas automātiski zaudē spēku.

21. pants

Paziņojums par ierobežojumiem

1.  Kompetentā iestāde savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par lēmumu noteikt vai atjaunot 16.–19. pantā minētos pasākumus.

2.  Paziņojumā iekļauj sīkāku informāciju par:

3.  Ikviens 16.–19. pantā minētais pasākums stājas spēkā tad, kad tiek publicēts paziņojums, vai paziņojumā noteiktā laikā, kas ir pēc publicēšanas, un to piemēro tikai tādiem darījumiem, kuros iesaistās pēc pasākuma stāšanās spēkā.

22. pants

EVTI un citu kompetento iestāžu informēšana

1.  Pirms kādu 16., 16.a, 17. vai 18. pantā minēto ierobežojumu noteikšanas vai atjaunošanas un pirms kādu 19. pantā noteiktu ierobežojumu noteikšanas kompetentā iestāde informē EVTI un citas kompetentās iestādes par tās ieteikto pasākumu.

2.  Paziņojumā iekļauj sīkāku informāciju par ieteikto pasākumu, finanšu instrumentu kategoriju un darījumiem, uz ko tas attieksies, apliecinājumu, kas pamato iemeslus, un pasākumu plānoto spēkā stāšanās laiku.

3.  Informācija par priekšlikumu noteikt vai atjaunot pasākumu saskaņā ar 16., 16.a, 17. vai 18. pantu jāsniedz ne vēlāk kā 24 stundas pirms pasākuma plānotās stāšanās spēkā vai atjaunošanas. Izņēmuma gadījumos kompetentā iestāde var sniegt informāciju vēlāk nekā 24 stundas pirms plānotās pasākuma stāšanās spēkā, ja to nav bijis iespējams izdarīt 24 stundas iepriekš. Paziņojumu saskaņā ar 19. pantu dara zināmu pirms pasākuma plānotās stāšanās spēkā.

4.  Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas saņem paziņojumu saskaņā ar šo pantu, var veikt pasākumus saskaņā ar 16.–19. pantu attiecīgajā dalībvalstī, ja tā pārliecinās, ka pasākums ir nepieciešams, lai palīdzētu citai kompetentajai iestādei. Kompetentajai iestādei arī jāpaziņo saskaņā ar šā panta 1.–3. punktu, ja tā iesaka veikt pasākumu.

2. iedaļa

EVTI pilnvaras

23. pants

EVTI veikta koordinācija

1.  EVTI veic veicinātāja un koordinatora lomu saistībā ar kompetento iestāžu veiktajiem pasākumiem saskaņā ar I iedaļu. Īpaši EVTI nodrošina, ka kompetentās iestādes ievēro konsekventu pieeju attiecībā uz I iedaļā minētajiem pasākumiem, īpaši attiecībā uz gadījumiem, kad jāizmanto pilnvaras iejaukties saskaņā ar I iedaļu, noteikto pasākumu raksturs un pasākumu uzsākšana un ilgums.

2.  Pēc 22. pantā noteiktā paziņojuma saņemšanas par pasākumu, ko plāno noteikt vai atjaunot saskaņā ar 16., 16.a, 17. vai 18. pantu, EVTI 24 stundu laikā sagatavo lēmumu par to, vai tā uzskata, ka pasākums vai ieteiktais pasākums ir nepieciešams ārkārtas situācijas risināšanai. Lēmumā norāda, vai EVTI uzskata, ka negatīvie notikumi vai tendences nopietni apdraud finanšu stabilitāti vai uzticēšanos tirgum vienā vai vairākās dalībvalstīs, vai pasākums vai ieteiktais pasākums ir atbilstīgs un samērīgs apdraudējuma risināšanai un vai pasākuma ieteiktais ilgums ir pamatots. Ja EVTI uzskata, ka citu kompetento iestāžu veikts pasākums ir nepieciešams apdraudējuma risināšanai, tā to arī norāda lēmumā un šīm kompetentajām iestādēm pieprasa attiecīgos pasākumus īstenot 24 stundu laikā. Lēmumu publicē EVTI tīmekļa vietnē.

3.  Ja EVTI uzskata, ka pasākums būtu jāīsteno Savienības līmenī, tās lēmums kompetentajām iestādēm ir saistošs un ir jāizpilda 24 stundu laikā.

3.a   EVTI šajā pantā minētos pasākumus pārskata regulāri, bet ne retāk kā reizi trīs mēnešos. Ja pasākums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis triju mēnešu laikposms, tas automātiski zaudē spēku.

24. pants

EVTI pilnvaras iejaukties

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 5. punktu, ja ir izpildīti visi šā panta 2. punkta nosacījumi, EVTI veic vienu vai vairākus šādus pasākumus:

pasākumu var piemērot noteiktos apstākļos vai uz to var attiekties attiecīgās kompetentās iestādes noteikti izņēmumi. Izņēmumus īpaši var precizēt, lai tos piemērotu tirgus uzturētāja darbībām vai primārā tirgus darbībām.

2.  EVTI tikai pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu tikai tad, ja īstenojas divi šādi nosacījumi:

3.  Veicot šā panta 1. punktā minētos pasākumus, EVTI ņem vērā to, kādā mērā šie pasākumi:

Ja kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes veikušas pasākumu saskaņā ar 16., 16.a, 17. vai 18. pantu, EVTI var veikt ikvienu šā panta 1. punktā minēto pasākumu, nesagatavojot lēmumu, kā noteikts 23. pantā.

4.  Pirms lēmuma par šā panta 1. punktā noteikta pasākuma noteikšanu vai atjaunošanu pieņemšanas EVTI vajadzības gadījumā apspriežas ar ESRK un citām attiecīgajām iestādēm.

5.  Pirms lēmuma par šā panta 1. punktā noteikta pasākuma noteikšanu vai atjaunošanu pieņemšanas EVTI informē kompetentās iestādes par ieteikto pasākumu. Paziņojumā iekļauj sīkāku informāciju par ieteikto pasākumu, finanšu instrumentu kategoriju un darījumiem, uz ko tas attieksies, apliecinājumu, kas pamato iemeslus, un pasākumu spēkā stāšanās laiku.

6.  Informācija jāsniedz ne vēlāk kā 24 stundas pirms pasākuma stāšanās spēkā vai atjaunošanas. Izņēmuma gadījumos EVTI var sniegt informāciju mazāk nekā 24 stundas pirms plānotās pasākuma stāšanās spēkā, ja to nav bijis iespējams izdarīt 24 stundas iepriekš.

7.  EVTI savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par jebkādu lēmumu noteikt vai atjaunot kādu šā panta 1. punktā minēto pasākumu. Paziņojumā vismaz precizē šādu informāciju par:

8.  Pasākums stājas spēkā, kad tiek publicēts paziņojums, vai paziņojumā norādītā laikā, kas ir pēc publicēšanas, un to piemēro tikai attiecībā uz darījumu, kurā iesaistās pēc pasākuma stāšanās spēkā.

9.  EVTI pārskata 1. punktā minētos pasākumus ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi trijos mēnešos. Ja pasākums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis triju mēnešu laikposms, tas automātiski zaudē spēku. Pasākumu atjaunošanai piemēro šā panta 2.–8. punktu.

10.  Šajā pantā minētais EVTI pieņemtais pasākums dominē pār jebkuru citu pasākumu, ko kompetentā iestāde veikusi saskaņā ar I iedaļu.

25. pants

Negatīvu notikumu vai tendenču turpmāka precizēšana

Komisija saskaņā ar 36. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuros precizētu kritērijus un faktorus, kuri jāņem vērā kompetentajām iestādēm un EVTI, nosakot, kad rodas 16., 16.a, 17., 18. un 23. pantā minētie negatīvie notikumi vai tendences un 24. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie apdraudējumi.

VI NODAĻA

KOMPETENTO IESTĀŽU LOMA

26. pants

Kompetentās iestādes

Katra dalībvalsts šīs regulas nolūkā ieceļ kompetento iestādi. Minētās kompetentās iestādes ir valsts iestādes. Dalībvalstis par šādiem lēmumiem informē Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentās iestādes.

27. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras

1.  Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm jābūt visām nepieciešamajām uzraudzības un pārbaužu veikšanas pilnvarām savas darbības veikšanai. Tās savas pilnvaras īsteno kādā no še turpmāk minētajiem veidiem:

2.  Lai pildītu savus pienākumus, dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem jābūt šādām pilnvarām:

3.  Neskarot šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm jābūt pilnvarām atsevišķos gadījumos pieprasīt, lai fiziska vai juridiska persona, kura iesaistās kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījumā, sniedz šādu informāciju:

28. pants

EVTI aptaujas

Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas EVTI var veikt aptauju par konkrētu jautājumu vai praksi saistībā ar īsās pozīcijas pārdošanu vai kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu izmantošanu, lai izvērtētu, vai jautājums vai prakse potenciāli apdraud finanšu stabilitāti vai uzticēšanos tirgum ES.

EVTI trīs mēnešu laikā pēc aptaujas beigām publicē pārskatu, izklāstot konstatētos faktus un ieteikumus saistībā ar jautājumu vai praksi.

29. pants

Dienesta noslēpums

1.  Pienākums saglabāt dienesta noslēpumu attiecas uz visām fiziskām vai juridiskām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs vai citās iestādēs, vai fiziskām vai juridiskām personās, kurām kompetentā iestāde deleģējusi uzdevumus, tostarp revidentiem un ekspertiem, ar kuriem kompetentā iestāde slēgusi līgumus. Konfidenciālu informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, nevar izpaust citām fiziskām vai juridiskām personām vai iestādēm, izņemot gadījumus, kad informācijas izpaušana nepieciešama tiesvedībai.

2.  Visa informācija, ar ko kompetentās iestādes apmainās saskaņā ar šo regulu un kas skar darījumu vai darbības apstākļus vai citus ekonomiska vai personiska rakstura jautājumus, uzskatāma par konfidenciālu informāciju uz laikposmu, kas nav ilgāks par 10 gadiem, un uz to attiecas dienesta noslēpums, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde informācijas paziņošanas laikā paziņo, ka informāciju drīkst izpaust.

30. pants

Pienākums sadarboties

Dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas, ja tas nepieciešams vai ir noderīgi šīs regulas nolūkā. Īpaši kompetentās iestādes bez liekas vilcināšanās nodrošina citām iestādēm informāciju, kas ir svarīga to pienākumu veikšanai saskaņā ar šo regulu.

30.a pants

Sadarbība ar EVTI

1.  Kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI šīs direktīvas piemērošanas nolūkā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

2.  Kompetentās iestādes nekavējoties sniedz EVTI informāciju, kas ir nepieciešama tās pienākumu veikšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

31. pants

Sadarbība klātienes pārbaužu vai izmeklēšanas pieprasījumu gadījumos

1.  Kādas dalībvalsts kompetentā iestāde var lūgt citas dalībvalsts kompetentās iestādes palīdzību saistībā ar klātienes pārbaudi.

Kompetentā iestāde informē EVTI par ikvienu šā panta 1. punktā minēto pieprasījumu. Ja pārbaudei ir pārrobežu ietekme, EVTI koordinē šo pārbaudi.

2.  Ja kompetentā iestāde saņem citas dalībvalsts kompetentās iestādes lūgumu veikt klātienes pārbaudi, tā var:

2.a   EVTI arī pati var veikt visas nepieciešamās klātienes pārbaudes ar vai bez brīdinājuma..

EVTI var pieprasīt dalībvalstu kompetentajām iestādēm veikt konkrētus izmeklēšanas uzdevumus un klātienes pārbaudes.

32. pants

Sadarbība ar trešām valstīm

1.  Kompetentās iestādes slēdz sadarbības nolīgumus ar trešo valstu kompetentajām iestādēm par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm, saistību izpildi trešās valstīs saistībā ar šo regulu un līdzīgiem pasākumiem, ko veic šo valstu kompetentās iestādes papildus pasākumiem, kuri veikti saskaņā ar 16.–25. pantu.

Kompetentā iestāde informē EVTI un citas kompetentās iestādes, ja tā iesaka slēgt šādus nolīgumus.

1.a   Saskaņā ar 30.a pantu kompetentās iestādes no trešo valstu uzraudzības iestādēm iegūto informāciju nodod EVTI.

2.  EVTI koordinē starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un trešo valstu attiecīgajām uzraudzības iestādēm noslēgto sadarbības nolīgumu attīstību. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 EVTI 16. pantu EVTI pieņem pamatnostādnes par tādu nolīguma paraugformu sagatavošanu, kas ir jāizmanto kompetentajām iestādēm.

EVTI arī koordinē tādas informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas iegūta no trešo valstu uzraudzības iestādēm un kas var būt svarīga, veicot 16.–25. pantā minētos pasākumus.

3.  Kompetentās iestādes slēdz sadarbības nolīgumus par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm tikai tad, ja uz sniegto informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kuras ir vismaz līdzvērtīgas 29. pantā minētajām garantijām. Šādas informācijas apmaiņu paredz kompetento iestāžu uzdevumu veikšanai.

33. pants

Personas datu nodošana un glabāšana

Personas datu nodošanai starp dalībvalstīm vai dalībvalsti un trešo valsti dalībvalstis piemēro Direktīvu 95/46/EK. Ja personas datus EVTI nodod dalībvalstīm vai trešai valstij, EVTI ievēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.

Datu glabāšanas maksimālais laiks ir pieci gadi.

34. pants

Informācijas uzrādīšana trešām valstīm

Dalībvalsts kompetentā iestāde var nodot trešās valsts kompetentajai iestādei datus un datu analīzi, ja ir izpildīti Direktīvas 95/46/EK 25. vai 26. panta nosacījumi un tikai katrā konkrētajā gadījumā. Dalībvalsts kompetentā iestāde pārliecinās, ka datu nodošana nepieciešama šīs regulas nolūkā. Datu nodošanu veic tikai tad, ja trešā valsts garantē, ka dati netiks nodoti citai trešai valstij, ja tai nav dalībvalsts kompetentās iestādes nepārprotamas rakstiskas atļaujas.

Dalībvalsts kompetentajai iestādei informācija, kas ir konfidenciāla saskaņā ar 29. pantu un ko tā saņēmusi no citas dalībvalsts kompetentās iestādes, jāuzrāda trešās valsts uzraudzības iestādei tikai tad, ja attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei ir nepārprotama tās kompetentās iestādes piekrišana, kura nosūtījusi informāciju, un, ja iespējams, informāciju uzrāda tikai tiem mērķiem, kādiem kompetentā iestāde devusi piekrišanu.

35. pants

Soda naudas

Pamatojoties uz EVTI pieņemtām pamatnostādnēm un ņemot vērā Komisijas paziņojumu par pastiprinātu sankciju režīmu finanšu pakalpojumu nozarē, dalībvalstis saskaņā ar savos tiesību aktos noteiktajiem pamatprincipiem nosaka noteikumus par administratīviem pasākumiem, sankcijām un naudas sodiem, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumos, un veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Izstrādātie pasākumi, sankcijas un soda naudas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas. Ja pārdevējs pārkāpj 12. panta noteikumus, soda naudām jābūt tik lielām, lai pārdevējs negūtu peļņu.

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 EVTI pieņem pamatnostādnes par dalībvalstīs nosakāmo administratīvo pasākumu un soda naudu veidu.

Par šiem pirmajā un otrajā daļā minētajiem noteikumiem dalībvalstis informē Komisiju un EVTI vēlākais līdz [2012. gada 1. jūlijam], un ▌ nekavējoties informē abas iestādes par turpmākiem grozījumiem, kas šos noteikumus ietekmē.

EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un regulāri atjaunina sarakstu, uzskaitot katrā dalībvalstī spēkā esošos administratīvos pasākumus un soda naudas.

Dalībvalstis ik gadu sniedz EVTI apkopotu informāciju par visiem piemērotajiem administratīvajiem pasākumiem un soda naudām. Ja kompetentā iestāde publiski uzrāda, ka ir piemērots administratīvs pasākums vai soda nauda, tā par to vienlaikus informē EVTI.

VII NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI

36. pants

Deleģējuma īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus piešķirtas Komisijai saskaņā ar šā panta nosacījumiem.

2.  Pilnvaras pieņemt 2. panta 2. punktā, 3. panta 7. punktā, 4. panta 2. punktā, 5. panta 3. punktā, 6. panta 2. punktā, 7. panta 3. punktā, 8. panta 3. punktā, 15. panta 2. punktā, 19. panta 4. punktā un 25. pantā noteiktos deleģētos aktus uz nenoteiktu laiku piešķirtas Komisijai.

2.a  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisijas cenšas apspriesties ar EVTI.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī atsaukt 2. panta 2. punktā, 3. panta 7. punktā, 4. panta 2. punktā, 5. panta 3. punktā, 6. panta 2. punktā, 7. panta 3. punktā, 8. panta 3. punktā, 15. panta 2. punktā, 19. panta 4. punktā un 25. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājās spēkā nākamajā dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu likumību.

4.  Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā vienlaikus par to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 2. panta 2. punktu, 3. panta 7. punktu, 4. panta 2. punktu, 5. panta 3. punktu, 6. panta 2. punktu, 7. panta 3. punktu, 8. panta 3. punktu, 15. panta 2. punktu, 19. panta 4. punktu un 25. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, vai pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

▌

39. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK(12). Tā ir komiteja, kas minēta Regulā (ES) Nr. 182/2011(13).

2.  Visos gadījumos, kad tiek minēts šis punkts, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu, ņemot vērā šīs regulas 8. panta noteikumus.

█

39.a pants

Deleģēto aktu pieņemšanas termiņš

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 2. panta 2. punktu, 3. panta 7. punktu, 4. panta 2. punktu, 5. panta 3. punktu, 6. panta 2. punktu, 7. panta 3. punktu, 8. panta 3. punktu, 15. panta 2. punktu, 19. panta 4. punktu un 25. pantu ne vēlāk kā līdz …(14).

VIII NODAĻA

PĀREJAS UN NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

40. pants

Pārskats un ziņojums

41. pants

Pārejas noteikums

Esošie pasākumi, kuri ir šīs regulas darbības jomā un kuri ir spēkā līdz 2010. gada 15. septembrim, var tikt piemēroti līdz [2013. gada 1. jūlijam], ja par to informē Komisiju.

41.a pants

EVTI personāls un resursi

EVTI līdz 2011. gada 31. decembrim izvērtē personāla un resursu vajadzības, kas radušās, uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šo regulu, un par to iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

42. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro ar [2012. gada 1. jūliju].

Šī regula ir saistoša kopumā un to tieši piemēro visās dalībvalstīs.

... ,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐

priekšsēdētājs

Padomes vārdā ‐

(1) OV C 84, 17.3.2011., 34. lpp. (2) OV C 91, 23.3.2011., 1. lpp. (3) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp. (4) OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp. (5) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. (6) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp. (7) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp. (8) Komisijas 2006. gada 10. augusta Regula (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (OV L 241, 2.9.2006., 1. lpp.). (9) OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp. (10) OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp. (11) OV L 336, 23.12.2003., 33. lpp. (12) OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp. (13) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (14) * Seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās.