(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0371),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 53. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0174/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu iesniedzis Zviedrijas parlaments un Apvienotās Karalistes Pārstāvju palāta, un kuros apgalvots, ka tiesību akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A7-0167/2011),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 99, 31.3.2011., 1. lpp.

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas atzinumu(1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2),

tā kā:

(1)  Pēc Komisijas lūguma ziņojumā, ko 2009. gada 25. februārī publicēja augsta līmeņa ekspertu grupa J. de Larosière vadībā, secināts, ka jāstiprina uzraudzības pamatstruktūra, lai samazinātu turpmākas finanšu krīzes risku un smagumu, un ierosinātas plašas reformas Eiropas Savienības finanšu nozares uzraudzības struktūrā, tostarp izveidot Eiropas finanšu uzraugu sistēmu, kuru veidos trīs Eiropas uzraudzības iestādes, pārstāvot vērtspapīru, apdrošināšanas un fondēto pensiju nozari, kā arī izveidot Eiropas Sistēmisko risku komiteju. Komisijas 2009. gada 4. marta paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai” ierosināts stiprināt Savienības tiesisko regulējumu finanšu pakalpojumu nozarē, un, jo īpaši, palielinot ieguldītāju aizsardzību. Komisija 2009. gada septembra tiesību aktu paketē ierosināja izveidot jaunas iestādes, tostarp Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (EVTI), ko izveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 1095/2010(3), lai tā jo īpaši sekmētu Savienības tiesību aktu konsekventu piemērošanu un augstas kvalitātes vispārēju reglamentācijas un uzraudzības standartu un prakses izveidošanu.

(2)  Jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīva 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām(4), lai saglabātu uzticību finanšu sistēmai un labāk aizsargātu ieguldītājus, ņemot vērā tiesiskā regulējuma attīstību Savienībā, finanšu tirgu attīstību un problēmas ar minētās direktīvas piemērošanu dalībvalstīs tajos gadījumos, kad ieguldījumu sabiedrības nav spējušas atdot klientu uzdevumā turētos līdzekļus.

(3)  Direktīvas 97/9/EK pieņemšanas laikā tā papildināja Padomes 1993. gada 10. maija Direktīvu 93/22/EEK par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā(5), lai nodrošinātu, ka katra dalībvalsts izveido ieguldītāju kompensācijas sistēmu, lai garantētu saskaņotu minimālo aizsardzības līmeni vismaz attiecībā uz mazajiem ieguldītājiem gadījumos, kad ieguldījumu sabiedrība nespēj pildīt saistības pret saviem klientiem. Pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem(6), un atceļot Direktīvu 93/22/EEK, tika ieviesta virkne jaunu ieguldījumu pakalpojumu un darbību, lai aptvertu visu uz ieguldītājiem vērsto darbību jomu un nodrošinātu tādu saskaņošanas pakāpi, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzības augstu līmeni un ļautu ieguldījumu sabiedrībām sniegt pakalpojumus visā Savienībā. Tādēļ Direktīva 97/9/EK jāsaskaņo ar Direktīvu 2004/39/EK, lai nodrošinātu, ka arī turpmāk sistēmas pienācīgi piemēro visiem ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām.

(4)  Laikā, kad tika pieņemta Direktīva 97/9/EK, tajā tika ņemts vērā noguldījumu garantiju sistēmu nodrošinājums un darbība, ko regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām(7). Līdz ar to arī turpmāk ir jāņem vērā visi grozījumi Direktīvā 94/19/EK .

(5)  Ieguldītāji var nezināt, kādas atļaujas irka ieguldījumu sabiedrībām nav piešķirtas atļaujas vai tās ir ierobežotas, ieguldījumu sabiedrībām, tāpēc ir jāaizsargā ieguldītāji situācijās, kad ieguldījumu sabiedrības darbojas, pārkāpjot piešķirtās atļaujas vai bez tām, jo īpaši turot klientu aktīvus vai sniedzot pakalpojumus konkrētam klientu tipam, kas ir pretrunā vai neatbilst to atļauju nosacījumiem. Tāpēc sistēmām jāsniedz nodrošinājums klienta aktīviem, kurus faktiski tur ieguldījumu sabiedrības saistībā ar jebkādu ieguldījumu darījumu. [Gr. 1]

(6)  Komisijas 2006. gada 10. augusta Direktīva 2006/73/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem(8), paredz, ka ieguldījumu sabiedrības var nodot glabāšanā finanšu instrumentus, ko tās tur savu klientu uzdevumā, vienā vai vairākos kontos, ko ir atvērusi trešā persona. Trešajai personai nav obligāti jābūt pakļautai īpašiem noteikumiem un uzraudzībai. Neņemot vērā atbilstību Direktīvai 2006/73/EK trešās personas saistību neizpilde var skart ieguldītāju tiesības, ja minētā trešā persona nevar atdot finanšu instrumentus ieguldījumu sabiedrībai. Lai stiprinātu ieguldītāju paļāvību, ir jāpiedāvā kompensācija atbilstīgi Direktīvai 97/9/EK, neskarot piemērojamo valsts tiesisko režīmu, gadījumos, kad ieguldījumu sabiedrība nevar atdot klienta finanšu instrumentus sakarā ar trešās personas saistību neizpildi, ja finanšu instrumentus ieguldījusi ieguldījumu sabiedrība vai tās līdzekļu pārvaldītājs.

(7)  Direktīva 2006/73/EK nosaka, ka ieguldījumu sabiedrībām jānodod glabāšanā finanšu instrumenti, ko tās tur savu klientu uzdevumā, vienā vai vairākos kontos, ko ir atvērusi trešā persona. Minētās trešās personas organizatoriskās vienības var būt centrālās bankas, kredītiestādes vai trešā valstī apstiprināta banka, vai atbilstīgs naudas tirgus fonds. Tā kā Direktīva 2006/73/EK paredz stingru režīmu, nav vajadzības paplašināt nodrošinājumu gadījumos, kad trešā persona, kurā ir noguldīti naudas līdzekļi, neizpilda savas saistības.

(8)  Tā kā kompensācijas segums, ko paredz Direktīva 94/19/EK, pašlaik ir lielāks nekā Direktīvā 2006/73/EK noteiktais, ir jānodrošina vislielākā ieguldītāju aizsardzība Gadījumos, kad uz bankās turētajiem aktīviem varētu attiekties gan Direktīva 94/19/EK, gan vai Direktīva 97/9/EK varētu nodrošināt bankās turētos aktīvus. Tādēļ šādos gadījumos ieguldītājamieguldītājiem būtu jāsaņem Direktīvā 94/19/EK paredzētā kompensācija. [Gr. 2]

(9)  Lai varētu atgūt kompensācijās izmaksātos līdzekļus, sistēmām, kas veic kompensācijas maksājumus ieguldītājiem par depozitārija vai trešās personas saistību neizpildi, jāparedz subrogācijas tiesības attiecībā uz ieguldītāja vai ieguldījumu sabiedrības vai pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma (turpmāk ‐ PVKIU) tiesībām procesā par summām, kas ir vienādas ar to maksājumiem. Šai direktīvai nevajadzētu mazināt ieguldījumu sabiedrību vai PVKIU atbildību par aktīvu atgūšanu no depozitārija vai līdzekļu pārvaldītāja. [Gr. 3]

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)(9) paredz, ka PVKIU aktīvi jātur drošībā, depozitārijā. Ja Komisija 2011. gadā iesniegs priekšlikumus Direktīvas 2009/65/EK grozīšanai, lai padarītu skaidrāku depozitārija atbildību gadījumos, kad depozitārijs vai viens no tā vērtspapīru pārvaldītājiem neizpilda saistības un nevar atdot glabāšanā turētos finanšu instrumentus, tas ietekmē PVKIU sertifikātu vai akciju vērtību. Lai palielinātu aizsardzību šādā situācijā, uz PVKIU sertifikātu vai akciju turētājiem jāattiecina tāda paša līmeņa aizsardzība kā tad, ja tie būtu ieguldījuši tieši attiecīgajos finanšu instrumentos, gadījumos, kad organizatoriskā vienība, kas tur finanšu instrumentus, nevar tos atdot. PVKIU sertifikātu un akciju turētājiem jāsaņem kompensācija par PVKIU vērtības zaudējumu. Tajā pašā laikā jānodrošina, ka tie var turēt PVKIU sertifikātus vai akcijas, saglabājot savas tiesības tās izpirkt tad, kad to uzskata par vajadzīgu. Pēc Direktīvas 2009/65/EK pārskatīšanas Komisijai būtu jāizvērtē, kuros gadījumos PVKIU depozitārija vai vērtspapīru turētāja saistību neizpilde varētu ietekmēt PVKIU sertifikātu vai akciju vērtību. Ziņojumu par šo analīzi būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā papildinot to ar tiesību aktu priekšlikumiem. [Gr. 4]

(11)  Direktīva 97/9/EK jau izslēdz no ieguldītāju kompensācijas sistēmās paredzētās kompensācijas tādus prasījumus, kas izriet no darījumiem, kuru sakarā ir pieņemts spriedums krimināllietā par naudas atmazgāšanu, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvā 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai(10). Tāpat ir jāizslēdz jebkādi kompensācijas prasījumi, ja attiecīgie aktīvi ir iegūti darbībās, kuras aizliedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)(11) un kurās ir bijis iesaistīts prasītājs.

(12)  Minimālais kompensācijas līmenis tika noteikts 1997. gadā un kopš tā laika nav grozīts. Šis līmenis jāpalielina līdz EUR 50 000EUR 100 000, ņemot vērā finanšu tirgu un Savienības tiesiskā regulējuma attīstību. Šīs summas noteikšanā ņemta vērā inflācijas ietekme Savienībā un nepieciešamība kompensācijas līmeni labāk saskaņot ar privāto klientu ieguldījumu vidējo vērtību dalībvalstīs. Lai palielinātu ieguldītāju aizsardzību, jāatceļ pašreiz spēkā esošā iespēja dalībvalstīm noteikt ierobežojumus vai izslēgt no seguma naudas līdzekļus, kas nav dalībvalstu valūtā. [Gr. 5]

(13)  Lai nodrošinātu, ka ieguldītāji saņem Direktīvā 97/9/EK paredzēto kompensāciju, un panāktu salīdzināmu ieguldītāju aizsardzības līmeni visās dalībvalstīs, jāievieš kopīgi noteikumi attiecībā uz ieguldītāju kompensācijas sistēmu naudas līdzekļu pārvaldīšanu. Jānodrošina, ka sistēmas finansējums ir proporcionāls to saistībām. Jānodrošina piemērots avansa finansējuma apmērs, un sistēmām jānodrošina attiecīgi pasākumi, lai varētu izvērtēt un sasniegt vēlamo kapitāla līmeni pirms jebkādu zaudējumu rašanās atbilstīgi Direktīvai 97/9/EK. Jāpanāk, ka desmit gadupēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā piecu gadu laikā tiek sasniegts kopīgs minimālais vēlamā kapitāla līmenis. [Gr. 6]

(14)  Ja nepieciešams, lai pirms zaudējumu rašanās laikus segtu jebkādas vajadzības, kuras nesedz dalībnieku iemaksas, izņēmuma kārtā var aicināt sistēmas dalībniekus veikt papildu iemaksas vai sistēmas var izmantot citus aizņēmumu avotus (piemēram, komercbanku vai valsts iestāžu) ar komerciāliem nosacījumiem.

(15)  Pašlaik sistēmas dažādās dalībvalstīs darbojas ļoti atšķirīgi, un šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt lielāku saskaņotību, tajā pašā laikā atstājot dalībvalstu ziņā sistēmu detalizētāku organizēšanu. Komisija jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz noteiktām būtiskām sistēmu funkcionēšanas pazīmēm saskaņā ar Līguma 290. pantu.Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz noteiktām būtiskām sistēmu funkcionēšanas pazīmēm. Jo īpaši būtu jāpieņem deleģētie akti attiecībā uz sistēmu potenciālo saistību noteikšanas veidu, faktoriem, kas jāņem vērā, izvērtējot, vai papildu ieguldījumi neapdraudēs dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti sistēmu rīcībā esošiem alternatīviem finansēšanas pasākumiem (lai varētu saņemt īstermiņa finansējumu), kritērijiem, pēc Komisija arī būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai noteiktu, kā aprēķināt vēlamā kapitāla līmeni, kas jānodrošina sistēmām, un kādā veidā to grozīt, kā procentuāli aprēķināt aizdevumiem starp ieguldītāju kompensācijas sistēmām pieejamo līdzekļu noteiktos griestus, kā arī lai noteiktu ieguldītāju prasījumu izskatīšanas procedūru un tehniskos kritērijus PVKIU zaudējumu vērtības aprēķināšanai, ja pastāv šajā direktīvā paredzētie apstākļi. Turklāt Komisija jāpilnvaro, izmantojot deleģētos aktus, grozīt aizdevumiem pieejamo līdzekļu procentuālo apmēru, ņemot vērā finanšu tirgu attīstību. [Gr. 7 un Gr. 12].

(15a)  Lai noteiktu, kādā veidā piemērojami nosacījumi par sistēmu finansēšanu, EVTI būtu jāattīsta īstenošanas tehnisko standartu projektitehniskie standarti attiecībā uz detaļām, kuras sistēmām jādara zināmas atklātībā.[Gr. 7]

(16)  Lai nodrošinātu, ka ieguldītāji laikus saņem kompensācijas, starp Savienības ieguldītāju kompensācijas sistēmām jāizveido pēdējās iespējas aizņēmumu mehānisms. Šajā mehānismā jāparedz iespēja ieguldītāju kompensācijas sistēmām aizņemties naudas līdzekļus no citām sistēmām izņēmuma kārtā, kad tām īslaicīgi pietrūkst naudas līdzekļu. Šim nolūkam visās sistēmās jāparedz ex-ante finansējums, ko varētu aizdot citām ieguldītāju kompensācijas sistēmām.

(16a)   Kompetentajām iestādēm būtu cieši jāsadarbojas savā starpā un ar EVTI, lai Eiropas Savienībā atklātu un novērstu ieguldījumu sabiedrību krāpšanu, administratīvus pārkāpumus un darbības kļūdas. [Gr. 8]

(16b)  Dalībvalstīm būtu jāveicina institucionalizēts dialogs starp patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām un iestādēm, kompetentajām iestādēm un ieguldītāju kompensācijas sistēmām, lai novērstu jaunu lietu rašanos saistībā ar kompensācijas pieprasījumiem. Dalībvalstīm būtu jāizveido dialoga sistēma, lai agrīnā posmā atklātu problēmas, piemēram, praksi, kas rada tirgus darbības traucējumus, aizdomīgus pakalpojumu sniedzējus, produktus vai uzņēmumu struktūras un lai paziņotu par tām uzraudzības un ieguldītāju kompensācijas sistēmām. [Gr. 9]

(17)  Aizņēmumu mehānismam nevajadzētu skart dalībvalstu fiskālās saistības. Ar aizņēmumu mehānisma palīdzību būtu jānodrošina iespēja aizņemties šajā direktīvā paredzētos līdzekļus gadījumos, kad ir izsmelts uzkrātais finansējums, lai sasniegtu vēlamā kapitāla līmeni, un izmantots papildu aicinājums sistēmas dalībniekiem veikt iemaksas. Atstājot ieguldītāju kompensēšanas sistēmu uzraudzību dalībvalstu ziņā, EVTI jāsekmē mērķis atvieglot ieguldījumu sabiedrībām un PVKIU to darbību īstenošanu, tajā pašā laikā nodrošinot ieguldītāju efektīvu aizsardzību. Tādēļ EVTI būtu jāapstiprina, ka Direktīvā 97/9/EK paredzētie nosacījumi attiecībā uz aizņemšanos starp ieguldītāju kompensācijas sistēmām ir izpildīti, un minētajā direktīvā stingri noteiktajā termiņā būtu jānosaka summas, kas katrai sistēmai jāaizdod, sākotnējās procentu likmes, kā arī aizdevuma termiņš. Šim nolūkam EVTI jāiegūst informācija par ieguldītāju kompensācijas sistēmām, jo īpaši par nodrošināto naudas līdzekļu un finanšu instrumentu apmēru katrā sistēmā, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes. EVTI jāinformē pārējās ieguldītāju kompensācijas sistēmas par to pienākumu aizdot līdzekļus. [Gr. 10]

(18)  Lai vienkāršotu aizdevuma procesu gadījumos, kad kādā no dalībvalstīm ir izveidota vairāk nekā viena sistēma, dalībvalstij vajadzētu nozīmēt vienu sistēmu, kas darbosies kā šīs dalībvalsts aizdevumu sistēma, un attiecīgi informēt EVTI. Aizdevumu ierobežo līdz Direktīvā 97/9/EK paredzētās kompensācijas nodrošinājumam.

(19)  Jānodrošina iespēja izmantot visus aizdevumam pieejamos fondus, lai varētu apmierināt lielāko daļu no aizņēmuma sistēmu pieprasījuma. Tādēļ neviens aizdevums nedrīkstētu pārsniegt iepriekš noteikto aizdevumam pieejamo līdzekļu slieksni.

(20)  Lai paātrinātu kompensācijas procesu, kompetentajai iestādei iespējami drīzā laikā jākonstatē fakts, ka ieguldījumu sabiedrība nespēj izpildīt savas saistības, kas radušās uz ieguldītāja prasījuma pamata.

(21)  Procedūras, kuras vajadzīgas, lai noteiktu kompensācijas prasījuma pamatotība un apmēru, un kuras bieži vien ir atkarīgas no valstu administratīvajiem un ar maksātnespēju saistītajiem tiesību aktiem, var ieguldītājiem radīt ilglaicīgus maksājumu kavējumus. Lai saīsinātu maksājuma kavējuma periodu, jānodrošina, ka tajos gadījumos, kad prasījuma pamatotību un apmēru ietekmē tādu organizatorisko vienību maksātnespēja vai tiesas procesi, kuras neizpilda savas saistības, sistēmas varētu piedalīties šajās procedūrās. Turklāt jāparedz pienākums izmaksāt avansā daļu no kompensācijas, ja kavējums pārsniedz 12 mēnešus, tādējādi nodrošinot, ka ieguldītāji var saņemt daļu no pieprasītās kompensācijas. Turklāt jāparedz mehānisms, kā atdot sistēmām naudu, ja tiek konstatēts, ka prasījumam nav bijis pamatojuma.

(22)  Direktīva 97/9/EK paredz, ka profesionālus un iestādēs apvienotus ieguldītājus var izslēgt no nodrošinājuma, tomēr attiecīgais saraksts nav saskaņots ar Direktīvā 2004/39/EK noteikto ieguldījumu sabiedrību klientu klasifikāciju. Lai nodrošinātu Direktīvas 97/9/EK un Direktīvas 2004/39/EK konsekvenci, vienkāršotu novērtējumu kompensācijas sistēmu un ierobežotu iespējamo izslēgšanu, uzņēmumu gadījumā attiecībā uz lieliem uzņēmumiem, Direktīva 97/9/EK būtu jāattiecina uz ieguldītājiem, kurus atbilstīgi Direktīvai 2004/39/EK uzskata par profesionāliem klientiem. Lai nodrošinātu atbilstīgu aizsardzības līmeni visiem attiecīgajiem ieguldītājiem, dalībvalstīm vajadzētu varēt iekļaut saimnieciskās mikrovienības, bezpeļņas organizācijas un publiskās vietējās iestādes Direktīvas 97/9/EK darbības jomā. [Gr. 11]

(23)  [23. apsvēruma saturs pārcelts uz 15. apsvērumu]

(24)  Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 97/9/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 97/9/EK grozījumi

Direktīvu 97/9/EK groza šādi.

1)  Direktīvas 1. pantu groza šādi:

a)  Panta 2., 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu:"

b)  [b) apakšpunkta teksts ir pārlikts uz a) apakšpunktu]

c)  panta 7. punktu aizstāj ar šādu:"

Gadījumos, kad šī direktīva attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādi)** (EVTI), ieguldītāju kompensācijas sistēmas minētajā regulā uzskata par kompetentām iestādēm saskaņā ar minētās regulas 4. panta 3. punkta iii) apakšpunktu ;

* OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.

** OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

d)  iekļauj šādus punktus:"

8.  “PVKIU” ir uzņēmums, kas definēts Direktīvas 2009/65/EK 1. panta 2. un 3. punktā. [Gr. 15]

e)   iekļauj šādu 2. punktu:"

2.  Šīs direktīvas nosacījumi, ko piemēro ieguldījumu sabiedrībām, attiecas uz pārvaldes sabiedrībām, kurām izsniegtas atļaujas atbilstīgi Direktīvai 2009/65/EK, ja to atļaujas attiecas arī uz pakalpojumiem, kas uzskaitīti minētās direktīvas 6. panta 3. punktā.“

2)  Direktīvas 2. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktā pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1.  Visas dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā ievieš un oficiāli atzīst vienu vai vairākas ieguldītāju kompensācijas sistēmas. Izņemot gadījumus, kas paredzēti šā punkta otrajā daļā un 5. panta 3. punktā, neviena minētajā dalībvalstī atļauta ieguldījumu sabiedrība vai PVKIU nedrīkst veikt ieguldījumu darījumus vai PVKIU darbības, ja tātie nepiedalās šādā sistēmā.' [Gr. 18]

b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.  Ieguldītāju kompensācijas sistēma paredz ieguldītājiem nodrošinājumu saskaņā ar 4. pantu, ja ir izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izdara minētā panta pirmās daļas a) punktā minēto atzinumu iespējami drīz un ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā, pirms tam pārliecinoties, ka ieguldījumu sabiedrība nav spējusi izpildīt savas saistības, kas izriet no ieguldītāju prasībām.

2.a  Direktīvas 2. punktā minēto nodrošinājumu dod saskaņā ar normatīvajos aktos un līgumos paredzētajiem nosacījumiem, kas piemērojami prasījumiem sakarā ar ieguldījumu sabiedrības nespēju izpildīt kādu no šādām saistībām:

Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldītāju kompensācijas sistēmas sniedz nodrošinājumu gadījumos, kad ieguldītāja uzdevumā tiek turēti, pārzināti vai pārvaldīti finanšu instrumenti vai nauda neatkarīgi no tā, kāda veida ieguldījumu darījumu veic ieguldījumu sabiedrība, un neatkarīgi no tā, vai sabiedrība darbojas saskaņā ar jebkādiem tās atļaujā noteiktajiem ierobežojumiem.

2.b  Turklāt sistēma sniedz nodrošinājumu PVKIU sertifikātu turētājiem saskaņā ar 4. pantu, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izdara minētā panta pirmās daļas a) punktā minēto atzinumu pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā 3 mēnešu laikā, pirms tam pārliecinoties, ka depozitārijs vai trešā persona nav spējusi izpildīt savas saistības, kas izriet no PVKIU prasījumiem. [Gr. 21]

2.c  Direktīvas 2.b punktā minēto nodrošinājumu dod saskaņā ar normatīvajos aktos un līgumos paredzētajiem nosacījumiem, kas piemērojami PVKIU sertifikātu turētāju prasījumiem saistībā ar PVKIKU sertifikātu vērtības krišanos sakarā ar depozitārija vai trešās personas, kurā PVKIU ir noglabājis aktīvus, nespēju izpildīt kādu no šādām saistībām:

c)  [c) apakšpunkta teksts ar grozījumiem ir pārlikts uz b) apakšpunktu]

d)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.  Visus prasījumus, kurus saskaņā ar 2.a punktu izvirza pret kredītiestādi, uz kuru attiecīgajā dalībvalstī attiektos gan šī direktīva, gan Direktīva 94/19/EK, izskata tikai saskaņā Direktīvai 94/19/EK. Ne par vienu prasījumu šajās direktīvās paredzēto kompensāciju nevar piešķirt vairāk kā vienu reizi.

3)  Direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:"

3. pants

4)  Direktīvas 4. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.  Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz prasījumiem, kas minēti 2. panta 2.a vai 2.c punktā, ieguldītaju kompensācijas sistēmas paredz katram ieguldītājam nodrošinājumu EUR 50 000EUR 100 000 vērtībā.

Tās dalībvalstis, kuru dotais nodrošinājums pārsniedz EUR 50 000EUR 100 000 ... (12) var saglabāt šo nodrošinājuma apmēru ne ilgāk kā trīs gadus no minētā dienas. Pēc šī laikposma minētās dalībvalstis nodrošina, ka nodrošinājuma apmērs nepārsniedz EUR 50 000EUR 100 000.

Tās dalībvalstis, kuras konvertē euro izteiktās summas savas valsts valūtā, sākotnēji konvertēšanai izmanto to valūtas maiņas kursu, kas dominē...+.

Dalībvalstis var noapaļot konvertēšanas rezultātā iegūtās summas, ja šāda noapaļošana nepārsniedz EUR 2 500.

Neskarot ceturto daļu, citā valūtā konvertētos nodrošinājuma apmērus dalībvalstis koriģē līdz šajā punktā minētajai summai ik pēc pieciem gadiemreizi divos gados. Ja ir bijuši neparedzēti notikumi, piemēram, valūtas svārstības, dalībvalstis var agrāk pārskatīt nodrošinājuma apmērus, apspriedušās ar Komisiju.“; [Gr. 22, Gr. 25, Gr. 26 un Kļūdu labojuma 1. punkts (13)]

b)  iekļauj šādu punktu:

“1.a  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir ievērojot 13.a panta nosacījumus, lai pielāgotuKomisija ar deleģētu aktu var pieņemt 1. punktā minēto summu, ņemot vērā šādus nosacījumus: [Gr. 27]

c)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

2.  Dalībvalsts var noteikt, ka uz dažiem ieguldītājiem neattiecas ieguldītāju kompensācijas sistēmas nodrošinājums attiecībā uz 2. panta 2. punkta a) vai c) apakšpunktā minētajiem prasījumiem vai ka tiem piešķirams zemāka līmeņa nodrošinājums. Minētie izņēmumi uzskaitīti I pielikumā.“; [Gr. 22]

d)  svītro 4. punktu.

5)  Direktīvā iekļauj šādus pantus:

“4.a pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldītāju kompensācijas sistēmām ir izveidoti piemēroti mehānismi to iespējamo saistību noteikšanai. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldītāju kompensācijas sistēmas ir finansētas proporcionāli to saistībām. Dalībvalstīm regulāri ir jāsniedz EVTI attiecīgā informācija par iespējamām saistībām un ar tām saistīto proporcionālo finansējumu. [Gr. 28]

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka visas ieguldītāju kompensācijas sistēmas izveido vēlamo kapitāla līmeni vismaz 0,5 % 0,3 % vērtībā no naudas vai finanšu instrumentiem, ko tur, pārzina vai pārvalda ieguldījumu sabiedrības vai PVKIU un uz ko attiecas ieguldītāju kompensācijas sistēmas aizsardzība. Nodrošinātās naudas un finanšu instrumentu vērtību aprēķina ik gadu 1. janvārī31. decembrī. [Gr. 29]

Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 13.a panta nosacījumus, Komisija, ar deleģētiem pasākumiem saskaņā ar 13.a pantu un ņemot vērā 13.b un 13.c panta nosacījumus, veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu, kādā veidā aprēķināma vērtība naudai un finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas ieguldītāju kompensācijas sistēmas, lai varētu noteikt vēlamo kapitāla līmeni, kas jāizveido ieguldītāju kompensācijas sistēmām, un grozīt vēlamo kapitāla līmeni, ņemot vērā finanšu tirgu attīstību.

Ņemot vērā nodrošinātās naudas vērtību, ko aprēķina katru gadu saskaņā ar šā panta pirmo daļu un ņemot vērā finanšu tirgu attīstību, kā arī nepieciešamību nodrošināt efektīvu kompensāciju ieguldītājiem, pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 13.a panta nosacījumus, lai grozītu vēlamā kapitāla līmeņa minimālo vērtību. Līdz … (14)Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šajā punktā paredzētā vēlamā kapitāla līmeņa pielāgošanas nepieciešamību.

Lai ļautu Komisijai aprēķināt atbilstīgu vēlamā kapitāla līmeni saskaņā ar šā panta trešo daļu, katra dalībvalsts katru gadu 31. decembrī iesniedz Komisijai un EVTI nepieciešamos datus par ieguldītāju kompensācijas sistēmu finansējumu to teritorijā. Dalībvalstis iesniedz minētos datus Komisijai līdz nākamā gada 31. martam.

3.  Vēlamo kapitāla līmeni finansē pirms 2. panta 2. vai 2.b punktā minēto attiecīgo notikumu rašanās, neņemot tos vērā. Dalībvalstis nodrošina, ka vēlamo kapitāla līmeni visām ieguldītāju kompensācijas sistēmām sasniedz desmit gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkālīdz…(15)+ un ka visas ieguldītāju kompensācijas sistēmas nosaka atbilstīgu plānu un ievēro to, lai izpildītu šo mērķi.[Gr. 21 un 31]

Vēlamā kapitāla līmeņa sasniegšanai uzkrātās iemaksas iegulda tikai skaidrās naudas depozītos un zema riska aktīvos, atlikušajam laikam līdz termiņa beigām nepārsniedzot 24 mēnešus, kurus var realizēt laika posmā, kas nepārsniedz 1 mēnesi.

3.a  Katra dalībnieka ieguldītāju kompensācijas sistēmā nosaka atbilstīgi radītā riska pakāpei. Lai visās dalībvalstīs sasniegtu noteiktu saskaņotības līmeni šā punkta piemērošanā, Komisija saskaņā ar 13.a pantu pieņem deleģētos aktus, lai precizētu, kādā veidā ir jānosaka katra dalībnieka iemaksa ieguldītāju kompensācijas sistēmā. [Gr. 32]

3.b  Kompetentās iestādes var samazināt to ieguldītāju kompensācijas sistēmas dalībnieku iemaksas, kuri brīvprātīgi uzņemas papildu pasākumus darbības riska samazināšanai.

Kompetentās iestādes var samazināt ieguldītāju kompensācijas sistēmas dalībnieku iemaksas dalībniekiem, kas sniedz pierādījumus, ka izmantotie vērtspapīru turētāji ievēro tādus pašus standartus darbības riska samazināšanā.

Samazinājums neietekmē ieguldītāju kompensācijas sistēmas vēlamā kapitāla līmeni. [Gr. 33]

3.c  Lai nodrošinātu vienveidīgus nosacījumus 3.b punkta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu nosacījumus iemaksu samazināšanai ieguldītāju kompensācijas sistēmā, kā tas ir noteikts ceturtajā daļā.

Minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus EVTI katru gadu iesniedz Komisijai.

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

Nosacījumus uz risku balstītiem samazinājumiem novērtē pēc kritērijiem, piemēram, naudas līdzekļu un finanšu instrumentu apjoma, kapitāla pietiekamības, kā arī katra dalībnieka stabilitātes, ņemot vērā tā juridisko statusu un mītnes vietā piemērojamo tiesisko regulējumu. [Gr. 34]

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldītāju kompensācijas sistēmas aicina to dalībniekus veikt papildu iemaksas gadījumos, kad vēlamais kapitāla līmenis ir nepietiekams, lai veiktu 9. panta 2. punktā minētos kompensācijas prasījumu maksājumus. Šīs papildu iemaksas nepārsniedz 0,5 %0,3 % no nodrošinātās naudas un finanšu instrumentiem atbilstīgi 2. punktam. Šīs papildu iemaksas neapdraud attiecīgās dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti, un to pamatā ir pieejamības kritēriji. Dalībvalstis var pieprasīt veikt papildu iemaksas pēc apspriešanās ar EVTI un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu*. [Gr. 35]

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldītāju kompensācijas sistēmu rīcībā ir alternatīva finansējuma procedūras, kas ļauj saņemt īstermiņa finansējumu, lai segtu prasījumus pret sistēmu, ja avansā izmaksātā summa ir izsmelta. Šīs procedūras var ietvert komerciālu aizdevumu pasākumusaizņēmuma un aizdevumu resursus no komercbankām. Turklāt tās var ietvert aizņēmuma resursus no un valsts institūcijām, tostarp no tām, kas ir dalībvalstīs, ja tie ir komerciāli resursi. [Gr. 36]

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldītāju kompensācijas sistēmu finansēšanas izmaksas attiecībā uz ieguldījumu darījumiem sedz tikai un vienīgi ieguldījumu sabiedrības vai trešo personu līdzekļu pārvaldītāji, uz kuriem attiecas sistēma, un attiecībā uz PVKIU darbībām ‐ tikai PVKIU vai to depozitāriji vai trešās personas, uz kurām attiecas sistēma. Dalībnieku regulārās iemaksas ik gadu paaugstina. [Gr. 37]

7.  Dalībvalstis ik gadu informē EVTI par to ieguldītāju kompensācijas sistēmu vēlamā kapitāla līmeni, kā minēts 2. punktā, un finansējuma apmēru, kā minēts 3. punktā. Informāciju apstiprina kompetentās iestādes un kopā ar šo apstiprinājumu nosūta EVTI 30 dienu laikā pēc katra gada beigām.

Dalībvalstis nodrošina, ka pirmajā daļā minēto informāciju publicē ieguldītāju sistēmu tīmekļa vietnē vismaz reizi gadā.

7.a   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldītāju kompensācijas sistēmas jebkurā laikā un pēc to pieprasījuma saņem no saviem dalībniekiem visu vajadzīgo informāciju, lai sagatavotu atmaksājumus ieguldītājiem. [Gr. 39]

8.  Dalībvalstis nodrošina, ka 10 %5 % no 4.a panta 2. punktā minētās ieguldītāju kompensācijas sistēmu ex-ante finansējuma summas ir pieejamas aizdevumiem citām ieguldītāju kompensācijas sistēmām atbilstīgi 4.b panta4.c panta nosacījumiem. Šādu finansēšanas metodi lieto tikai tad, ja nav pieejami parastie finansēšanas veidi.

Komisija ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 13.a pantu, ņemot vērā 13.b un 13.c panta nosacījumus, var grozīt procentus ex-ante finansējuma summai, kas ir pieejama aizdevumiem citām sistēmām, ņemot vērā finanšu tirgu attīstību. [Gr. 40]

9.  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 13.a pantu, lai noteiktu:

10.  Lai nodrošinātu vienotus 7. punkta otrās daļas piemērošanas nosacījumus, EVTI kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu .../...(*), izveido īstenošanas tehniskos standartus, lai noteiktu, kāda tieši informācija sistēmām ir jāpublicē.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 31. decembrim.

Komisijai piešķir pilnvarasKomisija var pieņemt pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Regulas (ES) Nr. 1095/2010 [EVTI] 7.e panta15. panta noteiktajā kārtībā. [Gr. 42]

4.b pants

1.  Pēc…(16)++, Sistēmai ir ieguldītāju kompensācijas sistēma vartiesības aizņemties no visām pārējām 2. pantā minētajām Savienības sistēmām saskaņā ar šādiem nosacījumiem: [Gr. 43]

e)  [Apakšpunkts pārvietots kā jauna trešā daļa]

Pirmās daļas f) punktā minēto summu nosaka šādi:

[prasījumu summa, kas jāmaksā saskaņā ar 2. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu] − [finansējuma apmērs atbilstīgi 4.a panta 7. punktā norādītajam] + [papildu iemaksu maksimālā summa, kas minēta 4.a panta 4. punktā] [Gr. 22]

Aizņemšanās ieguldītāju kompensācijas sistēmai, kas nav atmaksājusi aizdevumu citām sistēmām atbilstīgi šim pantam, ir liegta iespēja aizņemties vai aizdot naudu citām ieguldītāju kompensācijas sistēmām;

Pārējās ieguldītāju kompensācijas sistēmas darbojas kā aizdevumu sistēmas. Šim nolūkam dalībvalstis, kurās ir izveidota vairāk nekā viena sistēma, izraugās vienu sistēmu, kas darbosies kā aizdevumu sistēma, un attiecīgi informē EVTI. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas ieinteresētās personas ir informētas par to, kura sistēma ir aizdevumu sistēma un kā tā darbojas. Dalībvalstis var izlemt, vai un kādā veidā aizdevumu sistēmu atmaksā citas ieguldītāju kompensācijas sistēmas, kas izveidotas tajā pašā dalībvalstī. [Gr. 45]

2.  Aizdevumam piemēro šādus nosacījumus:

Kopējā aizdevuma summa visām aizņemšanās ieguldītāju kompensācijas sistēmām nepārsniedz 20 % no Savienības līmenī aizdevumiem pieejamo līdzekļu kopējās summas, kā minēts 4.a panta 8. punktā.

Šā punkta b)apakšpunktā minēto aizdevuma atmaksu var izdarīt ar gada maksājumiem, un procenti maksājami tikai aizdevuma atmaksas brīdī.

3.  EVTI apstiprina, ka 1. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, paziņo summas, kuras jāaizdod katrai ieguldītāju kompensācijas sistēmai un kuras aprēķinātas atbilstīgi 2.a pantam, un sākotnējo procentu likmi atbilstīgi 2.c pantam, kā arī aizdevuma ilgumu.

EVTI nosūta aizdevumu sistēmām savu apstiprinājumu kopā ar 1. punkta g) apakšpunktā minēto informāciju 15 dienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas no aizdevumu sistēmām. Aizdevumu sistēmas nekavējoties un vēlākais nākamo 15 darba dienu laikā pēc apstiprinājuma un informācijas no EVTI saņemšanas veic aizdevuma maksājumu aizņēmumu ieguldītāju kompensācijas sistēmai.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka aizņēmumu ieguldītāju kompensācijas sistēmas pieprasītās iemaksas ir pietiekamas, lai atmaksātu aizņēmuma summu un iespējami drīz un vēlākais 10 gadupiecu gadu laikā pēc aizdevuma saņemšanas no jauna izveidotu vēlamā kapitāla līmeni. [Gr. 47]

Visi pārējie prasījumi ir pakārtoti tās ieguldītāju kompensācijas sistēmas prasījumam, no kuras šis aizdevums ir piešķirts. Minēto ieguldītāju kompensācija ssistēmu uzskata par priviliģētu kreditoru un tās prasījumu uzskata par prioritāru kreditoru starpā. [Gr. 48]

Neskarot otro daļu, dalībvalstis, paredzot priekšroku dažādām kreditoru kategorijām, var noteikt citas prioritātes. [Gr. 49]

5.  Lai sekmētu veiksmīgu sadarbību starp ieguldītāju kompensācijas sistēmām, sistēmas vai vajadzības gadījumā kompetentās iestādes noslēdz rakstiskus sadarbības līgumus. Šādos līgumos ņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti ** ietvertās prasības. [Gr. 50]

Kompetentās iestādes paziņo EVTI par noslēgtajiem līgumiem, kas minēti šā punkta pirmajā daļā , un to saturu. EVTI var izdarīt atzinumus par šādiem līgumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 8. panta 2. punkta g) apakšpunktu un 34. pantu. Ja kompetentās iestādes vai ieguldītāju kompensācijas sistēmas nevar vienoties vai ja rodas domstarpības par šāda līguma interpretēšanu, EVTI risina strīdu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam .

Ja nav noslēgti šā punkta pirmajā daļā minētie līgumi, tas neskar ieguldītāju prasījumus saskaņā ar 2. panta 2.a punktu vai 2.c punktu. [Gr. 22]

* OV L 331, 15.12.2010, 1. lpp.

** OV L 084, 26/03/1997, 22. lppOV L 281, 23.11.1995, 31. lpp.

6)  Direktīvas 5. un 6. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:"

5. pants

1.  Ja ieguldījumu sabiedrība, PVKIU, depozitārijs vai trešā persona, kurai saskaņā ar 2. panta 1. punktu ir jāpiedalās sistēmā, nepilda tās pienākumus kā minētās sistēma dalībniece, par to ziņo kompetentajām iestādēm, kas izdevušas atļauju ieguldījumu sabiedrībai vai PVKIU, un tās sadarbībā ar kompensācijas sistēmu veic vajadzīgos pasākumus, tostarp uzliek sodus, lai nodrošinātu to, ka ieguldījumu sabiedrība, PVKIU, depozitārijs vai trešā persona pienākumus pilda.

2.  Ja 1. punktā minētie pasākumi nenodrošina to, ka ieguldījumu sabiedrība, PVKIU, depozitārijs vai trešā persona pilda pienākumus, ieguldītāju kompensācijas sistēmas ar kompetentu iestāžu skaidru piekrišanu ne vēlāk kā 12sešus mēnešus iepriekš var paziņot par nodomu izslēgt ieguldījumu sabiedrību, PVKIU, depozitāriju vai trešo personu no sistēmas. Ieguldītāju kompensācijas sistēma joprojām paredz nodrošinājumu saskaņā ar 2. panta 2.a un 2.c punktu2. panta 2. punktu attiecībā uz ieguldījumu darījumiem vai PVKIU darbībām, ko veic šajā laikā. Ja līdz paziņojuma termiņa beigām ieguldījumu sabiedrība, PVKIU, depozitārijs vai trešā persona nav izpildījusi pienākumus, ieguldītāju kompensācijas sistēma ar kompetentu iestāžu skaidru piekrišanu, var minēto ieguldījumu sabiedrību izslēgt.

3.  No ieguldītāju kompensācijas sistēmas izslēgta ieguldījumu sabiedrība, PVKIU, depozitārijs vai trešā persona var arī turpmāk sniegt ieguldījumu pakalpojumus, veikt PVKIU darbību vai tai var uzticēt ieguldītāju un PVKIU finanšu instrumentus ar šādiem nosacījumiem:

4.  Ja ieguldījumu sabiedrība vai PVKIU, kuru saskaņā ar 2. punktu ierosina izslēgt, nespēj izstrādāt alternatīvas procedūras, kas atbilst 3. punkta nosacījumiem, kompetentās iestādes, kas izdevušas atļauju, to nekavējoties atsauc

5.  Ja depozitārijs vai trešā persona, kuru saskaņā ar 2. punktu ierosina izslēgt, nespēj izstrādāt alternatīvas procedūras, kas atbilst 3. punkta nosacījumiem, tai neuztic ieguldītāja vai PVKIU aktīvus. [Gr. 51]

6. pants

Pēc ieguldījumu sabiedrības vai PVKIU atļaujas atsaukšanas joprojām tiek sniegts nodrošinājums, kas paredzēts 2. panta 2.a un 2.c punktā2. punktā attiecībā uz ieguldījumu darījumiem, kas veikti līdz minētajam atsaukumam.“ [Gr. 52]

7)  Direktīvas 8. un 9. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“8. pants

1.  Nodrošinājums, ko paredz 4. panta 1. un 3. punkts, attiecas uz ieguldītāja prasījumu kopumā attiecībā pret vienu un to pašu ieguldījumu sabiedrību vai PVKIU saskaņā ar šo direktīvu neatkarīgi no kontu skaita, valūtas un atrašanās vietas Savienībā. [Gr. 53]

2.  Aprēķinot nodrošinājumu, kas ir paredzēts 4. panta 1. un 3. punktā, ņem vērā katra ieguldītāja daļu kopīgā ieguldījuma darījumā.

Ja nav īpašu noteikumu, prasījumus vienādi sadala starp ieguldītājiem. [Gr. 54]

Ieguldītājam, kura prasījumu nevar pilnībā apmierināt, nosaka tādu pašu procentuālo segumu, kā ieguldītāju prasījumu kopumam. [Gr. 55]

Dalībvalstis var paredzēt, ka, lai aprēķinātu 4. panta 1. un 3. punktā noteiktos ierobežojumus, prasījumus, kas attiecas uz kopīgu ieguldījuma darījumu, kura sakarā tiesības ir vismaz divām personām kā sabiedrības, apvienības vai līdzīga veida grupējuma, kas nav juridiska persona, loceklēm, var summēt un uzskatīt, ka tie saistās ar ieguldījumu, ko veicis viens vienīgs ieguldītājs.

3.  Ja ieguldītājam nav piešķirtas tiesības attiecībā uz summām vai vērtspapīrieminstrumentiem, kas ir viņa turējumā, kompensāciju saņem pilntiesīgā persona ar noteikumu, ka šī persona ir identificēta vai identificējama līdz 2. panta 2. un 2.b punktā2. panta 2. punktā minētā atzinuma vai lēmuma dienai.

Ja pilntiesīgas ir divas vai vairākas personas, ņem vērā daļu, kas pienākas katrai no tām saskaņā ar noteikumiem par summu vai vērtspapīruinstrumentiem pārvaldību, lai aprēķinātu ierobežojumus, kas paredzēti 4. panta 1. un 3. punktā. [Gr. 56]

9. pants

1.  Ieguldītāju kompensācijas sistēma veic vajadzīgos pasākumus, lai informētu ieguldītājus par atzinumu vai lēmumu, kas minēts 2. panta 2. vai 2.b punktā, un, ja jāizmaksā viņiem kompensācija, tas tiktu izdarīts iespējami drīz. Tā var noteikt termiņu, kurā ieguldītājiem jāiesniedz prasījumi. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par pieciem mēnešiem no iepriekšminētā atzinuma vai lēmuma dienas, kā minēts 2. panta 2. un 2.b punktā, vai no dienas, kurā šis atzinums vai spriedums darīts zināms atklātībā. [Gr. 21]

Ieguldītāju kompensācijas sistēma tomēr nedrīkst izmantot šā punkta pirmajā daļā minētā termiņa beigšanos, lai atteiktu pilnu nodrošinājumu ieguldītājam, kas nav varējis laikā īstenot tiesības uz kompensāciju. [Gr. 57]

Ieguldījumu sabiedrības savās tīmekļa vietnēs dara zināmu visu informāciju par nodrošinājuma noteikumiem un nosacījumiem, kā arī par pasākumiem, kas jāveic, lai saņemtu maksājumu atbilstīgi šai direktīvai. [Gr. 58]

2.  Ieguldītāju kompensācijas sistēmai jābūt gatavai samaksāt ieguldītāja prasījumu iespējami drīz un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc prasījuma pamatotības un tā apmēra noteikšanas.

Vienīgi izņēmuma apstākļos ieguldītāju kompensācijas sistēma var vērsties pie kompetentajām iestādēm ar lūgumu pagarināt termiņu. Šāds pagarinājums nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus. Kompetentās iestādes nekavējoties informē EVTI par jebkuru šādu pagarinājumu, kas piešķirts jebkādai ieguldītāju kompensācijas sistēmai, kā arī par apstākļiem, kas attaisno šādu pagarinājumu.

Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldītāju kompensācijas sistēmas var piedalīties maksātnespējas vai tiesas procesos, kas var būt būtiski prasījuma pamatotības un summas noteikšanā.

Trešā daļa neskar tās ieguldītāju kompensācijas sistēmas, kuras ir spējušas pieņemt citas metodes, lai noteiktu prasījuma pamatotību vai summu.

Ja pēdējais maksājums nav veikts deviņu mēnešu laikā pēc 2. panta 2. vai 2.b punktā minētā atzinuma vai lēmuma, dalībvalstis nodrošina, ka ieguldītāju kompensācijas sistēma paredz trīs mēnešu laikā pēc atzinuma vai lēmuma izmaksāt avansā daļu no kompensācijas, kas ir vismaz viena trešā daļa no prasījuma, pamatojoties uz prasījuma sākotnējo izvērtējumu. Atlikumu izmaksā trīs mēnešu laikā pēc tam, kad ir noteikta prasījuma pamatotība un summa. Dalībvalstis nodrošina, ka sistēmai ir līdzekļi, lai atgūtu avansā izmaksātās summas, ja pēc tam tiek konstatēts, ka prasījums nav bijis pamatots. [Gr. 21]

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 13.a pantu, ņemot vērā 13.b un 13.c panta nosacījumus deleģētajos aktos, veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu procedūru, kā izskatīt ieguldītāju prasījumus un tehniskos kritērijus, lai aprēķinātu PVKIU zaudējumus, kas radušies sakarā ar 2. panta 2.b un 2.c) punktā minētajiem notikumiem. [Gr. 59]

3.  Neatkarīgi no 2. punkta otrajā daļā noteiktā termiņa, ja pret ieguldītāju vai kādu citu personu, kam ir piešķirtas tiesības vai kas saņem peļņu no ieguldījumu darījuma, izvirzīta apsūdzība saistībā ar līdzekļiem, kuri ir šīs direktīvas priekšmets, sakarā ar naudas atmazgāšanu, kā noteikts Direktīvas 2005/60/EK 1. panta 2. punktā, saistībā ar rīcību, kas ir aizliegta saskaņā ar Direktīvu 2003/6/EK vai saistībā ar teroristu grupu tiešu vai netiešu finansēšanu, kā tas ir noteikts Padomes 1999. gada 9. decembra Ieteikumā par sadarbību teroristu grupu finansēšanas apkarošanā, ieguldītāju kompensācijas sistēma var atlikt visus maksājumus līdz tiesas spriedumam vai kompetentās iestādes atzinumam.“ [Gr. 60]

8)  Regulas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visas ieguldījumu sabiedrības vai PVKIU veic attiecīgus pasākumus, lai faktiskajiem un potenciālajiem ieguldītājiem sniegtu informāciju, kas vajadzīga, lai noskaidrotu ieguldītāju kompensācijas sistēmu, kurā ieguldījumu sabiedrība vai PVKIU un tās filiāles Savienībā piedalās, vai alternatīvas procedūras, kas paredzētas atbilstīgi 2. panta 1. punkta otrajai daļai vai 5. panta 3. punktam. Ieguldītājus informē par piemērojamiem ieguldītāju kompensācijas sistēmas noteikumiem vai alternatīvām procedūrām, tostarp ieguldītāju kompensācijas sistēmas dotā nodrošinājuma apmēru un apjomu, un par visiem noteikumiem, ko dalībvalstis nosaka šajā sakarā. Šo informāciju sniedz viegli saprotamā veidā. [Gr. 61]

Pēc pieprasījuma sniedz arī informāciju par nosacījumiem, kas attiecas uz kompensāciju, un formalitātēm, kas jāizpilda, lai kompensāciju iegūtu.

Sniegtā informācija ir godīga, skaidra un nav maldinoša un jo īpaši izskaidro situācijas un prasījumus, uz kuriem attiecas attiecīgā ieguldītāju kompensācijas sistēma, un kā to piemēro pārrobežu situācijās. Sniedzot informāciju, jāmin arī tādu situāciju un prasījumu piemēri, uz kuriem sistēma neattiecas.

1.a   Dalībvalstis nodrošina skaidrību un pārredzamību attiecībā uz ieguldītāja iemaksas apjomu ieguldītāju kompensācijas sistēmā. Pašreizējam vai potenciālajam ieguldītājam sniedz skaidru informāciju par summas apjomu, kuru katram individuālajam ieguldītājam ir jāiemaksā sistēmā kā ieguldījuma procentuālā daļa vai arī papildus summa ieguldījumam.“ [Gr. 62]

9)  Direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“12. pants

1.  Neatkarīgi no jebkurām valsts tiesību aktos paredzētām tiesībām veicot kompensācijas maksājumus ieguldītājiem, ieguldītāju kompensācijas sistēmām ir subrogācijas tiesības attiecībā uz šo ieguldītājuiesaistīto tiesībām likvidācijas procesā par summām, kas ir vienādas ar to maksājumiem. [Gr. 63]

2.  Gadījumā, kad zaudējumus radījuši tādas trešās personas finanšu apstākļi, kura tur ieguldītājam piederošus finanšu instrumentus saistībā ar ieguldījumu darījumiem, kā minēts 2. panta 2. punktā, ieguldītāju kompensācijas sistēmām, kuras veic ieguldītāju kompensācijas maksājumus, ir subrogācijas tiesības attiecībā uz šo ieguldītāju tiesībām likvidācijas procesā par summām, kas ir vienādas ar to maksājumiem.

3.  Direktīvas 2. panta 2.c punktā paredzētajā gadījumā, kad zaudējumi radušies sakarā ar depozitārija vai trešās personas, kurā PVKIU ir noglabājis aktīvus, finanšu stāvokli, sistēmām, kuras veic kompensācijas maksājumus PVKIU sertifikātu turētājiem, ir subrogācijas tiesības attiecībā uz šo PVKIU sertifikātu turētāju tiesībām vai PVKIU likvidācijas procesā par summām, kas ir vienādas ar to maksājumiem. [Gr. 64]

4.  Ja trešā persona, kura tur ieguldītājam piederošus finanšu instrumentus saistībā ar ieguldījumu darījumiem, vai depozitārijs vai trešā persona, kurā PVKIU glabā tā aktīvus, atrodas trešajā valstī, kuras tiesu sistēma liedz ieguldītāju kompensācijas sistēmai subrogācijas tiesības attiecībā uz ieguldītāju sabiedrību vai PVKIU, dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrība vai PVKIU atdod ieguldītāju kompensācijas sistēmai summas, kas vienādas ar to maksājumiem, ja tie saņem jebkādas summas likvidācijas procedūras laikā.“ [Gr. 65]

10)  Direktīvā iekļauj šādu pantu:

“13.a pants

1.  Pilnvaras pieņemt 4.a panta 2., 8. un 9. punktā un 9. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķirtas uz nenoteiktu laika posmupiešķir, ievērojot šā panta nosacījumus.

1.a  Šīs regulas 4. panta 1.a punktā, 4.a panta 2. punkta 2. un 3. apakšpunktā un 4.a punkta 3.a punkta 2.a apakšpunktā, 4.a punkta 3.c punkta trešajā daļā, 4.a panta 9. punktā un 9. panta 2. punkta sestajā daļā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četriem gadiem no … (17). Komisija ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms minētā četru gadu laikposma beigām sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc.

1.b  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 1.a punktā, 4.a panta 2. punkta 2. un 3. apakšpunktā, 4.a panta 3.a punktā, 4.a panta 3.c punkta trešajā daļā, 4.a panta 9. punktā un 9. panta 2. punkta sestajā daļā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to vienlaicīgi paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.a  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 4. panta 1.a punktu, 4.a panta 2. punkta 2. un 3. apakšpunktu, 4.a panta 3.a punktu, 4.a panta 3.c punkta trešo daļu, 4.a panta 9. punktu un 9. panta 2. punkta sesto daļu, stājas spēkā tikai tad, ja triju mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka tie iebildumus neizteikts. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trijiem mēnešiem.

3.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas, ievērojot nosacījumus, kas noteikti 13.b un 13.c pantā.

13.b pants

1.  Eiropas Parlaments vai Padome var atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 4.a panta 2., 8. un 9. punktā un 9. panta 2. punktā.

2.  Iestāde, kas ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu, vai tā paredz atsaukt pilnvaru deleģēšanu, informē otru iestādi un Komisiju pietiekami laicīgi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, un iespējamos šīs atsaukšanas iemeslus.

3.  Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas norādīta minētajā lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošo aktu spēkā esamību. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13.c pants

1.  Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājuma minēto termiņu pagarina par vienu mēnesi.

2.  Ja, šim termiņam beidzoties, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā datumā, kas paredzēts tā noteikumos.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka neparedz izteikt iebildumus.

3.  Ja Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kura izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, izklāsta iebildumu pamatojumu.' [Gr. 66]

11)  Direktīvā iekļauj šādu 14.a pantu:

“14.a pants

Dalībvalstis var noslēgt sadarbības līgumus attiecībā uz informācijas apmaiņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm atbilstīgi Direktīvas 2004/39/EK 63. pantam un Direktīvas 2009/65/EK 102. pantam.

12)  Direktīvas I pielikumu groza šādi:

a)  pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu:"

1.  Profesionālie ieguldītāji, kuri minēti II pielikuma I iedaļas 1.–4. punktā Direktīvā 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem.

b)  svītro 2., 3. un 8. punktu.

2. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstis vēlākais līdz ...(18) pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto pasākumu tekstus, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos pasākumus no ...(19)*, izņemot pasākumus par 4.b panta transponēšanu, kurus piemēro no 2013. gada 31. decembra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

2.a   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstis, kurām saskaņā ar Pievienošanās līgumiem ir paredzēts pārejas laiks Direktīvas 97/9/EK 4. panta transponēšanai, ievēro minētā panta 1. un 2. punktu, sākot no datuma, kad beidzas tām paredzētais pārejas laiks. [Gr. 67]

2.a pants

Ziņojums un pārskats

EVTI līdz 2012. gada 31. decembrim izvērtē, cik daudz personāla un resursu nepieciešams šo pilnvaru un pienākumu īstenošanai atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem, un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par to ziņojumu.

Komisija līdz 2012. gada 31. jūlijam pēc atklātas apspriešanās ar ieinteresētajām personām iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā analizētas tādas apdrošināšanas līgumu sistēmas ieviešanas priekšrocības un trūkumi, kas papildinātu vai aizvietotu spēkā esošo ieguldītāju kompensācijas sistēmu.

Lai nodrošinātu vienādu ieguldītāju aizsardzības līmeni, neatkarīgi no tā vai veikti tieši ieguldījumi ar ieguldījumu sabiedrībām, vai ieguldījumi ar PVKIU starpniecību, ziņojumā arī atklāj normatīvos trūkumus, tostarp attiecībā uz līdzvērtīgo kompensāciju, ņemot vērā gaidāmo Komisijas priekšlikumu par PVKIU depozitārijiem un pēc atklātas apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kā arī novērtē izmaksas un ieguvumus, kas rastos, ja Direktīvas 97/9/EK darbības jomu attiecinātu arī uz PVKIU. Vajadzības gadījumā ziņojumā iekļauj arī tiesību aktu priekšlikumus par praktiskiem pasākumiem saistībā ar tās darbības jomas attiecināšanu uz PVKIU. [Gr. 68 un Kļūdu labojuma(20) 2. punkts]

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐

priekšsēdētājs

Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs

(1) OV C 99, 31.3.2011., 1. lpp. (2) Eiropas Parlamenta 2011. gada 5. jūlija nostāja. (3) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp. (4) OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp. (5) OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp. (6) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp. (7) OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp. (8) OV L 241, 2.9.2006., 26. lpp. (9) OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp. (10) OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp. (11) OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp. (12) + Šīs direktīvas pieņemšanas datums. (13) P7_TA-PROV(2011)0313(COR01). (14) + Divi gadi no tās direktīvas spēkā stāšanās dienas, ar kuru izdarīti grozījumi. (15) ++ Pieci gadi no tās direktīvas spēkā stāšanās dienas, ar kuru izdarīti grozījumi. (16) +++ Pieci gadi no tās direktīvas spēkā stāšanās dienas, ar kuru izdarīti grozījumi. (17) + Tās direktīvas spēkā stāšanās dienas, ar kuru izdarīti grozījumi. (18) * Divpadsmit mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā (19) ** Astoņpadsmit mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā (20) P7_TA-PROV(2011)0313(COR01).