Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 22. aprīļa deklarāciju par bezpajumtniecības uz ielām izbeigšanu(1) un 2010. gada 16. decembra rakstisko deklarāciju par ES stratēģiju bezpajumtniecības izskaušanai(2),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 34. pantu,

–  ņemot vērā pārskatīto Eiropas Padomes Eiropas Sociālo hartu un jo īpaši tās 31. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas un Padomes 2010. gada kopīgo ziņojumu par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 6. decembra deklarāciju par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību ‐ kopīgs darbs cīņai ar nabadzību 2010. gadā un turpmāk,

–  ņemot vērā Eiropas konsensa 2010. gada 9. un 10. decembra konferences galīgos ieteikumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 16. decembra paziņojumu par Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību ‐ Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai (COM(2010)0758),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 1999. gada 3. jūnija atzinumu par mājokļiem un bezpajumtniecību (CdR 376/98 fin), 2010. gada 6. oktobra atzinumu par bezpajumtniecības izskaušanu (CdR 18/2010 fin) un 2011. gada 31. marta atzinumu par Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (CdR 402/2010 fin),

–   ņemot vērā 2011. gada 11. jūlija jautājumu Komisijai par ES bezpajumtniecības stratēģiju (O-000153/2011 – B7-0421/2011),

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā visās ES dalībvalstīs cilvēki joprojām cieš no bezpajumtniecības, kas ir nepieņemams cilvēka cieņas aizskārums;

B.  tā kā bezpajumtniecība ir viens no galējiem nabadzības un trūkuma veidiem un iepriekšējos gados tā ir pieaugusi atsevišķās ES dalībvalstīs;

C.  tā kā 2010. gads bija Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību;

D.  tā kā bezpajumtniecība nepārprotami ir kļuvusi par ES sociālās integrācijas procesa prioritāti;

E.  tā kā iepriekšējā desmitgadē ES mēroga politikas koordinēšana bezpajumtniecības jomā saistībā ar sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas atklāto koordinācijas metodi ir radījusi pievienoto vērtību pūliņiem valsts, reģionālā un vietējā līmenī un tā kā šis darbs ir jāpalielina, īstenojot stratēģiskāku pieeju;

F.  tā kā bezpajumtniecība kā tāda ir daudzšķautņaina, līdz ar to arī šīs jomas politikai ir jābūt daudzšķautņainai;

G.  tā kā stratēģija “Eiropa 2020” un viens no tās pamatmērķiem, proti, līdz 2020. gadam vismaz 20 miljonus cilvēku atbrīvot no nabadzības un sociālās atstumtības, ir jauns stimuls cīņai pret visu veidu nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp bezpajumtniecību;

H.  tā kā viens no stratēģijas “Eiropa 2020” būtiskajiem elementiem ir pamatiniciatīva “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību”;

I.  tā kā šī pamatprogramma ir veids, kā ES mērogā uzlabot un īstenot vērienīgāku rīcību bezpajumtniecības jomā, apzinot metodes un līdzekļus, ar kuriem vislabāk turpināt Komisijas sākto darbu bezpajumtniecības jomā, ņemot vērā Eiropas konsensa 2010. gada decembra konferences rezultātus;

J.  tā kā Reģionu komiteja pamatvilcienos ir izstrādājusi Eiropas sociālo mājokļu programmu, kuras mērķis ir koordinēt pasākumus saistībā ar sociālo mājokļu finansēšanu, struktūrfondu izmantošanu un energoefektivitātes uzlabošanu; tā kā ES bezpajumtniecības stratēģijai ir jāsekmē šīs programmas izpilde,

1.  mudina dalībvalstis censties, lai sasniegtu mērķi, proti, līdz 2015. gadam izskaust bezpajumtniecību;

2.  prasa izstrādāt vērienīgu, integrētu ES stratēģiju, ko atbalsta valsts un reģionālās stratēģijas, nosakot ilgtermiņa mērķi, proti, izskaust bezpajumtniecību, īstenojot plašāku sociālās integrācijas programmu;

3.  aicina Komisiju izveidot ES bezpajumtniecības stratēģijas darba grupu un visas ieinteresētās personas iesaistīt cīņā pret bezpajumtniecību, tostarp valsts, reģionālos un vietējos politikas veidotājus, pētniekus, NVO, kas sniedz pakalpojumus bezpajumtniekiem, cilvēkus, kuri piedzīvojuši bezpajumtniecību, un saistītās nozares, tādas kā mājokļi, nodarbinātība un veselības aprūpe;

4.  prasa ES stratēģijas izstrādē apsvērt Eiropas bezpajumtniecības un mājokļu trūkuma tipoloģiju (ETHOS); aicina Sociālās aizsardzības komiteju un tās indikatoru apakšgrupu sekmēt vienošanos starp dalībvalstīm par šīs definīcijas piemērošanu; aicina Eirostatu saistībā ar Eiropas Savienības statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) vākt datus par ES bezpajumtniecību;

5.  prasa Komisijai un dalībvalstīm vienoties par valsts un reģionālo bezpajumtniecības stratēģiju izstrādes uzraudzīšanu, to nosakot par ES bezpajumtniecības stratēģijas centrālo elementu; šajā ziņā aicina ieviest ikgadējo vai divgadējo ziņošanas stratēģiju, lai ziņotu par panākto attīstību;

6.  uzskata, ka ir jāuzrauga un ziņojumos jāiekļauj šādi bezpajumtniecības stratēģiju (kas izklāstītas 2010. gada kopīgajā ziņojumā par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju) pamatelementi:

7.  šajā uzraudzības sistēmā jo īpaši prasa pievērst uzmanību progresam, kādu dalībvalstis panākušas ielu bezpajumtniecības un ilgtermiņa bezpajumtniecības izskaušanā;

8.  prasa ES bezpajumtniecības stratēģijā iekļaut ne tikai uzraudzības un ziņošanas pasākumus, bet arī darbību kopumu nolūkā atbalstīt efektīvu valsts un reģionālo bezpajumtniecības stratēģiju izstrādi un ilgtspēju;

9.  prasa izstrādāt spēcīgu pētniecības programmu, ar ko vairot zināšanas un izpratni saistībā ar ES bezpajumtniecības stratēģiju un nostiprināt pašreizējo savstarpējo mācīšanos un pārrobežu apmaiņu pamatjautājumos par bezpajumtniecības apkarošanu;

10.  prasa īpašu uzmanību pievērst uz nodrošināšanu ar mājokli orientētām pieejām saistībā ar Eiropas platformas cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību sociālās inovācijas programmu nolūkā nostiprināt pamatojumu efektīvai kombinēšanai, kas ietver bijušajiem bezpajumtniekiem piedāvātu mājokli un elastīgu atbalstu, un informēt par tādu praksi un politikas izstrādi, kuras pamatā ir pierādījumi;

11.  prasa ES bezpajumtniecības stratēģijā pievērsties kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanai bezpajumtniekiem un mudina Komisiju izstrādāt brīvprātīgas kvalitātes shēmas, kā tas minēts paziņojumā par Eiropas platformu cīņai pret nabadzību;

12.  prasa izveidot ciešas saiknes starp ES bezpajumtniecības stratēģiju un ES finansējuma plūsmām, jo īpaši saistībā ar struktūrfondiem; aicina Komisiju veicināt ERAF finansējuma izmantošanu arī marginālu grupu nodrošināšanai ar mājokļiem nolūkā risināt bezpajumtniecības problēmu dažādās ES dalībvalstīs;

13.  prasa bezpajumtniecību kā nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas aspektu vienoti iekļaut visās attiecīgajās politikas jomās;

14.  uzskata, ka ES bezpajumtniecības stratēģijā pilnībā ir jāievēro Lisabonas līgums, kurā uzsvērta “valsts, reģionālo un vietējo iestāžu būtiskā nozīme un lielā rīcības brīvība, nodrošinot, pasūtot un organizējot sabiedriskus pakalpojumus, lai, cik vien iespējams, ievērotu patērētāju vajadzības”; uzskata, ka dalībvalstu ziņā ir noteikt to, kas ir cenu ziņā pieejams sociālais mājoklis, un ka ES bezpajumtniecības stratēģijai pilnībā jāatbilst dalībvalstu sociālo mājokļu politikai, kas legāli aizstāv principu, ar ko veicina sociālo daudzveidību un cīnās pret sociālo segregāciju;

15.  mudina ES Pamattiesību aģentūru (FRA) lielāku darbu veltīt galējas nabadzības un sociālās atstumtības seku apzināšanai attiecībā uz pamattiesību pieejamību un nodrošināšanu, paturot prātā, ka tiesību uz mājokli īstenošanai ir izšķirīga nozīme, lai saņemtu pārējās tiesības, tostarp politiskās un sociālās tiesības;

16.  mudina Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības aprūpes un patērētāju lietu padomi izskatīt ES bezpajumtniecības stratēģijas izstrādi;

17.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Sociālās aizsardzības komitejai un Eiropas Padomei.

(1) OV C 259 E, 29.10.2009, 19. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0499.