Eiropas Parlamenta 2011. gada 14. septembra rezolūcija par visaptverošu pieeju ar CO2 nesaistītām klimatu ietekmējošām antropogēnajām emisijām
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pievienoto Kioto protokolu un Vīnes konvencijai par ozona slāņa aizsardzību pievienoto Monreālas protokolu,
– ņemot vērā 2008. gada decembra ES tiesību aktu kopumu klimata un enerģētikas jomā un Regulu (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm,
– ņemot vērā tādus Komisijas paziņojumus kā COM(2010)0265, kurā analizētas iespējas, kā panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par vairāk nekā 20 %, un izvērtēts oglekļa emisijas pārvirzes risks, COM(2010)0086 “Starptautiskā klimata politika pēc Kopenhāgenas konferences ‐ tūlītēja rīcība, lai dotu jaunu sparu globālai cīņai ar klimata pārmaiņām” un COM(2011)0112 “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g.”,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par klimata pārmaiņām un jo īpaši 2009. gada 4. februāra rezolūciju “2050: Nākotne sākas jau šodien ‐ ieteikumi ES turpmākai integrētai politikai saistībā ar klimata pārmaiņām”(1), 2010. gada 10. februāra rezolūciju par Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konferences (COP 15) rezultātiem(2) un 2010. gada 25. novembra rezolūciju par Klimata pārmaiņu konferenci Kankunā (COP 16)(3),
– ņemot vērā mutisko jautājumu B7-0418/2011, ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja iesniedza saskaņā ar Reglamenta 115. pantu (O-000135/2011-B7-0418/2011), un ņemot vērā Padomes un Komisijas paziņojumus,
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā zinātniskie pierādījumi par klimata pārmaiņām un to ietekmi ir neapstrīdami un tālab ir nepieciešama strauja, koordinēta un vērienīga Eiropas un starptautiska mēroga rīcība, lai risinātu šo globālo problēmu;
B. tā kā saskaņā ar nolīgumiem, par kuriem tika panākta vienošanās COP 16 konferencē, mērķis ierobežot zemeslodes virsmas vidējās temperatūras vispārējo ikgadējo pieaugumu, lai tas nepārsniegtu 2°C (“2°C mērķis”), kļuva par starptautisku mērķi;
C. tā kā UNFCCC Kioto protokolā nav iekļautas visas to siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas izraisa atmosfēras sasilšanu, bet tikai dažas, t. i., oglekļa dioksīds (CO2 ), metāns (CH4), slāpekļa(I) oksīds (N2O), fluorogļūdeņradis (HFC), perfluorogļūdeņradis (PFC) un sēra heksafluorīds (SF6), savukārt Monreālas protokolā ir iekļauti daži citi halogenētie ogļūdeņraži, kam piemīt spējas noārdīt ozonu;
D. tā kā siltumnīcefekta gāzēm ir dažāda radiatīvā ietekme (ko izsaka kā sildošo iedarbību vatos uz vienu kvadrātmetru) uz globālo klimatisko sistēmu, jo atmosfērā tām ir atšķirīgas radiatīvās īpašības un dzīves laiks; tā kā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2007. gadā veikto 4. novērtējuma ziņojumu šie radiatīvās ietekmes rādītāji ir šādi: CO2 ‐ 1,66 W/m2, CH4 ‐ 0,48 W/m2, N2O ‐ 0,16 W/m2 un halogenētajiem ogļūdeņražiem ‐ 0,35 W/m2;
E. tā kā tādas piesārņojumu radošās gāzes kā oglekļa oksīds (CO), slāpekļa oksīds (NOx), metāns un citi gaistoši organiskie savienojumi (GOS) veido ozonu jau 10–15 km virs zemes (troposfēra); tā kā līdz ar rūpniecības attīstību strauji pieauga metāna, CO, GOS un NOx līmenis, troposfērā ozona daudzums ir palielinājies apmēram par 30 % un tā ietekme uz atmosfēras sasilšanu CO2 dēļ sasniedz pat 20 % (0,36 W/m2);
F. tā kā melnais ogleklis (vai sodrēji), kas ir aerosolos un viena no izmešu sastāvdaļām, kuras rodas, nepilnīgi sadegot fosilajai degvielai un biomasai, izraisa atmosfēras sasilšanu divos veidos ‐ atmosfērā tas absorbē saules starojumu, kas sasilda apkārtējo gaisu, savukārt gaisā izplatītās oglekļa daļiņas nosēžoties var iekrāsot sniegu un ledu tumšā krāsā, tādējādi paātrinot kušanu (0,10 W/m2);
G. tā kā, nesasniedzot 2°C mērķi, ievērojami cietīs vide un radīsies lieli ekonomiskie izdevumi, tostarp, palielināsies iespēja sasniegt “vājos punktus”, kad paaugstinātas temperatūras ietekmē tādi CO2 un CH4 absorbētāji kā meži un mūžīgais sasalums nespēs šīs gāzes absorbēt, kā arī samazināsies dabas spēja absorbēt oglekli okeānos;
H. tā kā saskaņā ar ANO Vides programmas un Pasaules Meteoroloģijas organizācijas darba grupas 2010. gada zinātniskā novērtējuma ziņojuma datiem Monreālas protokols ir devis lielu ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju kopējā daudzuma samazināšanā; tā kā Monreālas protokolā iekļautie aprēķini liecina, ka 2010. gadā tiks novērsta apmēram 10 gigatonnu ozona slāni noārdošo CO2 ekvivalento emisiju rašanās, kas ir apmēram piecas reizes vairāk nekā Kioto protokola pirmajās saistību posmā (2008.–2012. gads) noteiktais emisiju samazināšanas gada mērķis;
I. tā kā Komisija pašreiz pārskata Regulu (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm,
1. norāda, ka Eiropas un starptautiskajā klimata politikā galvenā uzmanība ir vērsta uz CO2 emisiju ilgtermiņa samazināšanu, piemēram, palielinot energoefektivitāti, atjaunojamo enerģijas avotu lietošanu un izmantojot citas stratēģijas oglekļa daudzuma samazināšanai;
2. aicina izstrādāt visaptverošu Eiropas klimata politiku, kura tikai iegūtu, ja tiktu apsvērti visi sasilšanu izraisošie avoti un visas iespējas šā procesa ierobežošanai; uzsver, ka ir ne tikai jāapsver iespējas samazināt CO2 emisijas, bet arī jāņem vērā stratēģijas, kas var dot ātrāku rezultātu klimata pārmaiņu mazināšanā;
3. norāda, ka ir pieejamas ātras darbības reglamentējošas stratēģijas, kā pakāpeniski ierobežot fluorogļūdeņražu ražošanu un patēriņu, lai samazinātu melnā oglekļa un gāzu, kas izraisa ozona veidošanos troposfērā, emisijas, un ka šīs stratēģijas varētu sākt 2–3 gadu laikā un pilnībā īstenot 5–10 gadu laikā, tādējādi panākot vēlamās izmaiņas klimata pārmaiņu mazināšanā vairāku desmitu gadu laikā vai pat vēl ātrāk, it īpaši attiecībā uz dažiem fluorogļūdeņražiem, kuri sabiedrībai izmaksātu tikai 5 līdz 10 centus par tonnu, bet oglekļa pašreizējā cena ir vairāk nekā EUR 13 par tonnu;
4. norāda, ka pašmāju pasākumi, kurus fluorēto gāzu jomā īsteno saskaņā ar Fluorēto gāzu regulu, nav attaisnojuši cerības un ka nespēja novērst to nepilnības ievērojami vājinās ES sarunu pozīcijas attiecībā uz ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām;
5. mudina Komisiju ierosināt pārskatīt noteikumus fluorēto gāzu jomā un iesniegt priekšlikumus, kā strauji samazināt fluorogļūdeņražu ražošanu un patēriņu, paātrināt to pakāpenisku nomaiņu dažādos produktos un pielietojumos un reģenerēt un iznīcināt stratosfēras ozona slāni samazinošās siltumnīcefekta gāzes, ko satur norakstītie ražojumi un iekārtas;
6. atzinīgi vērtē Eiropas Savienības COP 17 sanāksmē Durbanā pausto apņemšanos atbalstīt saskaņā ar Monreālas protokolu ierosinātos pasākumus fluorogļūdeņražu jautājumā kā lielisku piemēru ar tirgu nesaistītai pieejai siltumnīcefekta gāzu emisiju;
7. norāda, ka pēdējā Monreālas protokola pušu sanāksmē Komisija kā ES pārstāve atbalstīja Ziemeļamerikas valstu un Mikronēzijas Federatīvo Valstu priekšlikumos pausto principu par fluorogļūdeņražu izmantošnaas pakāpenisku samazināšanu un blakusprodukta HFC-23 iznīcināšanu un ka pēdējā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām pušu konferencē Kankunā ES ierosināja pieņemt lēmumu, kas pusēm uzliktu saistības ievērot saskaņā ar Monreālas protokolu panākto vienošanos šajā jautājumā, neskarot ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām darbības jomu;
8. ņemot vērā nesen konstatēto HFC-23 kredītu ļaunprātīgu izmantošanu ar Ekoloģiski tīras attīstības mehānisma (CDM) starpniecību, aicina Komisiju izpētīt veidus, kā nekavējoties panākt pakāpenisku samazinājumu starptautiskā līmenī, izmantojot drīzāk veiksmīgu Monreālas protokolu, nevis Kioto protokolā ietvertos elastīgos mehānismus;
9. aicina steidzami rīkoties, lai samazinātu melnā oglekļa emisijas, izmantojot ātras darbības metodi ledāju kušanas apturēšanai, galveno uzmanību pievēršot emisijām, kas ietekmē sniegiem klātos reģionus, tostarp Arktiku, Grenlandi un Himalaju–Tibetas ledājus;
10. aicina ES veicināt pašreizējās tehnoloģijas, kas krasi samazina melnā oglekļa emisijas; turklāt aicina atbalstīt un veicināt tādu noteikumu pieņemšanu, kuri aizliedz ciršanas un dedzināšanas taktiku mežos un ar kuriem ievieš stingras un regulāras transportlīdzekļu emisiju pārbaudes;
11. aicina visā pasaulē stingri īstenot noteikumus attiecībā uz gaisa piesārņojumu un izmantot pieejamās tehnoloģijas, kas samazina NOx un CO emisijas, tādējādi troposfērā samazinot antropogēno ozonu, kas ir nozīmīga siltumnīcefektu izraisoša gāze;
12 neatlaidīgi mudina Eiropas Komisiju informēt Eiropas Parlamentu par jebkādiem pasākumiem, kurus tā veic šajā sakarībā, un atgūt nokavēto, savlaicīgi ieviešot šos politiskos risinājumus likumdošanas procesā;
13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.