Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. septembra rezolūcija par situāciju Sīrijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju, jo īpaši 2011. gada 7. jūlija rezolūciju par stāvokli Sīrijā, Jemenā un Bahreinā saistībā ar situāciju, kas izveidojusies arābu valstīs un Ziemeļāfrikā(1),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2011. gada 19. augusta paziņojumu par situāciju Sīrijā un starptautiskās sabiedrības reakciju,
– ņemot vērā Padomes Lēmumu 2011/522/KĀDP, ar ko groza Padomes Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, Padomes Lēmumu 2011/523/ES, ar ko daļēji aptur starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Sīrijas Arābu Republiku noslēgtā sadarbības nolīguma piemērošanu un Padomes 2011. gada 2. septembra Regulu (ES) Nr. 878/2011, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 8. un 31. jūlija, 1., 4., 18., 19., 23. un 30. augusta, kā arī 2. septembra paziņojumus par Sīriju,
– ņemot vērā Padomes 2011. gada 18. jūlija secinājumus par Sīriju,
– ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības augstās pārstāves 2011. gada 25. maija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs”,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2011. gada 3. augusta paziņojumu,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2011. gada 23. augusta rezolūciju par Sīrijas Arābu Republiku,
– ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1966. gadā pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kam ir pievienojusies arī Sīrija,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,
A. tā kā kopš 2011. gada marta, kad Sīrijā sākās miermīlīgo protestu apspiešana, un neraugoties uz to, ka 2011. gada 21. aprīlī valdība paziņoja par ārkārtas stāvokļa atcelšanu, šajā valstī dramatiski pieaug sistemātisku slepkavību skaits, notiek vardarbības un spīdzināšanas eskalācija, kā arī Sīrijas armija un drošības spēki turpina mērķtiecīgi slepkavot, spīdzināt un masveidā apcietināt cilvēkus; tā kā saskaņā ar ANO aplēsēm vairāk nekā 2600 cilvēku ir zaudējuši dzīvību, vēl lielāks ir ievainoto skaits un tūkstošiem cilvēku atrodas apcietinājumā;
B. tā kā ANO augsta pārstāvja faktu vākšanas misija 2011. gada 19. augustā atklāja pierādījumus par simtiem soda izpildes gadījumiem, uguns atklāšanu uz demonstrētājiem, snaiperu plaši izplatītu nolīgšanu, vēršoties pret protestētājiem, dažāda vecuma cilvēku aizturēšanu un spīdzināšanu, par to, ka mazpilsētas un pilsētas bloķēja drošības spēki un tika izpostītas ūdens apgādes sistēmas;
C. tā kā Sīrijas Arābu Republikas valdība ir apņēmusies īstenot demokrātiskās un sociālās reformas, taču nav veikusi to ieviešanai vajadzīgos pasākumus;
D. tā kā vardarbības un pārvietošanas rezultātā aizvien vairāk pasliktinās daudzu Sīrijas iedzīvotāju humanitārais stāvoklis; tā kā Sīrijas kaimiņvalstis un starptautiskā sabiedrība pieliek ievērojamas pūles, cenšoties nepieļaut šīs humanitārās krīzes turpmāku padziļināšanos un eskalāciju;
E. tā kā krīze Sīrijā apdraud stabilitāti un drošību visā Tuvo Austrumu reģionā;
F. tā kā ES ir pieņēmusi jaunus ierobežojošus pasākumus pret Sīrijas režīmu, jo intensificējās brutālā kampaņa, kuru režīms vērš pret Sīrijas iedzīvotājiem, un tā kā ES apsver vēl vairāk paplašināt šo sankciju darbības jomu;
G. tā kā nav parakstīts asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Sīrijas Arābu Republiku, no otras puses; tā kā šī nolīguma parakstīšana pēc Sīrijas lūguma tiek atlikta jau kopš 2009. gada oktobra; tā kā Padome nolēma neveikt turpmākus pasākumus šajā jomā, kā arī daļēji apturēt spēkā esošā sadarbības nolīguma piemērošanu;
H. tā kā jaunās pieejas pamatā, kuru kā jaunu reakciju uz pārmaiņām kaimiņvalstīs ierosinājusi Eiropas Komisija un Savienības augstā pārstāve, ir abpusēja atbildība un kopīga apņemšanās ievērot universālās cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma vērtības,
I. tā kā ANO Cilvēktiesību padome 2011. gada 23. augustā pieņēma rezolūciju, kurā prasa nosūtīt uz Sīriju starptautisku neatkarīgu izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu cilvēktiesību pārkāpumus valstī, kurus iespējams varētu klasificēt kā noziegumus pret cilvēci;
1. asi nosoda spēka izmantošanas eskalāciju pret miermīlīgajiem protestētājiem un demokrātijas aktīvistu, cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu brutālo un sistemātisko vajāšanu; pauž visdziļākās bažas par Sīrijas iestāžu īstenotiem smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp masu arestiem, nogalināšanu bez tiesas sprieduma, patvaļīgu aizturēšanu, pazušanas gadījumiem un spīdzināšanu;
2. izsaka visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm un apliecina solidaritāti ar Sīrijas iedzīvotājiem viņu cīņā par savām tiesībām, apbrīno viņu drosmi un apņēmību un visnotaļ atbalsta centienus panākt pilnīgu tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un nodrošināt labākus ekonomiskos un sociālos apstākļus;
3. pauž savu atbalstu Padomes 2011. gada 18. jūlija secinājumiem, kuros teikts, ka, izvēloties represiju ceļu tā vietā, lai īstenotu paša solītās visaptverošās reformas, Sīrijas režīms liek apšaubīt savu leģitimitāti, aicina prezidentu Bashar al Assad un viņa režīmu nekavējoties atkāpties no varas un iestājas pret nesodāmību;
4. atkārtoti prasa izbeigt miermīlīgu demonstrantu vardarbīgu apspiešanu un viņu ģimenes locekļu vajāšanu, atbrīvot apcietinātos protestu dalībniekus, politieslodzītos, cilvēktiesību aizstāvjus un žurnālistus, un nodrošināt iespēju brīvi iekļūt valstī starptautiskajām humānās palīdzības un cilvēktiesību organizācijām, kā arī starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem; aicina Sīrijas varas iestādes pārtraukt vietējo un ārvalstu publikāciju cenzēšanu un izbeigt represīvo valdības kontroli pār laikrakstiem un citām publikācijām, kā arī atcelt ierobežojumus internetam un mobilo sakaru tīkliem;
5. atkārto savu prasību pēc neatkarīgas, pārredzamas un efektīvas izmeklēšanas attiecībā uz Sīrijas drošības spēku veiktajām slepkavībām, apcietināšanu, patvaļīgu aizturēšanu, un iespējamiem piespiedu pazušanas, kā arī spīdzināšanas gadījumiem, lai nodrošinātu, ka šajos noziegumos vainīgie tiek saukti pie atbildības; šajā sakarā atzinīgi vērtē ANO Cilvēktiesību padomes nesen pieņemto rezolūciju, kurā prasīts nosūtīt uz Sīriju neatkarīgu starptautisku izmeklēšanas komisiju, lai tā izmeklētu visus pieņēmumus par starptautisko cilvēktiesību likumu pārkāpumiem no Sīrijas režīma puses kopš 2011. gada marta, lai noskaidrotu faktus par šiem noziegumiem un pārkāpumiem un noskaidrotu to apstākļus, noteiktu, kas ir par tiem atbildīgi un nodrošinātu, ka vainīgie tiek saukti pie atbildības;
6. vienlaikus aicina nekavējoties sākt patiesu, iekļaujošu politisko procesu, kurā būtu iesaistīti visi demokrātiskie politiskie dalībnieki un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un kurš varētu kļūt par pamatu miermīlīgai un neatgriezeniskai Sīrijas pārejai uz demokrātiju; šajā sakarā atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2011. gada 3. augusta paziņojumu, kurā uzsvērts, ka vienīgais šīs Sīrijas krīzes risinājums ir iekļaujošs un pašu sīriešu vadīts politiskais process; aicina ANO Drošības padomes valstis, jo īpaši Krieviju un Ķīnu, rīkoties, lai pieņemtu rezolūciju, kurā tiktu nosodīts tas, ka Sīrijas režīms piemēro nāvējošu spēku un aicināts izbeigt tā piemērošanu, kā arī noteiktas sankcijas, ja šīs prasības netiek pildītas; atzīmē Arābu valstu līgas ģenerālsekretāra tikšanos ar Sīrijas varas iestādēm un cer, ka tai sekos konkrēti rezultāti;
7. atzinīgi vērtē to, ka Padome 2011. gada 2. septembrī pieņēma jaunus ierobežojošus pasākumus pret Sīrijas režīmu, tostarp aizliedzot Sīrijas jēlnaftas importu uz ES, un piemērojot ceļošanas aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu vēl četrām personām no Sīrijas un trim struktūrām; tomēr aicina noteikt vēl arī citas sankcijas, kas vērstas pret režīmu, bet samazināt negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju dzīves apstākļiem; aicina ES paust vienotu nostāju kontaktos ar Sīrijas varas iestādēm;
8. atzinīgi vērtē humāno palīdzību, ko bēgļiem sniegušas Sīrijas kaimiņvalstis, jo īpaši Turcija; mudina ES un tās dalībvalstis arī turpmāk sadarboties ar ANO Drošības padomes valstīm, Sīrijas kaimiņvalstīm, Arābu valstu līgu, citiem starptautiskiem dalībniekiem un NVO, tā cenšoties nepieļaut iespēju, ka Sīrijā pašlaik esošā krīze, tostarp humanitārā krīze, pārņem arī citas šī reģiona daļas, kā arī nepieļaut humanitārās krīzes turpmāku padziļināšanos valstī;
9. atzinīgi vērtē Turcijas un Saūda Arābijas rīcību, nosodot Sīrijas režīmu; pauž nožēlu par to, ka Irāna joprojām atbalsta prezidenta Al Assad režīmu;
10. aicina augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci, Padomi un Komisiju vēl vairāk veicināt un atbalstīt organizētu demokrātisku opozīcijas spēku attīstīšanos gan Sīrijā, gan ārpus tās;
11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam, Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam, ASV administrācijai un ASV Kongresam, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram un Sīrijas Arābu Republikas valdībai un parlamentam.