Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2011/2814(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0490/2011

Debates :

PV 15/09/2011 - 2
CRE 15/09/2011 - 2

Balsojumi :

PV 15/09/2011 - 6.5
CRE 15/09/2011 - 6.5

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0389

Pieņemtie teksti
PDF 295kWORD 61k
Ceturtdiena, 2011. gada 15. septembris - Strasbūra
Bads Austrumāfrikā
P7_TA(2011)0389RC-B7-0490/2011

Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. septembra rezolūcija par badu Austrumāfrikā

Eiropas Parlaments

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Āfrikas raga valstīm,

–  ņemot vērā augstās pārstāves Catherine Ashton 2011. gada 24. augusta paziņojumu par ES reakciju uz badu Āfrikas raga valstīs,

–  ņemot vērā 2011. gada 25. augusta Adisabebas apņemšanās konferences rezultātus,

–  ņemot vērā ANO Tūkstošgades attīstības mērķus,

–  ņemot vērā ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 17. februāra rezolūciju par pārtikas cenu pieaugumu(1),

–  ANO ģenerālsekretāra īpašā juridisko lietu padomnieka Jack Lang ziņojumu par pirātismu Somālijas piekrastē,

–  ņemot vērā Vadlīnijas pārejas perioda noslēgšanai Somālijā, kuras 2011. gada 6. septembrī pieņēma Somālijas pārejas perioda federālā valdība, Puntlandes un Galmudūgas reģionālās administrācijas un Ahlu Sunna Wal Jama'a kustība;

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā ir miruši desmitiem tūkstoši cilvēku, 750 000 cilvēku draud bada nāve un 13,3 miljoniem cilvēku Somālijā, Etiopijā, Eritrejā, Kenijā un Džibutijā ir steidzami nepieciešama pārtikas palīdzība, jo tie piedzīvo visļaunāko badu iepriekšējos 60 gados;

B.  tā kā atsevišķās vietās nepietiekama uztura rādītāji ir vairāk nekā trīs reizes lielāki par kritisko līmeni un tā kā tika paredzēts, ka situācija Āfrikas raga valstīs pasliktināsies, pirms tā uzlabosies, prognozējot, ka vissliktākā situācija izveidosies 2011. gada oktobrī un ka uzlabojumu nevar gaidīt ātrāk par 2012. gada sākumu;

C.  tā kā badu šajā reģionā pastiprina tādi faktori kā konflikti, ierobežoti resursi, klimata pārmaiņas, liels iedzīvotāju skaita pieaugums, infrastruktūras trūkums, izkropļoti tirdzniecības modeļi un augstas preču cenas;

D.  tā kā Somālija ir cietusi visvairāk ‐ vairāk nekā puse no tās iedzīvotājiem ir atkarīga no pārtikas palīdzības, valsts iekšienē uz citu vietu ir devušies 1,4 miljoni cilvēku, un ANO Bērnu fonds (UNICEF) ziņo, ka Somālijas dienvidu daļā šobrīd vairāk nekā 780 000 bērnu cieš no nepietiekama uztura;

E.  tā kā humanitārais stāvoklis Somālijā ir pasliktinājies 20 gadus ilgā konflikta rezultātā starp karojošiem grupējumiem; tā kā islāmistu kaujinieku grupa Al-Shabab kontrolē daudzas bada pārņemtās teritorijas un ir piespiedusi rietumvalstu palīdzības aģentūras pamest šīs teritorijas, nopietni kaitējot centieniem sniegt palīdzību;

F.  tā kā Eritrejas valdība ir skaidri atteikusies no pārtikas un citas humānās palīdzības saviem iedzīvotājiem;

G.  tā kā vairāk nekā 860 000 Somālijas iedzīvotāju drošības, pārtikas un ūdens meklējumos ir devušies bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm, jo īpaši Keniju un Etiopiju, un Dadābas bēgļu nometni Kenijā ir pārpildījuši vairāk nekā 420 000 cilvēku;

H.  tā kā Dadābas bēgļu nometne pašreiz ir vislielākā bēgļu nometne pasaulē un tā kā šajā nometnē ir apmetušies 440 000 cilvēku, kaut gan tajā bija paredzēts uzņemt 90 000, un tā kā humanitārā situācija nometnēs pasliktinās ar katru dienu, uzliesmojot epidēmijām, piemēram, holērai un masalām, kā arī ir reģistrēti vairāki izvarošanas gadījumi;

I.  tā kā 80 % bēgļu ir sievietes un bērni, no kuriem daudzi ir saskārušies ar seksuālu vardarbību un iebiedēšanu vai nu ceļā uz bēgļu nometnēm vai pašās nometnēs;

J.  tā kā likumības un kārtības trūkuma rezultātā piekrastē Indijas okeāna ir palielinājies pirātisms, nopietni pārtraucot piegādes uz šo reģionu un no tā, un ar ES jūras spēku operāciju EUNAVOR ir bijis iespējams tikai atturēt un apturēt pirātismu, nevis atrisināt problēmas patiesos iemeslus;

K.  tā kā ES 2011. gadā humānajai palīdzībai ir piešķīrusi 158 miljonu EUR, dalībvalstis arī ir piešķīrušas 440 miljonus EUR, papildus vairāk nekā EUR 680 miljoniem, ko reģionam līdz 2013. gadam sniedz kā ilgtermiņa atbalstu lauksaimniecības, lauku attīstības un pārtikas nodrošinājuma jomās;

L.  tā kā Āfrikas Savienības valstu vadītāji humānās palīdzības operācijai ir apsolījuši piešķirt vairāk nekā 350 miljonus ASV dolāru;

M.  tā kā ir ārkārtīgi svarīgi nekavējoties palielināt ārkārtas palīdzību, lai risinātu humanitārās vajadzības un novērstu turpmāku situācijas pasliktināšanos; tā kā ANO ir paziņojusi, ka turpmākajos sešos mēnešos Pasaules pārtikas programmas (WFP) operācijām Džibutijā, Etiopijā, Kenijā un Somālijā saistībā ar badu kopā vēl ir vajadzīgi 190 miljoni ASV dolāru;

N.  tā kā Āfrikas raga valstu zemju platību aizvien lielāka pārņemšana (galvenokārt to dara ārvalstu ieguldītāji) ir tās nedrošo lauksaimniecības un pārtikas sistēmu padarījusi vēl neaizsargātāku, nespējot nodrošināt solītās priekšrocības ‐ darba vietas, pārtiku un ekonomisko attīstību;

O.  tā kā klimata pārmaiņas ir būtiski ietekmējušas ražību reģionā, kas kopā ar globālās ekonomikas lejupslīdi un augošajām pārtikas un degvielas cenām ir kavējis samazināt nabadzību un sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus;

P.  tā kā Pasaules Bankas 2011. gada augustā publiskotajā ziņojumā par pārtikas cenām ir norādīts, ka augstas un nestabilas pārtikas cenas apdraud jaunattīstības valstu nabadzīgākos iedzīvotājus un ir viens no ārkārtas situāciju Āfrikas raga valstīs izraisošiem faktoriem;

Q.  tā kā šo riska mazināšanas instrumentu pieaugusī likviditāte un pieejamība ir saistīta ar augstām cenām un cenu lielu svārstīgumu pamatā esošajos skaidras naudas tirgos un tā kā regulatoriem ir grūtāk iegūt šo tirgu pilnu pārskatu, jo ievērojami liels šo darījumu skaits tiek veikts ārpus biržas;

1.  pauž visdziļāko līdzjūtību par bojāgājušajiem un ciešanām reģionā; prasa piešķirt lielāku ES atbalstu bada smagāk skartajām teritorijām, lai sniegtu pārtikas palīdzību, veselības aprūpi, tīru ūdeni un sanitāros piederumus visneaizsargātākajām personām;

2.  aicina visas reģiona varas iestādes un grupējumus saskaņā ar starptautiskajiem humanitāro tiesību un cilvēktiesību aktiem ļaut humānās palīdzības organizācijām piekļūt visiem, kam nepieciešama to palīdzība, un jebkādos apstākļos aizsargāt civilos iedzīvotājus, īpaši sievietes un bērnus; prasa izveidot humānās palīdzības koridorus, kas jāatver, lai nogādātu pārtiku un palīdzību cietušajos reģionos dziļāk valsts iekšienē;

3.  pieprasa, lai visas puses nekavējoties pārtrauktu vardarbību pret civiliedzīvotājiem, it īpaši sievietēm un bērniem, un saukt vainīgos pie atbildības, kā arī nodrošināt palīdzības pieejamību un ļaut visiem cilvēkiem, kas bēg no konfliktiem un sausuma, brīvi pārvietoties; asi nosoda islāmistu militārā grupējuma al–Shabab lomu un to, ka tas kavē humānās palīdzības organizācijām un Pasaules pārtikas programmai (WFP) sniegt pārtikas palīdzību; atgādina visām reģiona valstīm par nepieciešamību bēgļiem sniegt palīdzību un aizsardzību saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem;

4.  aicina starptautisko sabiedrību vairāk mobilizēties, jo tai būtu jādubulto savi centieni, lai risinātu šo ārkārtas situāciju nolūkā apmierināt pieaugošās cilvēku vajadzības un novērst situācijas turpmāku pasliktināšanos, paturot prātā, ka pieejamais finansējums ir nepietiekams;

5.  uzsver nepieciešamību kontrolēt palīdzības sniegšanu, atrodot uzticamus partnerus uz vietas, tostarp atbalsta aģentūras, kas jau veiksmīgi darbojas, un vietējo kopienu vadītājus, un, nodrošināt labāku koordināciju, kā arī labāku piegādes organizēšanu, tādējādi novēršot palīdzības piegāžu jebkādu novirzīšanos un izlaupīšanu;

6.  aicina Komisiju steidzami uzlabot pāreju no ES humānās palīdzības uz attīstības palīdzību, jo sausuma krīze Āfrikas raga valstīs skaidri parāda, ka gadiem ilgajai ārkārtas palīdzībai sausuma skartajos reģionos nav sekojusi pietiekami efektīva ilgtermiņa attīstības politika, it īpaši attiecībā uz lauksaimniecību; aicina Komisiju un ES dalībvalstis atbalstīt Austrumāfrikas valstu projektus par novēršanas spēju, agrās brīdināšanas sistēmām bada un sausuma gadījumā;

7.  atzinīgi vērtē Āfrikas Savienības solījumus palīdzēt humānās palīdzības operācijai, tostarp AMISOM miera uzturēšanas misijai; tomēr pauž nožēlu, ka līdz šim Somālijā ir izvietoti tikai 9000 no 20 000 apsolītajiem Āfrikas Savienības miera uzturēšanas karavīriem;

8.  uzsver, ka badu Āfrikas raga valstīs kopumā un jo īpaši Somālijā varēs pārvarēt tikai tad, ja gan vietējie pārstāvji, gan starptautiskā sabiedrība pievērsīsies pamatā esošo politisko, ekonomisko, vides un drošības problēmu risināšanai; aicina izstrādāt tādu ES stratēģiju reģionam, kurā būtu iekļauti politiskie mērķi, un norādot, kā dažādi humānās palīdzības, attīstības, drošības un militārie pasākumi atbilst cits citam un ir savstarpēji saistīti;

9.  aicina augsto pārstāvi un priekšsēdētāja vietnieci kritiski novērtēt Džibutijas miera procesu; uzsver, ka ir nepieciešams visos līmeņos iesaistīt visus cilvēkus, kurus skar konflikts Somālijā, tostarp pilsonisko sabiedrību un sieviešu organizācijas; mudina noteikt nacionālās samierināšanās režīmu, lai uzsāktu valsts atjaunošanu;

10.  atzinīgi vērtē ES un dalībvalstu solījumus; tomēr atgādina, ka ANO joprojām trūkst 1 miljards ASV dolāru, lai sniegtu nepieciešamo ārkārtas palīdzību; mudina starptautisko sabiedrību ievērot savas saistības, piegādāt pārtikas palīdzību un uzlabot higiēnas apstākļus uz vietas;

11.  prasa procentuāli lielāku daļu no ES oficiālās attīstības palīdzības novirzīt lauksaimnieciskajai ražošanai un atbalstam lopkopjiem jaunattīstības valstīs, lai palielinātu nodrošinātību ar pārtiku; šajā sakarībā mudina starptautisko sabiedrību izdarīt ilgtermiņa ieguldījumus lauksaimniecībā, kas šajā reģionā ir galvenais pārtikas un ienākumu avots, un noturīgas infrastruktūras izveidē, kā arī nodrošināt sīkzemniekiem piekļuvi zemes platībām, tādējādi veicinot vietējo tirgu un ik dienu Āfrikas raga valstu iedzīvotājiem nodrošinot pietiekamu pārtiku;

12.  prasa, lai informācija par pārtikas rezervēm un krājumiem un par to, kā starptautiskajā mērogā veidojas cenas, būtu pārredzamāka, kvalitatīvāka un aktuālāka;

13.  pieprasa, lai dalībvalstis nodrošina, ka finanšu iestādes, kas ir iesaistītas spekulācijās pārtikas un lauksaimniecības preču tirgos, izbeigtu spekulatīvās darbības, kas palielina pārtikas cenas un padara tās svārstīgas, un lai par svarīgāku uzskatītu nabadzības un cilvēku ciešanu novēršanu Āfrikas raga un visās jaunattīstības valstīs, nevis pelņu vai ienākumus no spekulācijām ar pārtikas cenām;

14.  mudina šīs finanšu iestādes savus korporatīvi sociālos pienākumus uztvert nopietni un pieņemt iekšējos noteikumus, lai nodrošinātu, ka ar tiem tiek ierobežotas to darbības pārtikas un lauksaimniecības preču tirgos, apkalpojot tikai reālās ekonomikas uzņēmumus, kuriem ir jānodrošinās pret risku.

15.  aicina G20 valstis aktīvāk strādāt pie visu pasauli aptverošas reglamentācijas, lai novērstu ļaunprātīgu spekulāciju un koordinētu preventīvo mehānismu izveidi nolūkā mazināt globālo pārtikas cenu pārmērīgas svārstības; uzsver, ka G20 ir jāiesaista pārējās valstis, lai panāktu vispārēju saskaņotību;

16.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par grozījumiem attiecībā uz Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (2004/39/EK) un Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīvu (2003/6/EK), lai nepieļautu ļaunprātīgas spekulācijas;

17.  uzsver, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādei ir jābūt galvenajai struktūrai, kas uzrauga preču tirgus; apstiprina, ka šai iestādei vajadzētu būt modrai, piemērojot regulēšanas līdzekļus, lai novērstu manipulācijas un ļaunprātību pārtikas un lauksaimniecības preču tirgos;

18.  aicina Komisiju atjaunināt zemes politikas vadlīnijas attiecībā uz zemes sagrābšanu, lai nodrošinātu to atbilstību Pārtikas nodrošinātības komitejas izstrādātajām vadlīnijām par atbildīgu zemes un mežu apsaimniekošanu, kā arī zivsaimniecības pārvaldību, un piešķirtu šim aspektam lielāku vērību, īstenojot attīstības sadarbības programmas, tirdzniecības politiku un Komisijai iesaistoties daudzpusējās finanšu iestādēs, piemēram, Pasaules Bankā un Starptautiskajā Valūtas fondā;

19.  aicina Komisiju un valdības šajā reģionā novērtēt lauksaimniecības zemju iegādes pašreizējo ietekmi uz nabadzību laukos un bada skartajās teritorijās; lūdz Komisiju iekļaut jautājumu par zemes platību sagrābšanu tās politiskajā dialogā ar jaunattīstības valstīm, uzlabot ziņojumu sagatavošanu un uzraudzības īstenošanu attiecībā uz plaša apjoma zemes iegādi un atbalstīt jaunattīstības valstis lēmumu pieņemšanā par ieguldījumiem;

20.  prasa ievērojamas pūles veltīt tam, lai ES attīstības politikā pārliecinošāk iekļautu pielāgošanos klimata pārmaiņām; aicina ES ievērojami palielināt šādu finansējumu, kas tiek piešķirts papildus oficiālajai attīstības palīdzībai, aicina drīzumā paredzētajā 17. Klimata pārmaiņu konventā apliecināt drosmīgu līderību, lai labāk īstenotu politiku attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pastiprināt noturīgas attīstības politikas starptautisko pārvaldību;

21.  aicina ANO, Komisiju un augsto pārstāvi un priekšsēdētāja vietnieci veikt pasākumus attiecībā uz toksisko atkritumu nelikumīgu izgāšanu Somālijas ūdeņos un ieviest politiku, lai novērstu iespējamo veselības apdraudējumu iedzīvotājiem;

22.  pauž bažas saistībā ar nesenajiem ziņojumiem par oficiālās attīstības palīdzības nepareizu izmantošanu, lai Etiopijā veiktu politisku apspiešanu; aicina ES un dalībvalstis nodrošināt, lai palīdzība tiktu izmantota tikai nabadzības mazināšanai un tas notiktu ar atbildības sajūtu un pārredzami, pilnībā izmantojot Kotonū nolīguma cilvēktiesību klauzulu;

23.  aicina Komisiju ES attīstības politikā lielāku uzmanību pievērst lopkopju jautājumam, jo tie nodrošina saimnieciskās darbības ievērojamu daļu un proteīna ražošanu reģionā; uzskata, ka nepieciešams steidzīgi organizēt dialogu ar vietējām varas iestādēm, lai aizsargātu lopkopju dzīvesveidu, atzīstot, ka viņu nomadu dzīve ir labi pielāgota sausām teritorijām, kurās valdošie apstākļi nepieļauj apmešanos konkrētā vietā;

24.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ANO Drošības padomei un ģenerālsekretāram, Āfrikas Savienības institūcijām, Starpvaldību attīstības iestādes valstu valdībām un parlamentiem, Panāfrikas parlamentam, ĀKK un ES Parlamentārajai asamblejai, G20 prezidentūrai un ES dalībvalstu valdībām.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0071.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika