Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2011/2802(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0488/2011

Debates :

PV 15/09/2011 - 3
CRE 15/09/2011 - 3

Balsojumi :

PV 15/09/2011 - 6.6

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0390

Pieņemtie teksti
PDF 251kWORD 95k
Ceturtdiena, 2011. gada 15. septembris - Strasbūra
ES nostāja un saistības pirms ANO augsta līmeņa sanāksmes par nelipīgu slimību profilaksi un kontroli.
P7_TA(2011)0390RC-B7-0488/2011

Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. septembra rezolūcija par Eiropas Savienības nostāju un apņemšanos, gatavojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas augsta līmeņa sanāksmei par neinfekcijas slimību novēršanu un kontroli

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2008.–2013. gada Rīcības plānu par pasaules mēroga stratēģiju neinfekcijas slimību novēršanai un kontrolei(1),

–  ņemot vērā PVO 2006. gada 11. septembra rezolūciju par neinfekcijas slimību novēršanu un kontroli PVO Eiropas reģionā(2),

–  ņemot vērā ANO 2010. gada oktobra rezolūciju Nr. 64/265 par neinfekcijas slimību novēršanu un kontroli(3),

–  ņemot vērā 2011. gada aprīlī pieņemto Maskavas deklarāciju par veselīgu dzīvesveidu un neinfekcijas slimību kontroli(4),

–  ņemot vērā Pasaules Veselības asamblejas 2011. gada maija rezolūciju par neinfekcijas slimībām(5),

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra ziņojumu par neinfekcijas slimību novēršanu un kontroli(6),

–  ņemot vērā PVO 2008. gada ziņojumu par elpošanas orgānu hronisko slimību vispārējo uzraudzību, novēršanu un kontroli(7),

–  ņemot vērā Parmas deklarāciju un Saistību aktu, ko PVO Eiropas reģiona dalībvalstis pieņēma 2011. gada martā(8),

–  ņemot vērā PVO 2011. gada Astūrijas deklarāciju(9),

–  ņemot vērā 2006. gada novembrī pieņemto Eiropas hartu par cīņu pret aptaukošanos(10),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. un 179. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 1. februāra rezolūciju par veselīga uztura un fiziskās aktivitātes veicināšanu ‐ liekā svara, aptaukošanās un hronisko slimību profilakse Eiropas mērogā(11) un 2008. gada 25. septembra rezolūciju par Balto grāmatu attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos(12),

–  ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par rīcību sirds un asinsvadu slimību apkarošanai(13), 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par cīņu pret vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā(14) un 2006. gada 27. aprīļa deklarāciju par diabētu(15),

–  ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 4. septembra rezolūciju par termiņa vidusposma pārskatu Eiropas rīcības plānam vides un veselības aizsardzības jomā periodam no 2004. līdz 2010. gadam(16),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumu Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu(17),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 11. novembra rezolūciju par demogrāfiskajām problēmām un paaudžu solidaritāti(18) un 2011. gada 8. marta rezolūciju par nevienlīdzības samazināšanu veselības jomā ES(19),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 6. maija rezolūciju par Komisijas paziņojumu par vēža apkarošanu ‐ Eiropas partnerība(20) un Komisijas balto grāmatu ‐ “Adaptācija klimata pārmaiņām ‐ iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus”(21),

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 2. jūnija lēmumu 2004/513/EK par PVO Pamatkonvencijas par smēķēšanas kontroli noslēgšanu(22),

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada secinājumus secinājumus par sirds veselības veicināšanu(23),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Lēmumu Nr. 1350/2007/EK, ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam)(24),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK attiecībā uz Eiropas Kopienas septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013. gads)(25),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 7. decembra secinājumus “Inovatīvas pieejas hroniskām slimībām sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmās”(26),

–  ņemot vērā Padomes 2006. gada 22. jūnija secinājumus par Eiropas Savienības veselības aizsardzības sistēmu kopīgām vērtībām un 2011. gada 6. jūnija secinājumus “Ceļā uz modernām, elastīgām un ilgtspējīgām veselības aprūpes sistēmām”(27),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 10. maija secinājumus par ES lomu pasaules veselībā(28),

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā saskaņā ar ar PVO datiem 86 % nāves gadījumu Eiropā izraisa neinfekcijas slimības (NIS);

B.  tā kā četras izplatītākās NIS ir sirds un asinsvadu slimības, elpošanas orgānu slimības, vēzis un cukurslimība; tā kā nedrīkst atstāt novārtā arī citas zināmās NIS;

C.  tā kā sirds un asinsvadu slimības ir visbiežāk izplatītais nāves cēlonis, un no šīm slimībām katru gadu pasaulē mirst vairāk nekā 2 miljoni cilvēku; tā kā izplatītākās sirds un asinsvadu slimības ir koronārā sirds slimība un infarkts, no kurām mirst vairāk nekā trešā daļa slimnieku (t.i., 741 000), un tikai nedaudz vairāk kā ceturtā daļa slimnieku (t.i., 508 000) mirst no visām pārējām sirds un asinsvadu slimībām;

D.  tā kā vēzis ir otrais lielākais nāves cēlonis, kas skar ap 3–4 % iedzīvotāju un ap 10–15 % vecu cilvēku; tā kā katru gadu ap 2,45 miljoniem cilvēku ES tiek diagnosticēts vēzis un 1,23 miljoni mirst no šīs slimības; tā kā Eiropā ik gadu par 1 % palielinās bērnu saslimstība ar vēzi;

E.  tā kā tādas novēršamas hroniskas elpošanas orgānu slimības kā astma un hroniskā obstruktīvā plaušu slimība (HOPS) apgrūtina dzīvi miljoniem cilvēku Eiropā;

F.  tā kā nepastāv Eiropas mēroga stratēģija vai iniciatīva, kas visaptveroši pievērstos cukurslimībai (1. un 2. tipa), lai gan aprēķini liecina, ka tā skar vairāk nekā 32 miljonus ES iedzīvotāju, un apmēram tikpat daudz iedzīvotāju cieš no glikozes tolerances izmaiņām, un pastāv ļoti liela varbūtība, kas šīs izmaiņas var novest pie cukurslimības; tā kā sagaidāms, ka saistībā ar aptaukošanās epidēmiju, Eiropas iedzīvotāju novecošanos un citiem faktoriem, kuri vēl ir jānosaka un par kuriem ir jāveic plašāki pētījumi, šis skaitlis līdz 2030. gadam varētu palielināties par 16 %;

G.  tā kā četri riska faktori, kas kopā izraisa lielāko daļu no hroniskajām NIS, ir tabakas patēriņš, nelīdzsvarots uzturs, alkohola lietošana un nepietiekama fiziska aktivitāte un tā kā vides piesārņotāju iedarbība ir piektais svarīgākais vērā ņemamais faktors;

H.  tā kā tabakas patēriņš ir galvenais cēlonis nāves gadījumiem, kurus varētu novērst, un tabaka nogalina katru otro ilglaicīgo smēķētāju;

I.  tā kā alkohola lietošana, nelīdzsvarots uzturs, vides piesārņojums un fizisko aktivitāšu nepietiekamība var ievērojami palielināt risku saslimt ar konkrētām sirds un asinsvadu slimību, vēža un cukurslimības formām;

J.  tā kā aizvien biežāk tiek uzskatīts, ka fiziskajai aktivitātei ir liela nozīme NIS novēršanā;

K.  tā kā septiņi priekšlaicīgas nāves iemesli (augsts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis, augsts ķermeņa masas indekss, nepietiekama augļu un dārzeņu lietošana uzturā, fizisko nodarbību trūkums, pārmērīgs alkohola patēriņš, smēķēšana) ir saistīti ar uztura un fizisko aktivitāšu ieradumiem;

L.  tā kā lielāko daļu hronisko NIS var novērst, jo īpaši samazinot tādus būtiskākos riska faktorus kā smēķēšana, nelīdzsvarots uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte, alkohola patēriņš un dažu ķīmisko vielu ietekme; tā kā iedarbīga vides politika, tostarp spēkā esošo tiesību aktu un standartu ievērošana, var būtiski uzlabot novēršanas pasākumus;

M.  tā kā, izstrādājot profilakses un agrīnās diagnosticēšanas stratēģijas, būtu jāņem vērā arī papildu faktori, tādi kā vecums, dzimums, iedzimtība vai psiholoģiskais stāvoklis, tostarp aptaukošanās;

N.  tā kā lielākajai daļai NIS ir vienādi simptomi, piemēram, hroniskas sāpes un garīgās veselības traucējumi, kas tieši ietekmē slimniekus un viņu dzīves kvalitāti, un šie simptomi būtu jānovērš, izmantojot vispārēju horizontālu pieeju, tādējādi uzlabojot veselības aizsardzības sistēmas izmaksu lietderību šo slimību ārstēšanā;

O.  tā kā slimību novēršanas iespējas netiek pilnībā izmantotas, lai gan ir pierādīts, ka NIS novēršanas stratēģijas valsts mērogā rada izmaksu ietaupījumus;

P.  tā kā ārstēšanai tērē 97 % no veselības aizsardzības izdevumiem, bet tikai 3 % iegulda profilakses pasākumos, un tā kā NIS ārstēšanas un pārvaldības izmaksas ļoti strauji pieaug, jo arvien pieejamāka kļūst diagnosticēšana un ārstēšana;

Q.  tā kā PVO NIS pieaugumu uzskata par epidēmiju un lēš, ka līdz 2030. gadam šī epidēmija prasīs 52 miljonu cilvēku dzīvības;

R.  tā kā Pasaules Ekonomikas foruma un Hārvardas Sabiedrības veselības skolas (Harvard School of Public Health) publicētie aprēķini liecina, ka pasaules ekonomika laikposmā no 2005. līdz 2030. gadam NIS dēļ nesaražos produkciju 25 triljonu euro apmērā;

S.  tā kā NIS varētu aizkavēt stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu un atņemt cilvēkiem tiesības dzīvot veselīgu un ražīgu dzīvi;

T.  tā kā ES ir izšķiroša nozīme globālo veselības problēmu drīzākā atrisināšanā, tostarp ar veselību un NIS saistīto Tūkstošgades attīstības mērķu jomā, kā minēts Padomes secinājumos par ES lomu pasaules veselībā;

U.  tā kā atsevišķi NIS faktori neapšaubāmi ir saistīti ar globālām problēmām, piemēram, ar kā vides piesārņojumu, un tāpēc tie ir jārisina globālā mērogā; tā kā citus aspektus atbilstīgi subsidiaritātes principam var risināt valsts vai reģionālā mērogā;

V.  tā kā pirmsdzemdību apstākļi, tostarp piesārņotas vides iedarbība, atstāj paliekošu ietekmi uz daudziem veselības un labklājības aspektiem, jo īpaši radot risku saslimt ar elpošanas orgānu slimībām, un rada lielāku varbūtību cilvēkiem saslimt ar vēzi un cukurslimību;

W.  tā kā, lai gan mūsdienās cilvēki vidēji dzīvo ilgāk un veselīgāk nekā iepriekšējās paaudzes, ES saistībā ar sabiedrības novecošanos un jaunu parādību, proti, gados ļoti vecu cilvēku skaita pieaugumu ārkārtīgi strauji pieaug hronisku slimību skaits un tādu gadījumu skaits, kad cilvēki vienlaicīgi slimo ar vairākām slimībām, un attiecīgi tiek apdraudēta vai arī arvien vairāk apgrūtināta valsts veselības aprūpes sistēmu ilgtspējība;

X.  tā kā veselību būtiski ietekmē arī sociālie un ekonomiskie faktori, un veselības aprūpes līmenis atšķiras ne tikai starp dalībvalstīm, bet arī pašās dalībvalstīs tas ir atšķirīgs;

Y.  tā kā aprēķini liecina, ka līdz 2020. gadam Eiropā trūks apmēram viens miljons veselības aprūpes darbinieku, tostarp ārstu, medmāsu, zobārstu, farmaceitu un fizioterapeitu;

Z.  tā kā ir skaidri jānorāda, ka sociālie un vides faktori ietekmē veselību, piemēram, gaisa piesārņojums telpās katru gadu izraisa 1,6 miljonu cilvēku nāvi, un Eiropā tas ir galvenais apkārtējās vides drauds veselībai, kas ievērojami samazina paredzamo dzīves ilgumu un ražīgumu;

AA.  tā kā Eiropas iedzīvotāji ir norūpējušies par vides iespējamo ietekmi uz viņu veselību, jo īpaši paužot bažas par bīstamu ķīmisku vielu varbūtējo iedarbību, savukārt, piemēram, katru gadu 27 dalībvalstu ES no sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas orgānu slimībām, ko izraisījis piesārņojums ar smalkām daļiņām, mirst 455 000 cilvēku,

1.  prasa Komisijai un ES dalībvalstīm uzņemties uzņemties stingras politiskas saistības, kurās ņemtu vērā NIS globālās epidēmijas nopietnību un smagumu;

2.  mudina ES atbalstīt vērienīgu mērķi samazināt novēršamo NIS izraisīto nāves gadījumu skaitu, piemēram, PVO mērķi līdz 2025. gadam valstīs samazināt mirstību par 25 % salīdzinājumā ar 2010. gada rādītājiem;

3.  aicina ES un dalībvalstis apstiprināt šādas būtiskākās saistības un iekļaut tās 2011. gada septembrī rīkotās ANO augsta līmeņa sanāksmes par NIS politiskajā paziņojumā:

   līdz 2025. gadam samazināt ar novēršamajām NIS saistīto mirstību par 25 %, kā to ierosina PVO;
   īstenot rentablus un izmaksas ietaupošus intervences pasākumus, tostarp paātrināti īstenot PVO Pamatkonvenciju par tabakas kontroli, uzlabot piekļuvi veselīgam uzturam un veicinot to, ietverot pasākumus ar mērķi samazināt sāls, cukura, piesātināto tauku un transtaukskābju patēriņu, efektīvi cīnīties pret pārmērīgu alkohola lietošanu, uzlabot piekļuvi fiziskām aktivitātēm un veicināt tās, kā arī samazināt visu iedzīvotāju pakļaušanu vides piesārņojumam, tostarp endokrīnās sistēmas noārdītājiem un citiem vides piesārņotājiem;
   uzraudzīt ar NIS saistītās mirstības tendences un kopīgos NIS riska faktorus;
   izstrādāt pasaules un valsts mēroga pārskatatbildības mehānismus, ko piemērot visām nozīmīgākajām iesaistītajām personām;
   2012. gadā izveidot augsta līmeņa partnerību, kas palīdzētu īstenot šos ieteikumus, un 2014. gadā organizēt augsta līmeņa sanāksmi, kurā analizētu uzņemto saistību izpildes rādītājus;

4.  aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi īstenot šo augsta līmeņa sanāksmē pieņemto politisko deklarāciju, iesaistot visas attiecīgās ES aģentūras un iestādes, lai risinātu ar NIS saistītās problēmas;

5.  aicina ES un dalībvalstis palielināt četru izplatītāko NIS, t.i., sirds un asinsvadu slimību, elpošanas orgānu slimību, vēža un cukurslimības primāro profilaksi, pētniecību, agrīno diagnosticēšanu un pārvaldību, neatstājot novārtā arī citas izplatītas NIS, tādas kā garīgās un neiroloģiskās saslimšanas, tostarp Alcheimera slimību; uzsver, cik svarīgi ir agrīni noteikt personas, kuras varētu saslimt ar šīm slimībām vai nomirt no tām vai kurām ir ģenētiska nosliece, hroniskas un smagas saslimšanas un apdraudējumi, kas var pasliktināt saslimšanas ar NIS gaitu;

6.  uzsver vajadzību ilgtermiņā īstenot integrētu un holistisku uz pacientu orientētu pieeju, ietverot slimību profilaksi un veselības veicināšanu, agrīnas diagnosticēšanas uzraudzību un izglītību, kā arī sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņas par riska faktoriem, priekšnosacījumiem un neveselīgu dzīvesveidu (tabakas patēriņš, nepilnvērtīgs uzturs, fizisko aktivitāšu trūkums un alkohola lietošana) un slimnīcās un sabiedrībai sniegtās aprūpes koordinēšanu;

7.  prasa, lai jau agrīnā dzīves posmā tiktu īstenotas NIS profilakses stratēģijas; uzsver vajadzību skolās izglītot par veselīga uztura un fizisko nodarbību ieradumiem; norāda, ka kopumā ir jābūt pieejamiem pietiekami lieliem līdzekļiem šādai izglītošanai;

8.  norāda, ka strauji un pilnībā ir jāīsteno politikas nostādnes, kas ietver ar NIS saistītos uzvedības, sociālos, ekonomiskos un vides faktorus, nolūkā nodrošināt pēc iespējas iedarbīgu šo slimību ārstēšanu, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti un vienlīdzību veselības aprūpē;

9.  atzīst, ka uzmanība, kas šobrīd vairāk ir veltīta smagu hronisku slimības gadījumu aprūpes modeļiem, daudz lielākā mērā ir jāpievērš cilvēkiem, kuriem neinfekcijas saslimšanas ir tikai sākotnējā stadijā, par galamērķi uzskatot ne tikai šo slimību pārvaldību, bet arī ar hroniskām saslimšanām sirgstošu cilvēku nākotnes izredzes; vienlaikus uzsver paliatīvās aprūpes nozīmi;

10.  atzinīgi vērtē iepriekšējo ES prezidentūru likto uzsvaru uz hronisko NIS profilaksi un kontroli, tostarp Spānijas prezidentūras izraudzīto prioritāti ‐ sirds un asinsvadu slimības, kā arī Polijas prezidentūras konferences “Bērnu hroniskās elpošanas orgānu slimības” un “Veselības solidaritāte ‐ novērst atšķirības ES dalībvalstu veselības aizsardzības līmeņos”;

11.  mudina izstrādāt skaidrus protokolus un uz pieredzi balstītas pamatnostādnes visizplatītākajām NIS, lai nodrošinātu, ka visi veselības aprūpes darbinieki, tostarp speciālisti, primārās aprūpes ārsti un medmāsas, kas specializējas kādā konkrētā nozarē, atbilstīgi aprūpē un pārvalda pacientus;

12.  uzsver, ka visos līmeņos ir jāveic pētījumi un izglītojoši pasākumi par hroniskajām slimībām, jo īpaši par četrām izplatītākajām NIS (sirds un asinsvadu slimības, elpošanas orgānu slimības, vēzis un cukurslimība), neatstājot novārtā arī citas izplatītas NIS, kā arī par riska faktoru samazināšanu, sabiedrības veselības aizsardzības intervences pasākumiem kopumā un piesārņojuma avotu ietekmi uz veselību, par pētniecības prioritāti nosakot starpdisciplīnu sadarbību NIS jomā reģionos un valstīs, kurās ir pietiekami līdzekļi;

13.  neatlaidīgi mudina dalībvalstis ievērot ES gaisa kvalitātes standartus un īstenot PVO ieteiktās gaisa kvalitātes pamatnostādnes ārpus telpām un telpās, kā arī 2010. gada Parmas deklarāciju un Apņemšanās aktu, kurā minēta vajadzība novērst klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību;

14.  uzsver, ka nekavējoties un efektīvi ir jāpārskata Tabakas izstrādājumu direktīva;

15.  uzsver, ka nolūkā īstenot ar NIS saistītos mērķus un novērst sabiedrības veselības, sociālās un ekonomiskās problēmas ES un dalībvalstīm ir svarīgi visās attiecīgajās likumdošanas un politikas jomās, jo īpaši vides, pārtikas un patērētāju politikā, padziļināti integrēt profilaksi un riska faktoru samazināšanu;

16.  atzīst, ka atbilstīgi LESD 168. pantam par darbībām veselības aizsardzības jomā atbildīgas galvenokārt ir dalībvalstis, bet uzsver, cik svarīgi ir, ievērojot ES Padomes ieteikumu un sadarbojoties ar atbilstīgajām ieinteresētajām personām, tostarp pacientiem un veselības aizsardzības speciālistiem, kā arī ņemot vērā dzimumu īpatnības, izstrādāt hroniskām NIS paredzētu ES stratēģiju, kurā katrai no četrām izplatītākajām NIS (sirds un asinsvadu slimības, elpošanas orgānu slimības, vēzis un cukurslimība) būtu atsevišķa iedaļa;

17.  aicina dalībvalstis līdz 2013. gadam izstrādāt NIS valsts plānus, jo īpaši attiecībā uz četrām izplatītākajām NIS (sirds un asinsvadu slimības, elpošanas orgānu slimības, vēzis un cukurslimība), piešķirot līdzekļus, kas būtu samērīgi ar NIS slogu, un izstrādāt vispārējus augsta līmeņa koordinēšanas mehānismus rīcībai NIS jomā;

18.  norāda, ka NIS valsts plānu īstenošana, apvienojumā ar efektīvākiem NIS un riska faktoru (tādu kā priekšnosacījumi un hroniskas un smagas slimības) profilakses, diagnosticēšanas un pārvaldības pasākumiem varētu ievērojami samazināt NIS radīto slogu un tādējādi dot ieguldījumu valsts veselības aizsardzības sistēmu ilgtspējības saglabāšanā;

19.  aicina Komisiju pastāvīgi uzraudzīt Eiropas Savienībā panākto progresu un ziņot par to, kā dalībvalstis īsteno savus NIS valsts plānus, jo īpaši attiecībā uz četrām izplatītākajām NIS, galveno uzmanību pievēršot profilaksei, agrīnai diagnosticēšanai, slimības pārvaldībai un pētniecībai;

20.  aicina dalībvalstis rīkoties, lai palielinātu apmācītā un veselības aizsardzības sistēmās pašlaik nodarbinātā personāla skaitu nolūkā sekmīgāk risināt NIS radīto slogu;

21.  uzsver vajadzību būt vienotiem un rast saskaņotu pieeju gan ANO politiskajai deklarācijai, gan pašreizējām ES Padomes un Komisijas darbībām, t. i., Pārdomu procesam par hroniskajām slimībām;

22.  prasa Komisijai apsvērt un izvērtēt iespēju pagarināt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ESPKC) pilnvaras, lai tā atbildības lokā iekļautu arī NIS, un izmantot šo centru datu vākšanai un NIS veltītu ieteikumu sagatavošanai, tādējādi sniedzot politikas veidotājiem, zinātniekiem un ārstiem zināšanas par vislabāko praksi un plašāku informāciju par NIS;

23.  uzsver, ka prioritāte ir jāpiešķir centralizētai datu vākšanai, lai iegūtu salīdzināmus datus, kas ļaus labāk plānot un sagatavot ieteikumus ES līmenī;

24.  prasa līdz 2014. gadam visaptveroši pārskatīt to, kā tiek īstenota ANO politiskā deklarācija;

25.  aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, ka ANO 2011. gada 19.–20. septembra sanāksmi apmeklē delegācija, kas iesniegs vērienīgu un saskaņotu ES nostāju;

26.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ES vēstniekam ANO, ANO ģenerālsekretāram un PVO ģenerāldirektoram.

(1) http://whqlibdoc.who.int/publications/2009/9789241597418_eng.pdf
(2) http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0004/77575/RC56_eres02.pdf
(3) http://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/64/265&Lang=E
(4) http://www.un.org/en/ga/president/65/issues/moscow_declaration_en.pdf
(5) http://apps.who.int/gb/ebwha/pdf_files/WHA64/A64_R11-en.pdf
(6) http://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/66/83&Lang=E
(7) http://www.who.int/gard/publications/GARD%20Book%202007.pdf
(8) http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0011/78608/E93618.pdf
(9) http://www.iarc.fr/en/media-centre/iarcnews/2011/asturiasdeclaration.php
(10) http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0009/87462/E89567.pdf
(11) OV C 250 E, 25.10.2007., 93. lpp.
(12) OV C 8 E, 14.1.2010., 97. lpp.
(13) OV C 175 E, 10.7.2008., 561. lpp.
(14) OV C 247 E, 15.10.2009, 11. lpp.
(15) OV C 296 E, 6.12.2006., 273. lpp.
(16) OV C 295 E, 4.12.2009., 83. lpp.
(17) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.
(18) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0400.
(19) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0081.
(20) OV C 81 E, 15.3.2011., 95. lpp.
(21) OV C 81 E 15.3.2011., 115. lpp.
(22) http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2004:213:0008:0024:EN:PDF
(23) www.consilium.europa.eu/uedocs/NewsWord/en/lsa/80729.doc
(24) http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2007:301:0003:0013:en:PDF
(25) http://cordis.europa.eu/documents/documentlibrary/90798681EN6.pdf
(26) http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/lsa/118282.pdf
(27) http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/lsa/122395.pdf
(28) http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_Data/docs/pressdata/EN/foraff/114352.pdf

Juridisks paziņojums - Privātuma politika