Eiropas Parlamenta 2011. gada 5. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Polijas pieteikums EGF/2010/013 PL/Podkarpackie, mašīnbūve) (COM(2011)0062 – C7-0056/2011 – 2011/2045(BUD))

P7_TA(2011)0120 A7-0059/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0062 – C7-0056/2011),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 28. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(2) (EGF regula),

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0059/2011),

A.  tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi atbilstošus likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības sistēmas nozīmīgu strukturālo pārmaiņu negatīvās sekas, un palīdzētu viņiem atgriezties darba tirgū;

B.  tā kā attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF darbības joma uz laiku tika paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi;

C.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Eiropas Savienība sniedz atlaistiem darba ņēmējiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz iespējami ātri un efektīvi, pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par EGF līdzekļu izmantošanu;

D.  tā kā Polija ir pieprasījusi palīdzību saistībā ar 594 darbinieku atlaišanu (no kuriem atbalsts bija paredzēts 200 darbiniekiem) trīs uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 28. nodaļas (“Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana”) nozarē NUTS II reģionā Podkarpackie (Priekškarpati) Polijā;

E.  tā kā šis pieteikums ir saskaņā ar EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,

1.  prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu EGF līdzekļu izmantošanu; šajā sakarībā ir gandarīts par uzlaboto procedūru, kuru Komisija ieviesusi pēc Parlamenta pieprasījuma paātrināt dotāciju piešķiršanu un kuras mērķis ir iesniegt budžeta lēmējinstitūcijai Komisijas novērtējumu par EGF pieteikuma atbilstību kopā ar priekšlikumu izmantot EGF; cer, ka procedūra tiks uzlabota vēl vairāk, turpmāk pārskatot EGF darbību;

2.  atgādina iestāžu apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru procedūru, pieņemot lēmumus par EGF līdzekļu izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, terminētu un individuālu atbalstu, lai palīdzētu darbiniekiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darba vietu skaita samazināšanas dēļ; norāda, ka EGF var dot būtisku ieguldījumu, lai veicinātu štata vietu samazināšanas dēļ atlaisto darbinieku atgriešanos darba tirgū; tomēr aicina izvērtēt, kā EGF finansētie pasākumi tieši ietekmējuši šo darbinieku ilgtermiņa integrāciju darba tirgū;

3.  uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF palīdz atgriezties darba tirgū individuāliem darba ņēmējiem, kuri atlaisti darbinieku skaita samazināšanas dēļ; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

4.  norāda, ka informācija, kas sniegta par saskaņoto individualizētu pakalpojumu kopumu, kuru finansētu no EGF, ietver informāciju par tā papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām; atkārtoti aicina sniegt minēto datu salīdzinošu novērtējumu arī gada pārskatā;

5.  atzinīgi vērtē to, ka pēc vairākkārtējiem Parlamenta pieprasījumiem 2011. gada budžetā EGF budžeta pozīcijā (04 05 01) pirmo reizi ir iekļautas maksājumu apropriācijas EUR 47 608 950 apmērā; atgādina, ka EGF tika izveidots kā īpašs neatkarīgs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un tādēļ tam ir vajadzīgs atsevišķs piešķīrums, lai nevajadzētu veikt pārvietojumus no citām budžeta pozīcijām, kas tika darīts agrāk un kas varētu traucēt mērķu sasniegšanu dažādās politikas jomās;

6.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

7.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

8.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (pieteikums EGF/2010/013 PL/Podkarpackie, mašīnbūve)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam –Lēmumam 2011/249/ES.)

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (2) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2011. gada 5. aprīļa rezolūcija par nestabilitātes radītajām migrācijas plūsmām ‐ ES ārpolitikas darbības joma un nozīme (2010/2269(INI))

P7_TA(2011)0121 A7-0075/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumenta izveidei(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regulu (EK) Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā(4),

–  ņemot vērā Padomes 1996. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību(5),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū(6),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumu 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) organizatorisko struktūru un darbību(7),

–  ņemot vērā ANO 1990. gada 18. decembra Starptautisko konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību,

–  ņemot vērā 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļa statusu,

–  ņemot vērā Visaptverošu pieeju migrācijai, kuru Eiropadomē pieņēma 2005. gada 13. decembrī un kurā ir noteikta migrācijas politikas ārējā dimensija un tās trīs galvenās prioritātes, proti, veicināt legālo migrāciju, cīnīties ar nelegālo migrāciju un sekmēt saikni starp migrāciju un attīstību,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada oktobrī pieņemto Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu, Komisijas pirmo gada pārskatu par imigrāciju un patvērumu (2009. gads) (COM(2010)0214) un Padomes 2010. gada 3. jūnija secinājumus par darbībām pēc Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakta,

–  ņemot vērā Āfrikas un ES kopīgo deklarāciju par migrāciju un attīstību, kuru parakstīja Sirtā, 2006. gada 23. novembrī un kurā ir uzsvērta nepieciešamība Āfrikas un ES valstīm uzņemties partnerības saistības starp izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm, lai efektīvāk pārvaldītu migrāciju, ņemot vērā tās saistību ar attīstību,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2009. gada 18. un 19. jūnija secinājumus par nelegālo migrāciju,

–  ņemot vērā Stokholmas programmu 2010.–2014. gadam, Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu un Komisijas izstrādāto Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānu (COM(2010)0171),

–  ņemot vērā augstās pārstāves un Komisijas 2008. gada 14. marta ziņojumu par klimata pārmaiņām un starptautisko drošību un ar to saistītos 2008. gada 18. decembra ieteikumus un Padomes 2009. gada 8. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā 2009. gada 27. un 28. aprīlī Prāgā notikušajā ministru konferencē “Migrācijas partnerību veidošana” pieņemto kopējo deklarāciju,

–  ņemot vērā 2000. gada decembrī pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās protokolus,

–  ņemot vērā nolīgumu par ES un Lībijas sadarbības programmu migrācijas jomā, ko 2010. gada 4. oktobrī Tripolē parakstīja komisāre Cecilia Malmström, komisārs Štefan Füle un Lībijas vārdā Tautas ģenerālkomitejas sekretārs sakariem ar ārzemēm un starptautiskās sadarbības jautājumos Moussa Koussa un Tautas ģenerālkomitejas sekretārs sabiedriskās drošības jautājumos Yunis Al-Obeidi,

–  ņemot vērā 2011. gada 20. janvāra ieteikumu Padomei par ES un Lībijas pamatnolīguma noslēgšanas sarunām(8),

–  ņemot vērā 2010. gada 29. un 30. novembrī Tripolē notikušās trešās Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmes laikā pieņemto Tripoles deklarāciju,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton 2010. gada 4. maija ANO Drošības padomes sēdē teikto runu, kurā viņa uzsver vajadzību krīzes pārvarēšanā un miera veidošanā izmantot visaptverošu pieeju un uzsvēra acīmredzamo drošības, attīstības un cilvēktiesību savstarpējo ietekmi,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 25. maija Direktīvu 2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos (Zilās kartes direktīvu)(9),

–  ņemot vērā kopīgo deklarāciju, ko pieņēma 2009. gada 7. maija Prāgas Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmē, ar kuru tika svinīgi uzsākta Austrumu partnerība,

–  ņemot vērā 2010. gada 21. septembra rezolūciju par nabadzības mazināšanu un darba vietu izveidi jaunattīstības valstīs ‐ turpmākie pasākumi(10) , it īpaši šīs rezolūcijas 71., 72. un 73. punktu,

–  ņemot vērā 2010. gada 16. decembra rezolūciju par Eritrejas bēgļiem, kas kā ķīlnieki tiek turēti gūstā Sinajā(11),

–  ņemot vērā prezidentūras 2011. gada 27. janvāra secinājumus par konferenci “Ceļā uz daudzdisciplināru pieeju cilvēku tirdzniecības novēršanā, cilvēku tirgotāju saukšanā pie atbildības un upuru aizsardzībā”,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 80. pantu, kurā teikts: “Uz šajā nodaļā izklāstīto Savienības politiku un tās īstenošanu attiecas solidaritātes princips un atbildības, tostarp tās finansiālo seku, taisnīga sadalījuma princips dalībvalstu starpā. Ja nepieciešams, Savienības aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo nodaļu, iekļauj atbilstīgus pasākumus, lai šis princips stātos spēkā”,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas atzinumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A7–0075/2011),

A.  tā kā politiskā, sociālā un ekonomiskā nestabilitāte, apdraudētība, politiskās represijas, autoritārie režīmi ir galvenie migrācijas dzinējspēki, kas migrācijas skartajām sabiedrībām liedz vietējas ilgstošas izredzes un iespējas gūt ienākumus un līdz ar to arī tiesības izvēlēties doties prom vai palikt, kā rezultātā šo cilvēku dzīves tiek nemitīgi apdraudētas un viņiem neatliek nekas cits, kā emigrēt; tā kā klimata pārmaiņas un vides degradēšanās aizvien vairāk kļūst par galveno migrācijas iemeslu;

B.  tā kā nestabilitātes radīto migrāciju īpaši izraisa karš un bruņoti konflikti vai šādu konfliktu iespējamība, cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp politisko oponentu, minoritāšu ‐ arī reliģisko, etnisko un LGBTT minoritāšu ‐ un nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu pārstāvju vajāšana vai to tiesību ierobežošana, dabas vai cilvēka radītas katastrofas un noturīgu ekonomisko izredžu un tādas ilgstošas struktūras trūkums, ar kuru nodrošina demokrātiju un labu pārvaldību un pilsonisko, politisko, kultūras, ekonomisko un sociālo tiesību ievērošanu un veicināšanu;

C.  tā kā migrācija kā visā pasaulē izsenis izplatīta parādība ir veicinājusi ideju apmaiņu, tomēr ir arī radījusi problēmas saistībā ar imigrantu integrāciju uzņēmēju valstu sabiedrībās, tādējādi gan bagātinot Eiropas Savienības kultūru un ekonomiku, gan radot sociālās iekļaušanas un adaptācijas grūtības, tā kā ES ir vajadzīga ievērojama, tomēr kontrolēta imigrācija, lai varētu uzturēt novecojošo sabiedrību un risināt citas sociālās un ekonomiskās problēmas;

D.  tā kā migrācijas plūsmas pagātnē ir mainījušas maršrutus atbilstīgi vislielākā spiediena virzienam, bet nekad nav apsīkušas, un tā kā migrāciju nevar apturēt, tomēr migrācijas apjoms un būtības sarežģītība tuvākajās desmitgadēs, visticamāk, mainīsies, un tā kā līdz ar to tā ir jārisina, lai novērstu cilvēku ciešanas;

E.  tā kā legālā migrācija ir labākais risinājums gan personai, kura vēlas pamest savu izcelsmes valsti, gan uzņēmējai valsti;

F.  tā kā to migrācijas plūsmu spiedienu, ko rada nestabilitāte un kas izpaužas kā nelegālā migrācija, vairāk izjūt ES ārējo robežu valstis,

G.  tā kā ANO Starptautiskā konvencija par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību nav ratificēta nevienā ES dalībvalstī; tā kā šī konvencija ir visplašāk pieņemtais starptautiskais tiesiskais pamatregulējums attiecībā uz migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu aizsardzību un nosaka valstīm pieeju, kāda ir jāpiemēro, lai nodrošinātu migrantu tiesību ievērošanu, izstrādājot un īstenojot politiku attiecībā uz darbaspēka migrāciju;

H.  tā kā ekonomiskā nestabilitāte īpaši spēcīgi skar jaunāko paaudžu cilvēkus, sievietes un minoritāšu vai nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu pārstāvjus, kuriem nav iespēju iegūt darbu un kas var vieglāk ļauties vardarbības un radikālisma vilinājumiem vai teroristu grupu vervēšanai;

I.  tā kā klimata pārmaiņas ir saistītas ar pārtikas un ūdens trūkumu, atmežošanu un augsnes kvalitātes pasliktināšanos un tā kā tās aizvien vairāk atzīst par nozīmīgu starptautiskās drošības un stabilitātes apdraudējuma faktoru;

J.  tā kā ir jāpalīdz cilvēkiem, kuriem bija jāpamet savas mājas klimata pārmaiņu izraisīto liela mēroga katastrofu dēļ, un viņi jāaizsargā; tomēr, tā kā spēkā esošajos tiesību aktos attiecībā uz bēgļiem nav paredzētas klimata bēgļu tiesības uz starptautisku aizsardzību;

K.  tā kā dažos reģionos, kas visvairāk cieš no klimata pārmaiņām un kuros tādēļ samazinās bioloģiskā daudzveidība, piemēram, Sāhelas zonā, migrācija ir kļuvusi par vienīgo veidu, kā pielāgoties klimata pārmaiņām;

L.  tā kā daži imigranti var būt arī patvēruma meklētāji un, iespējams, var kļūt par oficiāli atzītiem bēgļiem;

M.  tā kā nelegālie migrācijas pārvadājumi nopietni apdraud ne tikai migrantu dzīvības, bet bieži vien ir saistīti ar vissmagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp vergu darbu, seksuālo izmantošanu, bērnu ļaunprātīgu izmantošanu un dzimumu vardarbību; tā kā ir jāintensificē ES rīcība, ar kuru novērš šādu ļaunprātību un aizsargā grūtībās nonākušos migrantus, tostarp nelegālos migrantus, lai uzlabotu šīs rīcības efektivitāti;

N.  tā kā imigrantu nelikumīga ievešana ietekmē gandrīz visas pasaules valstis; tā kā nelegālās migrācijas pārvadājumi, kas diemžēl ir ienesīga uzņēmējdarbība personām, kuras piedalās organizētā noziedzībā, var būt saistīti arī ar ieroču kontrabandu un cilvēku un narkotiku tirdzniecību; tā kā nelegālās migrācijas pārvadājumi var būt viens no radikālo un teroristu grupu finansēšanas avotiem un tā kā to rezultātā cilvēki var viegli kļūt par organizētās noziedzības loku un ekstrēmistu tīklu upuriem;

O.  tā kā ES politikas virzienos īpaša uzmanība būtu jāpievērš visneaizsargātākajiem migrantiem, jo īpaši nepilngadīgajiem, kas atstāti bez uzraudzības;

P.  tā kā nelegālā migrācija ietekmē gan uzņemošo, gan tranzīta valstu migrācijas pārvaldību un integrācijas spējas; tā kā dažu tranzīta valstu gadījumā tā varētu vājināt vietējo darba tirgu ilgtspējību un attīstības iespējas un vairot nestabilitāti;

Q.  tā kā prognozētā demogrāfiskā izaugsme izcelsmes un tranzīta valstīs, it īpaši Magribas un Mašrikas valstīs un Ziemeļāfrikā kopumā varētu negatīvi ietekmēt ekonomiskās izaugsmes izredzes un darbvietu radīšanu tajās un līdz ar to padarīt šo valstu ekonomisko un sociālo situāciju vēl smagāku, ja vien netiks pieņemti nepieciešamie politiskie un ekonomiskie lēmumi; tā kā šīs situācija un demokrātisko principu trūkums radīs iekšējo spriedzi un nestabilitāti, kā par to varēja pārliecināties no nesenajām demonstrācijām Tunisijā, Alžīrijā, Ēģiptē un vairākās citās arābu pasaules valstīs, un līdz ar to palielināsies migrācijas plūsma, vēl vairāk apgrūtinot uzņemošo valstu spējas integrēt iebraucējus;

R.  tā kā ES, ņemot vērā pašreizējās demogrāfiskās tendences, ir jāpārdomā, cik lielā mērā tā vēlas turpmākajos gados atvērt savas robežas migrācijas plūsmām no izcelsmes un tranzīta valstīm, lai amortizētu šo valstu iekšējo demogrāfisko izaugsmi un sociālo spriedzi un tādējādi palīdzētu tām nodrošināt stabilitāti, un cik daudz tai ir jāiegulda šo valstu atjaunotajā ekonomiskajā programmā, tostarp programmā, kas galvenokārt ir paredzēta ieguldījumiem un darbvietu radīšanai;

S.  tā kā ir jāveic pasākumi, lai uzņemošajās un tranzīta valstīs izvairītos no jauniem rasisma un ksenofobijas uzliesmojumiem;

T.  tā kā migrācija uz ES ir tikai daļa no daudz plašākās migrācijas starp dienvidu–ziemeļu un dienvidu–dienvidu migrācijas; tā kā valstis, attiecībā uz kurām īsteno Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP), atrodas ģeogrāfiski tuvu ES un tā kā ievērojamā atšķirība starp standartiem dažu EKP valstu un ES dalībvalstu migrācijas jomā pieņemtajos tiesību aktos var radīt konkurences priekšrocības EKP valstīm, kā rezultātā nostiprinās šo valstu kā tranzīta valstu statuss un mazinās šo valstu kā iespējamo uzņemošo valstu atvērtība no migrācijas viedokļa un atbildība;

U.  tā kā, īstenojot EKP, būtu aktīvāk jāatbalsta ES kaimiņvalstu spēja pārvaldīt migrāciju;

V.  tā kā neseno Ēģiptē un citās Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs notikušo dramatisko notikumu rezultātā var palielināties legālo un nelegālo migrantu plūsma uz Eiropu;

W.  tā kā pastāv spriedze starp izcelsmes un tranzīta valstīm un starp uzņemošajām valstīm un tranzīta valstīm, migrācijas plūsmu pārvaldība varētu kļūt par iespējamo konfliktu un domstarpību iemeslu nākotnē, ja netiks īstenota saskaņotāka, koordinētāka un efektīvāka migrācijas politika; tomēr tā kā koordinētāka un visaptverošāka migrācijas pārvaldības pieeja var veicināt visu to migrantu cieņas ievērošanu, kas, iespējams, var palīdzēt apmierināt tranzīta un galamērķa valstu pieprasījumu pēc darbaspēka un dot ieguldījumu izcelsmes valstu attīstībā; tā kā, īstenojot koordinētāku un visaptverošāku migrācijas pārvaldības pieeju, būtu jānodrošina tādu migrantu cilvēktiesību pilnīga ievērošana, kas var būt nonākuši grūtībās;

X.  tā kā legāliem un pārredzamiem naudas pārvedumiem var būt pozitīva loma ekonomiskās attīstības veicināšanā un tā kā īpaši ir jārūpējas, lai īstenotu migrantu tiesības atbalstīt savas ģimenes un ieguldīt līdzekļus savās valstīs;

Y.  tā kā Eiropas Savienībai ir jāattīsta efektīva un tālredzīga migrācijas politika, kas būtu līdzīga tai, ko īsteno Kanādā, Austrālijā vai Jaunzēlandē; tā kā ES kaimiņvalstu reģionos valdošā nestabilitāte apdraud šādas migrācijas politikas izstrādi;

Z.  tā kā ar ES ārpolitiku var labvēlīgi papildināt un uzlabot ES migrācijas politiku un tā kā ar to ir jānovērš visi izcelsmes valstīs esošie nestabilitātes avoti un jāīsteno aktīvs dialogs ar tranzīta valstīm par tādu vienādu standartu noteikšanu šo valstu migrācijas jomā pieņemtajos aktos, kuru pamatā būtu cilvēktiesības, tādējādi radot līdzvērtīgus apstākļus, kur uzņemošajām un tranzīta valstīm būtu vienādi noteikumi un kur šīs valstis migrantiem piedāvātu vienādu aizsardzību; tā kā tranzīta valstu attīstības līmeņa atšķirību dēļ ir jānodrošina ES finanšu palīdzība, kuru sniedzot, varētu tām palīdzēt sasniegt standartus, kas būtu līdzvērtīgi ES standartiem;

AA.  tā kā PV/AP ir uzsvērusi to, cik nozīmīgi drošības un stabilitātes jautājumos ir piemērot visaptverošas pieeju, kuru īstenojot, ar attīstības stratēģijām un ilgtermiņa ekonomisko perspektīvu radīšanu var papildināt miera uzturēšanas un veidošanas operācijas un vēl vairāk uzlabot to efektivitāti, un līdz ar to radīt nosacījumus ilglaicīgai stabilitātei un drošībai;

AB.  tā kā, Lisabonas līgumā nosakot jauno ārpolitikas struktūra un izveidojot EĀDD, rodas iespēja panākt augstvērtīgu sinerģismu starp ārpolitiku un aizsardzības politiku, no vienas puses, un EKP un attīstības sadarbības politiku, no otras, kā savstarpēji papildinošām un saistītām dimensijām un stratēģijām; tā kā jaunajā struktūra ir paredzēts, ka, īstenojot ES ārējās darbības, kultūras diplomātija arī var būt nozīmīga; tā kā šādi sinerģismi ir jāņem vērā jau plānošanas posmā;

AC.  tā kā ir jāatšķir migranti, patvēruma meklētāji un bēgļi,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas nesenos priekšlikumus par legāli migrējošām personām, kas nelūdz patvērumu, un mudina to izstrādāt papildu instrumentus, lai pieņemtu kopēju imigrācijas politiku, pārvaldītu ekonomisko migrāciju nolūkā veicināt ekonomikas un sociālo attīstību uzņēmējās, tranzīta un izcelsmes valstīs un sekmētu sociālo kohēziju, uzlabojot migrantu integrāciju; uzsver nepieciešamību nodrošināt pienācīgu informāciju par legālās ieceļošanas iespējām Eiropas Savienībā, lai novērstu nelegālo migrāciju, labāk izmantotu ES legālās imigrācijas sistēmas, skaidrāk noteiktu izredzes un iespējas, kas Eiropas Savienībā pastāv pašlaik, un kliedētu viltus cerības, ko sniedz cilvēku tirgotāji, tādējādi samazinot peļņu, ko organizētā noziedzībā un cilvēku tirdzniecība gūst no cilvēku vajadzības pārvietoties; aicina Komisiju sekmēt aizsardzības pasākumus neaizsargātām grupām un personām (galvenokārt sievietēm un bērniem), kuri bieži kļūst par cilvēku tirdzniecības un seksuālās izmantošanas upuriem, un mudina Komisiju trešās valstīs izveidot informācijas centrus, kuros trešo valstu iedzīvotājus informētu par ieceļošanas iespējām Eiropas Savienībā; tomēr aicina izmantot līdzsvarotu pieeju starp legālās migrācijas uz ES veicināšanu un garantijām, ka ES spēj uzņemt un veiksmīgi integrēt migrantus;

2.  atgādina, ka labi pārvaldīta legālā migrācija arī var būt izdevīga trešām valstīm, jo tajās nonāk finanšu līdzekļi, kurus imigranti pārskaita uz savu izcelsmes valsti; turklāt uzsver tādu atbalsta iniciatīvu nozīmību, kuras izstrādāja, lai sekmētu migrantu dalību savā izcelsmes valstīs rīkotajos attīstības un apmācības projektos;

3.  aicina dalībvalstis sadarboties ar ārpuskopienas valstīm, lai nodrošinātu tajās informācijas par legālo migrāciju vieglu pieejamību un legālās migrācijas aktīvu popularizēšanu;

4.  uzskata, ka piespiedu migrāciju cita starpā izraisa vāja ekonomika, iedzīvotāju nonākšana nabadzībā, cilvēktiesību pārkāpumi, vides degradēšanās, aizvien lielāka plaisa starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm, pilsoņu karš, kari dabas resursu dēļ un politiskā vajāšana;

5.  piekrīt PV/AP analīzei un politikas kursam, kuru īstenojot, tiek uzsvērta vajadzība pēc visaptverošas un saskanīgas pieejas, pamatojoties uz mērķtiecīgas attīstības un cilvēktiesību stratēģijām kā ārkārtīgi svarīgiem ES ārpolitikas papildu instrumentiem, ar kuriem risina stabilitātes un drošības problēmas un uzlabo miera uzturēšanas un veidošanas operāciju efektivitāti; šajā sakarībā prasa palielināt FRONTEX kompetenci, lai tā varētu labāk kontrolēt migrācijas plūsmas; uzskata ‐ ņemot vērā jauno Lisabonas līgumā noteikto ārpolitikas struktūru un EĀDD izveidi, būtu turpmāk jāintensificē iestāžu dialogs un pārdomas par šādas visaptverošas pieejas pamatojumu un mērķiem, it īpaši attiecībā uz mērķtiecīgu plānošanu un partnerattiecībām ar saņēmējām valstīm, kas var nodrošināt ilgstpējīgu demokratizācijas procesu, labu pārvaldību, cilvēktiesību ievērošanu un ekonomisko izaugsmi un līdz ar to arī uzlabot drošību un stabilitāti;

6.  mudina Komisiju izstrādāt pastāvīgas uzraudzības sistēmu par visiem FRONTEX pasākumiem, kas ir saistīti ar migrācijas plūsmu pārvaldīšanu; uzskata, ka FRONTEX operāciju cilvēktiesību aspekts ir nepārprotami jāiestrādā visā grozītās FRONTEX regulas tekstā, it īpaši personas tiesības pamest savu valsti, aizliegums izraidīt un tiesības lūgt patvērumu; atzinīgi vērtē FRONTEX sekmīgos pasākumus un sadarbību ar dalībvalstīm, lai ieviestu kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, un atzinīgi vērtē arī Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izveidi; uzskata, ka FRONTEX un Eiropas Patvēruma atbalsta biroja pasākumiem un operācijām ir jābūt stabiliem un nepārtrauktiem, lai īpaši smagi cietušajām dalībvalstīm sniegtu vajadzīgo atbalstu; uzsver, ka ir vajadzīga lielāka visu ES dalībvalstu solidaritāte, it īpaši ar migrācijas ziņā visneaizsargātākajām dalībvalstīm, lai nodrošinātu visefektīvāko politikas koordināciju un sloga izlīdzinājumu;

7.  norāda ‐ ņemot vērā pieaugošo iesaistīto pušu skaitu, jo pastāv vairāki starptautiskie dalībnieki un galvenie līdzekļu devēji, piemēram, ES, ASV, Japāna, Ķīna un, iespējams, ilgākā perspektīvā citas BRIC valstis, piemēram, Brazīlija un Indija, stabilitāte un drošība kļūst par kopēju mērķi un ir svarīgs globālās ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums; vēl norāda, ka stabilitātes un drošības problēmas ir tik lielas, ka to risināšanai nepietiek tikai ar atbilstoša apjoma līdzekļiem laikā, kad budžetu izdevumi tiek ierobežoti, bet ir vajadzīgi arī apjomradīti ietaupījumi un saskaņota rīcība; uzskata, ka ir jāuzsāk pārdomas par aktīvo dialogu starp ES, ASV, Japānu un Ķīnu un starptautiskajām finanšu iestādēm par saskaņotām ģeogrāfiskās un tematiskās drošības, stabilitātes un palīdzības stratēģijām, ar kurām varētu nodrošināt lielāku kolektīvo sviras efektu un resursu līdzsvarotāku, mērķtiecīgāku un efektīvāku sadali, vienlaikus nodrošinot taisnīgu sloga izlīdzinājumu; uzskata ‐ ņemot vērā arī neseno Baltā nama veikto palīdzības ārvalstīm pārskatīšanu, kuras sakarībā tika konstatēta palīdzības pasākumu saskaņošanas nozīmība ar citiem galvenajiem līdzekļu devējiem, ka pirmais svarīgais solis šādu pārdomu organizēšanā varētu būt ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme par efektīvāku sadarbību humanitārās un attīstības palīdzības jomā, lai no transatlantiska viedokļa rastu kopējās interešu jomas un politikas saskaņošanas pamatu;

8.  mudina Komisiju nodrošināt, ka, ES un tās dalībvalstīm slēdzot atpakaļuzņemšanas līgumus, tiek pilnībā ievērotas cilvēktiesības un neizraidīšanas princips un netiek apdraudētas personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība;

9.  norāda, ka bēgļu uzņemšanai kaimiņvalstīs ir vērā ņemamas priekšrocības, un prasa ES apsvērt iespēju šādu risinājumu padarīt par prioritāru;

10.  pauž bažas par to, ka šobrīd pasaulē ir aptuveni 38 nestabilas valstis (organizācijas “Fund for Peace” 2010. gada nestabilo valstu indekss), kurās 1 miljardu iedzīvotāju (Pasaules Banka); ietekmē nestabilitātes radītas problēmas; norāda, ka nestabilas valstis iekšējie un ārējie satricinājumi ‐ gan politiskie, gan ekonomiskie ‐ skar visvairāk un ka valstu nestabilitāte veicina migrācijas procesu;

11.  uzskata ‐ politiski un ekonomiski atbalstot nestabilas valstis, kas ir nelegālās migrācijas, drošības un stabilitātes apdraudējuma avoti, papildus tam, ka tiek sniegta palīdzība un atbalsts šo valstu budžetiem un īstenotas stabilitātes nodrošināšanas vai papildu stabilizācijas stratēģijas, vienmēr ir jāveic tiešie ieguldījumi un jāīsteno ES tirgus atvērtības stratēģijas, lauku atbalsta un pārtikas drošuma stratēģijas, TAM atbalsta un darbvietu radīšanas politika, jāattīsta infrastruktūra, jāpalīdz MVU un mikrokredīta iestādēm un jāpiemēro stratēģijas, ar kurām atbalsta demokratizāciju un labu pārvaldību, sociālo integrāciju, sieviešu, minoritāšu vai nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu līdzdalību un reliģisko toleranci, tādējādi maksimāli uzlabojot vietējās izredzes un alternatīvas potenciālajiem migrantiem; ir cieši pārliecināts, ka šādas stratēģijas ir jāpamato ar aktīvām partnerattiecībām, kuras veido, ņemot vērā ne tikai saņēmēju valstu patstāvības un līdzdalības principu, bet arī mērķus, precīzus ceļvežus un kopīgi ar līdzekļu devēju valstīm pieņemtus nosacījumus šo mērķu sasniegšanai, kritērijus un stingrus pārskatatbildības standartus; norāda, ka tādu programmu pamatkritērijam, kuras finansē no šiem līdzekļiem, ir jābūt pievienotās vērtības radīšanai reģionālā un vietējā līmenī, tādējādi būtiski veicinot vietējo ekonomiku attīstību;

12.  uzsver, ka visos pētījumos un analīzēs par tādām turpmākajām migrācijas tendencēm un veidiem kā īstermiņa migrācija, cirkulāra migrācija un sezonālā migrācija ir jāņem vērā iespējamie migrāciju izraisošie faktori, piemēram, politiskā un ekonomiskā krīze vai klimata pārmaiņu ietekme izcelsmes valstīs;

13.  aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis veikt gan iekšējus, gan starptautiska līmeņa pasākumus, lai mudinātu migrācijas izcelsmes valstis noteikt un īstenot tādus pasākumus un politiku, kas tām sniegtu iespēju sociāli, ekonomiski un demokrātiski attīstīties un neliktu šo valstu iedzīvotājiem migrēt;

14.  aicina Komisiju un EĀDD vēl lielākā mērā censties panākt izcelsmes valstu attīstību un demokratizāciju un veicināt tiesiskumu, lai novērstu ar migrāciju saistīto problēmu pamatcēloņus;

15.  mudina ārpus Eiropas Savienības atvērt migrācijas informācijas un pārvaldības centrus, lai palīdzētu trešām izcelsmes vai tranzīta valstīm izstrādāt migrācijas politiku, ņemot vērā iespējamo migrantu un atgriezušos migrantu vajadzības, sniegtu padomus legālās imigrācijas jomā un attiecībā uz darba iespējām un dzīves apstākļiem galamērķa valstīs un palīdzētu nākamajiem migrantiem arodapmācības jomā, pamatojoties uz Bamako (Mali) īstenotajā izmēģinājuma projektā (CIGEM) gūto pieredzi; aicina Komisiju Parlamenta atbildīgajai komitejai regulāri sniegt ziņojumus par jaunām iniciatīvām šādu centru izveidē;

16.  atgādina, ka 2010. gada 21. septembra rezolūcijā par nabadzības mazināšanu un darba vietu izveidi jaunattīstības valstīs ‐ turpmākie pasākumi ‐ Parlaments uzsvēra, ka ES nedrīkstētu vilcināties piemērot sankcijas gadījumos, kad valstis neveic tirdzniecības nolīgumos noteiktās pārvaldības un cilvēktiesību jomā paredzētās saistības, prasīja ES iestādēm stingri ievērot nosacītības principu, kas ir paredzēts Kotonū nolīgumā, un uzsvēra, ka tas pats nosacītības kritērijs būtu jāpiemēro palīdzībai, ko sniedz no Eiropas Attīstības fonda (EAF) un Attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības instrumenta (ASESI); uzsver, ka tādi paši nosacītības kritēriji būtu jāpiemēro ES atbalstam, kas nav attīstības palīdzība un humanitārā palīdzība, tostarp makrofinansiālai palīdzībai, ko sniedz, piešķirot SVF aizdevumus, un EIB un ERAB programmās paredzētajām kreditēšanas darbībām, ka šāda palīdzība būtu jāsniedz, pamatojoties uz partnerattiecībām, kopīgiem mērķiem un vērtībām un uzticību, un ka tai būtu jāatbilst gan līdzekļu devēja, gan saņēmēja vēlmēm, vēl uzsver, ka aktīvajam atbalstam, ko ES sniedz saņēmējām valstīm, vajadzētu būt efektīvam un mērķtiecīgam un ka ES būtu jāievēro ES pamatvērtības; prasa PV/AP un Komisijai, veidojot ES finanšu palīdzības struktūru un uzturot divpusējās attiecības ar šo palīdzību saņemošajām valstīm, arī turpmāk būt uzticīgiem ES un tās pamatvērtībām; uzskata, ka pārdomas ir jāuzsāk ES līmenī, pamatojoties uz ES finanšu palīdzības sniegšanas nosacītības principu un ievērojot tā piemērošanas jomu;

17.  atzinīgi vērtē cilvēktiesību klauzulu iekļaušanu visos ES divpusējos tirdzniecības nolīgumos un piekrīt nosacītības principa ietveršanai tirdzniecības nolīgumos, ko slēdz ar jaunattīstības valstīm, izmantojot vispārējo preferenču sistēmu; atzīst, ka šo nosacītības principu piemēro ne vienmēr, jo Komisija ir apliecinājusi nevēlēšanos sodīt jaunattīstības valstis, kas nepilda saistības attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, labu pārvaldību un demokratizāciju; mudina Komisiju apsvērt iespēju vajadzības gadījumā noteikt sankcijas, taču aicina to pirms sankciju noteikšanas rūpīgi noskaidrot šāda pasākuma ietekmi uz saņēmēju valstu iedzīvotājiem;

18.  uzskata, ka attiecībā uz tranzīta valstīm ir jāīsteno politika, kas būtu līdzīga tai, ko piemēro izcelsmes valstīm, piemēram, saistībā ar nabadzības mazināšanas stratēģijām, tiešajiem ieguldījumiem un tirgus atvērtību un uzsvaru uz nodarbinātības programmu, kuru īstenojot, var nodrošināt efektīvas ilgtermiņa integrācijas iespējas, stabilizēt iekšējo darba tirgu un uzlabot tranzīta valstu ilgtermiņa potenciālu;

19.  uzskata, ka ES un tās dalībvalstīm, kontrolējot nelegālās migrācijas plūsmas, ir pilnībā jāievēro patvēruma meklētāju tiesības un jāatturas no jebkādām darbībām, kas varētu mazināt iespējamo bēgļu vēlmi pieprasīt aizsardzību;

20.  aicina Komisiju izstrādāt mehānismu, ar kuru nosaka atbildību attiecībā uz patvēruma meklētāju uzņemšanu un viņu iesniegumu izskatīšanu, kā arī uz nelegālās migrācijas apkarošanu ‐ divām jomām, kurās dažām valstīm to ģeogrāfiskā stāvokļa vai demogrāfiskās struktūras dēļ ir nesamērīgi liels slogs;

21.  mudina Komisiju izveidot uzraudzības sistēmu, lai pārliecinātos, ka, veicot Šengenas Robežu kodeksā paredzētās robežšķērsošanas (pirmšķērsošanas) pārbaudes, tiek ievērotas bēgļu un patvēruma meklētāju tiesības, un nodrošinātu, ka iespējamie trūkumi tiek atklāti savlaicīgi;

22.  uzsver ES vēlēšanu novērošanas misiju nozīmi, jo tās ir svarīgs pasākums jebkurā demokratizācijas un labas pārvaldības procesā, un uzskata, ka šādas misijas ir jāiekļauj plašākā sistēmā, ar kuru atbalsta ilgtermiņa demokratizācijas procesu; mudina PV/AP pilnveidot uzraudzības procedūras un misijas, lai pārliecinātos, vai tiek īstenoti vēlēšanu novērošanas misiju formulētie ieteikumi, un šajā sakarībā uzsver lielo nozīmi, kāda ir šādu ieteikumu īstenošanas atbilstošai uzraudzībai; uzsver, cik svarīga ir starpniecība un konfliktu novēršanas un atrisināšanas stratēģija un reģionālo organizāciju, piemēram, Āfrikas Savienības, institucionālā izaugsme un spēju palielināšana, jo tām ir svarīga loma, veicot miera uzturēšanas un veidošanas operācijas; uzskata, ka, atbalstot Āfrikas Savienību, ir jāattīsta robežu kontroles spēja un jāpalīdz visiem grūtībās nonākušiem migrantiem; uzskata ‐ efektīvi palīdzot tādām reģionālām organizācijām kā Āfrikas Savienība, Savienība Vidusjūrai vai Austrumu partnerība, kas ir reģionālā miera un stabilitātes vairotājas, tiek veicināta reģionālā integrācija un pārrobežu ekonomisko zonu veidošanās;

23.  norāda, ka ir uzlabojusies tādas visaptverošas pieejas migrācijai īstenošana, kuras mērķis ir veicināt vispārēju partnerību ar izcelsmes un tranzīta valstīm un sekmēt migrācijas un attīstības sinerģismu; uzsver vajadzību uzlabot visaptverošas pieejas migrācijai galveno instrumentu (mobilitātes partnerības, migrācijas misijas, migrācijas profili, sadarbības platformas) turpmāku izmantošanu; uzsver joprojām aktuālo vajadzību migrācijas politikas mērķus padarīt prioritārus dialogā ar izcelsmes un tranzīta valstīm un vajadzību uzlabot politisko virzienu saskanību šajā jomā, it īpaši saskanību ar migrācijas politiku; pauž viedokli, ka dažādie dialoga procesi būtu jāoptimizē, savukārt migrācijas un attīstības sinerģismam vajadzētu būt lielākam; uzskata, ka ir jāintensificē atbalsts izcelsmes un tranzīta valstīs īstenojamiem attīstības projektiem, ar kuriem uzlabo dzīves līmeni šajās valstīs, palielina to regulatīvo un institucionālo spēju un infrastruktūru, lai efektīvi pārvaldītu migrācijas plūsmas, vienlaikus ievērojot starptautiskos aizsardzības standartus un piemērojot neizraidīšanas principu;

24.  uzsver Pasaules Migrācijas un attīstības foruma nozīmīgo lomu, jo tas nodrošina strukturētu pamatu plašāka dialoga un sadarbības veicināšanai starp valsts un nevalstiskajiem dalībniekiem, tostarp pilsonisko sabiedrību;

25.  pauž nožēlu, ka pašreizējos apstākļos vienīgais risinājums bija ES un Lībijas sadarbības nolīguma darbības apturēšana, un uzskata, ka lēmums par apturēšanu ir jāatceļ, tiklīdz pie varas nāks jauna valdība, kas vēlēsies šāda nolīgumu īstenošanu veicināt, pamatojoties uz demokrātiskām tiesībām un cilvēktiesībām, jo to slēgšanas mērķis ir finansiāli palīdzēt Āfrikas valstīm nolūkā radīt paliekošas alternatīvas migrācijai un tādas migrācijas pārvaldības sistēmas izveidošana Lībijā, kas būtu efektīvāka, pēc iespējas vairāk izmantojot to migrantu prasmes, kas jau atrodas šajā valstī, palielinot Lībijas spēju piesaistīt un sociālā un ekonomiskā ziņā integrēt migrantus, it īpaši no dienvidu kaimiņvalstīm un radot priekšnoteikumus efektīvai migrācijas pārvaldības sistēmas izveidei Lībijā; šajā sakarībā uzsver, ka ES ir jāizmanto tās ietekme, lai pārliecinātu Lībiju ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos atļaut atgriezties šajā valstī; uzskata, ka nolīgumi par sadarbības programmu migrācijas jomā ir jānoslēdz arī ar citām ES ģeogrāfiski tuvām valstīm, lai saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem sniegtu kopīgu atbalstu nestabilām šo valstu kaimiņvalstīm;

26.  attiecībā uz šā brīža humanitāro krīzi Ziemeļāfrikā, norāda, ka FRONTEX nevar būt galvenais līdzeklis, ar kuru pārvalda šīs krīzes šajā reģionā radītās migrācijas plūsmas, un aicina ES, īstenojot saskanīgu un ilgtermiņa stratēģiju, reaģēt ātri un koordinēti, lai tiktu galā ar politisko pāreju un nestabilām valstīm un līdz ar to novērstu migrācijas pamatiemeslus; mudina Padomi īstenot sloga izlīdzināšanas rīcības plānu, lai palīdzētu pārvietot šā reģiona bēgļus, pamatojoties uz LESD 80. pantā minēto solidaritātes klauzulu un palīdzētu pārvietotajām personām saskaņā ar Padomes 2001. gada 20. jūlija Direktīvā 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, ar kuriem līdzsvaro dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un atbildot par migrantu uzņemšanas sekām; steidzami aicina Padomi turpināt darbu pie kopējās ES patvēruma sistēmas pieņemšanas un pabeigt koplēmuma procedūras par kopējās ES pārvietošanas programmu un Eiropas Bēgļu fondu laikposmam 2008. –2013. gads, kā to ieteica Parlaments 2010. gada maijā; atgādina, ka dalībvalstīm jāievēro neizraidīšanas princips;

27.  uzsver Eiropas Parlamenta nozīmi miera un demokrātijas veicināšanā ES kaimiņvalstīs; šajā sakarībā uzskata, ka Eiropas Parlamentam būtu cieši jāuzrauga Vidusjūras dienvidu piekrastes valstu demokrātizācijas process, un šā iemesla dēļ iesaka īstenot regulāru ad hoc strukturētu dialogu ar PV/AP, lai izvērtētu reģionā notiekošos procesus un līdz ar to noteiktu īstermiņa un ilgtermiņa mērķus un vajadzīgos atbalsta pasākumus;

28.  kategoriski prasa, īstenojot pārskatīto EKP, patiešām pievērst uzmanību dialogam par cilvēktiesībām un demokrātiju; uzskata, ka demokrātiskās kustības un demonstrācijas un to nežēlīgā apspiešana tādās autoritārās valstīs kā Tunisija un Ēģipte pierāda, ka EKP dialogi par demokrātiju un cilvēktiesībām nav bijuši sekmīgi;

29.  atzinīgi vērtē ES un Turcijas sarunu pabeigšanu par atpakaļuzņemšanas nolīgumu un pieprasa sekmīgi pabeigt visus nepieciešamos posmus, lai nodrošinātu šā nolīguma abpusēju un pilnīgu īstenošanu pēc iespējas drīz;

30.  aicina Komisiju ciešāk sadarboties ar nelegālo migrantu tranzīta un izcelsmes valstīm, pamatojoties uz nolīgumiem, kurus ar šīm valstīm ir noslēgusi vai noslēgs Eiropas Savienība, un uz divpusējiem dalībvalstu un trešo valstu nolīgumiem, lai ierobežotu nelegālo imigrāciju un veicinātu tiesību normu ievērošanu, kas atbilst gan migrantu, gan dalībvalstu iedzīvotāju, gan migrantu izcelsmes valstu interesēm;

31.  uzskata, ka ar migrāciju saistītu statistikas datu saskaņošana ‐ sadarbībā ar dalībvalstīm ‐ ir ļoti svarīga migrācijas politikas efektīvai plānošanai, pieņemšanai, īstenošanai un novērtēšanai; uzsver, cik nozīmīgs ir Eiropas Migrācijas tīkls, kas varētu sniegt ievērojamu ieguldījumu šajā jomā;

32.  uzsver, ka ir steidzami vajadzīgi konsekventi, visaptveroši un salīdzināmi statistikas dati par migrantu kopienu, ņemot vērā, ka pašreizējo migrācijas plūsmu nepārtrauktā mainība un raksturs rada patiesas problēmas politikas izstrādātājiem, kuriem, lai pieņemtu lēmumus, ir vajadzīgi ticami dati un informācija;

33.  aicina Komisiju saistībā ar patlaban notiekošo EKP pārskatīšanu apsvērt iespēju īpašu finansējumu paredzēt atjaunotas un spēcīgas ekonomiskās programmas, tostarp nodarbinātības programmas, izstrādei EKP valstīs; uzskata, ka ceļvedis ir jāapspriež ar EKP valstīm par šo valstu migrācijas jomā pieņemto tiesību aktu pielīdzināšanu ES standartiem, tostarp cilvēktiesību standartiem, piemēram, tiesībām uz patvērumu, nelegālo migrantu aizsardzības sistēmai un visu migrantu tiesiskajai vienlīdzībai; atbalsta partnerattiecību nolīgumu noslēgšanu pārvietošanās jomā arī ar citām EKP valstīm ‐ ar Moldovu un Gruziju tādi jau ir noslēgti;

34.  aicina pieņemt visaptverošu migrācijas politiku, kas būtu saistīta ar visām attīstības stratēģijām un instrumentiem, kuri balstīti uz augsta līmeņa politisko un operatīvo solidaritāti, savstarpēju uzticēšanos, pārredzamību, partnerību, vienādu atbildību, kopējiem centieniem, kurus īsteno ar vispārēju principu un konkrētu pasākumu palīdzību, kā arī uz vērtībām, kas minētas Lisabonas līgumā;

35.  aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu legālās migrācijas risinājumu, ņemot vērā Eiropas darba tirgū pastāvošo darbaspēka deficītu un katras dalībvalsts spējas uzņemt un integrēt migrantus; uzskata, ka kopējā ES politika legālās migrācijas jomā var veicināt gan Eiropas ekonomiku, gan izcelsmes valstu ekonomiku;

36.  uzskata, ka tādi nolīgumi ar trešām valstīm, kurus ir noslēgušas vairākas ES dalībvalstis, būtu jāslēdz Eiropas līmenī, pilnībā ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantu;

37.  aicina ES iestādes un ES dalībvalstis efektīvāk koordinēt līdzekļu devēju atbalstu, lai nodrošinātu visaptverošāku un ilgstspējīgāku migrācijas plūsmu pārvaldības risinājumu;

38.  mudina attīstības atbalstu nošķirt no migrācijas plūsmu pārvaldības un reemigrāciju nepadarīt par attīstības atbalsta nosacījumu; uzsver ‐ sniedzot ES attīstības atbalstu, ir jācenšas novērst tādus migrācijas iemeslus kā nabadzība, klimata pārmaiņas un bads;

39.  uzsver pievienoto vērtību, kādu varētu radīt Savienība Vidusjūrai un Austrumu partnerības pasākumi, piedaloties migrācijas un tās seku jautājuma risināšanā; aicina AP/PV un dalībvalstis intensificēt darbu, lai Savienība Vidusjūrai varētu sākt darboties pilnībā; uzskata, ka migrācijas plūsmu jautājumam vajadzētu būt vienam no vissteidzamāk risināmiem Savienības Vidusjūrai un Austrumu partnerības jautājumiem;

40.  aicina Eiropas Savienību apsvērt pasākumus nolūkā pārskatīt attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības instrumentu, Eiropas Attīstības fondu un humānās palīdzības instrumentu, lai palielinātu migrācijas radīto labvēlīgo ietekmi, nestabilajās valstīs veicinot personu attīstību un demokrātiju;

41.  pieprasa veikt papildu pasākumus, lai veicinātu ES migrācijas politikas saskaņotību attīstības jomā un atteikties no oficiālās attīstības palīdzības izmantošanas tajās politikas jomās, kuru mērķis ir ierobežot un kontrolēt migrāciju, ja, tās īstenojot, tiek pārkāptas migrantu cilvēktiesības; uzskata, ka oficiālā attīstības palīdzība tomēr būtu jāizmanto, lai veicinātu efektīvu attīstību, tādējādi mazinot nabadzības, politiskās nestabilitātes un politiskās apspiešanas izraisīto migrāciju;

42.  atzinīgi vērtē Tripoles deklarāciju, kuru pieņēma trešās Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmes noslēgumā un kurā atkārtoti ir apstiprināti kopējie centieni risināt minētās parādības un problēmas migrācijas jomā, kā arī mazināt migrācijas ietekmi uz attīstību;

43.  prasa īstenot efektīvākas partnerattiecības ar iestādēm, kuras veicina reģionālo un ekonomisko integrāciju, kas var arī palīdzēt rast noturīgus ilgtermiņa risinājumus migrācijas situācijai starp jaunattīstības valstīm;

44.  uzsver, ka Komisijai būtu vairāk jāpēta klimata pārmaiņu radītā migrācija starp jaunattīstības valstīm, tostarp jānoskaidro skarto iedzīvotāju skaits, neaizsargātie reģioni, migrācijas plūsmas un uzņēmēju valstu spēja; pieprasa sekmēt arī jaunattīstības valstu kapacitāti veikt pētījumus;

45.  uzsver to, cik svarīgi ir jautājumu par migrāciju iekļaut partnervalstu attīstības stratēģijās, lai tādējādi mazinātu nabadzību un sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus;

46.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots ĀKK valstu Migrācijas novērošanas centrs, jo tas ir noderīgs instruments, ar kuru politikas veidotājiem ĀKK valstīs sniedz datus un līdzekļus šo valstu migrācijas politikas stratēģiju uzlabošanai, kā arī priekšlikumu izveidot Migrācijas novērošanas centru, kura pienākums būtu nepārtraukti un cieši uzraudzīt visus ar migrācijas plūsmām Latīņamerikā saistītos aspektus un kuru pārraudzītu un koordinētu Eiropas-Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu fonds;

47.  iesaka migrācijas un attīstības saiknes stiprināšanai paredzētos finanšu līdzekļus piešķirt lietderīgāk; atzīst, ka ir jāuzlabo dažādo ES ārējās darbības dažādo finansēšanas instrumentu papildu un savlaicīga mobilizācija;

48.  uzsver nepieciešamību pilnveidot LRRD stratēģijas (kuras īsteno, lai apvienotu neatliekamo palīdzību, rehabilitāciju un attīstību) nolūkā nodrošināt ilgtspējīgus risinājumus pārvietotajām personām un bēgļiem; atzīst, cik svarīgi ir īstenot koordinētus humanitārās palīdzības reaģēšanas pasākumus, kas ir pirmie soļi noturīgas attīstības politikas piemērošanai pēckonflikta valstīs;

49.  aicina PV/AP dot ieguldījumu kompetences nodrošināšanā un noteikt skaidras pilnvaras centrālās vadības un delegāciju darbiniekiem, lai panāktu labāku koordināciju starp tematisko programmu migrācijas un patvēruma jautājumos un attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības instrumenta ģeogrāfiskajām programmām;

50.  prasa precizēt Eiropas Ārējās darbības dienesta un Attīstības un sadarbības ģenerāldirektorāta attiecīgos uzdevumus un nodrošināt sadarbību starp šiem dienestiem; mudina Attīstības un sadarbības ģenerāldirektorātu uzņemties vadošo lomu migrācijas politikas plānošanas posmā;

51.  uzsver nepieciešamību pārņemt pieredzi, kas, īstenojot tematisko programmu migrācijas un patvēruma jautājumos, gūta saistībā ar valsts līmeņa politisko dialogu, lai tādējādi nodrošinātu konsekventāku un efektīvāku plānošanu, ievērojot valsts un reģionālās stratēģijas dokumentus;

52.  mudina intensificēt centienus mazināt intelektuālā darbaspēka emigrācijas un speciālistu masveida aizbraukšanas nelabvēlīgo ietekmi, kas īpaši skar tādas nozīmīgākās nozares kā veselības aprūpe un izglītība; uzsver to, cik svarīgi ir veicināt intelektuālā darbaspēka imigrāciju, atgriešanās atbalsta programmas un cirkulāro migrāciju, reglamentēt darbā pieņemšanas metodes un atbalstīt kapacitātes palielināšanu, izmantojot tādus pasākumus kā profesionālās izglītības attīstīšana; aicina Komisiju izpētīt, vai cirkulārās migrācijas sistēmas ir lietderīgs instruments un kuri cirkulārās migrācijas veidi (vienreizēji vai atkārtoti, īslaicīgi vai ilglaicīgi, spontāni vai plānoti) var dot vislabākos rezultātus jaunattīstības un attīstītajām valstīm;

53.  aicina Komisiju, sagatavojot jaunos ārējās darbības instrumentus periodam pēc 2013. gada, nodrošināt to, ka, izmantojot ierosināto struktūru, starp attīstības, drošības un stabilitātes pīlāru var panākt sinerģismu un savstarpēji uzlabojošo iedarbību un ātri piešķirt ārkārtas situācijām un to pārvarēšanai paredzētos līdzekļus, steidzami reaģēt, lai atvieglinātu grūtībās nonākušo migrantu stāvokli un palīdzētu viņiem, jo īpaši ļoti neaizsargātām personām, piemēram, sievietēm un bez uzraudzības atstātiem nepilngadīgajiem, izstrādāt īpašas programmas, lai aktīvi palīdzētu iespējami apdraudētām minoritātēm, tostarp reliģiskām, etniskām un LGBTT kopienām, sniegt patvērumu Eiropas Savienībā grūtībās nonākušiem cilvēktiesību aizstāvjiem un veikt atbalsta pasākumus, lai mazinātu klimata pārmaiņu, atmežošanas un bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas radītās sekas un saglabāt klimata pārmaiņu skarto kopienu ekonomisko un sociālo vidi;

54.  pieprasa izstrādāt tādu politiku, kurā ņemtu vērā neaizsargāto iedzīvotāju grupu, piemēram, sieviešu, bērnu un invalīdu, īpašo stāvokli, un attiecīgi nodrošināt atbilstošo infrastruktūru ‐ slimnīcas, skolas un skolu mācību aprīkojumu, kā arī sniegt nepieciešamo sociālo, psiholoģisko un administratīvo atbalstu;

55.  vērš uzmanību uz svarīgo lomu, kas spīdzināšanas upuru rehabilitācijas centriem bijusi migrantu, tostarp bēgļu un patvēruma meklētāju, veiksmīgā integrācijā Eiropas Savienībā; ar bažām pieņem zināšanai lēmumu, ka šo centru finansēšana no Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) Eiropas Savienībā tiks pakāpeniski pārtraukta; aicina Komisiju nodrošināt, ka šo centru finansējums neatceļ pavisam un finansēšanu neatstāj tikai dalībvalstu ziņā;

56.  aicina Komisiju publicēt reģionālo aizsardzības programmu ārējo novērtējumu un uzsākt debates par to, vai šīs programmas būtu jāturpina;

57.  attiecībā uz KĀDP un KDAP misijām uzskata, kā to uzsvēra arī AP/PV, ka būtu svarīgi papildināt drošības un stabilitātes stratēģiju, sniedzot atbalstošu attīstības ad hoc palīdzību un īstenojot cilvēktiesību stratēģijas, lai ilgtermiņā novērstu nedrošības un nestabilitātes pamatiemeslus; šajā sakarībā norāda, ka, piemērojot šādu visaptverošu pieeju, ir ne tikai labāk jākoordinē, izmantojot EĀDD, bet šādu atbalstošu stratēģiju nolūkā ir jānodrošina arī papildu ad hoc budžeta apropriācijas;

58.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Eiropas Savienības Padomes prezidentūrai, Komisijas priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Investīciju bankai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ES kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, Euronest parlamentārās asamblejas un Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecību valstu valdībām un parlamentiem, ASV Valsts departamentam, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, Pasaules Bankai, Starptautiskajam Valūtas fondam, Āfrikas Savienībai, Panāfrikas parlamentam, Starptautiskajai Migrācijas organizācijai un ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos.

(1) OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp. (2) OV L 327, 24.11.2006., 1. lpp. (3) OV L 386, 29.12.2006., 1. lpp. (4) OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp. (5) OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp. (6) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp. (7) OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp. (8) Pieemtie teksti, P7_TA(2011)0020. (9) OV L 155, 18.6.2009., 17. lpp. (10) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0327. (11) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0496.

Eiropas Parlamenta 2011. gada 5. aprīļa rezolūcija par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos (2010/2054(INI))

P7_TA(2011)0122 A7-0016/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, īpaši tā 2. un 3. pantu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, īpaši tā 8., 153. un 157. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Lēmumu 2006/144/EK par Kopienas lauku attīstības stratēģiskajām pamatnostādnēm (2007.–2013. gada plānošanas periods)(1),

–  ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)(2),

–  ņemot vērā 2008. gada 12. marta rezolūciju par sieviešu stāvokli ES lauku apvidos(3),

–  ņemot vērā secinājumus seminārā par sieviešu lomu lauku apvidu ilgtspējīgā attīstībā, kas pēc ES Spānijas prezidentūras iniciatīvas 2010. gada 27.-29. aprīlī notika Cáceres(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A7-0016/2011),

Daudzfunkcionālas lauku teritorijas

A.  tā kā lauku apvidu ekonomiski ilgtspējīga attīstība un Eiropas saimniecisko vienību ilgtermiņa un ilgtspējīga darbība ir prioritāte un tā kā mazāk apdzīvotiem lauku apgabaliem piemītošo īpašo potenciālu vajadzētu lietderīgi izmantot un attīstīt tā, lai tie arī turpmāk būtu apdzīvoti;

B.  tā kā uz pasaules mēroga pārmaiņām stabilāk var reaģēt tie reģioni, kuri attiecīgā kontekstā ir ekonomiski un kultūras jomā patstāvīgi un kuros labi darbojas reģionālā aprite;

C.  tā kā konkurētspējīga un daudzfunkcionāla lauksaimniecība ir nepieciešams pamats ilgtspējīgas attīstības stratēģijām un visaptverošākai uzņēmējdarbības attīstībai daudzos reģionos, un tā kā šis potenciāls kā daļa no ekonomikas dažādošanas procesa vēl ne visur tiek pilnībā izmantots;

D.  tā kā lauku apvidus it īpaši ietekmē iedzīvotāju novecošana, zems iedzīvotāju blīvums un iedzīvotāju skaita samazināšanās dažos rajonos;

E.  tā kā sakarā ar demogrāfiskām pārmaiņām, emigrāciju un vispārēju sieviešu īpatsvara samazināšanos daudzos lauku apvidos ar tajos esošo infrastruktūru turpmāk vairs nevarēs pienācīgi nodrošināt ikdienas lietošanas preču un pakalpojumu vietēja mēroga piegādi, medicīnas un aprūpes pamatpakalpojumus, pirmsskolas izglītību, skolas, profesionālo un akadēmisko izglītību, tālākizglītību un atbilstošus kultūras un atpūtas piedāvājumus, vai šādu pakalpojumu sniegšana tiks pārtraukta ekonomisku iemeslu dēļ;

F.  tā kā no 26,7 miljoniem Eiropas Savienības lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināto personu aptuveni 42 % ir sievietes un vismaz piekto daļu saimniecību (aptuveni 29 %) pārvalda sievietes;

G.  tā kā sievietes ir devušas nozīmīgu ieguldījumu vietējo pašvaldību un kopienu attīstībā, tomēr viņu līdzdalība attiecīgajā lēmumu pieņemšanas procesā ir neatbilstīga;

H.  tā kā dzimumu līdztiesības princips ir viena no pamatprasībām saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un tas būtu jāveicina, lai palielinātu sieviešu aktīvu līdzdalību ekonomiskās un sociālās darbībās un nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu;

Sievietes lauku sadzīvē un uzņēmējdarbībā

I.  tā kā sakarā ar ekonomiskām un sociālām pārmaiņām lauku sieviešu stāvoklis aizvadītajās desmitgadēs ir mainījies un kļuvis daudzveidīgāks, turklāt nereti šīs pārmaiņas rosinājušas un līdzveidojušas pašas sievietes, un tā kā sieviešu sociālais un ekonomiskais stāvoklis ievērojami atšķiras gan starp dažādām dalībvalstīm, gan to iekšienē;

J.  tā kā sievietes mūsdienu sabiedrībā pilda daudzveidīgas lomas, ņemot vērā viņu individuālo iesaisti ģimenes un darba dzīvē, turklāt tieši šī lomu daudzveidība ļauj viņām sniegt nozīmīgu ieguldījumu progresā un jauninājumos visos sabiedrības līmeņos un uzlabot dzīves kvalitāti, jo īpaši lauku apvidos;

K.  tā kā it īpaši lauku apvidos aprūpi ģimenē un veco ļaužu aprūpi veic sievietes;

L.  tā kā ar gadiem ilgiem centieniem sieviešu politikas jomā un ievērojamu publisko finansējumu izglītībai, konsultācijām un atbalstam uzņēmējdarbības sākšanai (tajā skaitā arī atbilstoši kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) otrajam pīlāram) ir izdevies gūt būtiskus panākumus lauku iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanā;

M.  tā kā sievietēm un vīriešiem, neraugoties uz katra indivīda visai atšķirīgiem dzīves modeļiem, arī turpmāk vajadzēs risināt vienu no pamatuzdevumiem, proti, apvienot iztikas pelnīšanu un iesaistīšanos sociālajā un kultūras dzīvē, no vienas puses, un ģimenes pienākumus, no otras puses;

N.  tā kā šis daudzfunkcionālais uzdevums mūsdienu sabiedrībā paveicams vienīgi izmantojot atbalsta dienestus un sabiedrisko pakalpojumu iestādes un struktūras, kurām turklāt jābūt pieejamām un tādām, kuras izmantotājs var atļauties;

O.  tā kā laukos dzīvojošo sieviešu daudzveidīgā loma var dot būtisku ieguldījumu mūsdienīgas sievietes tēla veidošanā Eiropas sabiedrībā;

P.  tā kā gan vīriešu, gan sieviešu nodarbinātības līmenis lauku apvidos ir zems un daudzas sievietes tā arī nekad neiesaistās darba tirgū, tādējādi viņas nav ne reģistrētas kā bezdarbnieces, ne iekļautas bezdarba statistikā;

Q.  tā kā lauksaimniecībā nodarbināto sieviešu sociālā drošība ir lauku apvidu mūsdienīgas un ilgtspējīgas attīstības neatņemams elements, turklāt tā attiecināma arī uz lauksaimniecībā nodarbināto dzīvesbiedrēm ar papildu ienākumiem (kurām ir kombinēti ienākumi vai kuras ir pastāvīga vai nepilna laika pašnodarbinātās) un uz pagaidu un migrējošiem darba ņēmējiem;

R.  tā kā lauku saimniecības īpašnieks ir vienīgā persona, kas ir minēta banku dokumentos saistībā ar subsīdijām un uzkrātajām tiesībām, un ir arī vienīgā persona, kas pārstāv lauku saimniecību asociācijās un grupās;

S.  tā kā lauku tūrisms, tostarp preču un pakalpojumu sniegšana laukos ar ģimeņu un kooperatīvo tūrisma uzņēmumu starpniecību, ir zema riska uzņēmējdarbība, kas rada darbavietas, sniedz iespēju apvienot ģimenes pienākumus ar darbu un iedrošina iedzīvotājus palikt laukos,

Lauku apvidi ‐ dzīves un ekonomikas telpa

1.  norāda, ka dzimumu vienlīdzības veicināšana ir galvenais ES un tās dalībvalstu mērķis; uzsver to, cik svarīgi ir iekļaut šo principu KLP, jo tas ir veids, kā veicināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un lauku attīstību;

2.  norāda, ka lauku apvidos jācenšas radīt pilsētām pielīdzināmi dzīves apstākļi, vienlaikus pielāgojot tos lauku realitātei, lai sievietes un viņu ģimenes stimulētu palikt un sekmīgi turpināt dzīvi laukos;

3.  aicina sekmēt lauku apgabalus kā daudzveidīgu un iekļaujošu ekonomikas un dzīves telpu, un šajā procesā jo īpaši izmantot sieviešu svarīgo lomu, pieredzi un zināšanas;

4.  tādēļ aicina Komisiju sarunās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu atturēties no turpmākas tās daļas samazināšanas, kas kopējā budžetā paredzēta ar lauksaimniecību saistītiem izdevumiem;

5.  uzsver to, ka daudzveidīgs lauku uzņēmējdarbības klāsts, tostarp arī uz pakalpojumu sniegšanu orientētas lauku saimniecības (piemēram, lauku tūrisms, tiešā pārdošana, sociālie pakalpojumi, tajā skaitā gados vecāku cilvēku un bērnu aprūpe, mācīšanās lauku saimniecībās saistībā ar pagarinātas dienas apmācību), ir svarīgs laukos sniedzamo pakalpojumu elements un šāda uzņēmējdarbība ilgtspējīgā veidā jāatbalsta ar KLP; tādēļ aicina ar KLP starpniecību veicināt šādus pakalpojumus, paverot gan jaunas perspektīvas, gan radot apmaksātas nodarbinātības iespējas sievietēm un būtiski atvieglojot ģimenes dzīves apvienošanu ar darbu;

6.  aicina palīdzēt izstrādāt stratēģijas, kas darbotos kā impulss lauku iedzīvotāju īpašās jaunrades atbalstam, vienlaikus izmantojot katrai lauku kopienai raksturīgos tradicionālos resursus;

7.  uzsver dzīvotspējīgas, dinamiskas lauku vides ar daudzveidīgu sabiedrību nozīmi; šajā sakarībā uzsver atbilstošu attīstības iespēju un uzdevumu nozīmi jaunām sievietēm;

8.  prasa pamatnosacījumus lauku apvidiem veidot tā, lai visu paaudžu sievietes varētu palikt dzīvot savā ierastajā vidē un veicinātu tās atdzimšanu un attīstību;

9.  uzsver pirmstermiņa pensionēšanās iespējas nozīmi lauksaimniekiem un strādniekiem laukos saistībā ar dzīves apstākļiem sievietēm lauku apvidos; aicina dalībvalstis ieviest šādu kārtību, ja tas vēl nav izdarīts;

10.  šajā sakarībā aicina turpināt darbu, lai visus lauku apvidus nodrošinātu ar pašu mūsdienīgāko informācijas tehnoloģiju infrastruktūru, pirmām kārtām platjoslas pieslēgumu, un veikt darbības, lai atvieglotu piekļuvi informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un veicinātu gan vienlīdzīgas iespējas saistībā ar šādu piekļuvi, gan atbilstošu apmācību par to lietošanu; norāda, ka platjoslas pieslēguma slikta pieejamība kavē mazo uzņēmumu izaugsmi daudzos lauku apvidos visā Eiropas Savienībā; tāpēc mudina Komisiju un dalībvalstis ievērot saistības un uzlabot platjoslas pieslēguma pieejamību lauku apvidos, jo tas ir veids, kā palielināt konkurētspēju;

11.  aicina veicināt un atbalstīt lauku apvidu sieviešu vidē elektroniskos uzņēmējdarbības veidus, piemēram, ieviešot e-uzņēmējdarbību, kas ļauj strādāt neatkarīgi no attāluma līdz pilsētām;

12.  norāda, ka, līdzīgi kā pilsētās, arī lauku apvidos ir ļoti svarīgi uzlabot ikdienā svarīgas infrastruktūras, iestāžu un pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, lai iedzīvotāji varētu līdzsvarot ģimenes un darba dzīvi un lai tiktu saglabātas lauku kopienas; minētais attiecas uz bērnu aprūpes struktūrām lauku saimniecībās (piemēram, lauku saimniecību bērnudārziem un citām pirmsskolas iestādēm), veselības aprūpes pakalpojumiem, izglītības pakalpojumiem (tostarp mūžizglītībai), veco ļaužu un citu apgādājamo aprūpes iestādēm un pakalpojumiem, aizvietošanas pakalpojumiem slimības un grūtniecības gadījumā, ikdienas patēriņa preču vietēju piegādi un brīvā laika pavadīšanas un kultūras iestādēm; aicina lauksaimniecības politikas pamatnosacījumus veidot tā, lai sievietes lauku apvidos varētu īstenot iespējas daudzfunkcionālas un ilgtspējīgas lauksaimniecības veidošanā;

13.  mudina dalībvalstis izmantot struktūrfondus un Kohēzijas fondu, lai novērstu trūkumus lauku apvidu transporta infrastruktūrā, kā arī īstenot politikas virzienus, ar kuriem uzlabot transporta pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem, jo sevišķi invalīdiem, jo transports ir viens no līdzekļiem sociālās atstumtības un nevienlīdzības mazināšanā sabiedrībā, kas galvenokārt skar sievietes;

14.  prasa ar lauku apvidu veicināšanas politiku aktīvāk sekmēt novatoriskus un ilgtspējīgus lauku dzīves un darba apstākļus;

15.  aicina Eiropas Savienības iestādes, dalībvalstis un reģionālās un vietējās varas iestādes atbalstīt projektus, ar kuriem veicina un piedāvā konsultācijas novatorisku lauksaimniecības pamatproduktu ražošanas uzņēmumu izveidei lauku apvidos, kas jo īpaši sievietēm varētu piedāvāt jaunas darba vietas šādās jomās: vērtības pievienošana lauksaimniecības produktiem un tirdzniecības vietu meklēšana tiem, jaunu tehnoloģiju izmantošana, ieguldījums vietējās ekonomikas dažādošanā un tādu pakalpojumu nodrošināšana, kas ļauj savienot darba un ģimenes dzīvi;

16.  norāda, ka attiecībā uz novatoriskiem piedāvājumiem vajadzētu pārņemt pozitīvo pieredzi, kāda līdz šim gūta, īstenojot ar sieviešu dzīvi saistītos projektus KLP otrajā pīlārā (jo īpaši 3. prioritāšu jomā un Leader + programmā), un noskaidrot paraugprakses piemērus;

17.  aicina lauku attīstības stratēģijās īpaši uzsvērt sieviešu lomu, palīdzot sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, it īpaši iniciatīvās, kurās uzsvars ir uz jauninājumiem, pētniecību un attīstību;

18.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē ESF/EQUAL projektus, kuru mērķis ir noskaidrot un uzlabot sieviešu stāvokli lauksaimniecībā un lauku apvidos;

19.  aicina jaunajā ELFLA regulā paredzēt tādus īpašus pasākumus sieviešu atbalstam 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kam būtu labvēlīga ietekme uz sieviešu nodarbinātību lauku rajonos;

Sievietes lauku ekonomikā

20.  aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt informatīvas datu bāzes izveidi par lauku apgabalos dzīvojošo sieviešu ekonomisko un sociālo stāvokli un viņu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, kā arī uzlabot jau pieejamo datu izvērtēšanu (piemēram, izmantojot Eirostatu), lai varētu pielāgot politikas pasākumus;

21.  pauž pārliecību, ka, ņemot vērā lauku dzīves apstākļus, ir jāsaglabā un jāpaplašina ar laukiem saistīta apmācība un konsultācijas sievietēm, it īpaši saistībā ar lauku saimniecību finanšu pārvaldību;

22.  uzskata par vēlamu strādāt pie tā, lai izveidotu Eiropas lauku sieviešu tīklu (vai sieviešu apvienību tīklu), un vērš uzmanību uz panākumiem, kādi jau gūti ar KLP otrā pīlāra pasākumiem;

23.  atzīst sieviešu sadarbības tīklu nozīmīgo lomu dažādos līmeņos, jo īpaši attiecībā uz lauku apvidu veicināšanu vietējā līmenī un to, kā šos apvidus uztver sabiedrībā; vērš uzmanību uz to, ka šiem tīkliem nepieciešama plašāka sociāla atzīšana un lielāks politisks un finansiāls atbalsts vietējā, valstu un Eiropas līmenī, ņemot vērā to lielo ieguldījumu lielākas vienlīdzības sekmēšanā, jo īpaši attiecībā uz lauku apgabalu sieviešu apmācību un vietējās attīstības projektu uzsākšanu, tostarp saistībā ar informācijas kampaņām par regulārām pārbaudēm, lai nodrošinātu sievietēm raksturīgu vēža formu (dzemdes kakla vēzis, krūts vēzis u.c.) agrīnu diagnostiku; aicina dalībvalstis atbalstīt sieviešu plašāku līdzdalību politiskajā procesā, tajā skaitā viņu pienācīgu pārstāvību iestāžu, uzņēmumu un apvienību pārvaldes struktūrās;

24.  prasa nodrošināt pienācīgus sociālo sistēmu pakalpojumus sievietēm lauku apvidos, ņemot vērā sieviešu īpašo stāvokli attiecībā uz apmaksātu nodarbinātību un pensiju tiesībām;

25.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē Direktīvu 2010/41/ES un aicina dalībvalstis to pēc iespējas drīzāk efektīvi īstenot, it īpaši, lai nodrošinātu:

26.  vērš uzmanību uz to, ka jo īpaši lauku apvidos ir nepieciešamas ilgtspējīgas stratēģijas, lai sievietes, kuras nolemj pārtraukt karjeru bērnu audzināšanas vai aprūpes nolūkos, nezaudētu profesionālo kompetenci; aicina atvieglot darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu, lai sievietes varētu uzsākt, turpināt vai vēl dziļāk iesaistīties darba dzīvē;

27.  norāda, ka lauku saimniecību darbības dažādošana ir arvien svarīgāks lauku apvidu ekonomikas aspekts; norāda, ka sievietēm ir nozīmīga loma lauku saimniecību darbības dažādošanas projektu uzsākšanā, veikšanā un pārvaldībā;

28.  aicina veicināt sieviešu vēlmi nodarboties ar uzņēmējdarbību un atbalstīt šādas ierosmes, jo īpaši veicinot to, lai sievietes kļūtu par īpašniecēm, atbalstot sieviešu uzņēmēju tīklus, kā arī nosacījumus finanšu nozarē veidojot tā, lai lauku uzņēmējām (tostarp pastāvīga vai nepilna laika pašnodarbinātajām ar nelieliem ienākumiem un gados jaunām sievietēm), būtu iespējas veikt ieguldījumus un piekļūt kredītiem, un tā viņas varētu labāk nostiprināties tirgū un attīstīt uzņēmējdarbību, tādējādi gūstot stabilus ienākumus; aicina arī uzlabot sieviešu attieksmi pret uzņēmējdarbību un tai nepieciešamās prasmes, lai veicinātu viņu pārstāvību uzņēmumu un asociāciju pārvaldes struktūrās;

29.  aicina attiecīgās valsts, reģionālās un vietējās varas iestādes sekmēt sieviešu dalību vietējās rīcības grupās un vietējo partnerību izveidi saskaņā ar LEADER programmu, kā arī attiecīgajās valdēs nodrošināt līdzsvarotu dzimumu pārstāvību;

Sievietes lauksaimniecībā

30.  aicina uzņēmumu un reģionālās attīstības stratēģijās vairāk ņemt vērā sieviešu profesionālo kompetenci lauksaimniecībā un ar lauksaimniecību nesaistītās jomās; uzsver nozīmi, kāda ir lauksaimnieču un laukos dzīvojošo sieviešu kvalifikācijas paaugstināšanai un apmācībai, lai viņas varētu nodarboties ar ražošanu un uzņēmējdarbību, un aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar reģionālajām un vietējām varas iestādēm, lauku organizācijām un sieviešu un lauksaimnieku apvienībām radīt stimulus, lai veicinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū, novērstu jebkāda veida diskrimināciju pret sievietēm darba vietā, un uzlabotu sieviešu apmācību, tostarp veicinot labāku piekļuvi pēcdiploma apmācībai un specializētiem kursiem izglītības iestādēs, kā arī piedāvāt atbilstošus lauku attīstības pasākumus saskaņā ar lauku attīstības programmas 3. prioritāšu jomu un veicināt jau pastāvošās iniciatīvas; norāda, ka šie pasākumi veicinās cīņu pret sociālo atstumtību lauku apvidos, un ka risks nonākt nabadzībā sievietēm ir lielāks nekā vīriešiem;

31.  prasa atbalstīt centienus ar politikas līdzekļiem veicināt sieviešu lomu lauksaimniecībā, faktiski un juridiski atvieglojot viņu lauksaimniecības uzņēmējdarbību, tajā skaitā attiecībā uz uzņēmumu īpašumtiesībām, lai, pamatojoties uz līdzatbildību uzņēmumā, viņām pienāktos arī lielāka daļa tiesību un pienākumu tajā, tostarp arī interešu pārstāvniecība lauksaimniecības institūcijās un nozīmīga daļa no saimniecības ieņēmumiem;

32.  aicina atbalstīt sieviešu un lauksaimnieku organizācijas, kurām ir liela loma, veicinot un īstenojot jaunas attīstības programmas un dažādošanu tādā veidā, ka sievietes var īstenot jaunas idejas, lai dažādotu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas darbības lauku apvidos;

33.  uzskata, ka atbilstoši dalībvalstu teritoriālajām vajadzībām gaidāmajā KLP reformā saistībā ar piekļuvi dažiem pakalpojumiem un palīdzībai jāņem vērā un par prioritāti jānosaka sieviešu lauku apvidos vajadzības un lauksaimniecībā strādājošo sieviešu loma;

34.  pauž pārliecību, ka vidējā termiņā sievietēm vajadzētu būt pienācīgi pārstāvētām visās lauksaimniecības nozares politiskajās, ekonomiskajās un sociālajās institūcijās, lai lēmumu pieņemšanas procesā tiktu ņemts vērā gan sieviešu, gan vīriešu skatījums; uzsver, cik svarīgi ir ieviest īpašus pasākumus par labu sievietēm, lai nodrošinātu, ka sievietes līdztiesīgi piedalās šādās struktūrās;

35.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt sieviešu labāku piekļuvi zemes īpašumam un kredītiem, lai stimulētu sieviešu palikšanu lauku apvidos un kļūšanu par lauksaimniecības nozares dalībniecēm;

36.  aicina apzināt līdzšinējās stratēģijas lauksaimniecībā nodarbināto sieviešu (lauksaimnieču, lauksaimniecības strādnieču, sezonas strādnieču u.c.) sociālās drošības jomā, tostarp Direktīvas 2010/41/ES īstenošanu, turklāt ņemot vērā valstu atšķirības attiecībā uz īpašuma tiesībām un nodokļiem, lai šo pieredzi varētu izmantot, izstrādājot un piedāvājot dalībvalstīm atbilstīgas sociālās drošības sistēmas lauksaimniecībā nodarbinātajām sievietēm;

37.  uzsver, ka Eiropas politikas jomās, kas attiecas uz sieviešu dzīves apstākļiem lauku apvidos, jāņem vērā arī sezonas darbos lauku saimniecībās nodarbināto imigranšu dzīves un darba apstākļi, jo īpaši attiecībā uz vajadzību nodrošināt pienācīgu mitekli, sociālo aizsardzību, veselības apdrošināšanu un veselības aprūpi; uzsver, ka šo sieviešu darbs jānovērtē pēc iespējas augstu;

38.  aicina Komisiju kopsavilkuma ziņojumā, kas saskaņā ar 14. panta 1. punktu Padomes 2005. gada 20. septembra Regulā (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) jāiesniedz 2011. gadā, iekļaut padziļinātu analīzi par veikto pasākumu ietekmi attiecībā uz sieviešu situāciju lauku apvidos;

o
o   o

39.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 55, 25.2.2006., 20. lpp. (2) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp. (3) OV C 66 E, 20.3.2009., 23. lpp. (4) Padomes dokuments 09184/2010. (5) OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2011. gada 5. aprīļa rezolūcija par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti un lietderību jaunajās dalībvalstīs (2010/2104(INI))

P7_TA(2011)0123 A7-0054/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Pievienošanās līguma Protokolu Nr. 4 par Ignalinas kodolelektrostaciju Lietuvā un Protokolu Nr. 9 par Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku Slovākijā, kā arī 30. pantu Protokolā par nosacījumiem un noteikumiem Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Padomes regulu par to, kā īstenot Protokolu Nr. 4 par Ignalinas kodolelektrostaciju Lietuvā(1), Padomes regulu par to, kā īstenot Protokolu Nr. 9 par Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku Slovākijā(2), un Padomes regulu par Savienības finansiālo atbalstu Bulgārijas Kozlodujas kodolelektrostacijas 1. līdz 4. bloka ekspluatācijas izbeigšanai (Kozlodujas programma)(3),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai paredzēto finanšu resursu izmantošanu (COM(2007)0794) un šā paziņojuma pavaddokumentu “Dati par ES finansējumu kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai” (SEC(2007)1654),

–  ņemot vērā Komisijas 2006. gada 24. oktobra ieteikumu par kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai paredzēto finanšu resursu vadību(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A7-0054/2011),

A.   tā kā trīs ES kandidātvalstīs ‐ Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā ‐ darbojās novecojušas kodolelektrostacijas, kuras puses vienojās slēgt, un pievienošanās sarunās tika noteikti agrāki attiecīgo trīs kodolelektrostaciju bloku slēgšanas datumi;

B.   tā kā ES atzina, ka trīs minēto kodolelektrostaciju bloku agrīna slēgšana un izrietošā to ekspluatācijas pārtraukšana ir ievērojams finansiāls un ekonomisks slogs, ar ko attiecīgās dalībvalstis pašas nespētu pilnībā tikt galā, un tādēļ Pievienošanās līgumos, kā arī vēlāk pieņemtajās Padomes regulās par minēto Līgumu īstenošanu attiecīgajām dalībvalstīm tika paredzēta finansiāla palīdzība; tā kā tomēr netika pieņemts skaidrs lēmums par to, vai palīdzībai vajadzētu pilnībā segt ekspluatācijas pārtraukšanas izmaksas vai kompensēt visas ekonomiskās sekas; norāda, ka gan Bulgārija, gan Slovākija joprojām ir elektroenerģijas neto eksportētājvalstis;

C.  tā kā palīdzība ietver pasākumus šādās jomās:

D.  tā kā palīdzība tika sākta pirms pievienošanās un pirms attiecīgo bloku slēgšanas un līdzekļi tika uzkrāti starptautiskajos ekspluatācijas pārtraukšanas atbalsta fondos, kamēr turpinājās administratīvie sagatavošanās darbi,

E.  tā kā kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšana un to atkritumu apsaimniekošana ir tehniski sarežģīta darbība, kuras īstenošanai nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi un kura saistīta ar atbildību vides jomā, kā arī tehniskiem, sociāliem un finansiāliem pienākumiem,

1.  norāda, ka Lietuva, Slovākija un Bulgārija ir izpildījušas Pievienošanās līgumā noteiktās saistības, kas paredz savlaicīgi slēgt trīs minēto kodolelektrostaciju attiecīgos blokus, proti, Ignalinas kodolelektrostacijas 1. bloku slēdza 2004. gada 31. decembrī, bet 2. bloku ‐ 2009. gada 31. decembrī, Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. bloku slēdza 2006. gada 31. decembrī, bet 2. bloku ‐ 2008. gada 31. decembrī, Kozlodujas kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku slēdza 2002. gada 31. decembrī, bet 3. un 4. bloku ‐ 2006. gada 31. decembrī;

2.  norāda arī, ka visas trīs dalībvalstis centās no jauna vienoties par savām politiskajām saistībām attiecībā uz reaktoru slēgšanu, tādēļ process ieilga;

3.  norāda, ka pastāv juridiskais pamats finanšu palīdzības piešķiršanai; norāda, ka summas tiek noteiktas ik gadu ar Komisijas lēmumu, balstoties uz atsevišķiem gada kombinētajiem plānošanas dokumentiem, kas ļauj nodrošināt apstiprināto projektu īstenošanas un finansēšanas kontroli;

4.  norāda ‐ tā kā ekspluatācijas pārtraukšanas jomā ES pieredze ir neliela un ir maz datu par to, lēmums par finanšu palīdzības apjomu tika pieņemts, neparedzot iespēju noteikt finansējuma maksimālo apjomu; norāda, ka pat pēc ekspluatācijas pārtraukšanas plānu un stratēģiju sagatavošanas joprojām nebija skaidru noteikumu maksimālo apjomu precizēšanai, un tādēļ lēmumi par turpmākā finanšu atbalsta piešķiršanu bija jāpieņem pa posmiem un katru gadījumu izskatot atsevišķi;

5.  uzskata, ka Kopienas palīdzības mērķis ir atbalstīt minētās trīs dalībvalstis centienos risināt tādas ar finansiālo un ekonomisko slogu saistītas problēmas, ko izraisījuši noteiktie agrīnie slēgšanas datumi, segt vairāku nozīmīgu ekspluatācijas pārtraukšanas pasākumu izmaksas, ieguldīt enerģijas projektos, kuru mērķis ir samazināt energoatkarību, un palīdzēt mazināt kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas sociālo ietekmi; tomēr norāda, ka visos trijos gadījumos spēkstaciju ekspluatācijas pārtraukšanas izmaksas ir pārsniegušas ES palīdzības paredzēto apmēru, un paredzams, ka tās pārsniegs arī sākotnējās aplēses; turklāt norāda, ka lielu daļu līdzekļu izmantoja enerģētikas projektiem, nevis galvenajam finanšu palīdzības mērķim, proti, kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai;

6.  uzskata, ka Eiropas Savienības solidaritātes koncepcija palīdz efektīvi mazināt agrīnas slēgšanas ekonomiskās sekas enerģētikas nozarē; tomēr norāda, ka šī ziņojuma sagatavošanas laikā kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšana vēl ir sākuma posmā;

7.  norāda, ka attiecīgo kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai jāpiešķir augstākā prioritāte, jo tas ir visu Eiropas iedzīvotāju drošības un veselības interesēs;

8.  pauž bažas, ka ekspluatācijas pārtraukšanas darbībām vajadzīgo līdzekļu trūkums aizkavēs kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu un veicinās gan vides, gan cilvēka veselības apdraudējumu;

9.  uzsver, ka konkrēto trīs kodolelektrostaciju agrīni slēgto bloku ekspluatācijas pārtraukšanā jautājums par drošību ir ļoti svarīgs; tādēļ aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis minēto ņemt vērā, pieņemot turpmākos lēmumus par kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanu vispār un jo īpaši lēmumus par konkrēti šīm trijām minētajām ekspluatācijas pārtraukšanas programmām; aicina Komisiju nodrošināt pienācīgu koordinēšanu ar dalībvalstīm un noteikt precīzus grafikus projektu pabeigšanai;

10.  ar bažām norāda, ka konkrētie triju ekspluatācijas pārtraukšanas programmu detalizētie ekspluatācijas pārtraukšanas plāni vēl nav pabeigti un ka tādēļ nav pietiekamas informācijas par grafikiem, konkrēto projektu izmaksām vai par šo projektu finansēšanas avotiem; tādēļ mudina attiecīgās valstu iestādes pabeigt plānus, bet Komisiju ‐ ziņot par šo procesu un iesniegt detalizētu ekspluatācijas pārtraukšanas projektu ilgtermiņa finanšu plānojumu; aicina Komisiju skaidri precizēt ES finansējuma apjomu, kas nepieciešams, lai īstenotu šos plānus;

11.  aicina Komisiju izpētīt iespējas dažādot ES metodes, ko izmanto ekspluatācijas pārtraukšanas finansēšanai, ņemot vērā dalībvalstīs un to administratīvajās struktūrās izmantotās stratēģijas, un vienkāršot noteikumus par finansējuma pārvaldību tā, lai tie neietekmētu ekspluatācijas pārtraukšanas pasākumu drošību;

12.  atzīmē, ka finansēšanas pasākumu dalībnieku un ekspluatācijas pārtraukšanas procesa dalībnieku atbildība netiek skaidri nodalīta; uzskata, ka Komisijai vajadzētu būt galvenajai atbildīgajai par ES palīdzības ieviešanu un ka būtu jāīsteno kopīga pārvaldība ar ERAB;

13.  uzskata, ka līgumtiesību piešķiršanas vajadzībām Kopienai attiecībās ar Eiropas uzņēmumiem būtu vēlams piemērot savstarpīguma kritēriju, jo īpaši piemērojot principus, kuri noteikti 58. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas cita starpā darbojas arī enerģētikas nozarē;

14.  norāda, ka Eiropas Savienības kopējā finanšu palīdzība trīs minētajām dalībvalstīm līdz 2013. gada beigām sasniegs EUR 2 847,78 miljonus; norāda ‐ lai gan starp kodolelektrostacijām pastāv atšķirības, jo īpaši attiecībā uz degvielas uzglabāšanu, principā programmu tehnoloģija ir vienāda; tomēr norāda, ka piešķirto summu ziņā pastāv ievērojamas atšķirības: Ignalina (2 bloki) ‐ EUR 1367 miljoni, Bohunice (2 bloki) ‐ EUR 613 miljoni un Kozloduja (4 bloki) ‐ EUR 867,78 miljoni;

15.  norāda ‐ pamatojoties uz 2009. gada beigās pieejamajiem datiem, dalībvalstu stāvoklis izmaksāto summu ziņā ir atšķirīgs: Ignalina ‐ kopā EUR 1367 miljoni, pieejami EUR 875,5 miljoni (64,04 %), izmaksāti EUR 760,4 miljoni (55,62 %); Bohunice ‐ kopā EUR 613 miljoni, pieejami EUR 363,72 miljoni (59,33 %), izmaksāti EUR 157,87 miljoni (25,75 %); Kozloduja ‐ kopā EUR 867,78 miljoni, pieejami EUR 567,78 miljoni (65,42 %), izmaksāti EUR 363,149 miljoni (41,84 %), galvenokārt atšķirīgā slēgšanas laika dēļ;

16.  uzskata, ka fondi jāpārvalda un to līdzekļi jāizmanto pilnīgi pārredzami; atzīst ‐ lai nodrošinātu godīgu konkurenci enerģētikas tirgū, ir būtiski veikt finanšu līdzekļu efektīvu un pārredzamu pārvaldību ar atbilstošu ārējo uzraudzību; iesaka šajā jomā veicināt pārredzamību un sabiedrības līdzdalību;

17.  ņem vērā šādas veiktās revīzijas un novērtēšanas: “Lietuvai un Slovākijai ekspluatācijas pārtraukšanai sniegtās palīdzības termiņa vidus novērtējums” (2007), EK 2007. gadā veiktās visu trīs programmu iekšējās revīzijas, Eiropas Revīzijas palātas (ERP) 2008. un 2009. gadā veiktās Centrālās projektu vadības aģentūras revīzijas attiecībā uz Ignalinu, ERP revīziju 2008. gada ticamības deklarācijas sagatavošanai, ERP priekšizpēti 2009. gadā, kā arī norāda uz šādiem pašreiz notiekošajiem pasākumiem: 2011. gada sākumā paredzētais Komisijas paziņojums, EK veiktā Bohunices starptautiskā ekspluatācijas pārtraukšanas atbalsta fonda (BIDSF) ārējo finanšu revīzija, ERP veiktās visu trīs programmu pilnīgas lietderības revīzijas;

18.  uzskata ‐ ņemot vērā lielās naudas summas, jaunus pavērsienus attiecībā uz līdzekļu izlietojumu, neparedzētus faktorus, kas radušies visā procesa gaitā un kā rezultātā notikušas daudzas izmaiņas, pielāgojumi un piešķirtas papildu summas, ‐ veikto revīziju apjoms un skaits varētu būt nepietiekams; pauž nožēlu par to, ka Komisijas 2007. gada septembrī sagatavotajā termiņa vidusposma novērtējumā par ekspluatācijas pārtraukšanas palīdzību Lietuvai un Slovākijai netika iekļauta Bulgārija (kas tajā laikā jau saņēma palīdzību);

19.  pauž nožēlu, ka Komisija nav iesniegusi Eiropas Parlamentam gada pārskatus par to, kā izlietoti šo triju minēto kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai piešķirtie finanšu līdzekļi; tādēļ aicina Komisiju uzraudzīt un katru gadu ziņot Parlamentam par uzlabojumiem līdzekļu izlietojumā, un par iespējamību, ka nākamajos trijos gados tiks apgūti šo kodolelektrostaciju konkrēto bloku ekspluatācijas pārtraukšanai uzkrātie līdzekļi;

20.  aicina Komisiju veikt analīzi, lai pārliecinātos, ka summu piešķiršana turpmākajiem ekspluatācijas pārtraukšanas projektiem līdz 2013. gadam ir iespējama, jo īpaši tādēļ, ka ekspluatācijas pārtraukšanas licence Bohunicei tiks izsniegta 2011. gada jūlijā, bet Kozlodujai ‐ 2011. gada beigās un 2012. gada beigās;

21.  aicina Komisiju pirms turpmāka ES finansējuma piešķiršanas sniegt salīdzināmu informāciju par ekspluatācijas pārtraukšanas procesu dažādo posmu sākotnējo un pārskatīto grafiku īstenošanu, kā arī par pasākumiem enerģētikas un sociālajā jomā;

22.  aicina Komisiju ziņot par konkrētiem uzlabojumiem, kas saistīti ar dalībvalstu pārvaldības komitejas izveidi 2007. gadā, lai palīdzētu Komisijai īstenot palīdzības programmas, un sniegt pārskatu par procesuālajām izmaiņām kopš šīs komitejas izveides;

23.  norāda, ka ERP revīzija vēl turpinās; uzskata, ka tai būtu jāpalīdz konstatēt līdzekļu izlietojuma mērķus un to iedarbīgumu, kā arī turpmāk īstenojamus priekšlikumus, un novērtēt ekspluatācijas pārtraukšanai papildus nepieciešamo finansējumu; pieņem ‐ ņemot vērā, ka tā ir pilnīga lietderības revīzija, tajā būtu jāprecizē šādi jautājumi:

24.  uzskata, ka attiecībā uz turpmākajiem pasākumiem, ko finansēs 2007.–2013. gada laikposmā no ES piešķirtajām summām, ir jāprecizē šādi jautājumi:

25.  ar bažām atzīmē, ka šiem trijiem projektiem nav ES koordinatoru un ekspertu komandas, kas būtu devis iespēju ekspluatācijas pārtraukšanas programmu skatīt kopumā, pamatojoties uz ES pieredzi un radot šo triju pasākumu sinerģiju;

26.  uzsver, ka trīs minētās programmas ir labāk jākoordinē, lai nodrošinātu, ka attiecīgās darbības tiek sekmīgāk plānotas un ka ir iespējams apmainīties ar gūto pieredzi; uzskata, ka šī pieredze varētu nodrošināt labumu arī Eiropas Savienībai kopumā, jo reaktoru ekspluatācija tiek pārtraukta, beidzoties to saimnieciskajam dzīves ciklam; tādēļ aicina visas ieinteresētās personas nodrošināt, lai tiktu izstrādāta un apkopota labākā ekspluatācijas pārtraukšanas prakse un lai iegūto pieredzi un datus varētu veiksmīgi izmantot arī pārējās dalībvalstis, kurās ir kodolelektrostacijas;

27.  aicina Komisiju izveidot koordinēšanas grupu, kurai vajadzētu būt atbildīgai par šādiem jautājumiem:

28.  norāda ‐ finansējot ekspluatācijas pārtraukšanas darbus, būtu jāpiemēro princips, ka maksā piesārņotājs, un kodoliekārtu produktīvajā periodā to operatoriem būtu jānodrošina pietiekama finanšu līdzekļu rezerve, kas ļautu segt turpmākos ar ekspluatācijas pārtraukšanu saistītos izdevumus;

29.  norāda, ka reaktoru agrīna slēgšana neļāva, kā bija plānots, uzkrāt nepieciešamās summas attiecīgajos dalībvalstu fondos, no kuriem bija paredzēts segt visas ar kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu saistītās izmaksas;

30.  ņemot vērā to, ka dalībvalstis īsteno dažādas stratēģijas, aicina Komisiju izpētīt iespējamos risinājumus, kā Eiropas Savienībā saskaņot ekspluatācijas pārtraukšanas darbību finansēšanai izmantotās pieejas, lai nodrošinātu, ka tiek savlaicīgi uzkrāti nepieciešamie finanšu līdzekļi, neapdraudot ekspluatācijas pārtraukšanas procesa drošumu;

Ignalinas kodolelektrostacija

31.  atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa Ignalinas programmas projektu energoefektivitātes un enerģijas piegādes drošības jomā pašlaik tiek īstenoti vai ir jau īstenoti;

32.  ar bažām norāda, ka nozīmīgāko atkritumu pārstrādes infrastruktūru pārvaldības projektu (izlietotās degvielas uzglabāšanas un atkritumu krātuves projekts) īstenošanā notika ievērojama kavēšanās, kas radīja papildu izmaksas, salīdzinot ar sākotnējām aplēsēm; norāda, ka sistēmā pieejamā rezerve ir gandrīz izlietota un ka kavēšanās var sākt apdraudēt visa ekspluatācijas pārtraukšanas plāna gaitu, attiecīgi palielinot izmaksas; aicina Komisiju ziņot par rezultātiem saistībā ar projekta grafika atkārtotu novērtēšanu;

33.  norāda, ka enerģētikas projektiem tika piešķirta liela līdzekļu daļa, bet ekspluatācijas pārtraukšanai joprojām ir nepieciešams ievērojams finansējums, un valstu līdzekļi nav pietiekami, lai to segtu ‐ Ignalinas kodolelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanas valsts fondā patlaban ir uzkrāti tikai nedaudz vairāk kā EUR 100 miljoni (savukārt ekspluatācijas pārtraukšanas tehniskās izmaksas vien lēšamas robežās no EUR 987 miljoniem līdz EUR 1300 miljoniem), turklāt ievērojama šo līdzekļu daļa ir izmantota ar ekspluatācijas pārtraukšanu nesaistītiem projektiem; šajā sakarā prasa, jo īpaši dalībvalstīm, veikt attiecīgus pasākumus;

Bohunices kodolelektrostacija

34.  atzinīgi vērtē saistībā ar Bohunices programmu gūtos panākumus;

35.  norāda ‐ lai gan kodoliekārtām, jo īpaši V1 reaktoriem, kā arī enerģijas piegādes drošības mērķiem ir paredzēta Kopienas palīdzība, valsts kodolenerģijas fondā nav paredzēts nekāds īpašs finansējuma avots A1 ekspluatācijas pārtraukšanas projektam, kas tiek īstenots;

36.  norāda, ka notikusi būtiska kavēšanās, īstenojot dažus ekspluatācijas pārtraukšanas projektus, piemēram, teritorijas fiziskās aizsardzības sistēmas atjaunošanu, iepriekš radīto atkritumu pārstrādes projektu un radioaktīvo atkritumu pagaidu glabātavas būvniecību Bohunices objektā; mudina Komisiju un Slovākiju veikt pasākumus, lai novērstu kavēšanos un draudus ekspluatācijas pārtraukšanas darbu plānotajai gaitai;

Kozlodujas kodolelektrostacija

37.  atzinīgi vērtē kopumā labos Kozlodujas programmas īstenošanas tehniskos un finansiālos rādītājus, kā arī to, ka attiecībā uz 1. līdz 4. bloku ekspluatācijas pārtraukšanas stratēģija tika pārskatīta un mainīta ‐ sākotnējo stratēģiju, kas paredzēja atlikt demontāžu, aizstāja ar ilgstoši īstenojamu tūlītējās demontāžas stratēģiju;

38.  ar bažām norāda, ka piešķirtā publiskā finansējuma sadalē ir diezgan liels enerģētikas projektu īpatsvars; aicina Komisiju uzraudzīt pārējo enerģētikas projektu īstenošanu un ziņot par rezultātiem; prasa Kozlodujas programmas atlikušajā laikposmā palielināt ekspluatācijas pārtraukšanas un atkritumu pārstrādes projektu īpatsvaru;

39.  uzsver, ka ir jānodrošina visaptveroša administratīvā koordinācija starp radioaktīvo atkritumu pārstrādes valsts uzņēmumu un Kozlodujas kodolelektrostaciju, kuri tagad ir atbildīgi par attiecīgi 1. un 2. bloku un 3. un 4. bloku; aicina Bulgāriju analizēt un laicīgi veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus attiecībā uz dalīto pārvaldību un/vai panākt vienotu 1.–4. bloka pārvaldību;

o
o   o

40.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī Bulgārijas, Lietuvas un Slovākijas valdībām.

(1) OV L 411, 30.12.2006., 10. lpp. (2) OV L 131, 23.5.2007., 1. lpp. (3) OV L 189, 13.7.2010., 9. lpp. (4) OV L 330, 28.11.2006., 31. lpp.

Eiropas Parlamenta 2011. gada 5. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Čehijas Republikas pieteikums EGF/2010/010 CZ/Unilever) (COM(2011)0061 – C7-0055/2011 – 2011/2044(BUD))

P7_TA(2011)0124 A7-0060/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0061 – C7-0055/2011),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 28. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(2) (EGF regula),

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0060/2011),

A.  tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi atbilstošus likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības sistēmas nozīmīgu strukturālo pārmaiņu negatīvās sekas, un palīdzētu viņiem atgriezties darba tirgū;

B.  tā kā attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF darbības joma uz laiku tika paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi;

C.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Eiropas Savienība sniedz atlaistiem darba ņēmējiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz iespējami ātri un efektīvi, pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par EGF līdzekļu izmantošanu;

D.  tā kā Čehija ir pieprasījusi palīdzību saistībā ar 634 darbinieku atlaišanu (atbalsts paredzēts visiem šiem darbiniekiem) uzņēmumā Unilever ČR, spol.sr.o., kas darbojas mazumtirdzniecības nozarē NUTS II reģionā Střední Čechy,

E.  tā kā šis pieteikums ir saskaņā ar EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,

1.  prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu EGF līdzekļu izmantošanu; šajā sakarībā ir gandarīts par uzlaboto procedūru, kuru Komisija ieviesusi pēc Parlamenta pieprasījuma paātrināt dotāciju piešķiršanu un kuras mērķis ir iesniegt budžeta lēmējinstitūcijai Komisijas novērtējumu par EGF pieteikuma atbilstību kopā ar priekšlikumu izmantot EGF; cer, ka procedūra tiks uzlabota vēl vairāk, turpmāk pārskatot EGF darbību;

2.  atgādina iestāžu apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru procedūru, pieņemot lēmumus par EGF līdzekļu izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, terminētu un individuālu atbalstu, lai palīdzētu darbiniekiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darba vietu skaita samazināšanas dēļ; norāda, ka EGF var dot būtisku ieguldījumu, lai veicinātu štata vietu samazināšanas dēļ atlaisto darbinieku atgriešanos darba tirgū; tomēr aicina izvērtēt, kā EGF finansētie pasākumi tieši ietekmējuši šo darbinieku ilgtermiņa integrāciju darba tirgū;

3.  uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF palīdz atgriezties darba tirgū individuāliem darba ņēmējiem, kuri atlaisti darbinieku skaita samazināšanas dēļ; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

4.  pauž nožēlu par to, ka pašreiz spēkā esošajā EGF regulā nav iekļautas prasības veikt izmeklēšanu attiecībā uz tādu starptautisko organizāciju finansiālo stāvokli, iespējamu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai valsts palīdzības saņemšanu, kuru pārstrukturēšanas dēļ ir nepieciešams izmantot EGF līdzekļus; uzskata, ka, veicot plānoto EGF regulas pārskatīšanu, šis jautājums būtu jāatrisina tā, lai netiktu apgrūtināta atlaisto darbinieku piekļuve EGF finansējumam;

5.  norāda, ka informācija, kas sniegta par saskaņoto individualizētu pakalpojumu kopumu, kuru finansētu no EGF, ietver informāciju par tā papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām; atkārtoti aicina sniegt minēto datu salīdzinošu novērtējumu arī gada pārskatā;

6.  atzinīgi vērtē to, ka pēc vairākkārtējiem Parlamenta pieprasījumiem 2011. gada budžetā EGF budžeta pozīcijā (04 05 01) pirmo reizi ir iekļautas maksājumu apropriācijas EUR 47 608 950 apmērā; atgādina, ka EGF tika izveidots kā īpašs neatkarīgs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un tādēļ tam ir vajadzīgs atsevišķs piešķīrums, lai nevajadzētu veikt pārvietojumus no citām budžeta pozīcijām, kas tika darīts agrāk un kas varētu traucēt mērķu sasniegšanu dažādās politikas jomās;

7.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

8.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

9.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Čehijas pieteikums EGF/2010/010 CZ/Unilever)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam  – Lēmumam 2011/233/ES.)

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (2) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2011. gada 5. aprīlī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1334/2000, ar ko nosaka Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei (COM(2008)0854 – C7-0062/2010 – 2008/0249(COD))

P7_TA(2011)0125 A7-0028/2011

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Priekšlikums grozīts šādi(1):

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Virsraksts Padomes Regula, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1334/2000, ar ko nosaka Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (pārstrādāta versija) Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. apsvērums (1)  Padomes 2000. gada 22. jūnija Regula (EK) Nr. 1334/2000, ar ko nosaka Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei, paredz, ka divējāda lietojuma precēm (tostarp programmatūrai un tehnoloģijām) ir jābūt pakļautām efektīvai kontrolei, veicot to eksportu no Kopienas. (1)  Ar Padomes 2009. gada 5. maija Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei1, grozītā Padomes 2000. gada 22. jūnija Regula (EK) Nr. 1334/2000 paredz, ka divējāda lietojuma precēm (tostarp programmatūrai un tehnoloģijām) ir jābūt pakļautām efektīvai kontrolei, veicot to eksportu no Savienības vai pārvadājot tās tranzītā caur Savienību, vai piegādājot tās trešai valstij, izmantojot starpniecības pakalpojumus, ko sniedz starpnieks, kas dzīvo vai ir reģistrēts Savienībā. 1 OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp. Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. apsvērums (2)  Ir vēlams panākt vienotu un konsekventu kontroli visā Kopienā, lai izvairītos no negodīgas konkurences Kopienas eksportētāju starpā un lai Kopienā nodrošinātu drošības kontroles efektivitāti. (2)  Ir vēlams panākt vienotu un konsekventu kontroli visā Savienībā, lai izvairītos no negodīgas konkurences Savienības eksportētāju starpā, saskaņotu vispārējo eksporta atļauju darbības jomu un nosacījumus to izmantošanai un lai nodrošinātu drošības kontroles efektivitāti Savienībā. Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 3. apsvērums (3)  Savā 2006. gada 18. decembra paziņojumā Komisija izvirzīja ideju par jaunu Kopienas vispārējo eksporta atļauju izveidi, lai vienkāršotu pašreizējo juridisko sistēmu, veicinātu ražošanas nozares konkurētspēju un nodrošinātu vienādas iespējas visiem Kopienas eksportētājiem, tiem eksportējot konkrētas preces uz konkrētiem galamērķiem. (3)  Savā 2006. gada 18. decembra paziņojumā Komisija izvirzīja ideju par jaunu Savienības vispārējo eksporta atļauju izveidi, lai vienkāršotu pašreizējo juridisko sistēmu, veicinātu nozares konkurētspēju un nodrošinātu vienādas iespējas visiem Savienības eksportētājiem, tiem eksportējot konkrētas preces uz konkrētām galamērķa valstīm. Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 3.a apsvērums (jauns) (3a) 2009. gada 5. maijā Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 428/2009. Tālab Regula (EK) Nr. 1334/2000 no 2009. gada 27. augusta tika atcelta. Attiecīgos Regulas (EK) Nr. 1334/2000 noteikumus turpina piemērot tikai eksporta atļauju pieteikumiem, kas iesniegti līdz 2009. gada 27. augustam. Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 4. apsvērums (4)  Lai izveidotu jaunas Kopienas vispārējās eksporta atļaujas konkrētu neslepenu divējāda lietojuma preču eksportam uz konkrētām neslepenām valstīm, ir jāgroza atbilstīgie Regulas (EK) Nr. 1334/2000 noteikumi, pievienojot jaunus pielikumus. (4)  Lai izveidotu jaunas Savienības vispārējās eksporta atļaujas konkrētu īpašu divējāda lietojuma preču eksportam uz konkrētām īpašām valstīm, ir jāgroza atbilstīgie Regulas (EK) Nr. 428/2009 noteikumi, pievienojot jaunus pielikumus. Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 5. apsvērums (5)  Tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, būtu jānodrošina iespēja neļaut izmantot šajā regulā paredzētās Kopienas vispārējās eksporta atļaujas, ja eksportētājs ir sodīts par pārkāpumu saistībā ar eksportēšanu, atņemot tiesības izmantot šīs atļaujas. (5)  Tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, būtu jānodrošina iespēja neļaut izmantot šajā regulā paredzētās Savienības vispārējās eksporta atļaujas, ja eksportētājs ir sodīts par pārkāpumu saistībā ar eksportēšanu, atņemot tiesības izmantot šīs atļaujas. Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 6. apsvērums (6)  Tādēļ atbilstīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1334/2000, (6)  Tādēļ atbilstīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 428/2009, Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 428/2009 13. pants – 6. punkts (2a)  Regulas 13. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu: '6.  Visus saskaņā ar šo pantu nepieciešamos paziņojumus nosūta, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus, tostarp drošu sistēmu, ko izveido saskaņā ar 19. panta 4. punktu.“ Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2.b punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 428/2009 19. pants – 4. punkts (2b)  Regulas 19. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: '4.  Komisija, konsultējoties ar divējāda lietojuma preču koordinācijas grupu, kas izveidota saskaņā ar 23. pantu, izveido drošu un kodētu sistēmu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un vajadzības gadījumā – ar Komisiju. Eiropas Parlamentu informē par sistēmas budžetu, attīstību, pagaidu un galīgo struktūru un darbību, kā arī par tīkla izmaksām.“ Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2.c punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 428/2009 23. pants – 2.a punkts (jauns) (2c)  Regulas 23. pantu aizstāj ar šādu pantu: '2.a.  Divējāda lietojuma preču koordinācijas grupas priekšsēdētājs Eiropas Parlamentam sniedz gada ziņojumu par savām darbībām, izskatītajiem jautājumiem un apspriedēm, kā arī to eksportētāju, starpnieku un ieinteresēto personu sarakstu, ar kuriem ir notikušas apspriedes.' Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2.d punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 428/2009 25. pants (2d)  Regulas 25. pantu aizstāj ar šādu pantu: “25. pants Pārskatīšana un ziņošana 1.   Dalībvalstis informē Komisiju par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas pieņemti, īstenojot šo regulu, un par 24. pantā minētajiem pasākumiem. Komisija šo informāciju paziņo citām dalībvalstīm. 2.  Reizi trīs gados Komisija pārskata šīs regulas īstenošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visaptverošu īstenošanas un ietekmes novērtējuma ziņojumu par tās piemērošanu, kurā var ietvert priekšlikumus tās grozījumiem. Dalībvalstis Komisijai dara zināmu visu informāciju, kas vajadzīga šā ziņojuma sagatavošanai. 3.  Atsevišķās ziņojuma sadaļās iztirzā: a) divējāda lietojuma preču koordinācijas grupu un tās darbības, izskatītos jautājumus un apspriedes, kā arī to eksportētāju, starpnieku un ieinteresēto personu sarakstu, ar kuriem ir notikušas apspriedes; b)  19. panta 4. punkta īstenošanu un ietver ziņojumu par līmeni, kas sasniegts tādas drošas un kodētas sistēmas ieviešanā, kas paredzēta informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju; c) informāciju par to, kā tiek īstenots 15. panta 1. punkts, kurā paredzēta I pielikuma atjaunināšana atbilstoši tiem attiecīgajiem pienākumiem un saistībām un jebkādām to izmaiņām, ko dalībvalstis uzņēmušās kā attiecīgo starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles pasākumu dalībnieces vai ratificējot atbilstīgus starptautiskos līgumus, tostarp saistībā ar Austrālijas Grupu, Raķešu tehnoloģiju kontroles režīmu (MTCR), Kodolmateriālu piegādātājvalstu grupu (NSG), Vasenāras nolīgumu un Konvenciju par ķīmiskajiem ieročiem (CWC); d) informāciju par to, kā īsteno 15. panta 2. punktu, kurā paredzēts atjaunināt I pielikumam pakārtoto IV pielikumu, ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pantu, proti, dalībvalstu sabiedriskās kārtības vai sabiedrības drošības intereses. Ziņojuma īpašā papildu sadaļā sniedz visaptverošus pierādījumus par sodiem, tostarp kriminālsodiem, par šīs regulas noteikumu nopietniem pārkāpumiem, kā, piemēram, par apzināti eksportētām precēm, kas paredzētas izmantošanai ķīmisko un bioloģisko ieroču, kodolieroču vai raķešu, kas var piegādāt šādus ieročus, izstrādes vai ražošanas programmā bez atļaujas, kas vajadzīga saskaņā ar šo regulu, vai par informācijas viltošanu vai nesniegšanu ar nolūku saņemt atļauju, kas citādi tiktu atteikta. 4.  Eiropas Parlaments vai Padome var aicināt Komisiju piedalīties kompetentās Parlamenta vai Padomes komitejas ad hoc sanāksmē, lai iepazīstinātu ar visiem jautājumiem, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu, vai sniegtu paskaidrojumus par tiem.“ Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2.e punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 428/2009 25.a pants (jauns) (2e)  Iekļauj šādu pantu: “25.a pants Starptautiskā sadarbība Neskarot noteikumus par tādiem savstarpējas administratīvas palīdzības nolīgumiem vai protokoliem muitas jautājumos, kas noslēgti starp Eiropas Savienību un trešām valstīm, Komisija ar trešām valstīm var apspriest nolīgumus, ar ko paredz šajā regulā iekļauto divējāda lietojuma preču eksporta kontroles savstarpēju atzīšanu, jo īpaši nolūkā atcelt prasības, kas attiecas uz atļauju saņemšanu reeksportam Savienības teritorijā. Šīs sarunas risina attiecīgi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. punktā noteikto kārtību un ar attiecīgajiem Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem. Vajadzības gadījumā un ja tas skar Savienības finansētos projektus, Komisija var sagatavot priekšlikumus saskaņā ar attiecīgo Savienības tiesisko regulējumu vai vienojoties ar trešām valstīm, lai izveidotu ad hoc komiteju, kurā iesaistītas visas dalībvalstu kompetentās iestādes, un tā būtu tiesīga pieņemt lēmumu par vajadzīgo eksporta atļauju piešķiršanu, lai nodrošinātu to projektu pareizu darbību, kas saistīti ar divējāda lietojuma precēm vai tehnoloģijām.“ Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IIb pielikums – 3. daļa – 5. punkts 5.  Šajā atļaujā “zemas vērtības sūtījums” ir preces, kas ietvertas vienā eksporta pasūtījumā un ko eksportētājs nosūta norādītajam saņēmējam vienā vai vairākos sūtījumos, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 5 000. Šeit “vērtība” ir saņēmējam rēķinā norādītā cena; ja nav saņēmēja vai cenu nevar noteikt, tad tā ir statistiskā vērtība. 5.  Šajā atļaujā “zemas vērtības sūtījums” ir preces, kas ietvertas vienā eksporta līgumā un ko eksportētājs nosūta norādītajam saņēmējam vienā vai vairākos sūtījumos, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 3000. Ja ir apliecinājums, ka darījums vai darbība ir daļa no integrālas ekonomiskās darbības, aprēķinot šīs atļaujas vērtību, tiek ņemta vērā visas darbības vērtība. Šeit “vērtība” ir saņēmējam rēķinā norādītā cena; ja nav saņēmēja vai cenu nevar noteikt, tad tā ir statistiskā vērtība. Lai aprēķinātu statistisko vērtību, piemēro Regulas (EEK) Nr. 2913/92 28. līdz 36. pantu. Ja šo vērtību nav iespējams noteikt, atļauju nepiešķir. Papildu izmaksas, piemēram, iepakošanas un transportēšanas izmaksas, var neiekļaut vērtības aprēķinā tikai tad, ja: a) tās ir atsevišķi norādītas rēķinā; un b) tās nav saistītas ar citiem papildfaktoriem, kas ietekmē preces vērtību. Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IIb pielikums – 3. daļa – 5.a punkts (jauns) 5.a No 2012. gada 31. oktobra 5. punktā paredzēto summu euro pārskata katru gadu, lai ņemtu vērā izmaiņas visu dalībvalstu saskaņotajos patēriņa cenu indeksos, ko publicē Eiropas Komisija (Eurostat). Minēto summu pielāgo automātiski, euro izteikto pamatsummu palielinot par minētā indeksa izmaiņu procentu daļu laikposmā no 2010. gada 31. decembra līdz pārskatīšanas datumam. Komisija katru gadu informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pārskatīšanu un 1. punktā minēto pielāgoto summu. Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IIc pielikums – 1. daļa – preces 1-1)  Šī ir vispārējā eksporta atļauja saskaņā ar 6. panta 1. punktu un ir spēkā attiecībā uz šādām precēm: 1-1)  Šī vispārējā eksporta atļauja ir saskaņā ar 9. panta 1. punktu un ir spēkā attiecībā uz šādām precēm: Visām divējāda lietojuma precēm, kas minētas jebkurā I pielikuma ierakstā, izņemot tās, kuras uzskaitītas turpmāk 1-2. punktā: Visām divējāda lietojuma precēm, kas minētas jebkurā I pielikuma ierakstā, izņemot tās, kuras uzskaitītas turpmāk 1-2. punktā: a) ja preces tikaimportētas Eiropas Kopienas teritorijā nolūkā veikt to tehnisko apkopi vai remontu un eksportē uz saņēmēju valsti bez jebkādām izmaiņām to sākotnējās īpašībās vai a) ja preces reimportētas Savienības muitas teritorijā nolūkā veikt to tehnisko apkopi, remontu vai aizstāšanu un tās eksportē vai reeksportē uz saņēmēju valsti bez jebkādām izmaiņām to sākotnējās īpašībās piecu gadu laikā pēc sākotnējās eksporta atļaujas piešķiršanas datuma, vai b) ja preces eksportē uz saņēmēju valsti apmaiņā pret tādas pašas kvalitātes un tāda paša skaita precēm, kādas tika reimportētas Eiropas Kopienas teritorijā remontam vai apmaiņai saskaņā ar garantiju. b) ja preces eksportē uz saņēmēju valsti apmaiņā pret tādas pašas kvalitātes un tāda paša skaita precēm, kādas tika reimportētas Savienības muitas teritorijā apkopei, remontam vai apmaiņai piecu gadu laikā pēc sākotnējās eksporta atļaujas piešķiršanas datuma. Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IIc pielikums – 2. daļa – Galamērķa valstis Alžīrija, Andora, Antigva un Barbuda, Argentīna, Aruba, Bahamu salas, Bahreina, Barbadosa, Beliza, Benina, Butāna, Bolīvija, Botsvāna, Brazīlija, Britu Virdžīnu salas, Bruneja, Kamerūna, Kaboverde, Čīle, Ķīna, Komoru salas, Kostarika, Horvātija, Džibutija, Dominika, Dominikānas Republika, Ekvadora, Ēģipte, Salvadora, Ekvatoriālā Gvineja, Folklenda salas, Fēru salas, Fidži, Franču Gviāna, Francijas aizjūras teritorijas, Gabona, Gambija, Gibraltārs, Grenlande, Grenāda, Gvadelupa, Guama, Gvatemala, Gana, Gvineja-Bisava, Gajāna, Hondurasa, Honkongas īpašās pārvaldes apgabals,Īslande, Indija, Jordānija, Kuveita, Lesoto, Lihtenšteina, Madagaskara, Malāvija, Malaizija, Maldīvija, Mali, Martinika, Maurīcija, Meksika, Moldova, Monako, Mongolija, Montserrata, Maroka, Namībija, Nīderlandes Antiļas, Jaunkaledonija, Nikaragva, Nigēra, Omāna, Panama, Papua-Jaungvineja, Peru, Filipīnas, Puertoriko, Katara, Krievija, Rietumsamoa, Sanmarīno, Santome un Prinsipi, Saūda Arābija, Senegāla, Seišelu salas, Singapūra, Zālamana salas, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Šrilanka, Sv. Helēnas sala, Sentkitsa un Nevisa, Sentvinsenta, Surinama, Svazilenda, Togo, Trinidāda un Tobāgo, Tunisija, Turcija, Tērksas un Kaikosas salas, Apvienotie Arābu Emirāti, Ukraina, Urugvaja, Amerikāņu Virdžīnas, Vanuatu. Albānija, Argentīna, Bosnija un Hercegovina, Brazīlija, Čīle, Ķīna (arī Honkonga un Makao), Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Francijas aizjūras teritorijas,Islande, Indija, Izraēla, Kazahstāna, Meksika, Melnkalne, Maroka, Krievija, Serbija, Singapūra, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Tunisija, Turcija, Ukraina, Apvienotie Arābu Emirāti. Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IIc pielikums – 3. daļa – 1. punkts 1.  Šo vispārējo atļauju var izmantot tikai tad, ja sākotnējais eksports ir noticis ar Kopienas vispārējo eksporta atļauju vai ja tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā sākotnējais eksportētājs veic uzņēmējdarbību, ir izdevušas sākotnējo eksporta atļauju to preču eksportēšanai, kuras pēc tam ir reimportētas Kopienas muitas teritorijā nolūkā tās remontēt vai nomainīt saskaņā ar garantiju, kā noteikts turpmāk. 1.  Šo atļauju var izmantot tikai tad, ja sākotnējais eksports ir veikts ar Savienības vispārējo eksporta atļauju vai ja tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā sākotnējais eksportētājs veic uzņēmējdarbību, ir izdevušas sākotnējo eksporta atļauju to preču eksportēšanai, kuras pēc tam ir reimportētas Savienības muitas teritorijā nolūkā veikt to apkopi, tās remontēt vai nomainīt. Šī vispārējā atļauja ir derīga tikai eksportam uz sākotnējā galalietotāja valsti. Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IIc pielikums – 3. daļa – 2. punkts – 4. apakšpunkts (4) pamatā identiskā darījumā, ja sākotnējā atļauja ir atsaukta. (4) ja sākotnējā atļauja ir anulēta, apturēta, grozīta vai atsaukta. Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IIc pielikums – 3. daļa – 2. punkts – 4.a apakšpunkts (jauns) (4a) ja šo preču galīgā izmantošana atšķiras no tā, kas norādīts sākotnējā eksporta atļaujā. Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IIc pielikums – 3. daļa – 3. punkts – 2. apakšpunkts (2) pēc pieprasījuma jāiesniedz muitas ierēdņiem dokumentāri pierādījumi par preču importēšanas datumu Eiropas Kopienā, par jebkādu remontu precēm, kas veikts Eiropas Kopienā, un par to, ka preces tiek atgrieztas tai personai un valstij, no kuras tās tika importētas Eiropas Kopienā. (2) pēc pieprasījuma jāiesniedz muitas ierēdņiem dokumentāri pierādījumi par preču importēšanas datumu Savienībā, par jebkādu remontu precēm, kas veikts Savienībā, un par to, ka preces tiek atgrieztas galalietotājam un valstij, no kuras tās tika importētas Savienībā. Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IIc pielikums – 3. daļa – 4. punkts 4.  Katram eksportētājam, kas izmanto šo atļauju, ir jāinformē tās dalībvalsts, kurā tas ir dibināts, kompetentās iestādes (kā noteikts 6. panta 6. punktā) par šīs atļaujas pirmreizējo izmantošanu ne vēlāk kā 30 dienas pēc pirmā eksporta veikšanas datuma. 4.  Katram eksportētājam, kas izmanto šo atļauju, ir jāinformē tās dalībvalsts, kurā tas ir dibināts, kompetentās iestādes (kā noteikts 6. panta 6. punktā) par šīs atļaujas pirmreizējo izmantošanu ne vēlāk kā 30 dienas pēc pirmā eksporta veikšanas datuma vai arī saskaņā ar tās dalībvalsts iestādes prasību, kurā eksportētājs ir reģistrēts, pirms šī vispārējā eksporta atļauja tiek pirmoreiz izmantota. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šai vispārējai eksporta atļaujai izraudzīto paziņošanas mehānismu. Komisija publicē tai paziņoto informāciju Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā. Dalībvalstis nosaka prasības attiecībā uz pārskatu iesniegšanu, kas saistītas ar minētās atļaujas izmantošanu, kā arī attiecībā uz papildu informāciju, ko dalībvalsts, no kuras tiek veikts eksports, var pieprasīt par precēm, kuras eksportē ar šo atļauju. Dalībvalsts var pieprasīt, lai eksportētājs, kurš veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī, reģistrējas pirms minētās atļaujas pirmās izmantošanas reizes. Reģistrācija ir automātiska, un kompetentās iestādes to atzīst eksportētājam nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc reģistrācijas pieprasījuma saņemšanas. Attiecīgos gadījumos otrajā un trešajā daļā izklāstītās piemērojamās prasības ir balstītas uz prasībām, kas noteiktas tādu valsts vispārējo eksporta atļauju izmantošanai, kuras piešķīrušas dalībvalstis, kurās šādas atļaujas ir paredzētas. Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IId pielikums – 2. daļa – Galamērķa valstis Argentīna, Bahreina,Bolīvija, Brazīlija, Bruneja, Čīle, Ķīna, Ekvadora, Ēģipte, Honkongas īpašās pārvaldes apgabals,Īslande, Jordānija, Kuveita, Malaizija, Maurīcija, Meksika, Maroka, Omāna, Filipīnas, Katara, Krievija, Saūda Arābija, Singapūra, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Tunisija, Turcija, Ukraina Albānija, Argentīna, Bosnija un Hercegovina, Brazīlija, Čīle, Ķīna (arī Honkonga un Makao), Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Francijas aizjūras teritorijas,Islande, Indija, Izraēla, Kazahstāna, Meksika, Melnkalne, Maroka, Krievija, Serbija, Singapūra, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Tunisija, Turcija, Ukraina, Apvienotie Arābu Emirāti Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IId pielikums – 3. daļa – 1. punkts – 4.a apakšpunkts (jauns) (4a) ja eksportētājs nevar garantēt to atpakaļnodošanu sākotnējā stāvoklī bez kādas daļas vai programmatūras demontāžas, kopēšanas vai izplatīšanas vai ja tehnoloģijas pārnese ir saistīta ar preces prezentāciju; Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IId pielikums – 3. daļa – 1. punkts – 4.b apakšpunkts (jauns) (4b) ja attiecīgās eksportējamās preces ir paredzētas privātai prezentācijai vai demonstrēšanai (piemēram, privātās izstāžu zālēs); Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IId pielikums – 3. daļa – 1. punkts – 4.c apakšpunkts (jauns) (4c) ja attiecīgās preces paredzēts integrēt ražošanas procesā; Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IId pielikums – 3. daļa – 1. punkts – 4.d apakšpunkts (jauns) (4d) ja attiecīgās preces paredzēts izmantot paredzētajam mērķim, izņemot minimālas atkāpes, kas vajadzīgas efektīvai demonstrēšanai, un nenodrošinot trešām pusēm konkrētu testu rezultātu pieejamību; Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IId pielikums – 3. daļa – 1. punkts – 4.e apakšpunkts (jauns) (4e) ja eksports jāveic komerciāla darījuma, īpaši attiecīgo preču pārdošanas, izīrēšanas vai iznomāšanas, rezultātā; Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IId pielikums – 3. daļa – 1. punkts – 4.f apakšpunkts (jauns) (4f) ja attiecīgās preces izstādē vai tirdzniecības izstādē tiks glabātas tikai ar mērķi tās pārdot, izīrēt vai iznomāt un nenotiks to prezentācija vai demonstrēšana; Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IId pielikums – 3. daļa – 1. punkts – 4.g apakšpunkts (jauns) (4g) ja eksportētājs vienojas par jebkādu kārtību, kas liegtu viņam visā pagaidu eksporta laikā kontrolēt attiecīgās preces; Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IId pielikums – 3. daļa – 1.a punkts (jauns) 1.a Šī vispārējā atļauja ļauj eksportēt 1. daļā uzskaitītās preces ar nosacījumu, ka eksports ir pagaidu eksports izstādes vai tirdzniecības izstādes vajadzībām un ka preces ‐ neskartas un bez izmaiņām ‐ 120 dienu laikā pēc sākotnējā eksporta tiks reimportētas Savienības muitas teritorijā. Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IId pielikums – 3. daļa – 3. punkts 3.  Katram eksportētājam, kas izmanto šo vispārējo atļauju, ir jāinformē tās dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību, kompetentās iestādes (kā noteikts 6. panta 6. punktā) par šīs atļaujas pirmreizējo izmantošanu ne vēlāk kā 30 dienas pēc pirmā eksporta veikšanas datuma. 3.  Katram eksportētājam, kas izmanto šo atļauju, ir jāinformē tās dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību, kompetentās iestādes (kā noteikts 6. panta 6. punktā) par šīs atļaujas pirmreizējo izmantošanu ne vēlāk kā 30 dienas pēc pirmā eksporta veikšanas datuma vai arī saskaņā ar tās dalībvalsts iestādes prasību, kurā eksportētājs ir reģistrēts, pirms šī vispārējā eksporta atļauja tiek pirmoreiz izmantota. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šai vispārējai eksporta atļaujai izraudzīto paziņošanas mehānismu. Komisija publicē tai paziņoto informāciju Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā. Dalībvalstis nosaka prasības attiecībā uz pārskatu iesniegšanu, kas saistītas ar minētās atļaujas izmantošanu, kā arī attiecībā uz papildu informāciju, ko dalībvalsts, no kuras tiek veikts eksports, var pieprasīt par precēm, kuras eksportē ar šo atļauju. Dalībvalsts var pieprasīt, lai eksportētājs, kurš veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī, reģistrējas pirms minētās atļaujas pirmās izmantošanas reizes. Reģistrācija ir automātiska, un kompetentās iestādes to atzīst eksportētājam nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc reģistrācijas pieprasījuma saņemšanas. Attiecīgos gadījumos otrajā un trešajā daļā izklāstītās piemērojamās prasības ir balstītas uz prasībām, kas noteiktas tādu valsts vispārējo eksporta atļauju izmantošanai, kuras piešķīrušas dalībvalstis, kurās šādas atļaujas ir paredzētas. Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IId pielikums – 3. daļa – 4. punkts 4.  Šajā atļaujā “izstāde” ir jebkura tirdzniecības vai rūpniecības izstāde, gadatirgus vai līdzīga publiska izstādīšana, ko nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās, lai pārdotu ārvalstu izstrādājumus, un kuras laikā izstrādājumi paliek muitas kontrolē. 4.  Šajā atļaujā “izstāde vai tirdzniecības izstāde” ir noteikta ilguma komerciāli pasākumi, kuru laikā vairāki dalībnieki demonstrē savus produktus pasākumu apmeklētājiem vai plašākai sabiedrībai. Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IIe pielikums IIe PIELIKUMS svītrots KOPIENAS VISPĀRĒJĀ EKSPORTA ATĻAUJA Nr. EU005 Datori un ar tiem saistītas iekārtas Izdevējiestāde: Eiropas Kopiena 1. daļa Šī ir eksporta atļauja saskaņā ar 6. panta 1. punktu un attiecas uz šādām precēm I pielikumā. 1.  Digitālie datori, kas sīkāk aprakstīti 4A003a. vai 4A003b. pozīcijā, ja datori nepārsniedz “koriģēto maksimālo jaudu” (“KMJ”), kas lielāka par 0,8 svērtajām TeraFLOPS vienībām (WT). 2.  Elektroniskie bloki, kas minēti 4A003c. pozīcijā, kuri speciāli paredzēti vai pārveidoti, lai uzlabotu veiktspēju, apkopojot procesorus tā, lai netiktu pārsniegta apkopoto procesoru “koriģētā maksimālā jauda” (“KMJ”), kas lielāka par 0,8 svērtajām TeraFLOPS vienībām (WT). 3.  Rezerves daļas, tostarp mikroprocesori iepriekš minētajām iekārtām, ja tās ir vienīgi minētas 4A003a., 4A003b. vai 4A003c. pozīcijā un neuzlabo iekārtu veiktspēju virs “koriģētās maksimālās jaudas” (“KMJ”), kas lielāka par 0,8 svērtajām TeraFLOPS vienībām (WT). 4.  Preces, kas aprakstītas 3A001.a.5., 4A003.e., 4A003.g. pozīcijā. 2. daļa ‐ Galamērķa valstis Šī eksporta atļauja ir derīga visā Kopienā eksportam uz šādiem galamērķiem: Alžīrija, Andora, Antigva un Barbuda, Argentīna, Aruba, Bahamu salas, Bahreina, Barbadosa, Beliza, Benina, Butāna, Bolīvija, Botsvāna, Brazīlija, Britu Virdžīnu salas, Bruneja, Kamerūna, Kaboverde, Čīle, Ķīna, Komoru salas, Kostarika, Horvātija, Džibutija, Dominika, Dominikānas Republika, Ekvadora, Ēģipte, Salvadora, Ekvatoriālā Gvineja, Folklenda salas, Fēru salas, Fidži, Franču Gviāna, Francijas aizjūras teritorijas, Gabona, Gambija, Gibraltārs, Grenlande, Grenāda, Gvadelupa, Guama, Gvatemala, Gana, Gvineja-Bisava, Gajāna, Hondurasa, Honkongas īpašās pārvaldes apgabals, Īslande, Indija, Jordānija, Kuveita, Lesoto, Lihtenšteina, Madagaskara, Malāvija, Malaizija, Maldīvija, Mali, Martinika, Maurīcija, Meksika, Moldova, Monako, Mongolija, Montserrata, Maroka, Namībija, Nīderlandes Antiļas, Jaunkaledonija, Nikaragva, Nigēra, Omāna, Panama, Papua-Jaungvineja, Peru, Filipīnas, Puertoriko, Katara, Krievija, Rietumsamoa, Sanmarīno, Santome un Prinsipi, Saūda Arābija, Senegāla, Seišelu salas, Singapūra, Zālamana salas, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Sv. Helēnas sala, Sentkitsa un Nevisa, Sentvinsenta, Surinama, Svazilenda, Togo, Trinidāda un Tobāgo, Tunisija, Turcija, Tērksas un Kaikosas salas, Apvienotie Arābu Emirāti, Ukraina, Urugvaja, Amerikāņu Virdžīnas, Vanuatu. 3. daļa ‐ Šīs atļaujas izmantošanas noteikumi un prasības 1.  Šī atļauja neļauj eksportēt preces: (1) ja tās dalībvalsts, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, kompetentās iestādes ir to informējušas par to, ka konkrētās preces ir vai var būt pilnībā vai daļēji paredzētas (a) izmantošanai saistībā ar ķīmisko, bioloģisko vai atomieroču vai citu ierīču, kas var izraisīt kodolsprādzienu, izstrādi, ražošanu, pārvietošanu, darbināšanu, tehnisko apkopi, uzglabāšanu, atklāšanu, identificēšanu vai izplatīšanu, vai tādu raķešu izstrādi, ražošanu, tehnisko apkopi vai uzglabāšanu, kas spēj piegādāt šādus ieročus, (b) militārai galaizmantošanai, ja uz pircēju valsti vai galamērķa valsti attiecas ieroču embargo, ko piemēro ar Eiropas Savienības Padomes pieņemto kopējas nostājas vai vienotas rīcības dokumentu vai ar Eiropas Drošības un Sadarbības organizācijas (OSCE) lēmumu, vai kas piemērots ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes saistošo rezolūciju, vai (c) izmantošanai par tādu militāru preču daļām vai sastāvdaļām, kas uzskaitītas valstu militārajos sarakstos, kuras ir eksportētas no atbilstīgās dalībvalsts teritorijas bez atļaujas vai pārkāpjot šīs dalībvalsts tiesību aktos paredzētās atļaujas nosacījumus; (2) ja eksportētājs zina, ka minētās preces pilnībā vai daļēji ir paredzētas jebkuram no 4. panta 1. un 2. punktā minētajiem pielietojuma veidiem; (3) ja attiecīgās preces eksportē uz brīvo muitas zonu vai brīvo muitas noliktavu, kas atrodas galamērķī, uz kuru attiecas šī atļauja. 2.  Katram eksportētājam, kas izmanto šo vispārējo atļauju, ir: (1) jāinformē tās dalībvalsts, kurā tas ir dibināts, kompetentās iestādes (kā noteikts 6. panta 6. punktā) par šīs atļaujas pirmreizējo izmantošanu ne vēlāk kā 30 dienas pēc pirmā eksporta veikšanas datuma; (2) pirms eksportēšanas jāinformē ārvalstu pircējs par to, ka preces, ko viņš plāno eksportēt saskaņā ar šo atļauju, nevar reeksportēt uz galamērķi valstī, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalsts vai Francijas aizjūras teritorija un kas nav minēta šīs atļaujas 2. daļā. Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 1334/2000 IIf pielikums – 1. daļa – 3. un 4. punkts 3.  Preces, tostarp tām speciāli paredzētas vai izstrādātas sastāvdaļas un piederumi, kas sīkāk aprakstītas 5. kategorijas 2. daļas A līdz D punktā (informācijas drošība), proti: svītrots (a) preces, kas minētas šādās pozīcijās, ja vien to kriptogrāfiskās funkcijas nav izstrādātas vai pārveidotas valdības galalietotājiem Eiropas Kopienā: – 5A002a1.; – tāda programmatūra, kam piemīt 5D002c1. pozīcijā minēto iekārtu raksturlielumi, vai ar ko var veikt vai imitēt 5A002a1. pozīcijā minēto iekārtu funkcijas; (biekārtas, kas minētas 5B002. pozīcijā un paredzētas a) apakšpunktā norādītajām precēm; (c) programmatūra kā to iekārtu daļa, kuru raksturojums vai funkcijas minētas b) apakšpunktā. 4.  Tehnoloģija 3. punkta a) līdz c) apakšpunktā minēto preču izmantošanai. Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IIf pielikums – 2. daļa – Galamērķa valstis Argentīna, Horvātija, Krievija, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Turcija, Ukraina. Argentīna, Ķīna (arī Honkonga un Makao), Horvātija, Islande, Indija, Izraēla, Krievija, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Turcija, Ukraina. Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IIf pielikums – 3. daļa – 1. punkts – 1. apakšpunkts cb daļa (jauna) (cb) izmantošanai, kas saistīta ar cilvēktiesību, demokrātijas principu un vārda brīvības pārkāpšanu, kā definēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, uz kuru attiecas Līguma par Eiropas Savienību 6. pants, izmantojot noklausīšanās tehnoloģijas un digitālo datu pārraides ierīces mobilo tālruņu sarunu un īssziņu kontrolei, kā arī mērķtiecīgai interneta lietošanas uzraudzībai (piemēram, izmantojot uzraudzības centrus un likumīgas datu pārtveršanas vārtejas); Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IIf pielikums – 3. daļa – 1. punkts – 2. apakšpunkts (2) ja eksportētājs zina, ka minētās preces pilnībā vai daļēji ir paredzētas jebkuram no 4. panta 1. un 2. punktā minētajiem pielietojuma veidiem (2) ja eksportētājs zina, ka minētās preces pilnībā vai daļēji ir paredzētas jebkuram no 1. apakšpunktā minētajiem pielietojuma veidiem Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IIf pielikums – 3. daļa – 1. punkts – 2.a apakšpunkts (jauns) (2a) ja eksportētājs zina, ka preces tiks reeksportētas uz kādu no galamērķa valstīm, kas nav iekļautas šīs atļaujas 2. daļā, EU001 CGEA atļaujas 2. daļā, vai uz dalībvalstīm; Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IIf pielikums – 3. daļa – 3. punkts – 1. apakšpunkts (1) jāinformē tās dalībvalsts, kurā tas ir dibināts, kompetentās iestādes (kā noteikts 6. panta 6. punktā) par šīs atļaujas pirmreizējo izmantošanu ne vēlāk kā 30 dienas pēc pirmā eksporta veikšanas datuma; (1) jāpaziņo tās dalībvalsts, kurā tas ir dibināts, kompetentajām iestādēm (kā noteikts 6. panta 6. punktā) par šīs atļaujas pirmreizējo izmantošanu ne vēlāk kā 30 dienas pēc pirmā eksporta veikšanas datuma vai arī saskaņā ar tās dalībvalsts iestādes prasību, kurā eksportētājs ir reģistrēts, pirms šī vispārējā eksporta atļauja tiek pirmoreiz izmantota. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šai vispārējai eksporta atļaujai izraudzīto paziņošanas mehānismu. Komisija publicē tai paziņoto informāciju Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā. Dalībvalstis nosaka prasības attiecībā uz pārskatu iesniegšanu, kas saistītas ar šīs atļaujas izmantošanu, kā arī attiecībā uz papildu informāciju, ko dalībvalsts, no kuras tiek veikts eksports, var pieprasīt par precēm, kuras eksportē ar šo atļauju. Dalībvalsts var pieprasīt, lai eksportētājs, kurš veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī, reģistrējas pirms minētās atļaujas pirmās izmantošanas reizes. Reģistrācija ir automātiska, un kompetentās iestādes to atzīst eksportētājam nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc reģistrācijas pieprasījuma saņemšanas. Attiecīgos gadījumos otrajā un trešajā daļā izklāstītās piemērojamās prasības ir balstītas uz prasībām, kas noteiktas tādu valsts vispārējo eksporta atļauju izmantošanai, kuras piešķīrušas dalībvalstis, kurās šādas atļaujas ir paredzētas. Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IIg pielikums – 2. daļa– Galamērķa valstis Argentīna, Bangladeša, Beliza, Benina, Bolīvija, Brazīlija, Kamerūna, Čīle, Kuka sala, Kostarika, Dominika, Ekvadora, Salvadora, Fidži, Gruzija, Gvatemala, Gajāna, Indija, Lesoto, Maldivu salas, Maurīcija, Meksika, Namībija, Nikaragva, Omāna, Panama, Paragvaja, Krievija, Sentlusija, Seišela salas, Peru, Šrilanka, Dienvidāfrika, Svazilenda, Turcija, Urugvaja, Ukraina, Korejas Republika. Argentīna, Horvātija, Islande, Dienvidkoreja, Turcija, Ukraina. Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IIg pielikums – 3. daļa– 1. punkts – 2. apakšpunkts (2) ja eksportētājs zina, ka minētās preces pilnībā vai daļēji ir paredzētas jebkuram no 4. panta 1. un 2. punktā minētajiem pielietojuma veidiem. (2) ja minētās preces pilnībā vai daļēji ir paredzētas jebkuram no 4. panta 1. un 2. punktā minētajiem pielietojuma veidiem; Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IIg pielikums – 3. daļa – 1. punkts – 2.a apakšpunkts (jauns) (2a) ja eksportētājs zina, ka preces tiks reeksportētas uz kādu no galamērķa valstīm, kas nav iekļautas šīs atļaujas 2. daļā, EU001 CGEA atļaujas 2. daļā, vai uz dalībvalstīm. Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Regula (EK) Nr. 428/2009 IIg pielikums – 3. daļa – 4. punkts – 1. apakšpunkts (1) jāinformē tās dalībvalsts, kurā tas ir dibināts, kompetentās iestādes (kā noteikts 6. panta 6. punktā) par šīs atļaujas pirmreizējo izmantošanu ne vēlāk kā 30 dienas pēc pirmā eksporta veikšanas datuma; (1) jāpaziņo tās dalībvalsts, kurā tas ir dibināts, kompetentajām iestādēm (kā noteikts 6. panta 6. punktā) par šīs atļaujas pirmreizējo izmantošanu ne vēlāk kā 30 dienas pēc pirmā eksporta veikšanas datuma vai arī saskaņā ar tās dalībvalsts iestādes prasību, kurā eksportētājs ir reģistrēts, pirms šī vispārējā eksporta atļauja tiek pirmoreiz izmantota. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šai vispārējai eksporta atļaujai izraudzīto paziņošanas mehānismu. Komisija publicē tai paziņoto informāciju Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā. Dalībvalstis nosaka prasības attiecībā uz pārskatu iesniegšanu, kas saistītas ar šīs atļaujas izmantošanu, kā arī attiecībā uz papildu informāciju, ko dalībvalsts, no kuras tiek veikts eksports, var pieprasīt par precēm, kuras eksportē ar šo atļauju. Dalībvalsts var pieprasīt, lai eksportētājs, kurš veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī, reģistrējas pirms minētās atļaujas pirmās izmantošanas reizes. Reģistrācija ir automātiska, un kompetentās iestādes to atzīst eksportētājam nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc reģistrācijas pieprasījuma saņemšanas. Attiecīgos gadījumos otrajā un trešajā daļā izklāstītās piemērojamās prasības ir balstītas uz prasībām, kas noteiktas tādu valsts vispārējo eksporta atļauju izmantošanai, kuras piešķīrušas dalībvalstis, kurās šādas atļaujas ir paredzētas.

(1) Pēc tam jautājums tika nodots atpakaļ komitejai saskaņā ar 57. panta 2. punkta 2. daļu (A7-0028/2011).

Eiropas Parlamenta 2011. gada 5. aprīlī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atsevišķu pamatnostādņu piemērošanu valsts atbalstītu eksporta kredītu jomā (COM(2006)0456 – C7-0050/2010 – 2006/0167(COD))

P7_TA(2011)0126 A7-0364/2010

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Priekšlikums grozīts šādi(1):

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) (2a)  Nolīgums ir palīdzējis mazināt pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes ietekmi, atbalstot tos uzņēmumus saistībā ar tirdzniecību un ieguldījumiem, kuriem citādi netiktu piešķirti privātā sektora kredīti, un tādējādi tiek radītas jaunas darbvietas. Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 2.b apsvērums (jauns) (2b)  Eksporta kredītaģentūrām jāņem vērā un jāizpilda Savienības mērķi un politikas nostādnes. Atbalstot Savienības uzņēmumus, šīm aģentūrām ir jāievēro un jāpopularizē Savienības principi un standarti tādās jomās kā demokrātijas konsolidācija, cilvēktiesību ievērošana un saskaņota politika attīstības jomā. Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 2.c apsvērums (jauns) (2c)  Tomēr dalībvalstu eksporta kredītu aģentūrām ir rūpīgi jāpārbauda saņemtie pieteikumi, ņemot vērā, ka valsts atbalsts, ko sniedz kā eksporta kredītu, vidējā termiņā un ilgtermiņā var palielināt attiecīgo dalībvalstu publisko parādu, jo īpaši ņemot vērā saistību neizpildes palielināto risku finanšu krīzes seku dēļ. Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 2.d apsvērums (jauns) (2d)  Eksporta kredītaģentūrām rūpīgi jāizskata saņemtie pieteikumi, lai maksimāli izmantotu sniegtā valsts atbalsta priekšrocības, ņemot vērā to, ka pareizi orientēts eksporta kredīts Savienības uzņēmumiem un jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) sniegs jaunas iespējas piekļūt tirgum, vienlaikus sekmējot atklātu un taisnīgu tirdzniecību un visām pusēm izdevīgu izaugsmi pēckrīzes periodā. Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 2.e apsvērums (jauns) (2e)  ESAO prasa tās dalībniekiem publiskot informāciju par eksporta kredītiem, lai nepieļautu, ka tie piekopj protekcionistisku vai tirgus darbību traucējošu praksi. Savienībā ir jānodrošina pārredzamība, lai dalībvalstīm garantētu līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 2.f apsvērums (jauns) (2f)  Eksporta kredītaģentūras ir kļuvušas par jaunattīstības valstu lielāko oficiālā finansējuma avotu. Tādēļ ar eksporta kredītu saistītie parādi ir jaunattīstības valstu oficiālā parāda lielākā daļa. Ievērojama daļa ar eksporta kredītiem finansēto projektu jaunattīstības valstīs ir koncentrēta tādās nozarēs kā transports, nafta, gāze, kalnrūpniecība un liela mēroga infrastruktūras, tādas kā lieli aizsprosti. Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 2.g apsvērums (jauns) (2g)  Nolīguma puses ir iesaistītas nepārtrauktā procesā, kura mērķis ir samazināt tirgus traucējumus un izveidot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, lai ESAO dalībvalstu atbalstītu eksporta kredītaģentūru iekasētās prēmijas būtu balstītas uz risku un segtu šo aģentūru darbības izmaksas un zaudējumus ilgtermiņā. Lai sasniegtu šo mērķi, valsts atbalstītām eksporta kredītaģentūrām ir jānosaka pārredzamības un ziņošanas prasības. Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 2.h apsvērums (jauns) (2h)  Lai atbalstītu ESAO iekšējā procesa nepārtrauktību, cenšoties panākt augstāka līmeņa pārredzamības un ziņošanas standartu noteikšanu ESAO dalībnieku un citām valsts atbalstītām eksporta kredītaģentūrām, Savienībai būtu jāpiemēro Savienībā reģistrētām aģentūrām papildu pārredzamības un ziņošanas pasākumi atbilstoši šīs Regulas 1.a pielikumam. Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 2.i apsvērums (jauns) (2i)  Demokrātijas attīstība un nostiprināšana un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantam un Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, kā arī vides principi un uzņēmumu sociālās atbildības vispārējie principi un citi starptautiskās paraugprakses piemēri būtu jāizmanto kā vadlīnijas visiem projektiem, kurus finansē Savienībā reģistrētas valsts atbalstītas eksporta kredītaģentūras, un tajās jāparedz sociālās un vides ietekmes novērtējums, tostarp cilvēktiesības un standarti, kas iekļauti Savienības vispārējos vides un sociālajos tiesību aktos un var būt piemērojami nozarēm un projektiem, kurus finansē valsts atbalstītas eksporta kredītaģentūras. ESAO kopējās pieejas pašreizējā formulējumā jau paredzēta skaidra iespēja Eiropas Kopienas standartus uzpirkšanas, ilgtspējīgas kreditēšanas un vides jomā izmantot par pamatkritērijiem, veicot projektu pārskatīšanu. Šī noteikuma izmantošana būtu turpmāk jāatbalsta, ņemot vērā to, ka projektu finansiālajiem atbalstītājiem, eksportētājiem, finanšu iestādēm un eksporta kredītaģentūrām ir dažāda loma, atbildība un aizņemto līdzekļu īpatsvars valsts atbalstītos projektos. Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 2.j apsvērums (jauns) (2j)  Eiropas Savienības un tās dalībvalstu klimata mērķiem Savienības un starptautisko saistību izpratnē jābūt pamatā visiem Savienībā reģistrētu valsts atbalstītu eksporta kredītaģentūru finansētiem projektiem. Tajos ietilpst valstu un valdību vadītāju galīgā deklarācija, kas pieņemta G20 2009. gada 24. un 25. septembra Pitsburgas augstākā līmeņa sanāksmē par fosilā kurināmā subsīdiju piešķiršanas pārtraukšanu, Savienības mērķi salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem par 30 % samazināt SEG emisijas, par 20 % palielināt energoefektivitāti un līdz 2020. gadam nodrošināt, ka 20 % patērētās enerģijas tiek iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem, un Savienības mērķis līdz 2050. gadam par 80–95 % samazināt SEG emisijas. Vienlaicīgi ar fosilā kurināmā subsīdiju pārtraukšanu būtu jāveic pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka nepasliktinās darbinieku un nabadzīgo iedzīvotāju dzīves apstākļi. Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 2.k apsvērums (jauns) (2k) principi, ar kuriem nosaka uzņēmumu sociālo atbildību un kas ir pilnībā atzīti starptautiskā līmenī ‐ gan ESAO, gan Starptautiskajā darba organizācijā (SDO), gan ANO ‐ attiecas uz atbildīgu rīcību, kādu sagaida no uzņēmumiem un to, ka tiks ievēroti spēkā esošie tiesību akti galvenokārt nodarbinātības, darba attiecību, cilvēktiesību, vides, patērētāju interešu un pārredzamības attiecībā uz patērētājiem, cīņas pret korupciju un nodokļu jomā. Turklāt jāņem vērā MVU īpašā situācija un iespējas. Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 2.l apsvērums (jauns) (2l)  Ņemot vērā intensīvo konkurenci pasaules tirgos un nolūkā novērst konkurences ziņā nelabvēlīgo situāciju Savienības uzņēmumiem, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpastiprina ESAO centieni iesaistīt Nolīgumu neparakstījušās valstis un jāizmanto divpusējās un daudzpusējās sarunas, lai noteiktu globālus standartus attiecībā uz oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem. Globālie standarti šajā jomā ir priekšnosacījums līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem pasaules tirgū. Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 2.m apsvērums (jauns) (2m)  Lai gan Nolīgums attiecas uz ESAO valstīm, tomēr ar ESAO nesaistītas valstis, jo īpaši jaunās tirgus ekonomikas valstis, nav parakstījušas Nolīgumu un tādēļ šo valstu eksportētājiem var rasties negodīgas priekšrocības. Tādēļ šīs valstis būtu jāmudina pievienoties ESAO un parakstīt Nolīgumu. Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 2.n apsvērums (jauns) (2n)  Ņemot vērā ES labāka regulējuma politiku, kuras mērķis ir vienkāršot un uzlabot pastāvošo regulējumu, Komisijai un dalībvalstīm, turpmāk pārskatot Nolīgumu, būtu jākoncentrējas uz uzņēmumu un valsts pārvaldes iestāžu, tostarp eksporta kredītaģentūru, administratīvā sloga samazināšanu. Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 2.o apsvērums (jauns) (2o)  Nolīguma uzlabojumiem būtu pilnībā jāatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantam, lai sekmētu vispārējā mērķa sasniegšanu, proti, demokrātijas un tiesiskuma pieaugumu un konsolidāciju un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Līdz ar to, transponējot Nolīgumu Savienības tiesībās, Savienībā būtu jāpiemēro papildu pasākumi, lai garantētu Nolīguma un Savienības tiesību saderību. Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 2.p apsvērums (jauns) (2p)  Sociālās un vides ietekmes novērtējuma metodikai, kas nodrošina atbilstību eksporta kredītu prasībām, pilnībā jāsaskan ar ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas principiem, Kotonū nolīgumu un Eiropas Konsensu attīstības jomā un jāatspoguļo Savienības saistības un pienākumi, kas izvirzīti ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (ANO VKKP) un ANO Konvencijā par bioloģisko daudzveidību (ANO BDK), kā arī ANO Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) īstenošana un starptautiskos nolīgumos iekļautie sociālie, darba un vides standarti. Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 4. apsvērums (4)  Tādēļ Lēmums 2001/76/EK ir jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu, kura pielikumā ietverts konsolidētais un pārskatītais nolīguma teksts, un Lēmums 2001/77/EK ir jāatceļ, (4)  Tādēļ Lēmums 2001/76/EK ir jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu, kura 1. pielikumā ietverts konsolidētais un pārskatītais nolīguma teksts, un Lēmums 2001/77/EK ir jāatceļ, Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 1. panta – 1. daļa Kopienā piemēro pamatnostādnes, kas ietvertas Nolīgumā par pamatnostādnēm valsts atbalstītiem eksporta kredītiem. Savienībā piemēro pamatnostādnes, kas ietvertas Nolīgumā par pamatnostādnēm valsts atbalstītiem eksporta kredītiem. Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 1.a pants (jauns) 1.a pants Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu jaunai regulai, ar ko pēc iespējas drīz atceļ un aizstāj šo regulu, tiklīdz ESAO dalībnieki ir vienojušies par jaunu Nolīguma versiju un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Nolīguma stāšanās spēkā. Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 1.b pants (jauns) 1.b pants Savienībā piemērojamie papildu pasākumi attiecībā uz pārredzamību un ziņošanu ir noteikti šīs regulas 1.a pielikumā. Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 1.c pants (jauns) 1.c pants Padome ik gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Komisijai par to, kā Nolīgumu par pamatnostādnēm valsts atbalstītiem eksporta kredītiem īsteno katrā dalībvalstī. Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 1.d pants (jauns) 1.d pants Ikvienas dalībvalsts eksporta kredītaģentūru bilancē ir sniegts pilnīgs pārskats par aģentūras aktīviem un pasīviem. Eksporta kredītaģentūru izmantotie ārpusbilances mehānismi ir pilnībā pārredzami. Uzņēmumi, kas nav MVU un kas saņem eksporta kredītaģentūru atbalstu, publisko ikgadēju finanšu pārskatu par katru valsti. Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 1.a pielikums (jauns) 1.a pielikums 1)  Neskarot to dalībvalstu iestāžu noteikumus, kuras veic valsts eksporta kredītu programmu uzraudzību, katra dalībvalsts iesniedz Eiropas Parlamentam un Komisijai ikgadējo darbības ziņojumu. Šajā ikgadējā darbības ziņojumā iekļauj šādu informāciju: – visu to valsts instrumentu un programmu auditu, uz kurām attiecas Nolīgums, un auditu par šo programmu atbilstību Nolīgumam, jo īpaši attiecībā uz prasību, ka prēmijas ir balstītas uz risku un sedz ilgtermiņa darbības izmaksas; – pārskatu par svarīgākajiem darbības pavērsieniem pārskata periodā un to atbilstību Nolīgumam (uzskaitot jaunas saistības, riska ietekmi, prēmiju maksas, samaksātās summas un atgūtos līdzekļus, kā arī mehānismus vides riska izmaksu aprēķināšanai); – aprakstu par dalībvalsts politikas virzieniem, kas ar vides, sociālajā, cilvēktiesību, ilgtspējīgas kreditēšanas un uzpirkšanas apkarošanas jomā izsniegtajiem eksporta kredītiem nodrošina Savienības attīstības mērķu izpildi un politikas vadlīniju pasākumus. 2)  Komisija Eiropas Parlamentam iesniedz ikgadējā darbības ziņojuma analīzi, kurā izvērtēta dalībvalsts atbilstība Savienības attīstības politikai, un komentārus par vispārējām pārmaiņām politikas jomā. 3)  Komisija sniedz Eiropas Parlamentam ikgadējo ziņojumu par paveikto dažādos starptautiskos sadarbības forumos, tostarp ESAO un G-20, kā arī divpusējās sanāksmēs ar trešām valstīm, tostarp augstākā līmeņa sanāksmēs un sarunās par partnerības un sadarbības nolīgumiem un brīvās tirdzniecības nolīgumiem, lai panāktu, ka trešās valstis, jo īpaši jaunās tirgus ekonomikas valstis, ievieš pamatnostādnes attiecībā uz šo valstu eksporta kredītaģentūru pārredzamību līmenī, kas atbilst vismaz ESAO kopējai pieejai.

(1) Pēc tam jautājums tika nodots atpakaļ komitejai saskaņā ar 57. panta 2. punkta otro daļu (A7-0364/2010).

Eiropas Parlamenta 2011. gada 5. aprīļa rezolūcija par prioritātēm un pamatnostādņu izklāstu jaunai ES politikai vardarbības pret sievietēm apkarošanai (2010/2209(INI))

P7_TA(2011)0127 A7-0065/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO juridisko instrumentu noteikumus cilvēktiesību jomā, īpaši attiecībā uz sieviešu tiesībām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību un cilvēku izmantošanu prostitūcijas pakalpojumu sniegšanai, Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un tās fakultatīvo protokolu, kā arī Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu un neizraidīšanas principu,

–  ņemot vērā citus ANO dokumentus, kas attiecas uz vardarbību pret sievietēm, piemēram, Pasaules Cilvēktiesību konferencē 1993. gada 25. jūnijā pieņemto Vīnes deklarāciju un rīcības programmu (A/CONF. 157/23) un 1993. gada 20. decembra deklarāciju par vardarbības pret sievietēm izskaušanu (A/RES/48/104),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1997. gada 12. decembra rezolūciju “Noziedzības apkarošana un krimināltiesiski pasākumi pret sievietēm vērstas vardarbības izskaušanai” (A/RES/52/86), 2002. gada 18. decembra rezolūciju “Goda noziegumu pret sievietēm izskaušana” (A/RES/57/179) un 2003. gada 22. decembra rezolūciju “Cīņa pret vardarbību, kurai sievietes pakļautas ģimenē” (A/RES/58/147),

–  ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos īpašo referentu ziņojumus par vardarbību pret sievietēm un ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas 11. sesijā (1992. gads) pieņemto vispārējo ieteikumu Nr. 19,

–  ņemot vērā Ceturtajā pasaules sieviešu konferencē 1995. gada 15. septembrī Pekinā pieņemto Pekinas deklarāciju un rīcības platformu un Parlamenta 2000. gada 18. maija rezolūciju par Pekinā pieņemtās rīcības platformas izpildi(1), 2005. gada 10. marta rezolūciju par Ceturtās pasaules sieviešu konferences rīcības platformas lēmumu izpildes kontroli (Pekina + 10)(2) un 2010. gada 25. februāra rezolūciju “Pekina + 15 ‐ ANO rīcības platforma dzimumu līdztiesībai”(3),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2006. gada 19. decembra rezolūciju “Par centienu pastiprināšanu, lai izskaustu jebkāda veida vardarbību pret sievietēm” (A/RES/61/143) un ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 un Nr. 1820 par sievietēm, mieru un drošību,

–  ņemot vērā darbu, ko Eiropas Padomē veic 2008. gada decembrī izveidotā ad hoc komiteja vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas jautājumos (CAHVIO), kuras uzdevums ir izstrādāt Eiropas Padomes konvenciju par šo problemātiku,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu ministru padomes (EPSCO) 2010. gada 8. marta sanāksmes secinājumus par vardarbību,

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 14. decembra nostāju par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas aizsardzības rīkojumu(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 26. novembra rezolūciju par vardarbības pret sievietēm izskaušanu(5),

–  ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 21. aprīļa deklarāciju par kampaņu “Saki NĒ vardarbībai pret sievietēm”(6),

–  ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 24. marta rezolūciju par cīņu pret sieviešu dzimumorgānu izkropļošanu Eiropas Savienībā(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2010.–2015. gada stratēģiju sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšanai, ar ko tā iepazīstināja 2010. gada 21. septembrī,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A7-0065/2011),

A.  tā kā vardarbību, kuras pamatā ir dzimuma faktors, nav iespējams izskaust ar vienreizēju intervences pasākumu, taču ir iespējams ievērojami mazināt šādu vardarbību un tās radītās sekas, apvienojot dažādus ar infrastruktūru saistītus, juridiskus un tiesiskus pasākumus, tiesību piemērošanu, izglītojošus pasākumus, veselības aprūpi un citas ar pakalpojumiem saistītas darbības;

B.  tā kā jēdzienam “vardarbība pret sievietēm” nav starptautiskā mērogā atzītas definīcijas, taču Apvienoto Nāciju Organizācija to definē kā jebkāda veida vardarbību, kuras pamatā ir dzimuma faktors un kuras rezultātā sievietei ir sagādātas vai, iespējams, tiks sagādātas fiziskas, seksuālas vai psiholoģiskas ciešanas vai kaitējums, tostarp arī šādu nodarījumu draudi, ietekmēšana vai patvaļīga brīvības atņemšana, neatkarīgi no tā, vai iepriekš minētais norisinās sabiedrībā vai ģimenē(8);

C.  tā kā vardarbība traumē ikvienu cilvēku ‐ vīrieti, sievieti vai bērnu, kas no tās cietis, taču ar dzimumu saistītu vardarbību galvenokārt īsteno vīrieši, vēršot to pret sievietēm un meitenēm, un šāda vardarbība vienlaikus gan atspoguļo un pastiprina starp vīriešiem un sievietēm valdošo nevienlīdzību, gan apdraud upuru veselību, cieņu, drošību un neatkarību;

D.  tā kā ar dzimumu saistītas vardarbības pētījumos tiek lēsts, ka viena piektā līdz viena ceturtā daļa Eiropas sieviešu, būdamas pieaugušas, vismaz vienu reizi ir piedzīvojušas fizisku vardarbību, un vairāk nekā desmitā daļa sieviešu ir cietušas no seksuālas vardarbības ar spēka pielietojumu; tā kā pētījumi liecina arī par to, ka 26 % bērnu un jauniešu bērnībā piedzīvojuši fizisku vardarbību;

E.  tā kā reklāmā un pornogrāfiskos materiālos bieži vien ir attēloti dažādi ar dzimumu saistītas vardarbības veidi, tādējādi banalizējot vardarbību pret sievietēm un kavējot dzimumu līdztiesības stratēģiju īstenošanu;

F.  tā kā vīriešu vardarbība pret sievietēm ietekmē sieviešu statusu sabiedrībā, proti, sieviešu veselības stāvokli, piekļuvi nodarbinātībai un izglītībai, iesaistīšanos sabiedriskajos un kultūras pasākumos, materiālo neatkarību, līdzdalību sabiedriskajā un politiskajā dzīvē un lēmumu pieņemšanā, kā arī attiecības ar vīriešiem;

G.  tā kā bieži vien cietušās sievietes neziņo par vīriešu pastrādāto vardarbību, šādi rīkodamās sarežģītu un daudzveidīgu iemeslu dēļ, tostarp pamatojoties uz psiholoģiskiem, ekonomiskiem, sociāliem un kultūras faktoriem, taču dažkārt par iemeslu var būt arī neuzticēšanās policijai, tiesību sistēmai un sociālajiem un veselības aprūpes dienestiem;

H.  tā kā ar dzimumu saistīta vardarbība, kas galvenokārt izpaužas kā vīriešu vardarbība pret sievietēm, ir strukturāla un plaši izplatīta problēma gan Eiropā, gan visā pasaulē, kas gan upurus, gan varmākas skar neatkarīgi no vecuma, izglītības, ienākumiem un sociālā stāvokļa, un ir saistīta ar mūsu sabiedrībai raksturīgo nevienlīdzīgo varas samēru sieviešu un vīriešu starpā;

I.  tā kā ekonomiskā spriedze bieži vien palielina vardarbības biežumu, intensitāti un bīstamību; tā kā pētījumi liecina, ka vardarbība pret sievietēm pieņemas spēkā apstākļos, kad vīrieši ekonomiskās krīzes dēļ tiek atbrīvoti no darba un zaudē īpašumu;

J.  tā kā vardarbību pret sievietēm veido dažādi cilvēktiesību pārkāpumu veidi, tostarp seksuālā izmantošana, izvarošana, vardarbība ģimenē, seksuāli uzbrukumi un uzmākšanās, prostitūcija, sieviešu un meiteņu tirdzniecība, sieviešu seksuālo un reproduktīvo tiesību pārkāpumi, vardarbība pret sievietēm darba vietā, vardarbība pret sievietēm konflikta apstākļos, vardarbība pret sievietēm cietumos vai aprūpes iestādēs, kā arī dažādas kaitīgas tradicionālas ieražas; tā kā ikviens no šiem vardarbības veidiem sievietēm un meitenēm var radīt smagas psiholoģiskas ciešanas un kaitēt vispārējam veselības stāvoklim, tostarp seksuālajai un reproduktīvajai veselībai, un dažos gadījumos izraisīt nāvi;

K.  tā kā vairākās dalībvalstīs vīriešu vardarbība pret sievietēm, kas izpaužas kā sievietes izvarošana, netiek uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzēta saukšana pie kriminālatbildības(9);

L.  tā kā Eiropas Savienībā netiek regulāri apkopoti salīdzināmi dati par dažādiem vardarbības veidiem pret sievietēm, un tāpēc ir grūti pilnībā apzināties šīs problēmas patiesos apjomus un rast atbilstīgus risinājumus; tā kā ir ļoti grūti apkopot ticamus datus, jo baiļu un kauna dēļ gan sievietes, gan vīrieši nelabprāt ziņo par pieredzēto attiecīgajām struktūrām;

M.  tā kā saskaņā ar pētījumiem par Eiropas Padomes dalībvalstīm ikgadējās izmaksas, kas saistītas ar vardarbību pret sievietēm, ir aptuveni EUR 33 miljardi(10);

N.  tā kā sievietes visā Eiropas Savienībā nav vienādi aizsargātas pret vīriešu vardarbību, jo dalībvalstīs pastāv atšķirīgas politiskās nostādnes un tiesību akti;

O.  tā kā pēc Lisabonas līguma pieņemšanas Eiropas Savienībai ir paplašināta kompetence jomās, kas saistītas ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, tostarp attiecībā uz krimināltiesību procesuālajām un materiālajām normām, kā arī attiecībā uz policijas iestāžu sadarbību,

P.  tā kā no vardarbības, kuras pamatā ir dzimuma faktors, cietušo sieviešu skaits ir satraucoši liels;

Q.  tā kā slikta izturēšanās pret mātēm un sievietēm grūtniecības laikā ir vēl viens no vardarbības vai ļaunprātīgas izturēšanās veidiem, no kura cieš sievietes, turklāt galvenokārt tas notiek ģimenē vai pāra attiecībās, kā arī sabiedrībā un profesionālajā vidē, izpaužoties kā atlaišana vai labprātīga aiziešana no darba un tādējādi radot diskriminējošas situācijas un depresiju;

R.  tā kā Komisijas 2010.–2015. gada stratēģijā sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšanai ir uzsvērts, ka ar dzimumu saistīta vardarbība ir viena no svarīgākajām problēmām, kas jārisina, lai panāktu patiesu dzimumu līdztiesību;

S.  tā kā Komisija savulaik paziņoja, ka 2011. gadā tā iesniegs priekšlikumu stratēģijai pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai, taču Komisijas darba programmā 2011. gadam šī stratēģija nav skaidri pieminēta,

1.  atzinīgi vērtē Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā pausto Komisijas apņemšanos 2011.–2012. gadā sagatavot “Paziņojumu par stratēģiju, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm, vardarbību ģimenē un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu; jāveic turpmāks darbs, izmantojot ES rīcības plānu”(11);

2.  ierosina jaunu un visaptverošu politisku pieeju cīņā pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, paredzot šādus līdzekļus:

3.  mudina dalībvalstis atzīt, ka pret sievietēm vērsta seksuāla vardarbība un izvarošana, it īpaši laulībā un oficiāli nenoformētos intīmos sakaros un/vai kuru izdarījuši vīriešu dzimuma radinieki apstākļos, kad cietusī persona nav devusi piekrišanu, ir kriminālpārkāpums, un nodrošināt, ka par šādiem pārkāpumiem automātiski tiek sākta kriminālvajāšana, un nepieļaut, ka gadījumos, kad notikusi vardarbība pret sievietēm, tostarp t.s. goda aizstāvēšanas noziegumi un sieviešu dzimumorgānu kropļošana, par likumpārkāpēja vainu mīkstinošiem apstākļiem tiktu atzītas atsauces uz kultūras un reliģiskajām paražām vai tradīcijām;

4.  atzīst, ka vardarbība pret sievietēm ir viens no visnopietnākajiem ar dzimumu saistītiem cilvēktiesību pārkāpumu veidiem, un ka vardarbība ģimenē pret citiem upuriem, piemēram, bērniem, vīriešiem un gados vecākiem cilvēkiem ir slēpta parādība, kas skar pārāk daudzas ģimenes, lai to ignorētu;

5.  uzsver, ka bērnus ļoti negatīvi ietekmē gadījumi, kad tie kļuvuši par lieciniekiem vecāku vai citu ģimenes locekļu īstenotai fiziskai, seksuālai vai psiholoģiskai vardarbībai un ļaunprātībai;

6.  gadījumos, kad bērni kļuvuši par jebkāda veida vardarbības lieciniekiem, aicina dalībvalstis gādāt par vecumam atbilstošas psihosociālas palīdzības sniegšanu, kas būtu īpaši pielāgota, lai bērni varētu tikt galā ar traumatisko pieredzi un kurā pienācīgi tiktu ņemtas vērā bērna intereses;

7.  uzsver, ka migrantes (tostarp nelegālās migrantes) un patvēruma meklētājas ir divas sieviešu apakškategorijas, kuras ir īpaši neaizsargātas pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu;

8.  uzsver, cik svarīgi ir pienācīgi apmācīt visus darbiniekus, kuri strādā ar sievietēm, kuras cietušas no vardarbības, kas saistīta ar dzimumu, jo īpaši apmācot tiesību sistēmas un tiesībaizsardzības jomas pārstāvjus, tostarp policistus, tiesnešus, sociālos darbiniekus un veselības aprūpes darbiniekus;

9.  aicina Eiropas Komisiju, lai tā, izmantojot visu pieejamo kompetenci un no dalībvalstīm saņemtos datus, izstrādātu un sniegtu ikgadēju statistiku par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, tostarp arī datus par to, cik sievietes ik gadu gājušas bojā no dzīvesbiedra vai bijušā dzīvesbiedra pastrādātās vardarbības;

10.  uzsver, ka gaidāmajā Astotajā pētniecības un tehnoloģijas attīstības pamatprogrammā kā daudznozaru pētniecības joma būtu jāiekļauj pētījumi par vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un, vispārīgākā līmenī ‐ par vardarbību, kuras pamatā ir dzimuma faktors, un seksuālu vardarbību;

11.  prasa, lai Komisija apsver iespēju izveidot pret sievietēm vērstas vardarbības novērošanas centru, šajā nolūkā pamatojoties uz ziņojumiem par tiesvedību lietās, kurās izskatīta vardarbība pret sievietēm;

12.  aicina Komisiju turpināt centienus apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību, izmantojot Kopienas programmas, īpaši programmu 'Daphne“, kas jau ir sekmīgi palīdzējusi cīnīties ar vardarbību pret sievietēm;

13.  norāda, ka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra veiks visu dalībvalstu sieviešu reprezentatīvas izlases apsekojumu, lai uzzinātu šo sieviešu pieredzi attiecībā uz vardarbību, un prasa ziņojumā galvenokārt pievērsties faktiskajām atbildēm, ko sievietes saņēmušas no dažādām varas iestādēm un atbalsta dienestiem;

14.  mudina dalībvalstis, veidojot valsts statistiku, precīzi atspoguļot ar dzimumu saistītas vardarbības apmērus un veikt pasākumus, lai panāktu, ka tiek ievākti dati par šādu vardarbību, tostarp dati par cietušās personas dzimumu, noziedznieka dzimumu, cietušās personas un varmākas attiecībām, vecumu, nozieguma izdarīšanas vietu un nodarīto kaitējumu;

15.  aicina Komisiju iesniegt pētījumu par vardarbības pret sievietēm radīto finansiālo ietekmi, balstoties uz zinātnisku izpēti, kurā izmantotas metodes, kas ļauj atspoguļot šā vardarbības veida finansiālo ietekmi uz veselības aprūpes pakalpojumiem, sociālās labklājības sistēmām un darba tirgu;

16.  aicina ES Pamattiesību aģentūru un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu veikt pētījumus par vardarbības izplatību pusaudžu attiecībās un par šīs parādības ietekmi uz viņu labklājību;

17.  piezīmē, ka izsekošana, kuras upuru vidū 87 % ir sievietes, rada psiholoģiskas traumas un smagu emocionālo spriedzi, un tādēļ tā būtu jāuzskata par vardarbības izpausmi pret sievieti, un šī parādība visās dalībvalstīm būtu jāpakļauj tiesiskam regulējumam;

18.  konstatē, ka kaitīgas tradicionālās ieražas, kā sieviešu dzimumorgānu apgraizīšana un slepkavības t.s. goda aizstāvēšanas nolūkā, ir sevišķi kontekstuāli pret sievietēm vērstas vardarbības veidi, un tādēļ mudina Komisiju pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanas stratēģijā veltīt īpašu uzmanību kaitīgu tradicionālo ieražu problemātikai;

19.  atzīst, ka Eiropas Savienībā pastāv nopietna prostitūcijas, tostarp bērnu prostitūcijas problēma, un prasa dziļāk izpētīt saikni starp attiecīgās dalībvalsts tiesisko regulējumu un šajā valstī notiekošās prostitūcijas veidiem un apjomu; vērš uzmanību uz to, ka satraucoši pieaug cilvēku tirdzniecības apjomi gan virzienā uz Eiropas Savienību, gan Eiropas Savienības iekšienē, turklāt šī tirdzniecība īpaši skar sievietes un bērnus, un mudina dalībvalstis apņēmīgi rīkoties, lai izskaustu šo prettiesisko rīcību;

20.  prasa dalībvalstīm atzīt surogācijas problēmu un tās nopietnību, jo tā ir uzskatāma par sievietes ķermeņa un reproduktīvo orgānu izmantošanu;

21.  uzsver, ka gan sievietes, gan bērni var kļūt par upuri vieniem un tiem pašiem izmantošanas veidiem un abas šīs grupas var uzlūkot kā preci starptautiskajā reproduktīvajā tirgū, un ka jauni reproduktīvie paņēmieni, piemēram, surogācija, pastiprina sieviešu un bērnu tirdzniecību un nelegālu pārrobežu adopciju;

22.  norāda, ka vardarbība ģimenē ir konstatēta kā galvenais cēlonis spontāniem abortiem vai nedzīva bērna piedzimšanai un sievietes nāvei dzemdību laikā, un prasa Komisijai vairāk uzmanības pievērst vardarbībai pret grūtniecēm, jo šajā gadījumā uzbrucējs pakļauj briesmām vismaz divus cilvēkus;

23.  norāda, ka pilsoniskā sabiedrība, īpaši NVO, sieviešu apvienības un citas sabiedriskās un privātās brīvprātīgā darba organizācijas, kas sniedz atbalstu vardarbības upuriem, dara ļoti vērtīgu darbu, it īpaši sniedzot atbalstu cietušajām sievietēm, kuras vēlas izbeigt klusēšanu par piedzīvoto vardarbību, un dalībvalstīm to vajadzētu atbalstīt;

24.  atkārtoti uzsver nepieciešamību strādāt gan ar upuriem, gan agresoriem, lai panāktu, ka viņi vairāk apzinās izdarīto, un lai veicinātu to stereotipu un sociāli veidojušos pieņēmumu maiņu, kuri ļauj saglabāties apstākļiem, kas rada šāda veida vardarbību un pieļauj tās akceptēšanu;

25.  aicina dalībvalstis atbalstīt sieviešu un bērnu iespējas dzīvot neatkarīgu dzīvi, kurā viņus neskartu vardarbība un nabadzība, nodrošinot sievietēm patvēruma centrus, kuros būtu jāpiedāvā specializēti pakalpojumi, medicīniskā aprūpe, juridiskā palīdzība, psihosociālas un terapeitiskas konsultācijas, juridiskais atbalsts tiesas procesā, atbalsts vardarbību piedzīvojušiem bērniem utt.;

26.  uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāparedz pienācīgi resursi, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm, cita starpā izmantojot arī struktūrfondu līdzekļus;

27.  uzsver, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis, reģionālās varas iestādes un pašvaldības īstenotu pasākumus, kas veicinātu ar dzimumu saistītā vardarbībā cietušu sieviešu atgriešanos darba tirgū, izmantojot, piemēram, tādus instrumentus kā ESF vai programmu “Progress”;

28.  aicina ES un dalībvalstis izveidot tiesisko regulējumu, kas imigrantēm garantētu tiesības saņemt pašām savu pasi un uzturēšanās atļauju, kā arī paredzētu iespēju saukt pie kriminālatbildības personas, kuras šos dokumentus atņem;

29.  atkārtoti pauž tā 2010. gada 25. februāra rezolūcijā izteikto viedokli, ka Eiropas Savienībai, pamatojoties uz jauno, ar Lisabonas līgumu izveidoto tiesisko regulējumu, būtu jākļūst par Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un tās Papildprotokola pusi;

30.  aicina Komisiju un dalībvalstis starptautiskā mērogā vērsties pret vardarbību pret sievietēm un ar dzimuma faktoru saistītiem cilvēktiesību pārkāpumiem, it īpaši saistībā ar spēkā esošajiem un apspriešanas posmā esošajiem divpusējiem asociācijas nolīgumiem un starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem;

31.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 59, 23.2.2001., 258. lpp. (2) OV C 320 E, 15.12.2005., 247. lpp. (3) OV C 348 E, 21.12.2010., 11. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0470. (5) OV C 285 E, 21.10.2010., 53. lpp. (6) OV C 184 E, 8.7.2010., 131. lpp. (7) OV C 117 E, 6.5.2010., 52. lpp. (8) ANO 1993. gada 20. decembra deklarācijas par vardarbības pret sievietēm izskaušanu (A/RES/48/104) 1. pants; ANO 1995. gada Pekinas rīcības platformas 113. punkts. (9) Komisijas 2010. gada pētījums 'Feasibility study to assess the possibilities, opportunities and needs to standardise national legislation on violence against women, violence against children and sexual orientation violence“, 53. lpp. (10) Pētījums 'Combating violence against women. Stocktaking study on the measures and actions taken in Council of Europe member states“, Eiropas Padome, 2006. gads. (11) “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nodrošināšana Eiropas pilsoņiem ‐ Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns” (COM(2010)0171 galīgā redakcija, 13. lpp.).