Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā LESD 165. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu Parlamentam “Eiropas skolu sistēma 2009. gadā” (COM(2010)0595),

–  ņemot vērā konvenciju, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus(1),

–  ņemot vērā 2005. gada 8. septembra rezolūciju par Eiropas skolu sistēmas attīstības iespējām(2),

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 22. marta Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību(3),

–  ņemot vērā ANO konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kas stājās spēkā 2008. gada 3. maijā un ko Eiropas Savienība ratificēja 2010. gada 23. decembrī, un īpaši tās 24. pantu(4),

–  ņemot vērā Eiropas skolu ģenerālsekretāra gada ziņojumu, ar ko Eiropas skolu valde (Augstākā valde) tika iepazīstināta 2011. gada 12., 13. un 14. aprīlī Briselē notikušajā sanāksmē(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0293/2011),

A.  tā kā LESD 165. pantā ir uzsvērts, ka ES sekmē kvalitatīvas izglītības attīstību, veicinot sadarbību starp dalībvalstīm un nepieciešamības gadījumā atbalstot un papildinot to rīcību, vienlaikus pilnībā ievērojot dalībvalstu atbildību par mācīšanas saturu un izglītības sistēmu organizāciju un to kultūras un valodu daudzveidību;

B.  tā kā 1994. gadā pieņemtās Konvencijas, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, preambulā ir norādīts, ka Eiropas skolu sistēma ir savdabīga “sui generis” skolu sistēma, kas funcionē kā sadarbība starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Eiropas Kopienām, vienlaikus pilnībā atzīstot dalībvalstu atbildību par mācību saturu un izglītības sistēmas organizāciju, kā arī kultūras un valodu daudzveidību;

C.  tā kā konvencijas 1. pantā ir paredzēts atļaut arī citiem bērniem apmeklēt skolas, ievērojot skolu valdes noteiktos ierobežojumus, kura saskaņā ar skolu valdes Lēmumu krājuma XII nodaļas II.7 punktu var piešķirt I kategorijas statusu “jebkuras Kopienas organizācijas personālam, kura izveidota saskaņā ar Kopienas iestāžu lēmumu, un personālam, kas atrodas citu skolas valdes atzītu organizāciju dienestā”;

D.  tā kā Eiropas skolas dod skolēniem iespēju apliecināt savu kultūras identitāti un augstā līmenī apgūt vismaz divas valodas, tostarp dzimto valodu, tās sākot mācīties jau ļoti agrā bērnībā, un šajās skolās tiek uzsvērta daudzkultūru un savstarpējās sapratnes un cieņas veicināšanas nozīme;

E.  tā kā Eiropas skolas nevar pielīdzināt starptautiskajām skolām, kuras pastāv tāpēc, lai sniegtu iespēju vecākiem izglītot bērnus kādā īpašā veidā, ‐ Eiropas skolu uzdevums ir izglītot bērnus dzimtajā valodā un attīstīt Eiropas dimensiju izglītības jomā;

F.  tā kā Eiropas skolu darbības veids, kura pamatā ir valdību konvencija, ir jāuzlabo un būs jāizstrādā šīs sistēmas juridiskais pamats, kas ļaus sistēmu vienkāršot un palielināt tās pārredzamību un efektivitāti;

G.  tā kā 2009. gada aprīlī Eiropas skolu valde apstiprināja Eiropas skolu sistēmas reformu;

H.  tā kā pieredze, kas gūta vairāk nekā 50 gadu laikā, kopš darbojas Eiropas skolas, liecina par šīs sistēmas un tajā realizētā izglītības modeļa savdabību un pievilcību; tā kā viens no reformas mērķiem ir šo sistēmu un Eiropas vispārējās vidējās izglītības diplomu (European Baccalaureate) padarīt pieejamu arī citiem Eiropas Savienības skolēniem un tā kā reformas mērķus nevarēs sekmīgi īstenot, ja pašos pamatos netiks mainīts juridiskais statuss, uz kura balstās visa sistēma;

I.  tā kā Komisijas ziņojumā par Eiropas skolu sistēmu 2009. gadā(6) ir norādīts, ka joprojām turpina pastāvēt un saasinās sistēmiskas problēmas, piemēram, nepietiekams daudzums norīkoto skolotāju un nespēja laikus vai vispār nodrošināt pietiekamu infrastruktūru skolu atrašanās vietās, kas tiešā veidā ietekmē mācību kvalitāti, skolēnu uzņemšanas politiku, skolēnu, vecāku un pedagogu dzīves kvalitāti un skolu darbības finansiālos aspektus;

J.  tā kā Briseles un Luksemburgas skolās problēmas rada skolu ēku un infrastruktūras nepietiekamība un tas negatīvi ietekmē izglītības kvalitāti, tādēļ šajās skolās nevar piedāvāt mācīties arī citiem bērniem, kuru vecāki nestrādā ES iestādēs; tā kā ir jānodrošina, ka visi skolēni saņem līdzvērtīgas kvalitātes izglītību neatkarīgi no dzimtās valodas, skolas atrašanās vietas vai kategorijas;

K.  tā kā 2009. gadā sāktās Eiropas skolu reformas galvenais nolūks bija padarīt tās pieejamas plašākam, daudzveidīgākam skolēnu lokam, vienlaikus nodrošinot šīs sistēmas ilgtermiņa “dzīvotspēju”;

L.  tā kā dalībvalstīs vajadzētu popularizēt Eiropas skolu pamatā esošo izglītības modeli, jo tas nodrošina pievienoto vērtību, un padarīt šo modeli par neatņemamu dalībvalstu izglītības sistēmas sastāvdaļu;

M.  tā kā vienotā izglītības sistēmā, kura vērsta tikai uz Eiropas vispārējās vidējās izglītības diploma ieguvi, ir grūti iekļaut skolēnus, kuri pārstāv dažādas kultūras un valodas un kuru talanti un spējas var būt ļoti atšķirīgi, un tā kā ir jāparedz attiecīgs atbalsts skolēniem ar īpašām izglītības vajadzībām (SEN);

N.  tā kā ir jāievieš ne tikai Eiropas vispārējās vidējās izglītības sertifikāts, bet arī profesionālās izglītības sertifikāts skolēniem, kuri izvēlas profesionālo izglītību;

O.  tā kā Eiropas Parlaments 2005. gada 8. septembra rezolūcijā cita starpā prasīja sākt pilotprojektu par resursu centra izveidi skolēniem ar īpašām vajadzībām; tā kā šim nolūkam no Eiropas 2008. gada budžeta tika piešķirti EUR 200 000 un tā kā šī summa tika izmantota, lai finansētu pētījumu par skolēnu ar īpašām vajadzībām izglītošanas politiku un praksi Eiropas skolās;

P.  tā kā Konvencijas, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, 4. pantā teikts, ka, lai vienotu skolēnus, kas mācās nodaļās ar dažādām mācību valodām, un rūpētos par savstarpēju sapratni un uzlabotu skolēnu valodu zināšanas, daži priekšmeti jāpasniedz apvienotās viena līmeņa nodarbībās, izmantojot jebkuru Kopienas valodu, ciktāl attiecīgajā situācijā tam ir pamatots iemesls;

Q.  tā kā saskaņā ar Konvencijas, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, 25. pantu Eiropas skolas būtībā finansē no dalībvalstu iemaksām, ko tās veic par nosūtītajiem pedagogiem un kas 2010. gadā veidoja 21 % no Eiropas skolu budžeta, un no līdzsvarojoša ES maksājuma, ar ko paredzēts segt starpību starp skolu kopējo izdevumu summu un citu ieņēmumu summu, kas 2010. gadā veidoja aptuveni 58 % no Eiropas skolu budžeta; tā kā Eiropas skolas ar skolu valdes starpniecību ir atkarīgas arī no starpvaldību izpildvaras;

R.  tā kā saskaņā ar 25. pantu Eiropas skolu budžetu var papildināt ar finanšu iemaksām, par kurām vienprātīgi nolemj Eiropas skolu valde;

S.  tā kā ekonomikas krīze ir ietekmējusi arī Eiropas skolu finansējumu un Komisija ir aicinājusi veikt reformas, lai racionalizētu izmaksas skolās, tomēr nedrīkst pieļaut, ka tas ietekmē neaizsargāto bērnu ar intelektuālās darbības traucējumiem un īpašām vajadzībām izglītību, skolēnu apmācību dzimtajā valodā vai samazina franču, vācu un angļu valodas mācīšanas apjomu;

T.  tā kā pēc pēdējām divām ES paplašināšanās kārtām joprojām turpina palielināties to skolēnu skaits, kuriem nav savas dzimtās valodas nodaļas (SWALS), un tā kā viņi nekādā veidā nedrīkstētu ciest no tā, ka viņiem nav savas valodas nodaļas;

U.  tā kā skolēnu skaita pieaugums Eiropas skolās ir tieši saistīts ar ES iestāžu darbā pieņemšanas politiku pēc 2004. gada, kuras rezultātā darbā tika pieņemti darbinieki, kas vēl nebija sasnieguši 30 gadu vecumu; šobrīd šie jaunie ierēdņi ir nodibinājuši ģimenes un viņu bērni tiek pieteikti mācībām Eiropas skolās;

V.  tā kā SWALS tiek sniegts atbalsts mācībām tās valodas nodaļas valodā, kurā viņi izvēlas mācīties, lai viņi varētu piedalīties mācību stundās, un nodrošinātas dzimtās valodas stundas ‐ vismaz minimālais mācību stundu skaits nedēļā, lai viņi varētu saglabāt saikni ar dzimto valodu un kultūru;

W.  tā kā 2004. gadā tika ieviesta galvenokārt Eiropas skolām paredzēta īpaša nodeva, kuru atvelk no ierēdņu algām, ar mērķi segt sociālās politikas, darba apstākļu uzlabošanas un Eiropas skolu izmaksas,

Vispārēji apsvērumi

1.  pauž nožēlu par to, ka Eiropas skolas bieži vien nepelnīti tiek uzskatītas par elitārām skolām, kuru pamatā ir luksusa, nevis nepieciešamības aspekts, lai gan patiesībā to uzdevums ir gan sniegt izglītību dzimtajā valodā skolēniem, kuru vecākiem var nākties mainīt darba vietu vai atgriezties izcelsmes valstī, gan attīstīt Eiropas dimensiju izglītībā;

2.  atgādina, ka šī konkrētā izglītības sistēma dod skolēniem iespēju visus priekšmetus (īpaši eksaktās zinātnes) mācīties dzimtajā valodā ar kvalificētu skolotāju palīdzību vai arī SWALS gadījumā ‐ saņemot nepieciešamo palīdzību mācībām un stundas dzimtās valodas zināšanu saglabāšanai;

Eiropas vispārējās vidējās izglītības sistēmas organizācija un izplatība

3.  uzskata, ka šī īpašā izglītības sistēma ļauj skolēniem apgūt visus mācību priekšmetus ar kvalificētu skolotāju palīdzību daudzkultūru un daudzvalodīgā vidē, vienlaikus saglabājot dzimtās valodas zināšanas;

4.  uzskata, ka Eiropas skolas ir teicams izglītības sistēmas paraugs, kas balstās uz atzinību guvušām mācību metodēm, un šīm skolām vajadzētu kļūt par piemēru vienai no labākajām iespējamajām izglītības formām Eiropā, kuras pamatā ir Eiropas kultūras, vērtību un valodu izplatīšana, un ka dažu šā modeļa elementu, piemēram, pastiprinātas svešvalodu apguves, izmantošana valsts un reģionālajās izglītības sistēmās veicinātu profesionālo mobilitāti un palīdzētu sekmēt daudzvalodību un Eiropas integrāciju;

5.  uzskata, ka Eiropas skolām ir būtiska loma attiecīgajās kopienās;

6.  uzskata, ka Eiropas skolām ir jāpilda arī daudzkultūru un daudzvalodības veicinātāja funkcija un jābūt par piemēriem starptautiskā mērogā mazāk lietotu valodu aizsardzībā un veicināšanā; uzskata, ka nelielais skolēnu skaits, kuriem jānodrošina izglītība attiecīgā valodā, nedrīkst kļūt par iemeslu izglītošanas pārtraukšanai konkrētajā valodā, ņemot vērā to, ka izglītība dzimtajā valodā ir Eiropas skolu darbības pamatprincips;

7.  pievērš uzmanību tam, ka ir jāuzlabo Eiropas skolu mācību programmu saderība ar dalībvalstu izglītības sistēmām, lai atvieglotu to skolēnu ātru reintegrāciju, kas atgriežas savā izcelsmes valstī;

8.  uzskata, ka budžeta ierobežojumi, ar kuriem ir jārēķinās skolām, būtu jāsaista ar reālu pārvaldības autonomijas palielinājumu, piemēram, ļaujot skolām meklēt finansējumu no citiem avotiem, un ar līdzekļu pieaugumu šīs autonomijas īstenošanai saskaņā ar 2009. gada reformas laikā noteiktajiem mērķiem; uzskata, ka īstenojamajai organizatoriskajai reformai nevajadzētu atstāt negatīvu ietekmi uz Eiropas skolu darbības pamatprincipiem;

9.  uzskata, ka piemērots risinājums Eiropas skolām piešķirto līdzekļu labākai pārvaldībai varētu būt to budžeta autonomijas palielināšana; uzsver, ka to drīkst īstenot tikai pēc Komisijas novērtējuma veikšanas, lai pārliecinātos, vai lielāka autonomija skolas ietekmē labvēlīgi;

10.  uzsver, ka Eiropas skolas patlaban atrodas juridiski nenoteiktā situācijā, kas izpaužas kā neskaidrības attiecībā uz skolu struktūrvienību pieņemto noteikumu juridisko statusu un jurisdikcijas pakļautību un nepietiekamas iespējas apstrīdēt šos aktus valstu tiesās, turklāt nav arī iespēju šajā sakarībā vērsties pie Eiropas ombuda;

11.  uzskata, ka Eiropas skolu līdzšinējā, proti, starpvaldību juridiskā statusa iespējas ir izsmeltas un ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas; uzskata, ka šādu izmaiņu rezultātā būtu jāpanāk, ka Savienība var veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības, vienlaikus neaizstājot dalībvalstu kompetenci, un šajā nolūkā pieņemt juridiski saistošus aktus, kā noteikts LESD 2. un 6. pantā;

12.  uzsver nepieciešamību Eiropas skolām noteikt piemērotu tiesisko pamatu ES kompetences jomā un pauž cerību, ka Eiropas Komisijas Kultūras un izglītības ģenerāldirektorāts un Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja, kas saskaņā ar Parlamenta Reglamenta VII pielikumu ir atbildīga par Eiropas skolu sistēmas veicināšanu, varēs iesaistīties visās diskusijās par šo tēmu, kā arī visās pārrunās par šo skolu nākotni;

13.  uzskata, ka Eiropas skolām ir jānonāk Savienības pārraudzībā; uzskata, ka piemērots juridiskais pamats šajā ziņā varētu būt LESD 165. pants, kurā noteikts, ka, “[v]eicinot dalībvalstu sadarbību un vajadzības gadījumā atbalstot un papildinot to rīcību, Savienība sekmē pilnvērtīgas izglītības attīstību, pilnīgi respektējot dalībvalstu atbildību par mācību saturu un izglītības sistēmu organizāciju, kā arī kultūru un valodu dažādību,” un kura turpmākajos punktos precizēti Savienības rīcības mērķi, kas atbilst Eiropas skolu mērķiem;

14.  mudina Eiropas skolu valdi tālredzīgāk plānot skolu infrastruktūru un veikt pasākumus, lai varētu apmierināt reālo pieprasījumu pēc izglītības Eiropas skolās; aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt II un III tipa skolu attīstību;

15.  mudina dalībvalstis un reģionālās pārvaldes iestādes, kas juridiski ir atbildīgas par izglītības jomu, savā teritorijā popularizēt Eiropas skolu koncepciju, organizējot kampaņas Eiropas izglītības atpazīstamības uzlabošanai, veicinot Eiropas vispārējo vidējo izglītību un veidojot pilotiestādes, kā paredz 2009. gada reformas laikā noteiktais sistēmas atvērtības mērķis, lai uzlabotu Eiropas mācības un Eiropas vispārējās vidējās izglītības pieejamību dažādās dalībvalstīs;

16.  aicina dalībvalstis lietderīgi izmantot Eiropas skolu pieredzi pedagoģijas jomā kopēju mācību programmu veidošanā, tā tuvinot dalībvalstu un Eiropas skolu sistēmas; īpaši uzsver valodu, vēstures un ģeogrāfijas mācību programmu lomu kopējas Eiropas identitātes veidošanā; atkārto dalībvalstīm izteikto lūgumu veicināt īpašu mācību priekšmetu iekļaušanu vispārējās vidējās izglītības vai līdzvērtīgas izglītības līmenī par Eiropas Savienības un tās iestāžu vēsturi, mērķiem un darbību, tādējādi palīdzot jauniešiem justies iesaistītākiem Eiropas integrācijas procesā;

17.  aicina dalībvalstis kolektīvi apsvērt to, kā vislabāk īstenot mērķi par sistēmas atvēršanu;

18.  iesaka dalībvalstīm veicināt atsevišķu no Eiropas skolu sistēmas aizgūtu principu iekļaušanu izglītības sistēmā, lai pēc iespējas agrākā vecumā veicinātu Eiropas pilsonības apziņas veidošanos;

19.  aicina Centrālo skolēnu uzņemšanas administrāciju izveidot informācijas apmaiņas forumu visiem vecākiem, kuriem nav izdevies iekārtot bērnus izraudzītajā skolā, lai, veicot apmaiņu ar citiem skolēniem, viņus varētu pārcelt uz vēlamo skolu;

20.  atgādina, ka saskaņā ar Konvencijas, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus 5. pantu Eiropas vispārējās vidējās izglītības diploma ieguvēji var stāties jebkurā no ES universitātēm ar tādam pašām tiesībām kā attiecīgās valsts valstspiederīgie, kuri ieguvuši līdzvērtīgu izglītību, un neatlaidīgi aicina dalībvalstis rūpēties par attiecīgo noteikumu ievērošanu, nodrošinot, ka Eiropas vispārējā vidējā izglītība automātiski tiek atzīta visās dalībvalstīs, turklāt nepieļaujot nekāda veida diskrimināciju ne attiecībā uz Eiropas skolu skolēniem, ne uz tiem, kas ir ieguvuši līdzvērtīgu kvalifikāciju dalībvalstī;

21.  mudina dalībvalstis nodrošināt, ka visas to universitātes un augstākās izglītības iestādes piemēro vienādas prasības gan Eiropas, gan dalībvalstu skolu skolēnu izglītības atzīšanā un ka šie skolēni saņem līdzvērtīgu kredītpunktu skaitu par izglītību, lai viņiem būtu līdzvērtīgas izredzes un iespējas, piesakoties mācībām augstākās izglītības ieguvei;

22.  iedrošina dalībvalstis un reģionālās pašvaldības, kurām ir likumdevēju pilnvaras izglītībā, oficiāli apstiprināt attiecīgu dalībvalsts skolu sistēmas daļu, lai skolēniem pēc vidusskolas beigšanas varētu piešķirt Eiropas vispārējās vidējās izglītības diplomu;

23.  aicina skolu valdi aktīvāk attīstīt Eiropas skolas, ņemot piemēru no labākajām skolu sistēmām pasaulē, ko parāda PISA pētījumi, un aicina veidot sadraudzību starp Eiropas skolām un dalībvalstu skolām, lai tādējādi veicinātu skolēnu un skolotāju apmaiņu un popularizētu Eiropas skolu sistēmu dalībvalstīs, balstoties uz Comenius programmas modeli;

Budžeta aspekti

24.  konstatē, ka ieņēmumi nemainās vai samazinās īpaši tāpēc, ka pašlaik vietu trūkuma dēļ netiek uzņemti līgumslēdzēju iestāžu darbinieku bērni vai bērni, kuru vecāki nestrādā Kopienas iestādēs, un mudina meklēt jaunus risinājumus, ņemot vērā jaunos finanšu līdzekļus, kuru pieejamību nodrošina privātā sektora mobilitātes darbinieki un citas starptautiskas iestādes;

25.  atzīmē, ka ir nepieciešams racionalizēt skolu pārvaldības izmaksas, bet uzsver, ka izmaksu ierobežošanas dēļ nedrīkst atteikties no pamatprincipiem, uz kuriem ir balstīta Eiropas skolu koncepcija, piemēram, no izglītības dzimtajā valodā, ko nodrošina skolotāji, kuriem tā ir dzimtā valoda, tas nedrīkst ietekmēt galveno mācību priekšmetu, piemēram, zinātnes un matemātikas, mācīšanu, un iespaidot izglītības kvalitāti; uzsver, ka ir jānodrošina vienlīdzīgi un līdzvērtīgi mācīšanas apstākļi visu Eiropas skolu valodu kopienu bērniem;

26.  aicina Eiropas Savienību savas budžeta iemaksas noteikt tā, lai tiktu ievēroti šie principi un lai pienācīgu palīdzību saņemtu bērni ar īpašām izglītības vajadzībām (SEN) vai citiem intelektuālās darbības traucējumiem, kam ir nepieciešams īpašs atbalsts, un nodrošināt detalizētu šiem SEN skolēniem piešķirtā finansējumu sadalījumu, lai garantētu tā optimālu izmantošanu; aicina Komisiju, pirms tā pieņem lēmumu par jebkādām izmaiņām budžetā, sadarbībā ar skolām un vecāku un skolotāju apvienībām izstrādāt dažādu sistēmas racionalizācijas iespēju ietekmes novērtējumu, tostarp izpētīt izglītības aspektus;

27.  uzskata, ka Eiropas Savienībai īstermiņā jāpilda savas saistības, tomēr vienlaikus jāņem vērā gan Savienībā, gan dalībvalstīs valdošā budžeta ierobežošanas tendence; konstatē, ka 2012. gada budžeta projektā Eiropas skolām paredzēts finansējuma pieaugums par 1,7 %, bet Komisija tajā pašā laikā budžeta grūtību dēļ ir nākusi klajā ar priekšlikumu iesaldēt savus administratīvajiem izdevumiem paredzētos līdzekļus un kopumā palielināt visu iestāžu administratīvos izdevumus par 1,3 %; apņemas uzmanīgi pārbaudīt attiecīgajās budžeta pozīcijās iekļautās summas, lai apmierinātu visas budžeta vajadzības;

28.  uzsver, ka salīdzinājumā ar līdzekļu apjomu, ko Eiropas skolas saņem no Savienības budžeta, Savienības iesaistīšanās Eiropas skolu darbībā ir nesamērīgi maza;

29.  norāda, ka ierosinātie samazinājumi Eiropas skolu budžetā ir nopietns drauds izglītības kvalitātei un atbilstīgai Eiropas skolu darbībai, tāpēc iebilst pret jebkādu budžeta līdzekļu samazinājumu;

30.  uzskata, ka daudzas sistēmiskās problēmas ir saistītas ar to, ka dalībvalstis nepilda savus pienākumus; norāda, ka dalībvalstīm Konvencijā noteikto pienākumu izpildei nav paredzētas juridiskas garantijas;

31.  konstatē, ka dažas dalībvalstis arvien vairāk vēlas atbrīvoties no pienākuma nosūtīt skolotājus, kā iemeslu minot samēra trūkumu starp skolu apmeklējošo attiecīgās valstspiederības bērnu skaitu un no konkrētās valsts pieprasīto ieguldījumu Eiropas skolu budžetā;

32.  konstatē, ka ar izmaksu sadalījuma mehānisma palīdzību jāveicina arī taisnīgāka mācību maksas sistēma vecākiem, kuri nestrādā Eiropas iestādēs vai uzņēmumos, kas parakstījuši līgumu ar Eiropas skolām;

33.  prasa Komisijai paredzēt rezerves sarakstu sistēmas izveidi, lai aizpildītu amata vietas, kuras nedrīkst ieņemt nosūtīti pedagogi un kuras jāieņem štata pedagogiem, tā garantējot atbilstību skolotāju skaita, izglītības kvalitātes un turpināmības ziņā;

34.  mudina veidot jaunas valodu nodaļas, tiklīdz ir sasniegta skolēnu kvota, lai SWALS skolēniem dotu iespēju iegūt izglītību dzimtajā valodā un novērstu jebkāda veida diskrimināciju salīdzinājumā ar citu valodu nodaļu skolēniem un saistībā ar izmaksu ierobežošanu SWALS īpašā statusa dēļ;

35.  ar bažām atzīmē, ka personāla nenosūtīšanas gadījumā darbā ir jāpieņem skolotāji uz vietas un viņu algas ir jāfinansē skolām; aicina Eiropas skolu valdi panākt, lai tās dalībvalstis, kuras finansiāli nepiedalās skolotāju nosūtīšanā, iemaksātu skolu budžetā līdzvērtīgu naudas summu;

36.  uzskata, ka pastāvošā finansēšanas sistēma rada nesamērīgu slogu dažām dalībvalstīm saistībā ar personāla nosūtīšanu un skolu infrastruktūras nodrošināšanu, un aicina Eiropas skolu valdi pārskatīt skolu finansēšanas un skolotāju darbā pieņemšanas modeli;

37.  atkārtoti apstiprina, ka Eiropas skolu finansējuma pamatam ir jābūt stabilam un piemērotam, lai tiktu izpildītas konvencijā un Eiropas Savienības civildienesta un pārējo darbinieku nodarbināšanas noteikumos paredzētās saistības un tiktu garantēta mācību kvalitāte, kā arī vienlīdzīgi un līdzvērtīgi mācību apstākļi visu Eiropas skolu valodu nodaļu bērniem; šajā sakarībā pieņem zināšanai, ka Briseles Eiropas skolu audzēkņu vecāku un skolotāju apvienības ir iesniegušas lūgumrakstu, kurā tiek uzvērts, ka ierosinātā budžeta samazināšana nopietni apdraud izglītības kvalitāti un Eiropas skolu pienācīgu darbību un ka tādēļ viņi iebilst pret budžeta samazinājumiem;

38.  aicina Komisiju veikt pasākumus, lai noteiktu, kāda īpašās nodevas procentuālā daļa tiek piešķirta Eiropas skolām;

39.  uzsver, ka ilgtermiņa skatījumā ir svarīgi nodrošināt, lai Eiropas Savienības finansiālais ieguldījums būtu pārredzamāks, un garantēt šo skolu plašāku pieejamību un to, lai tajās valdītu lielāka daudzveidība, vienlaikus ieviešot ilgtspējīgu finansēšanas sistēmu; aicina Komisiju šajā kontekstā precizēt, kādām vajadzībām ir izmantota īpašā nodeva; aicina Komisiju iepazīstināt Parlamentu ar pašreizējo stāvokli attiecībā uz 2009. gada reformas īstenošanu un raksturot tuvākajos gados gaidāmās finansējuma vajadzības, jo īpaši domājot par ēku politiku;

Pedagoģiskie aspekti

40.  vēlas, lai saskaņā ar 4. pantu Konvenciju, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, paredzot mērķi vienot skolēnus, kas mācās nodaļās ar dažādām mācību valodām, un mērķi dažus priekšmetus pasniegt apvienotās viena līmeņa nodarbībās, tiek plānota pāreja uz vispārēju saziņas valodu izmantošanu sekundāro mācību priekšmetu pasniegšanā, šādi nekaitējot to skolēnu apmācībai, kuru dzimtā valoda nav viena no darba valodām;

41.  uzsver, ka atsevišķu mācību priekšmetu mācīšanai dalībvalstu valodās, kuras ir mazāk izplatītas un kurās runā mazāks ES pilsoņu skaits, ir būtiska vērtība;

42.  uzsver, ka ir nepieciešams veikt ārēju Eiropas skolu mācību programmu novērtējumu, kas neradītu papildu izmaksas skolām, un to, cik svarīgi ir veikt nepārtrauktas Eiropas vispārējās vidējās izglītības reformas;

43.  prasa, lai vietējos skolotājus pieņemtu darbā, balstoties uz izcilības kritērijiem, tiek nodrošināta kvalitatīva mācīšana, apmācība un aizstājēji skolotāju prombūtnes gadījumā un lai Eiropas skolu valde nodrošinātu, ka šādu mācībspēku profesionālās spējas novērtē inspektori;

44.  uzskata, ka ir jārīko īpašas apmācību programmas un profesionāli semināri skolotājiem, kuri pārstāv dažādas dalībvalstu sistēmas, lai saskaņā ar kopējiem standartiem un kritērijiem viņus sagatavotu darbam Eiropas skolu sistēmā;

45.  atkārtoti apliecina, ka palīdzības nodrošināšana SEN skolēniem joprojām ir prioritāte un Eiropas skolām ir jādara viss iespējamais, lai uzlabotu resursus skolēnu ar invaliditāti izglītošanas jomā; tādēļ aicina Eiropas skolu valdi, aprēķinot skolēnu skaitu klasē, nodrošināt, ka šai skolēnu kategorijai tiek piemēroti koeficienti, un panākt šādu skolēnu pilnīgu integrāciju;

46.  pieprasa Eiropas skolu valdei īstenot ieteikumus attiecībā SEN, kuri izriet no 2009. gada pētījuma, ko veica Zviedrijas ekspertu grupa, un izstrādāt attiecīgu rīcības plānu;

47.  uzsver, ka ir jāizstrādā pienācīgi funkcionējoša sistēma, kas palīdzētu skolēniem ar invaliditāti integrēties Eiropas skolās (piemēram, īpaši sagatavotu skolotāju piedāvāta palīdzība), lai nodrošinātu šo skolēnu vecāku mobilitāti;

48.  konstatē, ka skolu valdes oficiāli paziņotais mācību pārtraukšanas rādītājs 2,7 % apmērā neatspoguļo ļoti atšķirīgos sekmju rezultātus Eiropas skolās, tostarp neparasti augsto mācību pārtraukšanas līmeni franču valodas nodaļā vairāku gadu garumā; prasa skolu valdei noskaidrot izglītības un finanšu jomā meklējamos cēloņus un sekas šādai neatbilstībai, kopējam mācību pārtraukšanas līmenim un to skolēnu joprojām augstajam līmenim, kuri paliek uz otru gadu;

49.  atkārtoti aicina Eiropas skolu valdi meklēt risinājumus skolēniem, kuri pārtrauc mācības Eiropas vispārējās vidējās izglītības diploma iegūšanai, un izskatīt iespēju radīt Eiropas vidējās izglītības diplomam alternatīvu mācību beigšanas sertifikātu tiem skolēniem, kuri ir izvēlējušies iegūt profesionālo izglītību; uzskata, ka ir jāveic katra jauna sertifikāta ietekmes novērtējums un ir jānodrošina, ka tas palielina esošo kvalifikācijas ietvarstruktūru vērtību;

50.  atkārtoti apliecina, ka rūpes par skolēniem ar īpašām izglītības vajadzībām arī turpmāk ir uzskatāmas par prioritāti, jo īpaši tāpēc, ka Eiropas skolas šobrīd piedāvā iegūt tikai viena veida diplomu, un tādēļ to pienākums ir garantēt maksimālu atbalstu, lai pēc iespējas izvairītos no kļūdām izglītības procesā, skolēniem paliekot bez iespējas turpināt mācības, ja valodas vai citu iemeslu dēļ netiek nodrošināta piekļuve citām dalībvalsts mācību programmām uzņēmējvalstī;

o
o   o

51.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un Eiropas skolu valdei.

(1) OV L 212, 17.8.1994., 3. lpp. (2) OV C 193E, 17.8.2006., 333. lpp. (3) OV L 124, 27.4.2004., 1. lpp. (4) http://www.un.org/disabilities/documents/convention/convoptprot-f.pdf. (5) Dokuments 2011-02-D-39-fr-1. (6) COM(2010)0595.