Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2011/2085(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0324/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0324/2011

Debates :

PV 24/10/2011 - 18
CRE 24/10/2011 - 18

Balsojumi :

PV 25/10/2011 - 8.12
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0456

Pieņemtie teksti
PDF 364kWORD 65k
Otrdiena, 2011. gada 25. oktobris - Strasbūra
Pakalpojumu direktīvā paredzētais savstarpējās izvērtēšanas process
P7_TA(2011)0456A7-0324/2011

Eiropas Parlamenta 2011. gada 25. oktobra rezolūcija par Pakalpojumu direktīvā paredzēto savstarpējās izvērtēšanas procesu (2011/2085(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 9., 49. un 56. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Perspektīvā: funkcionālāks pakalpojumu vienotais tirgus ‐ pamatojoties uz rezultātiem, kas gūti Pakalpojumu direktīvā paredzētajā savstarpējās izvērtēšanas procesā” (COM(2011)0020), un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu “Par Pakalpojumu direktīvā paredzēto savstarpējās izvērtēšanas procesu” (SEC(2011)0102),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Akts par vienoto tirgu ‐ divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos” (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu” (COM(2010)0608),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 10. marta secinājumus par funkcionālāku pakalpojumu vienoto tirgu ‐ Pakalpojumu direktīvā paredzēto savstarpējās izvērtēšanas procesu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu(2),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par pārvaldību un partnerību vienotajā tirgū(3),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 15. februāra rezolūciju par Pakalpojumu direktīvas 2006/123/EK īstenošanu(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0324/2011),

A.  tā kā pakalpojumi joprojām veido tikai apmēram vienu piekto daļu no kopējās ES iekšējās tirdzniecības, taču vairāk nekā divas trešdaļas no ES IKP un nodarbinātības;

B.  tā kā darbības, uz ko attiecas Pakalpojumu direktīva, aptver apmēram 40 % no ES IKP un darba vietām, bet tā kā minētās darbības ir arī ļoti svarīgs līdz šim neizmantots potenciāls ekonomikas izaugsmei un darba vietu radīšanai Eiropas Savienībā, ņemot vērā to, ka iekšējā tirgū joprojām pastāv daudzi šķēršļi attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību;

C.  tā kā pakalpojumi veicina dalībvalstu tautsaimniecības attīstību, radot darba vietas, izaugsmi un inovācijas, un tā kā, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi, vajadzība pēc veiksmīgi funkcionējoša un integrēta iekšējā pakalpojumu tirgus tādējādi ir vēl lielāka, kas ir arī nosacījums ekonomikas atlabšanai;

D.  tā kā Pakalpojumu direktīva ir instruments Eiropas Savienības izaugsmei un tā kā tās pilnīga un pareiza īstenošana ir iekļauta stratēģijā “Eiropa 2020” un Vienotā tirgus aktā,

E.  tā kā laikus veikta un pareiza Pakalpojumu direktīvas transponēšana ir bijis izaicinājums dalībvalstu pārvaldēm, tā ir vajadzīgs un stingrs pamats administratīvās sadarbības attīstībai dalībvalstu starpā;

F.  tā kā Eiropas Komisijai saistībā ar izskatīšanas procesu ir ziņots par gandrīz 34 000 prasību,

Ievads

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Pakalpojumu direktīvā paredzēto savstarpējās izvērtēšanas procesu un atzīst to ievērojamo darbu, ko paveikusi Komisija un galvenokārt dalībvalstu pārvaldes iestādes, tostarp vietējās un reģionālās pārvaldes;

2.  uzsver, ka funkcionējošs vienotais pakalpojumu tirgus ir priekšnoteikums izaugsmes, nodarbinātības un inovācijas radīšanai Eiropā un Eiropas konkurētspējas saglabāšanai pasaules līmenī;

3.  norāda, ka nav pilnībā izmantots vienotā pakalpojumu tirgus kopējais potenciāls, ņemot vērā, ka dalībvalstīs tirgus ierobežojumu dēļ tikai neliela MVU daļa sniedz pārrobežu pakalpojumus;

4.  uzskata, ka pirmā prioritāte, lai izveidotu vienotu pakalpojumu tirgu, ir Pakalpojumu direktīvas pilnīga īstenošana visās dalībvalstīs un darbspējīgu vienoto kontaktpunktu izveide;

5.  tādēļ aicina apsvērt informācijas nodrošināšanu vienotajos kontaktpunktos gan angļu, gan vietējā valodā, kas būtu ieguvums pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem no citām dalībvalstīm, un to, vai pakalpojumu sniedzēji un lietotāji varētu izmantot elektronisko parakstu;

6.  uzsver, ka savstarpējā izvērtēšana ir ļāvusi novērtēt pakalpojumu iekšējo tirgu pēc direktīvas īstenošanas, īpaši attiecībā uz 9., 15., un 16. panta prasībām.

Savstarpējā izvērtēšanas procesā gūtā pieredze

7.  norāda uz Pakalpojumu direktīvas 39. panta nenoteiktību, nosakot precīzus mērķus savstarpējam izvērtēšanas procesam; atzīmē, ka ieinteresēto pušu starpā bija dažāda izpratne un gaidas attiecībā uz tās mērķiem un rezultātiem;

8.  norāda, ka savstarpējā izvērtēšana tika organizēta pēc Pakalpojumu direktīvas noteikumu transponēšanas termiņa beigām; uzsver, ka Pakalpojumu direktīvas īstenošanu nevajadzētu jaukt ar savstarpējās izvērtēšanas īstenošanu;

9.  pauž nožēlu par kavēšanos īstenot Pakalpojumu direktīvu dažās dalībvalstīs un uzskata, ka tas ietekmēja savstarpējās izvērtēšanas procesu;

10.  uzskata, ka, lai gan savstarpējās izvērtēšanas procesa grafiks bija saspringts, tas palīdzēja uzturēt virzību pēc šīs direktīvas īstenošanas;

11.  uzskata, ka savstarpējās izvērtēšanas process ir izrādījies noderīgs pasākums, jo ļāva Eiropas Komisijai un dalībvalstīm labāk izprast katrā dalībvalstī vēl pastāvošos šķēršļus un situāciju; atzīmē, ka šis process ļāva dalībvalstīm saņemt atsauksmes par savu politikas izvēli un palīdzēja veicināt labāko praksi, kā arī palielināja īstenošanas rezultātu pārredzamību;

12.  aicina dalībvalstis un Komisiju sākt dialogu par pieļaujamiem un nepieļaujamiem šķēršļiem;

13.  uzskata, ka savstarpējās izvērtēšanas process bija izšķirīgs, lai precizētu konkrētas neskaidrības, kas joprojām valda saistībā ar pakalpojumu sniegšanu valsts un pārrobežu līmenī, piemēram, profesionālās kvalifikācijas savstarpēja atzīšana un apdrošināšanas pienākums attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem; uzsver to, ka šis process galu galā palīdzēja novērtēt, vai katrā dalībvalstī īstenošanas pasākumi tika veikti saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu;

14.  uzsver “kopu diskusijas” kā galveno savstarpējās izvērtēšanas elementu; atzinīgi vērtē sadarbības un savstarpējās uzticības garu, kas valdīja diskusiju laikā;

15.  uzskata, ka savstarpējās izvērtēšanas īstenošana ir veicinājusi “Eiropas gara” attīstību valsts pārvaldes iestādēs un ļāvusi dalībvalstu pārvaldes iestādēm labāk iepazīt citai citu; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka savstarpējās izvērtēšanas procesā gūtās zināšanas un pieredze tiek saglabāta un izmantota pakalpojumu vienotā tirgus uzlabošanai;

16.  norāda, ka ieinteresēto pušu iesaistīšana savstarpējās izvērtēšanas procesā bija ierobežota; apliecina, ka zināma konfidencialitāte bija svarīgs nosacījums, lai radītu savstarpēju uzticību starp dalībvalstīm; tomēr pauž nožēlu, ka ieinteresētajām pusēm netika regulāri sniegta atgriezeniskā saite par procesu;

17.  apzinās administratīvās izmaksas, ko radīja šis savstarpējās izvērtēšanas process, īpaši tajās dalībvalstīs, kur šajā procesā bija iesaistītas reģionālā līmeņa iestādes;

Rezultāti un turpmākie pasākumi iekšējā pakalpojumu tirgus darbības uzlabošanai

18.  uzskata, ka Pakalpojumu direktīvā paredzētais savstarpējās izvērtēšanas process ir svarīgs instruments, lai noteiktu turpmākās iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot iekšējā pakalpojumu tirgus darbību; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ierosinājusi virkni pasākumu, lai turpinātu attīstīs impulsu, kas gūts īstenošanas laikā un savstarpējās izvērtēšanas posmos;

19.  mudina Komisiju arī turpmāk informēt Parlamentu par panākumiem un rezultātiem dialogā ar dalībvalstīm par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu; aicina Komisiju nepieciešamības gadījumā veikt papildu izpildes pasākumus;

20.  ar nepacietību gaida izziņotā ekonomiskā novērtējuma par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu un tās ietekmi uz pakalpojumu tirgus darbību rezultātus; pauž cerību, ka minētais novērtējums ļaus noteikt direktīvas patieso ietekmi uz ekonomisko darbību un nodarbinātību; aicina Komisiju šā uzdevuma veikšanas laikā nodrošināt maksimālu pārredzamību un iesniegt Parlamentam iegūtos datus, tiklīdz tie būs pieejami;

21.  atzinīgi vērtē iekšējā tirgus veiktspējas pārbaudes iniciatīvu un pauž cerību, ka šis pasākums būtiski uzlabos praktisko izpratni par to, kā tiek piemēroti dažādi ES tiesību akti un kā tie mijiedarbojas reālajā dzīvē; uzskata, ka veiktspējas pārbaude būtu jāveic, ņemot vērā vienotā tirgus lietotāju viedokli;

22.  aicina Komisiju veiktspējas pārbaudes iniciatīvā cieši iesaistīt Eiropas Parlamentu;

23.   prasa novērst atlikušos regulatīvos šķēršļus, piemēram, nosacījumus par rezervētajām darbībām, apdrošināšanas pienākumu, prasības attiecībā uz juridisko formu un kapitāla īpašumtiesībām; aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst tam, lai atceltu nepamatotas vai nesamērīgas prasības, tādējādi nodrošinot vienmērīgu vienotā tirgus darbību;

24.  pauž nožēlu, ka agrāk nav veikti pasākumi jomās, attiecībā uz kurām jau sen zināms, ka tajās pastāv problēmas;

25.  pauž nožēlu, ka Komisija nav noteikusi kritērijus, kā izraudzīties konkrētus prasību veidus attiecībā uz mērķtiecīgām darbībām; aicina Komisiju paskaidrot, kāpēc citas Pakalpojumu direktīvas 15. pantā minētās prasības, piemēram, prasības par minimālo darbinieku skaitu un fiksētiem minimāliem vai maksimāliem tarifiem, netika uzskatītas par tikpat svarīgām kā tās, kas izvirzītas Komisijas paziņojumā;

26.  aicina Komisiju apkopot un sniegt informāciju, kvantitatīvi nosakot ietekmi, ko rada dažādās spēkā vēl esošās prasības, kuras, ja tiktu atceltas, uzlabotu vienotā pakalpojumu tirgus darbību; aicina Komisiju koncentrēt savas mērķtiecīgās darbības uz tām prasībām, kuras, ja tiktu atceltas, varētu radīt vislielāko pievienoto vērtību vienotā pakalpojumu tirgus darbībai saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas 1. pantu; turklāt aicina Komisiju savā darbā uzmanību pievērst nozarēm un profesijām ar augstu izaugsmes potenciālu pārrobežu pakalpojumu sniegšanā;

27.  aicina Komisiju turpināt un pastiprināt darbu ar katru dalībvalsti atsevišķi, lai panāktu Pakalpojumu direktīvas pilnīgu un pareizu transponēšanu un īstenošanu visās dalībvalstīs;

28.  uzskata, ka joprojām pastāv daudzi šķēršļi dalībvalstu līmenī, kas jo īpaši palēnina attīstību uzņēmumu savstarpējo profesionālo pakalpojumu sniegšanas jomā; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai jaunās un atlikušās prasības būtu vajadzīgas, proporcionālas un nebūtu diskriminējošas; aicina Komisiju aktīvāk sadarboties ar dalībvalstīm, lai ciešāk uzraudzītu attiecīgos valsts likumdošanas pasākumus saistībā ar Pakalpojumu direktīvas 15. panta īstenošanu un sniegtu par tiem pienācīgus paziņojumus;

29.  mudina Komisiju un dalībvalstis ciešāk sadarboties, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pareizi piemēro Pakalpojumu direktīvas 16. pantā noteikto principu par pakalpojumu sniegšanas brīvību; aicina Komisiju veikt visaptverošu novērtējumu par stāvokli Eiropas Savienībā pārrobežu pakalpojumu sniegšanas jomā, tostarp par iemesliem, kas izskaidro pieticīgos izaugsmes rādītājus šajā nozarē, un sniegt sīki izstrādātu pārskatu par to, cik efektīvi dalībvalstīs tiek veikta Pakalpojumu direktīvas 16. panta noteikumu īstenošana;

30.  uzsver vajadzību nodrošināt, ka tiesību akti tiek īstenoti saskaņotā veidā, kas ir nozīmīgi pakalpojumu sniegšanas darbībām, īstenošanā;

31.  mudina dalībvalstis nodrošināt pilnīgu un pareizu to Pakalpojumu direktīvas noteikumu īstenošanu, kas netika ietverti savstarpējās izvērtēšanas procesā, piemēram, attiecībā uz vienotajiem kontaktpunktiem, un aicina Komisiju nodrošināt attiecīgo noteikumu stingru ievērošanu;

32.  aicina Komisiju veikt rūpīgu un regulāru dalībvalstu vienoto kontaktpunktu darbības pārbaudi un novērtēšanu, jo tiem ir izšķiroša loma pakalpojumu sniedzējiem nepieciešamās aktuālās informācijas sniegšanā mūsdienīgā un lietotājdraudzīgā veidā;

33.  norāda, ka liela nozīme pakalpojumu sniedzēju, it īpaši MVU, nodrošināšanā ar iespēju pilnībā izmantot vienotā tirgus tiesības ir alternatīviem strīdu izšķiršanas un problēmu risināšanas mehānismiem, piemēram, Iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīklam SOLVIT; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā vērtēs šo instrumentu efektivitāti un ziņos par nepieciešamību pēc turpmākām konkrētām iniciatīvām;

34.  piekrīt Komisijas viedoklim, ka pakalpojumu sniedzējiem un arī pakalpojumu saņēmējiem ir jāpalīdz īstenot savas tiesības, un iesaka šā mērķa sasniegšanai izmantot jau esošos instrumentus, piemēram, SOLVIT;

Savstarpējas izvērtēšanas process kā instruments

35.  atkārtoti pauž atbalstu savstarpējās izvērtēšanas izmantošanai arī citās politikas jomās, ja tas nepieciešams; uzskata, ka savstarpējā izvērtēšana ir izrādījusies novatoriska un lietderīga un tā ir jāuzskata par instrumentu vienotā tirgus darbības uzlabošanai;

36.  tādēļ ierosina, ka nolūkā panākt vienotākus tiesību aktus, radīt labākas attiecības un savstarpējo sapratni dalībvalstu starpā un novērst “uzlabošanu”, jāapsver un vajadzības gadījumā jāievieš “vieglas ietekmes” savstarpējā izvērtēšana, lai savstarpēji izvērtētu politikas jomas, uz kurām attiecas “horizontālās” direktīvas, saskaņā ar kurām dalībvalstis ir saglabājušas ievērojamu rīcības brīvību;

37.  ierosina izmantot savstarpēju izvērtēšanu kā “elastīgu instrumentu” katrā gadījumā atsevišķi; iesaka mērķtiecīgi izvirzīt instrumenta iekļaušanu izraudzītajās “horizontāla” rakstura direktīvās, kas nozīmē daudzus transponēšanas pasākumus un sniedz plašu rīcības brīvību dalībvalstīm; turklāt ierosina mērķtiecīgi izmantot savstarpēju izvērtēšanu, jo tikai svarīgākie direktīvas noteikumi tiek pakļauti šai procedūrai;

38.  tomēr aicina Komisiju pirms citu direktīvu savstarpējās izvērtēšanas ierosināšanas skaidri noteikt savstarpējās izvērtēšanas mērķus un sasniedzamos rezultātus, lai šis process neradītu nevajadzīgu slogu izvērtēšanas iestādēm;

39.  uzskata, ka “kopu diskusijām” būtu jāpaliek par galveno savstarpējās izvērtēšanas procesa sastāvdaļu; uzskata, ka mērķtiecīgi izraudzīts, tomēr ierobežots skaits ekspertu, kuri piedalās kopu diskusijās, rada iespēju panākt efektivitāti un sasniegt rezultātus; uzskata, ka savstarpējā izvērtēšana ir jāattīsta tālāk kā procedūra labākās prakses un pieredzes politikas izstrādē apmaiņai dalībvalstu starpā un ka varētu precizēt Komisijas nozīmi attiecībā uz ieteikumu sniegšanu un procesa vadību, it īpaši šo kopu diskusiju laikā; uzskata, ka kopu sastāva veidošanā vienmēr jāņem vērā dalībvalstu cerības un iespējamā ietekme uz vienoto tirgu;

40.  aicina Komisiju palielināt pārredzamību, sniedzot Eiropas Parlamentam informāciju par dalībvalstu diskusiju saturu un virzību un regulāri sagatavojot ziņojumus visos savstarpējās izvērtēšanas posmos ar mērķi informēt visas ieinteresētās puses; aicina Komisiju darīt zināmus galvenos secinājumus, kas izdarīti kopu sanāksmēs un plenārsēdēs;

41.  norāda, ka atbilstības tabulām un savstarpējai izvērtēšanai ir atšķirīgi mērķi un tādēļ tie jāuzskata par atsevišķiem un nevis aizstājamiem politikas instrumentiem un ka tādējādi Eiropas tiesību aktu transponēšanā obligāti ir jāizmanto atbilstības tabulas;

o
o   o

42.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.
(2) OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0144.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0051.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika