Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2011. gada 11. maijs - Strasbūra
Norādes vai zīmes, pēc kurām identificē pārtikas produkta partiju ***I
 Dalībvalstu tiesību aktu tuvināšana attiecībā uz mērvienībām (kodificēta redakcija) ***I
 Mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamais trokšņu līmenis un izplūdes gāzu sistēma ***I
 Šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktori ***I
 Lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadības ierīces ***I
 Lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru bremžu iekārtas ***I
 Vadītāja pozīcija, kā arī durvis un logi lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros ***I
 Aizmugurē piemontētas aizsardzības apgāšanās aizsargkonstrukcijas šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem ***I
 Tabakas izstrādājumiem piemērotais akcīzes nodoklis *
 Apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtība un tehniskie dati *
 Tekstilmateriālu nosaukumi un ar tiem saistītā tekstilizstrādājumu marķēšana ***II
 Ārkārtas tirdzniecības pasākumi tām valstīm un teritorijām, kas piedalās vai ir saistītas ar ES asociācijas un stabilizācijas procesu ***I
 Radiofrekvenču spektra politika ***I
 Grozījumi Reglamentā saistībā ar kopējā pārredzamības reģistra izveidi
 Iestāžu nolīgums par kopēju pārredzamības reģistruu
 Finanšu iestāžu korporatīvā pārvaldība
 Brīvās tirdzniecības nolīgums ar Indiju
 ES un Japānas tirdzniecības attiecības
 Mežu gatavība klimata pārmaiņām
 Padomes gada ziņojums Parlamentam par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli 2009. gadā
 Kopējās drošības un aizsardzības politikas attīstība pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā
 ES kā globāla spēka nozīme daudzpusējās organizācijās

Norādes vai zīmes, pēc kurām identificē pārtikas produkta partiju ***I
PDF 271kWORD 35k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju (kodificēta versija) (COM(2010)0506 – C7-0285/2010 – 2010/0259(COD))
P7_TA(2011)0208A7-0095/2011

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0506),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0285/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 8. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 86. un 55. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0095/2011),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 11. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/.../ par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju (kodifikācija)

P7_TC1-COD(2010)0259


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2011/91/ES.)

(1) OV C 54, 19.2.2011., 34. lpp.
(2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.


Dalībvalstu tiesību aktu tuvināšana attiecībā uz mērvienībām (kodificēta redakcija) ***I
PDF 405kWORD 258k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Pielikums
Pielikums
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām (kodificēta redakcija) (COM(2010)0507 – C7-0287/2010 – 2010/0260(COD))
P7_TA(2011)0209A7-0089/2011

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0507),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0287/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 8. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 86. un 55. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0089/2011),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 11. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/.../ES par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām (Kodifikācija)

P7_TC1-COD(2010)0260


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Padomes 1979. gada 20. decembra Direktīva 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām(5) ir vairākas reizes būtiski grozīta(6). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē.

(2)  Mērvienības ir svarīgas visu mērinstrumentu izmantošanā, lai izteiktu mērījumus vai lieluma rādītājus. Mērvienības izmanto gandrīz visās cilvēku darbības jomās. Ir jānodrošina cik iespējams lielāka skaidrība to izmantošanā. Tāpēc ir jāizstrādā noteikumi to izmantošanai Savienībā saimnieciskiem, sabiedrības veselības aizsardzības, sabiedrības drošības vai administratīviem mērķiem.

(3)  Uz mērvienībām attiecas starptautiskas rezolūcijas, kas ir pieņemtas Ģenerālajā svaru un mēru konferencē (CGPM), kas izveidota ar Metra konvenciju, kas parakstīta Parīzē 1875. gada 20. maijā, kuras dalībnieces ir visas dalībvalstis. Šo rezolūciju rezultātā tika izveidota starptautiskā mērvienību sistēma (SI).

(4)  Starptautisko pārvadājumu nozarē ir noslēgtas starptautiskas konvencijas vai nolīgumi, kas ir saistoši Savienībai vai dalībvalstīm. Šīs konvencijas vai nolīgumi būtu jāievēro.

(5)  Ņemot vērā, ka tie ir konkrēti vietējā mēroga atbrīvojumi, ko vēl piemēro Apvienotajā Karalistē un Īrijā attiecībā uz mērvienībām, un kas skar nelielu skaitu preču un ka šo atbrīvojumu saglabāšana neradītu beztarifu barjeras tirdzniecībā, un ka tādējādi nav vajadzības šiem atbrīvojumiem noteikt beigu termiņu.

(6)  Dažas trešās valstis savā tirgū nepieņem produktus, kas apzīmēti tikai ar šajā direktīvā noteiktajām normatīvajos aktos paredzētajām mērvienībām. Uzņēmumi, kas eksportē savus produktus uz šīm valstīm, būs neizdevīgā stāvoklī, ja nebūs atļauti papildu rādītāji. Tādēļ būtu jāatļauj papildu rādītāji normatīvajos aktos neparedzētās mērvienībās.

(7)  Tāpat papildu rādītāji ļautu pakāpeniski un netraucēti ieviest jaunas metriskās mērvienības, kuras varētu tikt izstrādātas starptautiskā līmenī.

(8)  Sistemātiska papildu rādītāju piemērošana visiem mērinstrumentiem, tostarp medicīnas instrumentiem, tomēr ne vienmēr ir vēlama. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāvar pieprasīt, lai to teritorijā uz mērinstrumentiem lielumu rādījumiem būtu izmantota viena likumīga mērvienība.

(9)  Šī direktīva neietekmē tādu ražojumu turpmāku ražošanu, kas atrodas tirgū pirms Direktīvas 80/181/EEK piemērošanas datuma. Tā tomēr ietekmē tādu ražojumu un iekārtu laišanu tirgū un lietošanu, uz kuriem lielumu rādītājiem izmantotas mērvienības, kas vairs nav likumīgas mērvienības, ja šādi ražojumi un iekārtas ir vajadzīgas, lai papildinātu vai aizstātu šādu jau tirgū esošu ražojumu, iekārtu vai instrumentu detaļas vai daļas. Tāpēc dalībvalstīm ir jāļauj laist tirgū un lietot šādus ražojumus un iekārtas, lai papildinātu un aizstātu detaļas, pat tad, ja lielumu rādītājiem izmantotas mērvienības, kas vairs nav likumīgas mērvienības, lai varētu turpināt izmantot tirgū jau esošos ražojumus, iekārtas vai instrumentus.

(10)  Ar šo direktīvu, nosakot mērvienību saskaņotības pakāpi, veicina iekšējā tirgus netraucētu darbību. Šajā sakarā Komisijai ir jāpārrauga tirgus norises saistībā ar šo direktīvu un tās īstenošanu, īpaši attiecībā uz iespējamiem iekšējā tirgus darbības šķēršļiem un turpmāku saskaņošanu, kas vajadzīga šo šķēršļu pārvarēšanai.

(11)  Saistībā ar tās tirdzniecības attiecībām ar trešām valstīm, tostarp Transatlantisko ekonomikas padomi, Komisijai ir jāturpina pastiprināti veicināt to, lai trešo valstu tirgos atzītu ražojumus, kur marķējumā ir norādītas vienīgi SI mērvienības.

(12)  Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem to direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai, kā izklāstīts II pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šīs direktīvas nozīmē likumīgas mērvienības, kas jāizmanto lielumu izteikšanai, ir:

   a) I pielikuma I nodaļā uzskaitītās mērvienības;
   b) I pielikuma II nodaļā uzskaitītās mērvienības tikai tajās dalībvalstīs, kur apstiprinājums izdarīts 1973. gada 21. aprīlī.

2. pants

1.  Saistības, kas izriet no 1. panta, attiecas uz izmantotajiem mērinstrumentiem, mērvienībās izteiktajiem mērījumiem un lielumu rādītājiem.

2.  Šī direktīva neietekmē tādu mērvienību izmantošanu gaisa, jūras un dzelzceļu satiksmē, kas nav kā obligātas noteiktas šajā direktīvā, bet kas ir noteiktas starptautiskās konvencijās vai nolīgumos, kas ir saistoši Savienībai vai dalībvalstīm.

3. pants

1.  Šajā direktīvā “papildu rādītājs” ir viens vai vairāki lieluma rādītāji, kas izteikti mērvienībās, kuras nav iekļautas I pielikuma I nodaļā, un ko pievieno lieluma rādītājam, kas ir izteikts ar minētajā I nodaļā ietvertu mērvienību.

2.  Papildu rādītāju izmantošana ir atļauta.

Dalībvalstis tomēr var pieprasīt, lai uz mērinstrumentiem lielumu rādījumiem būtu izmantota tikai viena likumīgā mērvienība.

3.  Rādītājs, kas izteikts kādā no I pielikuma I nodaļā uzskaitītajām mērvienībām, ir noteicošais. Cita starpā rādītājus, kas ir izteikti mērvienībās, kuras nav uzskaitītas I nodaļā, izsaka rakstzīmēs, kuras nav lielākas par rakstzīmēm, ar kādām izteikti rādītāji I pielikuma I nodaļā uzskaitītajās vienībās.

4. pants

Mērvienības, kas nav likumīgas vai vairs nav likumīgas, atļauj izmantot:

   a) ražojumiem un iekārtām, kas jau laistas tirgū un/vai lietošanā 1979. gada 20. decembrī;
   b) ražojumu un iekārtu detaļām un daļām, kas vajadzīgas, lai papildinātu vai aizstātu a) punktā minēto ražojumu un iekārtu detaļas vai daļas.

Mērinstrumentu rādītāju ierīcēm tomēr var prasīt likumīgu mērvienību izmantošanu.

5. pants

Šīs direktīvas īstenošanas jautājumus un jo īpaši jautājumu par papildu rādītājiem izskatīs vēlāk un vajadzības gadījumā paredzēs atbilstīgus pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/34/EK attiecībā uz kopīgiem noteikumiem, ko piemēro metroloģiskās kontroles mērinstrumentiem un metodēm (7), 17. pantā minēto procedūru.

6. pants

Komisija pārrauga tirgus norises saistībā ar šo direktīvu un tās īstenošanu attiecībā uz iekšējā tirgus netraucētu darbību un starptautisko tirdzniecību un līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par šīm norisēm, kas vajadzības gadījumā papildināts ar priekšlikumiem.

7. pants

Dalībvalstis nodrošina to, ka pietiekami drīz, lai Komisija varētu iesniegt savas piebildes, to informē par visiem normatīvo un administratīvo aktu projektiem, ko tās gatavojas pieņemt jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

8. pants

Direktīvu 80/181/EEK, kā tā grozīta ar direktīvām, kas uzskaitītas II pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai, kā izklāstīts II pielikuma B daļā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas III pielikumā.

9. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

10. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

..,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

I NODAĻA

1. PANTA a)PUNKTĀ MINĒTĀS LIKUMĪGĀS MĒRVIENĪBAS

1.  SI MĒRVIENĪBAS UN TO DAUDZKĀRTŅI UN DAĻAS

1.1.  SI pamatvienības

Lielums

Mērvienība

Nosaukums

Simbols

Garums

metrs

m

Masa

kilograms

kg

Laiks

sekunde

s

Elektriskās strāvas stiprums

ampērs

A

Termodinamiskā temperatūra

kelvins

K

Vielas daudzums

mols

mol

Gaismas stiprums

kandela

cd

SI pamatvienību definīcijas:

Garuma mērvienība

Metrs ir gaismas veiktais ceļš vakuumā 1/299 792 458 sekundēs.

(Septiņpadsmitā CGPM ‐1983. g. ‐ 1. rezolūcija).

Masas mērvienība

Kilograms ir masas mērvienība; tas ir vienāds ar starptautiskā kilograma prototipa masu.

(Trešā CGPM ‐1901. g. ‐ konferences ziņojuma 70. lpp.).

Laika mērvienība

Sekunde ir laiks, kas vienāds ar 9 192 631 770 periodiem starojumam, kurš atbilst cēzija-133 atoma pārejai starp pamatstāvokļa diviem hipersīkstruktūras līmeņiem.

(Trīspadsmitā CGPM (1967. gads), 1. rezolūcija).

Elektriskās strāvas stipruma mērvienība

Ampērs ir tāda pastāvīga strāva, kas, plūstot divos taisnos paralēlos vadītājos ar bezgalīgu garumu un bezgalīgi mazu apaļu šķēlumu, kuri ir novietoti 1 metra attāluma vakuumā, rada starp šiem vadītājiem mijiedarbības spēku, kas ir vienāds ar 2 x 10-7 ņūtoniem uz garuma metru.

(Starptautiskā svaru un mēru komiteja (CIPM) (1946. gads), 2. rezolūcija, kas apstiprināta devītajā CGPM (1948. gads)).

Termodinamiskās temperatūras mērvienība

Kelvins, termodinamiskās temperatūras mērvienība, ir ūdens trīskāršā punkta termodinamiskās temperatūras 1/273,16 daļa.

Definīcijā minētā ūdens izotopiskais sastāvs atbilst šādām vielu daudzuma proporcijām: 0,00015576 moli 2H uz molu 1H, 0,0003799 moli 17O uz molu 16O un 0,0020052 moli 18O uz molu 16O.

(Trīspadsmitā CGPM ‐ 1967. gads ‐ 4. rezolūcija un Divdesmit trešā CGPM ‐ 2007. gads ‐ 10. rezolūcija).

Vielas daudzuma mērvienība

Mols ir vielas daudzums sistēmā, kurā ir tik daudz mikrodaļiņu, cik atomu ir 0,012 kilogramos oglekļa-12.

Lietojot molu, ir jākonkretizē mikrodaļiņas – atomi, molekulas, joni, elektroni, citas daļiņas vai šādu daļiņu noteiktas grupas.

(Četrpadsmitā CGPM (1971. gads), 3. rezolūcija).

Gaismas stipruma mērvienība

Kandela ir gaismas stiprums noteiktā virzienā no avota, kas emitē monohromatiskus starus ar 540 × 1012 hercu frekvenci un kura jauda attiecīgajā virzienā ir 1/683 vata steradiānā.

(Sešpadsmitā CGPM (1979. gads), 3. rezolūcija).

1.1.1.  SI atvasinātās temperatūras mērvienības īpašais nosaukums un simbols, lai izteiktu temperatūru pēc Celsija. 

Lielums

Mērvienība

Nosaukums

Simbols

Temperatūra pēc Celsija

Celsija grāds

°C

Celsija temperatūru t definē kā starpību t = T – T0 starp divām termodinamiskām temperatūrām T un T0, kur T0 = 273,15 K. Temperatūru intervālu vai starpību var izteikt kelvinos vai Celsija grādos. Mērvienība “Celsija grāds” ir vienāda ar mērvienību “kelvins”.

1.2.  SI atvasinātās mērvienības

1.2.1.  Vispārējais noteikums par SI atvasinātajām mērvienībām

Mērvienības, kas ir loģiski atvasinātas no SI pamatvienībām, izsaka ar algebrisku izteiksmi kā SI pamatvienību pakāpes reizinājumu ar skaitlisku reizinātāju, kas ir vienāds ar 1.

1.2.2.  SI atvasinātās mērvienības nosaukumi un simboli

Lielums

Mērvienība

Izteiksme

Nosaukums

Simbols

Citās SI mērvienībās

SI pamatvienībās vai SI papildvienībās

Plaknes leņķis

radiāns

rad

m · m−1

Telpas leņķis

steradināns

sr

m2 · m−2

Frekvence

hercs

Hz

s–1

Spēks

ņūtons

N

m · kg · s–2

Spiediens, mehāniskais spriegums

paskāls

Pa

N · m–2

m–1 · kg · s–2

Enerģija, darbs; siltuma daudzums

džouls

J

N · m

m2 · kg · s–2

Jauda1, enerģijas plūsma

vats

W

J · s–1

m2 · kg · s–3

Elektrības daudzums, elektriskais lādiņš

kulons

C

s · A

Elektriskais potenciāls, potenciālu starpība (spriegums), elektrodzinējspēks

volts

V

W· A–1

m2 · kg · s –3A–1

Elektriskā pretestība

oms

Ω

V · A–1

m2 · kg · s –3 · A–2

Elektrovadītspēja

sīmenss

S

A · V–1

m–2 · kg–1 · s3 · A2

Elektriskā kapacitāte

farads

F

C · V–1

m–2 · kg–1 · s4 · A2

Magnētiskā plūsma

vēbers

Wb

V · s

m2 · kg · s–2 · A–1

Magnētiskā indukcija

tesla

T

Wb · m–2

kg · s–2 · A–1

Induktivitāte

henrijs

H

Wb · A–1

m2 · kg · s –2 ·A–2

Gaismas plūsma

lūmens

lm

cd · sr

cd

Apgaismojums

lukss

lx

lm · m–2

m–2 · cd

Radioaktivitāte (jonizējošais starojums)

bekerels

Bq

s–1

Absorbētā doza, vielā atbrīvotā kinētiskā enerģija, absorbētās dozas rādītājs

grejs

Gy

J · kg–1

m2 · s–2

Ekvivalentā doza

zīverts

Sv

J · kg–1

m2 · s–2

Katalītiskā aktivitāte

katals

kat

mol · s –1

(1) Īpašie jaudas mērvienības nosaukumi: voltampērs (simbols “V·A”), ko izmanto, lai izteiktu šķietamo maiņstrāvas jaudu, un vars (simbols “var”), ko izmanto, lai izteiktu reaktīvo elektrisko jaudu. Simbols “var” nav iekļauts CGPM rezolūcijās.

Mērvienības, kas ir atvasinātas no SI pamatvienībām, var izteikt ar I nodaļā uzskaitītajām mērvienībām.

Jo īpaši SI atvasinātās mērvienības var izteikt ar īpašiem nosaukumiem un simboliem, kas minēti iepriekš tabulā; piemēram, dinamiskās viskozitātes SI mērvienību var izteikt kā m–1 · kg · s–1 vai N · s · m–2 vai Pa · s.

1.3.  Priedēkļi un to simboli dažu daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai

Pakāpes rādītājs

Priedēklis

Simbols

1024

jota

Y

1021

zeta

Z

1018

eksa

E

1015

peta

P

1012

tera

T

109

giga

G

106

mega

M

103

kilo

k

102

hekto

h

101

deka

da

10-1

deci

d

10-2

centi

c

10-3

mili

m

10-6

mikro

μ

10-9

nano

n

10-12

piko

p

10-15

femto

f

10-18

ato

a

10-21

zepto

z

10-24

jokto

y

Masas mērvienības decimāldaudzkārtņu un decimāldaļu nosaukumus un simbolus veido, pievienojot priedēkli vārdam “grams” un tā simbolu simbolam “g”.

Ja atvasinātu mērvienību izsaka kā daļskaitli, tās daudzkārtņus un daļas var apzīmēt, pievienojot priedēkli vienībām skaitītājā vai saucējā, vai šajās abās daļās.

Nedrīkst izmantot saliktus priedēkļus, tas ir, priedēkļus, ko veido, saliekot kopā vairākus iepriekšminētos priedēkļus.

1.4.  SI mērvienību decimāldaudzkārtņu un decimāldaļu atļautie īpašie nosaukumi un simboli

Lielums

Mērvienība

Nosaukums

Simbols

Vērtība

Tilpums

litrs

l vai L(1)

1 l = 1 dm3 = 10–3 m3

Masa

tonna

t

1 t = 1 Mg = 103 kg

Spiediens, mehāniskais spriegums

bārs

bar(2)

1 bar = 105 Pa

(1) Litra vienībai var izmantot abus simbolus “l” un “L”. (Sešpadsmitā CGPM ‐ 1979. gads ‐ 5. rezolūcija).

(2) Vienība ir minēta Starptautiskā svaru un mēru biroja (BIPM) brošūrā starp vienībām, ko var atļaut uz laiku.

Piezīme:

1.3. punktā uzskaitītos priedēkļus un to simbolus var izmantot saistībā ar 1.4. tabulā esošajām vienībām un simboliem.

2.  VIENĪBAS, KAS IR DEFINĒTAS, PAMATOJOTIES UZ SI MĒRVIENĪBĀM, TAČU NAV TO DECIMĀLDAUDZKĀRTŅI VAI DECIMĀLDAĻAS

Lielums

Mērvienība

Nosaukums

Simbols

Vērtība

Plaknes leņķis

apgrieziens*(1)(a)

1 apgrieziens = 2 π rad

metriskais grāds* vai gons*

gon*

1 gon = π/200 rad

grāds

°

1° = π/180 rad

leņķa minūte

1' = π/10 800 rad

leņķa sekunde

1“” = π/648 000 rad

Laiks

minūte

min

1 min = 60 s

stunda

h

1 h = 3 600 s

diennakts

d

1 d = 86 400 s

(1) Rakstzīme (*) aiz vienības nosaukuma vai simbola norāda, ka tas neparādās CGPM, CIPM vai BIPM sastādītajos sarakstos. Tas attiecas uz visu šo pielikumu.

(a) Nav starptautiska simbola.

Piezīme:

1.3. punktā minētos priedēkļus var izmantot saistībā ar nosaukumiem “(metriskais) grāds” vai “gons” un simbolu “gon”.

3.  AR SI IZMANTOJAMĀS MĒRVIENĪBAS, KURU SI LIELUMI IR IEGŪTI EKSPERIMENTĀLI

Lielums

Simbols

Mērvienība

Nosaukums

Definīcija

Enerģija

elektronvolts

eV

Elektronvolts ir kinētiskā enerģija, ko iegūst elektrons, vakuumā izejot cauri potenciālu starpībai 1 V.

Masa

unificētā atommasas mērvienība

u

Unificētā atommasas mērvienība ir 12C nuklīda atoma masas viena divpadsmitā daļa.

Piezīme:

1.3. punktā uzskaitītos priedēkļus un to simbolus var izmantot kopā ar šīm divām mērvienībām un to simboliem.

4.  MĒRVIENĪBAS UN MĒRVIENĪBU NOSAUKUMI, KO ATĻAUTS IZMANTOT TIKAI ĪPAŠĀS NOZARĒS

Lielums

Mērvienība

Nosaukums

Simbols

Vērtība

Optisko sistēmu optiskais stiprums

dioptrija*

1 dioptrija = 1 m–1

Dārgakmeņu masa

metriskais karāts

1 metriskais karāts = 2 · 10–4 kg

Lauksaimniecības zemes un apbūves gabalu platība

Ārs

a

1 a = 102 m2

Tekstilšķiedru un pavedienu garuma vienības masa

tekss*

tex*

1 tex = 10–6 kg · m–1

Asinsspiediens un citu ķermeņa šķidrumu spiediens

dzīvsudraba staba milimetrs

mm Hg*

1 mm Hg = 133,322 Pa

Efektīvais šķēlums

barns

b

1 b = 10−28 m2

Piezīme:

1.3. punktā minētos priedēkļus un to apzīmējumus var lietot saistībā ar iepriekš minētajām mērvienībām un apzīmējumiem, izņemot dzīvsudraba staba milimetru un tā apzīmējumu. Tomēr skaitlis 102a tiek saukts par “hektāru”. 

5.  SALIKTAS MĒRVIENĪBAS

Kombinējot I nodaļā uzskaitītās mērvienības, veido saliktas mērvienības.

II NODAĻA

LIKUMĪGĀS MĒRVIENĪBAS, KURAS MINĒTAS 1. PANTA b) PUNKTĀ UN KURU IZMANTOŠANA ATĻAUTA TIKAI ĪPAŠOS GADĪJUMOS

Piemērošanas joma

Vienība

Nosaukums

Aptuvena vērtība

Apzīmējums

Ceļa satiksmes zīmes, attāluma un ātruma mērvienības

jūdze

1 mile =

1 609 m

mile

jards

1 yd =

0,9144 m

yd

pēda

1 ft =

0,3048 m

ft

colla

1 in =

2,54 x 10-2 m

in

Alus, sidra liešana mucās; piens vairākkārtēji izmantojamos traukos

pinte

1 pt =

0,5683 x 10-3 m3

pt

Darījumi ar dārgmetāliem

trojas unce

1 oz tr =

31,10 x 10-3 kg

oz tr

Šajā nodaļā norādītās mērvienības var apvienot savstarpēji vai ar I nodaļā norādītajām mērvienībām, lai veidotu saliktas mērvienības

II PIELIKUMS

A daļa

Atceltā direktīva ar sekojošo grozījumu sarakstu

(minēta 8. pantā)

Padomes Direktīva 80/181/EEK

(OV L 39, 15.2.1980., 40. lpp.)

Padomes Direktīva 85/1/EEK

(OV L 2, 3.1.1985., 11. lpp.)

Padomes Direktīva 89/617/EEK

(OV L 357, 7.12.1989., 28. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/103/EK

(OV L 34, 9.2.2000., 17. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/3/EK

(OV L 114, 7.5.2009., 10. lpp.)

B daļa

Termiņu uzskaitījums transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai

(minēts 8. pantā)

Direktīva

Termiņš transponēšanai

Piemērošanas datums

80/181/EEK

1981. gada 30. jūnijs

1981. gada 1. oktobris

85/1/EEK

1985. gada 1. jūlijs

89/617/EEK

1991. gada 30. novembris

1999/103/EK

2001. gada 8. februāris

2009/3/EK

2009. gada 31. decembris

2010. gada 1. janvāris

III PIELIKUMS

Atbilstības Tabula

Direktīva 80/181/EEK

Šī direktīva

1. pants, a) un b) punkts

1. pants, a) un b) punkts

1. pants, c) un d) punkts

2. pants, a) punkts

2. pants, 1. punkts

2. pants, b) punkts

2. pants, 2. punkts

3. pants, 1. punkts

3. pants, 1. punkts

3. pants, 2. punkts

3. pants, 2. punkts, pirmā daļa

3. pants, 3. punkts

3. pants, 2. punkts, otrā daļa

3. pants, 4. punkts

3. pants, 3. punkts

4. pants, pirmā daļa, ievadteikums

4. pants, pirmā daļa, ievadteikums

4. pants, pirmā daļa, pirmais ievilkums

4. pants, pirmā daļa, a) punkts

4. pants, pirmā daļa, otrai ievilkums

4. pants, pirmā daļa, b) punkts

4. pants, otrā daļa

4. pants, otrā daļa

5. pants

6. pants

6.a pants

5. pants

6.b pants

6. pants

7. pants, a) punkts

7. pants, b) punkts

7. pants

8. pants

9. pants

8. pants

10. pants

Pielikums, I nodaļa, 1. – 1.2. punkts

I pielikums, I nodaļa, 1. – 1.2. punkts

Pielikums, I nodaļa, 1.2.2. punkts

I pielikums, I nodaļa, 1.2.1. punkts

Pielikums, I nodaļa, 1.2.3. punkts

I pielikums, I nodaļa, 1.2.2. punkts

Pielikums, I nodaļa, 1.3. – 5. punkts

I pielikums, I nodaļa, 1. 3. – 5. punkts

Pielikums II nodaļa

I pielikums, II nodaļa

Pielikums III un IV nodaļa

II pielikums

III pielikums

(1) OV C 54, 19.2.2011., 31. lpp.
(2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.
(3) OV C 54, 19.2.2011., 31. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija nostāja.
(5) OV L 39, 15.2.1980., 40. lpp.
(6) Skat. II pielikuma A daļu.
(7) OV L 106, 28.4.2009., 7. lpp.


Mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamais trokšņu līmenis un izplūdes gāzu sistēma ***I
PDF 357kWORD 86k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Teksts
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu (kodificēta versija) (COM(2010)0508 – C7-0288/2010 – 2010/0261(COD))
P7_TA(2011)0210A7-0093/2011

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0508),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0288/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 8. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 86. un 55. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0093/2011),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem..

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 11. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/.../ES par mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu (kodifikācija)

P7_TC1-COD(2010)0261


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Padomes Direktīva 70/157/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu(5) ir vairākas reizes būtiski grozīta(6). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)  Direktīva 70/157/EEK ir viena no atsevišķajām direktīvām par EK tipa apstiprināšanas sistēmu, kas noteikta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva)(7) un noteic tehniskos aprakstus par mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu. Šie tehniskie priekšraksti attiecas uz dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, lai EK tipa apstiprinājuma procedūra, kas paredzēta Direktīvā 2007/46/EK, varētu tikt piemērota attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipu. Tāpēc Direktīvā 2007/46/EK izklāstītos noteikumus attiecībā uz transportlīdzekļu sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām piemēro šai direktīvai.

(3)  Ir vēlams ņemt vērā tehniskās prasības, ko pieņēma ANO Eiropas Ekonomikas komisija (ANO/EEK) tās attiecīgajos noteikumos, kas ir pievienoti ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Nolīgumam vienotu tehnisko prasību apstiprināšanai riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu mehāniskajos transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām (Pārskatīts 1958. gada Līgums)(8).

(4)  Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem IV pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šajā direktīvā “transportlīdzeklis” ir jebkurš mehāniskais transportlīdzeklis ar virsbūvi vai bez tās, kas paredzēts lietošanai uz ceļiem, kam ir vismaz četri riteņi un maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 25 kilometrus stundā, izņemot transportlīdzekļus, kuri brauc pa sliedēm, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības traktorus un pārvietojamu tehniku.

2. pants

1.  Ja transportlīdzekļi vai izplūdes sistēmas atbilst šīs direktīvas prasībām, dalībvalstis, pamatojoties uz pieļaujamo trokšņu līmeni vai izplūdes sistēmu, nedrīkst:

   a) atteikt piešķirt EK vai valsts transportlīdzekļa tipa vai izplūdes sistēmas tipa apstiprinājumu; vai
   b) atteikt reģistrēt vai aizliegt pārdot transportlīdzekļus, sākt to ekspluatāciju vai lietošanu, vai aizliegt pārdot izplūdes sistēmas, vai sākt to ekspluatāciju.

2.  Ja šīs direktīvas netiek izpildītas, tad attiecībā uz transportlīdzekļa tipu vai izplūdes sistēmas tipu dalībvalstis:

   a) nepiešķir EK tipa apstiprinājumu; un 
   b) atsakās piešķirt valsts tipa apstiprinājumu.

3.  Neatkarīgi no 2. punkta, attiecībā uz rezerves daļām dalībvalstis turpina piešķirt EK tipa apstiprinājumu un atļaut izplūdes sistēmu pārdošanu vai ekspluatācijas sākšanu saskaņā ar tām Direktīvas 70/157/EEK redakcijām, kas bija pirms Komisijas Direktīvas 1999/101/EK (1999. gada 15. decembris) ar ko tehnikas attīstībai pielāgo padomes Direktīvu 70/157/EEK(9) grozījumu ieviešanas, ja šādas izplūdes sistēmas:

   a) paredzētas uzstādīšanai transportlīdzekļiem, ko jau izmanto; un 
   b) atbilst minētās direktīvas prasībām, kuras piemēroja, kad transportlīdzekļus reģistrēja pirmoreiz.

3. pants

Dalībvalsts, pamatojoties uz pieļaujamo trokšņu līmeni vai izplūdes sistēmu, nedrīkst atteikt piešķirt EK vai valsts tipa apstiprinājumu attiecībā uz izplūdes sistēmas sastāvdaļas tipu, ko uzskata par atsevišķu tehnisku vienību:

   a) ja transportlīdzeklis atbilst I pielikuma prasībām attiecībā uz trokšņu līmeni un izplūdes sistēmu;
   b) ja izplūdes sistēmas sastāvdaļa, ko uzskata par atsevišķu tehnisku vienību Direktīvas 2007/46/EK 3. panta 25. punkta nozīmē, atbilst šīs Direktīvas II pielikuma prasībām.

4. pants

1.  Dalībvalsts, pamatojoties uz pieļaujamo trokšņu līmeni vai izplūdes sistēmu, nedrīkst aizliegt laist tirgū izplūdes sistēmas sastāvdaļu, ko uzskata par atsevišķu tehnisku vienību Direktīvas 2007/46/EK 3. panta 25. punkta nozīmē, ja tās tipam piešķirts tipa apstiprinājums šīs direktīvas 3. panta nozīmē.

2.  Dalībvalstis aizliedz sākt ekspluatēt mehāniskos transportlīdzekļus, kam trokšņu līmenis vai izplūdes sistēma neatbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām.

5. pants

Grozījumus, kas ir vajadzīgi I, II un III pielikuma prasību pielāgošanai, lai ņemtu vērā tehnikas progresu, izņemot I pielikuma 2.1 un 2.2 punktā noteiktās prasības, pieņem saskaņā Direktīvas 2007/46/EK 40. panta 2. punktā minēto procedūru.

6. pants

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus tos galvenos savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

7. pants

Direktīvu 70/157/EEK, kā tā grozīta ar aktiem, kas minēti IV pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem IV pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas V pielikumā.

8. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

..,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

Pielikumu saraksts

I PIELIKUMS

Noteikumi par EK tipa apstiprinājumu attiecībā uz mehāniskā transportlīdzekļa tipa trokšņu līmeni

1. papildinājums: Informācijas dokuments

2. papildinājums: EK tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs

EK tipa apstiprinājuma sertifikāta papildpielikums

II PIELIKUMS

Administratīvi noteikumi izplūdes sistēmai kā atsevišķu tehnisku vienību EK tipa apstiprinājumam (rezerves izplūdes sistēmas) 

1. papildinājums: Informācijas dokuments

2. papildinājums: EK tipa apstiprinājuma sertifikā

paraugs

Papildpielikums EK tipa apstiprinājuma sertifikātam 

3. papildinājums: EK tipa apstiprinājuma zīmes paraugs

III PIELIKUMS

Tehniskās prasības

IV PIELIKUMS

A daļa, atceltā direktīva ar sekojošo grozījumu sarakstu / B daļa, termiņu uzskaitījums transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai

V PIELIKUMS 

Atbilstības tabula

(Pielikuma teksts šeit nav iekļauts tehnisku iemeslu dēļ. Šis teksts atrodams attiecīgajā Komisijas priekšlikumā (COM(2010)0508).

(1) OV C 54, 19.2.2011., 32. lpp.
(2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.
(3) OV C 54, 19.2.2011., 32. lpp.
(4) Eiropas Palamenta 2011. gada 11. maija nostāja.
(5) OV L 42, 23.2.1970., 16. lpp.
(6) Skat. IV pielikuma A daļu.
(7) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.
(8) Publicēts kā Padomes Lēmuma 97/836/EK I pielikums (OV L 346, 17.12.1997., 78. lpp.).
(9) OV L 334, 28.12.1999., 41. lpp.


Šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktori ***I
PDF 306kWORD 103k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Teksts
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām, kas piestiprinātas vadītāja sēdekļa priekšā (kodificēta versija) (COM(2010)0610 – C7-0340/2010 – 2010/0302(COD))
P7_TA(2011)0211A7-0098/2011

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0610),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0340/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 19. janvāra atzinumu(1)

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 86. un 55. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0098/2011),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 11. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/.../ES par šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām, kas piestiprinātas vadītāja sēdekļa priekšā (kodifikācija)

P7_TC1-COD(2010)0302


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc priekšlikuma nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Padomes Direktīva 87/402/EEK (1987. gada 25. jūnijs) par šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām, kas piestiprinātas vadītāja sēdekļa priekšā(5) ir vairākas reizes būtiski grozīta(6). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)  Direktīva 87/402/EEK ir viena no atsevišķajām direktīvām par Kopienas tipa apstiprināšanas sistēmu, kas paredzēta Padomes Direktīvā 74/150/EEK, kā tā aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/37/EK (2003. gada 26. maijs), kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK(7) un kas nosaka tehniskos priekšrakstus attiecībā uz lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukciju, kas piestiprinātas vadītāja sēdekļa priekšā, projektēšanu un izgatavošanu. Šie tehniskie priekšraksti attiecas uz dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, lai EK tipa apstiprinājuma procedūra, kas paredzēta Direktīvā 2003/37/EK, varētu tikt piemērota attiecībā uz katru traktora tipu. Līdz ar to, Direktīvā 2003/37/EK izklāstītos noteikumus, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, piemēro šai Direktīvai.

(3)  Šī direktīva nedrīkstētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem Direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos un tās piemērošanai, kā izklāstīts VIII pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUŠAS ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šī direktīva attiecas uz traktoriem, kas definēti Direktīvas 2003/37/EK 2. panta j) punktā un kam ir šādas īpašības:

   a) ne vairāk kā 600 mm klīrenss zem zemākajiem priekšējās un aizmugurējās ass punktiem, ieskaitot diferenciāli;
   b) fiksēts vai regulējams minimālais riteņu platums vienai asij mazāks nekā 1 150 mm, kam uzmontētas lielāka izmēra riepas. Pieņem, ka asij, kurai uzmontētas platākās riepas, riteņu platumu noregulē ne lielāku par 1 150 mm. Ir jābūt iespējai noregulēt otras ass riteņu platumu tā, lai šaurāko riepu ārējās malas nepārsniegtu otras ass riepu ārējās malas. Ja abas asis aprīkotas ar vienāda izmēra riteņiem un riepām, fiksētajam vai regulējamam riteņu platumam abām asīm jābūt mazākam par 1 150 mm;
   c) Masa, kas ir lielāka par 600 un nav lielāka par 3 000 kilogramiem, atbilstīgi traktora pašmasai, kas definēta Direktīvas 2003/37/EK I pielikuma A parauga 2.1. punktā, ieskaitot apgāšanās aizsargkonstrukciju, kas ierīkota saskaņā ar šo direktīvu, un lielākā izmēra riepām, kādas iesaka ražotājs.

2. pants

1.  Katra dalībvalsts izsniedz EK detaļas tipa apstiprinājumu jebkura veida apgāšanās aizsargkonstrukcijai un tās stiprinājumam pie traktora, kas atbilst uzbūves un testēšanas prasībām, kuras iekļautas I un II pielikumā.

2.  Dalībvalsts, kas ir izsniegusi EK detaļas tipa apstiprinājumu, veic vajadzīgos pasākumus, lai, ciktāl nepieciešams, noteiktu, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar kompetentām iestādēm citās dalībvalstīs, ka ražošanas paraugi atbilst apstiprinātajam tipam. Šādā noskaidrošanā ietilpst tikai pārbaudes uz vietas.

3. pants

Dalībvalstis katram apgāšanās aizsargkonstrukcijas tipam un tās stiprinājuma tipam pie traktora, kurus tās apstiprina saskaņā ar 2. pantu, izsniedz traktora vai apgāšanās aizsargkonstrukcijas ražotājam vai tā pilnvarotam pārstāvim EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi, kas atbilst IV pielikumā parādītajam paraugam.

Dalībvalstis veic visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu tādu zīmju lietošanu, kuru dēļ iespējams sajaukt apgāšanās aizsargkonstrukcijas, kurām piešķirts detaļas tipa apstiprinājums saskaņā ar 2. pantu, un citas ierīces.

4. pants

Dalībvalstis neaizliedz laist tirgū apgāšanās aizsargkonstrukcijas vai to stiprinājumus pie traktora tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar to uzbūvi, ja uz tiem ir EK detaļas tipa apstiprinājuma zīme.

Dalībvalsts tomēr var aizliegt laist tirgū tādas apgāšanās aizsargkonstrukcijas ar EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi, kuras neatbilst apstiprinātajam tipam.

Šī dalībvalsts nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par veiktajiem pasākumiem, norādot iemeslus tās lēmumam.

5. pants

Katras dalībvalsts kompetentās iestādes viena mēneša laikā nosūta pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm EK detaļas tipa apstiprinājuma sertifikātu kopijas, kuru paraugs ir sniegts V pielikumā un kuri sastādīti katram apgāšanās aizsargkonstrukcijas tipam, ko tās apstiprina vai atsakās apstiprināt.

6. pants

1.  Ja dalībvalsts, kas piešķīrusi EK detaļas tipa apstiprinājumu, konstatē, ka vairākas apgāšanās aizsargkonstrukcijas un to stiprinājumi pie traktora, kam ir viena un tā pati EK detaļas tipa apstiprinājuma zīme, neatbilst tipam, kuru tās ir apstiprinājušas, tā veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražošanas paraugi atbilst apstiprinātajam tipam.

Šīs dalībvalsts kompetentās iestādes paziņo pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm par veiktajiem pasākumiem, kas, ja neatbilstība ir nopietna un atkārtota, var ietvert EK detaļas tipa apstiprinājuma atsaukšanu.

Šīs iestādes veic tādus pašus pasākumus, ja citas dalībvalsts kompetentās iestādes tās informē par šādu neatbilstību.

2.  Dalībvalstu kompetentās iestādes viena mēneša laikā informē cita citu par jebkuru EK detaļas tipa apstiprinājuma anulēšanu un par šādu pasākumu iemesliem.

7. pants

Jebkurā lēmumā atteikt vai anulēt EK detaļas tipa apstiprinājumu apgāšanās aizsargkonstrukcijām un to stiprinājumiem pie traktora, vai aizliegt to laišanu tirgū vai to lietošanu, ja šāds lēmums pieņemts saskaņā ar šīs direktīvas īstenošanas noteikumiem, precīzi jānorāda iemesli, uz kuriem tas pamatots.

Par šādu lēmumu paziņo attiecīgajai pusei, kuru vienlaikus informē par tai pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem tiesību aktiem un par termiņiem, kas paredzēti šādu līdzekļu izmantošanai.

8. pants

1.  Attiecībā uz traktoriem, kuri atbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām, dalībvalstis nedrīkst:

   a) atteikt piešķirt traktoru EK tipa apstiprinājumu vai dalībvalsts tipa apstiprinājumu kādam traktoru tipam;
   b) aizliegt uzsākt traktoru ekspluatāciju.

2.  Dalībvalstis var atteikt dalībvalsts tipa apstiprinājumu tādam traktoru tipam, kas neatbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām.

9. pants

1.  Neviena dalībvalsts nedrīkst atteikt reģistrāciju vai aizliegt jebkura traktora pārdošanu vai lietošanu apgāšanās aizsargkonstrukcijas dēļ vai tās stiprinājuma pie traktora dēļ, ja uz tiem ir EK tipa apstiprinājuma zīme un ja ir ievērotas VI pielikumā paredzētās prasības.

Dalībvalstis tomēr var, ievērojot Līgumu, uzlikt ierobežojumus 1. pantā minēto traktoru lietošanai konkrētās jomās, ja to prasa drošības apsvērumi, ņemot vērā konkrētu teritoriju vai ražu īpašās iezīmes. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkuru šādu ierobežojumu pirms to īstenošanas un informē arī par to pieņemšanas iemesliem.

2.  Šī direktīva neietekmē dalībvalsts tiesības noteikt – pilnīgā saskaņā ar Līgumu – prasības, kuras tās uzskata par nepieciešamām, lai panāktu, ka darbinieki ir aizsargāti, kad lieto attiecīgos traktorus, ja vien tas nenozīmē, ka aizsargkonstrukcijas tiek pārveidotas tādā veidā, kas nav paredzēts šajā direktīvā.

10. pants

1.  Sakarā ar EK tipa apstiprinājumu jebkuru traktoru, uz kuru attiecas 1. pants, aprīko ar apgāšanās aizsargkonstrukciju.

2.  Konstrukcija, kas minēta 1. punktā, ja vien tā nav aizmugurē stiprinātā aizsargkonstrukcija, atbilst prasībām, kas izklāstītas šīs direktīvas I un II pielikumā vai Direktīvas 2009/57/EK(8), vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/75/EK(9) I līdz IV pielikumā.

11. pants

Grozījumus, kas nepieciešami, lai I līdz VII pielikuma prasības pielāgotu tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar Direktīvas 2003/37/EK 20. panta 3. punktā minēto procedūru.

12. pants

Dalībvalstis nosūta Komisijai to savu tiesību aktu galveno noteikumu tekstus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

13. pants

Direktīvu 87/402/EEK, kā tā grozīta ar aktiem, kas uzskaitīti VIII pielikuma, A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai, kā izklāstīts VIII pielikuma B daļā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas IX pielikumā.

14. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

15. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

..,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(Pielikuma teksts šeit nav iekļauts tehnisku iemeslu dēļ. Šis teksts atrodams attiecīgajā Komisijas priekšlikumā (COM(2010)0610).

(1) OV C 84, 17.3.2011., 54. lpp.
(2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.
(3) OV C 84, 17.3.2011., 54 lpp.
(4) Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija Nostāja.
(5) OV L 220, 8.8.1987., 1. lpp.
(6) Skat. VIII pielikuma A daļu.
(7) OV L 171, 9.7.2003., 1. lpp.
(8) OV L 261, 3.10.2009., 1. lpp.
(9) OV L 261, 3.10.2009., 40. lpp.


Lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadības ierīces ***I
PDF 294kWORD 51k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Teksts
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadības ierīču uzstādīšanu, izvietojumu, darbināšanu un apzīmēšanu (kodificēta versija) (COM(2010)0717 – C7-0404/2010 – 2010/0348(COD))
P7_TA(2011)0212A7-0090/2011

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0717),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0404/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 17. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 86. un 55. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0090/2011),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 11. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/.../ES par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadības ierīču uzstādīšanu, izvietojumu, darbināšanu un apzīmēšanu (kodifikācija)

P7_TC1-COD(2010)0348


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīva 86/415/EEK par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadības ierīču uzstādīšanu, izvietojumu, darbināšanu un apzīmēšanu(5) ir vairākas reizes būtiski grozīta(6). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)  Direktīva 86/415/EEK ir viena no atsevišķajām direktīvām par EK tipa apstiprināšanas sistēmu, kas paredzēta Padomes Direktīvā 74/150/EEK, kā tā aizstāta ar 2003. gada 26. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/37/EK, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK(7) un kas nosaka tehniskos priekšrakstus attiecībā uz lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoru projektēšanu un izgatavošanu, kas attiecas uz dažām sastāvdaļām un parametriem. Šie tehniskie priekšraksti attiecas uz dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, lai EK tipa apstiprinājuma procedūra, kas paredzēta Direktīvā 2003/37/EK, varētu tikt piemērota attiecībā uz katru traktora tipu. Līdz ar to, Direktīvā 2003/37/EK izklāstītos noteikumus, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, piemēro šai direktīvai. 

(3)  Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem VI pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1.  “Lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktori” nozīmē jebkuru mehānisko transportlīdzekli ar riteņiem vai kāpurķēdēm un kuram ir vismaz divas asis, kura galvenā funkcija ir tā vilces spēks un kurš ir speciāli veidots, lai vilktu, stumtu, pārvadātu vai darbinātu noteiktus darbarīkus, mehānismus vai piekabes, kas paredzētas izmantošanai lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Tas var būt aprīkots, lai pārvadātu kravu vai pasažierus.

2.  Šī direktīva attiecas vienīgi uz tiem 1. punktā definētajiem traktoriem, kuri ir aprīkoti ar pneimatiskām riepām un kuriem ir maksimālais projektētais ātrums no 6 līdz  40 km/h.

2. pants

Dalībvalsts nedrīkst atteikt piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu attiecībā uz traktoru vai atteikt reģistrēšanu, vai aizliegt tā pārdošanu, tā nodošanu ekspluatācijā vai lietošanu tāda iemesla dēļ, kas attiecas uz vadības ierīču uzstādīšanu, izvietojumu, darbināšanu un apzīmēšanu, ja šīs vadības ierīces atbilst prasībām, kādas noteiktas I, līdz IV pielikumā.

3. pants

Šī direktīva neietekmē dalībvalsts tiesības, pienācīgi ievērojot Līgumu, noteikt prasības, kādas tās uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu, ka darbinieki ir aizsargāti, lietojot attiecīgos traktorus, ja vien tas nenozīmē to, ka traktori tiek pārveidoti tādā veidā, kāds nav paredzēts šajā direktīvā.

4. pants

Jebkurus grozījumus, kas vajadzīgi, lai I līdz V pielikumu pielāgotu tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar procedūru, kāda minēta Direktīvas 2003/37/EK 20. panta 3. punktā.

5. pants

Dalībvalstis dara zināmus Komisijai galvenos to tiesību aktu noteikumus, kurus tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

6. pants

Direktīvu 86/415/EEK, kā tā grozīta ar direktīvām, kas minētas VI pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem VI pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas VII pielikumā.

7. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

..,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(Pielikuma teksts šeit nav iekļauts tehnisku iemeslu dēļ. Šis teksts atrodams attiecīgajā Komisijas priekšlikumā (COM(2010)0717).

(1) OV C 107, 6.4.2011., 74. lpp.
(2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.
(3) OV C 107, 6.4.2011., 74. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija Nostāja.
(5) OV L 240, 26.8.1986., 1. lpp.
(6) Skat. VI pielikuma A daļu.
(7) OV L 171, 9.7.2003., 1. lpp.


Lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru bremžu iekārtas ***I
PDF 297kWORD 53k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Teksts
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru bremžu iekārtām (kodificēta versija) (COM(2010)0729 – C7-0421/2010 – 2010/0349(COD))
P7_TA(2011)0213A7-0092/2011

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0729),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0421/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 16. februāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 86. un 55. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0092/2011),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 11. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/.../ES par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru bremžu iekārtām (Kodifikācija)

P7_TC1-COD(2010)0349


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114.  pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Padomes 1976. gada 6. aprīļa Direktīva 76/432/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru bremžu iekārtām(5) ir vairākas reizes būtiski grozīta(6). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)  Direktīva 76/432/EEK ir viena no atsevišķajām direktīvām par EK tipa apstiprināšanas sistēmu, kas paredzēta Padomes Direktīvā 74/150/EEK, kā tā aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/37/EK, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, un atceļ Direktīvu 74/150/EEK(7) un paredz tehniskās prasības par, bremžu iekārtām. Šie tehniskie priekšraksti attiecas uz dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, lai EK tipa apstiprinājuma procedūra, kas paredzēta Direktīvā 2003/37/EK, varētu tikt piemērota attiecībā uz katru traktora tipu. Līdz ar to, Direktīvā 2003/37/EK izklāstītos noteikumus, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, piemēro šai direktīvai. 

(3)  Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem VI pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1.  “Lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktors” ir jebkurš mehāniskais transportlīdzeklis, kam ir riteņi vai kāpurķēdes un vismaz divas asis un kura galvenā funkcija ir vilces spēka radīšana, un kurš ir īpaši projektēts, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu noteiktus lauksaimniecības vai mežsaimniecības darbarīkus, mehānismus vai piekabes. Tas var būt aprīkots kravu un pasažieru pārvadāšanai.

2.  Šī direktīva attiecas tikai uz tiem 1. punktā definētajiem traktoriem, kas aprīkoti ar pneimatiskajām riepām un kam ir maksimālais paredzētais ātrums starp 6 un 40 km/h.

2. pants

1.  Attiecībā uz traktoriem, kas atbilst šajā direktīvā minētajām prasībām dalībvalstis nedrīkst, atsaucoties uz bremžu iekārtām:

   a) atteikties piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu kādam traktoru tipam; vai
   b) atteikt traktoru reģistrāciju vai aizliegt pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā.

2.  Dalībvalstis var atteikties piešķirt valsts tipa apstiprinājumu, traktoru tipam, atsaucoties uz bremžu iekārtām, ja nav izpildītas šajā direktīvā izklāstītās prasības.

3. pants

Dalībvalstis nedrīkst aizliegt traktoru lietošanu, atsaucoties uz to bremžu iekārtu, ja šie traktori ir aprīkoti ar iekārtām, kas precizētas I līdz IV pielikumā, un ja šīs iekārtas atbilst tur noteiktajām prasībām.

4. pants

Dalībvalsts, kas traktoram ir piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu, veic pasākumus, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tā saņem informāciju par jebkuru I pielikuma 1.1. punktā minēto detaļu vai parametru modifikāciju. Minētās dalībvalsts kompetentās iestādes izlemj, vai modificētā tipa traktoriem būtu jāizdara jauni testi un par tiem jāsastāda jauns ziņojums. Ja minētajos testos konstatē neatbilstību šīs direktīvas prasībām, modifikāciju neapstiprina.

5. pants

Grozījumus, kas vajadzīgi, lai I līdz V pielikumu prasības pielāgotu tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar Direktīvas 2003/37/EK 20. panta 3. punktā minēto procedūru.

6. pants

Dalībvalstis paziņo Komisijai savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. 

7. pants

Direktīvu 76/432/EEK, kā tā grozīta ar direktīvām, kas minētas VI pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem VI pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas VII pielikumā.

8. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [...].

9. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(Pielikuma teksts šeit nav iekļauts tehnisku iemeslu dēļ. Šis teksts atrodams attiecīgajā Komisijas priekšlikumā (COM(2010)0729).

(1) OV C 107, 6.4.2011., 75. lpp.
(2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.
(3) OV C 107, 6.4.2011., 75. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija nostāja.
(5) OV L 122, 8.5.1976., 1. lpp.
(6) Skat. VI pielikuma A daļu.
(7) OV L 171, 9.7.2003., 1. lpp.


Vadītāja pozīcija, kā arī durvis un logi lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros ***I
PDF 296kWORD 51k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Teksts
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par darbības telpu, piekļuvi vadītāja pozīcijai, kā arī durvīm un logiem lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros (kodifikācija) (COM(2010)0746 – C7-0428/2010 – 2010/0358(COD))
P7_TA(2011)0214A7-0096/2011

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0746),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0428/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 16. februāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 86. un 55. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0096/2011),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 11. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/.../ES par darbības telpu, piekļuvi vadītāja pozīcijai, kā arī durvīm un logiem lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros (kodifikācija)

P7_TC1-COD(2010)0358


(Teksts attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Padomes 1980. gada 24. jūnija Direktīva 80/720/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbības telpu, piekļuvi vadītāja pozīcijai, kā arī durvīm un logiem lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros(5), ir vairākas reizes būtiski grozīta(6). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)  Direktīva 80/720/EEK ir viena no atsevišķajām direktīvām par Kopienas tipa apstiprināšanas sistēmu, kas paredzēta Padomes Direktīvā 74/150/EEK, kas aizvietota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/37/EK, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK(7), un kas nosaka tehniskos priekšrakstus attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru projektēšanu un izgatavošanu attiecībā uz piekļuvi vadītāja pozīcijai, kā arī durvīm un logiem. Šie tehniskie priekšraksti attiecas uz dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, lai EK tipa apstiprinājuma procedūra, kas paredzēta Direktīvā 2003/37/EK, varētu tikt piemērota attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipu. Līdz ar to, Direktīvā 2003/37/EK izklāstītos noteikumus, kas attiecas uz transportlīdzekļu sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, piemēro šai Direktīvai. 

(3)  Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem III pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1.  Šajā direktīvā “traktors” nozīmē traktoru, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/37/EK 2. panta j) punktā.

Šajā direktīvā piemēro traktoru kategorijas, kas definētas Direktīvas 2003/37/EK II pielikumā.

2.  Šī direktīva attiecas uz T1, T3 un T4 kategorijas traktoriem, kā tie definēti Direktīvas 2003/37/EK II pielikumā.

Šī direktīva neattiecas uz T4.3 kategorijas traktoriem, ja vadītāja sēdekļa indeksa punkts, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/144/EK(8) II pielikumā, ir vairāk nekā 100 mm no traktora gareniskās vidusplaknes.

2. pants

1.  Attiecībā uz traktoriem, kas atbilst I pielikuma prasībām, dalībvalstis nedrīkst atteikt piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu vai atteikt reģistrēšanu, vai aizliegt pārdošanu, laišanu ekspluatācijā vai lietošanu, atsaucoties uz:

   a) darbības telpu;
   b) piekļuvi vadītāja pozīcijai (iekāpšanas un izkāpšanas vietām);
   c) durvīm un logiem.

2.  Dalībvalstis var atteikt piešķirt valsts tipa apstiprinājumu tādam traktora tipam, kam darbības telpa, piekļuve vadītāja pozīcijai, durvis un logi neatbilst šīs direktīvas noteikumiem.

3. pants

Visus grozījumus, kas vajadzīgi, lai I pielikuma prasības pielāgotu tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar Direktīvas 2003/37/EK 20. panta 3. punktā minēto procedūru.

4. pants

Dalībvalstis Komisijai galvenos savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Direktīvu 80/720/EEK, kā tā grozīta ar direktīvām, kas minētas III pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem III pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas IV pielikumā.

6. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

..,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(Pielikuma teksts šeit nav iekļauts tehnisku iemeslu dēļ. Šis teksts atrodams attiecīgajā Komisijas priekšlikumā (COM(2010)0746).

(1) OV C 107, 6.4.2011., 76. lpp.
(2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.
(3) OV C 107, 6.4.2011., 76 lpp.
(4) Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija nostāja.
(5) OV L 194, 28.7.1980., 1. lpp.
(6) Skat. III pielikuma A daļu.
(7) OV L 171, 9.7.2003., 1. lpp.
(8) OV L 27, 30.1.2010., 33. lpp.


Aizmugurē piemontētas aizsardzības apgāšanās aizsargkonstrukcijas šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem ***I
PDF 308kWORD 94k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Teksts
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par aizmugurē piemontētām aizsardzības apgāšanās aizsargkonstrukcijām šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem (kodifikācija) (COM(2010)0510 – C7-0290/2010 – 2010/0264(COD))
P7_TA(2011)0215A7-0101/2011

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0510),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0290/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 8. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 86. un 55. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0101/2011),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 11. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/.../ES par aizmugurē piemontētām apgāšanās aizsargkonstrukcijām šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem (kodifikācija)

P7_TC1-COD(2010)0264


(Teksts attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc priekšlikuma nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Padomes Direktīva 86/298/EEK (1986. gada 26. maijs) par aizmugurē piemontētām aizsardzības apgāšanās aizsargkonstrukcijām šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem(5) ir vairākas reizes būtiski grozīta(6). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)  Direktīva 86/298/EEK ir viena no atsevišķajām direktīvām par EK tipa apstiprināšanas sistēmu, kas paredzēta Padomes Direktīvā 74/150/EEK, kā tā aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/37/EK (2003. gada 26. maijs), kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK(7) un kas nosaka tehniskos priekšrakstus attiecībā uz lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru aizmugurē montētu apgāšanās aizsargkonstrukciju projektēšanu un izgatavošanu. Šie tehniskie priekšraksti attiecas uz dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, lai EK tipa apstiprinājuma procedūra, kas paredzēta Direktīvā 2003/37/EK, varētu tikt piemērota attiecībā uz katru traktora tipu. Līdz ar to, Direktīvā 2003/37/EK izklāstītos noteikumus, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, piemēro šai Direktīvai. 

(3)  Šī direktīva neskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem Direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai, kā izklāstīts VII pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šo direktīvu piemēro traktoriem, kā tie definēti Direktīvas 2003/37/EK 2. panta j) punktā, kam ir šādi parametri:

   a) atstarpe līdz zemei, ko mēra no priekšējā vai pakaļējā tilta zemākajiem punktiem, pieļaujot atšķirības, nepārsniedz 600 mm;
   b) nemaināms vai regulējams minimālais attālums starp riteņiem, uz kuriem ir platākās riepas, mazāks par 1 150 mm, jo pieņem, ka to asi, uz kuras ir platākās riepas, noregulējot līdz maksimālajam 1 150 mm attālumam starp riteņiem, jābūt iespējai otru asi noregulēt tā, lai attālums starp šaurāko riepu ārmalām nepārsniedz attālumu starp platāko riepu ārmalām ; ja uz abām asīm ir vienāda izmēra riteņi un riepas, tad nemaināmajam vai regulējamam attālumam starp riteņiem uz abām asīm jābūt mazākam par 1 150 mm;
   c) masa ir lielāka par 600 kilogramiem un atbilst nenoslogota traktora masai, kā noteikts Direktīvas 2003/37/EK I pielikuma A parauga 2.1. punktā, ieskaitot apgāšanās aizsargkonstrukciju, kura piemontēta, ievērojot šo direktīvu, un lielākā izmēra riepas, ko ieteicis ražotājs.

2. pants

1.  Katra dalībvalstis piešķir EK detaļas tipa apstiprinājumu jebkura tipa apgāšanās aizsargkonstrukcijām un to stiprinājumam pie traktora, ja tie atbilst uzbūves un testu prasībām, kas noteiktas I un II pielikumā.

2.  Dalībvalsts, kas piešķīrusi EK detaļas tipa apstiprinājumu, ciktāl vajadzīgs un ja vajadzīgs, sadarbībā ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu, vai ražošanas paraugi atbilst apstiprinātajam tipam. Šīs pārbaudes veic tikai uz vietas.

3. pants

Dalībvalstis par katru apgāšanās aizsargkonstrukcijas tipu un tās stiprinājumu pie traktora, ko tās apstiprina saskaņā ar 2. pantu, traktora vai apgāšanās aizsargkonstrukcijas ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim izsniedz EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi, kas atbilst III pielikumā parādītajam paraugam.

Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu tādu zīmju lietošanu, kuru dēļ varētu sajaukt apgāšanās aizsargkonstrukcijas, kam saskaņā ar 2. pantu piešķirts detaļas tipa apstiprinājums, un citas ierīces.

4. pants

Dalībvalsts neaizliedz laist tirgū apgāšanās aizsargkonstrukcijas vai to stiprinājumu pie traktoriem, kuriem tās paredzētas, pamatojoties uz to uzbūvi, ja uz tām ir EK detaļas tipa apstiprinājuma zīme.

Tomēr dalībvalsts var aizliegt laist tirgū apgāšanās aizsargkonstrukcijas, uz kā ir EK detaļas tipa apstiprinājuma zīme, bet kas pastāvīgi neatbilst apstiprinātajam tipam.

Attiecīgā dalībvalsts, pamatojot savu lēmumu, tūlīt informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

5. pants

Katras dalībvalsts kompetentās iestādes mēneša laikā pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm nosūta EK detaļas tipa apstiprinājuma sertifikātu eksemplārus, kuru paraugs ir parādīts IV pielikumā un kuri ir aizpildīti par katru apgāšanās aizsargkonstrukcijas tipu, ko attiecīgā dalībvalsts apstiprinājusi vai kam tā ir atteikusi apstiprinājumu.

6. pants

1.  Ja dalībvalsts, kura piešķīrusi EK detaļas tipa apstiprinājumu, konstatē, ka vairākas apgāšanās aizsargkonstrukcijas un to stiprinājumi pie traktora, uz kuriem ir EK detaļas tipa apstiprinājuma zīme, neatbilst apstiprinātajam tipam, tā veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražošanas paraugi atbilst apstiprinātajam tipam.

Minētās dalībvalsts kompetentās iestādes informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes par veiktajiem pasākumiem, kuri vajadzības gadījumā, ja konstatē būtisku un atkārtotu neatbilstību, var ietvert EK detaļas tipa apstiprinājuma anulēšanu.

Šīs iestādes veic tādus pašus pasākumus, ja citas dalībvalsts kompetentās iestādes tās informē par šādu neatbilstību.

2.  Dalībvalstu kompetentās iestādes mēneša laikā informē cita citu par jebkuru EK detaļas tipa apstiprinājuma anulēšanu, to pamatojot.

7. pants

Jebkurā lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar šīs direktīvas īstenošanas noteikumiem, atteikt vai anulēt apgāšanās aizsargkonstrukciju un to stiprinājuma pie traktora EK detaļas tipa apstiprinājumu vai aizliegtu tos laist tirgū, vai lietot, iekļauj sīki izstrādātu pamatojumu.

Par šādiem lēmumiem paziņo attiecīgajai pusei, to vienlaikus informējot par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko tā var izmantot saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem tiesību aktiem, un šo tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas termiņiem.

8. pants

1.  Attiecībā uz traktoriem, kuri atbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām, dalībvalstis nedrīkst:

   a) kādam traktoru tipam atteikties piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu;
   b) aizliegt traktoru pirmreizēju nodošanu ekspluatācijā.

2.  Dalībvalstis var atteikt tāda traktoru valsts tipa apstiprinājumu, kas neatbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām.

9. pants

Neviena dalībvalsts nedrīkst atteikt neviena traktora reģistrēšanu vai aizliegt tā pārdošanu, vai lietošanu, pamatojoties uz apgāšanās aizsargkonstrukciju un tās stiprinājumu pie traktora, ja uz tā ir EK detaļas tipa apstiprinājuma zīme un ja ir izpildītas V pielikumā noteiktās prasības.

10. pants

Šī direktīva neietekmē dalībvalstu tiesības noteikt, atbilstīgi Līgumam, prasības, ko tās uzskata par vajadzīgām, lai, attiecīgos traktorus lietojot, būtu nodrošināts, ka darbinieki ir aizsargāti, ar noteikumu, ka aizsargkonstrukcijas nepārveido tā, kā nav paredzēts šajā direktīvā.

11. pants

1.  Saistībā ar EK tipa apstiprinājumu jebkuru traktoru, uz kuru attiecas 1. pants, aprīko ar apgāšanās aizsargkonstrukciju.

2.  Ja apgāšanās aizsargkonstrukcijai nav divu vadītāja sēdekļa priekšā stiprinātu balstu, tad 1. punktā minētā konstrukcija atbilst prasībām, kas noteiktas šīs direktīvas I un II pielikumā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/57/EK(8) vai Direktīvas 2009/75/EK(9) I līdz IV pielikumā .

12. pants

Grozījumus, kas vajadzīgi, lai I līdz VI pielikuma prasības pielāgotu tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar Direktīvas 2003/37/EK 20. panta 3. punktā minēto procedūru.

13. pants

 Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. 

14. pants

Direktīvu 86/298/EEK, kā tā grozīta ar tiesību aktiem, kā izklāstīts VII pielikumā A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecība uz terminiem direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos un tās piemērošanai, kā izklāstīts VII pielikuma B daļā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas VIII pielikumā.

15. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

16. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

..,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS

EK detaļas tipa apstiprinājuma nosacījumi

II PIELIKUMS

Tehniskās prasības

III PIELIKUMS

Zīmes

IV PIELIKUMS

Paraugs: EK detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts

V PIELIKUMS

EK tipa apstiprinājuma nosacījumi

VI PIELIKUMS

Paraugs: Pielikums traktoru tipa EK tipa apstiprinājuma sertifikātam attiecībā uz aizsargkonstrukciju un to stiprinājuma pie traktora stiprību

 VII PIELIKUMS 

 A daļa: Atceltā direktīva ar sekojošo grozījumu sarakstu 

 B daļa: Termiņu uzskaitījums transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai 

 VIII PIELIKUMS 

 Atbilstības tabula 

(Pielikuma teksts šeit nav iekļauts tehnisku iemeslu dēļ. Šis teksts atrodams attiecīgajā Komisijas priekšlikumā (COM(2010)0510).

(1) OV C 54, 19.2.2011., 33. lpp.
(2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.
(3) OV C 54, 19.2.2011., 33. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija nostāja.
(5) OV L 186, 8.7.1986., 26. lpp.
(6) Skat. VII pielikuma A daļu.
(7) OV L 171, 9.7.2003., 1. lpp.
(8) OV L 261, 3.10.2009., 1. lpp.
(9) OV L 261, 3.10.2009., 40. lpp.


Tabakas izstrādājumiem piemērotais akcīzes nodoklis *
PDF 194kWORD 32k
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija normatīvā rezolūcija par grozīto priekšlikumu Padomes direktīvai par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (kodificēta versija) (COM(2010)0641 – C7-0403/2010 – 2007/0206(CNS))
P7_TA(2011)0216A7-0100/2011

(Īpašā likumdošanas procedūra – apspriešanās – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0587) un grozīto priekšlikumu (COM(2010)0641),

–  ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 19. februāra nostāju(1),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0403/2010),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 86. un 55. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0100/2011),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 184 E, 6.8.2009, 119. lpp.
(2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.


Apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtība un tehniskie dati *
PDF 194kWORD 32k
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem (kodificēta versija) (COM(2010)0691 – C7-0034/2011 – 2010/0338(NLE))
P7_TA(2011)0217A7-0102/2011

(Apspriešanās – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2010)0691),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 128. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome apspriedās ar Parlamentu (C7-0034/2011),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 86. un 55. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0102/2011),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.


Tekstilmateriālu nosaukumi un ar tiem saistītā tekstilizstrādājumu marķēšana ***II
PDF 275kWORD 73k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem, un par Padomes Direktīvas 73/44/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/73/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/121/EK atcelšanu (13807/4/2010 – C7-0017/2011 – 2009/0006(COD))
P7_TA(2011)0218A7-0086/2011
KĻŪDU LABOJUMI

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (13807/4/2010 – C7-0017/2011),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2009. gada 16. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2009)0031),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2011. gada 20. aprīļa vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju otrajā lasījumā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 8. punkta a) apakšpunktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 66. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A7-0086/2011),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju otrajā lasījumā;

2.  apstiprina Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2011. gada 11. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2011 par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem, un par Padomes Direktīvas 73/44/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/73/EK un 2008/121/EK atcelšanu

P7_TC2-COD(2009)0006


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1007/2011.)

PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgs paziņojums

Eiropas Parlaments un Padome apzinās, cik liela nozīme ir tam, lai patērētājiem tiktu sniegta precīza informācija, it īpaši tad, ja izstrādājumi marķēti ar izcelsmes norādi, lai nodrošinātu patērētājiem aizsardzību pret krāpnieciskiem, neprecīziem vai maldinošiem apgalvojumiem. Noderīgs līdzeklis šādas informācijas sniegšanai, ejot kopsolī ar tehnikas attīstību, varētu būt jauno tehnoloģiju izmantošana, piemēram, elektroniskais marķējums, tostarp radiofrekvenču identifikācija. Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju, lai tā, izstrādājot šīs regulas 24. pantā prasīto ziņojumu, apsvērtu minēto līdzekļu ietekmi uz iespējamām jaunām etiķetēšanas prasībām, tostarp arī ar mērķi uzlabot tekstilizstrādājumu izsekojamību.

(1) OV C 255, 22.9.2010., 37. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, 18.5.2010., P7_TA(2010)0168.


Ārkārtas tirdzniecības pasākumi tām valstīm un teritorijām, kas piedalās vai ir saistītas ar ES asociācijas un stabilizācijas procesu ***I
PDF 391kWORD 97k
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1215/2009, ar ko ievieš ārkārtas tirdzniecības pasākumus tām valstīm un teritorijām, kas piedalās vai ir saistītas ar Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesu (COM(2010)0054 – C7-0042/2010 – 2010/0036(COD))(1)
P7_TA(2011)0219A7-0243/2010

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Lai pieņemtu noteikumus, kas vajadzīgi šīs regulas piemērošanai, pilnvaras pieņemt aktus atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam vajadzētu deleģēt Komisijai, ļaujot tai pieņemt sīki izstrādātus noteikumus par tarifu kvotu piemērošanu intensīvi barotu jaunlopu gaļas produktiem, grozījumus un tehniskus pielāgojumus, kas nepieciešami tādēļ, ka veikti grozījumi kombinētās nomenklatūras kodos un TARIC apakšnodaļās, kā arī pielāgojumus, kas nepieciešami tādēļ, ka noslēgti citi nolīgumi starp Savienību un šajā regulā minētajām valstīm un teritorijām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot priekšdarbus, attiecīgi apspriestos, arī ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, vajadzētu nodrošināt, ka attiecīgos dokumentus vienlaikus, bez kavēšanās un pienācīgā veidā nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
7.b apsvērums (jauns)
(7b)  Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas apstākļus attiecībā uz autentiskuma sertifikātu izsniegšanu, ar kuriem apliecina, ka preces ir cēlušās attiecīgajā valstī vai teritorijā un atbilst šīs regulas definīcijai, un attiecībā uz pilnīgu vai daļēju šajā regulā paredzēto pasākumu apturēšanu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs īstenošanas pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu1. Ņemot vērā šo pasākumu ietekmi, īstenošanas aktus attiecībā uz autentiskuma sertifikātu izsniegšanu, ar kuriem apliecina, ka preces ir cēlušās attiecīgajā valstī vai teritorijā un atbilst šīs regulas definīcijai, vajadzētu pieņemt, izmantojot konsultēšanās procedūru; to vajadzētu izmantot arī, pieņemot īstenošanas aktus, ar kuriem tiek veikti pasākumi pilnīgai vai daļējai regulā paredzēto pasākumu pārtraukšanai uz trim mēnešiem.
1 OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 2.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1215/2009
2. pants – 2. punkts – 2. daļa
(2a)  Regulas 2. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:
Ja netiek ievērots 1. vai 2. punkts, Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, var pilnībā vai daļēji apturēt pasākumus attiecībā uz valstīm un teritorijām. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 8. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.”
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 3. punkts
Regula (EK) Nr. 1215/2009
3. pants – 2. punkts – 2. daļa
Importēšanas lūgumiem, kas atbilst šai kvotai, pievieno autentiskuma sertifikātu, ko izsniegušas eksportētājteritorijas kompetentās iestādes un kas apliecina, ka preču izcelsme ir attiecīgajā teritorijā un ka tās atbilst šīs regulas II pielikuma definīcijai. Šo sertifikātu sagatavo Komisija saskaņā ar procedūru, kas minēta 195. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula).“.
Importēšanas lūgumiem, kas atbilst šai kvotai, pievieno autentiskuma sertifikātu, ko izsniegušas eksportētājteritorijas kompetentās iestādes un kas apliecina, ka preču izcelsme ir attiecīgajā teritorijā un ka tās atbilst šīs regulas II pielikuma definīcijai. Šo sertifikātu sagatavo Komisija, izmantojot īstenošanas aktus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 4.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1215/2009
3. pants – 4. punkts
(4a)  Regulas 3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
'4.  Neskarot citus šīs regulas noteikumus, jo īpaši 10. pantu, un ņemot vērāīpašo lauksaimniecības un zivsaimniecības tirgu jutīgumu gadījumos, kad lauksaimniecības un zvejniecības produktu ievešana izraisa ievērojamus traucējumus Savienībastirgos un regulatīvajos mehānismos, Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt attiecīgus pasākumus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 8. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.“
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 5. punkts
Regula (EK) Nr. 1215/2009
4. pants
5)  Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:
svītrots
'4. pants
Tarifu kvotu īstenošana intensīvi barotu jaunlopu gaļai
'Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu tarifu kvotas intensīvi barotu jaunlopu gaļas produktiem, saskaņā ar procedūru, kas minēta 195. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula).“
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 5.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1215/2009
7. pants
5.a Regulas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:
'7. pants
Pilnvaru piešķiršana
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 7.a  pantu attiecībā uz:
a) grozījumiem un tehniskiem pielāgojumiem, kas vajadzīgi pēc Kombinētās nomenklatūras kodu un TARIC apakšnodaļu grozījumiem;
b) pielāgojumiem, kas vajadzīgi pēc citu nolīgumu slēgšanas starp Savienību un valstīm un teritorijām, kas minētas 1. pantā;
c) sīki izstrādātiem noteikumiem, ar kuriem īsteno tarifu kvotas intensīvi barotu jaunlopu gaļas produktiem.
Ja to prasa obligāti steidzamības apsvērumi, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, piemēro 7.b pantā paredzēto procedūru.“
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 5.b punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1215/2009
7.a pants (jauns)
5.b Pievieno šādu pantu:
'7.a pants
Deleģējuma īstenošana
1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir saskaņā ar šā panta nosacījumiem.
2.  Pilnvaru deleģējumu, kas minēts 7. pantā, Komisijai piešķir līdz 2015. gada 31. decembrim. Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais deviņus mēnešus pirms šā laikposma beigām.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī atsaukt 7. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošu deleģēto aktu likumīgumu.
4.   Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto tiesību aktu, tā vienlaikus par to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 7. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc Eiropas Parlamenta un Padomes informēšanas par šo aktu nav saņemti iebildumi no Eiropas Parlamenta vai Padomes vai ja līdz minētā termiņa beigām Komisija ir saņēmusi informāciju gan no Eiropas Parlamenta, gan no Padomes par to, ka iebildumi netiks celti. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu pagarina par diviem mēnešiem.“
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 5.c punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1215/2009
7.b pants (jauns)
5.c Pievieno šādu pantu:
'7.b pants
Steidzamības procedūra
1.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojumā par deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei izklāsta iemeslus, kādēļ tiek izmantota steidzamības procedūra.
2.  Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 7.a pantā minēto procedūru. Šādā gadījumā pēc tam, kad ir saņemts Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojums par lēmumu izteikt iebildumus pret šo aktu, Komisija to nekavējoties atceļ.“
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 5.d punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1215/2009
8. pants
5.d Regulas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:
8. pants
Komiteju procedūra
1.  Komisijai palīdz Rietumbalkānu īstenošanas komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 5.e punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1215/2009
10. pants – 1. punkts
5.e Regulas 10. panta 1. punktu groza šādi“
a) šā punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:
a)'a) informējusi Rietumbalkānu īstenošanas komiteju;”
b) pievieno šādu daļu:
'Pirmajā daļā minētos pasākumus pieņem ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.“

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ izskatīšanai komitejā saskaņā ar Reglamenta 57. panta 2. punkta otro daļu (A7-0243/2010).


Radiofrekvenču spektra politika ***I
PDF 585kWORD 183k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu (COM(2010)0471 – C7-0270/2010 – 2010/0252(COD))
P7_TA(2011)0220A7-0151/2011

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0471),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0270/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 16. februāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A7-0151/2011),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 11. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2011/ES, ar ko izveido pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu

P7_TC1-COD(2010)0252


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva)(4) 8.a panta 3. punktā noteikts, ka Komisija var iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumus par daudzgadu radiofrekvenču spektra politikas programmu izveidi, kuros izklāsta politikas ievirzes un mērķus attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanas stratēģisko plānošanu un saskaņošanu atbilstīgi direktīvām, kas attiecas uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem. Šīm politikas ievirzēm un mērķiem jāattiecas uz spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu iekšējā tirgus izveidošanai un darbībai. Ar radiofrekvenču spektra politikas programmu atbalsta mērķus un galvenās darbības, kas paredzēti stratēģijā “Eiropa 2020”, Digitālajā programmā, un šī programma ir iekļauta Aktā par vienoto tirgu kā viena no 50 prioritārajām darbībām. Šis lēmums neierobežo spēkā esošos Savienības tiesību aktus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/5/EK (1999. gada 9. marts) par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu(5), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/19/EK (2002. gada 7. marts) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva)(6), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva)(7),2002/21/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/140/EK(8), ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK, Direktīvā 2002/19/EK un Direktīvā 2002/20/EK , ne arī Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK (2002. gada 7. marts) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums)(9). Šis lēmums neierobežo pasākumus, ko dalībvalstu līmenī veic atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, lai sasniegtu vispārīgas nozīmes mērķus, jo īpaši tos, kas attiecas uz satura reglamentāciju un audiovizuālo politiku un dalībvalstu tiesībām organizēt un izmantot savu spektru sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības nolūkos un aizsardzībai. [Gr. 1]

(2)  Spektrs ir galvenais sabiedriskais resurss būtiskām nozarēm un pakalpojumiem, tostarp mobilo, bezvadu platjoslas un satelītu sakariem, televīzijas un radio apraidei, transportam, radiolokācijai, un tādiem lietojumiem, kā signalizācijai, tālvadībai, dzirdes aparātiem, mikrofoniem, un medicīniskām iekārtām. Uz to pamatojas sabiedriskie pakalpojumi, piemēram, drošības un aizsardzības pakalpojumi, tostarp civilā aizsardzība, kā arī zinātniskās darbības, piemēram, meteoroloģija, Zemes novērošana, radioastronomija un kosmosa pētniecība. Spektra lietderīga izmantošana ir nozīmīga arī saistībā ar vispārēju piekļuvi elektroniskajiem sakariem, jo īpaši tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas atrodas mazāk apdzīvotos vai attālos rajonos, piemēram, lauku apvidos vai uz salām. Tādēļ spektru reglamentējošie pasākumi ietekmē ekonomiku, drošību, veselības aizsardzību, sabiedrības intereses, kultūru, zinātni, sociālās, vides un tehniskās jomas. [Gr. 2]

(3)  Būtu jāpieņem atjaunināta pieeja, ievērojot ekonomikas un sociālos aspektus, attiecībā uz spektra pārvaldību, piešķiršanu un izmantošanu, tajā īpašu uzmanību pievēršot tāda regulējuma noteikšanai, ar kuru nodrošina lielāku spektra efektivitāti, labāku frekvenču plānošanu un aizsardzību pret konkurences pārkāpumiem un tādiem ar spektra izmantošanu saistītiem pasākumiem, kuriem ir pretsabiedrisks raksturs.[Gr. 3]

(4)  Radiofrekvenču spektra stratēģiskajai plānošanai un izmantošanas saskaņošanai Savienības līmenī būtu jāveicina bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumu un iekārtu vienoto tirgu, kā arī jāuzlabo citas Savienības politikas jomas, kam nepieciešama spektra izmantošana, tādējādi radot jaunas iespējas inovācijai un darbavietu radīšanai, un vienlaikus veicinot ekonomikas atlabšanu un sociālo integrāciju visā Savienībā, vienlaikus respektējot spektra svarīgo sociālo, kultūras un ekonomisko vērtību. Spektra saskaņota izmantošana ir arī būtiska, lai nodrošinātu elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti un radītu apjomradītus ietaupījumus gan bezvadu tīklu izvēršanas izmaksu ziņā, gan saistībā ar patērētāju izdevumiem par bezvadu ierīcēm. Šajā nolūkā Savienībai ir vajadzīga politikas programma, kas aptver iekšējo tirgu visās Savienības politikas jomās, kas saistītas ar spektra izmantošanu, piemēram, elektroniskos sakarus, pētniecību un attīstību, transportu, kultūru un enerģētiku. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka pašreizējo spektra tiesību īpašnieki kavē vajadzīgo reformu īstenošanu.[Gr. 4]

(5)  Šai pirmajai programmai būtu jāveicina konkurence, jāpanāk Eiropas mērogā līdzvērtīgi konkurences apstākļi un jāizveido pamats vienotam digitālam tirgum. Lai nodrošinātu šīs radiofrekvenču spektra programmas pilnu potenciālu un patērētāju ieguvumu no šīs programmas un vienotā tirgus intereses, programma būtu jāpapildina ar turpmākiem un jauniem priekšlikumiem, kas veicinās tiešsaistes ekonomikas attīstību, piemēram, par datu aizsardzību un Eiropas licencēšanas sistēmu tiešsaistes saturam.[Gr. 5]

(6)  Šai pirmajai programmai jo īpaši būtu jāatbalsta stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei “Eiropa 2020”, ņemot vērā bezvadu pakalpojumu milzīgo potenciālu veicināt uz informāciju balstītu ekonomiku, attīstīt un palīdzēt nozarēm, kam pamatā ir informācijas un sakaru tehnoloģijas, un pārvarēt digitālo plaisu. Īpaši audiovizuālo plašsaziņas pakalpojumu un tiešsaistes satura straujais pieaugums veicina pieprasījumu pēc lielāka ātruma un pārklājuma. Tās ir arī galvenās darbības Digitalizācijas programmā Eiropai(10), kuras mērķis ir nodrošināt ātru platjoslas internetu nākotnes ekonomikai, kas būs uz tīkla izmantošanu balstīta zināšanu ekonomika, ar tālejošu mērķi nodrošināt vispārēju platjoslas pārklājumu. Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju pasaulē, ir svarīgi nodrošināt lielāko vispārējo platjoslas ātrumu un jaudu, visiem iedzīvotājiem līdz 2020. gadam garantējot vismaz 30 Mb/s ātrumu un vismaz pusei Eiropas mājsaimniecību nodrošinot piekļuvi vispārējam platjoslas pārklājumam ar vismaz 100 Mb/s ātrumu, un tas ir nepieciešams, lai gūtu ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo labumu no digitālā vienotā tirgus. Tai būtu arī jāatbalsta un jāveicina citas Savienības nozaru politikas jomas, piemēram, ilgtspējīga vides un ekonomiskā un sociālā integrācija visiem Savienības iedzīvotājiem. Ņemot vērā to, cik inovācijām svarīgi ir bezvadu lietojumi, šī programma ir arī svarīga iniciatīva, lai atbalstītu Savienības inovāciju politiku. [Gr. 6]

(7)  Ar pirmo programmu jānodrošina pamats attīstībai, lai Savienība varētu iegūt līderpozīcijas platjoslu ātruma, mobilitātes, pārklājuma un jaudas ziņā. Šāda līderpozīcija ir būtiska, lai veidotu konkurētspējīgu un vienotu digitālo tirgu, kas būtu līdzeklis starptautisko tirgu atvēršanai visiem Savienības iedzīvotājiem.[Gr. 7]

(8)  Pirmajai programmai būtu jānosaka principi un mērķi dalībvalstīm un Savienības iestādēm līdz 2015. gadam un jāparedz īpašas īstenošanas iniciatīvas. Kaut gan spektra pārvaldība joprojām lielā mērā ir dalībvalstu kompetencē, tā būtu jāīsteno saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, un jāspēj īstenot, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus. [Gr. 8]

(9)  Programmā jāņem vērā arī Lēmums Nr. 676/2002/EK un Eiropas Pasta un elektrosakaru pārvalžu konferences (CEPT) tehniskās zināšanas, lai Savienības politiku, kas balstās uz spektru un par kuru vienojās Parlaments un Padome, var īstenot ar tehniskiem īstenošanas pasākumiem, norādot, ka šādus pasākumus var veikt, kad vien nepieciešams, lai īstenotu jau esošo Savienības politiku.

(10)  Spektra kā sabiedriska īpašuma optimālas un efektīvas izmantošanas nodrošināšanai papildus tādiem tradicionāliem risinājumiem kā izsoles var būt vajadzīgi Komisijas un dalībvalstu ieviesti inovatīvi risinājumi attiecībā uz atļaujām, piemēram, par kolektīvo spektra izmantošanu, vispārējām atļaujām vai infrastruktūras koplietošanu. Šo principu piemērošanu Savienībā var atvieglot, nosakot paraugpraksi un mudinot apmainīties ar informāciju, kā arī konkrēti definējot kopīgus vai konverģējošus spektra izmantošanas nosacījumus. Īpaša interese ir par vispārējām atļaujām, kas ir vispiemērotākā un vismazāk apgrūtinošā atļauju sistēma, ja traucējumi nerada risku, ka tiks kavēta citu pakalpojumu attīstība, un kas ir vispiemērotākā saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 5. pantu. [Gr. 9]

(11)  Spektra tirdzniecības tiesībām apvienojumā ar elastīgiem izmantošanas nosacījumiem vajadzētu būtiski sekmēt ekonomisko izaugsmi. Tāpēc frekvenču joslas, kurās elastīga izmantošana jau ir ieviesta ar Savienības tiesību aktiem, nekavējoties būtu jāatver tirdzniecībai saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK. Turklāt kopīgi principi attiecībā uz šādu tirgojamu tiesību formātu un saturu, kā arī kopīgi pasākumi, lai novērstu spektra uzkrāšanu, kas var radīt dominējošo stāvokli, kā arī nepamatota iegūtā spektra neizmantošana, veicinās šo pasākumu koordinētu ieviešanu visās dalībvalstīs un atvieglos informācijas iegūšanu par šādām tiesībām jebkur Savienībā. Turklāt, lai sasniegtu Digitālās programmas Eiropai mērķus, daļa no spektra izmantošanas tiesību izsolēs gūtajiem ienākumiem (digitālā dividende) būtu jāizmanto, lai paātrinātu platjoslas pārklājuma paplašināšanu.[Gr. 11]

(12)  Kā uzsvērts Digitalizācijas programmā Eiropai, bezvadu platjosla ir svarīgs līdzeklis, lai veicinātu konkurenci, līdzvērtīgus konkurences apstākļus visā Eiropā, paplašinātu patērētāju izvēles iespējas un pieeju lauku apvidos un citos apvidos, kur platjoslas izvēršana, izmantojot kabeļu tīklus, ir grūta vai ekonomiski neizdevīga. Tomēr spektra pārvaldība var ietekmēt konkurenci, mainot tirgus dalībnieku lomu un ietekmi, piemēram, ja esošie lietotāji iegūst nepamatotas konkurences priekšrocības. Ierobežota piekļuve spektram, jo īpaši, ja piemērota spektra kļūst mazāk, var radīt šķēršļus jaunu pakalpojumu vai lietojumu ienākšanai un kavē inovāciju un konkurenci. Jaunu lietošanas tiesību iegūšana, tostarp izmantojot spektra tirdzniecību vai citus darījumus starp lietotājiem, un jaunu elastīgu spektra kritēriju izmantošanas ieviešana var ietekmēt pašreizējo konkurences situāciju. Tādēļ dalībvalstīm pirms jaunas spektra piešķiršanas būtu rūpīgi jāizpēta tās ietekme uz konkurenci un jāveic attiecīgi ex ante vai ex post reglamentējoši pasākumi (piemēram, rīcība esošo tiesību grozīšanai, aizliegums iegūt tiesības uz noteiktu spektru, nosacījumu par frekvenču spektra uzkrāšanu un efektīvu izmantošanu piemērošana, piemēram, tie, kas minēti Direktīvas 2002/21/EK 9. panta 7. punktā, lai ierobežotu spektra apjomu katram operatoram vai lai novērstu pārmērīgu spektra uzkrāšanu), lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem saskaņā ar principiem, kas ir pamatā Direktīvas Nr. 2002/20/EK (“Atļauju izsniegšanas” direktīva) 5. panta 6. punktam un Padomes Direktīvu Nr. 87/372/EEK (1987. gada 25. jūnijs) par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā(11) (“GSM” direktīva) 1. panta 2. punktam. Dalībvalstis var arī veikt pasākumus, lai panāktu vienmērīgāku spektra piešķiršanu uzņēmumiem, jaunajiem dalībniekiem rezervējot spektru ar frekvenču joslu vai joslu grupām ar līdzīgām īpašībām.[Gr. 12]

(13)  Optimālai un efektīvai spektra izmantošanai vajadzīga pastāvīga norišu uzraudzība un atjaunināta pārredzama informācija par spektra izmantošanu visā Savienībā. Tā kā Komisijas Lēmumā 2007/344/EK (2007. gada 16. maijs) par harmonizētu informācijas pieejamību attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu Kopienā(12) prasīts dalībvalstīm publicēt informāciju par izmantošanas tiesībām, Savienībā ir nepieciešama sīka esošās spektra izmantošanas un tās efektivitātes uzskaite ‐ pirms tam nosakot kopēju pārskatīšanas un novērtēšanas metodoloģiju ‐ , lai uzlabotu spektra un radioiekārtu lietošanas efektivitāti, jo īpaši diapazonā starp 300 MHz un 6 GHz, bet arī diapazonā starp 6 GHz un 70 GHz, jo šīs frekvences kļūs arvien svarīgākas saistībā ar ātro tehnoloģiju attīstību. Uzskaitei vajadzētu būt pietiekami detalizētai, lai varētu identificēt neefektīvas tehnoloģijas un lietojumu gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī neizmantoto piešķirto spektru un koplietošanas iespējas, kā arī novērtēt patērētāju un uzņēmēju vajadzības nākotnē. Turklāt, ņemot vērā bezvadu datus izmantojošo lietojumprogrammu skaita stabilo pieaugumu, dalībvalstīm būtu jāveicina spektra efektīva izmantošana lietotāja tipa lietojumprogrammu vajadzībām.[Gr. 13]

(14)  Tā sauktās kognitīvās tehnoloģijas, kaut arī tās vēl ir attīstības stadijā, jau būtu jāizpēta padziļināti un jāīsteno, pamatojoties uz ģeolokalizētu informāciju par spektra izmantošanu, ko uzskaitē būtu jākartografē. [Gr. 89]

(15)  Atbilstīgi Direktīvai 1999/5/EK saskaņotie standarti ir būtiski, lai panāktu efektīvu spektra izmantošanu, un tiem būtu jāņem vērā juridiski noteikti koplietošanas nosacījumi. Eiropas standartiem, kas attiecas uz elektriskajām ar radio nesaistītajām un elektroniskajām iekārtām un tīkliem, būtu jāizvairās arī no spektra izmantošanas apgrūtinājumiem. Pieaugošo apjomu un bezvadu ierīču un lietojumu kumulatīvā ietekme kopā ar spektra izmantošanas daudzveidību, rada problēmas pašreizējai traucējumu pārvaldības pieejai. Tie būtu jāizskata un jāpārvērtē līdz ar uztvērēju raksturlielumiem un sarežģītākiem mehānismiem, ar ko novērš traucējumus, nolūkā pašreizējiem un turpmākajiem spektra lietotājiem nerastos kaitīgi traucējumi vai netiktu apgrūtināta spektra darbība. Turklāt atbilstošos gadījumos dalībvalstīm saskaņā ar valsts tiesību aktiem būtu jāatļauj ieviest kompensējošus pasākumus, lai segtu ar ieviešanu saistīto traucējumu novēršanas tiešās izmaksas un pārejas izmaksas.[Gr. 14]

(16)  Saskaņā ar Komisijas parauginiciatīvas “Digitālā programma Eiropai” mērķiem, bezvadu platjoslas pakalpojumi ievērojami sekmē ekonomikas atlabšanu un izaugsmi, ja tiek darīts pieejams pietiekams spektrs, lietošanas tiesības piešķir ātri un ir atļauta tirdzniecība, lai pielāgotos tirgus attīstībai. Digitālajā programmā paredzēts, ka visiem Savienības iedzīvotājiem līdz 2020. gadam būs piekļuve platjoslas pakalpojumiem ar ātrumu vismaz 30 Mb/s. Tāpēc spektrs, kas jau saskaņots, līdz 2012. gadam jāatļauj virszemes sakariem, lai visiem nodrošinātu vieglu piekļuvi bezvadu platjoslas pakalpojumiem, jo īpaši spektra joslās, kas piešķirtas ar Komisijas Lēmumu 2008/477/EK(13), 2008/411/EK(14) un 2009/766/EK(15). Lai papildinātu virszemes platjoslas pakalpojumus un nodrošinātu pārklājumu visattālākajiem Savienības apgabaliem, piekļuve pieejamai satelīta platjoslai var būt ātrs un reāls risinājums. [Gr. 15]

(17)  Daudzi līdzīgi pētījumi liecina, ka mobilo datu pārraides apjoms ātri pieaug un katru gadu dubultojas. Ja šāds temps turpināsies nākamajos gados, kas ir ticams, mobilo datu pārraides apjoms no 2009. gada līdz 2014. gadam būs pieaudzis gandrīz 40 reižu. Lai pārvaldītu šo eksponenciālo pieaugumu, būs nepieciešamas vairākas regulējošo iestāžu un tirgus dalībnieku darbības, tostarp varbūt būtu jāpaaugstina spektra efektivitāte visās jomās, turpmāk varbūt būtu jāharmonizē spektra piešķiršana bezvadu platjoslām un ar divējāda lietojuma ierīcēm jāveic pārraides pāreja uz citiem tīkliem.[Gr. 16]

(18)  Būtu jāievieš elastīgāki spektra lietošanas noteikumi, lai veicinātu inovāciju un ātrdarbīgus platjoslas savienojumus, kas ļautu uzņēmumiem samazināt izmaksas un palielināt konkurētspēju un sniegtu iespēju izstrādāt jaunus interaktīvus tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, izglītības, veselības aprūpes un vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā.[Gr. 17]

(19)  Eiropas tirgus ar gandrīz 500 miljoniem cilvēku, kuriem pieejams ātrdarbīgs platjoslas pieslēgums, būtu dzinulis iekšējā tirgus attīstībai, kas pasaules līmenī radītu vienreizēju lietotāju kritisko masu, visos reģionos piedāvājot jaunas iespējas un katram lietotājam nodrošinot lielāku ieguvumu un Savienībai ‐ potenciālu kļūt par pasaulē vadošo uz zināšanām balstīto sabiedrību. Strauja platjoslas pakalpojumu izvēršana ir izšķiroša Savienības produktivitātes attīstībai un tam, lai rastos jauni mazie uzņēmumi, kas varētu ieņemt vadošo pozīciju dažādās nozarēs, piemēram, veselības aprūpes, ražošanas un pakalpojumu nozarēs.[Gr. 18]

(20)  Starptautiskā telekomunikāciju savienība (ITU) ir novērtējusi nākotnes platjoslu spektra vajadzības Starptautisko mobilo telekomunikāciju – 2000 (IMT-2000) un IMT progresīvo sistēmu (piemēram, 3G un 4G mobilo sakaru) attīstībai, kas 2020. gadā sasniegs 1 280 līdz 1 720 MHz komerciālās mobilās rūpniecības vajadzībām katram ITU reģionam, tostarp Eiropai. Neatbrīvojot papildu spektru, kam vajadzētu būt saskaņotam starptautiskā līmenī, jauni pakalpojumi un ekonomikas izaugsme tiks traucēta mobilo tīklu ierobežotās jaudas dēļ. [Gr. 19]

(21)  Papildus 880-915 MHz un 925-960 MHz joslu (turpmāk “900 MHz josla”) savlaicīgai un konkurenci veicinošai atbrīvošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/114/EK(16), frekvenču joslu 790-862 MHz (turpmāk “800 MHz josla”) var optimāli izmantot lielu platību nodrošināšanai ar bezvadu platjoslas pakalpojumiem. Pamatojoties uz tehnisko nosacījumu saskaņošanu atbilstīgi Komisijas Lēmumam 2010/267/ES (2010. gada 6. maijs) par harmonizētiem tehniskajiem lietošanas nosacījumiem 790–862 MHz frekvenču joslā tādām zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus Eiropas Savienībā(17) un Komisijas 2009. gada 28. oktobra ieteikumam 2009/848/EK par digitālās dividendes atbrīvošanas veicināšanu Eiropas Savienībā(18)3, kurā aicināts līdz 2012. gada 1. janvārim izbeigt analogo apraidi, un, ņemot vērā straujās norises valstu likumdošanas jomā, šī josla līdz 2013. gadam principā tiktu darīta pieejama Savienības elektroniskajiem sakariem. Steidzama ieviešana saistībā ar šo joslu ir nepieciešama, lai izvairītos no tehniskiem traucējumiem, jo īpaši plašākos reģionos starp dalībvalstīm. Ņemot vērā 800 MHz joslas jaudu, lai pārraidītu lielos apgabalos, pārklājuma nodrošināšanas tiesībām būtu jāpievieno saistības, kuras panāktas, pamatojoties uz tehniskās un pakalpojumu neitralitātes principiem. Papildus spektra piešķiršanai bezvadu platjoslai 1 452–1 492 MHz joslā (turpmāk “1,5 GHz joslā”) būtu jāatbrīvo arī 2 300–2 400 MHz josla (turpmāk “2,3 GHz josla”), lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc mobilajām pārraidēm, kā arī būtu jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un jāatbalsta Eiropas mēroga operatoru izveide Savienībā. Turpmāka spektra piešķiršana mobilo sakaru pakalpojumiem, piemēram, 694-790 MHz joslā (turpmāk “700 MHz joslā”), būtu jāizvērtē atkarībā no nākotnes jaudas prasībām bezvadu platjoslas pakalpojumiem un virszemes televīzijai.[Gr. 20]

(22)  Palielinātas mobilās platjoslas iespējas ir svarīgas, lai nodrošinātu jaunas izplatīšanas platformas kultūras jomai, tādējādi ieguldot šīs nozares sekmīgā turpmākajā attīstībā. Ir būtiski, ka virszemes televīzijas pakalpojumu sniedzēji un citi tirgus dalībnieki var turpināt pašreizējos pakalpojumus, kad bezvadu pakalpojumu vajadzībām tiek atbrīvota papildu spektra daļa. Pārejas izdevumus saistībā ar papildu spektra atbrīvošanu var segt ar ieņēmumiem no licences maksām, tā raidorganizācijām sniedzot tādas pašas iespējas kādas šodien tiek izmantotas arī citās spektra daļās.[Gr. 21]

(23)  Bezvadu piekļuves sistēmas, tostarp vietējās piekļuves radiotīkli, ir pārauguši savus līdz šim piešķirtos apjomus, kas saņemti bez licences 2,4 GHz un 5 GHz joslās. Lai pievienotu jaunākās paaudzes bezvadu tehnoloģijas, nepieciešami plašāki kanāli, kas dotu iespēju izmantot ātrumu virs 1 Gbps. Turklāt, attiecībā uz pašreizējās frekvenču izmantošanas un jaunu frekvenču spektra vajadzību uzskaiti un atkarībā no spektra izmantošanas citiem lietojumiem, būtu jāizvērtē, cik lietderīgi ir plašāk piešķirt nelicencētu spektru bezvadu piekļuves sistēmām, tostarp vietējiem radiotīkliem, ko paredz Komisijas Lēmums 2005/513/EK(19). [Gr. 22 un Gr. 25]

(24)  Kaut gan apraide arī turpmāk būs svarīga platforma satura izplatīšanai, jo tā joprojām ir visekonomiskākā plašsaziņas līdzekļu platforma, fiksētā un mobilā platjosla un citi jauni pakalpojumi kultūras jomai sniedz jaunas iespējas dažādot informācijas izplatīšanu, piedāvāt pakalpojumus pēc pieprasījuma un izmantot lielā datu pārraides pieauguma ekonomisko potenciālu.[Gr. 23]

(25)  Līdzīgi “GSM” standartam, kas sekmīgi tika pieņemts visā pasaulē, pateicoties agrīnai un mērķtiecīgai harmonizēšanai visā Eiropā, Savienībai jānosaka mērķis izveidot vispārēju programmu spektru pārdalei nākotnē, īpaši attiecībā uz visefektīvāko spektra daļu. Vienošanās panākšana Pasaules radiokomunikāciju konferencē 2016. gadā būs galvenais faktors, lai nodrošinātu harmonizēšanu pasaulē un koordinēšanu ar kaimiņos esošajām trešām valstīm.[Gr. 24]

(26)  Tā kā kopēja pieeja un apjomradīti ietaupījumi ir būtiski, lai attīstītu platjoslas sakarus visā Savienībā un lai novērstu konkurences izkropļojumus un tirgus fragmentāciju starp dalībvalstīm, būtu jādefinē atsevišķi atļauju un procedūras nosacījumi saskaņotai rīcībai starp dalībvalstīm un Komisiju. Ar šiem nosacījumiem būtu galvenokārt jānodrošina jaunu dalībnieku piekļuve zemākām joslām, izmantojot izsoles vai citas konkurences procedūras. Nosacījumi var arī ietvert saistības attiecībā uz pārklājumu, spektra bloka izmēru, tiesību piešķiršanas laiku, piekļuvi mobilajiem virtuālajiem tīkla operatoriem (MVTO) un izmantošanas tiesību ilgumu. Atspoguļojot spektra tirdzniecības nozīmi spektra efektīvas izmantošanas palielināšanā, Eiropas mēroga pakalpojumu izveides sekmēšanā un bezvadu iekārtu un pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībā, šie nosacījumi būtu jāpiemēro tām spektra joslām, ko piešķir bezvadu sakariem, un kuru izmantošanas tiesības drīkst nodot vai iznomāt. [Gr. 26]

(27)  Papildu spektrs var būt vajadzīgs citās nozarēs, piemēram, transportā (drošībai, informācijas un pārvaldības sistēmām), pētniecībā un izstrādē, kultūrā, e-veselībā, e-iekļaušanā un sabiedrības aizsardzībai un palīdzībai katastrofu seku likvidēšanai (SAKSL), pēdējā minētajā jomā ņemot vērā aizvien lielāku video un datu pārraides izmantošanu, lai palīdzību varētu sniegt ātrāk un efektīvāk. Sinerģiju un tiešas saiknes optimizēšana starp spektra politiku un pētniecības un izstrādes darbību un pētījumu veikšana par radio saderību starp dažādiem spektra lietotājiem palīdzēs inovācijām. Attiecīgajām pētniecības organizācijām būtu jāpalīdz izstrādāt spektra reglamentēšanas tehniskos aspektus, īpaši nodrošinot testēšanas iekārtas, lai pārbaudītu traucējumu modeļus, kas attiecas uz Savienības tiesību aktiem. Turklāt pētījumu rezultāti saskaņā ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem(20) pieprasa projektu spektra vajadzību pārbaudi, kam var būt liels ekonomisks vai ieguldījumu potenciāls, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), piemēram, kognitīvo radio vai e-veselību. Atbilstoša aizsardzību pret kaitīgiem traucējumiem jānodrošina arī, lai atbalstītu pētniecību un izstrādi un zinātnisko darbību. [Gr. 27]

(28)  Stratēģija “Eiropa 2020” nosaka vides aizsardzības mērķus attiecībā uz ilgtspējīgu, resursu efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, piemēram, uzlabojot resursu efektivitāti par 20 %. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarei ir vadošā loma, kā uzsvērts Digitālizācijas programmā Eiropai. Ierosinātie pasākumi ietver Savienības mēroga automatizēto enerģijas pārvaldības sistēmu (viedtīklu un viedmērierīču) izvēršanas paātrinājumu, izmantojot saziņas iespējas, lai samazinātu enerģijas patēriņu, un automatizēto transporta sistēmu un automatizētās satiksmes pārvaldības attīstību, lai samazinātu oglekļa dioksīda emisijas transporta nozarē. Spektra tehnoloģiju efektīvāka izmantošana var arī palīdzēt samazināt radioiekārtu enerģijas patēriņu un ierobežot ietekmi uz vidi lauku apvidos un attālos rajonos.

(29)  Sabiedrības veselības aizsardzība pret elektromagnētiskajiem laukiem ir būtiska iedzīvotāju labklājībai un saskaņotai pieejai spektra atļaujām Savienībā. Lai gan sabiedrības veselības aizsardzība pret elektromagnētiskajiem laukiem jau ir iekļauta Padomes 1999. gada 12. jūlija Ieteikumā 1999/519/EK par ierobežojumiem plašas sabiedrības pakļaušanai elektromagnētisko lauku iedarbībai (0 Hz līdz 300 GHz)(21), ir svarīgi panākt labāku izpratni par elektromagnētisko lauku ietekmi uz dzīvajiem organismiem un nodrošināt spektra izmantošanas jonizējošās un nejonizējošās ietekmes uz veselību pastāvīgu uzraudzību, tostarp arvien vairāk iekārtu veidu izmantotā dažādu frekvenču spektra kumulatīvu iedarbību reālos apstākļos. Pienācīga sabiedrības drošības līmeņa panākšanai dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka aizsardzības pasākumi ir tehnoloģiju un pakalpojumu ziņā neitrāli.[Gr. 28]

(30)  Būtiski sabiedrības interešu mērķi, piemēram, cilvēku dzīvības aizsardzība prasa koordinētu tehnisko risinājumu drošības un avārijas dienestu sadarbībai starp dalībvalstīm. Drošības pakalpojumu, ierīču un novatorisku Eiropas mēroga vai savietojamu drošības un ārkārtas risinājumu izstrādei un brīvai apritei būtu jābūt pieejamam pietiekamam spektram koordinētā Eiropas mēroga radiofrekvenču spektra blokā. Pētījumi jau ir pierādījuši vajadzību pēc harmonizēta papildu spektra zem 1 GHz, lai nākamajos 5 līdz 10 gados sniegtu mobilos platjoslas pakalpojumus sabiedrības aizsardzībai un katastrofu seku novēršanai visā Savienībā. Jebkurā harmonizēta papildu spektra piešķiršanā SAKSL zem 1 GHz būtu jāizskata iespēja atbrīvot vai kopīgi izmantot citu SAKSL spektru.[Gr. 29]

(31)  Spektra regulējumam ir spēcīgas pārrobežu jeb starptautiskas dimensijas tā izplatīšanas rakstura, no to tirgu starptautiskā rakstura, kas balstīti uz radio viļņu izmantošanas pakalpojumiem, kā arī vajadzības izvairīties no kaitīgiem traucējumiem starp valstīm dēļ. Turklāt atsauces uz starptautiskajiem nolīgumiem Direktīvā 2002/21/EK un 2002/20/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2009/140/EK nozīmē, ka dalībvalstis nedrīkst uzņemties starptautiskas saistības, kas kavē vai ierobežo to Savienības saistību izpildi. Dalībvalstīm saskaņā ar tiesu praksi būtu jāpieliek visas nepieciešamās pūles, lai nodrošinātu to kompetencē esošu Savienības jautājumu atbilstīgu pārstāvniecību starptautiskās organizācijās, kas atbild par spektra koordināciju. Turklāt, ja Savienības politika vai kompetence ir apdraudēta, Savienībai būtu politiski jāvada sarunu sagatavošana un jānodrošina vienota viedokļa paušana daudzpusējās sarunās, tostarp Starptautiskajā telekomunikāciju savienībā, kas atbilst tās atbildības līmenim par spektra jautājumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai attiecībā uz spektra izmantošanu panāktu pasaules mēroga sinerģijas un apjomradītus ietaupījumus. [Gr. 30]

(32)  Lai turpinātu attīstību, izejot no pašreizējās prakses un balstoties uz principiem, kas noteikti Padomes 1992. gada 3. februāra secinājumos par procedūrām, kas jāievēro 1992. gada Pasaules administratīvajai radiosakaru konferencei, un, ja Pasaules radiosakaru konferences (WRC) un citas daudzpusējas sarunas pieskaras principiem un politikas jautājumiem ar svarīgu Savienības dimensiju, tad Savienībai jāspēj noteikt jaunas procedūras, lai aizstāvētu savas intereses daudzpusējās sarunās, papildus ilgtermiņa mērķim kļūt par Starptautiskās telekomunikāciju savienības locekli kopā ar dalībvalstīm. Šajā sakarā Komisija, ņemot vērā Radiofrekvenču spektra politikas grupas (RSPG) atzinumu, arī var ierosināt kopējās politikas mērķus Eiropas Parlamentam un Padomei, kā noteikts Direktīvā 2002/21/EK.

(33)  Lai novērstu arvien lielāku spiedienu uz satelītu navigācijai un satelītu sakariem paredzēto frekvenču joslu, jaunajā spektra izmantojuma plānojumā ir jāgarantē tiem paredzētais diapazons. 2012. gada WRC ietver konkrētus Savienības nozīmes jautājumus, piemēram, digitālā dividende, zinātniskie un meteoroloģiskie pakalpojumi, ilgtspējīga attīstība un klimata pārmaiņas, satelītu sakari un spektra izmantošana GALILEO vajadzībām (izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 (2002. gada 21. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu Galileo(22) un Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi(23)), kā arī Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES)(24), lai uzlabotu Zemes novērošanas datu izmantošanu. [Gr. 31]

(34)  Dalībvalstīm vajadzētu turpināt divpusējās sarunas ar kaimiņos esošajām trešām valstīm, tostarp kandidātvalstīm un iespējamām kandidātvalstīm, par Savienības prasību ievērošanu attiecībā uz frekvenču koordinēšanu un mēģināt panākt vienošanās, kas varētu kļūt par pozitīvu precedentu citām dalībvalstīm. Savienībai būtu tehniski un politiski jāatbalsta dalībvalstis divpusējās un daudzpusējās sarunās ar trešām valstīm, jo īpaši kaimiņvalstīm, tostarp kandidātvalstīm un iespējamajām kandidātvalstīm. Tam vajadzētu palīdzēt arī izvairīties no kaitīgiem traucējumiem un uzlabot spektra izmantošanas efektivitāti un spektra izmantojuma konverģenci pat ārpus Savienības robežām. Īpaši ir vajadzīga rīcība 800 MHz un 3,4-3,8 GHz joslās pārejai uz šūnu platjoslas tehnoloģiju un spektra saskaņošanai, kas vajadzīgs gaisa satiksmes vadības modernizēšanai. [Gr. 32]

(35)  Lai sasniegtu šīs programmas mērķus, ir svarīgi izveidot atbilstīgu institucionālu struktūru spektra pārvaldības koordinācijai un regulēšanai Savienības līmenī, vienlaikus pilnībā ņemot vērā kompetenci un valsts pārvaldes iestāžu zināšanas. Šāda struktūra var palīdzēt arī saistīt spektra koordināciju dalībvalstu starpā ar iekšējā tirgus darbību. Sadarbība un koordinācija ir būtiska arī starp standartizācijas iestādēm, pētniecības iestādēm un CEPT.

(36)  Komisijai reizi gadā būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā lēmuma izpildes rezultātiem un plānoto turpmāko rīcību. [Gr. 33 neattiecas uz tekstu latviešu valodā]

(37)  Izstrādājot priekšlikumu, Komisija ir īpaši ņēmusi vērā RSPG atzinumu,

(38)  Šis lēmums neskar tirgus dalībnieku aizsardzību, ko nodrošina Direktīva 2009/140/EK,[Gr. 34]

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Mērķisun darbības joma

1.  Ar šo lēmumu izveido radiofrekvenču spektra politikas daudzgadu programmu spektra stratēģiskajai plānošanai un saskaņošanai, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību.

2.  Šo lēmumu piemēro iekšējam tirgum visās Savienības politikas jomās, kas saistītas ar spektra izmantošanu, piemēram, cita starpā elektronisko sakaru, pētniecības, izstrādes un inovāciju, transporta, enerģētikas un audiovizuālās politikas jomā.

3.  Šis lēmums ir saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Direktīvu 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK un 1999/5/EK un Lēmumu Nr. 676/2002/EK, kā arī pasākumiem, ko dalībvalstu līmenī veic atbilstīgi Savienības tiesību aktiem un īpašiem starptautiskajiem nolīgumiem, ņemot vērā Starptautiskās telekomunikāciju savienības noteikumus par radiosakariem.

4.  Šis lēmums neskar pasākumus, ko veic dalībvalstu līmenī, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus, lai sasniegtu vispārējas nozīmes mērķus, un jo īpaši tos, kas attiecas uz satura reglamentāciju un audiovizuālo politiku.[Gr. 35]

2. pants

Vispārējie reglamentējošie principi

1.  Dalībvalstis pārredzamā veidā sadarbojas savā starpā un ar Komisiju, lai nodrošinātu šādu vispārējo reglamentējošo principu konsekventu piemērošanu visā Savienībā:

   a) efektīvas spektra izmantošanas veicināšana, lai vislabāk apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc frekvenču izmantošanas, atspoguļojot frekvenču spektra svarīgo sabiedrisko, kultūras un saimniecisko vērtību;
  

   b) vispiemērotākās, nediskriminējošās un vismazāk apgrūtinošās atļauju sistēmas piemērošana tādā veidā, lai palielinātu spektra izmantošanas elastību un efektivitāti;
   c) iekšējā tirgus un digitālo pakalpojumu attīstības garantēšana, nodrošinot efektīvu konkurenci un visā Eiropā līdzvērtīgus konkurences apstākļus un turpmāk sekmējot visas Eiropas pakalpojumu izveidošanu;
   d) inovāciju veicināšana;
   e) attiecīgo Savienības tiesību aktu par elektromagnētiska lauka ietekmi uz cilvēka veselību pilnīga ievērošana, nosakot tehniskās prasības spektra izmantošanai;
   f) tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes piemērošana spektra izmantošanā.[Gr. 36]

2.  Saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 8.a, 9. un 9.b pantu un ar Lēmumu Nr. 676/2002/EK elektroniskajiem sakariem piemēro šādus īpašus principus:

   a) tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes piemērošana spektra izmantošanā elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem un radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanai vai iznomāšanai;
   b) radiofrekvenču izmantošanas harmonizācijas veicināšana visā Savienībā atbilstīgi vajadzībai nodrošināt to faktisku un šo frekvenču efektīvu izmantošanu;
   c) pieaugošo mobilo datu pārraižu un platjoslas pakalpojumu vienkāršošana, jo īpaši veicinot elastību, un inovācijas sekmēšana, ņemot vērā nepieciešamību nepieļaut kaitīgus traucējumus un nodrošināt pakalpojumu tehnisko kvalitāti;
   d) efektīvas konkurences saglabāšana un attīstīšana, ar ex ante vai ex post pasākumiem novēršot pārmērīgu radiofrekvenču uzkrāšanu, kas rada būtisku kaitējumu konkurencei.[Gr. 37]

3. pants

Politikas mērķi

Lai pievērstu uzmanību šīs pirmās programmas prioritātēm, dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai atbalstītu un īstenotu šādus politikas mērķus:

   a) mobilo datu pārraidēm darīt pieejamu pietiekama apjoma un piemērotu spektru, kura jauda līdz 2015. gadam sasniegtu vismaz 1 200 MHz, ja vien radiofrenkvenču spektra politikas programma to neparedz citādi, atbalstīt Savienības politikas mērķus, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc mobilo datu pārraidēm, ļaujot attīstīties komerciālajiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem un vienlaikus ņemot vērā svarīgus vispārējas nozīmes mērķus, piemēram, kultūras daudzveidību un viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos; [Gr. 38]
   b) pārvarēt digitālo plaisu un īstenot Eiropas digitālās programmas mērķus, nodrošinot, ka visiem Savienības iedzīvotājiem līdz 2020. gadam ir pieeja platjoslai vismaz 30 Mb/s apmērā, un Savienībā īstenojot visaugstāko iespējamo platjoslas ātrumu un jaudu;[Gr. 39]
   c) nodrošināt Savienības līderpozīcijas bezvadu elektronisko sakaru platjoslas pakalpojumu jomā, šiem pakalpojumiem atbrīvojot pietiekama apjoma papildu spektru visrentablākajās joslās, lai tie būtu plaši pieejami;[Gr. 40]
   d) nodrošināt iespējas komerciālajiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem, palielinot mobilās platjoslas jaudu;[Gr. 41]
   e) palielināt spektra izmantošanas elastību, lai veicinātu inovācijas un ieguldījumus, visā Savienībā konsekventi piemērojot tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principu, lai tehnoloģiskajiem risinājumiem, kurus varētu apstiprināt, nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un pienācīgu regulatīvo paredzamību,atbrīvojotharmonizētu spektru jaunām, progresīvām tehnoloģijām un radot iespēju spektra tiesību tirdzniecībai, tādējādi sniedzot iespējas izveidot visas Eiropas mēroga sistēmas; [Gr. 42]
   f) veicināt efektīvu spektra izmantošanu, izmantojot vispārējo atļauju priekšrocības un palielinot šāda veida atļauju izmantošanu;
   g) mudināt pasīvu infrastruktūras koplietošanu, ja tas būtu samērīgi un nediskriminējoši, kā to paredz Direktīvas 2002/21/EK 12. pants;[Gr. 43]
   h) saglabāt un attīstīt efektīvu konkurenci, jo īpaši elektronisko sakaru pakalpojumos, novēršot ex ante, vai labojot ex post pārmērīgu radiofrekvenču uzkrāšanu, ko veic atsevišķi operatori un kas rada būtisku kaitējumu konkurencei, anulējot frekvenču lietošanas tiesības vai veicot citus pasākumus, vai arī piešķirot frekvences, ar ko novērš tirgus izkropļojumus; [Gr. 44]
   i) lai Eiropā radītu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, tā sekmējot ekonomisko izaugsmi un diversifikācijas radītus un apjomradītus ietaupījumus Savienībā, samazināt iekšējā tirgus sadrumstalotību un pilnībā izmantot tā potenciālu, uzlabojot koordināciju un saskaņojot tehniskās izmantošanas nosacījumus un spektra pieejamību, ja vajadzīgs; [Gr. 45]
   j) novērst citu radio vai ar radio nesaistītu ierīču radītus kaitīgus traucējumus vai darbības apgrūtinājumus, veicinot tādu standartu izstrādi, kas ļauj elastīgi un efektīvi izmantot spektru un palielināt uztvērēju imunitāti pret traucējumiem, jo īpaši ņemot vērā pieaugošā radio ierīču un lietojumu apjoma un blīvuma kumulatīvo ietekmi.
   k) paredzot tehniskos nosacījumus spektra piešķiršanai, pilnībā ņemt vērā attiecīgo starptautisko organizāciju apstiprinātas pētniecības rezultātus par elektromagnētiskā lauka starojuma iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un tos piemērot tehnoloģiju un pakalpojumu ziņā neitrāli. [Gr. 46]
   l) nodrošināt jaunu patēriņa produktu un tehnoloģiju pieejamību, tā garantējot atbalstu patērētājiem pārejai uz digitālo tehnoloģiju un efektīvu digitālās dividendes izmantošanu;[Gr. 47]
   m) samazināt Savienības oglekļa emisijas ietekmi, sekmējot bezvadu sakaru tīklu un lietojumu tehnisko efektivitāti;[Gr. 48]

4. pants

Palielināta efektivitāte un elastība

1.  Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. janvārim pieņem platjoslas pakalpojumu attīstīšanai atbilstošus atļauju izsniegšanas un piešķiršanas pasākumus, kas ir cits citam līdzīgi, saskaņā ar Direktīvu 2002/20/EK, piemēram, ja iespējams un pamatojoties uz konsultācijām saskaņā ar 12. pantu, atļaujot attiecīgajiem uzņēmumiem tiešu vai netiešu pieeju blakusesošiem vismaz 10 MHz spektra blokiem, tādējādi ļaujot sasniegt iespējami augstāku jaudu un platjoslu ātrumu, kā arī paverot iespējas efektīvai konkurencei.[Gr. 49]

2.  Dalībvalstis, sadarbojoties ar Komisiju, veicina kolektīvo spektra izmantošanu, kā arī spektra koplietošanu un izmantošanu bez licences. Tās tāpat veicina tādas pašreizējās un jaunās tehnoloģijas kā ģeolokalizācijas datubāzes un kognitīvais radio, lai attīstītu, piemēram, spektra neizmantotās daļas, iepriekš veicot pienācīgu ietekmes novērtējumu. Minētos ietekmes novērtējumus sagatavo divpadsmit mēnešu laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. [Gr. 90]

3.  Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai izstrādātu un saskaņotu radioiekārtu un telekomunikāciju terminālu, kā arī elektrisko un elektronisko iekārtu un tīklu standartus, kuri vajadzības gadījumā pamatojas uz Komisijas standartizācijas pilnvarām attiecīgajām standartizācijas iestādēm. Īpašu uzmanību velta arī tāda aprīkojuma standartiem, kuru izmanto personas ar invaliditāti, vienlaikus tomēr neliedzot šādām personām tiesības pēc izvēles izmantot nestandarta aprīkojumu. Šajā sakarībā jo īpaši svarīgi būs efektīvi koordinēt spektra saskaņošanu un standartizēšanu, lai patērētāji bez ierobežojumiem un visā iekšējā tirgū var izmantot ierīces, kurām nepieciešams radiofrekvenču spektrs.[Gr. 51]

4.  Dalībvalstis pastiprina pētniecību un izstrādi jauno tehnoloģiju, piemēram, kognitīvo tehnoloģiju jomā, jo to izstrāde nākotnē varētu radīt pievienoto vērtību spektra efektīvas izmantošanas ziņā.[Gr. 52]

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka atlases nosacījumi un procedūras veicina konkurenci un līdzvērtīgus konkurences apstākļus Eiropā, ieguldījumus un efektīvu spektra kā sabiedriskās preces izmantošanu, kā arī esošo un jauno pakalpojumu un ierīču līdzāspastāvēšanu. Turklāt dalībvalstis sekmē spektra nepārtrauktu, efektīvu izmantošanu gan tīklos, gan lietojumprogrammās.[Gr. 53]

6.  Lai novērstu iespējamo iekšējā tirgus sadrumstalotību dēļ atšķirīgiem atlases nosacījumiem un procedūrām attiecībā uz saskaņotu spektra joslu piešķiršanu elektronisko sakaru pakalpojumiem un atļauju to tirdzniecībai visās dalībvalstīs saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 9.b pantu, Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm un saskaņā ar subsidiaritātes principu nosaka paraugpraksi un sekmē informācijas apmaiņu par šādām joslām, kā arī izstrādā pamatnostādnes šādu joslu atļauju piešķiršanas nosacījumiem un procedūrām, piemēram, attiecībā uz infrastruktūras koplietošanu un pārklājuma nosacījumiem, lai visā Eiropā nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, ko panāk, piemērojot tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principu. [Gr. 54]

7.  Lai nodrošinātu efektīvu spektra tiesību izmantošanu un izvairītos no spektra uzkrāšanas, vajadzības gadījumā dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, tostarpnosaka naudas sodus, izmanto stimulējošu maksu mehānismus un tiesību atsaukšanu. [Gr. 55]

8.  Šā panta 1. punktā minētos pasākumus veic papildus tuvākajā laikā paredzētajai 900 MHz joslas atvēršanai saskaņā ar “GSM” direktīvu un konkurenci veicinošā veidā. Šādi pasākumi ir jāveic nediskriminējoši, un tie nedrīkst kropļot konkurenci par labu operatoriem, kuriem jau ir dominējošas pozīcijas tirgū.[Gr. 56]

5. pants

Konkurence

1.  Dalībvalstis uztur un veicina efektīvu konkurenci un nepieļauj konkurences traucējumus gan iekšējā tirgū, gan atsevišķos dalībvalstu tirgos. [Gr. 57]

2.  Lai pilnībā īstenotu 1. punktā minētās saistības, un jo īpaši, lai nodrošinātu, ka ar piekrišanu, uzkrāšanu, radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanu vai grozīšanu netiek izkropļota konkurence, dalībvalstis pirms spektra piešķiršanas plānošanas rūpīgi izpēta, vai šāda piešķiršana, ņemot vērā esošās spektra tiesības, kas piešķirtas attiecīgajiem tirgus dalībniekiem var izkropļot vai samazināt konkurenci attiecīgajos mobilo sakaru tīklos. Ja spektra piešķiršana var izkropļot vai samazināt konkurenci, dalībvalstis pieņem piemērotākos pasākumus efektīvas konkurences veicināšanai un vismaz vienu no turpmāk minētajiem pasākumiem, kas neierobežo konkurences noteikumu piemērošanu: [Gr. 58]

   a) dalībvalstis drīkst ierobežot spektra apjomu, kura izmantošanas tiesības piešķir jebkuram operatoram, vai var šādām izmantošanas tiesībām pievienot nosacījumus, piemēram, vairumtirdzniecības piekļuves nodrošināšana, dalībvalsts vai reģionālā viesabonēšana, atsevišķās joslās vai konkrētās joslu grupās ar līdzīgām iezīmēm, piemēram, joslas zem 1 GHz, kas piešķirtas elektronisko sakaru pakalpojumiem; [Gr. 59]
   b) dalībvalstis var rezervēt noteiktu daļu spektra joslas vai joslu grupas, kas tiks piešķirta jauniem tirgus dalībniekiem, kuriem iepriekš spektrs nav bijis piešķirts vai arī kuriem piešķirtais spektrs ir bijis ievērojami mazāks, lai šādā veidā nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus gan sākotnējiem tirgus dalībniekiem, gan jaunajiem dalībniekiem, uz vienlīdzīgiem nosacījumiem garantējot piekļuvi zemākajām spektra joslām;[Gr. 60]
   c) dalībvalstis drīkst atteikties piešķirt jaunas izmantošanas tiesības vai atļaut jaunu spektra izmantošanu noteiktās joslās, vai var pievienot nosacījumus jauno izmantošanas tiesību piešķīrumam vai jauna spektra izmantošanas atļaujai, ja tas novestu pie spektra frekvenču uzkrāšanās atsevišķiem uzņēmējiem un šāda uzkrāšanās varētu ievērojami kaitēt konkurencei. [Gr. 61]
   d) dalībvalstis drīkst aizliegt vai izvirzīt nosacījumus spektra izmantošanas tiesību nodošanai, kas nav pakļautas valsts vai Savienības apvienošanās kontrolei, ja tas var ievērojami kaitēt konkurencei.
   e) dalībvalstis drīkst grozīt esošās tiesības saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 14. pantu, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu ex-post pārmērīgu spektra frekvenču uzkrāšanos atsevišķiem uzņēmējiem, jo tasvarētu kaitēt konkurencei. [Gr. 62]

3.  Ja dalībvalstis vēlas pieņemt kādu no 2. punktā minētajiem pasākumiem, tās rīkojas, paredzot nosacījumus atbilstīgi procedūrām, lai ieviestu minētos nosacījumus attiecībā uz tiesībām izmantot spektru vai tos variētu saskaņā ar Direktīvu 2002/20/EK.[Gr. 63]

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka atļauju un atlases procedūras nepieļauj kavēšanos, nav diskriminējošas un sekmē efektīvu konkurenci, novēršot jebkādu iespējamo konkurences noteikumu neievērošanu ES pilsoņu un patērētāju interesēs. [Gr. 64]

6. pants

Spektrs bezvadu platjoslas sakariem

1.  Neierobežojot pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes principus, dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Savienībā tiek piešķirts pārklājuma un jaudas ziņā pietiekams harmonizēts spektrs, ļaujot Savienībā panākt augstāko platjoslas ātrumu pasaulē, lai nodrošinātu, ka bezvadu lietojumi un Eiropas līderpozīcija jauno pakalpojumu jomā efektīvi palīdz sasniegt ekonomikas izaugsmi, pildot mērķi līdz 2020. gadam visiem iedzīvotājiem nodrošināt platjoslas piekļuves ātrumu, kas nav mazāks par 30 Mb/s. [Gr. 65]

2.  Dalībvalstis līdz 2012. gada 1. janvārim nodrošina ar Komisijas Lēmumu 2008/477/EK (2,5-2,69 GHz), 2008/411/EK (3,4-3,8 GHz) un 2009/766/EK (900/1 800 MHz) joslu pieejamību, lai sekmētu bezvadu platjoslas pakalpojumu plašāku pieejamību ES iedzīvotāju un patērētāju interesēs, neskarot pašreizējos un nākotnes pakalpojumus, kuriem ir līdzvērtīga piekļuve šim spektram atbilstoši šajos Komisijas lēmumos minētajiem noteikumiem.[Gr. 66]

3.  Dalībvalstis veicina to, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nepārtraukti uzlabo savus tīklus atbilstoši jaunākajai, efektīvākajai tehnoloģijai, lai veidotu savas dividendes.[Gr. 67]

4..  Dalībvalstis līdz 2013. gada 1. janvārim 800 MHz joslu dara pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumiem saskaņā ar saskaņotajiem tehniskajiem nosacījumiem, kas noteikti atbilstīgi Lēmumam Nr. 676/2002/EK. Tikai izņēmuma gadījumos pamatotu tehnisku vai vēsturisku iemeslu dēļ Komisija var atļaut īpašas atkāpes līdz 2015. gada beigām, atbildot uz attiecīgās dalībvalsts atbilstoši motivētu pieteikumu. Ja pārrobežu frekvenču koordinēšanas problēmas ar vienu vai vairākām trešām valstīm vēl joprojām kavē joslas pieejamību, Komisija var atļaut īpašas ikgadējas atkāpes līdz šādu šķēršļu novēršanai. Saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 9. pantu Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pastāvīgi pārskata spektra izmantojumu zem 1 GHz un izvērtē, vai iespējams atbrīvot papildu spektru un darīt to pieejamu ▌. [Gr. 68]

5.  Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm tiek aicināta veikt atbilstoša līmeņa pasākumus, lai panāktu 1,5 GHz joslas un 2,3 GHz joslas turpmāku saskaņošanu un efektīvāku izmantošanu bezvadu platjoslas pakalpojumiem.

Komisija arī pastāvīgi uzrauga pieprasījumu pēc bezvadu platjoslas pakalpojumu jaudas un līdz 2015. gada 1. janvārim sadarbībā ar dalībvalstīm izvērtē pasākumu nepieciešamību, lai harmonizētu papildu spektra joslas, piemēram, 700 MHz joslu (694–790 MHz). Šajā novērtējumā ņem vērā spektra tehnoloģiju attīstību, tirgus pieredzi saistībā ar jaunajiem pakalpojumiem, iespējamās radio un televīzijas virszemes apraides vajadzības nākotnē un spektra trūkuma citās joslās, kas ir piemērotas bezvadu platjoslas pārklājumam.

Dalībvalstis var nodrošināt, ka atbilstošos gadījumos izmantotā spektra pārejas vai pārdales tiešās izmaksas tiek pienācīgi kompensētas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem.[Gr. 69]

6.  Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju nodrošina to, ka mazapdzīvotos apgabalos tiek veicināta piekļuves nodrošināšana platjoslas saturam un pakalpojumiem, izmantojot 790-862 MHz (800 MHz) joslu, jo īpaši, izmantojot pārklājuma nodrošināšanas saistības. To darot, tās izskatīs iespējas un, ja nepieciešams, veiks atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka 800 MHz frekvenču joslas atbrīvošana negatīvi neietekmē programmas izstrādes un īpašo pasākumu (PMSE) lietotājus.

Dalībvalstis sadarbībā ar Komisijuizskata iespējas un, ja nepieciešams, veictehniskus un regulējošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka 800 MHz frekvenču joslas atbrīvošana negatīvi neietekmē programmas izstrādes un īpašo pasākumu (PMSE) lietotājus. [Gr. 70]

7.  Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izvērtē nelicencētā spektra plašākas piešķiršanas iespējamību bezvadu piekļuves sistēmu vajadzībām, tostarp vietējiem radiotīkliem, ko paredz Lēmums 2005/513/EK attiecībā uz visu 5GHz joslu.

Komisiju aicina turpināt pieņemto harmonizēšanas programmu veicināšanu atbilstošos starptautiskajos forumos, jo īpaši ITU Pasaules radiosakaru konferencēs.[Gr. 71]

8.  Komisija tiek aicināta prioritāri pieņemt atbilstošus pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 9.b panta 3. punktu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis Savienības robežās atļauj spektra izmantošanas tiesību tirdzniecību saskaņotās 790-862 MHz, 880-915 MHz, 925-960 MHz, 1 710-1 785 MHz, 1 805-1 880 MHz, 1 900-1 980 MHz, 2 010-2 025 MHz, 2 110-2 170 MHz, 2,5 -2,69 GHz un 3,4-3,8 GHz joslās un citās papildu spektra daļās, kas atbrīvotas mobilajiem pakalpojumiem, neskarot pašreizējos un nākotnē sniedzamos pakalpojumus, kuriem ir līdzvērtīga piekļuve šim spektram atbilstoši Komisijas lēmumiem, kas pieņemti atbilstīgi Lēmumam Nr. 676/2002/EK.[Gr. 72]

9.  Lai nodrošinātu, ka visiem iedzīvotājiem ir piekļuve progresīviem digitālajiem pakalpojumiem, tostarp platjoslām, jo īpaši attālākajos un mazapdzīvotos reģionos, dalībvalstis un Komisija var noskaidrot, vai ir pieejams pietiekams frekvenču spektrs, lai sniegtu platjoslas satelītpakalpojumus, kas ļauj piekļūt internetam. [Gr. 73]

10.  Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju pārbauda iespēju padarīt pieejamākas pikošūnu–tipa bāzes stacijas (picocells) un femtošūnu–tipa bāzes stacijas (femtocells) un palielināt to izmantošanu. Tās pilnībā ņem vērā šādu šūnas bāzes staciju potenciālu un spektra koplietošanu un izmantošana bez licences, lai tādā veidā nodrošinātu pamatu bezvadu režģtīkliem, kuriem var būt galvenā loma digitālās plaisas pārvarēšanā. [Gr. 92]

7. pants

Spektra vajadzības citām bezvadu sakaru politikas jomām

Lai atbalstītu inovatīvu audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu un citu pakalpojumu turpmāku attīstību Eiropas iedzīvotāju vajadzībām, ņemot vērā ekonomiskos un sociālos ieguvumus no vienota digitālā tirgus, dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju nodrošina pietiekama spektra pieejamību šādu satelītpakalpojumu un virszemes sistēmu pakalpojumu sniegšanai.[Gr. 75]

8. pants

Spektra vajadzības citām īpašām Savienības politikas jomām[Gr. 76]

1.  Dalībvalstis un Komisija nodrošina spektra pieejamību un aizsargā radio frekvences, kas vajadzīgas Zemes atmosfēras un virsmas monitoringam, ļaujot attīstīt un izmantot kosmosa lietojumus un uzlabot transporta sistēmas, jo īpaši pasaules mēroga civilās navigācijas satelītu sistēmu GALILEO un Globālā monitoringa par vidi un drošību programmu GMES un automatizētas transporta drošības un transporta pārvaldības sistēmas.

2.  Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm veic pētījumus un pārbauda iespēju izstrādāt atļauju piešķiršanas sistēmu, kas veicinātu oglekļa satura samazināšanas politiku, taupot spektra izmantošanas enerģiju, kā arī padarot spektru pieejamu bezvadu tehnoloģijām ar potenciālu uzlabot enerģijas ietaupījumus un citu izplatīšanas tīklu, piemēram, ūdensapgādes, efektivitāti, tostarp viedajiem energotīkliem un viedmērierīču sistēmām. [Gr. 77]

3.  Komisija nodrošina, ka atbilstoši saskaņotiem nosacījumiem un saskaņotās frekvenču joslās ir pieejams pietiekams spektrs sabiedrības aizsardzībai un katastrofu seku likvidēšanai (SAKSL) un tiek veikti pasākumi, lai atbalstītu drošības pakalpojumu attīstību un saistītu ierīču brīvu apriti, kā arī SAKSL novatorisku savietojamu risinājumu izstrādi. Lai nodrošinātu efektīvu spektra izmantošanu, Komisija šajā sakarībā izskata iespēju SAKSL vajadzībām izmantot militārās frekvenču joslas.[Gr. 78]

4.  Dalībvalstis un Komisija pārskata spektra vajadzības, un, sadarbojoties ar zinātnieku un akadēmiskajām aprindām, identificē vairākas pētniecības un attīstības iniciatīvas un novatoriskus lietojumus, kam var būt liela sociāli ekonomiska ietekme un/vai ieguldījumu potenciāls, un gatavojas šādiem pieteikumiem piešķirt pietiekami spektra atbilstīgi saskaņotiem tehniskiem nosacījumiem un ar vismazāk apgrūtinošu administratīvo slogu.[Gr. 79]

5.  Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju cenšas panākt saskaņotu pamata joslu minimumu programmas izstrādes un īpašo pasākumu PMSE lietotājiem Savienībā, lai saskaņā ar Savienības mērķiem uzlabotu iekšējā tirgus integrāciju un kultūras pieejamību. Šo saskaņoto joslu frekvencei jābūt 1 GHz vai augstākai.[Gr. 80]

6.  Dalībvalstis un Komisija nodrošina spektra pieejamību radiofrekvenču identifikācijas ierīcēm (RFID) un citām ar lietu internetu (IOT) saistītām bezvadu sakaru tehnoloģijām un strādā pie tā, lai visās dalībvalstīs standartizētu spektra piešķiršanu ar IOT saistītajām sakaru tehnoloģijām.[Gr. 81]

9. pants

Uzskaite ‐ pašreizējās izmantošanas monitorings un jaunas vajadzības pēc spektra

1.  Komisija veic visa pastāvošā radio spektra izmantošanas uzskaiti, un šim nolūkam dalībvalstis sniedz visus nepieciešamos faktiskos datus.

Dalībvalstu sniegtā informācija ir pietiekami detalizēta, lai uzskaitē varētu novērtēt frekvenču spektra izmantošanas efektivitāti, kā arī noteikt Savienības spektra iespējamās iespējas nākotnē harmonizēt spektru Savienības politikas jomu atbalstam.

Uzskaites sākumposmā iekļauj frekvences diapazonā no 300 MHz līdz 6 GHz, pēc tām arī frekvences diapazonā no 6 GHz līdz 70 GHz.

Vajadzības gadījumā dalībvalstis sniedz informāciju, pamatojoties uz izsniegtajām licencēm un iekļaujot tajā datus gan par komerciālajiem, gan publiskā sektora lietotājiem, bet neizpaužot uzņēmējdarbībai svarīgu un konfidenciālu informāciju.[Gr. 82]

2.  Uzskaite, kas minēta 1. punktā, ļauj, pamatojoties uz skaidri noteiktiem un pārredzamiem kritērijiem un metodēm, novērtēt esošās spektra izmantošanas tehnisko efektivitāti un identificēt neefektīvas tehnoloģijas un lietojumus, neizmantoto vai neefektīvi izmantoto spektru un spektra koplietošanas iespējas, pamatojoties uz pārredzamiem un kopēji un skaidri definētiem novērtēšanas kritērijiem un metodēm. Tā arī nodrošina, ka gadījumā, ja spektra izmantošana nav optimāla, tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai pēc iespējas palielinātu izmantošanas efektivitāti. Tajā ņem vērā vajadzības pēc spektra nākotnē, tostarp ilgtermiņa vajadzības, pamatojoties uz patērētāju, kopienu, uzņēmumu un operatoru prasībām, un iespēju šādas vajadzības apmierināt. [Gr. 83]

3.  Uzskaitē, kas minēta 1. punktā, pārskata privāto un valsts lietotāju dažādu radiofrekvenču spektra izmantošanas veidus un palīdz identificēt spektra joslas, ko varētu piešķirt vai pārdalīt, lai palielinātu to efektīvu izmantošanu, veicinātu inovācijas un konkurenci iekšējā tirgū par labu privātiem un publiskiem lietotājiem, vienlaikus ņemot vērā iespējamo pozitīvo un negatīvo ietekmi uz šādu joslu esošajiem lietotājiem.

4.  Uzskaitē iekļauj arī ziņojumu par pasākumiem, kurus dalībvalstis veikušas, lai ES līmenī ieviestu lēmumus par īpašo frekvenču joslu harmonizēšanu un izmantošanu.[Gr. 84]

10. pants

Starptautiskās sarunas

1.  Savienība piedalās starptautiskajās sarunās, kas attiecas uz radiofrekvenču spektra jautājumiem, lai aizstāvētu savas intereses un nodrošinātu, ka Savienībai ir vienota nostāja, rīkojoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas cita starpā attiecas uz Savienības iekšējās un ārējās kompetences principiem. [Gr. 85]

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka starptautiskie nolīgumi, kuros tās ir dalībnieces ITU kontekstā, atbilst spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, un jo īpaši Savienības reglamentējošo noteikumu par elektroniskajiem sakariem attiecīgajiem noteikumiem un principiem.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka starptautiskie noteikumi ļauj pilnībā izmantot frekvenču joslas mērķiem, kuriem tās ir izraudzītas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un ka Savienības nozaru politikas īstenošanai ir pieejams pietiekami daudz pienācīgi aizsargāta spektra. [Gr. 86 neattiecas uz tekstu latviešu valodā]

4.  Lai risinātu spektra koordinācijas jautājumus, kas citādi neļautu dalībvalstīm īstenot savas saistības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz spektra politiku un pārvaldību, Savienība ▌nodrošina politisko un tehnisko atbalstu dalībvalstīm divpusējās un daudzpusējās sarunās ar trešām valstīm, jo īpaši ārpuskopienas kaimiņvalstīm, ietverot kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis. Savienība atbalsta arī trešo valstu centienus īstenot spektra pārvaldību, kas ir saderīga ar Savienības pārvaldību, lai tādējādi aizsargātu Savienības spektra politikas mērķus. [Gr. 87]

5.  Sarunās ar trešām valstīm dalībvalstīm ir jāievēro savas saistības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Parakstot vai kā citādi pieņemot starptautiskās saistības attiecībā uz spektru, dalībvalstis to parakstīšanai vai jebkurai cita akta pieņemšanai pievieno kopīgu deklarāciju, norādot, ka tās īsteno šādus starptautiskos nolīgumus vai saistības saskaņā ar saviem pienākumiem atbilstīgi līgumiem.

11. pants

Sadarbība starp dažādām iestādēm

1.  Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai uzlabotu pašreizējo institucionālo vidi, lai veicinātu spektra pārvaldības koordināciju Savienības līmenī, tostarp jautājumos, kas tieši skar divas vai vairāk dalībvalstis, ar mērķi attīstīt iekšējo tirgu un nodrošināt, ka Savienības spektra politikas mērķi tiek pilnībā sasniegti. Tās tiecas sekmēt Savienības spektra intereses ārpus Savienības saskaņā ar 10. pantu.

2.  Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka standartizācijas iestādes, CEPT un Komisijas Kopīgais pētniecības centrs cieši sadarbojas visos tehniskajos jautājumos, kad nepieciešams nodrošināt spektra efektīvu izmantošanu. Šajā nolūkā tās uztur saskaņotu saikni starp spektra pārvaldību un standartizāciju tā, lai veicinātu iekšējo tirgu.

12. pants

Sabiedriskā apspriešana

Ja tas ir lietderīgi, Komisija organizē sabiedrisko apspriešanu, lai apkopotu visu ieinteresēto personu, kā arī plašas sabiedrības viedokli par spektra izmantošanu Savienībā.

13. pants

Ziņojumi

Līdz 2015. gada 31. decembrim Komisija pārskata šīs radiofrekvenču spektra politikas programmas piemērošanu. Komisija katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par veiktajām darbībām un pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo lēmumu. [Gr. 88]

14. pants

Paziņošana

Dalībvalstis piemēro šos politikas virzienus un mērķus līdz 2015. gada 1. jūlijam, ja vien iepriekšējos pantos nav norādīts citādi.

Tās sniedz Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga šā lēmuma piemērošanas pārskatīšanai.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 107, 6.4.2011., 53. lpp.
(2) OV C 107, 6.4.2011., 53. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija Nostāja.
(4) OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.
(5) OV L 91, 7. 4. 1999., 10. lpp.
(6) OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.
(7) OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.
(8) OV L 337, 18.12.2009., 37. lpp.
(9) OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.
(10) COM(2010)0245.
(11) OV L 196, 17.7.1987, 85. lpp.
(12) OV L 129, 17.5.2007., 67. lpp.
(13) Komisijas Lēmums 2008/477/EK (2008. gada 13. jūnijs) par 2 500 – 2 690 MHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus (OV L 163, 24.6.2008., 37. lpp.).
(14) Komisijas Lēmums 2008/411/EK (2008. gada 21. maijs) par 3 400 – 3 800 MHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus (OV L 144, 4.6.2008., 77. lpp.).
(15) Komisijas Lēmums 2009/766/EK (2009. gada 16. oktobris) par 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslu harmonizāciju tādu sauszemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt Eiropas mēroga elektronisko sakaru pakalpojumus (OV L 274., 20.10.2009., 32. lpp.).
(16) OV L 274, 20.10.2009, 25. lpp.
(17) OV L 117, 11.5.2010, 95. lpp.
(18) OV L 308, 24.11.2009, 24. lpp.
(19) Komisijas Lēmums 2005/513/EK (2005. gada 11. jūlijs) par radiofrekvenču saskaņotu lietošanu 5 GHz frekvenču joslā bezvadu pieejas sistēmu, tostarp bezvadu lokālo tīklu (WAS/RLAN) ieviešanai (OV L 187, 19.7.2005., 22. lpp.).
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006.,1. lpp.).
(21) OV L 199, 30. 7. 1999, 59. lpp.
(22) OV L 138, 28.5.2002., 1. lpp.
(23) OV L 246, 20.7.2004., 1. lpp.
(24) OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp..


Grozījumi Reglamentā saistībā ar kopējā pārredzamības reģistra izveidi
PDF 524kWORD 109k
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija lēmums par Eiropas Parlamenta Reglamenta grozīšanu pēc Eiropas Parlamenta un Komisijas kopējā pārredzamības reģistra izveides (2010/2292(REG))
P7_TA(2011)0221A7-0173/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2010. gada 18. novembra lēmumu,

–  ņemot vērā savu 2011. gada 11. maija lēmumu(1), ar ko apstiprina, ka Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija noslēdz nolīgumu par pārredzamības reģistra izveidi,

–  ņemot vērā Reglamenta 211. un 212. pantu, kā arī 127. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A7-0173/2011),

1.  nolemj veikt Reglamentā turpmāk minētos grozījumus;

2.  nolemj, ka iepriekš minētā nolīguma tekstu iekļaus Reglamentā kā X pielikuma B daļu;

3.  nolemj, ka šie grozījumi stāsies spēkā dienā, kad spēkā stāsies nolīgums;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu zināšanai Padomei un Komisijai;

Spēkā esošais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Reglaments
9. pants – virsraksts
Deputātu finansiālās intereses, rīcības noteikumi un piekļuve Parlamentam
Deputātu finansiālās intereses, rīcības noteikumi, pārredzamības reģistrs un iekļuve Parlamentā
Grozījums Nr. 2
Reglaments
9. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a Katra Parlamenta sasaukuma sākumā kvestori nosaka to palīgu maksimālo skaitu, ko deputāts var reģistrēt (reģistrētie palīgi).
Grozījums Nr. 3
Reglaments
9. pants – 4. punkts
4.  Kvestori ir atbildīgi par personīgu caurlaižu izsniegšanu personām, kas vēlas bieži apmeklēt Parlamentu, lai deputātiem sniegtu informāciju saistībā ar viņu pilnvarām vai nu pašu deputātu, vai trešo personu interesēs, un tās ir derīgas ne ilgāk kā gadu.
4.   Personām, kas nav saistītas ar Savienības iestādēm, izsniedz ilgtermiņa caurlaides, un par to izsniegšanu atbildīgi ir kvestori. Šo caurlaižu maksimālais derīguma termiņš ir viens gads, un tās ir atjaunojamas. Šo caurlaižu izmantošanas noteikumus pieņem Prezidijs.
Šīm personām savukārt
– jāievēro Rīcības kodekss, kas publicēts Reglamenta pielikumā;
– jāparakstās kvestoru pārziņā esošajā reģistrā.
Šis reģistrs ir publiski pieejams pēc pieprasījuma visās Parlamenta darba vietās un ‐ kvestoru noteiktajā formā ‐ Parlamenta informācijas birojos dalībvalstīs.
Šī punkta piemērošanas noteikumi ir izklāstīti Reglamenta pielikumā.
Šādas caurlaides var izsniegt:
– personām, kas iekļautas pārredzamības reģistrā1 vai kas pārstāv tajā reģistrētas organizācijas vai arī strādā šādu organizāciju labā, tomēr reģistrācija automātiski nedod tiesības saņemt caurlaides;
– personām, kuras vēlas bieži iekļūt Parlamenta telpās, taču uz kurām nolīgums par pārredzamības reģistra izveidi2 neattiecas;
– deputātu vietējiem palīgiem, kā arī personām, kas palīdz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas locekļiem.
1 Reģistrs, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas nolīgumu par pārredzamības reģistra izveidi attiecībā uz organizācijām un personām, kuras, darbojoties neatkarīgi, piedalās Eiropas Savienības politikas izstrādē un īstenošanā (sk. X pielikuma B daļu).
2 Sk. X pielikuma B daļu.
Grozījums Nr. 4
Reglaments
9. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a Tiem, kas reģistrējas pārredzamības reģistrā, attiecībās ar Parlamentu jāievēro:
– nolīgumam pievienotais Rīcības kodekss1;
– nolīgumā noteiktās procedūras un citi pienākumi; un
– šā panta noteikumi, kā arī nolīguma īstenošanas noteikumi.
1 Sk. nolīguma 3. pielikumu X pielikuma B daļā.
Grozījums Nr. 5
Reglaments
9. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b Kvestori nosaka, kādā mērā rīcības kodekss piemērojams personām, kurām ir ilgtermiņa caurlaides, bet uz kurām nolīgums tomēr neattiecas.
Grozījums Nr. 6
Reglaments
9. pants – 4.c punkts (jauns)
4.c Caurlaidi atņem ar kvestoru pamatotu lēmumu šādos gadījumos:
– persona ir izslēgta no pārredzamības reģistra, ja vien nav svarīgu iemeslu caurlaides atstāšanai;
– klaji netiek izpildīti 4.a punktā noteiktie pienākumi.
Grozījums Nr. 7
Reglaments
9. pants – 4.d punkts (jauns)
4.d Prezidijs pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma pieņem lēmumu par nepieciešamajiem pasākumiem, lai ieviestu pārredzamības reģistru saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti nolīgumā par minētā reģistra izveidi.
Šā panta 4.–4.c punktā minētie īstenošanas noteikumi ir iekļauti pielikumā3.
3 Sk. X pielikuma A daļu.
Grozījums Nr. 8
Reglaments
I pielikums – 2. pants – 2. un 3. daļa
Deputāti atturas pieņemt jebkādas citas dāvanas vai ziedojumus savu pilnvaru laikā.
Deputāti atturas pieņemt jebkādas dāvanas vai ziedojumus savu pilnvaru laikā.
Deputāti ir personīgi atbildīgi par reģistrā iekļautajām deklarācijām un tās katru gadu precizē.
Deputāti ir personīgi atbildīgi par reģistrā iekļautajām deklarācijām, un tās ir jāprecizē, tiklīdz notikušas izmaiņas, un jāatjauno vismaz reizi gadā. Deputāti ir pilnībā atbildīgi par savu finansiālo interešu pārredzamību.
Grozījums Nr. 9
Reglaments
X pielikums – virsraksts
X pielikums
X pielikums
Reglamenta 9. panta 4. punktapiemērošanas noteikumi ‐ Lobēšana Eiropas Parlamentā
Pārredzamības reģistrs
A.  Reglamenta 9. panta 4.–4.c punktaīstenošanas noteikumi
Grozījums Nr. 10
Reglaments
X pielikums – 1. pants
1pants
Vienīgais pants
Caurlaides
Caurlaides
1.  Caurlaide ir plastikāta kartīte ar tās īpašnieka fotogrāfiju, vārdu un uzvārdu, kā arī tā uzņēmuma, organizācijas vai cilvēka vārdu, kura labā caurlaides īpašnieks strādā.
1.  Ilgtermiņa caurlaide ir plastikāta kartīte ar tās turētāja fotogrāfiju, vārdu un uzvārdu, kā arī tā uzņēmuma, organizācijas vai cilvēka vārdu, kura labā caurlaides turētājs strādā.
Parlamenta telpās caurlaide tās īpašniekam jānēsā visu laiku redzamā veidā. Ja šo noteikumu neievēro, caurlaidi var atņemt.
Parlamenta telpās caurlaide tās turētājam jānēsā visu laiku redzamā veidā. Ja šo noteikumu neievēro, caurlaidi var atņemt.
Caurlaides pēc formas un krāsas atšķiras no caurlaidēm, kuras izsniedz neregulāriem apmeklētājiem.
Caurlaides pēc formas un krāsas atšķiras no caurlaidēm, kuras izsniedz neregulāriem apmeklētājiem.
2.  Caurlaidi atjauno tikai tad, ja tās īpašnieks ir ievērojis Reglamenta 9. panta 4. punktā noteiktās prasības.
2.  Caurlaidi atjauno tikai tad, ja tās turētājs ir ievērojis Reglamenta 9. panta 4.a punktā noteiktās prasības.
Ja deputāts apstrīd kāda pārstāvja vai lobista darbību, jautājumu nodod kvestoriem, kuri šo gadījumu izskata un lemj par caurlaides atstāšanu vai atņemšanu.
Visas sūdzības, kuru pamatā ir būtiski fakti un kuras attiecas uz pārredzamības reģistra izveides nolīgumam1 pievienotā rīcības kodeksa piemērošanas jomu, nodod pārredzamības reģistra kopīgajam sekretariātam. Parlamenta ģenerālsekretārs lēmumus par izslēgšanu no reģistra dara zināmus kvestoriem, kuri lemj par caurlaides atņemšanu.
Lēmumos, ar kuriem kvestori paziņo par vienas vai vairāku caurlaižu atņemšanu, šo caurlaižu turētāji vai struktūras, kuras viņi pārstāv vai kuru labā viņi strādā, ir aicinājums minētās Parlamenta caurlaides nosūtīt atpakaļ 15 dienu laikā, skaitot no lēmuma paziņošanas dienas.
3.  Caurlaides nekādā gadījumā nedod tiesības to īpašniekiem piedalīties Parlamenta vai tā struktūrvienību sanāksmēs, izņemot tās, kuras ir atklātas, un šajā gadījumā uz viņiem bez izņēmuma attiecas tie paši noteikumi par pieeju Parlamentam, kas ir saistoši jebkuram Eiropas Savienības pilsonim.
3.  Caurlaides nekādā gadījumā nedod tiesības to turētājiem piedalīties Parlamenta vai tā struktūrvienību sanāksmēs, izņemot tās, kuras ir atklātas, un šajā gadījumā uz viņiem bez izņēmuma attiecas tie paši noteikumi par iekļuvi Parlamentā, kas ir saistoši jebkuram Eiropas Savienības pilsonim.
1Sk. nolīguma 3. pielikumu šā pielikuma B daļā.
Grozījums Nr. 11
Reglaments
X pielikums – 2. pants
2. pants
svītrots
Palīgi
1.  Katra Parlamenta sasaukuma sākumā kvestori nosaka maksimālo palīgu skaitu, ko deputāts var reģistrēt.
Sākot veikt palīga pienākumus, reģistrētie deputātu palīgi iesniedz rakstisku deklarāciju, kurā norāda savu profesionālo darbību, kā arī jebkuru citu algotu amatu vai darbību.
2.  Palīgiem ir pieeja Parlamentam saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem kā Ģenerālsekretariāta darbiniekiem vai politiskajām grupām.
3.  Visām citām personām, tostarp tām, kuras strādā tieši ar deputātiem, ir pieeja Parlamentam saskaņā ar Reglamenta 9. panta 4. punkta nosacījumiem.
Grozījums Nr. 12
Reglaments
X pielikums – 3. pants
3. pants
svītrots
Rīcības kodekss
1.  Personas, kas iekļautas 9. panta 4. punktā minētajā reģistrā, attiecībās ar Parlamentu:
a) ievēro Reglamenta 9. panta un šī pielikuma noteikumus;
b) dara zināmas intereses, kuras tās pārstāv, deputātiem, viņu nodarbinātajiem palīgiem vai iestādes ierēdņiem;
c) atturas no jebkādām darbībām, kuru mērķis ir iegūt informāciju negodīgā ceļā;
d) jebkura veida kontaktos ar trešām personām neatsaucas uz oficiālām attiecībām ar Parlamentu;
e) peļņas nolūkos neizplata trešām personām Parlamentā iegūtu dokumentu kopijas;
f) stingri ievēro I pielikuma 2. panta otrās daļas noteikumus;
g) pārliecinās, ka jebkura palīdzība, kas ir sniegta saskaņā ar I pielikuma 2. panta noteikumiem, ir deklarēta šim nolūkam paredzētā reģistrā;
h) ievēro Civildienesta noteikumus, pieņemot darbā iestāžu bijušos ierēdņus;
i) ievēro visus Parlamenta pieņemtos noteikumus par bijušo deputātu tiesībām un pienākumiem;
j) lai izvairītos no iespējamiem interešu konfliktiem, saņem attiecīgā(–o) deputāta(–u) piekrišanu pirms līgumattiecību nodibināšanas ar palīgu vai pirms palīga pieņemšanas darbā un pēc tam pārliecinās, ka tas ir deklarēts Reglamenta 9. panta 4. punktā minētajā reģistrā.
2.  Ikviens šī rīcības kodeksa pārkāpums var būt par iemeslu caurlaides atņemšanai attiecīgajām personām vai attiecīgajā gadījumā uzņēmumam, kuru tās pārstāv.
Grozījums Nr. 13
Reglaments
X pielikums – B daļa – virsraksts (jauns)
B.  Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas nolīgums par pārredzamības reģistra izveidi attiecībā uz organizācijām un personām, kuras, darbojoties neatkarīgi, piedalās Eiropas Savienības politikas izstrādē un īstenošanā

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0222.


Iestāžu nolīgums par kopēju pārredzamības reģistruu
PDF 505kWORD 151k
Lēmums
Pielikums
Pielikums
Pielikums
Pielikums
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija lēmums par iestāžu nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Parlamentu un Komisiju par kopēju pārredzamības reģistru (2010/2291(ACI))
P7_TA(2011)0222A7-0174/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2010. gada 18. novembra lēmumu,

–  ņemot vērā projektu Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas nolīgumam par pārredzamības reģistra izveidi organizācijām un pašnodarbinātām privātpersonām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā (turpmāk “nolīgums”),

–  ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 8. maija rezolūciju par pamatsistēmas izstrādi interešu pārstāvju (lobētāju) darbības reglamentēšanai Eiropas Savienības iestādēs(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 127. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A7-0174/2011),

A.  tā kā Līguma par Eiropas Savienību 11. panta 2. punktā noteikts: “Iestādes uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību”;

B.  tā kā kopējs reģistrs, kurā iekļautas organizācijas un indivīdi, kas piedalās ES politikas veidošanā un politikas īstenošanā, uzlabo šāda dialoga pārredzamību;

C.  tā kā iepriekšminētajā Parlamenta 2008. gada 8. maija rezolūcijā ir noteikti principi, saskaņā ar kuriem Parlaments iesaistījās sarunās ar Komisiju attiecībā uz kopējo reģistru;

D.  tā kā ar Parlamenta 2011. gada 11. maija lēmumu par Reglamenta grozīšanu pēc kopēja pārredzamības reģistra izveides starp Eiropas Parlamentu un Komisiju ir ieviestas nepieciešamās izmaiņas Parlamenta Reglamentā(2),

1.  uzskata, ka nolīgums ir svarīgs sākotnējs pasākumiem, kas ievērojami veicinās pārredzamības uzlabošanu, un nodomājis pienācīgā kārtā ierosināt standartus, lai nodrošinātu Savienības publiskās administrācijas konsekventu integritāti un nostiprinātu institucionālos noteikumus,

2.  norāda, ka kopējā reģistrā visu informāciju varēs atrast vienviet, ļaujot pilsoņiem vienkāršāk noskaidrot, kuri dalībnieki ir saistīti ar iestādēm; konstatē, ka tas arī atvieglo interešu pārstāvju darbības īstenošanu, jo viņiem ir jāreģistrējas tikai vienreiz;

3.  tomēr atgādina, ka Parlaments joprojām saglabās neierobežotas tiesības lemt, kam būtu jāatļauj piekļuve Parlamenta ēkām;

4.  uzskata, ka nolīgums būs nopietns stimuls reģistrēties, jo padarīs neiespējamu bez iepriekšējas reģistrācijas iegūt personalizētu caurlaidi iekļūšanai Parlamenta ēkās;

5.  tomēr atkārto aicinājumu pārredzamības reģistrā obligāti reģistrēties visiem lobistiem un aicina gaidāmās pārskatīšanas gaitā veikt nepieciešamos pasākumus, lai sagatavotu pāreju uz obligātu reģistrēšanos;

6.  pauž nožēlu, ka Padome pagaidām nav pievienojusies nolīgumam, kaut gan tas ir izšķiroši, lai Savienības līmenī nodrošinātu pārredzamību visos likumdošanas procesa posmos; tomēr atzinīgi vērtē to, ka Padome ir norādījusi, ka tā pievienosies šim nolīgumam; aicina Padomi iespējami drīz pievienoties kopējam reģistram;

7.  īpaši atzinīgi vērtē šādus nolīgumā iekļautos aspektus:

   a) reģistra nosaukuma maiņu uz “pārredzamības reģistru”;
   b) reģistra darbības jomu, kas aptver visus attiecīgos dalībniekus, izņemot tikai sociālos partnerus kā sociālā dialoga dalībniekus, kā arī baznīcas pārstāvjus, politiskās partijas, vietējās, reģionālās un pašvaldību iestādes, tostarp to administrācijas pārstāvniecības; ņemot vērā to institucionālās funkcijas saskaņā ar Līgumiem un nolīguma 10. punkta b) apakšpunktu un 11., 12. un 13. punktu, pēdējās no minētajām struktūrām neietilpst reģistra darbības jomā; tas ir jāprecizē, pirmo reizi pārskatot nolīgumu; Parlaments vēlas, lai Komisija jau tagad paustu piekrišanu šajā jautājumā;
   c) to, ka ar šo reģistru nodrošina pārredzamību, ņemot vērā plašos Eiropas iestāžu kontaktus, un tā atbilstošās sadaļas attiecas uz konkrētu interešu pārstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un valsts iestāžu pārstāvjiem, tādējādi nošķirot lobistu un Savienības iestāžu oficiālo sarunu partneru atšķirīgās funkcijas;
   d) prasību iekļaut attiecīgu finanšu informāciju;
   e) saistošus pasākumus nolīgumam pievienotā rīcības kodeksa neievērošanas gadījumā;

8.   uzskata, ka nedrīkst vienādus noteikumus piemērot valsts iestāžu un tādu organizāciju pārstāvjiem, kuras kalpo sabiedrības interesēm un ievēro konstitucionālās normas un pamattiesības, un konkrētu interešu pārstāvjiem; jo īpaši uzskata, ka aicinājums publiskajām struktūrām reģistrēties jāattiecina tikai uz neatkarīgajām struktūrām, nevis publiskajām iestādēm kopumā;

9.  prasa, lai Prezidijs izstrādātu sistēmu, ar kuras starpniecību visu lobistu, uz kuriem attiecas reģistra darbības joma, tikšanās ar attiecīgo deputātu par konkrētu likumdošanas jautājumu tiek fiksētas paskaidrojumā, ko pievieno ziņojumam vai ieteikumam, kurš saistīts ar attiecīgo tiesību akta projektu;

10.  atbalsta pielikumā pievienotā nolīguma noslēgšanu, ņemot vērā šajā lēmumā atspoguļotos aspektus, un nolemj pievienot to Reglamentam;

11.  uzdod priekšsēdētājam informēšanas nolūkā nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vienošanās par Pārredzamības reģistra izveidi organizācijām un pašnodarbinātām privātpersonām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā

Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija (turpmāk “vienošanās puses”),

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un it īpaši tā 11. panta 1. un 2. punktu, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un it īpaši tā 295. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (turpmāk visi kopā minēti kā “Līgumi”);

tā kā Eiropas politikas izstrādātāji nedarbojas izolēti no pilsoniskās sabiedrības, bet uztur atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pārstāvošajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību;

VIENOJAS ŠĀDI.

I.  Pārredzamības reģistra izveide

1.  Šīs vienošanās puses atbilstīgi to saistībām nodrošināt pārredzamību vienojas izveidot un uzturēt kopēju reģistru ‐ “Pārredzamības reģistru” (turpmāk “reģistrs”) ‐ lai tajā reģistrētu un pārraudzītu organizācijas un pašnodarbinātas privātpersonas, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā.

II.  Reģistra darbības principi

2.  Reģistru izveido un uztur, izmantojot jau pastāvošās reģistrācijas sistēmas, kuras izveidoja un kuru darbību uzsāka Eiropas Parlaments 1996. gadā un Eiropas Komisija 2008. gada jūnijā un kuras tika papildinātas, darbojoties attiecīgajai Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas apvienotajai darba grupai un pielāgojot atbilstīgi pieredzei un no ieinteresētajām personām iegūtajām atsauksmēm, kuras ir izklāstītas Eiropas Komisijas 2009. gada 28. oktobra paziņojumā “Eiropas pārredzamības iniciatīva - Interešu pārstāvju reģistrs pēc viena gada darbības”(3). Šāda pieeja neietekmē vai iepriekš nenosaka Eiropas Parlamenta mērķus, kas ir minēti Parlamenta 2008. gada 8. maija rezolūcijā par pamatsistēmas izstrādi interešu pārstāvju (lobētāju) darbības reglamentēšanai Eiropas Savienības iestādēs(4).

3.  Izveidojot un uzturot reģistru, ievēro vispārējos Savienības tiesību principus, tostarp samērīguma un nediskriminācijas principu.

4.  Izveidojot un uzturot reģistru, tiek ievērotas Eiropas Parlamenta locekļu tiesības brīvi izmantot savas parlamentārās pilnvaras, un tas nedrīkst traucēt locekļu vēlētāju iekļūšanu Eiropas Parlamenta telpās.

5.  Reģistra izveidošana un uzturēšana neskar šīs vienošanās pušu kompetenci vai prerogatīvas, nedz arī ietekmē to organizatoriskās pilnvaras.

6.  Šīs vienošanās puses cenšas izturēties vienādi pret visām iesaistītajām personām, kas veic līdzīgas darbības, un nodrošināt līdzvērtīgus nosacījumus, reģistrējot organizācijas un pašnodarbinātas privātpersonas, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā.

III.  Reģistra struktūra

7.  Reģistrā iekļauj šādas ziņas:

  a) pamatnostādnes par:
   reģistra izmantošanas jomu, reģistrējamām darbībām un izņēmumiem;
   reģistrācijai pakļautās nodaļas (1. pielikums);
   reģistrējamo personu sniegto informāciju, tostarp finanšu informācijas sniegšanas prasības (2. pielikums).
   b) Rīcības kodeksu (3. pielikums)
   c) sūdzību iesniegšanas mehānismu un pasākumus, ko veic attiecībā uz rīcības kodeksa pārkāpumiem, tostarp sūdzību izmeklēšanas un izskatīšanas kārtību (4. pielikums).

IV.  Reģistra izmantošanas joma

Reģistrējamās darbības

8.  Reģistra izmantošanas joma attiecas uz visām darbībām, kas nav turpmāk šajā IV daļā noteiktas kā izņēmumi un kuras veic, lai tieši vai netieši ietekmētu to, kā ES iestādes izstrādā vai īsteno politiku un tajās notiekošos lēmumu pieņemšanas procesus, neatkarīgi no izmantotā saziņas kanāla vai starpniecības līdzekļa, kas cita starpā var būt ārpakalpojumu sniedzējs, plašsaziņas līdzekļi, līgumi ar profesionāliem pārstāvjiem, ideju laboratorijas, “platformas”, forumi, kampaņas un iniciatīvas no apakšas. Šie pasākumi, piemēram, var būt: sazināšanās ar deputātiem, amatpersonām vai citiem ES iestāžu darbiniekiem, vēstuļu, informācijas materiālu vai argumentu un nostājas dokumentu izstrāde, izsūtīšana un piegāde, tādu pasākumu, tikšanos vai veicināšanas darbību un sociālo notikumu vai konferenču organizēšana, kuros aicināti piedalīties deputāti, ES iestāžu ierēdņi un citi darbinieki. Brīvprātīgs ieguldījums un piedalīšanās oficiālajās konsultācijās par izstrādājamo ES tiesību aktu vai citiem likumdošanas priekšlikumiem, kā arī citās sabiedriskās konsultācijās arī ir uzskatāmi par šādiem pasākumiem.

9.  Ir paredzēts reģistrēt visas organizācijas un pašnodarbinātās personas, uz kurām neatkarīgi no to juridiskā statusa attiecas reģistra izmantošanas joma(5).

Nereģistrējamās darbības

10.  Reģistra izmantošanas joma neattiecas uz:

   a) juridisko un citu profesionālo konsultāciju sniegšanu, ja ar tām tiek nodrošinātas klienta pamattiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp tiesības uz aizstāvību administratīvā procesā, kuras īsteno ar jurista vai ikvienas citas ar šo procesu saistītas profesionālas personas palīdzību; uz reģistra izmantošanas jomu neattiecas šādas turpmāk minētas darbības (neatkarīgi no konkrētajām iesaistītajām pusēm): konsultācijas un saziņa ar publiskās varas iestādēm, lai labāk informētu klientu par vispārējo tiesisko regulējumu, klienta konkrētajām tiesībām un pienākumiem un par to, vai saskaņā ar spēkā esošajām tiesībām attiecīgā tiesiskā vai administratīvā darbība ir likumīga vai pieļaujama; klientam sniegts padoms, ar kuru viņam vai viņai palīdz nodrošināt viņa vai viņas darbību tiesiskumu; pārstāvība saistībā ar samierināšanas vai starpniecības procedūru, ko īsteno, lai novērstu strīdu izskatīšanu tiesu vai pārvaldes iestādē. Tas attiecas uz visām Eiropas Savienības uzņēmējdarbības jomām un neaprobežojas tikai ar atsevišķām procedūrām (konkurences procedūru). Ja individuāli uzņēmumi un to konsultanti kā puses piedalās kādā konkrētā tiesiskā vai administratīvā lietā vai procesā, jebkādas tieši ar šo lietu saistītas darbības, kuru galvenais mērķis nav tiesiskā regulējuma mainīšana, nav jāreģistrē reģistrā;
   b) darbības, ko veic sociālie partneri kā sociālā dialoga dalībnieki (arodbiedrības, darba ņēmēju asociācijas utt.), ja tās rīkojas atbilstīgi Līgumos paredzētajām funkcijām; tas pats mutatis mutandis attiecas uz Līgumos īpaši noteikto struktūru, tai īstenojot savas institucionālās funkcijas;
   c) no Eiropas iestāžu vai Eiropas Parlamenta deputātu tiešas un konkrētai personai adresētas prasības izrietošas darbības, piemēram, ad hoc vai regulārie informācijas par faktiem, datu vai ekspertīzes pieprasījumi, un/vai konkrētai personai adresēti uzaicinājumi uz publiskām uzklausīšanas sēdēm vai dalībai konsultatīvās komitejās vai jebkādā līdzīgā forumā.

Īpaši noteikumi

11.  Baznīcas un reliģiskas kopienas reģistrā neuzskaita. Tomēr to pārstāvības birojus vai juridiskos orgānus, iestādes un tīklus, kas radīti to pārstāvībai ES iestādēs, un to apvienības ir paredzēts reģistrēt.

12.  Politiskās partijas reģistrā neuzskaita. Tomēr visas organizācijas, ko tās rada vai atbalsta un kas veic darbības, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma, ir paredzēts reģistrēt.

13.  Vietējās, reģionālās un pilsētu pašvaldības reģistrā neuzskaita. Tomēr to pārstāvības birojus vai juridiskos orgānus, iestādes un tīklus, kas radīti to pārstāvībai ES iestādēs, un to apvienības ir paredzēts reģistrēt.

14.  Tīkli, platformas vai citas kolektīvās darbības formas, kurām nav juridiska statusa vai kas nav uzskatāmas par juridiskām personām, taču kurām ir faktiska organizēta ietekme un kas veic darbības, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma, ir paredzēts reģistrēt. Šādos gadījumos šo veidojumu dalībniekiem būtu no sava vidus jāieceļ viena kontaktpersona, kas atbildētu par attiecībām ar reģistra pārvaldi.

15.  Darbības, kas jāņem vērā, lai reģistrā ievadītu finanšu deklarāciju, ir tās pašas, kas attiecas uz visām ES iestādēm, aģentūrām un struktūrām, to locekļiem, amatpersonām un citiem darbiniekiem. Šīs darbības ir arī tādas, kas ir paredzētas dalībvalstu struktūrām, kas darbojas ES līmenī un piedalās ES lēmumu pieņemšanas procesos.

16.  Eiropas tīkli, federācijas, apvienības vai platformas tiek aicinātas izstrādāt kopējas, pārskatāmas pamatnostādnes, kas attiektos uz to locekļiem un kurās būtu uzskaitītas darbības, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma. Šīs pamatnostādnes ir paredzēts publicēt.

V.  Reģistrējamām personām piemērojamie noteikumi

17.  Reģistrējoties attiecīgā organizācija un privātpersona:

   piekrīt tam, ka informācija, ko tās sniedz, lai tiktu iekļautas reģistrā, tiek publicēta;
   piekrīt rīkoties saskaņā ar rīcības kodeksu, un, atbilstošos gadījumos darīt zināmu ikviena profesionālā rīcības kodeksa tekstu, kas tiem ir jāievēro;
   garantē, ka informācija, ko tās sniedz, lai tiktu iekļautas reģistrā, ir pareiza;
   piekrīt tam, ka ikvienu pret tām vērstu sūdzību izskatīs, pamatojoties uz rīcības kodeksa noteikumiem, uz kuriem ir balstīta reģistra darbība;
   piekrīt visām soda sankcijām, kas ir jāpiemēro šā rīcības kodeksa pārkāpuma gadījumā un atzīst, ka 4. pielikumā paredzētos pasākumus varētu piemērot attiecībā uz tām, ja tās pārkāpj rīcības kodeksa noteikumus;
   norāda, ka šīs vienošanās pusēm pēc pieprasījuma var nākties, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(6), darīt zināmu saraksti un citus dokumentus, kas attiecas uz reģistrēto vienību darbībām.

VI.  Rīcības kodeksa pārkāpšanas gadījumā paredzētās sankcijas

18.  Ja reģistrētie subjekti vai to pārstāvji neievēro rīcības kodeksu, var tikt piemēroti 4. pielikumā minētie pasākumi, piemēram, izslēgšana no reģistra uz laiku vai pilnībā, un vajadzības gadījumā konkrētajai personai vai attiecīgi tās uzņēmumiem izsniegtās Eiropas Parlamenta ieejas caurlaides atņemšana pēc tam, kad ir veikta izmeklēšana, pienācīgi ievērojot samērīguma principu un tiesības uz aizstāvību. Lēmumu piemērot sankcijas var publicēt reģistra tīmekļa vietnē.

19.  Ikviens saskaņā ar 4. pielikumā minēto procedūru ir tiesīgs iesniegt sūdzību, kuru pamato ar faktiem par to, ka varētu būt pārkāpts rīcības kodekss.

VII.  Īstenošana

20.  Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas ģenerālsekretāri atbild par sistēmas uzraudzību un par galvenajiem tās darbības aspektiem un, kopīgi vienojoties, veic visu, kas nepieciešams šīs vienošanās īstenošanai.

21.  Sistēmas ieviešanas nolūkā Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas dienesti izveido kopēju darbības struktūrvienību ‐ Apvienoto pārredzamības reģistra sekretariātu. Tajā strādās Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas amatpersonu grupa, pamatojoties uz vienošanos, ko panāks kompetentie dienesti. Apvienotā pārredzamības reģistra sekretariāta darbību vada Komisijas Ģenerālsekretariāta nodaļas vadītājs. Tā uzdevumi cita starpā ir arī tādu pasākumu veikšana, ar kuriem veicina reģistra satura kvalitātes nodrošināšanu.

22.  Eiropas Parlamenta ilgtermiņa ieejas caurlaižu izsniegšanu un kontroli arī turpmāk pārzinās šī iestāde. Šādas caurlaides atsevišķām personām, kas pārstāv tādas organizācijas vai strādā tādu organizāciju labā, kuras reģistrē Pārredzamības reģistrā, izsniedz tikai tad, ja šīs organizācijas vai personas ir reģistrētas. Tomēr reģistrācija nenozīmē automātiskas tiesības saņemt šādu karti.

23.  Kaut arī sistēmas darbību nodrošina vienošanās puses kopīgi, tās tomēr ir tiesīgas izmantot reģistru pēc saviem ieskatiem un neatkarīgi viena no otras atbilstīgi īpašiem mērķiem, tostarp rosināt uz darbību, piemēram, reģistrētajai personai nosūtot informāciju saistībā ar jaunu publisko apspriešanu vai pasākumu organizēšanu.

24.  Vienošanās puses atbilstīgi apmāca un informē katra savus deputātus un darbiniekus par reģistru un par sūdzību procedūrām.

25.  Vienošanās puses veic atbilstīgus ārējos pasākumus, lai informētu par reģistru un veicinātu tā izmantošanu.

26.  Ar lietotājiem draudzīgas meklētājprogrammas palīdzību Eiropas tīmekļa vietnē jābūt pieejamiem dažiem reģistrā iekļautiem pamata statistikas datiem, kas tiek regulāri publicēti. Šīs datubāzes publiski pieejamo informāciju varēs saņemt pēc pieprasījuma elektroniskā un mašīnlasāmā formātā.

27.  Pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas ģenerālsekretariāti Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas atbildīgajiem priekšsēdētāju vietniekiem iesniedz gada ziņojumu par reģistra darbību.

VIII.  Citu iestāžu un struktūru dalība

28.  Eiropadome un Padome arī ir aicināta piedalīties reģistra izveidē un izmantošanā. Citas ES iestādes, struktūras un aģentūras tiek aicinātas izmantot šo sistēmu kā parauginstrumentu savai mijiedarbībai ar ES politikas izstrādē un īstenošanā iesaistītajām organizācijām un privātpersonām.

IX.  Nobeiguma noteikumi

29.  Pāreja no esošā vienošanās pušu akreditēto organizāciju reģistra uz apvienoto reģistru notiks divpadsmit mēnešus ilga pārejas perioda laikā kopš dienas, kad apvienotais reģistrs sāk darboties. Patlaban abās sistēmās reģistrētās organizācijas un privātpersonas tiks lūgtas atjaunot reģistrāciju kopējā sistēmā.

Pēc tam, kad kopējais reģistrs sāks darboties:

   reģistrējamās personas jebkurā brīdī, bet ne vēlāk kā dienā, kad tām ir jāatjauno sava reģistrācija Eiropas Komisijas reģistrā, varēs pārcelt esošos reģistrācijas datus uz apvienoto reģistru, vai tikai Parlamentā reģistrētās personas varēs to izdarīt vēlākais līdz divpadsmit mēnešu perioda beigām pēc darbības sākuma
   jebkuru jaunu reģistrāciju vai esošo datu atjaunināšanu varēs veikt tikai apvienotajā reģistrā.

30.  Apvienotā reģistra darbību pārskata ne vēlāk kā divus gadus pēc tā darbības sākuma.

1. pielikums

Pārredzamības reģistrs

Organizācijām un pašnodarbinātām privātpersonām, kas iesaistītas ES politikas izstrādē un īstenošanā

Nodaļas

Raksturojums/piezīmes

I – Profesionālie konsultāciju un juridiskie biroji

apakšnodaļa

Profesionālas konsultācijas

Biroji, kas darbojas saskaņā ar līgumu, lai lobētu, aizstāvētu nostāju, piedalītos sabiedrisko jautājumu risināšanā vai valdības attiecību pasākumos.

apakšnodaļa

Juridiskie biroji

Juridiskie biroji, kas darbojas saskaņā ar līgumu, lai lobētu, aizstāvētu nostāju, piedalītos sabiedrisko jautājumu risināšanā vai valdības attiecību pasākumos.

apakšnodaļa

Pašnodarbinātie konsultanti

Pašnodarbinātie konsultanti vai juristi, kas darbojas saskaņā ar līgumu, lai lobētu, aizstāvētu nostāju, piedalītos sabiedrisko jautājumu risināšanā vai valdības attiecību pasākumos.

II – Savi lobisti un arodbiedrības/profesionālās apvienības

apakšnodaļa

Uzņēmumi & grupas

Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas (ar vai bez juridiskā statusa), kas paši lobē, aizstāv nostāju, piedalās sabiedrisko jautājumu risināšanā vai piedalās valdības attiecību pasākumos.

apakšnodaļa

Aroda, uzņēmējdarbības & profesionālās asociācijas

apakšnodaļa

Arodbiedrības

apakšnodaļa

Citas līdzīgas struktūras

III - Nevalstiskās organizācijas

apakšnodaļa

Nevalstiskās organizācijas, platformas & tīkli un tamlīdzīgi.

Bezpeļņas organizācijas ar vai bez juridiska statusa, neatkarīgas no valdības, politiskajām partijām vai komerciālām organizācijām. Piemēram, fondi, žēlsirdības kustība u. c.

IV – Ideju laboratorijas, pētniecības un akadēmiskās iestādes

apakšnodaļa

Ideju laboratorijas un pētniecības iestādes

Specializētās ideju laboratorijas un pētniecības institūti, kas cita starpā piedalās Eiropas Savienības pasākumos un nodarbojas ar tās politiku.

apakšnodaļa

Akadēmiskās iestādes

Iestādes, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt izglītību, taču piedalās arī Eiropas Savienības pasākumos un nodarbojas ar tās politiku.

V – Organizācijas, kas pārstāv baznīcas un reliģiskās kopienas

NB. Baznīcas reģistrā neuzskaita.

apakšnodaļa

Organizācijas, kas pārstāv baznīcas un reliģiskās kopienas

Juridiskās vienības, biroji vai tīkli, kas izveidoti, lai nodrošinātu pārstāvību

VI – Organizācijas, kas pārstāv vietējās, reģionālās un pilsētu pašvaldības, citas publiskās vai jauktās vienības utt.

NB Publiskās iestādes kā tādas nav reģistrā jāreģistrē

apakšnodaļa

Vietējās, reģionālās un pilsētu pašvaldības (līmenis zem valsts)

Juridiskās vienības, pārstāvības biroji, apvienības vai tīkli, kas izveidoti, lai pārstāvētu vietējās un pilsētu pašvaldības (līmenis zem valsts)

apakšnodaļa

Citas publiskās vai jauktās vienības u. c.

Tostarp citas organizācijas ar publisku vai jauktu (publiska un privātu) statusu.

2. pielikums

Informācija, ko sniedz reģistrējamās personas

I.  VISPĀRĒJĀ UN PAMATINFORMĀCIJA

   - Organizācijas nosaukums(-i), adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, tīmekļa vietne;

-  a) par organizāciju juridiski atbildīgās personas identitāte un b) organizācijas vadītāja vai pārvaldošā partnera vārds vai, attiecīgā gadījumā, galvenā kontaktvieta no tādu darbību viedokļa, kuras attiecas uz reģistru; yo personu vārdi, kurām ir pieprasītas Eiropas Parlamenta ieejas caurlaides(7);

   to personu skaits (deputāti, darbinieki u. c.), kas piedalās pasākumos, uz kuriem attiecas reģistra izmantošanas joma;
   mērķi/pilnvaru apjoms – interešu sfēra – darbība, darbības valstis – piederības attiecības tīklā – vispārēja informācija, kas attiecas uz reģistra izmantošanas jomu.
   ja nepieciešams ‐ individuālo biedru (privātpersonu vai organizāciju) locekļu skaits.

II.  ĪPAŠA INFORMĀCIJA

A.  DARBĪBAS

Galvenie tiesību aktu priekšlikumi, ar kuriem organizācija strādāja iepriekšējā gadā, veicot darbības, uz kurām attiecas pārredzamības reģistra izmantošanas joma.

B.  FINANŠU INFORMĀCIJA

Visām deklarētajām summām ir jāattiecas uz darbības gadu kopumā un uz pēdējo pabeigto finanšu gadu, par atskaites punktu ņemot reģistrācijas vai reģistrācijas atjaunošanas dienu.

Dubultā uzskaite ir iespējama Profesionālie konsultāciju/juridisko biroju/pašnodarbināto konsultantu veiktā finanšu deklarēšanās attiecībā uz to klientiem (saraksta vai skalas) neatbrīvo šos klientus no viņu pienākuma ietvert šīs līgumos paredzētās darbības viņu pašu deklarācijās, lai novērstu viņu finanšu izdevumu pārāk zemu novērtēšanu.

  Profesionālie konsultācijujuridiskie biroji/pašnodarbinātie konsultanti (1. pielikuma I nodaļa): apgrozījums, kas izriet no darbībām, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma un klientu īpatsvars atbilstīgi šādai skalai:

Apgrozījuma līmenis euro

Kategorijas apjoms euro

0 – 499 999

50 000

500 000 – 1 000 000

100 000

> 1 000 000

250 000

  Savi lobisti un arodbiedrības/profesionālās apvienības (1. pielikuma II nodaļa): jāsniedz izmaksu aplēses par darbībām, uz kurām attiecas reģistra izmantošanas joma.

-  NVO, ideju laboratorijas, pētniecības un akadēmiskās iestādes –organizācijas, kas pārstāv baznīcas un reliģiskās kopienas – organizācijas, kas pārstāv vietējās, reģionālās un pilsētu pašvaldības, citas publiskās vai jauktās vienības u. c. (1. pielikuma III līdz VI nodaļas): jānorāda vispārējais budžets kopā ar sadalījumu pēc galvenajiem finansējuma veidiem.

Turklāt, attiecībā uz visām reģistrējamām personām: no ES iestādēm saņemtā finansējuma apjoms un avots pēdējā finanšu gadā pirms reģistrācijas vai atjaunināšanas dienas.

3. pielikums

Rīcības kodekss

Attiecībās ar ES iestādēm un to deputātiem, ierēdņiem un citiem darbiniekiem, reģistrējamās personas:

   a) vienmēr dara zināmu savu vārdu vai nosaukumu un vienību vai vienības, kuru labā tās strādā vai kuras tās pārstāv; deklarē intereses, mērķus vai nolūkus un, ja nepieciešams, klientus vai locekļus, kurus tās pārstāv;
   b) nekad necenšas iegūt informāciju vai panākt kāda lēmuma pieņemšanu negodīgā ceļā vai izdarot nelikumīgu spiedienu vai uzvedoties nepiedienīgi;
   c) darījumos ar trešām personām nekad neapgalvo, ka tām ir jebkādas oficiālas attiecības ar ES vai kādu no tās iestādēm, nedz arī sniedz nepatiesu informāciju par sevi attiecībā uz reģistrācijas sekām nolūkā maldināt trešās personas vai ES ierēdņus vai pārējos darbiniekus;
   d) pēc iespējas labāk nodrošina to, ka informācija, ko tās sniedz reģistrācijas brīdī un pēc tam saistībā ar savu darbību, uz kuru attiecas reģistra izmantošanas joma, ir pilnīga, aktuāla un precīza;
   e) nepārdod trešām personām no ES iestādēm iegūto dokumentu kopijas;
   f) nemudina ES darbiniekus, locekļus vai locekļu palīgus, vai praktikantus pārkāpt uzvedības noteikumus un standartus, kas uz viņiem attiecas;
   g) ja nodarbina bijušos ES ierēdņus un pārējos darbiniekus vai ES institūciju deputātu palīgus vai praktikantus, ņem vērā viņu pienākumu ievērot noteikumus un konfidencialitātes prasības, kas uz viņiem attiecas;
   h) ievēro visus noteikumus, kas ir paredzēti attiecībā uz bijušo Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisijas locekļu tiesībām un atbildību;
   i) informē visus pilnvarotājus par saviem pienākumiem pret ES iestādēm;

Privātpersonas, kas pārstāv vai kuras nodarbina vienības, kas, lai iegūtu personīgu un tālāk nenododamu caurlaidi iekļūšanai Eiropas Parlamenta telpās, ir reģistrētas Parlamenta reģistrā:

   j) stingri ievēro Eiropas Parlamenta Reglamenta 9. panta 4. punkta un X pielikuma, kā arī I pielikuma 2. panta otrās daļas normas;
   k) pārliecinās, ka jebkura palīdzība, kas sniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta I pielikuma 2. panta noteikumiem, ir deklarēta šim nolūkam paredzētā reģistrā;
   l) lai novērstu iespējamos interešu konfliktus, iepriekš lūdz atļauju Eiropas Parlamenta attiecīgajam loceklim vai locekļiem attiecībā uz visa veida līgumattiecībām ar locekļa palīgu vai viņa nodarbināšanu un pēc tam to dara zināmu reģistram.

4. pielikums

Izmeklēšanas un sūdzību izskatīšanas procedūra

1. posms ‐ sūdzību iesniegšana

1.  Sūdzības var iesniegt reģistra tīmekļa vietnē, aizpildot standarta veidlapu. Šajā veidlapā jāmin informācija par reģistrējamo personu, par kuru tiek iesniegta sūdzība, tās personas vārds un detalizēta kontaktinformācija, kas iesniedz sūdzību, un detalizēta informācija par sūdzību, tostarp dokumenti vai citi pierādījumi, ar kuriem pamato sūdzību. Anonīmas sūdzības neizskata.

2.  Sūdzībā min vienu vai vairākas rīcības kodeksa klauzulas, kuras sūdzības iesniedzēja skatījumā ir pārkāptas. Sūdzības par reģistrā ievadīto informāciju izskata kā Rīcības kodeksa d) punkta(8) pārkāpumus.

3.  Sūdzības iesniedzot, pamatā ir jāiesniedz arī sūdzību pamatojošie dokumenti un/vai citi pierādījumi.

2. posms ‐ lēmums par sūdzības pieņemamību izskatīšanai

4.  Apvienotā pārredzamības reģistra sekretariāts:

   (a) pārbauda, vai ir iesniegti pietiekami sūdzību pamatojošie pierādījumi, piemēram, dokumenti, citi rakstiskie materiāli vai personīgi apgalvojumi; lai sūdzība būtu pieņemama, pierādījumu avotam pamatā būtu jābūt vai nu pašai reģistrējamai personai, par kuru sūdzība iesniegta, vai nu dokumentam, ko izdevusi kāda trešā puse;
   (b) pamatojoties uz minēto pārbaudi, izlemj par sūdzības pieņemamību izskatīšanai;
   (c) ja tas uzskata, ka sūdzība ir pieņemama izskatīšanai, to reģistrē un nosaka termiņu (20 darba dienas), lai pieņemtu lēmumu par to, vai sūdzība ir vai nav pamatota.

5.  Ja sūdzību uzskata par nepieņemamu izskatīšanai, pamatoto lēmumu sūdzības iesniedzējam nosūta pa pastu. Ja sūdzība ir pieņemama, to izmeklēs saskaņā ar turpmāk minēto kārtību.

3. posms ‐ izmeklēšana

6.  Pēc sūdzības reģistrēšanas Apvienotā pārredzamības reģistra sekretariāts rakstiski informē reģistrējamo personu, par kuru ir iesniegta sūdzība, par sūdzības faktu un tās saturu, un aicina 10 dienu laikā iesniegt paskaidrojumus, argumentus vai citus aizstāvības līdzekļus.

7.  Visu informāciju, ko iegūst izmeklēšanas laikā, izskata Apvienotā pārredzamības reģistra sekretariāts.

8.  Apvienotā pārredzamības reģistra sekretariāts var pieņemt lēmumu par tās reģistrētās personas uzklausīšanu, par kuru ir iesniegta sūdzība, vai par sūdzības iesniedzēja uzklausīšanu.

4. posms ‐ lēmums par sūdzību

9.  Ja pēc izmeklēšanas sūdzību uzskata par nepamatotu, Apvienotā pārredzamības reģistra sekretariāts informē abas puses sūdzības lietā par šo lēmumu. Ja sūdzībā apgalvotais izmeklēšanā apstiprinās, attiecīgo reģistrēto personu var uz laiku izslēgt no reģistra, kamēr konkrētā problēma tiek risināta (sk. turpmāk 11.‐ 14. punktu), vai arī attiecībā uz šo personu var veikt dažāda veida pasākumus, sākot no ilglaicīgas izslēgšanas no reģistra līdz pilnīgai izslēgšanai no tā un, ja nepieciešams, visu Eiropas Parlamenta ieejas caurlaižu atņemšanai (sk. turpmāk 6. un 7. posmu).

5. posms ‐ rīcības kodeksa pārkāpšanas gadījumā paredzētās sankcijas

10.  Sankcijas, ko var piemērot gadījumā, ja ir pārkāpts rīcības kodekss, var būt gan izslēgšana no reģistra uz laiku, gan pilnīga svītrošana (sk. turpmāk skalu).

11.  Ja konstatē, ka reģistrā ir ievadīti nepilnīgi vai nepareizi dati, attiecīgo reģistrējamo personu uzaicina izlabot informāciju astoņu nedēļu laikā, vienlaikus uz šo periodu aptur reģistrējamās personas reģistrāciju. Eiropas Parlamenta caurlaide(-s), ja tādas ir izsniegtas, šajā periodā netiek atņemtas.

12.  Ja reģistrējamā persona 11. punktā noteiktajā astoņu nedēļu laikposmā informāciju izlabo, tās reģistrāciju turpina. Ja reģistrējamā persona 11. punktā noteiktajā astoņu nedēļu laikposmā neveic nekādas darbības, var tikt veikti attiecīgi pasākumi.

13.  Ja reģistrētā persona informācijas izlabošanai saskaņā ar 11. punktu pieprasa ilgāku laiku un savu lūgumu pietiekami pamato, izslēgšanas no reģistra uz laiku laikposmu var pagarināt.

14.  Ja rīcības kodekss ir pārkāpts citu iemeslu dēļ, reģistrētās personas reģistrāciju aptur uz astoņām nedēļām, kamēr Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija pieņem galīgo lēmumu par iespējamo pasākumu piemērošanu.

15.  Ikviens lēmums svītrot no reģistra nozīmē, ka personu nevarēs reģistrēt arī turpmākā viena vai divu gadu laikā.

6. posms ‐ lēmums par piemērojamām sankcijām

16.  Lēmuma par piemērojamās sankcijām projektu pieņem kopīgi Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas kompetentie dienesti un to nosūta galīgā lēmuma pieņemšanai abu iestāžu ģenerālsekretariātiem. Tiek informēti arī atbildīgie Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju vietnieki.

17.  Apvienotā pārredzamības reģistra sekretariāts nekavējoties informē abas puses lietā (personu, kas ir iesniegusi sūdzību, un reģistrējamo personu, par kuru sūdzība ir iesniegta) par lēmumā noteikto sankciju un īsteno to.

7. posms ‐ Eiropas Parlamenta ieejas caurlaides atņemšana (ja nepieciešams)

18.  Lēmumus par svītrošanu no reģistra, kas paredz Eiropas Parlamenta ieejas caurlaides(-žu) atņemšanu, Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs dara zināmus atbildīgajam kvestoram, kuru aicina atļaut to caurlaižu atņemšanu, kuras Eiropas Parlaments ir piešķīris visām attiecīgajām organizācijām vai privātpersonām.

19.  Reģistrējamo personu 15 dienu laikā aicina atdot visas vai dažas no tai piešķirtajām Eiropas Parlamenta caurlaidēm.

Rīcības kodeksa pārkāpšanas gadījumā paredzēto sankciju tabula

Pārkāpuma veids

Pasākums

Pasākuma minēšana reģistrā

Eiropas Parlamenta ieejas caurlaides atņemšana

1

Nekavējoties novērsts nejaušs pārkāpums

Rakstisks paziņojums, kurā minēti fakti un to izlabošana

2

Kodeksa apzināta pārkāpšana, saistībā ar kuru ir jāmaina uzvedība vai noteiktajā laikposmā jāizlabo reģistrā ievadītā informācija

Izslēgšana uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai līdz brīdim, kad noteiktajā termiņā ir izpildīta pieprasītā labošanas darbība

Jā, izslēgšanas perioda laikā

3

Pastāvīga kodeksa pārkāpšana

- Uzvedības neuzlabošanās

- Nespēja izlabot informāciju 2. pasākumā minētajā laikposmā

Svītrošana uz vienu gadu

4

Nopietna un apzināta kodeksa pārkāpšana

Izslēgšana no reģistra uz diviem gadiem

(1) OV C 271 E, 12.11.2009., 48. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0221.
(3) COM(2009)0612.
(4) OV C 271 E, 12.11.2009., 48. lpp.
(5)3 ES dalībvalstu valdības, trešo valstu valdības, starptautiskās starpvaldību organizācijas un to diplomātiskās misijas nav paredzēts reģistrēt.
(6) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
(7) Šo informāciju Reģistrējamām personām iesniegšanas Eiropas Parlamentā nolūkā lūgs sniegt reģistrācijas procesa beigās. To personu vārdus, kurām turpmāk tiks piešķirtas iekļūšanas caurlaides, automātiski reģistrēs pati sistēma, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta atjaunināto informāciju un informāciju, ko tajā ievada pēc Eiropas Parlamenta lēmuma piešķirt caurlaides. Reģistrācija nenozīmē automātiskas tiesības uz Eiropas Parlamenta ieejas caurlaidi.
(8) Šis d) punkts nosaka, ka reģistrējamās personas savās attiecībās ar ES institūcijām, to deputātiem, ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem “pēc iespējas labāk nodrošina to, ka informācija, ko tās sniedz reģistrācijas brīdī un pēc tam saistībā ar savu darbību, uz kuru attiecas reģistra izmantošanas joma, ir pilnīga, aktuāla un precīza”;


Finanšu iestāžu korporatīvā pārvaldība
PDF 298kWORD 79k
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija rezolūcija par finanšu iestāžu korporatīvo pārvaldību (2010/2303(INI))
P7_TA(2011)0223A7-0074/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/76/ES, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai vērtspapirizācijai, un attiecībā uz atalgojuma politikas uzraudzības pārbaudi(1),

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7–0074/2011),

Pieeja

1.  atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu un iespēju visā Eiropas Savienībā uzlabot korporatīvās pārvaldības struktūras;

2.  uzsver, ka iekšējā tirgus pienācīga darbība ir atkarīga no finanšu sistēmas stabilitātes un līdz ar to arī no Eiropas iedzīvotāju un patērētāju uzticēšanās finanšu iestādēm un darījumiem; norāda, ka līdzšinējā atalgojuma sistēmas dēļ ir radušās nepiemērotas struktūras;

3.  apzinās, ka pēc šīs finanšu krīzes kļuva skaidrs, ka patērētāju tiesību aizsardzības kvalitāte un aizsardzības pasākumi finanšu pakalpojumu nozarē ir reāli un ievērojami jāuzlabo, jo īpaši saistībā ar tās uzraudzību un kontroli;

4.  uzskata, ka finanšu nozarei ir jāapmierina reālās ekonomikas vajadzības, jāveicina ilgtspējīga izaugsme un jāuzņemas iespējami lielāka sociālā atbildība;

5.  norāda, ka nesen piedzīvotās finanšu krīzes laikā daudzas finanšu iestādes visā pasaulē cieta neveiksmes, radot lielas izmaksas nodokļu maksātājiem; uzskata par pareizu to, ka Komisija pārbauda visus iespējamos finanšu iestāžu neveiksmju cēloņus, lai novērstu krīžu atkārtošanos;

6.  norāda uz vērtību un ētikas principu trūkumu dažu finanšu tirgu un iestāžu dalībnieku darbībā; uzsver, ka finanšu tirgiem un iestādēm saistībā ar korporatīvo sociālo atbildību ir jāņem vērā visu iesaistīto personu, tostarp klientu, akcionāru un darbinieku, intereses;

7.  norāda, ka ASV pieņemtais Sarbeina-Okslija likums (Sarbanes-Oxley Act) nespēja pasargāt ASV iestādes finanšu krīzes laikā un vienlaikus šā likuma noteikumu izpilde radīja papildu izmaksas visām biržas sarakstā iekļautajām sabiedrībām, jo īpaši MVU, tā mazinot konkurētspēju un kavējot jaunu biržas sarakstā iekļautu sabiedrību dibināšanu; uzsver, ka pašreizējie ekonomikas apstākļi un izaugsmes nepieciešamība izvirza kategorisku prasību nepieļaut “Sarbeina-Okslija” izraisītās sekas Eiropas Savienībā;

8.  norāda, ka visā Eiropas Savienībā pastāv daudzveidīgas korporatīvās pārvaldības struktūras un ka dalībvalstīm ir dažādas pieejas šo struktūru regulējumam; atzīst, ka nebūtu piemēroti visos gadījumos izmantot vienu, universālu risinājumu ‐ šāda pieeja varētu iedragāt finanšu iestāžu konkurētspēju; konstatē, ka dalībvalstu uzraudzības iestādēm ir izpratne par šīm atšķirīgajām pieejām un bieži vien tās vislabāk spēj pieņemt lēmumus, ievērojot ES principus; tomēr uzsver, ka ir nepieciešams stingru standartu minimums, lai nodrošinātu finanšu nozares labu pārvaldību visā ES;

9.  atzīst, ka korporatīvās pārvaldības joma pastāvīgi attīstās; uzskata, ka ir piemērota tāda proporcionāla pieeja, kura ietver gan mērķtiecīgus un uz principiem balstītus noteikumus, gan elastīgus “ievēro vai paskaidro” labas prakses kodeksus un kuru īsteno, ievērojot vienādus nosacījumus; uzsver, ka papildus šīs pieejas īstenošanai regulāri ir jāveic ārējs novērtējums un ir nepieciešama atbilstoša regulatīvā uzraudzība;

10.  uzskata, ka citās jomās princips “ievēro vai paskaidro” līdztekus rūpīgas pārbaudes procedūrai tomēr varētu būt piemērotāks, ja tiek noteiktas īpašas juridiskas prasības un tiks veiktas biežākas pārbaudes par šo prasību ievērošanu vai panāktajām izmaiņām, kā arī uzskata, ka nepieciešams gan kvalitatīvs, gan kvantitatīvs novērtējums, lai novērstu prasību formālu ievērošanu;

11.  prasa, lai Komisija ikvienam priekšlikumam, par kuru tā ir pārliecināta, ka tas uzlabos korporatīvo pārvaldību, veiktu ietekmes novērtējumu attiecībā uz izmaksām un ieguvumiem, koncentrējoties uz nepieciešamību saglabāt finanšu iestāžu stingru nostāju, stabilitāti un konkurētspēju, lai tās varētu palīdzēt sekmēt ekonomikas izaugsmi, un vienlaikus ņemot vērā ietekmi, kāda uz finanšu stabilitāti un reālo ekonomiku ir regulējuma trūkumam;

Risks

12.  norāda, ka dažas finanšu iestādes un uzraudzītāji nav spējuši atzīt, ka to pieļautā riska raksturs, mērogs un sarežģītība veicināja finanšu krīzes iestāšanos; uzskata, ka riska efektīva pārvaldība ir sevišķi būtisks priekšnoteikums turpmāku krīžu novēršanā;

13.  prasa visās finanšu iestādēs izveidot efektīvu pārvaldības sistēmu, iekļaujot tajā adekvātu riska pārvaldību, atbilstību prasībām, iekšējās revīzijas funkcijas (un aktuāras funkcijas ‐ apdrošināšanas iestāžu gadījumā), stratēģijas un politikas virzienus, procesus un procedūras;

14.  uzsver, ka risks ir finanšu nozarei raksturīgs elements un tas ir nepieciešams, lai palielinātu likviditāti, veicinātu konkurētspēju un sekmētu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību; lai izvairītos no turpmākām finanšu krīzēm, ir ārkārtīgi svarīgi, lai valde pilnībā izprastu un novērtētu risku;

15.  prasa, lai visās ekonomiski nozīmīgajās finanšu iestādēs valdes līmenī un visās ekonomiski nozīmīgajās finanšu grupās mātesuzņēmuma valdes līmenī obligāti tiktu izveidota riska pārvaldības komiteja vai īstenoti citi līdzvērtīgi pasākumi; ES uzraudzītājiem, apspriežoties ar attiecīgajām valstu iestādēm, būtu jāizstrādā piemēroti un objektīvi personu novērtēšanas kritēriji un procesi, kuri izmantojami, izraugoties galvenās amatpersonas un visas pārējās personas, kas uzņemas būtisku risku, un kurus īsteno finanšu iestāde, savukārt valsts iestādēm būtu jānodrošina atbilstība šiem kritērijiem;

16.  uzskata, ka riska pārvaldības komitejai vai citai līdzvērtīgai struktūrvienībai būtu jānodarbojas ar uzraudzību un valdes konsultēšanu par riskiem, kuri attiecīgajā brīdī apdraud konkrēto finanšu iestādi, un jāsniedz konsultācijas par turpmāko riska stratēģiju, tostarp par kapitāla un likviditātes pārvaldības stratēģiju, ņemot vērā uzraudzītāju un valstu centrālo banku sagatavotos finanšu stabilitātes novērtējumus;

17.  uzsver, ka galīgā atbildība par riska pārvaldību jāuzņemas valdei, kurai jāuzņemas atbildība arī par atbilstības ievērošanu un atveseļošanas plānu izstrādi;

18.  uzsver, ka jebkurā iestādē pārmērīga riska uzņemšanās nav savienojama ar svarīgāko valdes locekļu uzdevumu, proti, nodrošināt ilgtermiņa un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības stratēģiju;

19.  uzskata, ka uzņēmumiem būtu jāiedibina uzraudzītāja pārskatīta iekšēja procedūra, lai risinātu konfliktsituācijas, kas varētu rasties starp šo uzņēmumu riska pārvaldības struktūrvienībām un funkcionālajām struktūrvienībām; turklāt būtu jānosaka valdes pienākums informēt uzraudzības iestādes par jebkuriem viņiem zināmiem būtiskiem riskiem;

20.  atbalsta riska pārvaldības komitejas vai ārējo uzraudzības iestāžu informēšanas kanālu izveidi par uzņēmuma iekšējiem konfliktiem vai piekopto nepiemēroto praksi, ņemot vērā arī to, ka prakse dažkārt atšķiras no uzņēmuma politikas un uzņēmuma vadība ne vienmēr ir informēta par faktiski īstenoto praksi;

21.  norāda, ka komunikācija starp riska pārvaldības komiteju un valdi būtu jāuzlabo, nosakot procedūru, ar kuru saskaņā konfliktus vai problēmas risina augstākā hierarhiskā līmenī;

22.  uzsver, ka galvenajam riska pārvaldītājam (GRP) būtu vajadzīga tieša piekļuve uzņēmuma valdei; lai nodrošinātu GRP neatkarību un lai netiktu apdraudēta objektivitāte, par šīs personas iecelšanu amatā vai atlaišanu izlems valde pilnā sastāvā;

23.  ierosina, lai tiktu izveidotas arī reģistrēšanas procedūras gadījumos, kad riska pārvaldības komitejas lēmumi tiek noraidīti, un lai attiecīgie dati tiktu iesniegti revidentiem un uzraudzītājiem;

24.  norāda uz Pārredzamības direktīvu, kurā ir noteikts, ka iestādēm savā uzņēmējdarbības pārskatā jāatklāj informācija par galvenajiem riskiem, un uz Ceturto uzņēmējdarbības tiesību direktīvu, kurā ir noteikts, ka iestādēm jāapraksta savas iekšējās kontroles sistēmas saistībā ar finanšu pārskatu sastādīšanas riskiem; norāda, ka būtu jāpieprasa finanšu iestādēm atklāt informāciju par atveseļošanas plāniem un ar tiem saistītajiem uzraudzības ziņojumiem;

25.  uzskata, ka finanšu iestādēm būtu obligāti jāizstrādā ‐ pēc iespējas mazāk birokrātiski ‐ ikgadējais pārskats par iekšējās kontroles sistēmu atbilstību un efektivitāti, un valdei šis pārskats jāpieņem; turklāt uzskata, ka arī finanšu iestādes ārējiem revidentiem ir obligāti jāsagatavo gada pārskats, kurā jāiekļauj līdzīgs novērtējums; tomēr uzsver, ka Eiropas Savienībā nedrīkst pieļaut “Sarbeina-Okslija” izraisītās sekas;

26.  uzskata, ka finanšu iestādēs lielāka uzmanība ir jāpievērš tam, kā īsteno pasākumus, ar kuriem uzlabo informētību par risku, jo labāka risku izpratne visos iestādes līmeņos ‐ arī darbinieku vidū ‐ ir izšķirošs faktors, lai uzlabotu riska pārvaldību;

27.  piekrīt, ka ir nepieciešams pastiprināt pasākumus ES līmenī, lai novērstu interešu konfliktus ar mērķi nodrošināt valdes locekļu spriedumu objektivitāti un neatkarību visā banku, vērtspapīru un apdrošināšanas nozarē;

Valde

28.  aicina ES uzraudzības struktūras, apspriežoties ar attiecīgajām valstu iestādēm, izstrādāt piemērotus un objektīvus personu novērtēšanas kritērijus, kuri izmantojami, lai novērtētu personu atbilstību uzraudzības pienākumu veikšanai, ņemot vērā finanšu iestādes veidu, sarežģītību un lielumu; novērtēšanas un apstiprināšanas procedūra uzraudzības struktūrām jāveic laikus un efektīvi, pienācīgi ņemot vērā regulētu sabiedrību lēmumu; attiecībā uz svarīgām un sistēmiski atbilstošām finanšu iestādēm uzraudzības struktūrām vajadzētu biežāk veikt pārbaudes, lai noskaidrotu valdes locekļu piemērotību, kompetenci un dažādību gan individuāli, gan kopumā, un viņu atbilstību ieņemamajam amatam, kā arī attiecībā uz valdes locekļiem ‐ vadības plašākas struktūrvienības sastāvu un pienākumu izpildei atvēlēto laiku, ņemot vērā citas viņu darbības;

29.  aicina Komisiju izstrādāt tiesību aktus, kuros lielām finanšu iestādēm tiek noteikta prasība pieteikt savas valdes regulārai ārējai novērtēšanai, ar kuru nodrošina augstus standartus ne tikai atsevišķu valdes locekļu darbībai, bet arī visai valdei kopumā, kā arī to, ka komitejas spēj īstenot iestādes stratēģiskos mērķus un riska pārvaldību; prasa, lai lielās finanšu iestādes gada pārskatos apstiprina, ka šāda novērtēšana ir notikusi, paziņo ārējā novērtētāja vārdu, izklāsta novērtējuma darbības jomu un apstiprina, ka tās ir rīkojušās atbilstīgi vērtētāja ieteikumiem; aicina Eiropas uzraudzības iestādes izstrādāt vadlīnijas par šādas novērtēšanas darbības jomu, iepriekš apspriežoties ar nozares pārstāvjiem, akcionāriem un regulatoriem;

30.  uzskata, ka galvenās izpildpersonas un valdes priekšsēdētāja funkcijas būtu jānodala, tomēr norāda, ka ir iespējami tādi apstākļi, kad varētu būt nepieciešama šo funkciju īslaicīga apvienošana; uzsver arī to, ka korporatīvās pārvaldības un atalgojuma politikai ir jāatbilst Līgumos un ES direktīvās noteiktajiem principiem par algu paritāti un vienādu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem un ka šai politikai ir jāveicina šo principu ievērošana;

31.  uzskata, ka, lai kopīgi vadītu finanšu iestādi, iestādes valdes vai tās uzraudzības padomes locekļu kolektīvam ir jābūt personām, kuras nesen ieguvušas atbilstošu profesionālo kvalifikāciju un kurām ir zināšanas un pieredzes, tostarp finanšu jomā; prasa, lai visās ekonomiski nozīmīgajās finanšu iestādēs valdes sastāvā būtu locekļi, kuri neveic izpildfunkcijas; tomēr uzskata, ka ikvienas finanšu iestādes valdes sastāvā jābūt personām ar zināšanām un pieredzi dažādās jomās, lai nodrošinātu stabilu un pārdomātu pārvaldību, un ka valdes locekļi amatā ieceļami, pamatojoties uz līdzšinējiem sasniegumiem;

32.  uzskata, ka lielāka valdes locekļu dažādība uzlabos noturību pret krīzēm un sekmēs ekonomikas stabilitāti; aicina Komisijai iesniegt plānu, kā pakāpeniski palielināt dzimumu dažādību, kas nodrošinātu, ka finanšu iestāžu valdēs abi dzimumi ir pārstāvēti vismaz 30 % apmērā, kā arī nodrošināt šā mērķa īstenošanu paredzamā laikposmā un apsvērt tādu pasākumu pieņemšanu, ar kuriem nostiprina daudzveidību profesionālajā un sociālās un kultūras izcelsmes ziņā;

33.  uzsver, ka lielāka valžu locekļu dažādība, iespējams, uzlabos debašu kvalitāti un lēmumu pieņemšanas procesu;

34.  uzsver darba ņēmēju pārstāvju dalību valdē, jo īpaši tāpēc, ka viņu interesēs ir nodrošināt uzņēmuma ilgtspējīgu vadību ilgtermiņā, un tāpēc, ka viņiem ir pieredze un zināšanas par uzņēmuma iekšējo struktūru;

35.  uzskata, ka valsts kapitāla finanšu iestādēm un finanšu administrācijas iestādēm ir jānodrošina, lai iecelšana amatā notiktu atklāti un neatkarīgi;

36.  uzsver, ka valdes locekļiem ir jāveltī pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai un jāievēro vadlīnijas, kuras būtu jāizstrādā ES uzraudzības struktūrām, un ka valdei un valstu uzraudzības iestādēm ir jāuzrauga viņu darbība;

37.  uzskata, ka vajadzētu pieturēties pie pamatprincipa, ka neviena persona nevar vienlaikus būt par valdes locekli vairākās valdēs dažādās finanšu grupās;

38.  prasa efektīvi īstenot noteikumus par apspriešanās un darbinieku līdzdalības sistēmām, kuras izvēlas saskaņā ar Direktīvu 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus;

39.  uzskata, ka augstākajai vadībai un valdei vajadzētu būt faktiski atbildīgām par korporatīvās pārvaldības principu izveidi un piemērošanu visos uzņēmuma vai sabiedrības līmeņos;

40.  uzskata par nepieciešamu pieņemt skaidri definētu Eiropas obligāto standartu attiecībā uz finanšu iestāžu valžu locekļu atbildību;

41.  norāda, ka Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Investīciju fonda un visu dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir vīrieši; norāda, ka pašlaik ļoti maz sieviešu ieņem vadošus amatus dalībvalstu centrālajās bankās un finanšu iestādēs;

42.  uzskata, ka par valdes locekļu vispārēju pienākumu jānosaka piesardzīgu rīcību un ka valdes locekļiem obligāti jāziņo uzraudzītājiem par būtiskiem riskiem;

43.  aicina Komisiju un dalībvalstis, ieceļot amatā Eiropas Savienības finanšu iestāžu un struktūru vadītājus, nodrošināt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību;

44.  mudina Komisiju veicināt tādas politikas īstenošanu, kas palīdzētu finanšu nozares uzņēmumiem mūsdienu ekonomikas apstākļos novērtēt un nodrošināt vīriešu un sieviešu līdzsvarotāku pārstāvību lēmumu pieņemšanas struktūrās;

45.  uzsver, ka korporatīvās pārvaldības un atalgojuma politikai ir jāatbilst Līgumos un ES direktīvās noteiktajiem principiem par algu paritāti un vienādu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem un ka tai ir jāveicina šo principu ievērošana;

Atalgojums

46.  uzskata, ka atalgojuma politikas pamatā ir jābūt gan attiecīgās personas, gan tās darba devēja uzņēmuma darbības ilgtspējai, tā nodrošinot, ka atalgojuma politika neveicina pārmērīga riska uzņemšanos, un uzskata, ka atalgojuma politika vai maksājumi nekādā ziņā nedrīkstētu mazināt uzņēmuma stabilitāti;

47.  atzinīgi vērtē finanšu iestāžu jau izdarītās izmaiņas atalgojumu sistēmā, atbilstoši kurām prēmiju maksājumi ir saistīti ar ilgtermiņa sekmīgu iestādes darbību un tiek izmaksāti ne agrāk kā pēc trim gadiem; atzinīgi vērtē arī to, ka var pieprasīt atmaksāt izmaksātās prēmijas, ja netiek sasniegti ekonomiskie mērķi.

48.  uzsver, ka pienācīgi jāsniedz informācija par visām akciju iegādes iespējām un ka visām akciju iegādes iespējām jābūt ar vismaz trīs gadus ilgu laikposmu līdz galīgajai tiesību iegūšanai; uzskata, ka vairāk jāizmanto nevis akcijas, bet gan iespējamā kapitāla instrumenti, jo tie mazina interešu konflikta iespējamību, kas var veicināt uz īstermiņa panākumiem vērstu darbību;

49.  atzīmē, ka jautājums par finanšu iestādēs piemēroto atalgojuma politiku ir skatīts Kapitāla prasību direktīvā (CRD III);

50.  uzsver, cik svarīga ir stingra atalgojuma politika, kā tas paredzēts Kapitāla prasību direktīvā (CRD III) un Direktīvā par apdrošināšanas sabiedrību maksātspēju (Solvency II); sagaida, ka laikā starp 2011. un 2013. gadu strauji tiks īstenoti gan šie, gan citi pašreizējie likumdošanas pasākumi; aicina Komisiju 2015. gadā publicēt novērtējuma ziņojumu;

51.  apstiprina, ka dalībvalstīm ir atšķirīga strukturāla pieeja; mudina īstenot praksi, kas stiprina korporatīvo pārvaldību atbilstīgi finanšu iestādes juridiskajai formai, lielumam, specifikai, sarežģītībai un uzņēmējdarbības modelim;

52.  norāda, ka netiek vienādi un apmierinoši piemēroti spēkā esošie ieteikumi, kuri attiecas uz biržas sarakstā iekļauto sabiedrību valdes locekļu atalgojumu; tādēļ aicina Komisiju ES līmenī izstrādāt priekšlikumu tiesību aktam par biržas sarakstā iekļauto sabiedrību valdes locekļu atalgojumu, lai nodrošinātu, ka atalgojuma struktūra biržas sarakstā iekļautajās sabiedrībās neveicina pārmērīga riska uzņemšanos, un lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus ES līmenī;

53.  īpaši uzsver bažas par to, ka pašlaik akcionāri nevar pienācīgi kontrolēt atalgojuma politiku finanšu iestādēs un tādēļ tie šādu kontroli nenodrošina;

54.  uzstāj, ka akcionāriem ir vajadzīga pilnīga pārredzamība, lai viņi varētu pienācīgi pārraudzīt atalgojuma politiku, un jo īpaši pieprasa publiskot datus par to, cik darbinieku katrā iestādē saņem kopējo atalgojumu, kas pārsniedz EUR 1 miljonu, pa daļām, kuru vērtība ir vismaz EUR 1 miljons;

55.  uzskata, ka akcionāriem būtu jāpiedalās ilgtspējīgas atalgojuma politikas noteikšanā un būtu jādod viņiem iespēja paust savu viedokli par atalgojuma politiku un tiesības kopsapulcē noraidīt atalgojuma komitejas noteikto atalgojuma politiku;

Uzraudzītāji, revidenti un iestādes

56.  uzskata, ka uzlabots trialogs starp uzraudzītājiem, revidentiem (gan iekšējiem, gan ārējiem) un iestādēm ļautu jau agrīnā stadijā uzlabot būtisku vai sistēmisku risku noteikšanu; mudina uzraudzītājus, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, revidentus un iestādes iesaistīties atklātā diskusijā un biežāk rīkot sanāksmes, lai veicinātu prudenciālo uzraudzību; turklāt iesaka rīkot divpusējas sanāksmes, kurās piedalītos nozīmīgu finanšu iestāžu revidenti un uzraudzītāji; uzskata, ka valdes un iekšējā revidenta pienākums ir nodrošināt iekšējās kontroles darbību, lai varētu atklāt sistēmiskus riskus, un izstrādāt kārtību, kādā valde un uzraudzītāji tiek informēti par šiem riskiem, tādējādi novēršot negatīvas sekas;

57.  uzsver, ka nedrīkst pārmērīgi apdraudēt revidentu primārās funkcijas, noslogojot viņus ar papildu pienākumiem, piemēram, ar revīziju nesaistītas informācijas pārbaudi un novērtēšanu, kas neietilpst revidentu kompetencē; uzskata, ka revidentiem būtu nepastarpināti jāinformē uzraudzītāji gadījumos, kad ir radušās būtiskas problēmas saistībā ar uzraudzību, un revidentiem būtu jāpiedalās vērtēšanā, ko attiecībā uz konkrētām kontroles sistēmām veic visas nozares līmenī;

58.  uzstāj, ka valsts iestādēm, tostarp Eiropas uzraudzības iestādēm un valstu uzraudzības struktūrām, obligāti jāievēro augsti neatkarības standarti un tiem līdzvērtīgi korporatīvās pārvaldības standarti;

Akcionāri un akcionāru pilnsapulce

59.  mudina iestāžu akcionārus būt aktīvākiem, prasot valdei atbildību par tās darbību un stratēģiju, kas tai atbilstīgi jāīsteno tā, lai tiktu ņemtas vērā akcionāru ilgtermiņa intereses;

60.  prasa izstrādāt tiesību aktus, ar kuriem saskaņā ikvienam, kas trešo personu vārdā ir pilnvarots pārvaldīt ieguldījumus ES, būtu publiski jāpaziņo, vai viņš/viņa ievēro pārvaldnieka darbības kodeksu un vai, atklājot informāciju, pārkāpj šādu kodeksu; ja ievēro ‐ kādu kodeksu un kādēļ, un ja neievēro, tad kādēļ neievēro;

61.  uzskata, ka tādu ievērojama apmēra darījumu veikšanai, kuri pārsniedz noteiktu un samērīgu līmeni, būtu vajadzīga atsevišķa akcionāru piekrišana vai jāparedz pienākums, ka pirms šāda darījuma veikšanas akcionāri par to ir jāinformē, ja vien ir iespējams nodrošināt akcionāru līdzdalību, ja tiek ievērots konfidencialitātes princips un ja tas nekaitē finanšu iestādes ikdienas darbam; EVTI, apspriežoties ar attiecīgajām valstu iestādēm var izstrādāt vadlīnijas par atbilstošā kritērija noteikšanu;

62.  atzīst, ka ir jāpanāk iesaistīto pušu darījumu pārredzamība un par iesaistīto pušu ievērojama apmēra darījumiem ir jāziņo kompetentajai iestādei un jāpievieno neatkarīga konsultanta vēstule, kurā apstiprināts, ka attiecīgais darījums ir pareizs un pamatots, vai arī akcionāriem ir par šo darījumu jābalso, balsošanā nepiedaloties iesaistītajai pusei; EVTI, apspriežoties ar attiecīgajām valstu iestādēm, var izstrādāt vadlīnijas par atbilstošā kritērija noteikšanu;

63.  prasa noteikt, ka akcionāru pilnsapulcei ik gadu jāievēlē amatā ikviens valdes loceklis, kā arī noteikt obligātu pienākumu katru gadu iesniegt akcionāru pilnsapulcei pieprasījumu apstiprināt valdes politiku vai pieprasījumu atbrīvot valdes locekļus no amata, lai tādējādi valdi padarītu atbildīgāku un veicinātu lielākas atbildības uzņemšanos;

64.  prasa izmeklēt gadījumus, kad akcionāriem nav ļauts veikt efektīvu kontroli, un pieprasa atcelt normatīvus šķēršļus, kas traucē pienācīgi sadarboties;

65.  prasa ieviest elektronisko balsojumu, lai akcionārus mudinātu iesaistīties finanšu iestāžu korporatīvajā pārvaldībā;

66.  uzskata, ka visām komandītsabiedrībām to statūtos būtu jānosaka iespēja izvēlēties, vai to dalībnieki paliek anonīmi vai jāidentificē to vārdi vai nosaukums, un ka attiecībā uz identificēšanu tiesību aktā ir jāiekļauj norma, kurā paredz dalībnieku vārdu publiskošanu;

o
o   o

67.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 329, 14.12.2010., 3. lpp.


Brīvās tirdzniecības nolīgums ar Indiju
PDF 366kWORD 75k
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija rezolūcija par pašreizējo stāvokli sarunās par ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgumu
P7_TA(2011)0224B7-0291/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādnes starptautiskajiem uzņēmumiem un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem un sociālo politiku,

–  ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Ministru konferences ceturtajā sesijā 2001. gada 14. novembrī Dohā pieņemto ministru deklarāciju, īpaši tās 44. punktu par īpašu un diferencētu pieeju,

–  ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 29. septembra rezolūciju par ES un Indijas attiecībām: stratēģiskās partnerattiecības(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2006. gada 4. oktobra paziņojumu “Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(2006)0567),

  ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūciju par ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgumu(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par TRIPS nolīgumu un zāļu pieejamību(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 22. maija rezolūciju “Eiropa globalizācijas kontekstā ‐ konkurētspējas ārējie aspekti”(4),

–  ņemot vērā Valsts stratēģijas dokumentu sadarbībai ar Indiju (2007–2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienībai arī turpmāk būtu jādod priekšroka uz noteikumiem balstītai daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, kuru izveidojusi Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) un kura piedāvā vislabākās perspektīvas brīvai un līdztiesīgai starptautiskajai tirdzniecībai, izstrādājot attiecīgus noteikumus un nodrošinot to ievērošanu;

B.  tā kā gan Eiropas Savienībai, gan Indijai ir ārkārtīgi svarīgi panākt sekmīgu un sabalansētu Dohas attīstības programmas noslēgumu un tā kā šāda vienošanās neliek šķēršļus divpusēju PTO+ nolīgumu slēgšanai, ar kuriem var papildināt daudzpusējos noteikumus;

C.  tā kā no Eiropas Savienības Indijā ieplūst visvairāk ārvalstu tiešo investīciju ‐ 2009. gadā tās veidoja 27 % no visu ārvalstu tiešo investīciju kopējā apjoma; tā kā tomēr jāatzīst, ka pēdējo trīs gadu laikā ES investīciju apjoms ir samazinājies, proti, 2007. gadā tas veidoja 37 % no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, 2008. gadā ‐ 32 %, bet 2007. gadā ‐ 27 %, savukārt ES tiešo investīciju plūsmas uz Ķīnu 2009. gadā bija ievērojami lielākas ‐ EUR 5,3 miljardi salīdzinājumā ar investīcijām Indijā EUR 3,1 miljarda apmērā;

D.  tā kā 2000. gadā Indija svarīgāko ES tirdzniecības partneru vidū ierindojās 17. vietā, bet 2010. gadā ‐ jau astotajā vietā (tirdzniecības apjoms veidoja EUR 67,8 miljardus); tā kā, neraugoties uz to, ES relatīvā tirgus daļa Indijas tirgū 2009. gadā bija samazinājusies no 23,2 % (1999. gadā) līdz 14,5 %, savukārt Ķīnas tirgū šajā pašā laikposmā tā bija četrkārtīgi palielinājusies, proti, no 2,6 % 1999. gadā līdz 11,3 % 2009. gadā;

E.  tā kā Indija ir lielākā vispārējo preferenču sistēmas labumguvēja; tā kā importa apjomi no Indijas uz Eiropas Savienību, kam tika piemērota preferenciāla vai nulles nodokļa likme, 2009. gadā veidoja EUR 19,9 miljardus, kopumā veidojot 83 % no kopējā Indijas importa apjoma ES;

F.  tā kā abas puses cer gūt ievērojamu labumu no tarifu atcelšanas, kā arī pakalpojumu tirgus un uzņēmējdarbības liberalizācijas un atkārtoti apstiprina apņemšanos mazināt tarifus un turpināt liberalizēt uzņēmējdarbību un pakalpojumu tirgu;

G.  tā kā, nodrošinot pieeju tirgum, līdztekus ir nepieciešami pārredzami un atbilstīgi noteikumi un standarti, lai garantētu, ka tirdzniecības liberalizācija nes labumu;

H.  tā kā pieeju tirgum joprojām kavē dažādas ārpustarifu tirdzniecības barjeras, piemēram, sanitārās normas un drošības prasības vai tehniski šķēršļi, kvantitatīvie ierobežojumi, pārlieku ierobežojošas atbilstīguma procedūras, tirdzniecības aizsardzības mehānismi, muitas procedūras, iekšējie nodokļi un kavēšanās pieņemt starptautiskas normas un standartus;

I.  tā kā vēl jo lielāka vērība būtu jāveltī aspektiem, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) atzīšanu, piemērotu un efektīvu aizsardzību, ieviešanu un īstenošanu, tostarp patentiem, preču vai pakalpojumu zīmēm, autortiesībām un līdzīgām tiesībām, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ieskaitot izcelsmes marķējumu), dizainparaugiem un integrālshēmu topogrāfijai;

J.  tā kā viltotas zāles var nodarīt kaitējumu veselībai; tā kā šī problēma Eiropas Savienībai un Indijai būtu jārisina kopīgiem spēkiem;

K.   tā kā Indija ir viena no galvenajām ģenērisko zāļu ražotājām un eksportētājām valstīm;

L.  tā kā veselības aizsardzības programmu sekmīga īstenošana un ilgtspēja lielā mērā ir atkarīga no lētu, kvalitatīvu ģenērisko zāļu nepārtrauktas pieejamības; ņemot vērā to, ka Indijai ir ārkārtīgi liela nozīme šādu produktu piegādē un ka TRIPS-plus intelektuālā īpašuma tiesību noteikumiem par ģenērisko zāļu pieejamību ir vispāratzīta nelabvēlīga ietekme;

M.  tā kā sadarbības nolīguma 1. panta 1. punktā ir prasīts ievērot cilvēktiesības un demokrātiskos principus; tā kā šis noteikums ir būtisks nolīguma aspekts;

N.  tā kā ES uzņēmumu iespējas piekļūt Indijas tirgum joprojām kavē dažādas ārpustarifu tirdzniecības barjeras, piemēram, apgrūtinošas sanitārās normas un drošības prasības vai tehniski šķēršļi, kvantitatīvie ierobežojumi, pārlieku ierobežojošas atbilstīguma procedūras, nepamatoti tirdzniecības aizsardzības mehānismi, muitas procedūras, iekšējie nodokļi un kavēšanās pieņemt starptautiskas normas un standartus,

Vispārīgi jautājumi

1.  uzskata, ka brīvās tirdzniecības nolīgumam jābūt līdzsvarotam un saderīgam ar PTO noteikumiem un prasībām; uzskata, ka Eiropas Savienības prioritāte tirdzniecības jomā joprojām ir sekmīgi īstenot Dohas attīstības programmu, un tādējādi sarunām ar Indiju par brīvās tirdzniecības nolīgumu jāpapildina daudzpusējie noteikumi;

2.  atzinīgi vērtē 2010. gada decembrī notikušās ES un Indijas augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus un mudina sarunās iesaistītās puses straujāk risināt sarunas un turpināt apspriedes ar galvenajām ieinteresētajām personām; atgādina par Eiropas Savienības un Indijas apņemšanos paātrināt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu un panākt būtisku un rezultatīvu progresu, lai drīzumā noslēgtu vērienīgu, līdzsvarotu un plašu tirdzniecības un investīciju nolīgumu; pauž vilšanos par sarunu lēno gaitu; aicina abas puses darīt visu iespējamo, lai līdz 2011. gada beigām noslēgtu vispusīgu, vērienīgu un līdzsvarotu brīvās tirdzniecības nolīgumu;

3.  mudina Indijas federālo valdību un štatu valdības sinhronizēt politikas pasākumus un procedūras, lai tādējādi maksimāli palielinātu potenciālos ieguvumus;

4.  atgādina, ka kopējās tirdzniecības politikas mērķi pilnībā jāsaskaņo ar Eiropas Savienības vispārējiem mērķiem un ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu ES kopējā tirdzniecības politika jāīsteno “ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus”, turklāt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu tai cita starpā ir jāveicina ilgtspējīga attīstība, nabadzības izskaušana un cilvēktiesību aizsardzība;

5.  pamatojoties uz ES un Indijas ekonomiku papildināmību, norāda, ka no brīvās tirdzniecības nolīguma varētu izrietēt iespējas palielināt abu pušu tirdzniecības un investīciju apjomu, kā arī paplašināt uzņēmējdarbību; uzskata, ka, kopumā raugoties, ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgums būs izdevīgs abām pusēm, tomēr iesaka izvērtēt nozarēm patlaban raksturīgās īpatnības, lai noskaidrotu brīvās tirdzniecības nolīguma iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz jutīgām ES nozarēm;

6.  aicina Komisiju brīvās tirdzniecības nolīgumā kā būtisku daļu iekļaut vērienīgu nodaļu par ilgtspējīgas attīstības aspektiem;

Preču tirdzniecība

7.  atzinīgi vērtē daudzo brīvās tirdzniecības simulācijas mēģinājumu rezultātus, kas liecina par to, ka brīvās tirdzniecības nolīgums gan Eiropas Savienībai, gan Indijai ļautu kopumā palielināt eksporta un importa apjomu; uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējo vidējo izaugsmes līmeni, tiek prognozēts, ka divpusējās tirdzniecības apjoms līdz 2015. gadam sasniegs EUR 160,6 miljardus;

8.  atzīmē, ka Indijas piemērotie tarifi caurmērā ir samazinājušies, taču tie joprojām ir ievērojami augstāki nekā ES piemērotie tarifi; īpaši norāda, ka Indijas vidējais tarifs piekļuvei nelauksaimniecisko produktu tirgum patlaban ir 10,1 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 4 %, savukārt vidējais tarifs lauksaimniecības produktiem Indijā ir 31,8 %, bet ES ‐ 13,5 %;

9.  uzsver, ka tirdzniecībā ar rūpnieciskajiem ražojumiem ir jātiecas sasniegt vienlaicīgu, abpusēju un pilnīgu nodevu atcelšanu un ka ikvienai iespējamai atkāpei no šā mērķa jābūt ierobežotai un ar iespējām to pārskatīt, un nedrīkstētu paredzēt atkāpes tādās nozarēs, kas ir svarīgas abām pusēm, piemēram, attiecībā uz vieglajiem automobiļiem;

10.  atzīmē, ka nolīgumā būtu jāņem vērā ar lauksaimniecības produktu tirdzniecību saistītās jutīgās jomas, taču tas nebūtu jāuzskata par šķērsli tirgus atvēršanai savstarpēji papildinošajās jomās;

11.  aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā iespējamo negatīvo ietekmi uz Eiropas lauksaimniecību, īpaši attiecībā uz tirgu atvēršanu, ĢMO, piena nozari, liellopu gaļas nozari, intelektuālā īpašuma aizsardzību un izcelsmes marķējumu;

12.  uzskata, ka ir svarīgi, lai brīvās tirdzniecības nolīgumā būtu iekļautas vērienīgas sadaļas par tirdzniecību kavējošiem tehniskiem šķēršļiem un sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem; šajā sakarībā aicina Komisiju pievērsties līdz šim neizskatītajiem jautājumiem, piemēram, dzīvnieku labturībai;

13.  aicina abas puses gādāt par to, lai ar regulējumu un ārpustarifu tirdzniecības barjerām saistītās darbības kopumā netraucētu tirdzniecību; aicina gan Eiropas Savienību, gan Indiju izstrādāt efektīvu režīmu, kas kavētu nevajadzīgu regulatīvo šķēršļu veidošanos tirdzniecībai un vērstos pret pastāvošajiem šķēršļiem, vienlaikus respektējot abu pušu tiesības veikt regulēšanu;

14.  uzsver, ka brīvās tirdzniecības nolīgumā būtu jāiekļauj saistoši valstu strīdu izšķiršanas mehānismi, noteikumi par starpniecības procedūru ārpustarifu barjeru jautājumos un efektīva drošības klauzula;

Pakalpojumu tirdzniecība un uzņēmējdarbības veikšana

15.  atzīst, ka pakalpojumi ir visstraujāk augošais Indijas ekonomikas sektors; atzīmē, ka Indija aktīvi interesējas par Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) 1. režīma un 4. režīma liberalizāciju; atzīmē, ka Eiropas Savienība vēlētos panākt pilnīgu tirgus piekļuves liberalizāciju un valsts režīma piemērošanu lielākajai daļai pakalpojumu 3. režīmā; atzīmē, ka brīvās tirdzniecības nolīguma mērķus nav iespējams sasniegt pilnībā, neuzņemoties saistības 4. režīmā; uzsver, ka gan Eiropas Savienībai, gan Indijai lielu labumu dotu profesionālo kvalifikāciju akreditācija valsts un ES mērogā, savstarpējas atzīšanas nolīgumi un nolīgumi par licencēšanas prasībām profesionālo pakalpojumu jomā, un par šiem jautājumiem varētu bez grūtībām vienoties brīvās tirdzniecības nolīgumā; tomēr prasa rūpīgi analizēt situāciju atsevišķi pa dalībvalstīm, lai nepieļautu negatīvu ietekmi uz ES darba tirgu, vienlaikus saskaņā ar 4. režīmu darot iespējamu ierobežota termiņa uzturēšanos attiecīgi kvalificētiem darbiniekiem;

16.  norāda, ka pakalpojumu liberalizācija nekādā veidā nedrīkst ierobežot tiesības veikt pakalpojumu, tostarp sabiedrisko pakalpojumu, regulēšanu;

17.  atzīmē, ka pakalpojumu tirdzniecība starp Eiropas Savienību un Indiju ir samērā neproporcionāla, proti, ES uz Indiju eksportē 1,9 % no saviem pakalpojumiem, savukārt Indija uz ES eksportē 11,6 % no sava eksporta kopējā apjoma;

18.  stingri mudina Indiju izstrādāt piemērotus tiesību aktus datu aizsardzības jomā, lai iegūtu tādas valsts statusu, kura nodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni, tā darot iespējamu personas datu pārsūtīšanu no ES, pamatojoties uz ES tiesību aktiem un ievērojot to prasības;

19.  uzskata, ka, atļaujot Indijā darboties ārvalstu juridiskajiem birojiem un grāmatvedības uzņēmumiem, tiktu nodrošināts nozīmīgs ieguvums gan Indijas ekonomikai un profesiju pārstāvjiem, gan arī Eiropas uzņēmumiem ar pieredzi starptautisko tiesību un grāmatvedības jomā, gan arī šo uzņēmumu klientiem; aicina Komisiju sadarbībā ar Indijas iestādēm izpētīt iespējas brīvās tirdzniecības nolīgumā paredzēt juridisko un grāmatvedības pakalpojumu liberalizāciju, kā arī šādas liberalizācijas iespējamo apmēru;

20.  mudina Indiju turpināt banku, apdrošināšanas un mazumtirdzniecības nozaru atvēršanu atbilstīgi Indijas varas iestāžu izziņotajām reformām, vienlaikus atzīstot, ka finanšu jomā, lai nodrošinātu finanšu pakalpojumu uzraudzību, mazinātu sistēmiskos riskus un nodrošinātu iespējami lielu patērētāju tiesību aizsardzību, svarīga nozīme ir pienācīgai likumdošanai;

Investīcijas

21.  aicina Komisiju sarunu gaitā apspriest investīcijām veltītas nodaļas iekļaušanu brīvās tirdzniecības nolīgumā, lai būtiski atvieglotu vienas puses investīcijas otrās puses tirgos, veicinātu un aizsargātu investīciju darījumus un vienlaikus izpētītu tūlītējās iespējas; ierosina šādā investīcijām veltītā nodaļā paredzēt arī abu pušu investoriem domātu vienotu informācijas punktu sistēmas izveidi, kuros potenciālajiem investoriem tiktu izskaidrotas atšķirības ar investīcijām saistītajos noteikumos un praksē un sniegta informācija par visiem juridiskajiem aspektiem;

22.  aicina Komisiju nodrošināt, ka investīciju aizsardzības noteikumi nemazina nolīguma pušu iespējas izsniegt obligātas licences vai nekaitē citām sabiedrības veselības politikas nostādnēm;

Publiskais iepirkums

23.  atzinīgi vērtē Indijas piekrišanu iekļaut brīvās tirdzniecības nolīgumā publisko iepirkumu; taču pauž nožēlu, ka tas attiecas tikai uz federālo līmeni; aicina Komisiju sarunās apspriest rezultatīvas un pārredzamas publiskā iepirkuma sistēmas; aicina Indiju, piešķirot valsts pasūtījumu, izmantot pārredzamas un taisnīgas procedūras un dot Eiropas uzņēmumiem pieeju publiskā iepirkuma sistēmām; aicina Indiju iespējami plaši piemērot šo principu, tostarp arī attiecībā uz valsts sektora uzņēmumiem;

Tirdzniecība un konkurence

24.  atzinīgi vērtē progresu, kas panākts, izstrādājot ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīguma nodaļu par tirdzniecību un konkurenci, un aicina abas puses aktivizēt sadarbību, risinot ar tirdzniecību saistītas konkurences, intelektuālā īpašuma tiesību, kā arī rūpniecības un tirdzniecības politikas jautājumus;

25.  atzinīgi vērtē Indijas apņemšanos nodrošināt stingru IĪT režīmu un piemērot TRIPS nolīgumā paredzētos elastības noteikumus starptautiskajā un iekšzemes tiesiskajā regulējumā, lai izpildītu savas saistības sabiedrības veselības jomā, jo īpaši attiecībā uz svarīgāko zāļu pieejamību; mudina Indiju to stingri ieviest un īstenot, vienlaikus uzlabojot svarīgāko zāļu pieejamību; aicina Eiropas Savienību un Indiju nodrošināt, lai brīvās tirdzniecības nolīgumā paredzētās saistības neliktu šķēršļus svarīgāko zāļu pieejamībai, kamēr Indija izvērsīs pāreju no ģenērisku zāļu ražošanas uz ražošanu, kuras pamatā būs zinātniskie pētījumi; atbalsta ES un Indijas sadarbību uz zinātnisko izpēti balstītas farmācijas rūpniecības nozarē, tiecoties šajā nozarē nodrošināt abpusēji izdevīgu izaugsmi;

26.  aicina Komisiju sarunās par intelektuālā īpašuma tiesībām neprasīt ekskluzīvas tiesības uz datiem, kā minēts EP 2007. gada 12. jūlija rezolūcijā, un atzīt, ka saistībā ar ekskluzīvajām tiesībām uz datiem varētu rasties tālejošas sekas attiecībā uz ģenērisko zāļu ražošanu un ka tāpēc tas traucētu zāļu pieejamībai jaunattīstības valstīs un to sabiedrības veselības aizsardzības politikai;

27.  aicina Komisiju un attiecīgās Indijas iestādes kopīgi izstrādāt viltotu zāļu definīciju, rīkojoties tā, lai rezultātā netiktu apdraudēta svarīgāko zāļu pieejamība, un saskaņot pasākumus efektīvai cīņai pret ražojumu viltošanu, īpaši pret viltotām zālēm, kas nodara kaitējumu pacientu veselībai;

28.  uzsver, ka ir sevišķi būtiski, lai vēlākais līdz brīvās tirdzniecības nolīguma spēkā stāšanās brīdim būtu nodrošināts augsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības līmenis;

Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība

29.  atzīst, ka ikvienā ES brīvās tirdzniecības nolīgumā būtisks komponents ir ilgtspējīgai attīstībai veltīta nodaļa, un aicina abas puses vienoties par vērienīgu nodaļu, kurā atspoguļotos kopīgās saistības veicināt ilgtspējīgu attīstību un integrējošu izaugsmi, pamatojoties uz kopīgu vērtību apziņu; mudina Komisiju iekļaut juridiski saistošas klauzulas par cilvēktiesībām, sociālajiem un vides standartiem un uzņēmumu sociālo atbildību un šo standartu piemērošanu, paredzot pasākumus pārkāpumu gadījumā;

30.  aicina šajā sadaļā iekļaut prasību ievērot atbilstību vismaz SDO astoņām pamatkonvencijām un četrām prioritārajām konvencijām un starptautiski atzītiem vides standartiem un nodrošināt arī stimulus uzņēmumiem, lai tie uzņemtos saistības uzņēmumu sociālās atbildības jomā;

31.  atzinīgi vērtē visus Indijas valdības centienus izskaust bērnu darbu; aicina Indijas valdību un Komisiju turpināt finansēt pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt bērniem iespēju apmeklēt skolu;

32.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai ES uzņēmumi, kuri izmanto speciālās ekonomiskās zonas, ievērotu darba pamattiesības un citas darba tiesības, kas izriet no Indijas ratificētajām SDO konvencijām;

33.  uzsver, ka Eiropas Savienības un Indijas attiecībās būtiska nozīme ir cilvēktiesību, demokrātijas un drošības jautājumiem; tādēļ aicina abas puses panākt intensīvāku dialogu par vēl neatrisinātajiem jautājumiem, īpaši par stāvokli Kašmirā;

34.  stingri atbalsta praksi iekļaut ES starptautiskajos nolīgumos juridiski saistošas cilvēktiesību klauzulas, kā arī tajos jāparedz skaidrs un precīzs apspriešanās mehānisms, kā paredzēts Kotonū līguma 96. pantā;

Eiropas Parlamenta loma

35.  sagaida, ka Padome un Komisija atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteikumiem(5) šo brīvās tirdzniecības nolīgumu iesniegs Parlamentam, lai saņemtu piekrišanu tā noslēgšanai;

36.  aicina Komisiju un Padomi pirms brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanas pilnībā ņemt vērā ES rezolūcijās paustās prasības; atgādina, ka ir nepieciešama EP piekrišana, lai brīvās tirdzniecības nolīgums varētu stāties spēkā; aicina Komisiju un Padomi neierosināt nekādu nolīguma provizorisku piemērošanu, pirms nav saņemta EP piekrišana;

Citi apsvērumi

37.  atzinīgi vērtē Indijas progresu, no attīstības palīdzības saņēmējvalsts kļūstot arī par līdzekļu devējvalsti;

38.  norāda ‐ ja Eiropas Savienības un Indijas ekonomiskā sadarbība būs balstīta uz kopīgu universālu vērtību sistēmu, šādas attiecības var kļūt par paraugu sadarbībai ar citām valstīm;

39.  uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāveltī īpaša uzmanība Indijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segmentam, tādēļ ierosina visās ES un Indijas attīstības sadarbības programmās paredzēt pasākumus uz tirgu orientētu vietējo projektu finansēšanas atbalstam, lai tādējādi stiprinātu MVU darbību;

40.  atzinīgi vērtē to, ka Indijā arvien vairāk ir pieejams mikrokredīts, kas atzīts par efektīvu līdzekli tādas attīstības veicināšanai, kuras virzītājspēks ir vienkāršie iedzīvotāji;

o
o   o

41.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Indijas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 227 E, 21.9.2006., 589. lpp.
(2) OV C 117 E, 6.5.2010., 166. lpp.
(3) OV C 175 E, 10.7.2008., 591. lpp.
(4) OV C 102 E, 24.4.2008., 128. lpp.
(5) LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) daļa.


ES un Japānas tirdzniecības attiecības
PDF 277kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija rezolūcija par ES un Japānas tirdzniecības attiecībām
P7_TA(2011)0225B7-0287/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2011. gada 17. februāra rezolūciju par stratēģiju “Eiropa 2020(1),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos (2),

–  ņemot vērā 2009. gada 5. februāra rezolūciju par Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) lomas pastiprināšanu starptautiskajā tirdzniecībā(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 18. decembra rezolūciju par viltošanas ietekmi uz starptautisko tirdzniecību(4),

–  ņemot vērā 2008. gada 4. septembra rezolūciju par pakalpojumu tirdzniecību(5),

–  ņemot vērā 2008. gada 20. maija rezolūciju par tirdzniecību ar izejvielām un neapstrādātām precēm(6),

–  ņemot vērā 2008. gada 19. februāra rezolūciju par ES stratēģiju, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tirgum(7),

–  ņemot vērā 2007. gada 22. maija rezolūciju “Eiropa globalizācijas kontekstā - konkurētspējas ārējie aspekti”(8),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises – Tirdzniecības politika kā stratēģijas ”Eiropa 2020' galvenā sastāvdaļa' COM(2010)0612,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(2006)0567),

–   ņemot vēra Komisijas paziņojumu ' Šķēršļi tirdzniecībai un ieguldījumiem“, ko publicēja 2011. gada 10. martā,

–  ņemot vērā 1991. gada 18. jūlija Hāgas kopējo deklarāciju par Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu attiecībām ar Japānu,

–  ņemot vērā ES un Japānas 2001. gadā noslēgto nolīgumu par savstarpējo atzīšanu(9),

–  ņemot vērā ES un Japānas 2003. gadā noslēgto nolīgumu par sadarbību pret konkurenci vērstas darbības jomā(10),

–  ņemot vērā Eiropas Kopienas un Japānas 2008. gadā noslēgto nolīgumu par muitas sadarbību un savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās(11),

–  ņemot vērā desmit gadu rīcības plānu, kas pieņemts 10. ES un Japānas augstākā līmeņa sanāksmē 2001. gada 8. decembrī Briselē,

–  ņemot vērā kopīgo paziņojumu, kas pieņemts 19. ES un Japānas augstākā līmeņa sanāksmē 2010. gada 28. aprīlī Tokijā,

–  ņemot vērā kopīgo paziņojumu, kas pieņemts 18. ES un Japānas augstākā līmeņa sanāksmē 2009. gada 4. maijā Prāgā,

–  ņemot vērā “Copenhagen Economics” 2009. gada 30. novembrī publicēto ziņojumu “Novērtējums par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem starp ES un Japānu”,

–  ņemot vērā rezultātus, kas gūti Komisijas rīkotajā ES un Japānas tirdzniecības attiecību sabiedriskajā apspriešanā un publicēti 2011. gada 21. februārī,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 24. un 25 marta secinājumus,

–  ņemot vērā plānoto ES un Japānas augstākā līmeņa sanāksmi, kas notiks Briselē 2011. gada 25. maijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā uz noteikumiem balstīta daudzpusējā tirdzniecības sistēma, ko izveidoja Pasaules tirdzniecības organizācija (PTO), ir vispiemērotākā struktūra atvērtas un godīgas tirdzniecības regulēšanai un veicināšanai;

B.   tā kā ir svarīgi saprast, ka daudzpusējie un divpusējie nolīgumi ir daļa no starptautisko pasākumu kopējiem līdzekļiem, kā arī līdzsvarotu un papildinošu politisko un tirdzniecības attiecību standarta pazīmes;

C.  tā kā ES būtu jāpilda saistības attiecībā uz līdzsvarota rezultāta panākšanu Dohas attīstības programmā, kas būtu vēlamā pieeja, tā atbalstot jaunattīstības valstu integrāciju starptautiskajā tirdzniecības sistēmā, vienlaicīgi turpinot divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumus ar citām rūpnieciski attīstītajām valstīm, kurās savstarpējos ieguvumus un ekonomikas izaugsmi var reāli panākt īsākā laika periodā;

D.  tā kā 2009. gadā ES un Japāna kopā veidoja vairāk nekā vienu ceturtdaļu no pasaules kopējā IKP un vairāk nekā 20 % no pasaules tirdzniecības;

E.  tā kā Japāna un ES veic būtiskus savstarpējus ieguldījumus ekonomikā, ārējo tiešo ieguldījumu kopējam apjomam 2009. gadā sasniedzot EUR 200 miljardus;

F.   tā kā 2010. gadā ES un Japānas divpusējās tirdzniecības kopējais apjoms bija EUR 120 miljardi un Japāna IKP ziņā ir trešā lielākā tautsaimniecība pasaulē; Japāna ir sestā lielākā ES tirdzniecības partnere un ES ir Japānas trešā lielākā tirdzniecības partnere;

G.  tā kā Padome un Komisija atzīmējušas, ka Japānas spēja atcelt regulatīvās barjeras tirdzniecībai ir priekšnoteikums sarunu sākšanai par ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumu, tā veicinot abu stratēģisko tirdzniecības partneru ciešāku ekonomisko integrāciju;

H.  tā kā ES un Japāna saskaras ar tādām līdzīgām problēmām kā Ķīnas politiskā un ekonomiskā spēka pieaugums, palēnināta ekonomikas izaugsme pēc pasaules finanšu krīzes, palēnināti demogrāfiskie procesi un steidzama nepieciešamība piekļūt izejmateriāliem un enerģijas avotiem, kā arī nodrošināt cenu stabilitāti, lai sekmētu attiecīgo nozaru attīstību;

I.  tā kā atvērta un godīga tirdzniecība ir iedarbīgs līdzeklis, lai sekmētu izaugsmi un sabiedrības labklājību, pamatojoties uz katras ekonomikas salīdzinošajām priekšrocībām un iespējamo sinerģiju, kas rodas no lielākas ekonomiskās integrācijas un jauniem ieguldījumiem uz zināšanām balstītā ekonomikā;

J.  tā kā gan ES, gan Japānai kopumā ir zemi tarifi precēm, turklāt divas trešdaļas Savienības eksporta uz Japānu un vairāk nekā viena trešdaļa Japānas eksporta uz ES netiek aplikta ar muitas nodokli;

K.  tā kā, neraugoties uz šiem zemajiem tarifiem, ES un Japānas divpusējās tirdzniecības apjomi atpaliek no tiem, kurus ES īsteno ar citiem svarīgākajiem tirdzniecības partneriem, galvenokārt tāpēc, ka Japānas beztarifu barjeras negatīvi ietekmē Eiropas uzņēmumu iespējas piekļūt tirgum;

L.  tā kā “Copenhagen Economics” 2009. gada novembrī veiktajā pētījumā konstatēts, ka ar beztarifu barjerām saistītās tirdzniecības izmaksas ir augstākas par pašreizējiem tarifu līmeņiem un ka visvairāk ekonomika varētu gūt no šo barjeru atcelšanas; tā kā pētījumā norādīts, ka varētu panākt iespējamu ES eksporta pieaugumu uz Japānu EUR 43 miljardu apjomā un Japānas eksporta pieaugumu uz ES EUR 53 miljardu apjomā, ja tarifi un beztarifu barjeras pēc iespējas vairāk tiktu samazinātas;

M.  tā kā Komisijas 2011. gada ziņojumā par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem norādīts uz šķēršļiem piekļuvei publiskajam iepirkumam, nepietiekamu starptautisko standartu atzīšanu saistībā ar medicīnas iekārtām un preferenciālas attieksmes izrādīšanu valsts vadošajiem finanšu pakalpojumu uzņēmumiem (piemēram, pasta pakalpojumiem) un tās ir trīs galvenās Japānas beztarifu barjeru jomas, par kurām ES rodas bažas;

N.  tā kā valda uzskats, ka intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un ievērošana Japānā ir augstā līmenī; Japānai un ES ir kopēji mērķi un pieejas ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītās jomās, izņemot attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, un tās abas kā viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma parakstītājas ir apņēmušās dažādos veidos apkarot viltošanu un pirātismu;

O.  tā kā intelektuālā īpašuma tiesību jomai ir augsta pievienotā vērtība un piemīt izaugsmes potenciāls gan ES, gan Japānā, jo īpaši saistībā ar viedo produktu un pakalpojumu izstrādi;

P.  tā kā visās tirdzniecības sarunās ar Japānu ir jārisina jautājumi par ieguldījumiem un pakalpojumu tirdzniecību, nodrošinot, ka tirgus atvēršana nav pretrunā ne Eiropas, ne Japānas noteikumiem par sabiedrisko pakalpojumu un kultūras daudzveidības aizsardzību;

Q.  atkārtoti pauž solidaritāti Japānas iedzīvotājiem saistībā ar nesenajām dabas katastrofām;

1.  uzskata, ka daudzpusējā tirdzniecības sistēma, ko simbolizē PTO, neapšaubāmi joprojām ir visefektīvākā sistēma atvērtas un godīgas tirdzniecības sasniegšanai globālā mērogā; uzskata, ka Eiropas Savienība un Japāna kopīgi var sekmēt minēto sarunu sekmīgu noslēgumu;

2.   uzsver, ka atbalsta brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ES un Japānu, bet nav apmierināts ar niecīgo progresu, kas augsta līmeņa grupā panākts dažos iepriekšējos gados; uzskata, ka Japānai jādod nopietni solījumi saistībā ar beztarifu barjeru atcelšanu un šķēršļu novēršanu, lai pirms sarunu sākšanas varētu piekļūt Japānas publiskajam iepirkumam;

3.  uzsver, ka tirdzniecības liberalizēšana starp ES un Japānu nedrīkstētu traucēt sabiedrisko pakalpojumu un kultūras daudzveidības aizsardzībai, bet gan tām būtu jāpastāv līdzās un jāveicina regulatīvā konverģence un daudzpusējo standartu ievērošana jomās, kurās tie jau pastāv;

4.  uzsver apņemšanos stiprināt tirdzniecības attiecības starp ES un Japānu, koncentrējoties uz beztarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībai un ieguldījumiem, tostarp daudzu ierobežojošu noteikumu un regulatīvo pasākumu atcelšanu ES uzņēmumiem, kas vēlas iekļūt Japānas tirgū;

5.  uzskata, ka tirdzniecības sarunās ar Japānu Komisijai prioritāri būtu jākoncentrējas uz šādu barjeru un šķēršļu novēršanu, jo tie visvairāk traucē Eiropas MVU ienākšanai Japānas tirgū;

6.  uzskata, ka Japānas noteikto tarifu samazināšana vai atcelšana IKT produktiem, tostarp to sastāvdaļām un detaļām, uzlabotu konkurenci un ES radītu jaunas augstas kvalitātes darbavietas; turklāt prasa pastiprināt savstarpējo sadarbību starp ES un Japānu pētniecības un izstrādes jomā un jo īpaši attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzības pastiprināšanu, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp attiecīgajiem patentu birojiem;

7.  uzskata, ka Komisijas mērķiem attiecībā uz ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumu un jo īpaši sarunām par tirgus pieejamības paplašināšanu Eiropas uzņēmumiem būtu jāpievieno kopīgi pieņemtas un tālejošas apņemšanās ilgtspējīgas attīstības jomā;

8.  uzsver, ka ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgums ne tikai sniegs labumu saistībā ar paplašinātu preču un pakalpojumu divpusējo tirdzniecību, bet arī veicinās sadarbību ES horizontālo prioritāšu jomā, piemēram, veicinās sadarbību inovāciju, regulatīvo sadarbību un cīņu pret tirgus noteikumu neievērošanu, kā arī ‐ kas nav mazsvarīgi ‐ sadarbību plašu vides problēmu risināšanā;

9.  aicina dalībvalstis un Komisiju visās tirdzniecības sarunās ar Japānu atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir popularizēt cilvēktiesības un sociālos un vides standartus;

10.  uzskata, ka ES un Japānas tirdzniecības attiecību vispārējai izvērtēšanai būtiski ir veikt plašu ilgtspējības un ietekmes novērtējumu; aicina Komisiju laikus iesniegt šādu novērtējumu, jo īpaši detalizēti norādot ar ES un Japānas tirdzniecības attiecību izvēršanu saistītās iespējamās priekšrocības un trūkumus visās iesaistījās nozarēs, jo īpaši visās rūpniecības nozarēs un visjutīgākajās no tām, piemēram, automobiļu, elektronikas, aviācijas un mašīnbūves ražošanas nozarēs;

11.  iesaka ES un Japānas brīvas tirdzniecības nolīgumā ieviest efektīvus divpusējos drošības pasākumus, lai novērstu, ka ES vai Japānas rūpniecībai tiek vai var tikt nodarīts nopietns kaitējums, jo īpaši tādās ļoti jutīgās nozarēs kā automobiļu, elektronikas, aviācijas un mašīnbūves ražošanas nozare;

12.  pauž pārliecību, ka ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumam piemīt potenciāls, tādēļ tas varētu būt izdevīgs abu pušu tautsaimniecībai;

13.  uzsver, ka Parlamentam būs jādod piekrišana gaidāmajam ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumam;

14.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Japānas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0068.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0434.
(3) OV C 67E, 18.3.2010., 101.lpp.
(4) OV C 45E, 23.2.2010., 47. lpp.
(5) OV C 295E, 4.12.2009., 67. lpp.
(6) OV C 279E, 19.11.2009., 5. lpp.
(7) OV C 184E, 6.8.2009., 16. lpp.
(8) OV C 102E, 24.4.2008., 128. lpp.
(9) OV L 284, 29.10.2001., 3. lpp.
(10) OV L 183, 22.7.2003., 12. lpp.
(11) OV L 62, 6.3.2008., 24. lpp.


Mežu gatavība klimata pārmaiņām
PDF 352kWORD 141k
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija rezolūcija par Komisijas Zaļo grāmatu “Meža aizsardzība un meža informācija ES ‐ gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām (2010/2106(INI))
P7_TA(2011)0226A7-0113/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu “Meža aizsardzība un meža informācija ES − gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām”(COM(2010)0066),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 11. jūnija secinājumus par mežu sagatavošanu klimata pārmaiņām,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 15. marta secinājumus par bioloģisko daudzveidību pēc 2010. gada,

–  ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu “Adaptācija klimata pārmaiņām ― iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus” (COM(2009)0147) un 2010. gada 6. maija rezolūciju(1) par to,

–  ņemot vērā Ministru konferenci Eiropas mežu aizsardzības jomā (MCPFE) - FOREST EUROPE, vairākas tās rezolūcijas un ekspertu veikumu, sagatavojot mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas (SFM) vadlīnijas, kritērijus un indikatorus,

–  ņemot vērā Padomes 1999. gada 26. februāra rezolūciju par ES Meža stratēģiju(2) un Komisijas ziņojumu par tās īstenošanu (COM(2005)0084),

–  ņemot vērā ES Mežu rīcības plānu 2006.–2011. gadam (FAP) (COM(2006)0302) un tā īstenošanas termiņa vidus novērtējumu, ko veica ārējā novērtējuma grupa(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību(4), Apkopojošo ziņojumu par biotopu veidu un sugu aizsardzības statusu atbilstīgi Biotopu direktīvas 17. pantam (COM(2009)0358) un 2010. gada 21. septembra rezolūciju par to, kā tiek īstenoti ES tiesību akti par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu(5) un 2009. gada 3. februāra rezolūciju par neskartajām teritorijām Eiropā(6),

–  ņemot vērā 2010. gada oktobrī Nagojā notikušās ANO UNEP līgumslēdzējpušu 10. konferences (COP 10) par bioloģisko daudzveidību secinājumus un Aiči mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā, jo īpaši apņemšanos ar iedarbīgiem saglabāšanas pasākumiem aizsargāt 17 % sauszemes teritoriju un iekšzemes ūdeņu, kas aptver plašākas teritorijas,

–  ņemot vērā pētījumu “Veidojot saziņu Eiropas Savienības mežu jautājumos ‐ sabiedrības priekšstati par mežiem un mežsaimniecību”(7),

–  ņemot vērā ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), Kioto protokolu un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumu “Labas prakses vadlīnijas attiecībā uz zemes izmantojumu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību (LULUCF)”,

–  ņemot vērā Rīcības plānu par biomasas izmantošanu (COM(2005)0628),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (Atjaunojamo energoresursu direktīva)(8), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/29/EK , ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS direktīva)(9), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmumu Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (Lēmums par kopīgiem centieniem)(10), Komisijas ziņojumu par ilgtspējības prasībām, kas attiecas uz cietās un gāzveida biomasas izmantošanu elektroenerģijas, siltumenerģijas un dzesēšanas enerģijas ražošanai (COM(2010)0011), piesārņojuma integrētas novēršanas un kontroles (IPPC) 4. novērtējuma ziņojuma 9. nodaļu “Mežsaimniecība” un sabiedriskās apspriešanas par ziņojuma sagatavošanu attiecībā uz ilgtspējības sistēmu biomasas izmantošanai enerģijas ražošanā rezultātus,

–  ņemot vērā Eiropas Klimata pārmaiņu programmu un Klimata politikas ekspertu grupas paveikto saistībā ar LULUCF(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta pētījumus Nr. 449.292, novērtējot Zaļo grāmatu par meža aizsardzību un informāciju Eiropas Savienībā, Nr. 440.329 par mežsaimniecību un ES emisiju tirdzniecības sistēmu, Nr. 449.237 par Eiropas stratēģiju meža ungunsgrēku novēršanai un apkarošanai, kā arī sadarbības grupas “Klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība un ilgtspējīga attīstība” apakšgrupas “Meži” 2010. gada 13. jūlijā Briselē notikušās sanāksmes secinājumus;

–  ņemot vērā 2000. gada Eiropas Ainavu konvenciju (Florences konvencija),

–  ņemot vērā Padomes Direktīvu 1999/105/EK par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību(12) un ES augu veselības režīma pārskatīšanu,

–  ņemot vērā Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomikas pētījuma (TEEB) kopsavilkuma ziņojumu “Vides ekonomikas integrēšana”, kā arī TEEB Klimata jautājumu atjaunināto pārskatu,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 26. aprīļa secinājumus par mežu ugunsgrēku novēršanu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 8. un 9. novembra secinājumus par inovatīviem risinājumiem pasākumu finansēšanai katastrofu novēršanas jomā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību(13),

–  ņemot vērā ziņojumu par Forest Focus regulas galīgo īstenošanu (COM(2010)0430),

–  ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras (EVA) Tehnisko ziņojumu Nr. 9/2006 “Eiropas mežu tipi ‐ Ilgtspējīgas mežu pārvaldības ziņošanas un politikas kategorijas un veidi”,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta ziņojumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz Eiropas mežiem un iespējām pielāgoties šīm pārmaiņām(14),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta 2009. gada ziņojumu par ES politikas iespējām, lai aizsargātu Eiropas mežus no kaitīgas ietekmes(15),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 9/2004 par mežsaimniecības pasākumiem Lauku attīstības politikā (kā arī Komisijas atbildes par šo ziņojumu),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus(16),

–  ņemot vērā FAO/UNECE/ILO ekspertu tīkla ieteikumus par ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas īstenošanu,

–  ņemot vērā MCPFE Helsinku rezolūciju H1, kurā ilgtspējīga mežu apsaimniekošana ir definēta kā “mežu un meža zemju apsaimniekošana un izmantošana tādā veidā un apjomā, ka var saglabāt to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, vitalitāti un to potenciālu gan tagad, gan nākotnē, īstenojot attiecīgas ekoloģiskas, ekonomiskas un sociālas funkcijas vietējā, valsts un pasaules mērogā, nenodarot kaitējumu citām ekosistēmām”,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A7-0113/2011),

A.  tā kā meži un mežu zeme aizņem vairāk nekā 42 % ES teritorijas un koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība ar 300 miljardu EUR apgrozījumu nodrošina vairāk nekā 2 miljonus darba vietu lielākoties laukos, sniedzot savu ieguldījumu ekonomiskajā izaugsmē, nodarbinātībā un labklājībā, jo nodrošina kokmateriālus un iespējas tūrisma attīstībai,

B.  tā kā ES meži ir veselas biosfēras, kuras sastāv ne tikai no kokiem, un tās sniedz nenovērtējamus ekosistēmiskos pakalpojumus, tostarp oglekļa uzglabāšanu, ūdens caurteces regulēšanu, ainavu saglabāšanu, augsnes auglības uzturēšanu, augsnes aizsardzību no erozijas un pārtuksnešošanās, aizsardzību pret dabas katastrofām ‐ visi šie pakalpojumi ir ļoti nozīmīgi lauksaimniecībai, lauku attīstībai un Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitātei;

C.  tā kā 40 % ES mežu ir valsts īpašums un aptuveni 60% ES mežu ir privātīpašums, kas pieder vairāk nekā 10 miljoniem meža privātīpašnieku, tādējādi gan privātās, gan valsts ieinteresētās personas atbild par meža aizsardzību un ilgtspējīgu mežu izmantošanu, īstenojot ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu attiecīgajās teritorijās;

D.  tā kā, neraugoties uz satraucošajiem mežu izciršanas rādītājiem dažādās vietās pasaulē, saglabājas ilgtermiņa tendence pieaugt mežu platībām ES un oglekļa daudzums mežu biomasā pieaug; tā kā, neraugoties uz pozitīvo tendenci, Eiropas mežu dabiskās spējas uzkrāt oglekli vēl nebūt nav izmantotas pilnībā un tie var atkal kļūt par emisijas avotu, jo pieaug spiediens palielināt mežistrādes apjomus, un katru gadu aptuveni 500 000 hektāru ES mežu tiek zaudēti meža ugunsgrēku un nelegālās izciršanas dēļ;

E.  tā kā 30 % NATURA 2000 teritorijas ir mežu un cita veida mežu zemju dzīvotnes, kurām ir svarīga nozīme biotopu tīkla savienošanā; un tā kā 66 % Kopienā nozīmīgu dzīvotņu veidu ir nelabvēlīgā saglabātības stāvoklī;

F.  tā kā trešdaļa kopējās ES mežu platības ir kalnu meži un tā kā tie ir nozīmīga dabas ainavas daļa, jo tie sekmē augsnes aizsardzību, regulē ūdensapgādi; tā kā meži būtiski veicina vietējo saimniecisko darbību;

G.  tā kā atlikušo neskarto dabas teritoriju aizsardzība ES līdz 2020. gadam var palīdzēt saglabāt bioloģisko daudzveidību un novērst ekosistēmas pakalpojumu kvalitātes pasliktināšanos;

H.  tā kā tiek prognozēts, ka enerģija, kas iegūta no cietās biomasas un bioatkritumiem 2020. gadā veidos 58 % no ES iegūtās atjaunojamās enerģijas, un kaut gan sagaidāms, ka meža biomasas relatīvā daļa samazināsies, pastāvīgi pieaug pieprasījums pēc koksnes enerģijas iegūšanai; tā kā ir nepieciešama modrība, lai novērstu nelegālu izciršanu un mežsaimniecības intensifikāciju, kas varētu palielināt mežizstrādes apjoma un krājas pieauguma attiecību, dažās dalībvalstīs pat pārsniedzot 100 %, tādējādi kaitējot mērķu sasniegšanai klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jomā; tā kā no biomasas iegūtā enerģija nedrīkstētu būt atkarīga no meža biomasas;

I.  tā kā meža un tā funkciju aizsardzība ir jāintegrē visos ES politikas virzienos, kas saistīti ar mežiem;

J.  tā kā meži veido dzīvas un evolucionāras ekosistēmas, kuras bieži pārsniedz valstu robežas un kuras var klasificēt dažādi ‐ atbilstīgi bioklimatiskajām zonām vai mežu veidiem, un tā kā, lai palīdzētu ES politisko lēmumu pieņemšanā, EVA ir izstrādājusi īpašu mežu nomenklatūru; tā kā jaunākie zinātniskie sasniegumi visās jomās, piemēram, attiecībā uz “kontinentālo ūdensšķirtni” ir jāņem vērā ES politikas virzienos, kas skar mežu jomu, un šie politikas virzieni ir jāveido tā, lai tie nebūtu pārāk nekonkrēti un tos varētu izmantot;

K.  tā kā dažādi mežu veidi un meža nozare ir pakļauti atšķirīgam un neparedzamam klimata pārmaiņu izraisītam gan biotiskam, gan abiotiskam apdraudējumam, piemēram, kaitēkļiem, vētrām, sausumam un ugunsgrēkiem, mežu pretestības spējas veicināšana kļūst par mežu aizsardzības galveno jautājumu;

L.  tā kā pamatota un salīdzināma informācija par ES mežu stāvokli un klimata pārmaiņu un mežizstrādes paņēmienu ietekmi, tostarp arī par mežu nozīmi klimata pārmaiņu seku mazināšanā un pielāgošanās procesā, ir svarīgs politikas un plānošanas priekšnoteikums;

M.  tā kā meža ugunsgrēki un tīša dedzināšana, kura bieži tiek veikta ļaunprātīgu motīvu dēļ, iznīcina vairāk nekā 400 000 hektāru meža, jo īpaši, bet ne tikai, Vidusjūras reģionā, kā rezultātā tiek zaudētas cilvēku dzīvības, īpašumi, darba vietas, bioloģiskā daudzveidība un mežu aizsargājošās funkcijas; tā kā reģenerācija pēc ugunsgrēka ir īpaši sarežģīta visu veidu mežos, un NATURA 2000 tīkla gadījumā tas kavē to mērķu sasniegšanu, kuru dēļ šis tīkls tika izveidots;

N.  tā kā iepriekšminētajā Baltajā grāmatā par pielāgošanos klimata pārmaiņām meži noteikti par vienu no galvenajām darbības jomām, uzsverot, ka ES mežsaimniecības stratēģija jāatjaunina, pielāgojot to ar klimatu saistītiem aspektiem;

O.  tā kā tikai 5 % Eiropas mežu platības šobrīd ir senmeži, primārie meži un meži, kurus nav skārusi cilvēka darbība; tā kā šo mežu mazā platība un visu veidu vēl palikušo mežu pieaugošā sadrumstalošana palielina mežu neaizsargātību pret klimata pārmaiņu ietekmi un daļēji izskaidro daudzu Eiropā nozīmīgu mežā mītošu sugu ilgstoši nelabvēlīgo stāvokli;

P.  tā kā aizsargājošās mežu funkcijas uzlabošana jāiekļauj ES un dalībvalstu civilās aizsardzības stratēģijās, jo īpaši saistībā ar klimata izraisītām ārkārtējām parādībām, piemēram, ugunsgrēkiem un plūdiem;

Q.  tā kā TEEB (Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomika) ziņojumā parādīts, ka nenoliedzami ekonomiski izdevīgi ir ieguldīt valsts līdzekļus ekosistēmā pamatotu pieeju izstrādāšanā, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu to ietekmi, īpaši uzmanību veltot “zaļajai” infrastruktūrai, piemēram, mežu atjaunošanai un saglabāšanai;

R.  tā kā jārespektē dažādas valsts, reģionālās un vietējās mežu apsaimniekošanas sistēmas, kā arī jāsniedz tām atbalsts, lai veicinātu to pielāgošanās spējas;

S.  tā kā Eiropas mežu kapacitāte efektīvi piesaistīt CO2, NH3 un NOX joprojām nav pietiekami izmantota un koksne no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem varētu tikt izmantota klimata pārmaiņu mazināšanā, kalpojot kā otrreizēji pārstrādājams, oglekli bagātīgi uzkrājošs aizvietotājs tiem materiāliem, kuru ražošana ir ļoti energointensīva, piemēram, metāla kausējumi, plastmasa un betons, kurus plaši izmanto būvniecībā, kā arī citās nozarēs;

T.  tā kā Komisijas apkopotā informācija liecina, ka Eiropas dienviddaļā vasaras divreiz ātrāk kļūs siltākas nekā pārējās Eiropas daļās un nokrišņu daudzums vasarās desmit gados samazināsies par 5 %;

U.  tā kā ES FAP ir četri mērķi ‐ uzlabot konkurētspēju ilgtermiņā, aizsargāt vidi, sniegt ieguldījumu dzīves kvalitātes uzlabošanā un atbalstīt savstarpēju koordināciju, un tā kā būtiski panākumi ir vērojami galvenokārt pirmā mērķa sasniegšanā;

V.  tā kā ar Forest Europe procesu ir panākts brīvprātīgs Eiropas konsenss jautājumos par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu; tā kā esošajos apstākļos ilgtspējīga mežu apsaimniekošana nav pilnībā atzīta un netiek konsekventi īstenota;

W.  tā kā Forest Europe procesā tika veikta visaptveroša sagatavošanās sarunām par juridiski saistošu instrumentu un nākamajā konferencē 2011. gada jūnijā Oslo šajā saistībā gaidāmi lēmumi;

X.  tā kā ir beidzies Mežu ugunsgrēku novēršanas regulas(17) un Forest Focus regulas(18) darbības termiņš, un tā rezultātā ziņošana ir ad hoc un nav atbilstīga finansējuma;

Y.  tā kā veicot ģenētisko atlasi vajadzētu censties uzlabot meža ekosistēmas pielāgošanās spējas;

Z.  tā kā Eiropas līmenī vajadzīgs vairāk informācijas par mežu ietekmi uz laikapstākļiem;

AA.  tā kā Komisijas iepriekšminētajā 2009. gada ziņojumā “ES politiskie risinājumi Eiropas mežu aizsardzībai no kaitīgas ietekmes” ir noteikti un izpētīti četri politiski risinājumi, kas paredz pašreizējās pieejas turpināšanu, atvērto koordinēšanas metodi, pastiprinātu uzraudzību un mežu pamatdirektīvas ieviešanu,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu “Meža aizsardzība un meža informācija ES ‐ gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām”; uzskata, ka būtu jānostiprina ES mežu stratēģija saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, lai uzlabotu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un saglabāšanu;

2.  tomēr uzsver, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas savienību 5. pantu ES var iejaukties jomās, kurās ir pierādīts, ka dalībvalstis nevar pienācīgi īstenot ierosinātās rīcības mērķus;

3.  atzinīgi vērtē Komisijas viedokli, ka meži jāuzskata par vislielāko ieguldījumu klimata krīzes novēršanā; uzsver, ka ilgtspējīga mežu apsaimniekošana Eiropas Savienībai ir ļoti svarīga, lai sasniegtu tās mērķus klimata jomā un sniegtu vajadzīgos ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, bioloģisko daudzveidību, aizsardzību pret dabas katastrofām, CO2 uztveršanu no atmosfēras;

4.  atgādina, ka meži veido biosfēru, kas sastāv ne tikai no kokiem, tādējādi to pretoties spēja ir atkarīga ne vien no koku, bet visu dzīvo meža organismu, jo īpaši meža dzīvnieku bioloģiskās daudzveidības, un ka meži ir izšķiroši nozīmīgi, lai Eiropas sabiedrības varētu pielāgoties klimata pārmaiņām;

5.  atgādina, ka meži ir galvenā oglekļa piesaistītājsistēma un tiem ir izšķirīga nozīme klimata pārmaiņu novēršanā; uzsver, ka tādēļ ir svarīgi, lai ES paplašinātu stratēģiju mežu noplicināšanu izraisošo faktoru, piemēram, ugunsgrēku un atmosfēras piesārņojuma, apkarošanai;

6.  ir pārliecināts, ka ekoloģiskā ilgtspēja ir priekšnoteikums, lai varētu turpināties ES mežu ekonomiskās un sociālās funkcijas;

7.  uzsver mežu bioloģiskās daudzveidības nozīmi, pielāgojoties klimata pārmaiņām, un nepieciešamību papildināt zināšanas par mežu bioloģiskās daudzveidības rādītājiem, tostarp par mežu ģenētisko kapacitāti, lai veicinātu pielāgošanos;

8.  izsaka atzinību Komisijai par biotisko un abiotisko apdraudējumu izsmeļošu analīzi tās Zaļajā grāmatā un norāda, ka papildus jāizvērtē citi faktori, kas tieši saistīti ar klimata pārmaiņu ietekmi uz mežiem, piemēram, defoliācija, atgādinot, ka pēdējo 20 gadu laikā Dienvideiropas mežos koku vainagu defoliācija ir divkāršojusies, tādējādi kā tiešas sekas izraisot oglekļa piesaistes procesu kapacitātes un efektivitātes samazināšanos un mazinot mežu pretoties spēju sausuma vai karstuma periodos priekšlaicīgas koku lapu nobiršanas dēļ;

9.  atzīst nozīmīgo ieguldījumu ilgtspējīgā mežsaimniecībā, ko sniedz vispārējās sertifikācijas sistēmas, piemēram, Mežu uzraudzības padome (FSC) un Mežu sertificēšanas shēmu novērtēšanas programma (PEFC);

ES Mežu stratēģija un Mežu rīcības plāns

10.  uzsver, ka jāatjaunina iepriekšminētā ES Mežu stratēģija un Mežu rīcības plāns, tajos iekļaujot klimata pārmaiņu dimensiju un plašākus mežu aizsardzības jautājumus; atgādina, ka pirms šādas pārskatīšanas ir jārīko visaptverošas mežsaimniecības politikai veltītas debates ar dalībvalstīm un visām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas ierosinātie pasākumi;

11.  atzinīgi vērtē sasniegumus ES centienos panākt Eiropas koksnes apstrādes un pārstrādes nozaru konkurētspēju pasaulē;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai sasniegtu FAP mērķus attiecībā uz vidi un dzīves kvalitāti, kuru īstenošana patlaban ir kavējas;

13.  aicina Komisiju veikt analīzi par ES politikas jomām, kas skar ES mežus, analīzi, lai pārliecinātos, vai šīs politikas jomas ir saskaņotas un garantē mežu aizsardzību;

14.  aicina Komisiju veikt pašreiz pieejamā mežu un mežsaimniecības finansējuma analīzi un pārdalīt esošo finansējumu, kas negatīvi ietekmē mežu bioloģisko daudzveidību, saskaņā ar iepriekšminētajiem Padomes 2010. gada marta secinājumiem;

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt to pasākumu īstenošanu, kas izklāstīti Komisijas 2008. gada 27. februāra paziņojumā par novatorisku un ilgtspējīgu koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecību ES (COM(2008)0113), ņemot vērā, ka pārmērīga reglamentēšana samazinās koksnes izstrādājumu konkurētspēju salīdzinājumā ar neatjaunojamiem un energoietilpīgiem materiāliem;

16.  uzsver, ka mežu aizsardzības pasākumos ir jābūt atspoguļotai pārrobežu situācijai attiecībā uz biotisko un abiotisko apdraudējumu, atbilstīgi tā veidam, bioklimatiskajai zonai un reģionālajiem apstākļiem; turklāt uzsver, ka dalībvalstīm un reģioniem jāveic pasākumi, lai atbalstītu, koordinētu un papildinātu politikas iniciatīvas jomās ar ES pievienoto vērtību un saskaņā ar EVA izstrādāto mežu nomenklatūru;

17.  uzsver, ka mežu aizsardzība ir atkarīga no dalībvalstu, reģionu, koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības uzņēmumu, kā arī valsts un privāto mežu īpašnieku ilgtermiņa saistībām;

18.  uzskata, ka ziemeļu meži (taiga) un Vidusjūras reģiona meži ir ļoti vērtīgi gan Eiropas bioloģiskajai daudzveidībai, gan kā oglekli absorbējošas ekosistēmas, un tiem jānodrošina pastiprināta aizsardzība;

19.  uzskata, ka ilgtermiņa mežsaimniecības plānošanai jābūt elastīgai, pielāgojamai un līdzdalīgai, ņemot vērā visus iespējamos scenārijus un pieļaujot daudzējādas iespējas turpmākai attīstībai, un nodrošinot reālu un uzticamu pamatu apsaimniekošanas lēmumu pieņemšanas atbalstam; turklāt uzskata, ka ES līmenī tam jāizveidojas par pastāvīgu “Mežu forumu”, lai nodrošinātu mežu aizsardzību ilgtermiņā;

Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana

20.  atzinīgi vērtē Forest Europe panākumus, veicinot mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu (SFM) un panākot Eiropas konsensu par SFM pamatnostādnēm, kritērijiem un indikatoriem; tomēr atzīmē, ka pašreizējā kontekstā SFM netiek konsekventi īstenota;

21.  atgādina, ka SFM mērķis ir līdzsvarot mežu aizsardzību un mežu rūpniecisko izmantošanu, nodrošinot, ka atbilstīgi valsts, reģionālajām un vietējām prioritātēm turpinās mežu ekonomiskās, sociālās un vides funkcijas; ar bažām norāda uz to, ka pieaugošā tendence vērtēt mežus tikai no ekonomiskā viedokļa, aizmirstot par vides un sociālajiem aspektiem nav savienojama ar SFM principiem;

22.  aicina Komisiju sniegt priekšlikumus, papildinot iepriekšminēto Mežistrādes Regulu (ES) Nr. 995/2010, lai nodrošinātu, ka visi Eiropas tirgū laistie kokmateriāli vai koksnes izstrādājumi tiek iegūti no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem;

23.  mudina dalībvalstis un Komisiju turpināt centienus, lai izskaustu nelegālu izciršanu un šādi iegūtas koksnes tirdzniecību, jo ar šādu rīcību tās palīdzēs cīnīties pret atmežošanu, mežu degradāciju un bioloģiskās daudzveidības izzušanu;

24.  aicina pastiprināt saikni starp Valsts mežu programmām un Mežsaimniecības rīcības plānu, sniedzot strukturētus ziņojumus Pastāvīgajai Mežsaimniecības komitejai;

25.  uzskata, ka SFM ir izķiroši svarīga, lai ES meži varētu turpināt pildīt ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās funkcijas; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt Forest Europe procesu, nosakot, ka SFM īstenošana ir obligāta ES; turklāt uzskata, ka šāda apņemšanās palīdzētu mežsaimniecībai pārņemt ilgtspējības principus un tas būtu vislabākais atbalsts Forest Europe procesam, kā arī ir apsvērtas iespējas noslēgt juridiski saistošus nolīgumus starp Forest Europe un ANO Mežu forumu;

26.  iestājas par to, lai SFM tiktu aktīvi īstenota saistībā ar ilgtermiņa valsts mežu programmām, kurās iekļautas valsts un reģionālās prioritātes un paredzēti izmērāmi mērķi un novērtēšanas kritēriji, kā arī ņemts vērā klimata pārmaiņu izraisītais pieaugošais apdraudējums mežam;

27.  uzsver, ka lauku attīstības plānus un darbības programmas nevar uzskatīt par līdzvērtīgām Valsts mežu programmām; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai valsts mežu programmās tiktu ņemti vērā pētījumos par klimata pārmaiņu ietekmi uz dzeramā ūdens krājumiem, ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību izdarītie secinājumi un ieteikumi, un lai lauku attīstības stratēģijas un programmas būtu saskaņotas ar meža programmām, bioloģiskās daudzveidības stratēģijām un rīcības plāniem atjaunojamās enerģijas jomā;

28.  atzīmē, ka visām bioklimatiskajām zonām, ilgtspējīgas apsaimniekošanas sistēmām un mežu veidiem pielāgošanās spējas nosakošie galvenie faktori ir kopīgi ‐ ģenētiskā daudzveidība, dabiskā reģenerācija un strukturālā, kā arī sugu dažādība visu mežā dzīvojošo organismu starpā; atzīmē, ka SFM nodrošina ekonomisko dzīvotspēju saimnieciskas nozīmes mežiem, bet tā netiek noteikta par obligātu attiecībā uz tiem mežiem, kas pilda citas primārās funkcijas, kas nav saistītas ar koksnes ražošanu;

29.  uzskata, ka ilgtermiņa mežu aizsardzība ir atkarīga no tādu mežu ekosistēmu izveidošanas vai uzturēšanas, kurās ir ļoti daudzveidīgs kokaudzes sastāvs, koku vecums un struktūra;

30.  aicina Komisiju sniegt ieteikumus par veidu, kā pielāgot valsts civilās aizsardzības sistēmas, lai pārvarētu klimata pārmaiņu ietekmi uz mežiem; īpaši mudina Komisiju rīkoties, lai paplašinātu Eiropas mežu ugunsdzēsības taktisko rezervi resursu un jaudas ziņā;

31.  brīdina no mežu resursu neierobežotas komerciālas izmantošanas, kas ‐ jo īpaši dabīgo mežu gadījumā ‐ ļoti bieži noved pie to neatgriezeniskas iznīcināšanas;

32.  ņemot vērā agromežsaimniecības koku nozīmi CO2 izolēšanā, uzskata, ka tie būtu jāvērtē tāpat kā visas neražojošās tradicionālās mežu zemes saistībā ar cīņu pret klimata pārmaiņām;

Vispārēji priekšlikumi

33.  aicina Komisiju turpināt darbu pie Baltās grāmatas par mežu aizsardzību ES, ņemot vērā Zaļās grāmatas sabiedriskās apspriešanas rezultātus, plaši saprasto nepieciešamību sagatavoties klimata pārmaiņām, pētījumu par politikas iespējamiem virzieniem un pētījumu par pielāgošanās klimata pārmaiņām iespējām; uzskata, ka Baltajā grāmatā, līdztekus tam, ka tiek apstiprināta meža nozīme ekonomikā koksnes un citu meža produktu un pakalpojumu dēļ, uzmanība jāpievērš Eiropas mežu uzturēšanai un palielināšanai, jo tie palīdz Eiropas sabiedrībai mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām; turklāt uzskata, ka ir jānodrošina augstāks aizsardzības līmenis ļoti kvalitatīvām dzīvotnēm un mežiem, kas veic aizsargājošās funkcijas attiecībā uz plūdiem, nogruvumiem, ugunsgrēkiem, pārtuksnešošanos, bioloģiskās daudzveidības zaudēšanu un ārkārtēju laika apstākļu izraisītām katastrofām; uzskata, ka Komisijas priekšlikumos noteikti jāiekļauj atbilstīgs finansējums, zināšanu apmaiņa, kā arī pētniecības un informācijas veicināšana;

34.  atkārtoti apliecina savu viedokli, ka jāpalielina ES mežu aizsardzībai paredzētais finansējums, izmantojot Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) lauku attīstības pīlāru; norāda, ka, ņemot vērā klimata pārmaiņu radītās jaunās problēmas, ir skaidrs, ka mežu aizsardzībai vajadzīgs lielāks finansējums un jaunas atbalsta formas;

35.  mudina Komisiju veikt rūpīgu izpēti un ziņot Parlamentam un Padomei par iespējām ieviest maksājumus par ekosistēmiskajiem pakalpojumiem, ar kuriem tiktu atzīta to ekonomiskā vērtība un atlīdzināts par mežu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un mežu ekosistēmu atjaunošanu; norāda uz to, cik liela nozīme ir tam, lai uzņēmējdarbības aprindās tiktu atzīta uzticamība, publicitāte un citas finansiālas priekšrocības, ko dod piedalīšanās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un mežu aizsardzībā;

36.  mudina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu par meža ugunsgrēku novēršanu, kurā būtu paredzēts finansējums profilakses plāniem un riska novērtējumam, Eiropas meža ugunsgrēku informācijas sistēmai (EFFIS), aizdegšanās noteikšanai, infrastruktūrai, apmācībai un izglītībai, mežu atjaunošanai pēc ugunsgrēkiem, tostarp apsverot iespēju noteikt 30 gadu ilgu aizliegumu veikt celtniecības darbus teritorijā, kas cietusi no meža ugunsgrēka;

37.  mudina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu, kas aizliedz celtniecību teritorijā, kur noticis ugunsgrēks, kuru, kā pierādīts, izraisījusi dedzināšana;

38.  aicina likvidēt juridiskos šķēršļus ilgtspējīgai pārvaldībai;

39.  norāda, ka jāizveido nepieciešamā finanšu shēma, lai atbalstītu meža ugunsgrēku dzēšanu, un aicina arī nodrošināt lielāku elastību attiecībā uz Solidaritātes fonda mobilizāciju;

40.  mudina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu par mežu informāciju, kurā ņemtu vērā ar klimatu saistīto apdraudējumu un nepieciešamību vākt un izplatīt atbilstīgus, saskaņotus un salīdzināmus datus par mežu segumu, bioloģisko daudzveidību, biotisku un abiotisku apdraudējumu, kā arī zemes izmantojumu saistībā ar UNFCCC, Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (CBD) un vides pārskatiem; turklāt aicina Komisiju apkopot un uzraudzīt indikatorus, kas saistīti ar meža aizsargājošajām funkcijām, piemēram, augsnes saglabāšanu un ūdens kapacitāti;

41.  aicina Komisiju atbalstīt meža ietekmes uz reģionālajiem laikapstākļiem zinātnisko izpēti Eiropas Savienībā, lai informētu meža apsaimniekošanas stratēģiju izstrādātājus par izmaiņām saistībā ar mežu platībām, veidu un atrašanās vietu un šo izmaiņu ietekmi;

42.  aicina Komisiju un dalībvalstis, lai nodrošinātu noturību pret klimata pārmaiņām, izstrādāt un izplatīt paraugprakses pamatnostādnes, kuru pamatā būtu ilgtspējīgas pārvaldības principi pielāgoti privāto mežu īpašnieku un valsts mežu, kā arī vietējo kopienu vajadzībām; turklāt atzīmē, cik svarīgi ir apmainīties ar labāko praksi par to, kā uzņēmumi un ražošanas nozares var dot ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanā un veicināt izpratni par aprites ciklu un kā tās var veidot saikni starp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un peļņas radīšanu; uzsver nepieciešamību pastiprināt saziņas un informācijas politiku, lai nodrošinātu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, informētu sabiedrību un veicinātu ilgtspējīgu mežu resursu izmantošanu;

43.  uzsver nepieciešamību veltīt lielākas pūles koordinācijai un informēšanai jautājumos par mežu aizsardzību; uzskata, ka jādara vairāk, lai nodrošinātu ES iekšienē īstenoto pasākumu atbilstību ārpolitikas paziņojumiem saistībā ar meža nozari (sadarbība, attīstība, eksotisku koku sugu tirdzniecība u. c.);

44.  uzskata, ka meži ir cilvēces kopējs kultūras un vides mantojums un ievērības cienīgi koki ir jāizsargā neatkarīgi no tā, vai tie atrodas mežā, vai ārpus tā; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt atbilstīgas stratēģijas to aizsardzībai, tostarp apsverot iespēju izveidot “Meža mantojuma novērošanas centrus”; turklāt mudina dalībvalstis saistībā ar valsts politikas virzieniem veicināt vienlīdzīgu un visai sabiedrībai nodrošinātu piekļuvi mežam un dabas teritorijām, izprotot, ka sabiedrības tiesības piekļūt mežiem un dabas teritorijām (allemansrätten), ko īsteno vairākās dalībvalstīs, sniedz daudzus ieguvumus attiecībā uz demokrātisku piekļuvi atpūtai, ļauj novērtēt ekosistēmas un veicina cieņas pilnu attieksmi pret dabas mantojumu;

45.  lai sasniegtu stratēģijas “ES 2020” mērķus attiecībā uz valstu mežu rīcības plāniem, prasa katrai dalībvalstij vai reģionam izstrādāt meža stratēģiju, kurā paredzēts apmežot upju krastus, vākt lietusūdeni, veikt lauksaimniecisko darbību un apkopot pētījumu rezultātus, lai noteiktu piemērotākās tradicionālās augu vai koku sugas un sugas, kas vislabāk spēj pielāgoties sausumam;

Pētniecība mežu jomā

46.  uzsver ‐ lai gan Eiropai nenoliedzami ir zinātība mežsaimniecības jomā, kura izriet no senas tradicionālas mežsaimniecības prakses, ir jāpalielina finansējums pētniecībai par klimata pārmaiņu ietekmi uz mežiem; uzskata, ka, ņemot vērā zinātniskas pārliecības trūkumu attiecībā uz termiņiem un mežu apdraudējuma apjomu atšķirīgās teritorijās, ir nepieciešams paredzēt finansējumu klimata pētījumiem atbilstīgi konkrētām vajadzībām un risinājumiem, kas būtu piemērojami atšķirīgām bioklimatiskajām zonām, lai tādējādi uzlabotu attiecīgo zināšanu bāzi;

47.  prasa dalībvalstīm īstenot kopējas ilgtermiņa pētniecības programmas, lai uzlabotu izpratni par ietekmi un neaizsargātību un atbalstītu pielāgošanās pasākumus meža nozarē; aicina Komisiju atbalstīt tādu projektu iekļaušanu daudzgadu pētniecības un tehnoloģijas attīstības plānā, kas saistīti ar zināšanām par meža ekosistēmām un to spēju pielāgoties klimata pārmaiņu sekām;

48.  aicina Komisiju izstrādāt rīcības plānu Eiropas Savienības mežu aizsardzībai, lai novērstu klimata pārmaiņu izraisīto kaitēkļu vairošanos un slimību izplatību;

49.  aicina dalībvalstis veicināt klimata pārmaiņu un to ietekmes uz mežu zinātnisko izpēti, veicināt plašāku izpratni par meža daudzveidīgo nozīmi un par to, ka ir svarīgi nodrošināt meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, atbalstīt meža nozarē strādājošo sākotnējo un turpmāko apmācību, liekot uzsvaru uz zināšanām, kas varētu būt nepieciešamas saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmi (bioloģiskās daudzveidības veicināšana, postījumu novēršana un mežu atjaunošana), un veicināt zināšanu un pieredzes apmaiņu;

50.  uzskata, ka koordinēšanai un finansēšanai jānotiek ES līmenī, ņemot vērā nepieciešamību pēc efektīviem pētījumiem par meža ekosistēmu aizsargspējām, prognozējošiem pētījumiem un pētījumiem par stratēģijām klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai attiecībā uz visu mežsaimniecības un koksnes ražošanas nozari;

KLP 2. pīlārs

51.  norāda uz to, ka diskusijās par KLP pēc 2013. gada jāņem vērā tas, ka meži veic izšķiroši svarīgas vides funkcijas un palīdz sasniegt lauku attīstības un valstu ekonomikas mērķus sociālajā un ekonomiskajā jomā; tādēļ aicina dalībvalstis un reģionus, sagatavojot lauku attīstības programmas, pilnībā sadarboties ar mežsaimniecības iestādēm un plašāku sabiedrību, lai nodrošinātu ES politikas virzienu saskaņotību, ņemot vērā, ka dažos gadījumos mežsaimniecība var būt neatkarīga lauku ekonomikas nozare;

52.  atgādina, ka mežam ir būtiska nozīme sociālekonomisko un vides sabiedrisko labumu nodrošināšanā sabiedrības labklājībai un attīstībai, jo īpaši lauku reģionos; aicina Komisiju izstrādāt politikas pieeju, kurā būtu atzīta šī nozīme, vienlaikus ievērojot īpašnieku tiesības;

53.  atzinīgi vērtē to, ka pēdējā Komisijas paziņojumā par KLP reformu(19) atzīts, ka lauksaimniekiem ir svarīga nozīme kā neaizstājamiem dalībniekiem meža ugunsgrēku novēršanā, kā meža ekosistēmu sargiem, kuri aizsargā tās pret apdraudējumiem bioloģiskajai daudzveidībai, piemēram, grauzējiem, un, kas ir būtiskākais ‐ kā teritorijas galvenajiem balstiem, jo viņu dzīvesveida turpināšana ir efektīvākais veids, kā novērst apdzīvotības sarukšanu;

54.  atkārtoti norāda, ka lauku ražotājiem, ražotāju grupām un valsts iestādēm jābūt tiesīgām piedalīties KLP otrā pīlāra mežsaimniecības pasākumos; uzskata, ka Eiropas Savienībai ar dalībvalstu lauku attīstības programmu starpniecību jāturpina atbalstīt mežu stādīšana, vienlaicīgi pārliecinoties, ka šīs iniciatīvas netraucē tirgus darbību, ka apmežošanas programmās ir izmantots vietējais, pret kaitēkļiem un ugunsgrēkiem izturīgais materiāls un ka tās veicina bioloģisko daudzveidību; turklāt uzsver, ka mežu stādīšanas centienos prioritāte jāpiešķir tām koku sugām, kas būtiski uzlabo augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, vienlaikus ievērojot stādīšanas vietas iezīmes, vietējās sugas un nepieciešamību pēc jauktajiem mežiem;

55.  tāpat kā Padome savos 2010. gada 11. jūnija secinājumos vērš uzmanību uz to, ka mežu atstāšana novārtā var radīt nopietnas problēmas, jo turpmāk varētu nebūt iespējams nodrošināt, ka meži turpina pildīt savas funkcijas;

56.  uzskata, ka jāveicina un jāatbalsta ražotāju un meža apsaimniekošanas struktūru, kuras praktizē SFM, asociāciju veidošanās, jo īpaši teritorijās, kurām raksturīgi mazi meži, jo tas palīdzēs līdzsvarot tos daudzos labumus un pakalpojumus, kurus mežs var nodrošināt; uzskata, ka šādas asociācijas un struktūras nostiprinātu mežu īpašnieku tirgus pozīciju koksnes tirdzniecības ķēdē, palīdzot nodrošināt un radīt līdzvērtīgus konkurences apstākļus, vienlaikus palīdzot risināt ekonomiskās krīzes, starptautiskās konkurences un klimata pārmaiņu problēmas, kā arī palīdzētu cīņā pret mežu nelegālu izciršanu;

57.  atkārtoti uzstāj, ka jāpalielina palīdzība tiem privātajiem dalībniekiem, kas strādā, lai aizsargātu meža sugu, dzīvotņu un ekosistēmisko pakalpojumu bioloģisko daudzveidību, un ka tajā jāiekļauj arī brīvprātīgās aizsardzības metodes un teritorijas, kas savienotas ar NATURA 2000, jo bioloģiskā daudzveidība ir izsķiroši svarīga, lai uzturētu, attīstītu un pielāgotu lauksaimniecību;

58.  prasa aizstāt uz rēķiniem pamatotu atlīdzības sistēmu ar standarta sistēmu vai platībatkarīgu sistēmu;

59.  aicina izstrādāt labas mežsaimniecības prakses standartus, lai tie būtu kā atbalsta atskaites punkts, īstenojot ikvienu pasākumu mežsaimniecības jomā;

60.  aicina lauku attīstības programmās iekļaut obligātus meža vides uzlabošanas un NATURA 2000 pasākumus un paredzēt platībatkarīgu atbalstu NATURA 2000 tīklam tiešo maksājumu veidā;

61.  aicina iekļaut jaunu KLP pasākumu ‐ meža identificēta ģenētiskā materiāla in situ vai ex situ saglabāšanu;

62.  stingri noraida intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu attiecībā uz meža ģenētiskajiem resursiem;

63.  mudina Komisiju un dalībvalstis garantēt, lai visi ES finansētie mežsaimniecības un mežu aizsardzības projekti būtu ar ilgtermiņa perspektīvu;

Civilā aizsardzība un ugunsgrēku novēršana

64.  ir pārliecināts par to, ka meža ugunsgrēku novēršana ir izmaksu ziņā daudz efektīvāka nekā dzēšana;

65.  vērš uzmanību uz steidzamo nepieciešamību īstenot nesen pieņemtos(20) ieteikumus par dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu novēršanu, it īpaši tos, kas attiecas uz atbalsta sniegšanu apmežošanas/meža atjaunošanas shēmām, piešķirot prioritāti vietējām sugām un jauktu koku mežiem, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību un uzlabotu izturību pret ugunsgrēkiem, vētrām un slimībām; vērš uzmanību arī uz papildu grūtībām, ar ko saskaras salas un attālākie reģioni cīņā ar ugunsgrēkiem; aicina nodrošināt īpašu attieksmi pret šiem reģioniem, izmantojot dažādos pieejamos finanšu instrumentus, tostarp Solidaritātes fondu;

66.  uzskata, ka meža ugunsgrēku novēršana ar ainavu plānošanas un savienojamības, infrastruktūras un izglītības palīdzību stingri jānostiprina Eiropas Savienības meža aizsardzības un pielāgošanas un civilās aizsardzības politikā;

67.  norāda, ka neauglīgās teritorijās un reģionos, kas pakļauti pārtuksnešošanās riskam, mežu atjaunošana ar produktīvām sugām dos labumu iedzīvotājiem un nodrošinās viņu iesaistīšanos audžu saglabāšanā un cīņā pret ugunsgrēkiem;

68.  uzsver to, ka sabiedrības drošībai neapstrīdami svarīgas ir mežu teritorijas, kas aizsargā cilvēku dzīvotnes no dabas parādību negatīvās ietekmes;

Ziņošana par emisijām un to uzskaite

69.  uzskata, ka emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) pašreizējā formātā ir nesavienojama ar LULUCF uzskaiti, galvenokārt tāpēc, ka atšķiras ETS noteiktās ikgadējās prasības par rūpniecisko iekārtu atbilstību un ilgākais laika periods, kas nepieciešams, lai notiktu izmaiņas oglekļa uzkrājumā un tās varētu novērot; un tādēļ šīs sistēmas nevajadzētu saistīt; šajā sakarā aicina Komisiju pārskatīt iespējas, kā no LULUCF pasākumiem vislabāk nodrošināt finansējumu oglekļa taupīšanai;

70.  atzīst problēmas, kas saistītas ar priekšlikumu par LULUCF iespējamo iekļaušanu lēmumā par kopīgiem centieniem noteiktajos dalībvalstu mērķos; it īpaši pauž bažas par to, ka atšķirības starp uzskaites precizitāti un augstas pakāpes dabiskajām novirzēm var apdraudēt lēmumā paredzēto atbilstības sistēmu; tāpēc aicina atsevišķi noteikt mērķus attiecībā uz LULUCF;

71.  pauž apņēmību attiecībā uz “ES 2020” mērķu sasniegšanu atjaunojamās enerģijas jomā un saistībā ar 2°C klimata pārmaiņu mērķi; tomēr pauž bažas, ka īsie termiņi, kas izmantoti spēkā esošajā SEG emisijas aprēķina metodoloģijā, un no tā izrietošais pieņēmums par oglekļa neitrālu koksnes biomasas emisiju, var apdraudēt šo mērķu sasniegšanu; aicina Komisiju apspriesties ar IPCC un izveidot tādu SEG emisijas aprēķina metodoloģiju, kas attiektos uz ilgākiem laika posmiem un biomasas radītām emisijām no zemes izmantošanas, zemes izmantojuma maiņas un mežu apsaimniekošanas, novērtējot oglekļa plūsmu valsts līmenī un integrējot dažādas mežsaimniecības fāzes (stādīšana, retināšana un ciršana);

72.  uzskata, ka pašreizējie Komisijas izstrādātie biodegvielas kritēriji nav piemēroti biomasas gadījumā un prasa izstrādāt jaunus juridiski saistošus ilgtspējības kritērijus attiecībā uz to biomasu, kuras izmantošana enerģijas ieguvei tiek veicināta; uzskata, ka Komisijai jāiepazīstas ar Forest Europe darbu un atzinumiem, lai izstrādātu kritērijus, kuros ņemts vērā iespējamais atjaunojamās enerģijas tirgus izkropļojumu risks, kuros nebūtu pieņēmuma par oglekļa neitralitāti, būtu ņemtas vērā netiešās emisijas, un kuri netraucētu “ES 2020” mērķu sasniegšanu atjaunojamās enerģijas un bioloģiskās daudzveidības jomā; atzīmē, ka kritēriju detalizētu īstenošanu būtu jāļauj realizēt vietējā līmenī, ņemot vērā konkrētās vietas apstākļus;

73.  aicina piemērot mežu definīcijas, kas balstītas uz meža klasifikāciju, kuras pamatā ir ekoloģiskie kritēriji, piemēram, EVA 2007. gadā ierosināto klasifikāciju, lai norādītu uz atšķirību starp oglekli daudz uzkrājušiem seniem mežiem, intensīvi apsaimniekotām monokultūru audzēm un citiem meža veidiem, tostarp Vidusjūras krūmājiem, atbilstīgi biomēm un augšanas posmiem;

74.  uzsver, cik svarīgi ir aizsargāt mežu daudzveidību ES visos to augšanas posmos, lai nodrošinātu mežu bioloģisko daudzveidību un bioloģisko daudzveidību mežos, jo katrs meža augšanas posms nodrošina priekšnosacījumus turpmāko posmu attīstībai, un, ja nenotiek dažādo posmu saskaņota aizsardzība, turpmāko posmu attīstība ir nopietni apdraudēta;

Ārējā dimensija

75.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt darbu starptautiskā līmenī, lai izstrādātu jaunu ANO mežu definīciju, kas precizē dabisko mežu definīcijas atbilstīgi biomēm un norāda uz atšķirībām starp autohtoniem mežiem un mežiem, kuros dominē trīs monokultūras un nevietējās izcelsmes sugas; šajā sakarā atzīmē ‐ ES esot lielākajai valsts atbalsta piešķīrējai jaunattīstības valstīs (mežu nozarei, saņemot vairāk nekā 600 miljonus EUR 2003. gadā), šī definīcija būtiski veicinās politikas virzienu saskaņotību un izmaksu lietderību; pauž nožēlu, ka Zaļajā grāmatā nav atspoguļots progress attiecībā uz nepieciešamību saskaņot ES darbības gan Savienībā, gan ārpus tās un panākt globālu juridiski saistošu nolīgumu ANO Mežu foruma ietvaros;

76.  norāda, cik liela nozīme ir globālai sadarbībai ‐ gan administratīvā, gan pētījumu līmenī ‐ standartu noteikšanā un labas prakses un tehnoloģijas, kā arī zinātības nodošanā, jo īpaši saistībā ar REDD (atmežošanas un meža degradācijas radīto emisiju samazināšanas) sistēmu; turklāt norāda, ka taisnīgu REDD sniegto labumu sadali nevar panākt bez aktīvas sadarbības un labas prakses apmaiņas; uzsver GMES (globālās uzraudzības videi un drošībai) programmas nozīmi apmežoto platību kartēšanā, uzraudzībā un reģistrēšanā Eiropas un starptautiskā mērogā un ieguldījumu, ko šādi gūtā informācija var sniegt ANO sarunās par klimata pārmaiņām;

o
o   o

77.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 81 E, 15.3.2011., 115. lpp.
(2) OV C 56, 26.2.1999., 1. lpp.
(3) Pakalpojumu sniegšanas līguma Nr. 30-CE-0227729/00-59.
(4) OV L 20, 26.01.2010., 7. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0325.
(6) OV C 67E, 18.3.2010., 1. lpp.
(7) Konkurss Nr. AGRI-2008-EVAL-10 // Pamatlīgums Nr. 30-CE-0101908/00-50.
(8) OV L 140 5.6.2009., 16. lpp.
(9) OV L 140, 5.6.2009., 63. lpp.
(10) OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.
(11) Ziņojums, 16.9.2010.
(12) OV L 11, 15.1.2000., 17.. lpp.
(13) OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.
(14) AGRI-2007-G4-06.
(15) ENV.B.1/ETU/2008/0049.
(16) OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.
(17) Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2158/92 par Kopienas mežu aizsardzību pret ugunsgrēkiem (OV L 217, 31.7.1992., 3. lpp).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regula (EK) Nr. 2152/2003 par mežu un vides mijiedarbības monitoringu Kopienā (Forest Focus) (OV L 324, 11.12.2003., 1. lpp).
(19) Komisijas 2010. gada 18. novembra paziņojums “KLP 2020. gada perspektīvā: Kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas”(COM(2010)0672).
(20) Eiropas Parlamenta 2010. gada 21. septembra rezolūcija par Komisijas paziņojumu “Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai” (P7_TA(2010)0326).


Padomes gada ziņojums Parlamentam par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli 2009. gadā
PDF 458kWORD 171k
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija rezolūcija par Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli 2009. gadā, kuru Eiropas Parlamentam iesniedza, piemērojot 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma II daļas G sadaļas 43. punktu (2010/2124(INI))
P7_TA(2011)0227A7-0168/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli 2009. gadā, kuru Eiropas Parlamentam iesniedza saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma G sadaļas 43. punktu(1),

–  ņemot vērā iepriekš minēto Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību,

–  ņemot vērā 2009. gada 19. februāra(2) un 2010. gada 10. marta(3) rezolūciju attiecīgi par 2007. un 2008. gada ziņojumiem par KĀDP,

–  ņemot vērā 2010. gada 8. jūlija nostāju par Eiropas Ārējās darbības dienestu(4),

–  ņemot vērā 2010. gada 11. novembra rezolūciju par EDSO pilnveidošanu ‐ ES loma(5),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves (PV/AP) ārpolitikas un drošības politikas jomā deklarāciju par politisko atbildību(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 8. jūlija plenārsēdē augstās pārstāves sniegto paziņojumu par EĀDD centrālās administrācijas pamata organizatorisko struktūru(7),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 16. septembra secinājumus par ES ārējām attiecībām,

–  ņemot vērā Reglamenta 119. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0168/2011),

A.  tā kā ES jāturpina izstrādāt ārpolitikas mērķus un jāvirza savas vērtības un intereses pasaulē, lai īstenotu vispārējo mērķi ‐ palīdzēt panākt mieru, drošību, solidaritāti, konfliktu novēršanu, demokrātijas veicināšanu, cilvēktiesību aizsardzību, dzimumu līdztiesību, starptautisko tiesību aktu ievērošanu, starptautisko iestāžu atbalstu, efektīvu valstu daudzpusēju sadarbību un savstarpēju cieņu, ilgtspējīgu attīstību, brīvu un taisnīgu tirdzniecību un nabadzības izskaušanu;

B.  tā kā Lisabonas līguma īstenošana Eiropas Savienības ārējai darbībai pievieno jaunu dimensiju un būs svarīgs ES ārpolitikas un, skatoties plašāk, arī ārējo darbību vienotības, konsekvences un efektivitātes uzlabošanas instruments;

C.  tā kā Lisabonas līgums ES ārpolitikai dod jaunu impulsu, proti, nodrošinot institucionālos un operatīvos instrumentus, kas ļautu Savienībai ieņemt savam vadošajam ekonomiskajam statusam un mērķiem atbilstīgu vietu starptautiskajā arēnā, organizējoties tā, lai kļūtu par ietekmīgu pasaules līmeņa dalībnieci, kas spēj uzņemties kopējās atbildības daļu par drošību pasaulē un vadīt kopīgu risinājumu izstrādi kopīgiem uzdevumiem;

D.  tā kā Eiropas ārējās darbības jaunā dinamika prasa arī Savienībai rīkoties daudz stratēģiskāk, lai panāktu ietekmi starptautiskā līmenī; tā kā ES spēja ietekmēt starptautisko kārtību ir atkarīga ne vien no tās politikas nostādņu, dalībnieku un iestāžu saskaņotības, bet arī no tā, vai ir tāda reāla stratēģiska ES ārpolitikas koncepcija, kas visas dalībvalstis apvienotu vienu un to pašu prioritāšu un mērķu kopuma īstenošanai, lai starptautiskajā arēnā tās paustu stingru un vienotu nostāju; tā kā ES ārpolitikai ir jāpiešķir nepieciešamie līdzekļi un instrumenti, lai Savienība varētu efektīvi un konsekventi rīkoties pasaules mērogā;

E.  tā kā saistībā ar pašlaik notiekošām būtiskām starptautiskās kārtības pārmaiņām, kuru dēļ rodas jaunas problēmas un tiek izveidotas jaunas varas struktūras, ES kopā ar pašreizējām un topošajām pasaules lielvarām un nevalstiskajiem dalībniekiem, kā arī ar divpusējiem un daudzpusējiem partneriem un iestādēm aktīvāk jāmeklē efektīvi risinājumi problēmām, kas ir kopīgas ne vien Eiropas, bet arī visas pasaules pilsoņiem un var ietekmēt drošību pasaulē;

F.  tā kā jaunā dinamika prasa arī noteikt jaunu ES jauno un veco stratēģisko partnerību modeli un tā kā tam būtu jābalstās uz kopīgām un vispārējām pamatvērtībām, piemēram, demokrātiju un cilvēktiesību, pamatbrīvību, tiesiskuma un starptautisko tiesību aktu ievērošanu, kā arī uz savstarpēju izdevīgumu, interesēm un vienotu izpratni par drošību pasaulē;

G.  tā kā, lai ES iedzīvotāji saprastu un atbalstītu Eiropas ārējo darbību, būtiska nozīme ir ES ārpolitikas parlamentārai kontrolei; tā kā šī kontrole pastiprina šīs darbības leģitimitāti; tā kā saskaņā ar Lisabonas līguma 1. protokola 9. un 10. pantu Eiropas Parlaments un valstu parlamenti kopīgi nosaka to, kā organizēt un sekmēt efektīvu un regulāru savstarpējo sadarbību Eiropas Savienībā,

Padomes 2009. gada ziņojums par KĀDP

1.   atzinīgi vērtē Padomes gada ziņojumu un uzteic tā pārredzamo un tematiski sakārtoto struktūru, kas sniedz skaidru pārskatu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas virzieniem un darbībām; atzinīgi vērtē arī Padomes mērķi joprojām akcentēt konfliktu un problēmu reģionālo kontekstu un pievērst tam lielāku uzmanību; tomēr pauž nožēlu, ka šajā ziņojumā nav iezīmētas iespējamās pieejas šo konfliktu un problēmu risināšanai;

2.  aicina Padomi gada ziņojumu par KĀDP neierobežot ar KĀDP darbību aprakstu vien, bet padarīt to par līdzekli, kas orientēts uz politiku un risinājumu meklēšanu; uzskata, ka tajā būtu jāsniedz kas vairāk nekā tikai atsevišķās valstīs rīkoto pasākumu un norišu apkopojums un būtu arī jārisina jautājums par ES ārpolitikas efektivitāti, kā arī līdzekļiem, kas nepieciešami Eiropas ārējās darbības mērķu īstenošanai; aicina Padomi ziņojumā arī izvērtēt KĀDP un pārējo Savienības ārējo politikas virzienu koordināciju un saskaņotību, kā arī iekļaut stratēģiskus un organizatoriskus ieteikumus turpmākajai darbībai, pamatojoties uz KĀDP jomā veikto darbību izvērtējumu;

3.  uzskata, ka gada ziņojumam par KĀDP jābalstās uz Lisabonas līguma radīto jauno institucionālo struktūru un šim ziņojumam jākalpo par iestāžu dialoga padziļināšanas instrumentu, proti, diskutējot par ES ārpolitikas stratēģijas īstenošanu, novērtējot tās efektivitāti un iezīmējot tās turpmāko virzību;

Lisabonas līguma īstenošana

4.  atkārtoti uzsver nostāju, ka, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā ietvertajiem mērķiem un principiem, būtu jāizstrādā saskaņota ES ārpolitikas stratēģija, kurai būtu skaidri jānorāda ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas intereses; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi (PV/AP) izmantot visas savas pilnvaras, lai šo stratēģiju ierosinātu, īstenotu un nodrošinātu tās atbilstību KĀDP, šajos centienos pilnībā iesaistot attiecīgās Parlamenta struktūras;

5.  uzsver, ka PV/AP vadībā ir jāpalielina Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD), Komisijas un dalībvalstu darbību saskaņotība; aicina uzlabot mijiedarbību ES un dalībvalstu līmenī un pastiprināt dažādo iestāžu darbības koordinēšanas procesu, lai veiksmīgāk iesaistītu visus attiecīgos instrumentus un politikas virzienus un galvenajos politiskajos jautājumos paustu vienotu ES nostāju; uzskata, ka ir būtiski panākt EĀDD, attiecīgo Eiropas Parlamenta struktūru un komiteju un attiecīgo Komisijas dienestu sadarbību visos līmeņos, lai ES spētu izstrādāt stratēģisku pieeju ne vien attiecībām ar kaimiņvalstīm, kandidātvalstīm, iespējamām kandidātvalstīm un partnervalstīm, bet arī tādām politikas jomām kā, piemēram, cilvēktiesību ievērošanas un demokrātijas veicināšana, tirdzniecība, attīstība, energoapgādes drošība un tieslietas un iekšlietas;

6.  sagaida, ka EĀDD nodrošinās ciešāku KĀDP un citu ārpolitikas virzienu saskaņotību, tādējādi palīdzot stiprināt ES lomu un ietekmi pasaules līmenī un dodot iespēju ES efektīvāk paust savas intereses un vērtības atbilstīgi tās pašreizējam statusam starptautiskās tirdzniecības un ekonomikas jomās; aicina PV/AP izveidot vajadzīgās koordinācijas struktūras un mehānismus EĀDD iekšienē;

7.  tomēr atzīmē – lai vienlaikus ar EĀDD izveidi panāktu ES kopējās politikas pilnīgu saskaņotību un efektivitāti, pirmām kārtām un galvenokārt ir vajadzīga ES dalībvalstu politiskā griba atteikties no to atšķirīgajām pieejām galvenajos ārpolitikas jautājumos; uzskata, ka šajā sakarībā ir būtiski, lai ES dalībvalstis ne tikai vienotos par kopēju ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, bet arī nodrošinātu ES nostāju atbalstošu valstu politiku;

8.  šajā sakarībā pauž nožēlu, ka dažos gadījumos ES dalībvalsts vai dalībvalstu grupu paziņojumi ir radījuši iespaidu par vienotības trūkumu un īpaši apgrūtinājuši PV/AP darbu; tādēļ aicina dalībvalstis atturēties no šādām individuālām un nekoordinētām darbībām un paziņojumiem un tā vietā censties veicināt efektīvu un pamanāmu KĀDP; no otras puses, prasa PV/AP skaidri likt saprast ES nostāju, ātri un pamanāmi reaģēt un iezīmēt skaidru un konkrētu KĀDP profilu;

9.  uzsver, ka ES īpašajiem pārstāvjiem (ESĪP) būtu kopumā jāpārstāv un jākoordinē ES politika attiecībā uz reģioniem, kuros ES ir īpašas stratēģiskās vai drošības intereses, kam nepieciešama pastāvīga un redzama ES klātbūtne; uzskata, ka starp ESĪP un attiecīgajām EĀDD iestādēm jāizveido cieša sadarbība un ka ir jāpārskata svarīgie tematiski jautājumi, ko agrāk risināja pilnvarotie pārstāvji, un jāizvirza priekšlikumi šo pienākumu uzticēt EĀDD vadošajiem darbiniekiem vai ESĪP; uzskata, ka ir būtiski, lai pirms ESĪP uzdevumu un pilnvaru noteikšanas notiktu apspriešanās ar Parlamentu un lai saskaņā ar LES 36. panta 1. daļu tiktu izvirzīti priekšlikumi par to, ar kādām procedūrām un kādās jomās ESĪP savus informatīvos paziņojumus un ziņojumus dara pieejamus Eiropas Parlamentam;

10.  atgādina Līgumā ierakstīto Parlamenta prerogatīvu, ka KĀDP un KDAP jomā ar to apspriedīsies, tā viedokli attiecīgi ņems vērā un tas varēs sniegt ieteikumus; aicina PV/AP konsolidēt konsultāciju un ziņošanas pienākumus, ko ārējās darbības jomā līdz šim pildīja Komisija un Padome; prasa Padomei saskaņošanas komitejā ieņemt konstruktīvu nostāju attiecībā uz ārējā atbalsta instrumentiem, tostarp Stabilitātes instrumentu, atzīstot Eiropas Parlamenta tiesības īstenot demokrātisku kontroli stratēģijas dokumentiem un daudzgadu darbības plāniem, kā tas paredzēts LESD 290. pantā;

11.  uzsver, ka pārskatītajam 2006. gada Iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību jānodrošina KĀDP budžeta procedūras lielāka pārredzamība un, lai budžeta lēmējinstitūcija būtu pilnīgi un pastāvīgi informēta par šajā politikas jomā pieņemto politisko lēmumu vēsturi, apstākļiem un finansiālo ietekmi, pienācīgi jāizturas pret šīs institūcijas vajadzībām pēc informācijas; uzskata, ka pirms pilnvaru apstiprināšanas un stratēģiju pieņemšanas KĀDP jomā Parlamentam vajadzētu saņemt pietiekamu informāciju; atzinīgi vērtē PV/AP pausto atbalstu priekšlikumam, ka visas svarīgās KDAP misijas jāatspoguļo budžetā; šajā sakarībā uzskata, ka pilnīgas pārredzamības un demokrātiskās kontroles nolūkos katrai misijai ir vajadzīga sava budžeta pozīcija, atkārtoti uzsver savu nostāju, ka KĀDP demokrātiskās leģitimitātes nostiprināšanas nolūkā pirms KDAP misiju uzsākšanas jāapspriežas ar Parlamenta kompetentajām struktūrām, kam jābūt spējīgām pienācīgi uzraudzīt tieši KDAP misijas; uzsver ‐ lai īstenotu Lisabonas līgumā noteiktos uzticamības un pašdefinēšanās kritērijus, KĀDP mērķiem būtu jāpiešķir pienācīgi budžeta līdzekļi;

12.  uzskata – ja vajadzīgs sniegt ex ante informāciju, regulārās apvienotās konsultatīvās sanāksmes par KĀDP jāpapildina ar citām sanāksmēm; šajā sakarībā ierosina – lai uzlabotu turpmāko misiju plānošanu un pārvaldību un izstrādātu nākotnes prasībām atbilstīgu tālejošu pieeju, sanāksmēs jāiepazīstina arī ar svarīgāko stratēģisko un politiski militāro pieredzi; turklāt atgādina, ka ar Parlamentu ir jāapspriežas un tam jāsaņem pietiekama informācija par KĀDP iniciatīvu steidzamu finansēšanu saskaņā ar LES 41. panta 3. punktu;

13.  atbalsta Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidi un darbību saskaņā ar Madrides četrpusējās sarunās panākto vienošanos un saskaņā ar Finanšu regulu (kas grozīta attiecībā uz EĀDD) atbalsta to budžeta posteņu izveidošanu 2011. gada budžetā, kuri paredzēti trim galvenajiem uzdevumiem, ko veic saskaņā ar KĀDP/KDAP; uzskata, ka precīzāka uzdevumu noteikšana palielinās gan pārredzamību un atbildību attiecībā uz KĀDP/KDAP, gan kalpos ES interesēm; uzsver, ka KĀDP/KDAP galveno uzdevumu noteikšana nedrīkst kaitēt informēšanai par mazāka apjoma un politiski mazāk pamanāmiem uzdevumiem un to pārredzamībai;

14.  tomēr uzskata, ka šī jaunā klasifikācija ir obligāts priekšnoteikums un tikai pirmais solis ceļā uz pilnībā izstrādātu KĀDP budžetu, kas ļautu gūt pilnīgu pārskatu par saskaņā ar šo politiku īstenotajiem uzdevumiem un veikt izdarītā darba kontroli; uzskata, ka šāda jauna klasifikācija neapdraudēs nedz vajadzīgo KĀDP budžeta elastību, nedz arī iespējas turpināt jau uzsākto uzdevumu izpildi;

15.  atgādina par LESD garu un to, ka šā līguma mērķis ir panākt, lai visplašāk tiktu izmantota koplēmuma procedūru, kas analoģiski nozīmē atcelt īpašās klauzulas un procedūras, kuras līdz šim tika piemērotas dažiem instrumentiem vai politikas virzieniem saskaņā ar iepriekšējo Līgumu un Iestāžu nolīgumu; līdz ar to apstiprina, ka par nepamatotiem kļuvuši noteikumi, ar kuriem ierobežo KĀDP finansējuma elastību; uzsver, ka saskaņā ar iepriekš minēto un lai uzlabotu KĀDP efektivitāti un atbildību, iestāžu attiecībās beidzot vajadzētu ieviesties jaunai dialoga, savstarpējas uzticēšanās un informācijas apmaiņas kultūrai, kas būtu attiecināma gan uz uzdevumu noteikšanas, gan īstenošanas un a posteriori novērtēšanas posmiem;

16.  uzsver, ka saistībā ar turpmākām pārdomām par daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam ir nepieciešams veikt rūpīgu analīzi par KĀDP ilgtermiņa finanšu prasībām;

17.  atkārtoti uzsver nostāju, ka saskaņā ar LESD 218. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta atzinums/piekrišana ir jāsaņem par visiem starptautiskajiem nolīgumiem, tostarp tiem, kas galvenokārt attiecas uz KĀDP, izņemot vienīgi gadījumus, kad nolīgumi attiecas tikai uz KĀDP; saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu Parlaments pilnībā jāinformē starptautisku nolīgumu noslēgšanas procedūras sākumposmā, sarunu posmā un noslēguma posmā; sagaida, ka PV/AP visos procedūras posmos iepazīstinās ar visu attiecīgo informāciju par sarunu gaitu, tostarp ar sarunu norādēm un sarunu dokumentu projektiem, un atgādina, ka deklarācijā par politisko atbildību PV/AP pauda apņēmību konfidenciāliem KĀDP dokumentiem piemērot Pamatnolīguma par starptautiskajiem nolīgumiem noteikumus; aicina izveidot efektīvu darbības modeli, kurā līdztekus Parlamenta prerogatīvu ievērošanai būtu nodrošināts vajadzīgais konfidencialitātes līmenis; uzskata – lai regulētu Parlamenta deputātu piekļuvi konfidenciāliem dokumentiem, ir vajadzīga visu ES iestāžu vispusīga vienošanās, kas attiektos uz visām ES struktūrām;

18.  norāda uz tam Līgumā noteikto pienākumu kopā ar valsts parlamentiem noteikt efektīvas un regulāras starpparlamentu sadarbības organizēšanu un veicināšanu, jo īpaši kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā; pauž nožēlu par to, ka vēl panākta vienošanās par šīs darbības tālāku virzīšanu; prasa, lai tās pašas pārstāvība jebkādā jaunā parlamentārās sadarbības formā būtu tādā apjomā, kas atspoguļotu tās lomas ietekmi un nozīmi ārlietu jomā, un, pamatojoties uz to, atkārtoti pauž gatavību panākt vienošanos ar valstu parlamentiem, kura reāli pastiprinās Eiropas Savienības kā pasaules līmeņa dalībnieces parlamentāro dimensiju;

KĀDP galvenie tematiskie jautājumi

19.  uzsver, ka KDAP darbības jāintegrē visaptverošā politikā, kas orientēta uz krīzes skartām valstīm un reģioniem, kur izšķiras ES vērtības un stratēģiskās intereses un kur KDAP operācijas sniegtu patiesu pievienoto vērtību miera, stabilitātes un tiesiskuma veicināšanā; turklāt uzsver, ka, novērtējot katras operācijas veiksmīgu īstenošanu un ilgstošu ietekmi attiecīgajās teritorijās, precīzāk ir jāņem vērā gūta mācība šajā jomā;

20.  aicina PV/AP, Padomi un dalībvalstis novērst nepietiekamo līdzsvaru starp civilās un militārās plānošanas spēju EĀDD un palielināt darbinieku skaitu tādās jomās kā tieslietas, civilā pārvalde, muita un starpniecība, lai nodrošinātu, ka KDAP misijām ir pieejamas pienācīgas un pietiekamas profesionālās zināšanas;

21.  uzsver, ka ES reaģēšanas pasākumi katastrofu gadījumos optimāli jāsaskaņo ar citiem ES instrumentiem, piemēram, KDAP civilajām un/vai militārajām misijām, kuras jau izvietotas attiecīgajā teritorijā vai kuras varētu izveidot krīzes seku likvidēšanai; pauž viedokli, ka daudzos gadījumos krīžu pārvarēšanas militāro un civilo operāciju pārāk stingra nošķiršana atspoguļo iestāžu darbības diezgan novecojušu modeli un ka ar civilo un militāro mijiedarbību un sadarbību var labāk risināt reālo situāciju attiecīgajās teritorijās; tādēļ uzsver, ka katrā konkrētajā gadījumā ir jāveic sistemātiska vajadzību izvērtēšana, lai nodrošinātu situācijai piemērotāko militāro un civilo instrumentu kombināciju, pamatojoties uz vispusīgu izpratni par drošības un attīstības saikni;

22.  uzskata, ka stratēģiska ES prioritāte ir nostiprināt starptautiskas krīžu pārvarēšanas partnerības un uzlabot dialogu ar citiem galvenajiem krīžu pārvarēšanas dalībniekiem, piemēram, ANO, NATO, Āfrikas Savienību, EDSO un trešām valstīm, piemēram, ASV, Turciju, Norvēģiju un Kanādu, kā arī saskaņot rīcību, apmainīties ar informāciju un apvienot resursus tādās jomās kā miera uzturēšana un miera nostiprināšana, tostarp sadarbība krīžu pārvarēšanas jomā, konkrēti attiecībā uz kuģošanas drošību, un terorisma apkarošana saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem;

23.  uzsver, ka EĀDD izveide Savienībai sniedz vienreizēju iespēju īstenot saistības konfliktu novēršanas un miera veidošanas jomā, īpaši atsaucoties uz Gēteborgas programmu, un vairāk paplašināt ES spējas konfliktu novēršanā kā alternatīvu krīžu pārvarēšanai; šajā nolūkā uzsver, ka ir svarīgi Konfliktu novēršanas un drošības politikas direktorātu padarīt līdzvērtīgu citiem direktorātiem, tam piešķirot pienācīgus resursus politikas plānošanai, stiprinot saikni ar ģeogrāfiskajām nodaļām un izveidojot oficiālas attiecības ar attiecīgajām Padomes darba grupām; uzskata, ka ir jāpārskata krīžu pārvarēšanas struktūras un Konfliktu novēršanas un drošības politikas direktorāta nošķirtība;

24.  brīdina par risku, ka ES dalībvalstis energoapgādes jomā var kļūt pārāk atkarīgas no trešo valstu piegādātājiem, kas ilgākā laika posmā varētu mazināt tās ārpolitisko neatkarību; šajā sakarībā uzsver, ka energoapgādes drošības jēdziens ir cieši saistīts ar apgādes drošību; tādēļ atgādina, ka enerģētikas jomas uzdevumi steidzami jārisina, atbalstot gan atjaunojamos, gan vietējos enerģijas avotus, pabeidzot efektīva iekšējā enerģētikas tirgus izveidi, ieviešot kopēju Eiropas ārējo enerģētikas politiku, kuras pamatā būtu dalībvalstu politikas virzienu labāka koordinācija šajā jomā, energoresursu piegāde no dažādiem piegādātājiem un stratēģisku enerģētikas infrastruktūras projektu, piemēram, Nabucco vai citu dzīvotspējīgu dienvidu koridora alternatīvu veicināšana; atbalsta integrētu un sadarbspējīgu Eiropas energosistēmu; pauž nožēlu, ka dalībvalstis aktīvi atbalsta iniciatīvas, kas faktiski traucē centieniem nodrošināt un padarīt daudzveidīgākus energoapgādes avotus;

25.  atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu aicināt Komisiju līdz 2011. gada jūnijam iesniegt paziņojumu par energoapgādes drošību un starptautisko sadarbību, kura mērķis būtu uzlabot ES ārējās darbības konsekvenci un saskaņotību enerģētikas jomā; šajā sakarībā aicina PV/AP apņēmīgi īstenot Parlamenta ieteikumus izstrādāt saskaņotu un koordinētu politiku, konkrēti sekmējot Eiropas vienotību konstruktīvā dialogā ar energoresursu piegādātājiem, īpaši Krieviju, kā arī tranzītvalstīm; uzskata, ka energoapgādes drošības jautājums būtu pilnībā jāiekļauj ES paplašināšanās un kaimiņattiecību politikā, tostarp izmantojot politisko dialogu un praktisku sadarbību ar partneriem;

26.  vērš uzmanību uz jauna veida drošības problēmām un riskiem, piemēram, kiberuzbrukumiem, sociāliem un politiskiem nemieriem, pasaules mēroga noziedzības tīkliem un ekonomiskām darbībām, kas apdraud tiesiskumu un demokrātijas principus, un uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt stratēģijas, kurās tiek ņemta vērā šī attīstība;

27.  uzsver, ka ir jākoordinē sagatavošanās pasākumi, lai novērstu netradicionālus draudus, piemēram, kiberdraudus; aicina Komisiju un Padomi attiecībā uz šajā jomā pastāvošajiem draudiem un vajadzībām veikt pamatīgu analīzi, kas ļautu izveidot daudzdimensionālu un visaptverošu Eiropas kiberdrošības stratēģiju, kurā būtu jāietver ārkārtas rīcības plāni kiberuzbrukumu gadījumā;

28.  uzsver, ka Eiropas ārpolitikā ir jāņem vērā Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas ārējā dimensija; atkārtoti uzsver, ka liela nozīme ir sakārtotai migrācijas pārvaldībai; uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt sadarbību gan ar izcelsmes valstīm, gan tranzītvalstīm un veicināt šo valstu ciešu sadarbību, piemērojot pozitīvas nosacītības politiku;

29.  atkārtoti uzsver savu nostāju, ka Eiropas Savienībai ir jānostiprina sava vadošā ietekme pasaules klimata politikas pārvaldības jomā un jāattīsta turpmākais dialogs ar citiem ietekmīgiem politikas dalībniekiem, piemēram, topošajām lielvarām (Ķīnu, Brazīliju, Indiju), Krieviju, ASV un jaunattīstības valstīm, ņemot vērā, ka klimata pārmaiņas ir kļuvušas par svarīgu starptautisko attiecību elementu;

30.  uzskata, ka, lai nodrošinātu saskaņotību ar ES pašas vērtībām, ES ārpolitikā un ārējā darbībā prioritāte ir jāpiešķir demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības un taisnīgu sabiedrību veicināšanai, jo uz tiesību aktiem balstīta demokrātiska sabiedrība ir pamats cilvēktiesību ievērošanai, kā arī stabilitātes stiprināšanai; tādējādi atkārtoti uzsver savu nostāju, ka ES ārpolitikā ir stabili jāiekļauj cilvēktiesību aspekts; uzskata, ka ES iestāžu jaunā struktūra, jo īpaši EĀDD un tā attiecīgā nodaļa, sniedz iespēju labāk saskaņot un padarīt efektīvāku ES darbību šajā jomā; mudina PV/AP proaktīvi rīkoties, lai divpusējās attiecībās ar trešām valstīm un ar aktīvu līdzdalību starptautiskos forumos pārliecinātu trešās valstis ievērot cilvēktiesības, kā arī vērsties pret cilvēktiesību pārkāpumiem un nevairīties veikt atbilstīgus pasākumus cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos; tā kā arvien biežāk notiek smagi pārkāpumi pret ticības brīvību, aicina Komisiju veikt izsmeļošu novērtējumu un ES cilvēktiesību politikā iekļaut ticības brīvības aspektu;

31.  uzskata, ka jauns svarīgs KĀDP jautājums ir reliģijas un ticības brīvība pasaules mērogā, ‐ jo īpaši attiecībā uz kristiešiem, vajātām un apdraudētām minoritātēm un reliģiskiem disidentiem, ‐ kā arī reliģiju dialogs; uzsver, ka reliģijas un ticības brīvība ir cilvēka pamattiesības un ka reliģiju dialogs ir instruments, kā apkarot reliģiski motivētu diskrimināciju un vardarbību un tādējādi veicināt politisko un sociālo stabilitāti; tādēļ aicina PV/AP steidzami izstrādāt ES stratēģiju, lai īstenotu cilvēktiesības attiecībā uz uz reliģijas un ticības brīvību; arī aicina PV/AP nodrošināt EĀDD spēju pastāvīgi cilvēktiesību direktorātā uzraudzīt situāciju attiecībā uz reliģijas un ticības brīvības un ar to saistīto tiesību ierobežošanu no valdību un sabiedrību puses;

32.  mudina PV/AP nodrošināt, ka ar KĀDP politikas virzieniem un darbībām pilnībā īsteno ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 (2000. gads) par sievietēm, mieru un drošību, aicinot iesaistīt sievietes visos konflikta risināšanas aspektos un līmeņos; arī aicina KĀDP virzienu īstenošanā ņemt vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1820 (2008. gads) par seksuālo vardarbību konflikta un pēckonflikta situācijās un tai sekojošās ANO Drošības padomes rezolūcijas, t. i., 2009. gada Rezolūciju Nr. 1888, 2009. gada Rezolūciju Nr. 1889 un 2010. gada Rezolūciju Nr. 1960, kas izriet no iepriekš minētajām rezolūcijām; aicina PV/AP, ES dalībvalstis un KDAP misiju vadītājus par katras misijas standartu noteikt apspriešanos ar vietējām sieviešu organizācijām; pauž nožēlu par to, ka līdz šim uz EĀDD augstu amata vietu ir izvirzīta tikai viena sieviete un ka starp ES īpašajiem pārstāvjiem ir tikai viena sieviete;

KĀDP galvenās ģeogrāfiskās prioritātes
Daudzpusējas diplomātiskās attiecības, starptautiskās organizācijas

33.  uzsver, ka galvenā stratēģiskā uzmanība Savienībai jāpievērš daudzpusējo attiecību efektivitātei un ka šajā saistībā tai jāuzņemas vadoša loma starptautiskā sadarbībā, jāatbalsta starptautiskās institūcijas, jāpalīdz sasniegt starptautisku vienprātību un jāvirza rīcība pasaules mērogā; uzsver, ka nekavējoties jārisina tādi ES iedzīvotājiem svarīgi globāli jautājumi kā terorisma apkarošana, organizētā noziedzība, pandēmijas un klimata pārmaiņas, kiberdrošība, tūkstošgades attīstības mērķu īstenošana un nabadzības izskaušana, energoapgādes drošība, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana, konfliktu risināšana miermīlīgā ceļā un atbruņošanās, migrācijas pārvaldība un cilvēktiesību un pilsonisko brīvību veicināšana; vērš uzmanību uz nepieciešamību uzlabot ES līdzekļu uzraudzību saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 15/2009;

34.  atzinīgi vērtē Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 2011. gada 3. maija rezolūcijas pieņemšanu par Eiropas Savienības dalību ANO darbā, ņemot vērā ar Lisabonas līgumu ierosinātās institucionālās izmaiņas un tādējādi dodot iespēju ES pārstāvjiem savlaicīgi un efektīvi pārstāvēt un izklāstīt ES pozīcijas ANO; uzskata, ka, lai globāli svarīgos jautājumos ES jaunie pārstāvji varētu efektīvi paust savu nostāju, Eiropas Savienībai, saglabājot savu novērotāja statusu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā būtu jāsaņem attiecīgās tiesības; šajā nolūkā aicina ES pilnīgi un vispusīgi apspriesties ar ANO dalībvalstīm; ierosina divpusējās un daudzpusējās augstākā līmeņa sanāksmēs ar stratēģiskajiem partneriem jautājumu par ES efektīvu līdzdalību ANO Ģenerālās asamblejas darbā iekļaut starp darba kārtības svarīgākajiem jautājumiem; uzskata, ka ir svarīgi meklēt galveno reģionālo un globālo problēmu risinājumus sadarbībā ar ES stratēģiskajiem partneriem; turklāt iesaka stratēģiskajām partnerībām piešķirt daudzpusēju dimensiju, ES divpusējo un daudzpusējo augstākā līmeņa sanāksmju darba kārtībā iekļaujot globālus jautājumus; mudina Franciju un Apvienoto Karalisti kā ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles saskaņā ar LES 34. panta 2. punktu prasīt, lai PV/AP tiktu vienmēr aicināta izklāstīt ES nostāju, ja tāda ir panākta, jautājumos, kas ir ANO Drošības padomes darba kārtībā; uzskata, ka Eiropas Savienība kā kopums būtu jāpārstāv tādās daudzpusējās finanšu organizācijās kā Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka, neskarot dalībvalstu atsevišķo pārstāvību;

35.  uzskata, ka ES būtu jāizmanto iespējas, ko paver jaunās NATO stratēģiskās koncepcijas pieņemšana, lai būtiski nostiprinātu partnerību ar NATO, vienlaikus attīstot ES ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka PV/AP ir NATO ģenerālsekretāram piedāvājusi konkrētu priekšlikumu kopumu, kuru mērķis ir oficiāli izveidot attiecības starp organizācijām; uzsver, ka ES lielākoties ir pakļauta tādiem pašiem draudiem kā NATO, kuri norādīti NATO stratēģiskajā koncepcijā; norāda, ka ir jāatrod pragmatiski risinājumi, kā pārvarēt vēl neatrisinātās problēmas; šajā sakarībā aicina ES izmantot savu ietekmi, lai veiksmīgi noslēgtu pašlaik notiekošo procesu par Kipras konflikta vispārēja risinājuma panākšanu, kas pārtrauktu visas Kipras un Turcijas domstarpības, kuras neļauj izvērst ciešāku ES un NATO sadarbību;

36.  uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai iespējami efektīvāk tiktu izmantoti abu organizāciju jau esošie spēki un iespējas, kas tām lielā mērā ir kopīgi, un lai tiktu optimizēti Eiropas karaspēka un civilo dienestu personāla drošības apstākļi; mudina NATO atturēties no krīžu pārvarēšanas civilās spējas attīstīšanas, kas vienīgi dublēs ES struktūras un spējas; aicina ES un NATO sadarbībā un atbilstīgi 2010. gadā Kodolieroču neizplatīšanas nolīguma pārskata konferencē pieņemtās deklarācijas rīcības plānam īstenot saskaņotu stratēģiju attiecībā uz kodolieroču neizplatīšanu un atbruņošanos; aicina gan NATO, gan Krieviju censties izveidot stabilākas attiecības, balstoties uz savstarpēju uzticēšanos;

37.  atzīst, ka ir jānostiprina EDSO un jāatjaunina tās vērtības; pauž stingru pārliecību, ka ES efektīvi jāiesaistās uzdevumā nostiprināt EDSO, tostarp nodrošinot, ka šajā procesā neviena no minētās organizācijas trim dimensijām (politiski militārā, ekonomiskā un vides, kā arī humānā dimensija) netiek vājināta; uzsver, ka ES jāvelta uzmanība arī Korfu procesa turpināšanai un regulāru augstākā līmeņa sanāksmju rīkošanai ar nolūku sniegt politisku atbalstu EDSO pasākumiem un pievērst tiem lielāku sabiedrības uzmanību;

38.  atzīst, ka Arktika gūst arvien lielāku starptautisku ievērību un nozīmi un prasa, lai Eiropas Savienībai būtu ilgtspējīga Arktikas politika tādos aspektos kā sociālā joma, vide un ekonomika, ņemot vērā vietējo iedzīvotāju un pirmiedzīvotāju tiesības; uzskata, ka attiecībā uz sadarbību Arktikā galvenā uzmanība ir jāpievērš Arktikas padomei, Ziemeļu dimensijas politikai un Barenca jūras reģiona Eiroarktiskajai padomei, un atbalsta ES centienus kļūt par pastāvīgo novērotāju Arktikas padomē; uzsver, ka EĀDD ir vajadzīga Arktikas nodaļa;

Transatlantiskās attiecības

39.  atkārtoti pauž apņemšanos uzskatīt transatlantisko partnerību par vienu no ES ārējās darbības svarīgākajiem elementiem un galvenajiem balstiem; turklāt aicina ES atkārtoti apstiprināt apņemšanos īstenot transatlantisko partnerību ar ASV un mērķi par transatlantisko tirgu bez šķēršļiem, kam būtu jākalpo par pamatu stiprākai transatlantiskajai partnerībai; prasa PV/AP labāk īstenot koordināciju un pastiprināt sadarbību starp ES un tās tuvāko sabiedroto ASV, aicina PV/AP nodrošināt, ka ES darbojas kā konsekventa, aktīva, līdzvērtīga, tomēr neatkarīga ASV partnere, cita starpā nostiprinot drošību un stabilitāti pasaulē un veicinot mieru un cilvēktiesību ievērošanu; turklāt prasa pieņemt vienotu pieeju tādu pasaules līmeņa uzdevumu risināšanai kā kodolieroču neizplatīšana, terorisma apkarošana, klimata pārmaiņas un energoapgādes drošība un nodrošināt vienotu pieeju globālajai pārvaldībai, atbalstot un reformējot starptautiskās institūcijas un veicinot starptautisko tiesību ievērošanu un konfliktu miermīlīgu atrisināšanu; aicina PV/AP rūpīgi koordinēt un izstrādāt sinerģiju ar ASV, lai nodrošinātu stabilitāti un drošību Eiropas kontinentā un visā pasaulē, tostarp pamatojoties uz sadarbības vēlamību ar attiecīgiem dalībniekiem, piemēram, Krieviju, Ķīnu, Indiju un Turciju, un orientējoties uz stabilitāti plašākā Tuvo Austrumu reģionā, Vidusjūras reģionā, Irānā, Afganistānā un Pakistānā;

40.  mudina izstrādāt daudzpusīgu ES un ASV stratēģiju drošības situācijas uzlabošanai plašākā Tuvo Austrumu reģionā, Irānā, Afganistānā un Pakistānā, ietverot sadarbību ar Turciju, Krieviju un Ķīnu;

Rietumbalkāni

41.  apstiprina visu Rietumbalkānu valstu izredzes pievienoties ES un uzsver, cik svarīgi ir, lai paplašināšanās procesā nepārtraukti iesaistītos gan reģiona valstis, gan ES; atgādina, ka ES paplašināšanās izredzes Rietumbalkānu valstīm ir svarīgs stimuls turpināt politiskas un ekonomiskas reformas, tādējādi šajā reģionā veicinot efektīvu stabilitāti un attīstību;

42.  atzīst, ka visas reģiona valstis ceļā uz pievienošanos ES ir guvušas panākumus; tomēr norāda, ka dažu valstu tālākas ES integrācijas procesu kavē politiska nestabilitāte un institucionālas nepilnības, kā arī neatrisināti divpusējo attiecību jautājumi; uzsver, ka Savienībai attiecībā uz šo reģionu ir vajadzīgs skaidrs kopīgs redzējums; aicina PV/AP un Komisiju aktīvi iesaistīties ieilgušo problēmu risināšanā;

43.  norāda uz to, ka situācija Kosovā saglabājas stabila un mierīga, tomēr trausla; pauž bažas par nopietnajām problēmām un vēlēšanu likuma pārkāpumiem, kas nesenajās vēlēšanās bija vērojami vairākās pašvaldībās, un aicina ES rūpīgi sekot demokrātijas stāvoklim Kosovā; mudina visas iesaistītās puses rīkoties, lai visiem Kosovas iedzīvotājiem nodrošinātu lielākas demokrātiskas tiesības un labākus dzīves apstākļus, un uzsver, ka vēlēšanu reformai un godīgām vēlēšanām ir svarīga nozīme Kosovā patlaban notiekošajā demokrātiskajā pārejā; aicina Kosovas politiķus ievērot konstitūciju; prasa jaunajai Kosovas valdībai un parlamentam turpmāk pilnveidot vēlēšanu procesus, lai nodrošinātu visu Kosovas pilsoņu demokrātiskās tiesības un uzlabotu Kosovas izredzes integrēties Eiropas Savienībā; ir informēts, ka ne visas dalībvalstis ir atzinušas Kosovas neatkarību;

44.  atzinīgi vērtē Kosovas un Serbijas dialogu un uzsver, ka tas var palīdzēt stabilizēt stāvokli ne vien Kosovā, bet arī visā reģionā, kā arī palīdzēt uzlabot situāciju visai Kosovas tautai; pilnībā atbalsta to, lai Eiropas Savienības Tiesiskuma misija EULEX Kosovā risinātu problēmu attiecībā uz Kosovas konflikta laikā pazudušām personām un izmeklētu organizēti veiktus noziegumus, un sauktu pie atbildības vainīgos, jo īpaši saistībā ar apsūdzībām par necilvēcīgu izturēšanos un cilvēku orgānu tirdzniecību konflikta laikā un tūlīt pēc tā; prasa, lai EULEX rūpīgi izmeklētu šīs apsūdzības un lai visus, kuru vainu konstatē, sauktu pie atbildības paraugprāvās; atkārtoti uzsver, ka EULEX Kosovā jāsniedz atbalsts vietējai pārvaldei un jāpalīdz tai īstenot labu pārvaldību un jānodrošina, lai šī misija spētu efektīvi darboties visā Kosovas teritorijā, aktivizējot darbību Kosovas ziemeļu daļā; aicina Komisiju nekavējoties sākt dialogu par vīzu jautājumiem ar Prištinas varas iestādēm, lai noteiktu stratēģiju vīzu režīma atcelšanai;

45.  aicina PV/AP un Komisiju pēc vēlēšanām padziļināt dialogu ar Bosnijas un Hercegovinas politiskajiem vadītājiem, lai palīdzētu valstij un tās iedzīvotājiem saglabāt virzību uz integrāciju ES; uzskata, ka Bosnija un Hercegovina nepietiekami īstenojusi ar Eiropas integrācijas procesu saistītās reformas un ka etnisko interešu un politiski administratīvo teritoriālo vienību interešu dominēšana var kavēt dalībai ES un NATO nepieciešamo prasību izpildi;

46.  pauž dziļas bažas par iekšējo konfliktu, kas turpinās Albānijā, un, lai to izbeigtu un atrastu ilgtspējīgu kompromisu, prasa valdībai un opozīcijai atturēties no spēka lietošanas un sākt jaunu dialogu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ierosmi, ko PV/AP ir uzņēmusies, rīkojoties saskaņoti ar ES paplašināšanās un kaimiņvalstu politikas komisāru;

Austrumu partnerība

47.  mudina PV/AP un Komisiju īstenot savas saistības attiecībā uz Austrumu partnerību ar mūsu kaimiņvalstīm Eiropas austrumos, lai veicinātu to politisko iesaistīšanos un ekonomisko integrāciju, tostarp enerģētikas jomā, pamatojoties uz kopējām Eiropas vērtībām un reformas veicinošu noteikumu un stimulu sistēmu; atgādina, ka neatrisināti konflikti šajā reģionā bloķē iesaistītās puses neilgtspējīga miera stāvoklī; aicina iesaistītās puses meklēt ilglaicīgu risinājumu miermīlīgā ceļā; uzsver, ka tajās sarunās par asociācijas nolīgumiem, kuras patlaban notiek ar Austrumu partnerības valstīm, ir svarīgi ņemt vērā starptautiskos cilvēktiesību standartus; prasa ar ierosmēm un darbībām sekmēt un veicināt reģionālo sadarbību Dienvidkaukāzā;

48.  cer, ka Komisijas sāktā Eiropas kaimiņattiecību politikas reformu procesa iznākumā šai politikai radīsies jauns stratēģisks redzējums un tāda diferencēta pieeja attiecībā uz interešu jomām, kas atspoguļotu Savienības interešu, problēmu un reģionālo apdraudējumu daudzveidību;

49.  atkārtoti apstiprina, ka reģionālās sadarbības procesos ir vajadzīga saskaņota pieeja, kas izpaustos kā ES Austrumu partnerībai ierosināto iniciatīvu un instrumentu (Eiropas partnerības, “Melnās jūras sinerģijas' / ES Melnās jūras reģionam paredzētās stratēģijas u. c.) izmantošana darbībā; uzskata, ka, lai efektīvāk izmantotu resursus un gūtu konkrētus rezultātus, jo īpaši projektu līmenī ir jānodrošina ierosināto iniciatīvu papildināmība un diferenciācija;

50.  nosoda nežēlīgās represijas, ko Baltkrievijas prezidenta Lukašenko režīms īstenojis pret opozīcijas dalībniekiem, žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem pēc 2010. gada 19. decembrī notikušajām prezidenta vēlēšanām, un pieprasa nekavējoties atbrīvot visus aizturētos un atcelt visas pret viņiem vērstās apsūdzības; atzinīgi vērtē Padomes 2011. gada 31. janvāra lēmumu aizliegt vīzu izsniegšanu 157 Baltkrievijas amatpersonām un iesaldēt viņu finanšu aktīvus; uzskata, ka sankcijas pret Baltkrievijas valdības amatpersonām jāsaglabā līdz visu politieslodzīto atbrīvošanai no Baltkrievijas cietumiem; atzinīgi vērtē 2011. gada 2. februārī notikušās starptautiskās donoru konferences “Solidaritāte ar Baltkrieviju” iznākumu, kas attiecas arī uz ES apņemšanos piešķirt EUR 17,3 miljonus pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši studentu un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu, atbalsta pasākumiem; uzskata, ka Komisijai vajadzētu sekmēt ES un Baltkrievijas tautu savstarpējos kontaktus; mudina dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, veikt vienpusīgus pasākumus, lai atvieglotu īstermiņa vīzu izsniegšanu un samazinātu to izmaksas, jo īpaši attiecībā uz Šengenas vīzām, kas plašākai sabiedrībai, studentiem un citiem jauniešiem ir vissvarīgākās; uzsver, ka svarīgi ir gādāt, lai Baltkrievija netiktu izolēta, jo īpaši no esošām reģionālās sadarbības sistēmām;

51.  prasa nekavējoties nodibināt ES un austrumu kaimiņvalstu parlamentāro asambleju (EURONEST) bez Baltkrievijas parlamenta dalības, tādējādi uzsverot EURONEST ietekmi demokrātijas un demokrātisko institūciju stiprināšanā un tās nozīmi partnerības parlamentārās dimensijas padziļināšanā;

52.  pauž nožēlu, ka nav panākts būtisks progress attiecībā uz Dienvidkaukāza iesaldēto konfliktu risināšanu; uzsver, ka šis ir klupšanas akmens, kas kavē patiesas daudzpusējas un reģionālas dimensijas veidošanos Austrumu partnerībā; sagaida, ka EĀDD vairāk iesaistīsies šajā reģionā, un prasa izrādīt vairāk iniciatīvas, sekmējot pušu dialogu, sagatavojot pasākumus, kas veicina uzticēšanos, un veicinot cilvēku savstarpējos kontaktus, tādējādi nogludinot ceļu uz ilgstošu izlīgumu;

53.  uzsver, ka ir svarīgi, lai Eiropas Savienībai būtu aktīvāka loma Piedņestras un Dienvidkaukāza iesaldēto konfliktu risināšanā;

54.  atzinīgi vērtē un atbalsta to, ka Moldovas Republikas varas iestādes apņēmušās nostiprināt attiecības ar Eiropas Savienību tādos aspektos kā asociācijas nolīguma noslēgšana, dialoga veidošana par vīzu režīma atcelšanu un sarunu sākšana par brīvās tirdzniecības nolīgumu;

Eiropas Savienības stratēģija Melnās jūras reģionam

55.  aicina Komisiju ātrāk īstenot “Melnās jūras sinerģijas” projektus un uzturēt šo jautājumu EĀDD darba kārtībā;

56.  uzsver, ka Melnās jūras reģionam ir svarīga nozīme Austrumu partnerībā un uzskata, ka Eiropas Savienībai ir vairāk jāiesaistās šajā aspektā;

Vidusāzija

57.  atzīst, ka ir lielas iespējas veidot ES un Vidusāzijas stratēģisku sadarbību; ņemot vērā reģiona ģeopolitisko novietojumu, prasa padziļināt sadarbību kopīgo drošības problēmu risināšanā un politikas, ekonomikas un enerģētikas jautājumos, uzsver, ka ir nekavējoties jārisina ūdens apsaimniekošanas jautājumi reģionālā līmenī, lai kopumā veicinātu ilgtspējīgu attīstību, uzlabotu cilvēkdrošību, veicinātu labas kaimiņattiecības un nepieļautu konfliktus;

Krievija

58.  aicina PV/AP nodrošināt saskaņotu ES pieeju attiecībām ar Krieviju, tostarp sarunās par jauno ES un Krievijas nolīgumu; turklāt prasa PV/AP, lai jaunā visaptverošā nolīguma pamatā būtu tiesiskuma, tostarp starptautisko tiesību aktu, savstarpīguma un pārredzamības principu stiprināšana, kā arī apņēmība ievērot plurālistiskas demokrātijas principus un cilvēktiesības; uzsver, ka jaunā nolīguma neatņemamai savstāvdaļai ir jābūt apņēmībai uzlabot cilvēktiesību situāciju Krievijā un apkarot korupciju, jo īpaši tiesu iestādēs; sagaida stabilu progresu pašreizējās sarunās;

59.  uzsver, ka tiesiskuma nostiprināšana visās Krievijas sabiedriskās dzīves jomās, tostarp ekonomikā, būtu izdevīga visai sabiedrībai; aicina stiprināt ES un Krievijas cilvēktiesību dialogu, lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas cilvēktiesību situācijā Krievijā; prasa īstenot tādas darbības un iniciatīvas, kas pastiprinātu Eiropas un Krievijas pilsoniskās sabiedrības kontaktus un nostiprinātu Krievijas pilsonisko sabiedrību; uzsver, ka šajā sakarībā liela nozīme ir modernizācijas partnerībai; vienlaikus uzsver, ka, lai nostiprinātu drošību un stabilitāti pasaulē, jāspēcina uz abpusēju cieņu un mijiedarbību balstīta partnerība ar Krieviju tādos jautājumos kā terorisma apkarošana, energoapgāde un tās drošība, klimata pārmaiņas, atbruņošanās, konfliktu novēršana un kodolieroču neizplatīšana, tostarp saistībā ar Irānu, Afganistānu un Tuvajiem Austrumiem;

60.  aicina PV/AP aktivizēt sarunas ar Krieviju, lai nodrošinātu, ka bez nosacījumiem tiek izpildīti visi noteikumi, kas ietverti Krievijas, Eiropas Savienības un Gruzijas 2008. gada sešu punktu vienošanās tekstā, kā arī panāktu šā konflikta galīgu atrisinājumu, ievērojot Gruzijas teritoriālo integritāti; uzskata, ka Krievijai jo īpaši jāgādā, lai Eiropas Savienības Uzraudzības misija varētu neierobežoti iekļūt un pilnībā darboties Abhāzijā un Dienvidosetijā; uzsver, ka iepriekš minētajos Gruzijas reģionos ir jānodrošina stabilitāte;

Turcija

61.  uzsver nepieciešamību pēc ilgtermiņa stratēģiskas pieejas, kas saistībā ar turpmākām attiecībām jāpieņem gan ES, gan Turcijai, atzinīgi vērtē Padomes 2010. gada 14. decembra paziņojumu, kurā tika aicināts pastiprināt sadarbību savstarpēji interesējošos drošības politikas un ārpolitikas jautājumos; uzskata, ka Ankaras arvien aktīvākā ārpolitika izvirza jaunus uzdevumus un paver jaunas iespējas kopējai ārpolitikai un drošības politikai; mudina PV/AP iesaistīt Turciju institucionalizētā dialogā par galvenajiem stratēģiskajiem jautājumiem, piemēram, par enerģētikas politiku, Rietumbalkānu un Kaukāza reģiona stabilitāti, Irānas kodolprogrammu vai Tuvo Austrumu demokrātisko atmodu, tādējādi nodrošinot mērķu ciešāku saskaņošanu, kā arī ieviešot jaunu dinamismu divpusējās attiecībās; tomēr uzsver, ka šāds dialogs nedrīkstētu aizstāt Turcijas pievienošanās procesu, bet gan ar šo dialogu tas būtu jāpapildina un jāpastiprina;

62.  pauž nožēlu par Turcijas pievienošanās procesa faktisko stagnāciju; atgādina, ka par šķēršļu pārvarēšanu Turcijas ceļā uz dalību ES kopīgi atbildīgas ir gan visas ES dalībvalstis, gan Turcija; brīdina par nopietnām ilgstošām problēmām, kas var rasties, ja nenostabilizēsies ES un Turcijas attiecības un ja ES un NATO joprojām tiks kavētas sasniegt ciešākas sadarbības mērķi; pauž cerību, ka Turcijas modernizācija jebkurā gadījumā turpināsies Eiropas virzienā;

Tuvie Austrumi un Vidusjūras reģions

63.  atbalsta Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes tiešu miera sarunu atjaunošanu un uzsver, ka jēgpilnas sarunas jārīko ierobežotā laika posmā un savstarpējas uzticēšanās gaisotnē un ka šāda gaisotne var pastāvēt tikai tad, ja Izraēla nekavējoties pārtrauks turpmākas apmetņu celtniecības politiku; atgādina, ka ES ir lielākā Palestīniešu pašpārvaldes atbalstītāja un Izraēlas galvenā tirdzniecības partnere un tādējādi ir tieši ieinteresēta, lai abas puses tiktu pārliecinātas iespējami drīz risināt nenokārtotos pamatjautājumus (proti, attiecībā uz bēgļiem, robežām un Jeruzālemes statusu) un lai izveidotos dzīvotspējīga Palestīnas valsts, kas mierā dzīvotu blakus Izraēlas valstij; uzsver, ka ir vajadzīgs risinājums, kas paredzētu divu valstu izveidi, un atzīst, ka tām abām ir tiesības drošībā, pārticībā un mierā dzīvot viena otrai blakus; tādēļ atzinīgi vērtē Padomes 2010. gada 13. decembra secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu un ES pausto gribu palīdzēt pusēm sasniegt šo mērķi;

64.  aicina ES, ievērojot Padomes 2009. gada 12. decembra secinājumus, atbilstīgi savai finansiālajai iesaistei šajā reģionā uzņemties stingrāku politisko lomu; pauž pārliecību, ka steidzami un vispusīgi jāmaina ES politika Tuvajos Austrumos, lai īstenotu noteiktu un saskaņotu politisko ietekmi, turklāt šī politika jāpapildina ar efektīviem diplomātijas līdzekļiem, lai panāktu mieru un stabilitāti šajā tuvējā reģionā, kurā Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīgas intereses; aicina PV/AP iesniegt jaunu šim reģionam paredzētu Eiropas stratēģiju, izklāstot ES intereses, mērķus un līdzekļus, ar kuriem tā var reģionā veicināt demokrātiju un tiesiskumu un novirzīt resursus galvenokārt pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai;

65.  pauž dziļu satraukumu par spēka izmantošanu pret Ashraf nometnes iedzīvotājiem Irākā, kura noveda pie upuriem, un pauž nožēlu par dzīvību zaudēšanu; aicina Irākas valdību atturēties no vardarbības izmantošanas un ievērot nometnes iedzīvotāju cilvēktiesības; prasa veikt neatkarīgu izmeklēšanu, tostarp nodrošināt brīvu piekļuvi Ashraf nometnei, un veikt visaptverošu novērtējumu par situāciju uz vietas; aicina visas puses rīkoties savaldīgi un rast miermīlīgu un ilgtspējīgu risinājumu šajā situācijā;

66.  pauž solidaritāti ar dienvidu kaimiņvalstu iedzīvotājiem, kas cīnās par demokrātiju, brīvību un sociālo taisnīgumu; aicina ES nepārprotami un laikus piedāvāt atbalstu jaunu cerību piepildīšanai pēc demokrātijas, brīvības un sociālā taisnīguma; joprojām pauž bažas, ka ES Vidusjūras politikā nav izstrādāts skaidrs stratēģisks ilgtermiņa redzējums par attīstību un stabilizāciju šajā reģionā; prasa precizēt un uzlabot Savienības Vidusjūrai pamatojumu, mērķus un darbības metodes; uzskata, ka ļoti svarīgi un steidzami ir pārdomāt un pārstrādāt ES stratēģiju Vidusjūras reģionam, un šajā saistībā prasa Eiropas kaimiņattiecību politikas stratēģiskajā pārskatā pilnībā ņemt vērā un atspoguļot jaunāko attīstību reģionā un izveidot politisko dialogu ar ES dienvidu kaimiņvalstīm; turklāt prasa pārveidot Savienību Vidusjūrai tādā veidā, lai visā reģionā aktīvi un efektīvi palīdzētu īstenot pāreju uz demokrātisku, ilgtspējīgu un taisnīgu sabiedrību; uzsver sieviešu līdzdalības nozīmi pārejā uz demokrātiju un iestāžu reformās; atkārtoti uzsver, ka demokrātijas, tiesiskuma un labas pārvaldes nostiprināšana, kā arī korupcijas apkarošana un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir būtiskas šā dialoga sastāvdaļas;

67.  atgādina savu lomu ES budžeta pieņemšanas procedūrā un uzsver, ka jānodrošina Savienības Vidusjūrai demokrātiskā leģitimitāte, pārredzama lēmumu pieņemšana un Eiropas Parlamenta, Savienības Vidusjūrai Parlamentārās asamblejas un valstu parlamentu iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā;

68.  cieši uzrauga situāciju Tunisijā un Ēģiptē un citās reģiona valstīs; atbalsta tautu likumīgās vēlmes pēc demokrātijas, brīvības un sociālā taisnīguma; aicina ES veidot partnerattiecības, balstoties uz savstarpējām interesēm un pievēršot uzmanību nodarbinātībai, izglītībai un mācībām, lai palīdzētu atvieglot pašreizējo sociālo un ekonomikas krīzi šajās valstīs, un sniegt pietiekamu palīdzību, kas var būt vajadzīga, lai atbalstītu pašreizējās politiskās reformas un sociālo un ekonomisko attīstību; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt iestāžu spēju veidošanu, neatkarīgu tiesu sistēmu, stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un plurālistisku politisko partiju veidošanos sekulārā sistēmā; atzinīgi vērtē referendumu par konstitucionālajām reformām Ēģiptē; mudina Ēģiptes iestādes turpināt pārskatīt konstitūciju un tiesību aktu par vēlēšanām, lai nodrošinātu brīvas un taisnīgas vēlēšanas;

69.  pauž nožēlu, ka ES dalībvalstīm nav saskaņotas pieejas par to, kā risināt situāciju Lībijā, un tas sašaurina PV/AP iespējas šajā jautājumā īstenot KĀDP pasākumus; tomēr atzinīgi vērtē Padomes lēmumu īstenot Eiropas Savienības militāru operāciju, tā saukto EUFOR Lībijas operāciju humānās palīdzības sniegšanai, reaģējot uz krīzes situāciju Lībijā;

70.  uzsver, ka ir nekavējoties jāpārtrauc miermīlīgo protestētāju vardarbīgā apspiešana Sīrijā, kura ir novedusi pie simtiem cilvēku nogalināšanas un arestēšanas; aicina Sīrijas prezidentu un valdību atbildēt uz Sīrijas tautas likumīgajām prasībām, iesaistoties patiesā valsts mēroga dialogā ar mērķi īstenot būtiskas politiskas, ekonomiskas un sociālas reformas un pārtraukt politiskās opozīcijas, pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju apspiešanas politiku; atzinīgi vērtē ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju, kurā ir nosodīta Sīrijas valdības īstenotā vardarbība pret miermīlīgiem demonstrantiem, un ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos rīcību, nosūtot uz šo valsti faktu vākšanas misiju; prasa ES un tās dalībvalstīm divpusējās attiecībās ar Sīriju pilnībā ņemt vērā šajā valstī pašlaik notiekošo, tostarp apturēt turpmākas sarunas par ES un Sīrijas asociācijas nolīgumu, pārskatīt sadarbību ar Sīrijas iestādēm EKPI ietvaros un piemērot nopietnas un mērķtiecīgas sankcijas pret Sīrijas režīmu nolūkā panākt izmaiņas režīma īstenotajā politikā;

71.  mudina Sīrijas, Bahreinas un Jemenas varas iestādes atturēties no spēka izmantošanas pret demonstrantiem un ievērot viņu tiesības uz pulcēšanās un vārda brīvību; uzsver, ka, tiklīdz iespējams, valstu tiesās vai Hāgas Starptautiskajā Krimināltiesā tiks sauktas pie atbildības un tiesātas personas, kuras ir vainīgas par zaudētajām dzīvībām un radītajiem ievainojumiem; aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis atbalstīt Bahreinas un Jemenas iedzīvotāju miermīlīgās akcijas, kuru mērķis ir panākt demokrātiju, un pārskatīt politiku attiecībā uz šīm valstīm, ievērot ES Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu un, ja šo valstu varas iestādes izrāda stingru apņemšanos veikt reformas, būt gatavām palīdzēt īstenot konkrētas politiskās, ekonomiskās un sociālās reformas šajās valstīs; izsaka dziļas bažas par situācijas Bahreinā vērtējumu un jo īpaši par 2011. gada 28. aprīlī piespriesto nāvessodu četriem protestētājiem; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos izdarīt spiedienu uz Bahreinas varas iestādēm, lai tās pasludinātu nāvessoda izpildes moratoriju, kā arī nodrošinātu taisnīgu tiesvedības procesu ar tiesībām uz adekvātu juridisko pārstāvību un tiesībām pārsūdzēt.

72.  atkārtoti apliecina, ka pilnībā atbalsta Libānas Īpašo tribunālu kā neatkarīgu tiesu, kura izveidota ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1757 un atbilst visaugstākajiem tiesu standartiem; atkārtoti apliecina stingru atbalstu Libānas suverenitātei, vienotībai un teritoriālajai integritātei un visu Libānas iestāžu pilnvērtīgai darbībai; uzsver, ka iekšējā stabilitāte ir pilnībā savienojama ar starptautisko tiesību ievērošanu; aicina visus Libānas politiskos spēkus turpināt iesaistīties atklātā un konstruktīvā dialogā ar nolūku veicināt visu Libānas iedzīvotāju sociālo labklājību, pārticību un drošību; atzinīgi vērtē Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu spēku Libānā (UNIFIL) svarīgo nozīmi un aicina izpildīt visus ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1701 paredzētos noteikumus;

Āzija

73.  uzsver, ka jebkāds ilgtermiņa risinājums Afganistānas krīzei jāsāk meklēt, pamatojoties uz Afganistānas iedzīvotāju interesēm saistībā ar iekšējo drošību, civiliedzīvotāju aizsardzību, ekonomisko un sociālo progresu, un tajā jāiekļauj konkrēti pasākumi, kas vērsti uz nabadzības un sieviešu diskriminācijas izskaušanu un stingrāku cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu, kā arī, pamatojoties uz samierināšanas mehānismiem, opija ražošanas izbeigšanu, stabilas valsts izveidošanu un Afganistānas integrēšanu starptautiskajā kopienā, kā arī al-Qaeda izraidīšanu no valsts; uzsver, ka Afganistānā jānodrošina policijas spēki, kuri spēj nodrošināt obligātos drošības standartus, kas ļautu vēlāk izvest no valsts ārvalstu militāros spēkus; atkārtoti pauž nostāju, ka ES un tās dalībvalstīm, un visai starptautiskajai kopienai būtu lietderīgi jāiesaistās Afganistānā un jāpalīdz tās tautai veidot savu valsti ar demokrātiskām iestādēm, kas spētu pārstāvēt tautu, nodrošināt tiesiskumu, mieru, teritoriālo integritāti, ilgtspējīgu sociālās jomas un ekonomikas attīstību, uzlabot dzīves apstākļus visiem pilsoņiem un jo īpaši sievietēm un bērniem, vienlaikus ievērojot visu valsts etnisko un reliģisko kopienu vēsturiskās, reliģiskās, garīgās un kultūras tradīcijas; turklāt atgādina, ka ir būtiski atbalstīt pilsonisko sabiedrību, demokrātisko institūciju veidošanu, piemēram, apmācīt drošības spēku un tiesu iestāžu darbiniekus, sniegt atbalstu neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, NVO un parlamentārajai kontrolei;

74.  atkārtoti uzsver uzskatu, ka Pakistānai šajā reģionā ir galvenā ietekme un ka Pakistānas stabilitātei un tiesiskumam ir būtiska nozīme stabilitātes nodrošināšanā kā Afganistānā, tā arī reģionā kopumā; turklāt uzsver Pakistānas iespējamo lomu Afganistānas miera procesā; uzsver, ka Pakistānai nevajadzētu sniegt drošu patvērumu al-Qaeda un Taliban; atzīst, ka 2010. gada augusta postošie plūdi ir bijis liels kavēklis Pakistānas jaunajai valdībai, kas jau sāka gūt panākumus daudzu nopietnu problēmu risināšanā; mudina Padomi un Komisiju ‐ kopā ar plašām starptautiskās sabiedrības aprindām ‐ ar stingru solidarizēšanos un konkrētu atbalstu reaģēt uz Pakistānas neatliekamo vajadzību veikt pēcplūdu rekonstrukcijas un atjaunošanas darbus un uz tās centieniem veidot stipru un plaukstošu sabiedrību; atzinīgi vērtē ES sniegto politisko atbalstu un mudina Savienību turpināt to sniegt, lai Pakistānā aktivizētu institūciju veidošanu un vairotu administratīvo spēju, un palīdzētu Pakistānas demokrātiskajām institūcijām apkarot ekstrēmismu, jo īpaši cenšoties panākt, ka tiek atcelti tiesību akti par zaimošanu, un atbalstot Pakistānas pilsonisko sabiedrību; aicina Pakistānu nekavējoties pievienoties Kodolieroču neizplatīšanas līgumam un pilnībā sadarboties ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru attiecībā uz informācijas atklāšanu par Pakistānas kodolarsenālu un kodoliekārtām;

75.  pilnībā atbalsta E3+3 apņemšanos iespējami drīz sarunu ceļā rast risinājumu Irānas kodolprogrammas jautājumam, lai atjaunotu starptautisko uzticību Irānas kodolprogrammas mierīgajiem nolūkiem saskaņā ar vienu no Kodolieroču neizplatīšanas līguma galvenajiem principiem; atbalsta Padomes divējādo pieeju, kuras mērķis ir rast diplomātisku risinājumu, jo tas ir vienīgais dzīvotspējīgais Irānas kodoljautājuma risinājums; pauž nožēlu par to, ka nebija iespējams izvairīties no ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1929(2010), ar ko tika ieviesta ceturtā sankciju kārta pret Irānu tās kodolprogrammas dēļ un papildu ierobežojošiem pasākumiem, par ko paziņoja ES, Japāna, Kanāda un Austrālija, jo Irāna atteicās pilnībā sadarboties ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (SAEA) attiecībā uz valsts kodolprogrammas mērķiem; uzsver, ka kodoljautājumu nevar atrisināt, ierobežojot ES atbalstu Irānas pilsoniskajai sabiedrībai un tās taisnīgajām prasībām pēc vispārējas cilvēktiesību ievērošanas un patiesi demokrātiskām vēlēšanām;

76.  stingri nosoda Irānas prezidenta nepārtraukto provokatīvo, naidīgo un antisemītisko retoriku, kurš ir aicinājis “iznīcināt” Izraēlu, un jo īpaši pauž nožēlu par draudiem pret Izraēlas valsts pastāvēšanu; pauž nopietnas bažas par to, ka Irānā strauji pieaug izpildīto nāvessodu skaits, kas pienācīgu tiesas procesu trūkuma dēļ ir pielīdzināmi nonāvēšanai bez tiesas sprieduma, un par to, ka joprojām regulāri tiek apspiesti pilsoņi, kuri tiecas pēc lielākas brīvības un demokrātijas; uzsver, ka oficiālie savstarpējie kontakti starp Eiropas Parlamenta un Irānas parlamenta Majlis delegāciju jāizmanto, lai risinātu arī cilvēktiesību jautājumus, un tajos būtu jāizvirza nosacījums brīvi apmeklēt politieslodzītos un cilvēktiesību aktīvistus, kā arī būtu jādod iespēja pārstāvjiem brīvi apmainīties ar pilnu politisko uzskatu spektru; aicina PV/AP veikt pasākumus, lai atjaunotu ES delegāciju Irānā ar mērķi uzraudzīt situāciju uz vietas no ES perspektīvas; prasa Irānas režīmam atturēties no iejaukšanās Irākas iekšējās lietās;

77.  pauž gandarījumu, ka aktivizējas nozaru dialogs ar Ķīnu un prasa kopīgiem spēkiem saskaņoti risināt strīdīgos jautājumus, kas tika uzsvērti nesenajā ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē; atzinīgi vērtē panākumus labākas ekonomiskās un tiesiskās pārvaldības veidošanā; pauž dziļas bažas par to, ka valstī joprojām notiek smagi un regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp tiek apspiestas minoritāšu un jo īpaši tibetiešu, uiguru un mongoļu tiesības, un aicina PV/AP aktivizēt dialogu par cilvēktiesībām un raudzīties, lai cilvēktiesību jautājumi pastāvīgi būtu darba kārtībā;

78.  norāda, ka attiecības ar Japānu dziļi ietekmēs smagā zemestrīce, cunami un sekojošā kodolkatastofa, kas ir skārusi valsti, un sagaida, ka ES paudīs solidaritāti un sniegs atbalstu, lai palīdzētu Japānas iestādēm novērst katastrofas sekas; uzskata, ka jo īpaši pēc nesenajiem dramatiskajiem notikumiem gan no ekonomikas viedokļa, gan no starptautisko forumu sadarbības viedokļa ES joprojām ārkārtīgi svarīgas ir attiecības ar Japānu ‐ valsti, kura atbalsta ES demokrātiskās vērtības un rūpes par cilvēktiesību ievērošanu; uzsver, ka Ķīnai pašlaik pievērstā uzmanība nedrīkst aizēnot vajadzīgos centienus aktivizēt sadarbību ar Japānu un novērst atlikušos ekonomiskās mijiedarbības šķēršļus;

79.  atzinīgi vērtē rīcību Taivānas šauruma abos krastos, kuras rezultātā 2010. gada jūnijā tika parakstīti 15 nolīgumi, tostarp pamatlīgums par ekonomisko sadarbību (ECFA) un nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesībām; ņemot vērā, ka ekonomisko attiecību paplašināšanās starp abiem šauruma krastiem ir gan abu pušu, gan ES interesēs, stingri atbalsta ES un Taivānas ekonomisko sakaru pastiprināšanu un ekonomiskās sadarbības nolīguma parakstīšanu starp ES un Taivānu; atkārtoti pauž atbalstu saturīgai Taivānas līdzdalībai kā novērotājai attiecīgās starptautiskās organizācijās un pasākumos, piemēram, ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām, Pasaules Veselības organizācijā un Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā; atzinīgi vērtē ES lēmumu Taivānas pilsoņiem noteikt bezvīzu režīmu, kas sekmēs ES un Taivānas savstarpējo tirdzniecību un ieguldījumus, kā arī cilvēku savstarpējos kontaktus;

80.  atzīst, ka Indijai ir ļoti liela nozīme kā reģiona jaunās tirgus ekonomikas valstij un kā ietekmīgai demokrātiskai Eiropas partnerei; atzinīgi vērtē Indijas sadarbību ar ES, konkrēti Afganistānā un operācijā “Atalanta”; aicina ciešāk sadarboties kodolatbruņošanās, klimata pārmaiņu, globālās ekonomikas pārvaldības, demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību veicināšanas jautājumu risināšanā; pauž bažas par pilsonisko brīvību un cilvēktiesību apdraudējumu Džammu un Kašmirā un kastu sistēmā sakņotās kultūras diskriminācijas turpināšanos; sagaida, ka, lai panāktu konkrētus rezultātus, stratēģiskā partnerība ar Indiju tiks izveidota saskaņā ar kopīgo rīcības plānu; uzsver, ka ir svarīgi laikus pabeigt pašreizējās sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu un to parakstīt, taču tajā pašā laikā uzsver, ka ir svarīgi, lai pašreizējās sarunas par šādu nolīgumu nekavētu centienus ierobežot nabadzību Indijā;

Āfrika

81.  pauž stingru atbalstu un pamudinājumu partnerībām ar Āfrikas Savienību (ĀS) un citām Āfrikas reģionālajām organizācijām Āfrikas kontinenta stabilitātes un drošības problēmu risināšanā un progresa nodrošināšanā citās tādās svarīgās jomās kā demokrātiska pārvaldība, cilvēktiesības, klimata pārmaiņas un Tūkstošgades attīstības mērķi; uzskata, ka, paplašinoties ĀS tiesībām un pilnvarām Āfrikas kontinenta drošības un stabilitātes jautājumu risināšanā, jo īpaši saistībā ar miera uzturēšanas misijām, ir jākonsolidē iestāžu veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesi ĀS un ka ES šajā saistībā būtu jāpalīdz ĀS;

82.  atbalsta lēmumu izstrādāt visaptverošu ES pieeju attiecībām ar Āfrikas raga reģionu, palīdzot Somālijā atjaunot valsts institūcijas un cilvēkdrošības politiku saistot ar attīstību, tiesiskumu, cilvēktiesību un sieviešu tiesību ievērošanu, lai, ietverot visus ES instrumentus, sniegtu ilgtermiņa risinājumus;

83.  atzinīgi vērtē ES gatavību atbalstīt Vispārējā miera nolīguma īstenošanu Sudānā mierīgā ceļā un veltīt pūles ilglaicīgas stabilitātes nodrošināšanai reģionā; vienlaikus uzsver, ka jāatjauno centieni novērst nedrošo stāvokli Dārfūrā un panākt ilgstoša miera iedibināšanu; uzskata, ka gaidāmā Dienvidsudānas neatkarība ietekmēs kultūras ziņā sašķelto valstu stabilitāti un radīs problēmas, ko PV/AP jābūt gatavai risināt; apsveic Sudānas tautu ar netraucētu Dienvidsudānas referenduma norisi, ko apstiprinājusi ES vēlēšanu novērošanas misija; aicina ES joprojām atbalstīt pušu centienus panākt virzību attiecībā uz vispusīgā miera līguma neatrisinātajiem jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot bēgļu un atpakaļnosūtīto personu situācijai, un apsvērt, kādi pasākumi ir vajadzīgi, lai pēc referenduma būtu nodrošinātas ilgtspējīgas attiecības starp valsts ziemeļu un dienvidu daļām;

84.  atgādina, ka 2010. gada 28. novembrī notikušajās prezidenta vēlēšanās Kotdivuārā vienīgais likumīgais uzvarētājs ir Alassane Ouattara un ka vēlēšanu rezultāti nav apstrīdami; pieņem zināšanai pašreizējā līdera Laurent Gbagbo arestu un pauž cerību, ka tas palīdzēs pārtraukt vardarbību; prasa visiem valsts politiskajiem un bruņotajiem spēkiem ievērot Kotdivuāras vēlētāju gribu un nekavējoties nodrošināt miermīlīgu varas nodošanu un šajā sakarībā aicina atjaunot likumību un kārtību; aicina ES pilnībā atbalstīt prezidentu A. Ouattara samierināšanas, atjaunošanas un attīstības centienos, kā arī Kotdivuāras tautas labklājības un stabilitātes veicināšanā;

85.  uzskata, ka Eiropas Savienībai Sāhelas reģiona drošības un stabilitātes problēmas jārisina ar visaptverošu pieeju; uzstāj, ka terorisms un starptautiskā organizētā noziedzība (narkotikas, ieroči, cigaretes, cilvēku tirdzniecība) nopietni apdraud ne vien reģiona valstis, bet arī nepastarpināti Eiropas Savienību; uzskata, ka ES ir jāpalīdz reģiona valstīm izstrādāt politiku un instrumentus, ar kuriem risināt šos pieaugošos drošības draudus, lai, izmantojot visus attiecīgos ES instrumentus, risinātu tādus ilgstošus konfliktus kā Rietumsahāras konflikts un sekmētu demokrātiskas reformas visās reģiona valstīs, izskaustu nabadzību, garantētu ilgtspējīgu attīstību, reģionā risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas, pārvaldītu dienvidu–dienvidu un dienvidu–ziemeļu migrācijas plūsmas, nodrošinātu demokrātiju un tiesiskumu, cilvēktiesības, institūciju veidošanu (jo īpaši drošības jomā) un cīņu pret organizēto noziedzību; uzskata, ka reģiona valstu vidū, sadarbojoties ar ĀS un pakāpeniski nododot procesu tās pārziņā, būtu jāiedibina arī uz vienprātību orientēts process;

86.  atzinīgi vērtē Padomes lēmumu attiecībā uz Zimbabvi atjaunot ierobežojošus pasākumus attiecībā uz vairākiem politiķiem, amatpersonām un uzņēmumiem, kas uztur pie varas R. Mugabe režīmu; pauž nožēlu, ka pietiekamas demokrātiskas pārmaiņas vēl nav notikušas un aicina jo īpaši Dienvidāfrikas attīstības kopienas valstis palīdzēt nodrošināt, lai Zimbabve strauji virzītos uz brīvām un godīgām starptautiski novērotām vēlēšanām un uz netraucētu varas pāreju;

87.  pauž bažas par to, ka 2010. gada septembrī tika slēgta KDAP misija Gvinejā-Bisavā, un mudina Padomi un PV/AP apsvērt jaunus veidus, kā apkarot noziedzību Gvinejā-Bisavā, nepieļaujot šīs valsts pārtapšanu par vēl vienu narkotiku valsti;

Latīņamerika

88.  atzinīgi vērtē sarunu pabeigšanu par asociācijas nolīgumu ar Centrālameriku un par daudzpusēju tirdzniecības nolīgumu ar Peru un Kolumbiju; tomēr uzsver, ka ES arī turpmāk galvenā uzmanība jāvelta Latīņamerikas reģionālās integrācijas procesiem; ar gandarījumu atzīmē, ka ir atjaunotas sarunas par asociācijas nolīgumu ar Mercosur valstīm, un aicina tās drīz pabeigt;

89.  atzīst Madridē notikušās ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu augstākā līmeņa sanāksmes pozitīvos rezultātus un uzsver, ka ir jāuzrauga Madrides rīcības plāna īstenošana; atgādina, ka ir jāpieņem Eiropas Savienības un Latīņamerikas miera un drošības harta, kurā, pamatojoties uz ANO Statūtiem un saistītajiem starptautiskajiem tiesību aktiem, jāiekļauj kopīgo draudu un problēmu pārvarēšanai paredzētu vienotu politisko un drošības darbību stratēģijas un pamatnostādnes;

o
o   o

90.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, NATO ģenerālsekretāram, NATO Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam, EDSO pašreizējam priekšsēdētājam, EDSO Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam, Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētājam, kā arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam.

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(2) OV C 76 E, 25.3.2010., 54. lpp.
(3) OV C 349 E, 22.12.2010., 51. lpp
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0280.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0399.
(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0280, II pielikums.
(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0280, II pielikums.


Kopējās drošības un aizsardzības politikas attīstība pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā
PDF 430kWORD 155k
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija rezolūcija par kopējās drošības un aizsardzības politikas attīstību pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā (2010/2299(INI))
P7_TA(2011)0228A7-0166/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,

–  ņemot vērā Eiropas drošības stratēģiju “Droša Eiropa labākā pasaulē”, ko Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī, un ziņojumu par tās īstenošanu “Sniegt drošību mainīgā pasaulē”, ko Eiropadome apstiprināja 2008. gada 11. un 12. decembrī,

–  ņemot vērā Ārlietu (aizsardzības) padomes 2010. gada 9. decembrī un 2011. gada 31. janvārī pieņemtos secinājumus par KDAP,

–  ņemot vērā rezultātus, kas tika panākti Apvienotās Karalistes un Francijas 2010. gada 2. novembra augstākā līmeņa sanāksmē par sadarbību drošības un aizsardzības jomā,

   ņemot vērā Eiropas Savienības Iekšējās drošības stratēģiju, ko Eiropadome apstiprināja 2010. gada 25. un 26. martā,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumu, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību(1),

–  ņemot vērā 2010. gada 23. novembra rezolūciju par civilmilitāro sadarbību un civilo un militāro spēju attīstīšanu(2),

–  ņemot vērā tā 2010. gada 10. marta rezolūciju par Eiropas drošības stratēģijas un Eiropas kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A7-0166/2011),

Drošības politika un ārpolitika

1.  atgādina, ka, aizvien lielāku ietekmi gūstot jauniem starptautiskajiem dalībniekiem un padziļinoties savstarpējai atkarībai, ko izraisa ekonomiskās un finansiālās problēmas, vides stāvokļa pasliktināšanās, klimata pārmaiņas un enerģijas un resursu trūkums, starptautiskā sistēma strauji un būtiski mainās;

2.  atzīst, ka nemierīgajā globālajā kontekstā un ekonomikas un finanšu krīzes laikā Eiropas Savienībai ir jāpalielina stratēģiskā autonomija, lai saglabātu savas vērtības, īstenotu savas intereses un aizsargātu pilsoņus, izstrādājot kopēju skatījumu uz galvenajām problēmām un draudiem un saskaņojot iespējas un resursus, lai pienācīgi reaģētu uz šiem apstākļiem, tādējādi veicinot starptautiskā miera un globālās drošības saglabāšanu, tostarp ‐ īstenojot efektīvu multilaterālismu;

3.  uzskata, ka stratēģiskās autonomijas palielināšana drošības jomā Eiropas Savienībai nozīmē spēju vienoties par kopējiem politiskajiem mērķiem un stratēģiskajām vadlīnijām, izveidot stratēģiskas partnerības ar attiecīgām starptautiskām organizācijām, tostarp NATO, un valstīm, iegūt adekvātu informāciju un veikt kopīgas analīzes un novērtējumus, izmantot un nepieciešamības gadījumā apvienot finanšu, civilos un militāros resursus, plānot un veikt efektīvas krīzes vadības operācijas dažādās Petersbergas veida misijās un formulēt un īstenot kopēju aizsardzības politiku, izveidojot pirmos taustāmos pamatus, uz kā būvēt kopēju aizsardzību;

4.  uzsver, ka jaunie noteikumi attiecībā uz kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), kas ieviesta ar Lisabonas līgumu, ir skaidrs politisks apliecinājums Savienības nodomam rīkoties, lai veicinātu stabilitāti pasaulē, un šī politika nodrošina skaidru tiesisko pamatu, lai nostiprinātu Savienības spējas īstenot tās ārpolitiku un drošības politiku, izmantojot vispusīgu pieeju, kas ietver visu Savienībai un tās dalībvalstīm pieejamo līdzekļu izmantošanu, lai novērstu un kontrolētu krīzes un konfliktus, kā arī veidotu ilgstošu mieru;

5.  jo īpaši atgādina, ka:

   a) KĀDP un KDAP, kas ir tās neatņemama sastāvdaļa, ir apvienotas ES principu (demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas ievērošana, vienlīdzības un solidaritātes principi, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana, tostarp attiecībā uz pienākumu aizsargāt) tiesiski saistošajā institucionālajā sistēmā, un to mērķi ir apvienoti ar ES ārējās darbības vispārējiem mērķiem;
   b) īstenojot ārpolitiku un drošības politiku, Savienībai jānodrošina konsekvence un saskaņotība starp dažādām ārējās darbības jomām un starp ārpolitiku un iekšpolitiku; norāda, ka PV/AP ir īpaša atbildība šajā jomā;
   c) PV/AP ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un kopā ar Komisiju vada KĀDP, ierosina KDAP lēmumus, misijas un valstu resursu un ES instrumentu izmantošanu, kā arī attiecīgos gadījumos koordinē to civilos un militāros aspektus, ir Ārlietu padomes priekšsēdētājs un Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kas atbild gan par tās pienākumiem ārējās attiecībās, gan par Savienības ārējās darbības koordinēšanu un konsekvenci kopumā;
   d) PV/AP ir pilnvaras iesniegt priekšlikumus Padomei ārpolitikas un drošības politikas jomā vai nu pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropadomes pieprasījuma un saskaņā ar Eiropadomes vispārējiem norādījumiem ‐ šajā gadījumā Padome var rīkoties saskaņā ar kvalificētu balsu vairākumu;

6.  uzsver, ka Līgumā noteiktais pienākums ievērot konsekvenci, LES 40. panta jaunā redakcija (saskaņā ar kuru KĀDP un citu ES politiku īstenošana neietekmē attiecīgo procedūru piemērošanu) un EKT nesenā judikatūra (sk. SALW lietu) aizsargā gan Kopienas metodes primārumu, gan KĀDP īpatnības un prerogatīvas, vienlaikus veicinot atšķirīgo politiku, instrumentu, resursu un tiesisko pamatu konverģenci vienotā un vispusīgā pieejā, kurā miera un drošības veicināšana pasaulē kļūst par visu ES ārējās un iekšējās darbības jomu mērķi un KDAP ir viens no tās instrumentiem; norāda, ka dabas un cilvēka izraisītu katastrofu gadījumā var izmantot arī militāros līdzekļus, kā to praksē apliecināja ES Militārā štāba veiktā militāro spēju koordinēšana civiliedzīvotāju vadīto humānās palīdzības operāciju atbalstam Pakistānas plūdu laikā 2010. gadā, kas tika veikta pēc Komisijas pieprasījuma un saskaņā ar attiecīgajām ANO vadlīnijām attiecībā uz militāro un civilās aizsardzības līdzekļu izmantošanu saistībā ar glābšanas operācijām katastrofu gadījumos (Oslo vadlīnijas);

7.  tādēļ pauž bažas, ka vairāk nekā gadu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā nekas skaidri neliecina par situācijai atbilstošu visaptverošu ES pieeju, kurā varētu pārvarēt parastos procedurālos un institucionālos šķēršļus, saglabājot attiecīgās tiesiskās prerogatīvas, kad ir apdraudēta Eiropas pilsoņu drošība;

8.  ir pārliecināts, ka uzticamai ārējās drošības politikai nepieciešama labāka sadarbība starp dalībvalstīm, uzlabota iekšējā kohēzija un savstarpēja uzticība un solidaritāte, līdzīgi kā tas panākts iekšējās drošības jomā ar Šengenas sadarbību (saskaņā ar to, aizsargājot savas robežas, valstis aizsargā arī citu dalībvalstu robežas, valstu tiesību akti kļūst nozīmīgi visam kontinentālam un valstis var veikt savas drošības aizsardzību arī citas valsts teritorijā vai komandās, kas darbojas saskaņā ar Eiropas standartiem);

9.  pauž nožēlu par ES dalībvalstu nevēlēšanos definēt kopēju nostāju attiecībā uz Lībijas krīzi, ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1973 un tās īstenošanas veidiem; pauž dziļas bažas par risku, kas saistīts ar ieinteresēto valstu ad hoc koalīciju vai divpusējas sadarbības uzskatīšanu par reālu alternatīvu KDAP, jo neviena Eiropas valsts nespēj būt nozīmīgs drošības un aizsardzības procesu dalībnieks 21. gadsimta pasaulē; atgādina, ka Lisabonas līgumā ir paredzēta iespēja krīzes vadības operācijas īstenošanu uzticēt kādai dalībvalstu grupai, tomēr tikai saskaņā ar Padomes lēmumu, kurā definēti īstenošanas mērķi, apjoms un nosacījumi, un sadarbībā ar PV/AP; uzstāj, ka vienota reakcija uz notikumiem Lībijā ir būtiska, lai izstrādātu ES dienvidu kaimiņvalstu politikas jaunu un ticamu pieeju, atkārtoti uzsver, ka ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1973 paredzētās pilnvaras aizsargāt Lībijas civiliedzīvotājus nedrīkst pārsniegt, pielietojot nesamērīgu spēku; aicina PV/AP veikt konkrētus pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu pamieru un apturētu asinsizliešanu un Lībijas iedzīvotāju ciešanas; mudina PV/AP uzņemties aktīvu un tiešu lomu politisko iniciatīvu īstenošanā šajā;

10.  aicina Eiropadomi veikt savu uzdevumu ‐ identificēt ES stratēģiskās intereses un politiskos mērķus, izveidojot starptautiskai attīstībai atbilstošu Eiropas ārpolitikas stratēģiju, kas balstīta uz efektīvu konverģenci starp dažādām ārējām darbībām un tiek regulāri pārskatīta; aicina PV/AP un Padomi attīstīt cilvēku drošības jēdzienu, lai tā būtu Eiropas ārpolitikas stratēģijas uzmanības centrā, un pārvērst to reālās politikas vadlīnijās;

11.  aicina Eiropadomi un tās priekšsēdētāju veikt šo uzdevumu, balstoties uz politisku dialogu ar Eiropas Parlamentu un apspriežot tā ieteikumus; uzsver, ka šāds dialogs ir vajadzīgs, lai īstenotu jaunos Līgumu noteikumus un izveidotu un īstenotu uz efektīvu un vispusīgu pieeju balstītu ārpolitikas stratēģiju; ierosina šādu dialogu uzturēt regulāri un uzmanību koncentrēt uz sasniegto progresu, kā arī uz perspektīvām;

12.  norāda, ka Eiropas Parlamentam kā ES pilsoņu tiešas pārstāvniecības struktūrai piešķirtā loma padara to par būtisku KĀDP un KDAP demokrātiskas leģitimitātes avotu un piešķir tam tiesības pieprasīt, lai pienācīgi tiktu ievēroti tā viedokļi un ieteikumi;

13.  turklāt atgādina, ka Līgumā ir noteikts, ka Eiropas Parlaments balsojumā apstiprina PV/AP un piedalās lēmumu pieņemšanā par ES ārējās darbības budžetu, tostarp attiecībā uz KĀDP un KDAP civilajām misijām un ES militārās koordinācijas administratīvajām izmaksām, un Parlamenta piekrišana ir nepieciešama, lai ES stratēģijas iekļautu tiesību aktos un noslēgtu starptautiskus nolīgumus, tostarp tādus, kas attiecas galvenokārt uz KĀDP, izņemot vienīgi tos, kas attiecas tikai uz KĀDP;

14.  vēlas veicināt sadarbību ar ES valstu parlamentiem, lai veiktu demokrātisku KĀDP un KDAP pārbaudi ar mērķi kopīgi stiprināt to ietekmi uz citu Eiropas iestāžu un dalībvalstu politisko izvēli, vienlaikus pilnībā ievērojot valstu parlamentu prerogatīvas aizsardzības politikas jomā; pauž nožēlu par to, ka 2011. gada 4. un 5. aprīlī ES parlamentu priekšsēdētāju konferencē netika panākta vienošanās par KĀDP un KDAP starpparlamentārās konferences funkcijām, un ar nepacietību gaida vienošanos ar valstu parlamentiem par jauniem parlamentu sadarbības veidiem šajā jomā; atgādina, ka Lisabonas līguma 1. protokola 9. pants par valstu parlamentu lomu skaidri nosaka, ka Eiropas Parlaments un valstu parlamenti kopīgi lemj par to, kā organizēt un sekmēt efektīvu un regulāru savstarpējo sadarbību Savienībā;

15.  uzsver Līgumos noteikto Komisijas lomu īstenot politiku un darbības, kas saistītas ar ES ārējo darbību citās jomās, sagatavot tiesību aktu priekšlikumus, īstenot budžetu un pārvaldīt Kopienas programmas un organizēt ES ārējo pārstāvēšanu, izņemot KĀDP jomu; aicina Padomi, Komisiju un Parlamentu stiprināt savstarpējo sadarbību, lai, ievērojot attiecīgās prerogatīvas, nodrošinātu konsekvenci starp dažādām ES ārējās darbības jomām un efektīvāku KDAP instrumentu izmantošanu;

16.  uzsver, ka PV/AP pilnvaras un atbildība ir nevis tikai “dubults amata nosaukums”, bet gan atspoguļo funkciju un leģitimitātes avotu apvienošanu, piešķirot viņai centrālo lomu ES ārējās darbības dažādo instrumentu, dalībnieku un procedūru saskaņošanas procesā; aicina PV/AP uzskatīt savu lomu par proaktīvu un iesaistīties konstruktīvā dialogā ar Parlamentu, ievērojot dubultu uzdevumu gan aktīvi veicināt dalībvalstu politisko konsensu par KĀDP un KDAP stratēģiskajiem virzieniem un politiskajām izvēlēm, gan nodrošināt KĀDP un KDAP potenciāla saskaņotību, efektīvu koordinēšanu un pilnīgu izmantošanu sinerģiskā mijiedarbībā ar citām ES ārējās darbības nozarēm un tām ES iekšpolitikas jomām, kurām ir ārēja ietekme vai sekas;

17.  uzskata EĀDD lomu par nozīmīgu, veidojot efektīvu un vispusīgu pieeju, kas balstīta uz pilnīgu integrāciju starp KDAP, KĀDP un citām Savienības ārējām darbības jomām, jo īpaši attīstības sadarbību un tirdzniecības un enerģētiskās drošības politiku; atzinīgi vērtē sarunu iznākumu, kā rezultātā EĀDD ir izveidots kā struktūra, kura palīdz ES iestādēm un dažādiem ES ārējās darbības virzieniem un kurai ir plašas kompetences un pienākumi, vienlaikus nodrošinot ciešu saikni ar Komisiju un neierobežojot Komisijas prerogatīvas, un cer, ka EĀDD piešķirtais uzdevums veikt ar ES ārējo darbību saistīto galveno finanšu instrumentu stratēģisko plānošanu ļaus šos instrumentus patiešām saskaņoti izmantot ES principu un mērķu īstenošanai;

18.  vēlreiz apstiprina atbalstu labākai koordinācijai un sinerģijai starp struktūrām un krīzes pārvaldības civilajiem un militārajiem resursiem, izmantojot vispusīgu pieeju un vienlaicīgi saglabājot atšķirības starp civilām un militārām lomām un dažādām lēmumu pieņemšanas procedūrām un vadības ķēdēm;

19.  pauž nožēlu, ka EĀDD provizoriskajā struktūrshēmā nav iekļautas visas esošās vienības, kuras nodarbojas ar rīcības plānošanu un programmu sagatavošanu krīzes situācijās, konfliktu novēršanu un miera veidošanu ar KDAP struktūrām saskaņā ar Madrides nolīgumu; šajā sakarā aicina, pirmkārt, organizēt regulāras sanāksmes krīzes pārvarēšanas padomei, kas sastāvētu no Krīžu pārvarēšanas un plānošanas direktorāta, Civilās plānošanas un īstenošanas centra, ES Militārā štāba, ES Situāciju centra, miera nostiprināšanas, konfliktu novēršanas, starpniecības un drošības politikas vienībām, Politikas un drošības komitejas priekšsēdētāja, ģeogrāfiskajām nodaļām un citiem attiecīgiem politikas departamentiem un ko vadītu PV/AP un izpildu ģenerālsekretārs, un kurā atkarībā no apstākļiem piedalītos Komisijas humānās palīdzības, civilās aizsardzības un iekšējās drošības struktūras; šādas sanāksmes koordinētu krīžu pārvarēšanas rīkotājdirektors; aicina PV/AP un Komisiju izstrādāt šai padomei efektīvu brīdināšanas un ārkārtas stāvokļa sistēmu un piešķirt lielu kopēju operatīvo zāli EĀDD telpās, lai nodrošinātu uzraudzību 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā, tādējādi novēršot pašreizējo darbības pārklāšanos, kas neatbilst vajadzībai izveidot atbilstošu uzraudzības un ātras reaģēšanas sistēmu krīzes apstākļiem; uzskata, ka starp šo sistēmu un Eiropas ārkārtas reaģēšanas centru, ko pašlaik veido Komisija, ir jānodrošina regulāra koordinācija un apmaiņa, lai nodrošinātu pienācīgu sinerģiju, vienlaikus ievērojot katras puses kompetences jomas;

20.  uzskata, ka krīzes pārvaldības padomei būtu jānodrošina EĀDD vienota ārkārtas rīcības plānošana attiecībā uz iespējamām krīzes vietām un scenārijiem un, otrkārt, arī krīzes platforma praktiskai rīcības pārvaldībai krīzes situācijā, strādājot gan Briselē, gan notikumu vietā, lai koordinētu dažādu ES finanšu instrumentu un citu resursu izmantošanu, neskarot konkrētas lēmumu pieņemšanas procedūras un tiesisko pamatu attiecībā uz civilo un militāro resursu izmantošanu KĀDP un KDAP jomā vai Kopienas instrumentu izmantošanu;

21.  uzsver nepieciešamību nostiprināt, izplatīt un racionālāk organizēt EĀDD un Komisijas struktūras, dienestus un krīzes reaģēšanas civilās un militārās vienības un it īpaši:

   a) pieprasa paplašināt Civilās plānošanas un īstenošanas centra (CPĪC) civilo misiju operatīvās plānošanas vienību;
   b) atkārtoti pieprasa EĀDD krīzes pārvaldības un miera nodrošināšanas struktūrās integrēt Ārpolitikas instrumentu dienestu (FPIS), kas plāno un programmē Stabilitātes instrumenta 3. pantā minētos krīzes pārvarēšanas pasākumus, un it īpaši uz EĀDD pārcelt bijušās Relex/A2 amatvietas (12 AD un 5 AST), kas apvienotas jauno ārpolitikas instrumentu 2. vienībā; norāda, ka šī pārcelšana ir nepieciešama, lai padarītu pieejamu atbilstošajā Komisijas budžeta pozīcijā iekļauto rezervi;
   c) atbalsta Apvienoto pakalpojumu centra izveidi KDAP misiju pārvaldībai, kas ietvertu starpiestāžu birojā Komisijas 3. vienību (KĀDP Ārpolitikas instrumentu operācijas ‐ bijusī Relex/A3) un CPĪC Misiju atbalsta vienību; norāda, ka jaunais dienests, uzņemoties atbildību par KDAP civilo misiju personālu, loģistiku, iepirkumiem un finansēm un daļēji atbrīvojot misiju vadītājus no administratīvajiem pienākumiem, nodrošinātu labāku efektivitāti, gan apvienojot administratīvās funkcijas, sākot no darbinieku atlases un darbā pieņemšanas procesa, gan centralizējot aprīkojuma iepirkšanu un pārvaldību;

22.  pauž nožēlu par vājajiem procesa “Civilo virsuzdevumu mērķis 2010” rezultātiem attiecībā uz civilajiem resursiem, īpaši kontrastu starp dalībvalstu teorētiski apstiprinātajām darbinieku vienībām un tām, kas ir reāli gatavas misijām, un vājos panākumus cilvēkresursu apmācībās (kopēju standartu trūkums, ierobežots apmācības programmu skaits augšuplādēts Schoolmaster apmācības iespēju programmā, kura darbojas Goalkeeper programmatūras vidē); aicina PV/AP, Padomi un dalībvalstis veikt koordinētus pasākumus, lai atkal aktivizētu civilo resursu attīstīšanu, it īpaši attiecībā uz darbinieku pieņemšanu darbā, dzimumu līdzsvaru, apmācībām un izvietošanu; īpaši uzsver, ka ir svarīgi turpināt attīstīt abu ES līdz šim īstenoto civilo virsuzdevumu mērķu sasniegumus, lai risinātu šīs neatrisinātās problēmas; aicina izveidot Kopienas mehānismu civilo resursu palielināšanai, īpaši attiecībā uz apmācību un Eiropas Drošības un aizsardzības koledžas civilās daļas palielināšanu;

Drošība un aizsardzība

23.  atkārtoti uzsver, ka droši, uzticami un pieejami militārie resursi ir obligāts nosacījums autonomai KDAP un vispusīgai pieejai un ka dalībvalstīm tie ir jānodrošina; tāpat uzsver, ka šos militāros resursus var izmantot dažādiem mērķiem, ne tikai civiliem, ievērojot Savienības rīcības starptautiskā arēnā principus un ES tiesiskā regulējuma autonomiju;

24.  pauž nožēlu par aso kontrastu starp EUR 200 miljardiem, ko gadā aizsardzībai iztērē dalībvalstis, ES rīcībā esošo līdzekļu trūkumu un pārlieku ieilgušajām bruņoto spēku koncentrēšanas konferencēm saistībā ar ES militārajām operācijām laikā, kad ir neizmantoti resursi un personāls; pauž nožēlu arī par to, ka pēc vairāk nekā divpadsmit gadiem bruņoto spēku veidošanas process nav devis nekādus faktiskus uzlabojumus attiecībā uz KDAP misijām pieejamo militāro resursu lielumu un kvalitāti; uzsver vajadzību regulāri izvērtēt militāro resursu uzlabojumus; norāda, ka ir aizvien lielāka neatbilstība starp arvien lielāko pieprasījumu no ārvalstīm un resursiem, kurus Eiropas Savienībai nodrošina dalībvalstis;

25.  izsaka bažas, ka pašreizējā ekonomiskās taupības situācijā pastāv nesaskaņotu budžeta samazinājumu risks Eiropas līmenī un pastāvīgā dublēšanās varētu apdraudēt pašu KDAP, kas savukārt varētu likt dalībvalstīm saprātīgāk tērēt līdzekļus aizsardzībai, apvienojot līdzekļus un lielāku savas aizsardzības resursu, budžeta un prasību daļu, tādējādi nodrošinot lielāku drošību pilsoņiem; aicina dalībvalstis nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz saviem aizsardzības budžetiem;

26.  atgādina, ka KĀDP un KDAP ir jāveicina arī atbruņošanās un ieroču (no kājnieku un vieglajiem ieročiem (SALW) līdz kodolgalviņām un ballistiskajām raķetēm) neizplatīšana; aicina PV/AP piešķirt šai politikai prioritāti, veicinot jaunus proaktīvus pasākumus, lai risinātu problēmas saistībā ar sauszemes mīnām, kasešu munīciju, vājinātā urāna munīciju, kājnieku un vieglajiem ieročiem, masu iznīcināšanas ieročiem ‐ bioloģiskajiem, ķīmiskajiem un kodolieročiem, kā arī to piegādes veidiem; mudina PV/AP katru gadu ziņot Eiropas Parlamentam par 2010. gada KNL pārskatīšanas konferences lēmumu un tās rīcības plāna attiecībā uz atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu īstenošanu;

27.  pauž nožēlu par Savienībā plaši izplatīto aizsardzības programmu dublēšanos, piemēram, to, ka pastāv vairāk nekā 20 bruņumašīnu programmas, 6 dažādas kaujas zemūdeņu programmas, 5 “zeme-gaiss” raķešu programmas un 3 kaujas lidmašīnu programmas, un tas nozīmē, ka nav panākti apjomradīti ietaupījumi, ir izšķiesti ierobežotie ekonomiskie resursi un Eiropas aizsardzības aprīkojuma cenas ir pārspīlēti augstas, kas turklāt veicina pastāvīgu Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata sadrumstalotību, traucē visai ar drošību saistītās Eiropas rūpniecības nozares konkurētspējai un šajā sakarā tieši apdraud tehnoloģisko vadību un nodarbinātību;

28.  atkārtoti uzsver, ka visiem iepriekšminētajiem aspektiem ir vajadzīgi skaidri kopēji ilgtermiņa politikas risinājumi, pilnībā izmantojot Lisabonas līguma potenciālu, un ka kopējai aizsardzības politikai, kuras mērķis ir pakāpeniski virzīties uz kopēju aizsardzību, ir jāstiprina ES spēja reaģēt uz krīzēm un nodrošināt mieru ilgtermiņā, un pirmām kārtām jānodrošina Eiropas stratēģiskā autonomija un spējas rīkoties; pieprasa sarīkot Eiropadomes ārkārtas sanāksmi, kurā izskatītu Eiropas drošības un aizsardzības jautājumus; atkārto prasību izstrādāt Balto grāmatu par Eiropas drošību un aizsardzību, izstrādes procesā iesaistot visas attiecīgās ES ieinteresētās puses un pamatojoties uz visu dalībvalstu aizsardzības un drošības pārskatiem, kas atbilst kopējam paraugam un ļauj tieši salīdzināt pašreizējo resursu un plānošanas pieņēmumu stiprās un vājās puses;

29.  īpaši aicina dalībvalstis atbalstīt Eiropas Drošības aģentūru kā ES ekspertu aģentūru, kurai uzticēts konstatēt un attīstīt aizsardzības resursus krīžu vadības jomā, kā arī veicināt un paplašināt Eiropas sadarbību bruņošanās jomā;

30.  ņem vērā, ka Francijas un Lielbritānijas 2010. gada 2. novembra nolīgums drošības un aizsardzības sadarbības jautājumos ir uzsākts ārpus Līguma par Eiropas Savienības darbības jomas; tomēr cer, ka šie jaunākie Francijas un Lielbritānijas sadarbības centieni var kalpot par stimulu tālākam progresam Eiropas līmenī saskaņā ar Savienības institucionālo sistēmu, loģiskajām racionalizācijas, sadarbspējas un izmaksu lietderības vajadzībām; uzsver, ka šajā sakarībā EAA vajadzētu būt atbalsta nozīme; uzskata, ka Francijas un Lielbritānijas aizsardzības sadarbībai ir jākalpo par ceļvedi efektīvākai Eiropas sadarbībai aizsardzības jomā, pamatojoties uz resursu plānošanu un savstarpēju atkarību; mudina Francijas un Apvienotās Karalistes valdības atbalstīt turpmākos Eiropas daudzpusējos resursu apvienošanas un dalīšanās pasākumus;

31.  uzsver, ka Līgumā noteiktā pastāvīgā un strukturētā sadarbība paredz juridiskas garantijas un saistības un ka tā ir arī instruments, ar ko veicināt KDAP līdzekļu labāku izmantošanu ekonomisku taupības pasākumu laikā un pārvarēt vienprātības trūkumu starp dalībvalstīm; aicina Padomi un dalībvalstis nekavējoties noteikt mērķus un saturu šādai sadarbībai, iesaistot visas dalībvalstis, kurām ir gan politiskā griba, gan militārie resursi;

32.  uzskata, ka jāstiprina aizsardzības ministru loma Ārlietu padomē;

33.  atgādina, ka klauzula par savstarpējo palīdzību nozīmē juridiskas saistības īstenot efektīvu solidaritāti gadījumā, ja pret kādu no dalībvalstīm tiek vērsts ārējs uzbrukums, neapstrīdot NATO lomu Eiropas drošības struktūrā, vienlaikus ņemot vērā dažu ES dalībvalstu neitralitāti; tādēļ iesaka nopietni apsvērt to, kāda būs klauzulas par savstarpējo palīdzību reālā ietekme gadījumā, kad kādas dalībvalsts teritorija tiek pakļauta bruņotam uzbrukumam, lai novērstu neatrisinātās problēmas attiecībā uz īstenošanas noteikumiem, kuri tika izņemti no Līguma par Eiropas Savienības darbību projekta; prasa izstrādāt politiskas vadlīnijas, kas ir ļoti nozīmīgas, jo īpaši ņemot vērā to, ka nesen tika atcelts grozītais Briseles līgums (WEU);

34.  atzīst, ka KDAP attīstības procesā pēc politiskiem un institucionāliem sasniegumiem ir laiks izveidot efektīvus militāros resursus; uzsver lielo potenciālu, ko sniedz ar Lisabonas līgumu ieviestie noteikumi, kuru mērķis ir veicināt šo resursu attīstību un izveidot progresīvu ES aizsardzības politikas sistēmu, un atgādina, ka steidzami jāsāk tos efektīvi izmantot;

35.  iesaka dalībvalstīm pilnībā iesaistīties militāro resursu gatavības un ilgtspējības nodrošināšanā, liekot arvien lielāku uzsvaru uz kvalitātes aspektiem; atbalsta Ģentes neoficiālajā aizsardzības ministru sanāksmē, Vācijas un Zviedrijas dokumentā un Veimāras iniciatīvā izteiktās prasības un aicina nekavējoties sākt operatīvo fāzi saskaņā ar Padomes 2010. gada decembra secinājumiem, kad aizsardzības ministri vienojās, ka Eiropas Aizsardzības aģentūrai jāpieliek lielākas pūles, lai veicinātu militāro resursu apvienošanas un koplietošanas jomu identifikāciju, izmantojot arī padomnieku grupas atbalstu; uzsver, ka šī jaunā pieeja resursu attīstībā ir sekmīgi jāīsteno; aicina dalībvalstis ievērot 2010. gada decembra Padomes noteikto termiņu; atgādina, ka ES bruņoto spēku vadītājiem ir uzdots pārbaudīt savus resursus līdz 2011. gada maijam, ka ES Militārajam štābam ir uzdots izmantot šos datus, lai līdz 2011. gada vidum sagatavotu pārskatu, un ka ES aizsardzības ministri līdz šī gada beigām izdarīs galīgos secinājumus; aicina aģentūru noteikt šo jauno iniciatīvu par prioritāti un izveidot iespējamo jauno sadarbības projektu sarakstu (piemēram, tādās jomās kā satelītu komunikācija, medicīniskā palīdzība, jūras loģistika un kiberdrošība), lai novērstu izmaksu pārklāšanos un uzlabotu sadarbspēju;

36.  atbalsta 2011. gada janvāra Ārlietu padomes ieteikumus, kas aicina PV/AP pievērst lielāku uzmanību Veimāras iniciatīvā minētajiem tematiem, lai uzsāktu konkrētu rīcību, balstoties uz ziņojumu, ko PV/AP iesniegs Ārlietu padomē līdz 2011. gada vidum, ar mērķi sasniegt pēc iespējas konkrētākus rezultātus līdz gada beigām, tai skaitā iespēju īstenot šīs iniciatīvas arī citās ieinteresētajās dalībvalstīs;

37.  vēlreiz uzsver nepieciešamību novērst pašreizējās neatbilstības saistībā ar civilo un militāro operāciju plānošanas un veikšanas spējām, izveidojot ES pastāvīgas civilās un militārās plānošanas un veikšanas spējas vai operatīvās vadības centru, kas nodrošinātu ātrāku un rentablāku ES reakciju; norāda uz ierobežotu Вerlin plus pasākumu izmantošanu, kas līdz šim attiecās tikai uz jau esošo NATO misiju pārņemšanu, un pievērš uzmanību problēmām, kas saistītas ar valstu sistēmu, kura balstīta uz 5 valstu operatīvās vadības centru izmantošanu, kas iepriekšējas plānošanas trūkuma dēļ rada grūtības spēku izveidošanā un sarežģī civilo un militāro resursu koordinēšanu;

38.  uzskata, ka, lai gan pašreizējais operatīvais centrs ir atzīstams pirmais solis uz priekšu, tomēr tas neatbilst pastāvīga operatīvā centra prasībām un vērienīguma līmenim un tāpēc tam jākļūst par pastāvīgu centru, kas spēj pārvaldīt lielākas misijas, piešķirot tam pienācīgus personāla resursus un operatīvo infrastruktūru, un ka jānovērš ES komunikāciju un informācijas sistēmu infrastruktūras neuzticamība, ko galvenokārt izraisa pastāvīgas komandu un kontroles (C2) struktūras (un attiecīga tiesiskā regulējuma) trūkums, kas var negatīvi ietekmēt arī izpratni par situāciju; atbalsta militārā operatīvā štāba atrašanos līdzās civilajam vadības centram, lai visas militārās un civilās operācijas varētu veikt, maksimāli izmantojot iespējamās sinerģijas, un vienlaicīgi ievērojot atsevišķas civilās un militārās vadības ķēdes un atšķirīgas lēmumu pieņemšanas procedūras un finansējuma mehānismus;

39.  atzinīgi vērtē to, ka PV/AP savā atbildē uz Veimāras iniciatīvu atzina ES militārās rīcības spēju nepieciešamību; atzīst, ka PV/AP veiktajā izdevumu efektivitātes analīzē jāņem vērā arī izdevumi, kas rodas no ES operatīvās vadības centra trūkuma; apstiprina savu apņemšanos atbalstīt pētījumus par šo tēmu un jaunās struktūras finansējuma iespējamām izmaksām un mehānismiem;

40.  atzīst kaujas vienību nozīmīgumu, bet lielāka elastīguma un efektivitātes labad aicina nopietni pārskatīt to koncepciju un struktūru, jo līdz šim tās nav izmantotas; atbalsta šādas iespējas:

   apsvērt vienas vai divu kaujas vienību specializēšanos uz šauru jomu un/vai spējām, kas piemērotas zemas intensitātes konfliktiem saistībā ar jaukta veida civilajiem un militārajiem uzdevumiem;
   iekļaut operatīvās izmaksas Athena mehānismā, kura pārskatīšana paredzēta Polijas prezidentūras laikā;

41.  uzsver Līguma atsauci uz Eiropas spējām un bruņošanās politiku, kas jādefinē kopā ar EAA, un prasa ES iestādēm un struktūrām un dalībvalstīm sadarboties šajā sakarā, lai noteiktu un īstenotu šādu politiku;

42.  aicina aģentūru un Komisiju cieši sadarboties, lai stiprinātu divkārša lietojuma spējas, rastu vispusīgāko pieeju pētījumiem drošības jomā un veicinātu sinerģisku civilo un militāro resursu pārvaldību, īpaši izmantojot Pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas drošības tematu; tādēļ atzinīgi vērtē plānu par 8. pamatprogrammu, kas aptvers arī ārējo drošību; aicina Komisiju atzīt krīžu vadības civilmilitāro realitāti un apsvērt domu ar Kopienas līdzekļiem finansēt civila lietojuma pētījumus drošības un aizsardzības jomā; tomēr norāda, ka šai sadarbībai ir jānotiek civilmilitārās sadarbības robežās miera uzturēšanas, konfliktu novēršanas un starptautiskās drošības, kā arī krīzes vadības darbību stiprināšanas jomā;

43.  mudina EAA (PV/AP), kā arī Padomi laikus nākt klajā ar jaunu Padomes lēmumu par EAA izveidi, pamatojoties uz EAA jauno lomu, kā minēts Lisabonas līgumā; ņemot vērā Lisabonas līgumu un tā ietekmi uz EAA, apšauba EAA pašreizējo tiesisko pamatu, kas izstrādāts 2004. gadā; aicina Padomi informēt Eiropas Parlamentu par nepieciešamajām izmaiņām, kuras saskaņā ar EAA iekļaušanu Lisabonas līgumā jāveic Padomes vienotajā rīcībā par EAA izveidi;

44.  aicina izveidot ciešu partnerību starp Komisiju, Parlamentu, Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA) un attiecīgajām dalībvalstīm par 8. pamatprogrammas sagatavošanu attiecībā uz ieguldījumiem kopējo interešu tehnoloģiju jomās ES līmenī, ņemot vērā arī to, ka izdevumi ieguldījumiem aizsardzības nozares pētniecībā un izstrādē Eiropā šobrīd atbilst aptuveni 10 % no attiecīgajiem ieguldījumiem ASV;

45.  pieprasa ciešu sadarbību starp EAA un Kopīgā bruņojuma sadarbības organizāciju (OCCAR); pieprasa informāciju no EAA vadības (PV/AP) par rezultātiem 2009. gada aprīlī sāktajās sarunās par šīs sadarbības administratīvo struktūru;

46.  atkārtoti uzsver, ka viens no paredzētajiem autonomas un uzticamas KDAP nosacījumiem ir konkurētspējīgāka, efektīvāka un publiskajam iepirkumam atvērta Eiropas aizsardzības un drošības tirgus izveidošana ar spēcīgāku Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko pamatu (EATRP), ņemot vērā tādus aspektus kā galveno rūpniecības iespēju apzināšana, starpvalstu piegāžu drošība, plašāka un diversificēta piegādātāju bāze un lielāka sadarbība bruņojuma jomā;

47.  uzsver, ka Eiropas aizsardzības tirgum ir būtiski, lai visas dalībvalstis transponētu valsts tiesību aktos šādas direktīvas:

   (līdz 2011. gada 30. jūnijam) Direktīvu 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem Kopienā, un
   (līdz 2011. gada 31. augustam) Direktīvu 2009/81/EK par procedūrām attiecībā uz to, kā drošības un aizsardzības jomā tiek piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības;
  

aicina dalībvalstis Komisijas uzraudzībā precīzi ievērot termiņus, pieņemt nepieciešamos īstenošanas noteikumus un sagatavot attiecīgo personālu jauno noteikumu piemērošanai; aicina dalībvalstis ņemt vērā Komisijas publicētās attiecīgās metodiskās norādes;

48.  iesaka steidzami pārskatīt to, kā tiek īstenota 2008. gada 8. decembra kopējā nostāja, kas nosaka vienotus noteikumus attiecībā uz tehnoloģiju un militārā eksporta kontroli, lai nodrošinātu visu iesaistīto valsts iestāžu stingru un konsekventu atbilstību katrā dalībvalstī;

49.  mudina dalībvalstis ievērot EAA Rīcības kodeksu aizsardzības iepirkumu jomā un Rīcības kodeksu attiecībā uz kompensācijām, lai novērstu starptautiskā tirgus noteikumu pārkāpumus un samazinātu korupcijas iespējas;

50.  uzsver, ka, lai veicinātu jauno Eiropas aizsardzības un drošības tirgu, ir jāmazina noteikumu un standartu trūkums, jo tas ierobežo tirgus iespējas gan lielajiem uzņēmumiem, gan MVU un kavē sadarbspēju starp drošības sistēmām; pilnībā atbalsta EAA darbu saskaņā ar Lisabonas līgumā paredzēto jauno tiesisko pamatu; atbalsta ciešu sadarbību starp EAA un Komisiju, lai izveidotu Eiropas aizsardzības tirgu; pieprasa, lai Komisija sadarbībā ar EAA nāktu klajā ar pirmajiem iespaidiem par Eiropas rūpniecības politiku drošības un aizsardzības jomā;

51.  mudina EAA iesaistītās dalībvalstis uzskatīt dalību aģentūrā par pastāvīgu uzdevumu un piešķirt aģentūrai nepieciešamo personālu un ekonomiskos resursus; aicina palielināt izdevumus operatīvajiem projektiem un pētījumiem (kas pašlaik ir vidēji 25 % no budžeta) gadījumā, ja budžeta palielināšanas ierobežojumi diemžēl turpināsies ilgāku laikposmu;

52.  aicina EAA iesaistītās dalībvalstis atbalstīt darbības un iniciatīvas, kas jāiesniedz PV/AP kā aģentūras vadītājai, un mudina PV/AP nodrošināt tādas darba metodes, kas uzlabotu iesaistīto dalībvalstu spēju uzņemties atbildību lēmumu pieņemšanā saskaņā ar starpvaldību aģentūras būtību un Līguma noteikumiem, panākot politisku konsensu;

53.  uzskata, ka ir nepieciešams pieņemt ES regulatīvos pasākumus, tostarp izveidot vispusīgu normatīvo sistēmu, lai konstatētu, reģistrētu, licenzētu, uzraudzītu un ziņotu par privāto militāro un drošības uzņēmumu veiktajiem attiecīgo tiesību aktu pārkāpumiem gan iekšējā, gan ārējā līmenī;

54.  tāpēc aicina Komisiju un Padomi sākt atbilstošas darbības:

   attiecībā uz iekšējo līmeni izstrādāt ieteikumu, bruģējot ceļu direktīvai, kuras mērķis būtu saskaņot valstu pasākumus, kas reglamentē privāto militāro un drošības uzņēmumu pakalpojumus, tostarp pakalpojumu sniedzēju darbību un pakalpojumu iepirkumus;
   attiecībā uz ārējo līmeni izstrādāt rīcības kodeksu, bruģējot ceļu lēmumam, kas reglamentētu privāto militāro un drošības uzņēmumu pakalpojumu eksportu uz trešām valstīm tajos gadījumos, uz kuriem neattiecas iepriekšminētā direktīva;

Ārējā un iekšējā drošība

55.  uzskata, ka ES drošības iekšējie un ārējie aspekti jāuztver kā vienas un tās pašas stratēģijas savstarpēji papildinoši elementi, kā to skaidri norādījusi Eiropadome kopš sanāksmēm Tamperē (1999. gadā), Feirā (2000. gadā) un Stokholmā (2010. gadā), kad tā pieņēma Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas mērķus 2010.–2014. gada periodam; uzsver, ka tādas pamatvērtības un standarti kā cilvēktiesības, pamattiesības un brīvības, kā arī humanitārās tiesības nekādā gadījumā nav apspriežamas starptautiskā terorisma apkarošanas kontekstā un ka viens no Eiropas Parlamenta Pagaidu komitejas saistībā ar iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus, secinājumiem ir tāds, ka valstu un ES pretterorisma politikai un pasākumiem ir vajadzīga lielāka parlamentārā uzraudzība;

56.  uzskata, ka mūsdienās un jo īpaši kopš 11. septembra ir aizvien skaidrāks, ka daudzi transnacionāli draudi, piemēram, terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, organizētā noziedzība, kibernoziedzība, narkotikas un cilvēktirdzniecība, nav novēršami bez koordinētas darbības, kura ietver ārējās drošības politikas un iekšējās likumdošanas un politikas pasākumus un līdzekļus, kā jau uzsvērts pirmajā Eiropas Savienības pretterorisma rīcības plānā (2001. gads) un Eiropas Savienības pretterorisma stratēģijā (2005. gads); atgādina, ka Padomes 2008. gada Eiropas drošības stratēģijas īstenošanas ziņojumā norādīts, ka valsts nespēja rīkoties ietekmē Eiropas drošību, kā to apliecina Somālijas gadījums;

57.  atzīst, ka saistība starp iekšējās un ārējās drošības politiku ir kļuvusi aizvien skaidrāka gan dalībvalstīs, gan jo īpaši trešās valstīs, piemēram, ASV, kur 2003. gadā, apvienojot 22 federālās aģentūras, tika izveidots Iekšzemes drošības departaments (IDD), kurā pašlaik strādā vairāk nekā 200 000 darbinieku un kura gada budžets pārsniedz USD 40 miljardus; uzskata, ka nav pārsteigums, ka IDD galvenie uzdevumi daļēji sakrīt ar uzdevumiem, ko Eiropas Savienība ir saistījusi ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi (ārējo robežu aizsardzība, migrācija, cīņa pret terorismu);

58.  atzinīgi vērtē to, ka Lisabonas līguma galvenie noteikumi atspoguļo saskaņošanu iepriekšminētajā kontekstā un nepieciešamību izmantot sinerģiju starp ārējo un iekšējo drošību, tostarp:

   KDAP pilnvaru palielināšanu Petersbergas veida misijās, kuras tādējādi varētu palīdzēt cīņā pret terorismu, tostarp sniedzot atbalstu trešām valstīm terorisma apkarošanai to teritorijā; iesaka izmantot šos noteikumu plašāku interpretējumu saskaņā ar attiecīgajām ANO rezolūcijām un pilnībā ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības; tomēr atgādina, ka ar militāru reaģēšanu vien nepietiek, lai uzvarētu starptautisko terorismu, un pieprasa īstenot pastāvīgus starptautiskus centienus, lai konstatētu un risinātu pamatotās sūdzības, kas izraisa šo parādību, un vienlaikus uzlabot dialogu un izpratni starp civilizācijām;
   solidaritātes klauzula ‐ atbalsta nepieciešamību aktivizēt šo mehānismu un atzinīgi vērtē to, ka Komisija un PV/AP ir apsolījuši 2011. gadā iesniegt vispusīgu priekšlikumu, kas būtu pamats ES kolektīvajām saistībām solidaritātes klauzulu īstenot praksē;

59.  uzskata, ka 2003. gada Eiropas Drošības stratēģijā un 2001. gada Iekšējās drošības stratēģijā norādītas vairākas kopējas jomas, piemēram, terorisms, organizētā noziedzība un kiberdrošība, kas ietekmē šīs abas drošības jomas; tāpēc atbalsta ideju par nepieciešamību uzlabot iekšējās un ārējās drošības apvienošanu, ko Komisija izteikusi savā paziņojumā “ES iekšējās drošības stratēģija ‐ pieci soļi pretim drošākai Eiropai” (COM(2010)0673);

60.  uzskata, ka ārējās un iekšējās drošības mērķu savstarpējo papildināmību apliecina tas, ka:

   Politikas un drošības komiteja un COSI (Pastāvīgā komiteja operatīvai sadarbībai iekšējās drošības jautājumos, kas izveidota ar LESD), kā arī SITCEN un ar drošību saistītas aģentūras, piemēram, Eiropols, Eirojusts un Frontex, sadarbosies un iesniegs ES iestādēm kopīgu draudu novērtējumu;
   tiks izstrādāts drošības informācijas modelis, savienojot Šengenas informācijas sistēmu ar pārējiem attiecīgajiem Eiropas mēroga tīkliem, piemēram, VIS un Eurodac, izmantojot citu valstu pieredzi un labāko praksi; uzsver, ka ir jāņem vērā šīs vajadzības radītais apdraudējums privātumam un ētiskie sarežģījumi;
   ar ES un ASV Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas nolīgumu un visiem tiesību aktiem par aizdomīgu darījumu izsekojamību nesen uzlabota terorisma finansēšanas izsekošana;
   Eiropas kritisko infrastruktūru definīcijā ņemta vērā cilvēku rīcības (teroristu uzbrukumu un kiberuzbrukumu) ietekme;

61.  uzskata, ka visas iepriekšminētās iniciatīvas uzsākamas tikai ar piemērotu tiesisko pamatu un tiesību aktiem, ko var pieņemt ES parastās iekšējās kompetences ietvaros Padomē ar kvalificētu balsu vairākumu, ar Eiropas Parlamenta koplēmumu un ‐ visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ‐ tiesas kontroli, ko veic Eiropas Savienības Tiesa;

62.  uzskata, ka, ja viena un tā paša drauda dēļ jāizmanto gan ārējās, gan iekšējās drošības līdzekļi, ES būtu loģiski par prioritāti izvirzīt efektīvākos ‐ un tiesiski pamatotākos ‐ pieejamos līdzekļus, proti, tos, kas izriet no iekšējās kompetences; Parlamenta lomai jābūt izšķirošai arī attiecībā uz saistītajām specifiskajām KĀDP stratēģijām un līdzekļiem;

63.  atgādina Padomei un PV/AP, ka tiem pastāvīgi jāziņo Parlamentam par ārējo attiecību stāvokli, īpaši par attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, ar kurām notiek sarunas par starptautiskiem nolīgumiem Eiropas Savienības interesēs; atgādina Padomei, ka nolīgumi, kuri attiecas ne tikai uz KĀDP un kuri attiecas uz konfidenciālas informācijas apmaiņu ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, ir jāapspriež un jānoslēdz, informējot par to un iesaistot Parlamentu saskaņā ar LESD 218. panta 6. punktu; paturot to prātā, rezervē sev tiesības noteikt, vai Padomē sanākušo ES dalībvalstu nolīgums par aizsardzību konfidenciālai informācijai, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs, neierobežo Līgumā minēto prerogatīvu izmantošanu;

Operāciju radītā drošība

64.  atzinīgi vērtē to, ka kopš 2003. gada ES ir veikusi daudzas operācijas (24) trīs kontinentos ar dažāda veida darbībām, turklāt lielākā daļa no tām ir civilās misijas, kas vērstas uz policijas darbību, reformām drošības jomā un tiesiskuma stiprināšanu; norāda, ka no 24 līdzšinējām KDAP misijām 16 ir bijušas civilās misijas;

65.  norāda, ka šo tendenci apstiprina 13 pašreizējo misiju profils un ka neatkarīgi no klasifikācijas misijām jābūt arvien daudzfunkcionālākām, piemēram, kā ES Tiesiskuma misijai Kosovā, kas ietver vairākas funkcijas (policija, muita un tiesu sistēma), apmācību, uzraudzības un atbalsta uzdevumus un ieviešanas uzdevumus, vai arī kā jaunākajai ES mācību misijai Somālijā, kura tiek veikta Ugandā ar mērķi veikt Pagaidu federālās valdības drošības spēku militāro apmācību ‐ tie ir konkrēti piemēri, ka lielāks uzsvars militāras krīzes pārvaldībā tiek likts uz uzdevumiem, kas saistīti ar reformām drošības jomā;

66.  atzinīgi vērtē uzsākto pašreizējās civilās KDAP koncepciju pārskatīšanu; jo īpaši norāda, ka tiesiskums tiks uzskatīts par civilo misiju būtisku aspektu policijas, tiesas, civilās administrācijas, muitas, robežu uzraudzības un citās attiecīgās jomās, palīdzot plānotājiem un ekspertiem uz vietas izveidot un īstenot misijas ar spēcīgākiem un/vai aizstāšanas (izpildvaras) uzdevumiem; atzinīgi vērtē paveikto KDAP tiesiskuma misiju koncepcijas attīstīšanā, vienlaicīgi atgādinot nepieciešamību novērst nevajadzīgu dublēšanos ar iespējamām Kopienas programmām; šajā sakarā pieprasa, lai PV/AP Eiropas Parlamentam steidzami sniegtu detalizētu informāciju par privātu drošības un militāro uzņēmumu nolīgšanu KDAP un KĀDP misijām, norādot profesionālās prasības un uzņēmuma standartus, ko pieprasa līgumslēdzēji, piemērojamās normas un juridisko atbildību un pienākumus, uzraudzības mehānismus, efektivitātes novērtējumu un izmaksas;

67.  tāpat atzīst, ka Lisabonas līgumā ir paredzēts paplašināt Petersbergas veida misijas, kas faktiski jau tika darīts iepriekšējos gados pirms Līguma stāšanās spēkā, un tādējādi tiek atjaunota un izveidota spēcīgāka politiski tiesiskā sistēma atbilstoši reālajai situācijai;

68.  mudina mērķtiecīgāk izmantot uzkrāto pieredzi, lai dotu misijām jaunu stimulu (ES Mācību misija Somālijā ir vienīgā jaunā darbība pēdējos divos gados), jo misijas ir pierādījums KDAP pilnvarām un tādējādi arī Savienības kā starptautiski ietekmīga dalībnieka uzticamībai;

69.  norāda uz nepieciešamību steidzami veicināt konkrētu progresu vairākos tehniskos, juridiskos un operatīvos aspektos, bet pirmām kārtām ‐ politiski stratēģiskos aspektos; it īpaši norāda, ka visas misijas būtu jāiekļauj skaidrā politiskā stratēģijā (vidēja termiņa un ilgtermiņa), un uzsver, ka misijas neaizvieto politiku; uzskata, ka šāda saikne ir būtiska, lai nodrošinātu intervences pasākumu izdošanos un, vispārīgākā nozīmē, pārtrauktu apburto loku, kurā KDAP darbojas nevis kā KĀDP instruments, bet kā tās aizstājēja ar visām no tā izrietošajām neatbilstībām;

70.  ar bažām atzīst, ka līdz šim nav bijis saiknes ar skaidru politisko stratēģiju un ka tās joprojām trūkst lielākajā daļā gadījumu, negatīvi ietekmējot misiju efektivitāti un lietderīgumu, piemēram:

   ES Policijas misijai Afganistānā ir tikai mērķtiecīga ietekme, koncentrējoties uz augsta līmeņa amatpersonām, un tikai nesen tā tika iekļauta ES AFPAK rīcības plānā;
   ES Tiesiskuma misija Kosovā (ES vissvarīgākā civilā misija) ir saskārusies ar daudziem šķēršļiem, galvenokārt atbilstošu tiesību aktu un darbinieku trūkuma dēļ; tomēr tai ir svarīga loma tiesiskuma jomā un tā joprojām nodrošina stabilitāti reģionā;
   ES robežpalīdzības misija Rafas robežšķērsošanas punktā un ES Policijas misija palestīniešu teritorijās, kas ir plaši atzīta un pieņemta kā galvenais starptautiskais eksperts sarunās par politikas veidošanas problēmām palestīniešu teritorijās, nav spējušas būtiski ietekmēt konflikta risināšanu, jo trūkst skaidras politiskās un diplomātiskās stratēģijas, kas būtu jāizveido, veicot jaunu misiju palestīniešu teritorijās;
   ЕUFOR Althea Bosnijā un Hercegovinā (uzsākta 2004. gadā, izmantojot Berlin plus noteikumus) varētu būt sasniegusi savus galvenos mērķus, tādēļ ir jāveic politiskais vērtējums, lai noteiktu, vai šo misiju būtu jāuzskata par pabeigtu un jāatsauc nozīmīgie finanšu resursi un cilvēkresursi (vairāk nekā 1400 personas);
   ES ir veiksmīgi vadījusi starptautiskos centienus pirātisma apkarošanā ar EUNAVFOR Somalia (operācija Atalanta), bet ir steidzami jārisina pirātu tiesāšanas problēma, it īpaši ņemot vērā ANO Drošības padomē nesen iesniegto Lang ziņojumu; operācijai Atalanta trūkst skaidras reģionālās stratēģijas īstenošanas ar mērķi atrisināt galvenos pirātisma cēloņus un efektīvi novērst pastāvīgo nestabilitāti Āfrikas raga reģionā; steidzami ir jāveic pasākumi, kas pastiprina reģionālās jūrniecības uzraudzības spējas;
   EUTM var izrādīties neproduktīva, jo var palielināt Somālijas bandu iespējamo rekrūšu militārās spējas;
   EUPOL RD Congo un EUSEC RD Congo darbojas Kongo Demokrātiskajā Republikā attiecīgi kopš 2007. un 2005. gada, bet tām ir bijusi (ja ir bijusi) tikai ierobežota pozitīva ietekme uz mērķgrupām; iesaka vairāk pievērsties seksuālās vardarbības problēmai, lai palielinātu abu misiju efektivitāti;

71.  atzinīgi vērtē Padomes lēmumu veikt operāciju EUFOR Libya, lai atbalstītu humānās palīdzības operācijas, kā to pieprasīja ANO OCHA; aicina Padomi nekavējoties nodrošināt humāno palīdzību Misrātai un citām apdzīvotām vietām, it īpaši ar kuģu palīdzību; pauž dziļas bažas par pieaugošo upuru skaitu Lībijas konfliktā un ziņojumiem par to, ka Kadafi režīms pret civiliedzīvotājiem izmantojis kasešu munīciju un citu ieročus; pauž dziļu nožēlu, ka EUFOR pilnvaras aprobežojas ar humānajiem aspektiem, lai gan tā bija acīmredzama iespēja ES uzņemties vadošo lomu kuģošanas uzraudzības jomā (embargo ieviešana un atbalsts Frontex), humānās palīdzības sniegšanā un Lībijas civiliedzīvotāju aizsardzībā; šajā sakarā atgādina 2011. gada 10. marta rezolūciju, kurā PV/AP aicināta izpētīt iespēju īstenot embargo, izmantojot KDAP gaisa un jūras spēku aktīvus; pauž nožēlu par dažu dalībvalstu lēmumu uzlikt veto EUFOR Libya plašākam mandātam, vienlaikus veicot šādas operācijas patstāvīgi; pieprasa sākt iespējamas KDAP vidēja termiņa līdz ilgtermiņa operācijas plānošanu Lībijā drošības sektora reformu, iestāžu veidošanas un robežu pārvaldības jomās;

72.  pieprasa veikt labāku koordināciju uz vietas, kurā izšķiroša loma ir delegāciju vadītājiem (šobrīd EĀDD, nevis vairs Komisijas amatpersonas) un ES speciālajiem pārstāvjiem; uzskata, ka šī koordinācija jāveic vairākos līmeņos, jo īpaši:

   starp dažādām misijām vienā reģionā, lai novērstu iepriekš pieļautās neatbilstības un spēku dublēšanos, piemēram, Bosnijā un Hercegovinā bija atšķirības starp operācijas EUFOR Althea un ES Policijas misijas pilnvarām cīņā pret organizēto noziedzību;
   starp KDAP misijām un citiem ES dalībniekiem un instrumentiem, galvenokārt Palestīnā un Āfrikas misijās;
   starp attīstības sadarbības projektiem un KDAP misijām KĀDP ietvaros;
   starp ES un citiem starptautiskiem dalībniekiem, kas darbojas vienā teritorijā, lai tādējādi uzlabotu sadarbības kvalitāti stratēģiskā līmenī (piemēram, Afganistānas drošības spēku apmācībās, ko veic ES, ASV un NATO) un operatīvā līmenī (īpaši attiecībā uz nolīgumiem, ar kuriem reglamentē rīcības brīvību uz vietas un ļauj apmainīties ar konfidenciālu informāciju un tādu informāciju, kas attiecas uz NATO spēku Eiropas personāla aizsardzību);

73.  iesaka pārskatīt operācijas Athena mehānismu, lai racionalizētu un palielinātu kopējo izmaksu proporciju (saskaņā ar pašreizējām aplēsēm ‐ ap 10 %) un līdzsvarotāk sadalītu militāro operāciju slogu, atvieglojot papildu ekonomisko atbildību misijas dalībniekiem, kuri jau uzņemas lielu atbildību attiecībā uz risku un izmaksām;

74.  atzinīgi vērtē Madrides nolīguma ietvaros sasniegtos rezultātus attiecībā uz EĀDD izveidošanu, kā rezultātā ir izstrādātas konkrētas budžeta līnijas galvenajām KDAP misijām (ES Tiesiskuma misijā Kosovā, ES Policijas misijā Afganistānā, ES Novērošanas misijā Gruzijā), lai uzlabotu izdevumu pārredzamību un Parlamenta kontroli pār tiem; uzsver vajadzību katrai KDAP misijai piešķirt atsevišķu budžeta pozīciju; apstiprina vēlmi sadarboties ar jauno pastāvīgo Politiskās un drošības komitejas priekšsēdētāju, lai uzlabotu un izveidotu efektīvāku apvienoto apspriešanās sanāksmi par KĀDP saskaņā ar Madridē pieņemto AP deklarāciju par politisko pārskatatbildību; dara zināmu savu ieinteresētību mācīties no ASV Kongresa un citu valstu parlamentiem par drošības un aizsardzības politikas pārbaužu veikšanas procedūrām un metodēm;

75.  aicina izveidot Lisabonas līgumā paredzēto sākuma fondu militāro operāciju sagatavošanas darbībām, lai paātrinātu līdzekļu izmantošanu saistībā ar Athena mehānisma pārskatīšanas priekšlikumu;

76.  iesaka veikt pasākumus, lai novērstu grūtības piesaistīt profesionāļus civilajās misijās (piemēram, kā tas bija ES Tiesiskuma misijā Kosovā un ES Policijas misijā Afganistānā), kas ir visbiežāk izmantotais intervences pasākuma veids, un paredzēt līdzekļus ātrai izvietošanai un ilgtspējībai;

77.  iesaka dzimumu līdztiesības virzienu saskaņot ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1325 un, lai palielinātu civilo un militāro misiju efektivitāti, atbilstoši iesaistīt sieviešu personālu visos krīzes pārvaldības līmeņos; uzsver vajadzību iesaistīt sievietes augstākajos lēmumu pieņemšanas amatos, regulāri apspriesties ar pilsonisko sabiedrību, tostarp sieviešu organizācijām, un pastiprināt misijās iespējas risināt dzimumu līdztiesības problēmas; pieprasa izveidot attiecīgas sūdzību procedūras sabiedrībai KDAP misiju kontekstā, kas īpaši palīdzētu ziņot par seksuālu un uz dzimumu balstītu vardarbību; aicina PV/AP KDAP misiju sešu mēnešu novērtējumā iekļaut sīki izstrādātu ziņojumu par sievietēm, mieru un drošību; uzsver, ka ir svarīgi, lai ES ieceltu KDAP misiju policijas amatos un militārpersonu sastāvā vairāk sieviešu, un šajā sakarā par piemēru uzskata ANO miera uzturēšanas spēku Libērijā sieviešu policijas virsnieku kontingentu;

78.  aicina PV/AP veikt atbilstošus pasākumus, lai uzlabotu Eiropas resursu un spēju izmantošanu civilās misijās, ar bažām norādot uz augstām drošības pasākumu izmaksām ES misijā tiesiskuma sekmēšanai Irākā un ES Policijas misijā Afganistānā, ko uzticēts veikt privātiem drošības uzņēmumiem;

79.  atbalsta nepieciešamību iestāžu līmenī izveidot stingrākas procedūras, lai regulāri un atbilstīgi kopējiem kritērijiem uz vietas novērtētu misiju reālo darbību; uzskata, ka tas ļautu novērtēt pieredzes izmantošanu no politiski stratēģiskā, tehniskā, tiesiskā un operatīvā viedokļa un ilgtermiņā izveidot pamatu, lai uzlabotu esošās darbības, un kritērijus, ko piemērot ārkārtas krīzes gadījumos, labāk līdzsvarojot stratēģiskās intereses un pieejamos resursus;

Partnerattiecību drošība

80.  apstiprina, ka daudzpolu starptautiskās sistēmas attīstības tendence un stratēģisko partnerattiecību izveide jāīsteno, aktīvi uzņemoties atbalstīt multilaterālismu kā raksturīgāko tendenci, ņemot vērā vispārējo tiesiskuma ievērošanu, ES īpašo raksturu un globalizācijas procesam raksturīgo pieaugošo savstarpējo atkarību;

81.  atkārtoti uzsver, ka ES pilnībā ievēro ANO Statūtu noteikumus un principus, un atzīst, ka par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu pasaulē galvenokārt ir atbildīga ANO Drošības padome;

82.  norāda, ka Lisabonas līgums paredz, ka ES jāatbalsta multilaterāli risinājumi, it īpaši ANO ietvaros, un ES starptautiskās darbībās jābalsta uz ANO Statūtu principiem, starptautiskajām tiesībām un ES principiem un vērtībām;

83.  atzīst, ka ar Lisabonas līgumu tiesiskā ziņā pārvarēts iepriekšējais dalījums starp Savienības un Kopienas politikām, nosakot, ka Savienība ir unikāls tiesību subjekts, un nostiprinot ES tiesiskās kārtības autonomiju starptautisko tiesību aspektā, pat ja ir apdraudēta starptautiskā drošība, kā jau Eiropas Savienības Tiesa noteica Kadi lietā (saskaņā ar kuru “starptautiskās tiesības var iespiesties ES tiesību sistēmā tikai atbilstoši nosacījumiem, kurus izvirza Kopienas konstitucionālie principi”);

84.  aicina ANO Drošības padomē esošās ES dalībvalstis aizsargāt ES kopējās nostājas un intereses un veicināt ANO reformu, kuras rezultātā ES iegūtu pastāvīgu vietu ANO Drošības padomē;

85.  uzsver vajadzību stiprināt ES un ANO sadarbību krīžu pārvaldības jomā, jo īpaši krīzes agrīnā posmā un atjaunošanas procesos pēc konfliktiem, ciešā saistībā ar nesen nodibinātā EĀDD attiecīgajām struktūrām;

86.  aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai racionalizētu ES efektīvo dalību ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmēs;

87.  atzīst, ka NATO saglabā galveno lomu tās dalībvalstu kopējā aizsardzībā un attiecas arī uz valstīm, kas nav tās dalībvalstis; atgādina par nepieciešamību pēc konstruktīvas sadarbības starp ES un NATO, it īpaši tajās operāciju zonās, kur abas organizācijas vienlaikus izvērš aktīvu darbību; ar nepacietību gaida augstās pārstāves priekšlikumus saistībā ar 2010. gada septembra Eiropadomes secinājumiem attiecībā uz ES un NATO sadarbību krīžu vadības jomā;

88.  atzinīgi vērtē vienošanos NATO jaunajā stratēģiskajā koncepcijā turpināt ES un NATO stratēģiskās partnerības nostiprināšanu; atkārtoti apstiprina, ka vairums jaunajā stratēģiskajā koncepcijā noteikto apdraudējumu attiecas arī uz ES, kā arī to, cik svarīgi ir uzlabot ES un NATO sadarbību krīžu pārvaldībā, izmantojot savstarpēju atbalstu un ievērojot lēmumu pieņemšanas autonomiju; vērš uzmanību uz nepieciešamību izvairīties no liekas centienu un resursu dublēšanas un aicina ES un NATO ar atbilstīgiem līdzekļiem padziļināt sadarbību saistībā ar vispusīgu pieeju krīzēm, kurās abas organizācijas iesaistās attiecīgajā teritorijā; mudina NATO stingri ierobežot civilo spēju attīstību, lai izvairītos no dublēšanās;

89.  uzsver Āfrikas kontinenta nozīmīgo lomu ES drošībā, miera uzturēšanā un konfliktu novēršanā; atbalsta ciešu ES un Āfrikas Savienības (ĀS) sadarbību Miera un drošības partnerības ietvaros saistībā ar Āfrikas un ES apvienoto stratēģiju; mudina vairāk iesaistīt Āfrikas Savienību un noteikt tai lielāku atbildību, galvenokārt attiecībā uz krīžu pārvaldību, un vēlreiz apstiprina, ka Komisijai un dalībvalstīm jāapņemas veikt konkrētus pasākumus cīņā pret kājnieku ieroču un vieglo ieroču tirdzniecību un izplatīšanu; atbalsta Tripoles deklarācijā minēto uzdevumu izveidot pilnībā funkcionējošu Āfrikas miera un drošības sistēmu;

90.  īpaši iesaka attīstīt Āfrikas agrās brīdināšanas un konfliktu novēršanas spējas, stiprināt padomdevēju grupas starpniecības spējas un izskatīt iespēju īstenot Prodi ziņojuma ieteikumus attiecībā uz Āfrikas miera uzturēšanas operāciju finansējumu; mudina attīstīt sadarbības attiecības un stiprināt Āfrikas subreģionālo organizāciju iespējas;

91.  atgādina, ka līdztekus partnerībām ar citām starptautiskajām organizācijām, piemēram, ANO, NATO un ĀS, ir jāuzlabo sadarbība ar atsevišķām trešām valstīm KDAP kontekstā; norāda, ka pieredze liecina, ka trešās valstis var sniegt nozīmīgus līdzekļus, cilvēkresursus un zināšanas KDAP misijām ‐ kā, piemēram, EUFOR Chad/CAR kontekstā, kad Krievija nodrošināja ļoti nepieciešamos helikopterus, un EUFOR Althea kontekstā, kad tādas valstis kā Turcija un Maroka nodrošināja ievērojamu daudzumu karavīru; turklāt uzskata, ka trešo valstu iesaistīšana var uzlabot KDAP operāciju leģitimitāti un palīdzēt izveidot plašāku drošības dialogu ar svarīgiem partneriem, vienlaikus īstenojot apņemšanos veicināt cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu;

92.  uzskata, ka šādā dialogā jāizskata attiecīgo draudu novērtējums, jāietver (attiecīgos gadījumos) trešo valstu dalība ES operācijās un apmācībās un jāveicina ciešāka iesaistīšanās visos aspektos; uzskata, ka, lai veicinātu sadarbību ar trešām valstīm un izvairītos no kavēšanās, ko var izraisīt katra konkrētā ieguldījuma apspriešana, ir jānovērš procedurāli šķēršļi; uzskata, ka šajā nolūkā ar dažām trešām valstīm varētu noslēgt pamatnolīgumus un noteikt standarta procedūras, lai veicinātu šo valstu ieguldījumu;

93.  uzsver, cik svarīga KDAP jomā ir sadarbība ar ES kaimiņvalstīm, kurai jābūt reģionāli līdzsvarotai un jāsniedz plašs iespēju klāsts, kas rosinātu drošības sektora reformas partnervalstīs, un tas ne tikai palīdzētu palielināt civilās un militārās spējas, lai ļautu ES austrumu un dienvidu partneriem piedalīties KDAP misijās, bet arī piešķirtu tai lielāku atbalstu reģionālās drošības nodrošināšanā;

o
o   o

94.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, NATO Parlamentārajai asamblejai, ANO ģenerālsekretāram un NATO ģenerālsekretāram.

(1) OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0419.
(3) OV C 349E, 22.12.2010., 63. lpp.


ES kā globāla spēka nozīme daudzpusējās organizācijās
PDF 418kWORD 111k
Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija rezolūcija par ES kā globāla spēka nozīmi daudzpusējās organizācijās (2010/2298(INI))
P7_TA(2011)0229A7-0181/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu “Par jaunu pārvaldību starptautiskajās organizācijās”(1),

–  ņemot vērā Savienības un dalībvalstu lojālas sadarbības principu, kas minēts Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 21. panta 1. punktu un 2. punkta h) apakšpunktu, kuros Savienība aicināta veicināt kopīgu problēmu risināšanu daudzpusējās struktūrās, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā, un sasniegt augstu sadarbības līmeni, lai sekmētu starptautisku sistēmu, kuras pamatā būtu ciešāka daudzpusēja sadarbība un laba pasaules līmeņa vadība,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju par Eiropas Savienības līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijas darbā2, kas pieņemta 2011. gada 3. maijā(2),

–  ņemot vērā ES prioritātes ANO Ģenerālās asamblejas 65. sesijā, ko Padome pieņēma 2010. gada 25. maijā(3),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada septembrī noteiktos iekšējos pasākumus, lai uzlabotu Eiropas Savienības ārpolitiku, izmantojot integrētāku pieeju(4),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemto Eiropas drošības stratēģiju “Droša Eiropa labākā pasaulē” un Padomes 2008. gada 12. decembra ziņojumu “Sniegt drošību mainīgā pasaulē” par šīs stratēģijas īstenošanu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Eiropas Savienība un ANO ‐ daudzpusējas sadarbības izvēle” (COM(2003)0526),

–  ņemot vērā 2010. gada 11. novembra rezolūciju par EDSO pilnveidošanu ‐ ES loma(5),

–  ņemot vērā 2010. gada 20. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Savienības ekonomikas pārvaldības un stabilitātes sistēmas uzlabošanu, it īpaši euro zonā(6),

–  ņemot vērā 2010. gada 19. maija rezolūciju par institucionālajiem aspektiem saistībā ar Eiropas Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai(7),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. marta ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 65. sesiju(8),

–  ņemot vērā 2009. gada 19. februāra rezolūciju par NATO lomu ES drošības sistēmā(9),

–  ņemot vērā 2006. gada 14. marta rezolūciju par Starptautiskā Valūtas fonda stratēģijas pārskatīšanu(10),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A7–0181/2011),

A.  tā kā globalizācijas procesi rada gan plašas iespējas, gan problēmas un draudus pasaules līmeņa vadībai, vienlaikus atklājot sociālās sistēmas nepilnības un trūkumus, tostarp finanšu tirgos, energoapgādes drošības, nabadzības izskaušanas, klimata pārmaiņu politikas un cilvēktiesību pārkāpumu jomā; tā kā, lai risinātu globālus problēmas un draudus, nepieciešama pasaules mēroga sadarbība un kopēja rīcība, kā arī efektīvas institūcijas un saistoši noteikumi; tā kā ‐ lai starptautiskās organizācijas būtu leģitīmas un efektīvas, tām jāņem vērā visu globalizētās pasaules valstu likumīgās intereses;

B.  tā kā 2003. gada Eiropas drošības stratēģijā norādīts, ka ES apņemšanās nodrošināt efektīvu daudzpusēju sadarbību ir Eiropas ārējās darbības pamatprincips; tā kā Eiropas Savienībai, pamatojoties uz tās iekšpolitisko pieredzi valstu un institūciju sadarbības, uz noteikumiem pamatotas kārtības un dažāda mēroga daudzpusējas sadarbības jomā, ir īpašs pasaules mēroga pienākums, kurš ir jāturpina pildīt; tā kā ES ir spēkā vērtības ‐ piemēram, cilvēktiesību ievērošana, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, brālība un tiesiskums ‐ un politikas instrumenti, tostarp atsevišķas juridiskās personas statuss, kas nepieciešami daudzpusējo struktūru stiprināšanai;

C.  tā kā pievienotā vērtība no ES dalības daudzpusējās organizācijās ir jomās, kurās tai ir ekskluzīvas vai dalītas kompetences: ekonomika un tirdzniecība, vides politika, attīstības atbalsts un drošības un aizsardzības politika; tā kā ES var sniegt pievienoto vērtību arī tajās daudzpusējās organizācijās vai augstākā līmeņa sanāksmēs, kurās nav pārstāvētas visas ES dalībvalstis;

D.  tā kā Lisabonas līgums, ieviešot Savienības juridiskās personas statusu, uzlabo ES iespējas pievienoties dažādām starptautiskām organizācijām, piešķir Savienībai plašākas pilnvaras ārējo darbību jomā un nodrošina iespēju ES pasaulē paust skaidrāku un stingrāku viedokli, proti, izveidojot amatu ‐ Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un iestādi ‐ Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), kā arī mudina Savienību īstenot visa veida savstarpēji izdevīgu sadarbību ar attiecīgām starptautiskām un reģionālām organizācijām un valstu grupām un tā kā šis Līgums sniedz Savienībai iespēju organizēties tā, lai kļūtu par ietekmīgu pasaules līmeņa dalībnieci;

E.  tā kā saskaņā ar LES 21. panta 2. punkta h) apakšpunktu Savienība sekmē starptautisku sistēmu, kuras pamatā ir ciešāka daudzpusēja sadarbība un laba pasaules līmeņa vadība, un tā kā atbilstīgi LES 32. pantam ES dalībvalstis, saskaņojot savas darbības, nodrošina to, ka Savienība spēj aizstāvēt savas intereses un vērtības starptautiskā mērogā; uzsver ‐ lai īstenotu ES apņemšanos kļūt par globālu spēku, tai ir jāspēj un jāgrib ierosināt būtiskas daudzpusēju organizāciju un struktūru reformas;

F.  tā kā ar Lisabonas līgumu ES ārējās pārstāvības jomā tika izveidotas jaunas pastāvīgas struktūras, paredzot, ka jaunie ES pārstāvji pārņem pienākumus, kurus iepriekš veica ES rotējošā prezidentūra, un tā kā EĀDD izveide sniedz iespēju īstenot efektīvu daudzpusēju diplomātiju;

G.  tā kā ES un tās dalībvalstu pārstāvība daudzpusējās organizācijās, neoficiālās augstākā līmeņa sanāksmēs un starptautiskā vidē ir sadrumstalota, bieži vien neefektīva un joprojām būtiski atšķiras; tā kā Savienības ārējā pārstāvība ir attīstījusies drīzāk izkliedēti un nesaskaņoti, nevis īpaši plānotā veidā; tā kā stipri sadrumstalota ārējā pārstāvība visdrīzāk traucēs ES paust savu nostāju un īstenot apņemšanos par efektīvu daudzpusēju sadarbību un pasaules līmeņa pārvaldību un tā kā ES nepietiekamās kompetences un neefektīvi koordinācijas mehānismi, iespējams, neļaus tai paust vienotu viedokli starptautiskā līmenī, tādējādi mazinot tās izlēmību un autoritāti; tā kā, lai veicinātu Lisabonas līguma pilna potenciāla izmantošanu starptautiskā mērogā, ir vajadzīga stingra politiskā griba un elastīgums no dalībvalstu puses jautājumos par to pārstāvību un tā kā ES statuss starptautiskās organizācijās bieži vien atpaliek no ES kompetenču attīstības;

H.  tā kā ES ārējā pārstāvība daudzpusējās organizācijās izpaužas dažādi ‐ ir struktūras, kurās visas dalībvalstis ir pilntiesīgi locekļi un ES ir novērotājas statuss (piemēram, Starptautiskā Monetārās un finanšu komiteja, Attīstības komiteja, Eiropas Padome), struktūras, kurās gan visas dalībvalstis, gan ES ir pilntiesīgi locekļi (piemēram, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, PTO) vai pilntiesīgi dalībnieki (piemēram, G-8/G-20), un ir struktūras, kurās dažas ES dalībvalstis ir pilntiesīgi locekļi un ES nav nekāda statusa (ANO Drošības padome, dažas starptautiskās finanšu iestādes); tā kā sarežģītākās situācijas rodas gadījumos, kuros ES un dalībvalstīm ir dalīta kompetence vai kuros saduras ekskluzīvās un dalītās kompetences jomas;

I.  tā kā globālā finanšu krīze ir paātrinājusi relatīvās ekonomiskās ietekmes pāreju no attīstītajām valstīm uz jaunās tirgus ekonomikas valstīm un tā kā, ņemot vērā šo faktu, ES pasaulē varēs paust stingru un efektīvu viedokli, ja šis viedoklis ir vienots;

J.  tā kā ES dalībvalstis par prioritāti ir noteikušas pasākumus ANO reformēšanai un stiprināšanai, lai nodrošinātu līdzsvarotāku ģeogrāfisko pārstāvību, Drošības padomē atainotu mūsdienu mainīgo ģeopolitisko situāciju un lai ANO padarītu spējīgu pildīt savus pienākumus un efektīvi rīkoties, rodot risinājumus globālām problēmām un reaģējot uz lielākajiem draudiem; tā kā ES nodrošina vairāk nekā trešdaļu no ANO pamatbudžeta, vairāk nekā divas piektdaļas no ANO miera uzturēšanas operāciju budžeta un apmēram pusi no visiem ieguldījumiem ANO fondos un programmās un tā kā tās politiskajai ietekmei ir jābūt saskaņā ar tās finansiālo ieguldījumu;

K.  tā kā tādus institucionālos mehānismus kā ES dalībvalstu ciešāka un efektīvāka koordinācija var uzskatīt par veidu, kā sasniegt mērķi par ES un dalībvalstu vienotu ārējo pārstāvību un tā kā šādā nolūkā to var veicināt apspriedes starp dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu KĀDP/KDAP jomās;

L.  tā kā pēc Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas 2010. gada balsstiesību un kvotu reformas palielinājās jauno tirgus ekonomikas valstu un jaunattīstības valstu balsstiesības un pārstāvība starptautiskajās finanšu iestādēs, ko sekmēja Eiropas ieguldītais; tā kā ES loma ‐ neatkarīgi no tās iemaksu apjoma šo iestāžu kapitālā ‐ precīzi neatspoguļo tās ietekmi pasaules ekonomikā un tirdzniecībā un tā kā pašreizējā ārējo pārstāvniecību sistēma rada augstas darījumu un koordinācijas izmaksas;

M.  tā kā, īstenojot ES un NATO kopīgo mērķi par “stratēģiskas partnerības” izveidi, būtu jānodrošina efektīva sinerģija un maksimāli jāizmanto abu organizāciju vērtības un jānodrošina efektīva sadarbība; tā kā ES un NATO būtu jānodrošina efektīva krīžu vadība, lai atrastu labāko krīzes pārvarēšanas risinājumu, rīkojoties patiesi koordinēti un maksimāli izmantojot abu organizāciju pieredzi un resursus atbilstīgi NATO 1999. gadā Vašingtonas augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtajiem secinājumiem, 2002. gadā Nicā notikušajai Eiropadomes sanāksmei, ES un NATO 2002. gada 16. decembra kopīgajai deklarācijai, un ņemot vērā NATO 2010. gada Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmes iznākumu;

N.  tā kā starptautiskajai augstākā līmeņa sanāksmju diplomātijai būtu jāstiprina tās potenciāls, lai stimulētu plašāku daudzpusēju sadarbību ar mērķi pasaulē veicināt drošību, sasniedzot Tūkstošgades attīstības mērķus un paaugstinot cilvēku drošības līmeni;

O.  tā kā notiekošās dramatiskās demogrāfiskās izmaiņas ES un ārpus tās ietekmēs daudzpusēju sadarbību, jo jaunā situācija prasīs attiecīgi pielāgot noteikumus par dalību, vietām un balsstiesībām daudzpusējās organizācijās; tā kā attiecīgi, lai nodrošinātu līdzsvarotāku pārstāvību, kura neizbēgami lielā mērā ietekmēs ES dalībvalstis, ES, pilnībā izmantojot diplomātiskos instrumentus, būtu jāprasa, lai jaunās tirgus ekonomikas valstis apņemtos jaunajā daudzpusējā sistēmā rīkoties konstruktīvi un pārredzami, jo īpaši ilgtspējīgas attīstības, nabadzības izskaušanas, terorisma apkarošanas un starptautiskās organizētās noziedzības un klimata pārmaiņu jomā; tā kā ES, piedaloties jaunās globālās pārvaldības struktūrās un jaunu noteikumu un principu apspriešanā, būs jāpanāk kompromiss ar tām valstīm un jaunajiem dalībniekiem, kuri vēlas tikt uzklausīti starptautiskā mērogā;

P.  tā kā visu ES ārējo darbību pamatā vajadzētu būt demokrātijas un cilvēktiesību, jo īpaši sieviešu un bērnu tiesību, un vārda brīvības, tiesiskuma, drošības stiprināšanas, demokrātiskas stabilitātes, labklājības un taisnīga ienākumu, labklājības un izredžu sadalījuma sabiedrībā veicināšanai; tā kā ar ES ārējām darbībām būtu noteikti jāstiprina starptautiskā kriminālās tiesvedības sistēma, jāsekmē pārskatatbildība un jādara gals nesodāmībai, kā arī jāveicina Starptautiskās Krimināltiesas kā vienīgās pastāvīgās un neatkarīgās tiesu iestādes svarīgais darbs,

Pastiprināt ES lomu daudzpusējā sistēmā

1.  norāda, ka ES konsensa panākšanas un saskaņotas darbības īstenošanas mehānismi padara to par labu modeli uz noteikumiem balstītai starptautiskai kārtībai, un tādēļ uzsver, ka ES ir jāsadarbojas ar vadošajiem reģionālajiem spēkiem un aktīvi jāpiedalās tādas starptautiskās vides veidošanā un uzlabošanā, kas palīdz ES veicināt savas vērtības un intereses, kā to prasa Līgums; jo īpaši attiecībā uz jomām, kur tai ir ekskluzīva vai dalīta kompetence, uzskata ‐ ja ES vēlas kļūt par globālu spēku un nostiprināt savas pozīcijas, ir ļoti svarīgi, lai tā uzlabotu iekšējo koordināciju, kas nepieciešama vienota viedokļa paušanai, lai tā spētu veidot daudzpusēju sadarbību un vadīt kolektīvu darbību ar mērķi risināt starptautiskas problēmas, proti, kas izriet no pienākuma aizsargāt cilvēku drošību un nepieciešamības vairot to, lai panāktu pasaules mēroga drošību;

2.  uzsver, ka pasaulē ir strauji palielinājies politisko un humanitāro krīžu skaits, tādēļ ir jāīsteno kvalitatīvāka un preventīvāka ES daudzpusējā darbība; tādēļ akcentē, ka ES ir jāizmanto brīdis un labāk jāizmanto ārpolitikas instrumenti, lai nodrošinātu tās ietekmes labāku izmantošanu daudzpusējās organizācijās, un efektīvāk jāvada pašreizējo un turpmāko starptautisko krīžu pārvarēšana;

3.  uzskata, ka daudzpusējās politikas izstrādē ir vairāk jāiesaista nevalstiskie dalībnieki un jaunajās starptautisko organizāciju pārvaldības struktūrās ir jāveicina un jāsekmē plašāka apspriešanās ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem; atzīst, ka to pieredze, resursi un ietekme ir ļoti svarīgi, lai uzlabotu daudzpusējās sadarbības leģitimitāti un efektivitāti; atgādina, ka krīzes situāciju risināšanā ir jāizmanto augšupēja pieeja;

4.  uzsver, ka Savienībai ‐ pastiprinot sadarbību, uzlabojot iestādes un iesaistot visas ieinteresētās personas ‐ ir jāieņem aktīva un vadoša loma globālās pārvaldības reformēšanā, lai starptautiskās iestādes un organizācijas padarītu leģitīmākas, efektīvākas un vērstas uz kopīgu atbildību, vienlaikus šajā procesā nostiprinot savu pozīciju, virzoties uz savu mērķu un prioritāšu sasniegšanu un aizstāvot savus principus, vērtības un intereses; uzstāj, ka PV/AP un Komisijai, cieši sadarbojoties ar Eiropas Parlamentu, ir periodiski jāizvērtē to ieguldījums globālās vadības reformā un tas, kā šīs reformas var palīdzēt ES sev izveidot un panākt nozīmīgāku lomu;

5.  uzskata, ka ES dalībvalstīm ir vairāk jāņem vērā, ka ES sniedz pievienoto vērtību to mērķu sasniegšanā, kurus tās nevarētu sasniegt neatkarīgi, un jāpaļaujas uz to un ka vienota ES viedokļa paušana ne tikai palielina iespējas panākt labvēlīgu iznākumu, bet arī vairo ES leģitimitāti un uzticēšanos tai kā svarīgam starptautiskam spēkam mainīgā pasaulē;

6.  uzsver, ka ārējā pārstāvībā ir jāpiemēro stratēģiska pieeja un vienots pamats, izstrādājot īpaši izstrādātu ES stratēģiju attiecībā uz katru daudzpusējo organizāciju, lai palielinātu ES lomu un nostiprinātu tās stāvokli; prasa Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/augstajai pārstāvei un Komisijai izstrādāt Balto grāmatu par ES lomu daudzpusējās organizācijās, ierosinot vispusīgu un stratēģisku pieeju attiecībā uz tuvāko un vidēji tuvo nākotni līdz 2020. gadam;

7.  atgādina, ka PV/AP pienākums ir pārstāvēt Eiropas Savienības diplomātiju un paust tās viedokli un ka šī iemesla dēļ ir jānostiprina viņas statuss ir daudzpusējās organizācijās;

8.  aicina ES un tās dalībvalstis sistemātiski un stratēģiski pārskatīt pašreizējos noteikumus attiecībā uz Savienības lomu un tās iestāžu pārstāvību daudzpusējās organizācijās un rast veidus, kā pakāpeniski palielināt ES ārējo pārstāvību atbilstīgi tās kompetencēm un Lisabonas līguma sniegtajiem institucionālajiem jauninājumiem, panākot jaunu institucionālo līdzsvaru starp ES iestādēm un dalībvalstīm; turklāt mudina ES un dalībvalstis apzināt struktūras, kuru pašreizējie noteikumi ir novecojuši, nepareizi vai neefektīvi un ir jāpārskata un jāmaina; tādēļ uzsver, ka institucionālās loģikas labad ir jāpanāk lielāka saskaņotība attiecībā uz ES dažādo statusu daudzpusējās organizācijās un nolīgumu struktūrās, un aicina Padomi izstrādāt skaidru sistēmu šajā jomā;

9.  uzskata, ka pašreizējā fiskālās taupības un budžeta ierobežošanas režīmā Eiropas sadarbība nav izvēles iespēja, bet gan nepieciešamība; atzinīgi vērtē plaša mēroga taupības pasākumus, kas paredz uzlabot, racionalizēt un koncentrēt dalībvalstu kopīgo diplomātiju EĀDD, Komisijā un ES delegācijās, lai likvidētu nevajadzīgi sarežģītas procedūras un dārgi izmaksājošu dubultu pārstāvību daudzos starptautiskos forumos; šajā sakarībā uzskata, ka ir ļoti svarīgi šajā pasākumā gūt citu daudzpusējo organizāciju biedru atbalstu, kam ir rūpīgi jāsagatavojas;

10.  uzskata, ka pašsaprotami un atbilstīgi Lisabonas līgumam ekskluzīvo Savienības kompetenču jomās ES ir jābūt galvenajai pārstāvei, kas ir pilntiesīga attiecīgās daudzpusējās organizācijas locekle, savukārt dalībvalstis šajā organizācijā var būt ‐ tomēr var arī nebūt ‐ locekles, parasti bez neatkarīga statusa; uzskata, ka dalībvalstīm, ja tās saglabā savu pārstāvību organizācijās, kurās ir Savienības ekskluzīvas kompetences, tām jāatbalsta nostāja, kuru ES pauž šo dalībvalstu vārdā; turklāt uzskata, ka jomās, kurās pārsvarā ir Savienības kompetences, būtu jāīsteno princips, ka pārstāvēta tiek gan ES, gan tās dalībvalstis, vienlaikus nepieļaujot atšķirīgus ES un atsevišķu dalībvalstu balsojumus;

11.  uzsver, ka saistībā ar ES dalībvalstu novēloto un nesaistīto reakciju uz politisko nestabilitāti, kas izplatījās Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, ir efektīvāk jāizmanto Lisabonas līguma ieviestie institucionālie jauninājumi, lai reakcijas būtu savlaicīgākas un saskaņotākas; turklāt uzsver, ka ES ir jāuzlabo konfliktu novēršanas un krīžu pārvarēšanas iemaņas, lai efektīvi risinātu krīzes situācijas nākotnē;

12.  atzīst ES izšķirošo lomu misijā pret pirātismu ATALANTA, kurā ES jūras spēki ir uzņēmušies galveno lomu daudzpusējā kontekstā, atbalstot Āfrikas Savienības (AMISOM) misiju un piedaloties lauka darbību koordinācijā ar NATO un valstu flotēm;

13.  uzsver, ka ir ievērojami jāpalielina kvalificēto darbinieku skaits tajās ES delegācijās, kas atrodas starptautisku organizāciju koncentrācijas vietās, piemēram, Ņujorkā, Ženēvā, Romā, Vīnē un Nairobi, neskarot citas ES delegācijas, lai tās spētu veiksmīgi un efektīvi pārstāvēt ES intereses; vienlaikus uzsver, ka jānodrošina papildu resursi ĒĀDD galvenajā mītnē, jo īpaši tā krīzes pārvarēšanas struktūrās, kā arī Globālo un daudzpusējo jautājumu ģenerāldirektorātā;

ES nozīme ANO sistēmā

14.  ņemot vērā, ka ANO ir vienīgā starptautiskā organizācija, kurā pārstāvētas visas pasaules valstis, un galvenā organizācija, kurā var panākt efektīvu daudzpusēju sadarbību, aicina ES un dalībvalstis censties pastiprināt ES nozīmi un spējas šajā globālajā daudzpusējā sistēmā; uzsver, ka ES stratēģiskais atbalsts ANO ir jāpārvērš praktiskā darbībā, jo īpaši attiecībā uz tās politiku un rīcības veidiem humanitārajā jomā (reaģēšana krīzes un ārkārtējās situācijās, attīstības palīdzība, pasākumi cīņā pret nabadzību, palīdzības ārkārtas situācijās un resursu mobilizācija, lai rīkotos dabas katastrofu gadījumā), kā arī konfliktu novēršanas jomā; aicina ES pieņemt skaidru nostāju, lai mudinātu nostiprināt ANO pilsoniskās sabiedrības instrumentus un to, lai visas valstis, valstu grupas un daudzpusējie partneri stingri ievērotu un piemērotu starptautiskos tiesību aktus;

15.  ņemot vērā to, ka vairākās ANO programmās un konferencēs (UNDP, UNCTAD, OHCHR, UNHRC) ES ir tikai novērotājas statusā, kaut gan ES ir nozīmīga līdzekļu devēja un tai ir nozīmīgas politiskas intereses šajās programmās, aicina ES un tās dalībvalstis rast risinājumus šai pretrunai;

16.  uzsver, ka ir jāpanāk jauns institucionālais līdzsvars starp G-20 jauno lomu, ANO un tās aģentūrām, kā arī starptautiskajām finanšu iestādēm; šajā sakarībā mudina ES un dalībvalstis pastiprināt globālo vadību un rast risinājumus, kā vēl vairāk uzlabot “G” valstu apvienību un ANO sistēmas koordināciju, jo šīs grupas lietderīgi varētu pārvaldīt ekonomikas dimensiju, ar priekšnoteikumu, ka ANO saglabā galveno lomu un joprojām paliek leģitīmā globālās rīcības iestāde; uzskatot, ka G-8 un G-20 ir nozīmīgi forumi, lai noteiktu globālu rīcību, un tajos ES arī turpmāk ir jāsniedz ieguldījums ar saskaņotām nostājām, aicina ES un dalībvalstīm panākt uzlabojumus globālajā pārvaldībā, kas ļautu maksimāli izmantot pieejamo sinerģismu un komplementaritāti un nevājinātu ANO sistēmu;

ANO Ģenerālā asambleja

17.  saglabājot ES novērotājas statusu ANO Ģenerālajā asamblejā un ņemot vērā ANO Statūtus un tās starpvaldību būtību, mudina ES ‐ lai jaunie ES pārstāvji varētu efektīvi un savlaicīgi paust viedokli globālos jautājumos ‐ nodrošināt vajadzīgo sistēmu, lai ES varētu efektīvi piedalīties ANO Ģenerālās asamblejas darbā, vienlaikus pilnībā izmantojot tai piešķirtās pilnvaras kā reģionālās integrācijas organizācijai, efektīvi piedaloties un pilnīgi un vispusīgi apspriežoties ar ANO dalībvalstīm;

18.  visnotaļ atzinīgi vērtē to, ka ANO Ģenerālā asambleja 2011. gada 3. maijā pieņēma rezolūciju par Eiropas Savienības līdzdalību ANO darbā, kurā ņemtas vērā Lisabonas līgumā noteiktās institucionālās izmaiņas un kas dod iespēju ES pārstāvjiem efektīvi un savlaicīgi pārstāvēt un atbalstīt ES nostājas ANO, izmantojot noteikumu kopumu, kas dod tiesības ES delegācijai iebilst, kā arī sniegt atbildes, kā arī iespējas sniegt mutiskus priekšlikumus un grozījumus;

19.  ņemot vērā reģionālo bloku aizvien pieaugošo nozīmību starptautiskajās attiecībās un pilnībā ievērojot ANO starpvaldību struktūru, aicina ES dalībvalstis veicināt pārmaiņas ANO Ģenerālās asamblejas dalības struktūrā, nostiprinot reģionālās integrācijas organizāciju statusu, panākot lielāku integrāciju, piemēram, saņemot juridiskās personas statusu, lai kļūtu par pilnvērtīgām novērotājām;

ANO Drošības padome

20.  uzsver, ka ir jāveic vispusīga ANO Drošības padomes reforma, pamatojoties uz pašu pirmo sarunu dokumentu un ņemot vērā plašo atbalstu ANO Drošības padomes reformai, lai panāktu lielāku skaidrību attiecībā uz ANO Drošības padomes kompetencēm saistībā ar citām ANO struktūrām, kā arī lai pārskatītu ANO Drošības padomes darbības metodes; turklāt uzsver, ka jānostiprina ANO Drošības padomes leģitimitāte, reģionālā pārstāvība un efektivitāte, kā arī jānodrošina saskaņotāka ES dalībvalstu nostāja šajos jautājumos;

21.  atkārtoti pauž viedokli, ka atbilstīgi Lisabonas līguma mērķiem nostiprināt ES ārpolitiku un ES lomu starptautiskā miera, drošības un regulējuma nodrošināšanā, pastāvīga ES pārstāvība paplašinātā un reformētā ANO Drošības padomē ir Eiropas Savienības ilgtermiņa mērķis; aicina PV/ AP uzņemties iniciatīvu, lai izstrādātu dalībvalstu kopēju nostāju šajā jautājumā; ierosina ‐ lai nākotnē sasniegtu šo mērķi, strādāt, lai ES Padomē sākotnēji saskaņotu nostājas par jaunu pastāvīgo locekļu iedibināšanu ANO Drošības padomē, kā arī par Drošības padomes lēmumu pieņemšanas kārtības reformu, virzoties uz pastiprināta kvalificēta balsu vairākuma izmantošanu;

22.  aicina augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci, pildot savus pienākumus kā Ārlietu padomes priekšsēdētājai, censties nodrošināt kopējas ES nostājas jautājumos, par kuriem jālemj ANO Drošības padomē, lai varētu īstenot šīs nostājas, vienoti balsojot; mudina PV/AP, EĀDD un dalībvalstis aktīvāk strādāt, lai izveidotu sadarbības mehānismus ar mērķi nodrošināt, ka ES dalībvalstis, kuras ir ANO Drošības padomes locekles, tajā aizstāv ES kopējo nostāju;

23.  aicina ANO Drošības padomē pārstāvētās ES dalībvalstis pienācīgi informēt pārējās ES dalībvalstis par to nostājām un darbībām un ar tām dalīties informācijā par jaunākajiem notikumiem šajā struktūrā; atzinīgi vērtē jaunizveidoto kārtību, kad ES pārstāvi parasti aicina piedalīties plānotajās ANO Drošības padomes apspriedēs un tas ar ierobežotām tiesībām izteikties var piedalīties ANO Drošības padomē;

ANO Cilvēktiesību padome

24.  uzsver, ka nepieciešams koordinēt ES dalībvalstu nostāju un veicināt ES darbību saskaņotību, pamanāmību un uzticamību UNHRC; atzinīgi vērtē Cilvēktiesību un demokrātijas direktorāta izveidi EĀDD sistēmā un mudina PV/AP nodrošināt, ka jaunie noteikumi uzlabo ES spējas īstenot saziņu un sadarboties ar citu reģionu bloku valstīm kopīgu iniciatīvu īstenošanai; uzskata, ka jānosaka skaidri kritēriji dalībai UNCHR un valstīm, kurās ir bieži un plaši izplatīti cilvēktiesību pārkāpumi, nevarētu būt atļauts kļūt par šīs struktūras dalībvalstīm; mudina EĀDD un augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci rīkoties, lai pēc iespējas ātrāk pabeigtu bijušo Padomes un Komisijas delegāciju apvienošanu Ženēvā;

ES nozīme starptautiskajās finanšu iestādēs

25.  uzsver, ka, atbilstoši tās lomai kā vienai no pasaules vadošajiem ekonomiskajiem spēkiem, ir jāpārskata pasākumi, kas saistīti ar euro zonas valstu / ES pārstāvību starptautiskās iestādēs jautājumos par ekonomikas, monetāro un finanšu stabilitāti;

Starptautiskais Valūtas fonds

26.  ņemot vērā ES ekonomikas un monetāro kompetenci, euro zonas globālo ietekmi un lielāku atbildību attiecībā uz pasaules ekonomikas stabilitāti, uzstāj, ka, risinot starptautiskus ekonomikas un finanšu pārvaldības jautājumus, ir jāpauž vienots viedoklis;

27.  tā kā Vācijai, Apvienotajai Karalistei un Francijai Starptautiskajā Valūtas fondā katrai ir viena vieta un pārējās ES dalībvalstis ir sadalītas pa septiņām valstu grupām, katrai no kurām ir viena vieta, mudina ES un dalībvalstis risināt jautājumu par neefektīvu ārējo pārstāvību ekonomikas un finanšu jomā, kas ierobežo ES ietekmi, lai arī Starptautiskajā Valūtas fondā visām ES dalībvalstīm kopā ir vairāk nekā 30 % balsu; uzskata, ka monetārā politika ir ES ekskluzīvās kompetences joma dalībvalstīs, kas ietilpst euro zonā, mudina ES un attiecīgās dalībvalstis drīzumā vienoties par kopīgu vietu un grupu Starptautiskā Valūtas fonda valdē, iespējams, sākotnēji izveidojot euro zonas grupu, ar domu vēlāk to pārveidot par saskaņotu ES pārstāvību, kurā piedalītos Komisija un kuru kontrolētu Parlaments;

28.  atgādina ES un tās dalībvalstīm, ka jāizmanto nākošās kārtējās SVF izpilddirektoru vēlēšanas 2012. gadā, lai racionalizētu un saskaņoti censtos panākt vienotu euro zonas vietu visām monetārās savienības dalībvalstīm un grupu pārējām dalībvalstīm, kurās nav euro;

29.  ņemot vērā, ka Starptautiskā Valūtas fonda valdē nav oficiāli pārstāvēta ne Komisija, ne rotējošā Padomes prezidentūra, ne euro zonas valstu finanšu ministru grupa un ka ECB ir vienīgi novērotājas statuss to skarošu jautājumu izskatīšanā, uzsver ‐ lai likvidētu ievērojamo nepietiekamas pārstāvības problēmu, Komisijai un ECB kā monetārā un ekonomikas politikā kompetentām iestādēm ir jāpiešķir pilntiesīgs novērotājas statuss Starptautiskā Valūtas fonda valdē;

Pasaules Banka un galvenās daudzpusējās attīstības bankas

30.  aicina ES un dalībvalstis, vienojoties ar tās partneriem, risināt nepieņemamo institucionālo situāciju, kad ES veic Pasaules Bankas Ieguldījumu fondos lielas iemaksas, kas faktiski pārsniedz jebkuras dalībvalsts ieguldījumu, un tai ir svarīgas operatīvas partnerattiecības ar Pasaules Banku Eiropas un Āfrikas reģionos, tomēr tai Pasaules Bankas valdē nav pat novērotājas statusa (tikai ministru politikas komitejā); uzsver ES kā lielākā pasaules līdzekļu devēja nozīmību kopumā un uzsver Savienības centienus koordinēt, saskaņot un novērst sadrumstalotību attiecībā uz tās palīdzības programmām, proti, izmantojot Parīzes deklarāciju par palīdzības efektivitāti un Eiropas konsensu par attīstību; šajā sakarā atzīst, ka ir svarīgi rīkoties, lai panāktu novērotāja statusu Starptautiskā Valūtas fonda valdē, un censties reformēt politiski novecojušus valstu grupējumus, ES dalībvalstis apvienojot vienā grupējumā; atgādina, ka tāds pats dalībvalstu apvienošanas vienā ES grupējumā princips jāpiemēro arī attiecībā uz svarīgākajām daudzpusējas attīstības bankām, jo īpaši Āzijas Attīstības banku, Amerikas Attīstības banku un Āfrikas attīstības banku;

Starptautisko norēķinu banka

31.  atzīmējot, ka Starptautisko norēķinu banka ir starptautiska finanšu iestāde, kura apkopo visattīstītāko valstu centrālās bankas, nesen pievienojot arī Ķīnas, Brazīlijas un Indijas centrālās bankas, un ņemot vērā ECB ekskluzīvo kompetenci attiecībā uz monetāro politiku, ierosina, ka ECB vajadzētu būt vienīgajai euro zonas pārstāvei Starptautisko norēķinu bankas valdē un Komisijai vajadzētu būt vienīgajai ES pārstāvei Bāzeles Banku uzraudzības komitejā;

ES nozīme daudzpusējās drošības organizācijās
Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (NATO)

32.  ņemot vērā, ka jau tiek rīkotas regulāras sanāksmes visos līmeņos, noteikti pastāvīgi sadarbības pasākumi militārā jomā un dažreiz organizētas kopējas sanāksmes starp ES Politikas un drošības komiteju un NATO Ziemeļatlantijas padomi, aicina ES un NATO divkāršot centienus, lai izveidotu vispārējas sadarbības sistēmu, tostarp pastāvīgas sadarbības struktūras; prasa nodrošināt sistemātisku saziņu starp NATO ģenerālsekretāru un augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci; ierosina pētīt, kāda būtu ietekme, ja NATO Ziemeļatlantijas padome un ES Politikas un drošības komiteja savstarpēji izveidotu novērotāja vietas, lai saskaņā ar Lisabonas līguma garu un to, ka NATO ir pieņēmusi jaunu stratēģisko koncepciju, kā arī apņemšanos izveidot ES un NATO stratēģisko partnerību, uzlabotu sadarbības pasākumus; šajā sakarā atzinīgi vērtē pašreizējo sadarbību ar Eiropas Parlamentu un tā līdzdalību NATO Parlamentārajā asamblejā;

33.  uzskata, ka jāuzlabo nosacījumi, saskaņā ar kuriem ES var izmantot NATO nodrošinājumu un iespējas; uzsver, ka abām organizācijām jāizstrādā visaptveroša pieeja vadībai krīzes situācijās, kurās bieži nepieciešami kompleksi civilmilitārie pasākumi; atkārtoti pauž uzskatu, ka tas ir savienojams ar “aizsargāto Eiropu”, izmantojot pastāvīgu strukturētu sadarbību un Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA);

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO)

34.  saistībā ar ES un EDSO oficiālo vienošanos aicina nopietni apsvērt, kā ES varētu uzņemties lielāku atbildību un lietderīgāk iesaistīties kopēju mērķu īstenošanā, kam piemēroti instrumenti var būt pastāvīga dialoga mehānisma izveide, kopīgu pasākumu pieņemšana, kā arī vietēju pasākumu koordinēšana; aicina ES un dalībvalstis, kā arī EDSO pastāvīgo padomi kopīgi izstrādāt mehānismu, kas palīdzētu pastiprināt sadarbību, koordināciju un apspriedes starp abām organizācijām; ņemot vērā arī to, ka LESD 220. panta 1. punktā EDSO tika īpaši iekļauta to starptautisko organizāciju sarakstā, ar kurām ir jāizveido “pienācīga sadarbība”, uzsver, ka PV/AP ir jākoordinē ES dalībvalstu nostāja EDSO jautājumos; uzsver ‐ lai novērstu dažas atsevišķos gadījumos novērotās nepilnības, jāizveido efektīvs sadarbības mehānisms vēlēšanu misiju jomā starp EDSO Parlamentāro asambleju un Eiropas Parlamentu;

35.  atkārtoti pauž, ka vēlas redzēt Eiropas aizsardzības politikas izveidošanos, kura nepieciešama aizvien steidzamākā kārtā laikā, kad pasaulei jāsaskaras ar būtiski pieaugošu nestabilitāti un apdraudējumiem;

ES nozīme citās daudzpusējās organizācijās
Eiropas Padome

36.  lai uzlabotu ES un EP daudzpusējo sadarbību tādās ES un EP svarīgās jomās kā tiesiskums, demokrātija, izglītība, cilvēktiesību, vārda brīvības un preses brīvības aizsardzība un laba pārvaldība un ņemot vērā, ka ES ir lielākā līdzekļu devēja ar EP kopīgajās darbības programmās, uzsver, ka ir jāmaina ES pārstāvība un novērotājas statuss Eiropas Padomē; iesaka ES labāk koordinēt darbu ar EP tādās jomās kā tiesiskums, demokrātija un cilvēktiesības, lai veicinātu abu organizāciju efektivitāti šajās jomās; jo īpaši ņemot vērā ES gaidāmo pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECHR), akcentē ES tiesības piedalīties un ES vārdā balsot Eiropas Padomes Ministru komitejas sanāksmēs, kad tā darbojas cita starpā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildes kontroliere; turklāt uzsver ES tiesības būt pārstāvētai Cilvēktiesību koordinācijas komitejā, jo īpaši pēc tās pievienošanās ECHR, kam vajadzētu nodrošināt arī tiesības pilnībā piedalīties EP Ministru komitejā un balsot, tiesības izvirzīt tiesneša kandidatūru Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kā arī Eiropas Parlamenta tiesības piedalīties EP Parlamentārajā asamblejā, kad tiek ievēlēti tiesneši; uzsver ‐ lai palielinātu efektivitāti cilvēktiesību jomā visas Eiropas līmenī, ES ir jāpievienojas arī citām EP iestādēm ‐ kā Spīdzināšanas novēršanas komiteja (CPT), Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI) un Eiropas Komisija tiesiskuma efektivitātei (CEPEJ);

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

37.  atzīst, ka saskaņā ar LESD 220. panta 1. punktu, kurā ES ir jānosaka “attiecīgie sadarbības veidi” ar ESAO, ir jācenšas ES pašreizējo novērotājas statusu ESAO paaugstināt līdz pilntiesīga locekļa vietai, ņemot vērā ES ievērojamās ekskluzīvās un dalītās kompetences gandrīz visās ESAO komitejās;

Pasaules tirdzniecības organizācija (PTO)

38.  uzskata, ka ES loma PTO varētu būt kā piemērs ES darbībai citās starptautiskās organizācijās (tostarp UNCTAD un ESAO), ņemot vērā to, ka ar savu ekskluzīvo kompetenci ES ir pilnvērtīga PTO locekle un ved sarunas visu ES dalībvalstu vārdā, bet vienlaikus visas ES dalībvalstis ir atsevišķas PTO locekles un darbojas kopā, lai rīkotos kā vienots veselums;

39.  uzskata, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā divu atsevišķu ES delegāciju (viena delegācija PTO un otra ‐ ANO) izveidošana Ženēvā veicinās ES koordinēšanas spējas, klātbūtni un pamanāmību, taču uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt saskaņotību starp abu delegāciju darbībām, lai nepieļautu darba dublēšanos;

40.  prasa, lai Eiropas Savienība PTO ņemtu vērā un aizstāvētu īpašās Eiropas intereses; uzskata, ka tai ir jāprasa īpaši attiekties pret lauksaimniecības jautājumiem un nodrošināt noteiktu jutīgu Eiropas reģionu vai nozaru aizsardzību, kā arī veicināt taisnīgu tirdzniecību, kas sekmē ilgtspējīgu attīstību;

41.  aicina rūpīgi apsvērt, kā labāk noregulēt problemātiskos ar tirdzniecību nesaistītos jautājumus, uz kuriem attiecas PTO noteikumi, lai PTO dalībvalstis varētu sasniegt likumīgos politikas mērķus, vienlaikus saglabājot piekļuvi tirgum; šajā sakarībā uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt tirdzniecības politikas konsekvenci ar citām ES politikas jomām un starptautiskajiem tiesību aktiem, un to, lai PTO darbības būtu saskaņotas un savstarpēji atbalstošas ar citu starptautisko organizāciju darbībām;

42.  norāda, ka ar PTO strīdu risināšanas struktūru izveidotās īstenošanas pilnvaras ir šīs organizācijas veiksmes pamatā;

ES nozīme augstākā līmeņa sanāksmju diplomātijā ‐ plāni attiecībā uz G-8 un G-20

43.  norādot uz ES globālo un finanšu ietekmi, nepieciešamību starptautiskā mērogā aizsargāt ES stratēģiskās intereses un to, ka G-8 sanāksmju programmas ir ievērojami paplašinātas, tajās iekļaujot daudzus politiskus drošības jautājumus, sākot no cilvēktiesībām un reģionālās drošības līdz pat ieroču kontrolei, uzskata, ka ES ir pilntiesīgi jāpiedalās G-7/G-8 procesā un tā ir pilnvērtīgi jāpārstāv G-7 finanšu ministru sanāksmēs; norāda, ka pirms dalības G-7 un G-8 sanāksmēs ir jāuzlabo ES koordinācija, jo īpaši nodrošinot Eiropas Parlamenta ciešu iesaisti;

44.  ņemot vērā ES ekskluzīvās un dalītās kompetences jomās, kurās G-20 ir ievērojama un aizvien lielāka ietekme (piemēram, tādās jomās kā finanšu tirgu regulēšana, ekonomikas politikas koordinācija, tostarp valūtas kursa jautājumi, starptautiskā valūtas sistēma, attīstības atbalsts, daudzpusējie tirdzniecības jautājumi, cīņa pret terorisma finansēšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, vides jautājumi vai energoapgādes drošība), aicina ES un dalībvalstīm sadarboties ar partneriem, lai panāktu koordināciju un saskaņotību starp piecām Eiropas valstīm un ES pārstāvi G-20, lai nodrošinātu ES efektīvu līdzdalību G-20 valstu ministru sanāksmēs;

45.  atzīmē paplašināto sadarbību “minilaterālos” forumos, lai pievērstos īpašām krīzes situācijām, piemēram, G-8 vai Balkānu kontaktgrupā, Tuvo Austrumu Kvartetā vai “5+1” Irānas grupā; atgādina, ka Eiropas Savienības pamatā ir tās dalībvalstu solidaritāte un tādēļ dalībvalstīm jāapspriežas ar partneriem par lēmumiem, kas ir kopējās interesēs, gala rezultātā panākot efektīvus, vienotus, daudzpusējās sarunās rastus risinājumus, kuri dotu labumu visām iesaistītajām pusēm; tādēļ aicina PV/ AP risināt pašreizējās problēmas, kas traucē efektīvai daudzpusībai un uzskata, ka ar pārskatītu stratēģiju šajā jomā jācenšas panākt lielāku pārredzamību un ES autoritāti, tostarp prasību mazajām grupām apspriesties ar ES partneriem un censties iegūt ES pilnvarojumu;

o
o   o

46.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, ES dalībvalstīm un to parlamentiem.

(1) OV C 354, 28.12.2010., 43. lpp.
(2) ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcija A/RES/65/276 par Eiropas Savienības līdzdalību ANO darbā.
(3) Eiropas Savienības Padome, 10170/10.
(4) EUCO 21/01/10 REV 1, I pielikums.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0399.
(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0377.
(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0184.
(8) OV C 4 E, 7.1.2011., 49. lpp.
(9) OV C 76E, 25.3.2010., 69. lpp.
(10) OV C 291 E, 30.11.2006., 118. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika