Choisissez la langue de votre document :
- bg - български
- es - español
- cs - čeština
- da - dansk
- de - Deutsch
- et - eesti keel
- el - ελληνικά
- en - English
- fr - français
- ga - Gaeilge
- hr - hrvatski
- it - italiano
- lv - latviešu valoda (izvēlēts)
- lt - lietuvių kalba
- hu - magyar
- mt - Malti
- nl - Nederlands
- pl - polski
- pt - português
- ro - română
- sk - slovenčina
- sl - slovenščina
- fi - suomi
- sv - svenska
|
| Procedūra : 2010/0323(NLE) |
|
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
| Dokumenta lietošanas cikls : A7-0427/2011 | ||||||
Iesniegtie teksti : A7-0427/2011 |  | Debates : PV 14/12/2011 - 18CRE 14/12/2011 - 18 |  | Balsojumi : PV 15/12/2011 - 9.8Balsojumu skaidrojumi |  | Pieņemtie teksti : P7_TA(2011)0586 |
| Pieņemtie teksti |
|
||||
| Ceturtdiena, 2011. gada 15. decembris - Strasbūra | |||||
| EK un Uzbekistānas Partnerības un sadarbības nolīgums un tekstilizstrādājumu divpusēja tirdzniecība |
|
 Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. decembra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu Partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Uzbekistānas Republiku, no otras puses, ar kuru groza nolīgumu, lai paplašinātu nolīguma noteikumus, attiecinot tos uz tekstilizstrādājumu divpusēju tirdzniecību, ņemot vērā to, ka beidzas termiņš divpusējam nolīgumam par tekstilizstrādājumiem (16384/2010 – C7-0097/2011 – 2010/0323(NLE)) | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (16384/2010), – ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 186. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) apakšpunktu (C7-0097/2011), – ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas ‐ 2007. gada 15. novembra(1), 2006. gada 26. oktobra(2), 2005. gada 27. oktobra(3) un 2005. gada 9. jūnija rezolūciju(4) par Uzbekistānu, 1999. gada 12. marta rezolūciju par ES un Uzbekistānas partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN)(5), 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par sociālās politikas ārējo dimensiju, kas veicina darba un sociālos standartus un Eiropas korporatīvo sociālo atbildību(6), un 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām, sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos(7), – ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas un Uzbekistānas nolīgumu par tekstilizstrādājumu tirdzniecību(8) un Padomes 2000. gada 4. decembra Lēmumu 2000/804/EK par nolīgumu noslēgšanu par tekstilizstrādājumu tirdzniecību ar atsevišķām trešām valstīm (tostarp Uzbekistānu)(9), – ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Uzbekistānas Republiku, no otras puses(10), un it īpaši tā 16. pantu, kurā noteikts, ka “šo sadaļu nepiemēro to tekstilizstrādājumu tirdzniecībai, kas ietverti kombinētās nomenklatūras 50.–63. nodaļā. Šo izstrādājumu tirdzniecību reglamentē ar atsevišķu nolīgumu, kas parafēts 1995. gada 4. decembrī un provizoriski piemērots no 1996. gada 1. janvāra”, – ņemot vērā Padomes secinājumus par Uzbekistānu, piemēram, 2010. gada 25. oktobra(11), 2009. gada 27. oktobra(12), 2008. gada 16. decembra(13), 2008. gada 27. oktobra(14), 2008. gada 13. oktobra(15) un 2008. gada 29. aprīļa(16) secinājumus, kuros paustas bažas par cilvēktiesībām, demokratizāciju un tiesiskumu Uzbekistānā, – ņemot vērā ANO Cilvēktiesību komitejas noslēguma piezīmes (2005.(17) un 2010. g.(18)), ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas noslēguma piezīmes (2006. g.)(19), Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas noslēguma piezīmes (2010. g.)(20), ANO Bērna tiesību komitejas noslēguma piezīmes (2006. g.)(21), vispārēja periodiska pārskata par Uzbekistānu sagatavošanas darba grupas ziņojumu (2009. g.)(22), ziņojumu, ko sagatavojusi Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konferences komiteja standartu piemērošanas jautājumos (2010. g.)(23), SDO Ekspertu komitejas konvenciju un ieteikumu piemērošanas jautājumos ziņojumu attiecībā uz Konvenciju par bērnu darba ļaunāko formu aizliegšanu (2010.(24) un 2011. g.(25)), un SDO Ekspertu komitejas konvenciju un ieteikumu piemērošanas jautājumos ziņojumu attiecībā uz Piespiedu darba izskaušanas konvenciju (2010.(26) un 2011. g.(27)), kuros visos paustas bažas par pastāvīgu bērnu darba izmantošanu Uzbekistānā, – ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem ‐ Eiropas Savienības ieguldījums nolūkā īstenot programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai pasaulē” (COM(2006)0249), – ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Īpaša vieta bērniem ES ārējās darbībās” (COM(2008)0055) un Eiropas Komisijas dienestu darba dokumentu par bērnu darba apkarošanu (SEC(2010)0037), – ņemot vērā Padomes 2010. gada 14. jūnija secinājumus par bērnu darbu un tās “aicinājumu Komisijai veikt pētījumu un līdz 2011. gada beigām ziņot par bērnu darba ļaunāko formu un tirdzniecību, ņemot vērā starptautisko pieredzi un kompetentu starptautisko organizāciju viedokļus”(28), – ņemot vērā SDO konvencijas, it īpaši 1973. gada Konvenciju par minimālo vecumu pieņemšanai darbā (Nr. 138)(29) un 1999. gada Konvenciju par bērnu darba ļaunāko formu aizliegšanu un tūlītēju rīcību bērnu darba ļaunāko formu izskaušanai (Nr. 182)(30), kuras tika ratificētas Uzbekistānā attiecīgi 2009. un 2008. gadā un kurām sekoja valsts rīcības plāna pieņemšana Uzbekistānā, – ņemot vērā 15. pantu Padomes 2008. gada 22. jūlija Regulā (EK) Nr. 732/2008 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim (VPS regula)(31) un 19. pantu priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu (COM(2011)0241), – ņemot vērā vairāku nevalstisko organizāciju(32) un arodbiedrību(33) aicinājumus veikt izmeklēšanu attiecībā uz VPS preferencēm Uzbekistānai, – ņemot vērā Vidusāzijas attīstības sadarbības instrumenta indikatīvo programmu 2011.–2013. gadam(34), – ņemot vērā Reglamenta 81. panta 3. punktu, – ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas starpposma ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A7-0427/2011), A. tā kā tekstilizstrādājumi tika izslēgti no PSN un tā vietā to tirdzniecību reglamentēja divpusējs nolīgums, kas zaudēja spēku 2005. gadā, radot juridisku nenoteiktību Savienības eksportētājiem, jo Uzbekistāna (nebūdama PTO locekle) var brīvi palielināt importa tarifus, lai gan Savienība piešķir vislielākās labvēlības režīmu (tarifu ziņā) visām pasaules valstīm; B. tā kā protokola mērķis ir iekļaut tekstilizstrādājumus PSN, kā rezultātā abas puses piešķirs viena otrai vislielākās labvēlības režīma statusu, izbeidzot juridisko nenoteiktību Savienības tekstilizstrādājumu eksportētājiem; C. tā kā ES jau agrāk ir novērsusi šādu juridisko nenoteiktību Savienības tekstilizstrādājumu eksportētājiem, grozot ar vairākām valstīm noslēgtos PSN, piemēram, ar Azerbaidžānu noslēgto PSN ‐ 2007. gadā un Kazahstānu noslēgto PSN ‐ 2008. gadā; D. tā kā ar Uzbekistānu noslēgtā PSN 2. pants paredz, ka “it īpaši ANO Statūtos, Helsinku Nobeiguma aktā un Parīzes Hartā par jaunu Eiropu noteikto demokrātijas, starptautisko tiesību aktu un cilvēktiesību principu, kā arī tirgus ekonomikas principu, tostarp to, kas deklarēti EDSK Bonnas konferences dokumentos, ievērošana ir pušu iekšpolitikas un ārpolitikas pamatā un ir partnerības un šā nolīguma būtiski elementi”; E. tā kā Padome 2010. gada 25. oktobrī paziņoja, ka tā “joprojām pauž nopietnas bažas par vispārējo situāciju cilvēktiesību, demokratizācijas un tiesiskuma jomā Uzbekistānā”; F. tā kā Uzbekistānas valdība pašlaik veic svarīgus pasākumus, lai panāktu demokrātiju; G. tā kā Uzbekistānas valdība rīkojas pretēji tam, kas tika nolemts 2011. gada 7. aprīlī Taškentā notikušajā Eiropas Savienības un Vidusāzijas ministru sanāksmē, kurā “puses atgādināja, ka stipras pilsoniskās sabiedrības attīstība ir neatņemama daļa no demokrātijas attīstības”; H. tā kā Uzbekistāna ir mantojusi un saglabājusi lielākoties nereformētu valsts pārvaldītu lauksaimniecības sistēmu; tā kā citas šī reģiona valstis, piemēram, Kazahstāna un mazākā mērā arī Tadžikistāna, pašlaik modernizē savu lauksaimniecību un risina daudzas ar to saistītās problēmas(35); tā kā patiesa agrārā reforma un mehanizācija ļaus būtiski mazināt bērnu piespiedu darbu un ūdens izšķiešanu un zemnieku saimniecības padarīs rentablākas; I. tā kā Uzbekistānas lauksaimnieki oficiāli var brīvi nodarboties ar uzņēmējdarbību, tomēr savu zemi nomā no valsts, pērk savu mēslojumu un viņiem jāievēro valdības noteiktās kvotas; tā kā valdība pērk viņu kokvilnu par fiksētu cenu un nopelna ievērojamas naudas summas, pārdodot šo kokvilnu par daudz augstāku cenu, ko nosaka pasaules tirgus; J. tā kā Padomes prezidentūra Savienības paziņojumā Starptautiskajā Darba organizācijā 2011. gadā atgādināja “labi dokumentētos apgalvojumus un plašo vienprātību ANO institūciju, UNICEF, darba devējus un darbiniekus pārstāvošo organizāciju un NVO vidū, ka, neraugoties uz Uzbekistānas valdības juridiskajām saistībām izskaust bērnu piespiedu darbu, praksē gadu no gada aptuveni 0,5–1,5 miljoni skolas vecuma bērnu joprojām ir spiesti līdz pat trim mēnešiem gadā piedalīties bīstamajā kokvilnas novākšanā; K. tā kā rudens ražas novākšanas laikā skolas tiek slēgtas, tādējādi kavējot izglītības apgūšanu; L. tā kā bērniem, viņu skolotājiem un vecākiem par nepakļaušanos draud sods; M. tā kā Uzbekistānas valdība ir norādījusi, ka “vecāko bērnu palīdzība ģimenes saimniecībā ir tradicionāla” un ka “apgalvojumi par plaši izplatītu piespiedu darbu lauksaimniecībā nav pamatoti”(36); N. tā kā neatkarīgi starptautiskie novērotāji ir savākuši pierādījumus par piespiedu darbu un it īpaši par bērnu piespiedu darbu kā sistemātisku un organizētu praksi, kas paredz arī spiediena izdarīšanu uz skolotājiem un ģimenēm, izmantojot policiju un drošības spēkus; O. tā kā līdz šim Uzbekistānas valdība ir atteikusi piekļuvi neatkarīgām uzraudzības misijām, kuru mērķis ir atklāt faktus un sniegt informāciju par rudens ražas novākšanas perioda ilgumu, skolēnu darba drošības apstākļiem, viņu vecumu un iespējamo sodu par nepakļaušanos; P. tā kā saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju Savienības tekstilizstrādājumu un apģērba eksports uz Uzbekistānu ir 0,05 % no Savienības kopējā tekstilizstrādājumu un apģērba eksporta; Q. tā kā Savienība ir viena no galvenajiem kokvilnas importētājiem no Uzbekistānas ‐ saskaņā ar aprēķiniem pēdējos desmit gados Savienības kokvilnas imports ir 6(37)–23 %(38) no Uzbekistānas kokvilnas eksporta; R. tā kā, pamatojoties uz Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem, tai ir morāla atbildība izmantot savu ietekmi kā vienam no Uzbekistānas galvenajiem tirdzniecības partneriem un lielākajiem tās kokvilnas importētājiem, lai izbeigtu bērnu piespiedu darbu šajā valstī; tā kā šī iemesla dēļ protokolu nevar uzskatīt par vienkārši tehnisku nolīgumu, kamēr attiecībā uz kokvilnas novākšanu pastāv bažas par cilvēktiesību ievērošanu, piemēram, bērnu piespiedu darbu; S. tā kā viens no godīgas un atklātas starptautiskās tirdzniecības pamatnosacījumiem ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi un tā kā uz Savienību eksportējamo izstrādājumu cenu noteicošos ekonomiskos faktorus nedrīkst izkropļot prakse, kas ir pretēja cilvēktiesību un bērnu tiesību pamatprincipiem; T. tā kā daudzi tekstilizstrādājumu mazumtirgotāji, tai skaitā Eiropas tirgotāji, ir nolēmuši turpmāk nepirkt kokvilnu no Uzbekistānas un par šo apņemšanos informēt savus piegādātājus(39), U. tā kā Padome 2010. gada 14. jūnija secinājumos par bērnu darbu norādīja, ka tā pilnībā apzinās Savienības lomu un pienākumus cīņā pret bērnu darbu; V. tā kā Komisijas priekšsēdētājs José Manuel Barroso ir mudinājis Uzbekistānas prezidentu Islamu Karimovu atļaut SDO uzraudzības misijai iebraukt valstī, lai risinātu joprojām izmantotā bērnu darba problēmu(40); W. tā kā Savienība, sniedzot palīdzību Uzbekistānai ES un Vidusāzijas stratēģijas ietvaros, līdz šim maz uzmanības ir pievērsusi lauksaimniecības reformai; X. tā kā Komisija arī stingri uzstāj uz SDO uzraudzības misijām kā vienīgo pienācīgo uzraudzības instrumentu saistībā ar izmeklēšanām, ko veic attiecībā uz valstu pagaidu izslēgšanu no VPS, atzinīgi novērtējot Komisijas priekšlikumu atcelt šo prasību VPS regulas pārskatīšanas kontekstā; Y. tā kā ūdens 21. gadsimtā ir svarīgs resurss un tādēļ tā saglabāšana jānosaka par prioritāti; tā kā nepietiekami stingro vides standartu un neefektīvas apūdeņošanas infrastruktūras dēļ kokvilnas ražošana Uzbekistānā ir izraisījusi būtisku ūdens daudzuma samazināšanos Arāla jūrā laikposmā no 1990. līdz 2008. gadam, 1. prasa Padomei un Komisijai ņemt vērā šādus ieteikumus:
2. secina, ka Parlaments apsvērs iespēju sniegt piekrišanu tikai tad, ja Uzbekistānas varas iestādes ļaus SDO novērotājiem veikt ciešu un netraucētu uzraudzību un ja tās apstiprinās, ka ir īstenotas konkrētas reformas un gūti būtiski rezultāti piespiedu darba un bērnu darba izskaušanā valsts, reģionālā un vietējā līmenī; 3. uzdod priekšsēdētājam pieprasīt turpmākas diskusijas ar Komisiju un Padomi; 4. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī Uzbekistānas valdībai un parlamentam.
|
| Juridisks paziņojums - Privātuma politika |