Eiropas Parlamenta 2011. gada 7. jūnija lēmums par priekšlikumu iecelt H. G. Wessberg par Revīzijas palātas locekli (C7-0103/2011 – 2011/0803(NLE))

P7_TA(2011)0246 A7-0190/2011

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0103/2011),

–  ņemot vērā to, ka Budžeta kontroles komiteja savā 2011. gada 24. maija sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidātu,

–  ņemot vērā Reglamenta 108. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0190/2011),

A.  tā kā H. G. Wessberg atbilst LESD 286. panta 1. punktā noteiktajām prasībām,

1.  apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt H. G. Wessberg par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.

Eiropas Parlamenta 2011. gada 7. jūnija lēmums par pieprasījumu atcelt deputātes Ágnes Hankiss imunitāti (2010/2213(IMM))

P7_TA(2011)0247 A7-0196/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Budas Centrālās rajona tiesas 2010. gada 6. jūlijā iesniegto un 2010. gada 6. septembrī plenārsēdē paziņoto pieprasījumu atcelt deputātes Ágnes Hankiss imunitāti,

–  ņemot vērā Ágnes Hankiss uzklausīšanu 2011. gada 11. aprīlī saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 1965. gada 8. aprīļa Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu un 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra un 2010. gada 19. marta spriedumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 6. panta 2. punktu un 7. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0196/2011),

A.  tā kā Budas Centrālā rajona tiesa (Budapeštā) ir pieprasījusi atcelt Eiropas Parlamenta deputātes Ágnes Hankiss imunitāti, lai atbilstīgi Ungārijas Republikas Augstākās tiesas spriedumam atsāktu kriminālprocesu pret Ágnes Hankiss;

B.  tā kā Ágnes Hankiss imunitātes atcelšana ir saistīta ar apsūdzību, kas atbilstīgi Ungārijas kriminālkodeksa 181. daļai izvirzīta par iespējamu neslavas celšanu paziņojumā, kas pausts 2004. gada 23. janvārī raidījuma Péntek 8 mondatvadász laikā;

C.  tā kā 2004. gada 18. februārī privātpersona izvirzīja apsūdzību Ágnes Hankiss un 2004. gada 23. februārī iesniedza prasību Budas Centrālajā rajona tiesā; tā kā 2005. gada 28. jūnijā Budas Centrālā rajona tiesa pasludināja spriedumu, kas tika pārsūdzēts Budapeštas Municipālajā tiesā, kura 2006. gada 3. februārī šo spriedumu atcēla;

D.  tā kā līdz ar to šo lietu atkārtoti iesniedza Budas Centrālajā rajona tiesā, kura 2009. gada 6. februārī attaisnoja Ágnes Hankiss izvirzītajā apsūdzībā; tā kā prasītājs šo spriedumu pārsūdzēja Budapeštas Municipālajā tiesā, kura 2009. gada 25. martā nolēma Centrālās rajona tiesas spriedumu atstāt spēkā visos tā pamatojumos;

E.  tā kā 2009. gada 12. novembrī Ungārijas Republikas Augstākā tiesa, pamatojoties uz materiālo tiesību pārkāpumiem, atcēla abus spriedumus un uzdeva Budas Centrālajai rajona tiesai šo lietu izskatīt no jauna;

F.  tā kā kopš 2009. gada 15. jūlija Ágnes Hankiss ir Parlamenta deputāte;

G.  tā kā saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Parlamenta sesiju laikā tā deputātiem viņu valsts teritorijā ir tāda pati imunitāte, kāda ir piešķirta šīs valsts parlamenta deputātiem; un tā kā šī kārtība neliedz Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā deputātiem atņemt imunitāti;

H.  tā kā Ungārijas Kriminālprocesa akta 552. daļas 1. punkts paredz, ka ir jāpārtrauc krimināllieta pret personu, kurai ir piešķirta imunitāte, un ir jāpieprasa atcelt attiecīgās personas imunitāte, un tā kā Akta 551. daļas 1. punkts paredz, ka pret attiecīgo personu, inter alia Eiropas Parlamenta deputātu, krimināllietu drīkst sākt tikai pēc imunitātes atcelšanas;

I.  tā kā 2004. gada Akta LVII 12. daļas 1. punkts paredz, ka privātpersonu ierosinātās lietās tiesai ir jāiesniedz Parlamenta priekšsēdētājam pieprasījums atcelt imunitāti;

J.  tā kā pēc sprieduma atcelšanas atsāktajā procesā Ágnes Hankiss paziņoja, ka viņa ir Parlamenta deputāte, un līdz ar to Budas Centrālā rajona tiesa, rīkojoties saskaņā ar Ungārijas Kriminālprocesa akta 552. daļas 1. punktu un 2004. gada Akta LVII 12. daļu, nolēma apturēt tiesvedību un pieprasīt imunitātes atcelšanu;

K.  tā kā tāpēc ir atbilstīgi ieteikt, lai šajā instancē tiek atcelta Parlamenta deputāta imunitāte,

1.  nolemj atcelt deputātes Ágnes Hankiss imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu kompetentajai Ungārijas Republikas iestādei un Ágnes Hankiss.

(1) Lieta 101/63 Wagner v Fohrmann and Krier [1964], Krājums, 195. lpp., Lieta 149/85 Wybot v Faure and Others [1986], Krājums, 2391. lpp., Lieta T-345/05 Mote v Parliament [2008], Krājums, II-2849. lpp., Apvienotās lietas C-200/07 un C-201/07 Marra v De Gregorio and Clemente [2008], Krājums, I-7929. lpp. un Lieta T-42/06 Gollnisch v Parliament.

Eiropas Parlamenta 2011. gada 7. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1541/98 par izcelsmes apliecinājumu dažām tekstilprecēm, kas iekļautas kombinētās nomenklatūras XI iedaļā un ir laistas brīvā apgrozībā Kopienā, kā arī par šāda apliecinājuma akceptēšanas nosacījumiem, un groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3030/93 par kopīgiem noteikumiem konkrētu tekstilizstrādājumu importam no trešām valstīm (COM(2010)0544 – C7-0316/2010 – 2010/0272(COD))

P7_TA(2011)0248 A7-0156/2011

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0544),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0316/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7-0156/2011),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 7. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2011, ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1541/98 par izcelsmes apliecinājumu dažām tekstilprecēm, kas iekļautas kombinētās nomenklatūras XI iedaļā un ir laistas brīvā apgrozībā Kopienā, kā arī par šāda apliecinājuma akceptēšanas nosacījumiem, un groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3030/93 par kopīgiem noteikumiem konkrētu tekstilizstrādājumu importam no trešām valstīm

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 955/2011.)

Eiropas Parlamenta 2011. gada 7. jūnija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas līdzdalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra darbā (11633/2010 – C7-0026/2011 – 2010/0011(NLE))

P7_TA(2011)0249 A7-0186/2011

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (11633/2010),

–  ņemot vērā projektu Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas līdzdalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra darbā (11633/2010),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. panta 5. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0026/2011),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A7-0186/2011),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Horvātijas Republikas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2011. gada 7. jūnija rezolūcija par globālās satelītu navigācijas sistēmas transporta lietojumiem ‐ ES īstermiņa un vidējā termiņa politika (2010/2208(INI))

P7_TA(2011)0250 A7-0084/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 14. jūnija paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par rīcības plānu globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem (COM(2010)0308),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 1. oktobra secinājumus par šo rīcības plānu (14146/2010),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība” (COM(2010)0546),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 18. janvāra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā sniegts Eiropas satelītu radionavigācijas programmu starpposma pārskats (COM(2011)0005) un kurā norādīts, ka satelītu radionavigācijas infrastruktūras izveides pabeigšanai ir vajadzīgs ievērojams finansējums,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 12. jūlija Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2006. gada 8. decembra Zaļo grāmatu par satelītu navigācijas lietojumiem (COM(2006)0769),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās satelītu navigācijas sistēmas (GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008(3),

–  ņemot vērā 2004. gada 29. janvāra rezolūciju par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Galileo programmas īstenošanas gaitu(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A7-0084/2011),

A.  tā kā GNSS lietojumi šobrīd ir svarīgs un neaizvietojams darbības elements ikvienā transporta nozarē, un tā kā to veiksmīga un efektīva izmantošana padara transportu drošāku, videi nekaitīgāku un ekonomiskāku;

B.  tā kā ar transportu saistīti lietojumi veido 20 % no visiem GNSS lietojumiem apjoma ziņā un 44 % ‐ vērtības ziņā, un tā kā drošības operācijas ‐ galvenokārt saistībā ar transportu ‐ veido vēl 5 % no kopējā lietojumu apjoma;

C.  tā kā Eiropas Savienība GNSS darbībai nepieciešamās pamata infrastruktūras jomā nevar uz nenoteiktu laiku palikt atkarīga no sistēmām, ko citas valstis sākotnēji izstrādāja pavisam citiem nolūkiem;

D.  tā kā EGNOS ir pašpietiekama GPS papildinoša sistēma, kam nepieciešami GPS signāli, lai veiktu aprēķinu un korekcijas darbības; tā kā līdz Galileo izvēršanai GNSS būs daļēji atkarīga no citām sistēmām;

E.  tā kā Eiropas EGNOS sistēma ir izstrādāta, lai apmierinātu būtiskas un daudzveidīgas prasības, ko izvirza vai nākotnē var izvirzīt Eiropas un pasaules rūpniecība, piemēram, attiecībā uz transporta drošību un izsekojamību, tādējādi sekmējot to mērķu izpildi, kuri saistīti ar jauno un aktīvāko Eiropas rūpniecības politiku; tā kā tā ir arī savietojama gan ar GPS, gan daudz precīzāko Galileo sistēmu un papildina tās;

F.   tā kā ar transportu saistīti komerciāli izmantojami GNSS un Galileo lietojumi ir augošs pasaules mēroga tirgus, kurā būtu pēc iespējas jānostiprinās, lai Eiropas rūpniecība varētu gūt ekonomisku labumu un tiktu radītas darba vietas kvalificētam darbaspēkam,

G.  tā kā GNSS būs svarīga loma, atbalstot un veicinot intelektisko transporta sistēmu (ITS) izmantošanu;

H.  tā kā GNSS lietojumu un pakalpojumu attīstība ir būtiska, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek izmantoti ieguldījumi Galileo infrastruktūrā un ka Galileo sistēma tiek izstrādāta pilnā apjomā;

I.  tā kā ieguldījumi šajā nozarē ietekmē visus ES politikas virzienus un tā kā tās paplašināšanai un īstenošanai būs tieša ietekme uz stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu un uz GNSS lietojumu un pakalpojumu iespēju attīstību Eiropas tirgū, lai radītu darba vietas un palielinātu Eiropas konkurētspēju;

J.  tā kā GNSS un Galileo projekti sniedz ievērojamu pievienoto vērtību Eiropas rūpniecības politikai un tā kā ir būtiski nodrošināt to sekmīgu īstenošanu,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par rīcības plānu globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem un tajā rosinātās normatīvās, regulatīvās un horizontālās darbības;

2.   piekrīt Komisijas viedoklim, ka šā brīža labākā izvēle ir mērķtiecīgs rīcības plāns, lai dotu turpmāku stimulu EGNOS un Galileo izstrādei un piemērošanai, jo īpaši transporta jomā; uzsver, ka satelītu navigācijas sistēmām būtu jānodrošina savietojamība starp dažādām (tajā skaitā tradicionālām) sistēmām, un turklāt jānodrošina gan pasažieru, gan kravu transporta pakalpojumu vairākveida izmantošana;

3.  atzīmē, ka uz transportu attiecas deviņi no rīcības plānā minētiem 15 konkrētiem priekšlikumiem dažādās nozarēs, un arī lielākā daļa citu priekšlikumu ir nepieciešami, lai atbalstītu attiecīgos transporta lietojumus;

4.  aicina Komisiju nodrošināt, ka kompetentās iestādes ātri sertificē EGNOS civilās aviācijas vajadzībām;

5.  piekrīt tam, ka pasākumi, lai veicinātu EGNOS un Galileo izmantošanu civilajā aviācijā ir stratēģiska prasība SESAR (Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības pētniecības) īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz tā izmantošanu saistībā ar lidaparātu nolaišanās procedūrām un mazajās lidostās;

6.  pauž nožēlu, ka EGNOS vēl nenodrošina visas Eiropas Savienības pārklājumu, un aicina kā prioritāru uzdevumu noteikt EGNOS sistēmas pārklājuma paplašināšanu, nodrošinot arī dienvidu, austrumu un dienvidaustrumu Eiropas iekļaušanu, lai visā Eiropā to varētu izmantot ikvienā transporta nozarē, un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pārklājuma paplašināšanu, aptverot gan MEDA, gan Tuvo Austrumu un Āfrikas valstis;

7.  uzsver GNSS nozīmi ITS attīstībā; norāda, ka ar ITS var nodrošināt efektīvākus, videi nekaitīgākus un drošākus transporta risinājumus, un ka vairāku ITS pakalpojumu pienācīgai īstenošanai ir vajadzīga pilnā apjomā strādājoša GNSS;

8.  atbalsta viedokli, ka EGNOS un Galileo var sniegt nozīmīgu ieguldījumu ceļu satiksmes pārvaldībā un ka šajā jomā ir nepieciešama izpratnes veidošanas kampaņa, lai palielinātu to iespēju izmantošanu, ko šī sistēma sniedz saistībā ar nodevu iekasēšanu, “eCall”, drošu stāvvietu tiešsaistes rezervēšanu kravas automobiļiem un reālā laika uzskaiti, tādējādi veicinot drošāku un videi draudzīgāku autotransportu;

9.  tāpēc aicina Komisiju iesniegt nepieciešamos tiesību aktu priekšlikumus, lai varētu izmantot to pievienoto vērtību, ko GNSS sniedz saistībā ar visu transporta veidu, bet jo īpaši ceļu satiksmes drošību, un palīdzētu uzlabot kravu pārvadājumu efektivitāti;

10.  mudina Komisiju pastiprināt rūpniecisko sadarbību ar trešām valstīm, lai veicinātu EGNOS un Galileo lietojumu un pakalpojumu attīstību un savietojamību;

11.  piekrīt, ka Komisijai būtu rūpīgi jāizvērtē nepieciešamība grozīt spēkā esošos tiesību aktus par digitālajiem tahogrāfiem, lai nodrošinātu, ka lietderīgi tiek izmantotas GNSS piedāvātās iespējas attiecībā uz pozicionēšanu un ātruma informāciju;

12.  piekrīt, ka GNSS var dot lielu ieguldījumu, lai uzlabotu kuģošanas drošību un efektivitāti, un ka Komisijai būtu jāveic pasākumi, lai palielinātu informētību un uzlabotu zināšanas par GNSS iespējamiem lietojumiem jūras un iekšzemes ūdensceļu nozarē, kā arī jānodrošina uz EGNOS balstītu lietojumu atzīšana IMO un ICAO līmenī;

13.  atbalsta Komisijas nodomu uzsākt kampaņu, lai veicinātu dažādu ieinteresēto personu izpratni, tādējādi sniedzot Eiropas rūpniecībai pārliecību ieguldīt komerciālajās iespējās, ko sniedz ES satelītnavigācijas projekti;

14.  aicina Komisiju efektīvi īstenot rīcības plānā minētos pasākumus dziļas izpratnes veidošanai, lai Eiropā nodrošinātu EGNOS plašu izmantošanu visās piemērošanas jomās un tādējādi nodrošinātu kompleksu pieeju;

15.  saistībā ar budžeta procedūru un turpmāko daudzgadu finanšu shēmu (DFS) prasa, lai Komisija ierosinātu pasākumus, ar kuriem nodrošināt atbilstīgu finansējuma līmeni pētniecībai un attīstībai saistībā ar GNSS, kā arī šīs sistēmas īstenošanai; uzsver, ka ES finansējums transporta nozarei jau tā ir diezgan neliels, un ka papildu finansējuma piešķiršanai GNSS nevajadzētu izraisīt finansējuma samazināšanu citām prioritātēm kopējās transporta politikas jomā; saistībā gan ar šo, gan citiem līdzīgiem projektiem, piemēram, TEN-T, atkārtoti pieprasa Komisijai iesniegt daudzgadu finansēšanas priekšlikumu, kas pārsniegtu DFS periodu, lai tādējādi nodrošinātu stabilu un uzticamu finanšu shēmu vērienīgiem Eiropas projektiem, kuru apjoms pārsniedz ierastās robežas;

16.  aicina Komisiju apsvērt, vai ieņēmumus no Galileo komercdarbības nevajadzētu ieskaitīt ES budžetā;

17.  aicina Komisiju informēt Parlamentu par to, kā pēc Galileo darbības uzsākšanas tiks finansētas ikgadējās uzturēšanas izmaksas EUR 800 miljonu apjomā;

18.  aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu iesniegt visaptverošu finansēšanas stratēģiju, kas, papildus pienācīgiem ES un dalībvalstu ieguldījumiem, varētu paredzēt, inter alia, saskaņotus nodokļu atvieglojumus, vienkāršotas procedūras attiecībā uz pieteikumiem dotāciju saņemšanai, kā arī kārtību, ar kuru varētu novirzīt riska kapitālu uz MVU un atvieglot EGNOS un Galileo lietojumu attīstīšanu un pārdošanu;

19.  aicina Komisiju nodrošināt, lai EUR 100 miljoni, kurus varētu neiztērēt maksājumu apropriācijās pētniecībai saskaņā ar Septīto pamatprogrammu, ir pieejami GNSS lietojumu izstrādei;

20.  mudina Komisiju izpētīt, kā vienkāršotas procedūras varētu nodrošināt šā finansējuma efektīvāku un pārredzamāku izmaksu, lai atbalstītu pētniecību tāda visiem iedzīvotājiem paredzēta transporta jomā, kurā izmantojami GNSS lietojumi, turklāt īpaši ņemot vērā invalīdu vajadzības un galveno uzmanību pievēršot MVU;

21.  aicina Komisiju palīdzēt MVU vieglāk piekļūt Eiropas finansējumam, ko piešķir ar mērķi veicināt ar GNSS lietojumiem saistītus jauninājumus, jo īpaši saskaņā ar Septīto un Astoto pamatprogrammu;

22.  mudina Komisiju pārbaudīt, kādas datu aizsardzības problēmas var rasties saistībā ar EGNOS lietojumu un pakalpojumu izmantošanu, un darīt visu iespējamo to novēršanai;

23.  norāda uz vajadzību veikt ieguldījumus tādu lietojumu un pakalpojumu izpētē, kas tieši saistīti ar GNSS, turklāt sevišķu uzmanību pievēršot invalīdu īpašajām vajadzībām, jo šādiem ieguldījumiem ir izšķiroša nozīme, pienācīgi attīstot un izmantojot GNSS pakalpojumus;

24.  aicina Komisiju sekmēt iniciatīvas, kuru mērķis ir attīstīt nozaru pakalpojumu centrus, jo īpaši jūrniecības nozarē;

25.  pauž nožēlu, ka pārāk maz līdzekļu tiek piešķirti pētniecībai un jauninājumiem saistībā ar lietojumiem, kas balstīti uz EGNOS vai Galileo, jo tas Eiropas Savienībā būtiski aizkavē tehnoloģisko progresu un rūpniecības jaudu izaugsmi, kā arī videi nekaitīgu īstenošanu, un tāpēc mudina Komisiju ieviest tādu kārtību, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ļautu vieglāk piekļūt finansējumam;

26.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp. (2) OV L 246, 20.7.2004., 1. lpp. (3) OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp. (4) OV C 96 E, 21.4.2004., 128. lpp.

Eiropas Parlamenta 2011. gada 7. jūnija rezolūcija par starptautiskajiem gaisa transporta nolīgumiem, ko noslēdz saskaņā ar Lisabonas līgumu (2010/2207(INI))

P7_TA(2011)0251 A7-0079/2011

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 20. oktobra lēmumu attiecībā uz pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pārskatīšanu(1) (turpmāk ‐ pamatnolīgums),

–  ņemot vērā 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par ES un ASV gaisa satiksmes nolīgumu(2),

–  ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par sarunu uzsākšanu saistībā ar Pasažieru datu reģistra (PDR) nolīgumiem ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju un Kanādu(3),

–  ņemot vērā 2007. gada 25. aprīļa rezolūciju par Eiropas Kopējās gaisa telpas izveidi(4),

–  ņemot vērā 2007. gada 14. marta rezolūciju par Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu, no vienas puses, un Amerikas Savienoto Valstu, no otras puses, gaisa satiksmes nolīguma noslēgšanu(5),

–  ņemot vērā 2006. gada 17. janvāra rezolūciju par Kopienas aviācijas ārējās politikas programmas attīstīšanu(6),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Attīstīt Kopienas aviācijas ārējās politikas programmu” (COM(2005)0079),

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 218. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7-0079/2011),

A.  tā kā pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā par starptautisku gaisa transporta nolīgumu noslēgšanu ar Parlamentu tika veikta tikai apspriešanās;

B.  tā kā attiecībā uz nolīgumiem jomās, uz kurām attiecas parastā likumdošanas procedūra, tagad ir nepieciešama Parlamenta piekrišana;

C.  tā kā, Komisijai veicot sarunas par nolīgumiem starp Savienību un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, Parlamentu nekavējoties un pilnībā informē par visiem procedūras posmiem(7);

D.  tā kā pamatnolīgumam vajadzētu nodrošināt, ka iestāžu pilnvaras un prerogatīvas tiek īstenotas pēc iespējas efektīvāk un pārredzamāk;

E.  tā kā Komisija pamatnolīgumā apņēmusies respektēt vienlīdzīgas attieksmes principu pret Parlamentu un Padomi likumdošanas un budžeta jautājumos, jo īpaši attiecībā uz iespēju piedalīties sanāksmēs un dokumentu, kā arī citas informācijas nosūtīšanu,

Ievads

1.  uzskata, ka vispusīgi gaisa transporta nolīgumi ar kaimiņvalstīm vai nozīmīgiem globāliem partneriem var sniegt ievērojamu labumu pasažieriem, kravas pārvadājumu operatoriem un aviosabiedrībām, nodrošinot piekļuvi tirgum un regulatīvu konverģenci un tādējādi veicinot godīgu konkurenci, tostarp attiecībā uz valsts subsīdijām un sociālajiem un vides standartiem;

2.  atzīst, ka horizontāli nolīgumi, ar kuriem pašreizējos divpusējos nolīgumus pielāgo Kopienas tiesībām, ir nepieciešami, lai panāktu juridisku skaidrību un citus ieguvumus attiecībā uz vienkāršošanu un nodrošinātu, ka visas Savienības aviosabiedrības varēs izmantot vienādas tiesības;

3.  norāda, ka lidojumu drošuma standarti ir ārkārtīgi nozīmīgi pasažieriem, apkalpēm un gaisa transporta nozarei kopumā, un tāpēc atbalsta lidojumu drošuma nolīgumu noslēgšanu ar valstīm, kurās ir ievērojama lidaparātu ražošanas rūpniecība, ņemot vērā izmaksu ietaupījumu un konsekventi augstus standartus, ko var panākt, minimizējot novērtējumu, testu un pārbaužu dublēšanos;

4.  pauž nožēlu par to, ka Padome vēl nav piešķīrusi Komisijai pilnvaras sarunām par vispusīgu gaisa transporta nolīgumu ar tādiem svarīgiem tirdzniecības partneriem kā Ķīnas Tautas Republika un Indija; uzskata, ka šī nepilnība arvien vairāk kaitē Savienības interesēm, it īpaši ņemot vērā šo valstu ekonomikas straujo izaugsmi;

5.  norāda, ka Komisijas jaunākajā to valstu sarakstā, ar kurām notiek sarunas par starptautisku gaisa transporta nolīgumu noslēgšanu, nav iekļautas tādas svarīgas valstis kā Japāna un Krievijas Federācija;

6.  pauž bažas par neatrisināto jautājumu saistībā ar lidojumiem pāri Sibīrijai; aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, tostarp risināt šo jautājumu kontekstā ar sarunām par Krievijas pievienošanos PTO, lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem starp ES aviosabiedrībām;

Nolīguma novērtēšanas kritēriji

7.  uzsver, ka katrās sarunās ir jāizvērtē, kādu labumu dotu nolīguma drīzāka noslēgšana salīdzinājumā ar ilgāku sarunu veikšanu, cenšoties panākt vērienīgāku rezultātu;

8.  norāda, ka piekrišanas saņemšanai iesniegto vispusīgo nolīgumu novērtēšanā Parlaments centīsies izmantot konsekventu standartu kopumu; it īpaši norāda, ka šā novērtējuma gaitā Parlaments vairāk uzmanības pievērsīs šādu faktoru īstenošanas pakāpei ‐ tirgus pieejamības un ieguldījumu iespēju ierobežojumu mazināšana līdzsvarotā veidā, stimuli sociālo un vides standartu uzturēšanai un uzlabošanai, pienācīgi aizsargpasākumi datu aizsardzībai un privātumam, drošuma un drošības standartu savstarpējas atzīšanas iekļaušana un pasažieru tiesību nodrošināšana augstā līmenī;

9.  uzskata, ka ir steidzami nepieciešami pasaules mēroga datu aizsardzības un privātuma standarti un ka Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūcijā norādītie kritēriji sniedz pienācīgu paraugu šādam nolīgumam; norāda, ka Savienībai būtu jāuzņemas vadošā loma šādu pasaules mēroga standartu izstrādāšanā;

10.  pievērš uzmanību tam, ka arvien nozīmīgāka kļūst aviācijas nozares loma globālās sasilšanas veicināšanā, un uzskata, ka nolīgumos būtu jāiekļauj apņemšanās Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas ietvaros kopīgi strādāt pie tā, lai mazinātu lidaparātu emisiju, kā arī mērķis uzlabot tehnisko sadarbību tādās nozarēs kā klimata zinātne (CO2 un citas ar klimatu saistītas emisijas atmosfērā), pētniecība un tehnoloģiju izstrāde un degvielas izmantošanas efektivitāte;

11.  uzsver, ka dažādi aviācijas regulējuma aspekti, tai skaitā trokšņa un nakts reisu ierobežojumi, ir jānosaka vietējā līmenī, pilnībā ievērojot godīgas konkurences un subsidiaritātes principus; aicina Komisiju šos jautājumus koordinēt Eiropas līmenī, ņemot vērā dalībvalstu tiesību aktus, kā arī “līdzsvarotas pieejas” principu, kā to formulējusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija;

12.  aicina Komisiju izmantot gaisa transporta nolīgumus, lai veicinātu atbilstību attiecīgajiem starptautiskajiem tiesību aktiem sociālo tiesību jomā, jo īpaši Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijās ietvertajiem darba standartiem (SDO 1930.–1999. g.), ESAO pamatnostādnēm daudznacionālajiem uzņēmumiem (1976. g., pārskatītas 2000. g.) un 1980. gada Romas Konvencijai par līgumsaistībām piemērojamo likumu;

13.  norāda, ka drošuma nolīgumu gadījumā kritērijos ietver sertifikācijas un procedūru pilnīgu savstarpēju atzīšanu, apmaiņu ar datiem par drošumu, kopīgas inspekcijas, paplašinātu regulatīvo sadarbību un tehniska līmeņa apspriedes, lai atrisinātu problēmas jau pirms strīdu izšķiršanas mehānisma izmantošanas;

Procedūra

14.  uzsver, ka, lai varētu pieņemt lēmumu par to, vai sniegt piekrišanu sarunu noslēgumā, Parlamentam ir jāseko līdzi sarunu procesam jau kopš sākuma; uzskata, ka arī citu iestāžu interesēs ir agrīnā posmā identificēt un atrisināt pietiekami nozīmīgas problēmas, kuru dēļ Parlaments varētu nesniegt piekrišanu;

15.  atgādina, ka jau 2005. gada pamatnolīgumā Komisijai bija paredzēts pienākums sniegt Parlamentam laicīgu un skaidru informāciju par starptautisku sarunu sagatavošanu, īstenošanu un pabeigšanu; norāda, ka 2010. gada oktobrī pārskatītajā pamatnolīgumā īpaši tiek norādīts uz to, ka Parlamentam jau no paša sākuma regulāri un vajadzības gadījumā ievērojot nepieciešamo konfidencialitāti jāsaņem pilnīga informācija par procedūras gaitu visos sarunu posmos;

16.  sagaida, ka Komisija sniegs Parlamenta atbildīgajai komitejai informāciju par nodomu ierosināt sarunas par starptautisku gaisa transporta nolīgumu noslēgšanu vai grozīšanu, sarunu direktīvu projektus, apspriežamo tekstu projektus un parafēšanai sagatavoto dokumentu, kā arī citus attiecīgus dokumentus un informāciju; sagaida, ka Parlamenta loma attiecībā uz starptautisku gaisa transporta nolīgumu visiem turpmākajiem grozījumiem būs skaidri noteikta attiecīgajā nolīgumā;

17.  norāda, ka iepriekšminētā informācija saskaņā ar pamatnolīguma 24. pantu Parlamentam jāsaņem tādā veidā, lai tas vajadzības gadījumā varētu darīt zināmu savu nostāju; kategoriski prasa Komisijai sagatavot Parlamentam ziņojumu par to, kādā veidā Parlamenta nostājas ir ņemtas vērā;

18.  atzīst, ka, ja Parlaments saņem sensitīvu informāciju par notiekošajām sarunām, tam ir pienākums nodrošināt konfidencialitāti;

19.  norāda, ka saskaņā ar Reglamentu Parlaments, “pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu un izskatījis visus atbilstošos priekšlikumus, (..) var ieteikumus pieņemt un prasīt, lai tos ņem vērā pirms izskatāmā starptautiskā nolīguma slēgšanas” (90. panta 4. punkts);

20.  atzīst, ka gaisa transporta nolīgumos būtiska loma bieži ir apvienotajai komitejai, jo īpaši attiecībā uz tiesiskā regulējuma konverģenci; atzīst, ka daudzos gadījumos tā ir elastīgāka un efektīvāka lēmumu pieņemšanas metode nekā centieni iekļaut šādus punktus pašā nolīgumā; tomēr uzsver, ka ir svarīgi, lai Parlaments saņemtu pilnīgu un laicīgu informāciju par dažādu apvienoto komiteju darbu;

21.  prasa Komisijai informācijas plūsmas uzturēšanas nolūkā regulāri un ne retāk kā reizi trijos gados iesniegt Parlamentam ziņojumus, tajos ietverot spēkā esošo nolīgumu priekšrocību un trūkumu analīzi; norāda, ka tas ļautu Parlamentam efektīvāk novērtēt turpmākos nolīgumus;

o
o   o

22.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0366. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0239. (3) OV C 81 E, 15.3.2011., 70. lpp. (4) OV C 74 E, 20.3.2008., 506. lpp. (5) OV C 301 E, 13.12.2007., 143. lpp. (6) OV C 287 E, 24.11.2006., 84. lpp. (7) Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 10. punkts.

Eiropas Parlamenta 2011. gada 7. jūnija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (15145/1/2010 – C7-0045/2011 – 2008/0147(COD))

P7_TA(2011)0252 A7-0171/2011

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (15145/1/2010 – C7-0045/2011),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2009. gada 16. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2009. gada 12. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Komisijas atzinumu (COM(2011)0069),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0436)(3),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 66. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A7-0171/2011),

1.  apstiprina turpmāk izklāstīto nostāju otrajā lasījumā;

2.  apstiprina šīs rezolūcijas pielikumā pievienoto Parlamenta paziņojumu;

3.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu un Ungārijas prezidentūras un gaidāmo Polijas, Dānijas un Kipras prezidentūru kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 7. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/.../ES, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2011/76/ES.)

PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta paziņojums

Eiropas Parlaments pauž nožēlu, ka Padome nebija gatava piekrist obligātajai atbilstības tabulu publicēšanai saistībā ar Direktīvas 1999/62/EK grozījumu priekšlikumu. Ar šo tiek deklarēts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 23. maija trialogā panāktais nolīgums par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (“eirovinjete”), neierobežo rezultātu iestāžu sarunām par atbilstības tabulām.

Eiropas Parlaments aicina Eiropas Komisiju sniegt informāciju Parlamentam divpadsmit mēnešu laikā pēc šī nolīguma pieņemšanas plenārsēdē un transponēšanas perioda beigās sniegt ziņojumu par dalībvalstu praksi, izstrādājot savas tabulas, kur iespēju robežās ilustrēta atbilstība starp šo direktīvu un transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

Komisijas paziņojums par atbilstības tabulām

Komisija atgādina par savu apņēmību nodrošināt, ka dalībvalstis izveido atbilstības tabulas, kurās būtu apvienoti transponēšanas pasākumi, ko tās pieņem ar ES direktīvu, un informē par tām Komisiju saistībā ar ES tiesību aktu transponēšanu pilsoņu interesēs, lai panāktu labāku likumdošanu, pastiprinātu tiesību aktu pārredzamību un palīdzētu izvērtēt valsts tiesību normu atbilstību ES noteikumiem.

Komisija pauž nožēlu par atbalsta trūkumu noteikumam, kas iekļauts priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (“eirovinjete”).

Kompromisa garā un lai nodrošinātu, ka priekšlikums tiktu pieņemts nekavējoties, Komisija var piekrist tam, ka tekstā iekļauto saistošo noteikumu par atbilstības tabulām aizstāj ar atbilstīgu apsvērumu, kas mudina dalībvalstis ievērot šo praksi. Tā sniegs informāciju divpadsmit mēnešu laikā pēc šā nolīguma pieņemšanas plenārsēdē un transponēšanas perioda beigās sagatavos ziņojumu par dalībvalstu praksi gan savām vajadzībām, gan Savienības interesēs izstrādāt savas tabulas, kur iespēju robežās atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un transponēšanas pasākumiem, un padarīs tās publiski pieejamas.

Tomēr nostāju, ko Komisija ieņem šajā lietā, nevar uzskatīt par precedentu. Komisija turpinās centienus kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi rast atbilstošu risinājumu šim horizontālajam institūciju jautājumam.

Ungārijas prezidentūras un gaidāmo Polijas, Dānijas un Kipras prezidentūru paziņojums

Ar šo tiek deklarēts, ka Padomes un Eiropas Parlamenta 2011. gada 23. maija trialogā panāktais nolīgums par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (“eirovinjete”), neierobežo rezultātu iestāžu sarunām par atbilstības tabulām.

(1) OV C 255, 22.9.2010., 92. lpp. (2) OV C 120, 28.5.2009., 47. lpp. (3) OV C 87 E, 1.4.2010., 345. lpp.

Eiropas Parlamenta 2011. gada 7. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem (COM(2010)0132 – C7-0092/2010 – 2010/0073(COD))

P7_TA(2011)0253 A7-0330/2010

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0132),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, kā arī 338. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0092/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A7-0330/2010),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 7. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2011 par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 691/2011.)