Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību XIX sadaļas 189. pantu par pētniecības, tehnoloģiju attīstības un kosmosa politiku, kurā īpaši minēta Eiropas kosmosa politikas izstrāde, lai veicinātu zinātnes un tehnikas attīstību, rūpniecības konkurētspēju un Savienības politikas īstenošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020 ‐ stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā 2010. gada 16. jūnija rezolūciju par stratēģiju “Eiropa 2020”(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 28. oktobra paziņojumu “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam ‐ prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai” (COM(2010)0614),

–  ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 4. aprīļa paziņojumu “Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs” (COM(2011)0152),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 31. maija secinājumus “Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs”,

–  ņemot vērā Komisijas 2003. gada 11. novembra balto grāmatu “Kosmoss: Eiropas horizonti paplašinātai Savienībai ‐ rīcības plāns Eiropas kosmosa politikas īstenošanai (COM(2003)0673),

–  ņemot vērā 2004. gada 29. aprīļa Lēmumu 2004/578/EK par Eiropas Kopienas un Eiropas Kosmosa aģentūras Pamatnolīguma noslēgšanu(3),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu “Eiropas satelītu radionavigācijas programmu starpposma pārskats” (COM(2011)0005),

–  ņemot vērā 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par Eiropas satelītu navigācijas programmu termiņa vidusposma pārskatīšanu ‐ īstenošanas novērtējums, nākotnes uzdevumi un finansēšanas perspektīvas(4),

–  ņemot vērā 2007. gada 20. jūnija rezolūciju par Eiropas Satelītu radionavigācijas programmas (Galileo) finansēšanu saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu un daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumu “Budžets stratēģijai ”Eiropa 2020“” (COM(2011)0500),

–  ņemot vērā Regulu (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu(6),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Vides un drošības globālais monitorings (GMES): mēs rūpējamies par drošu planētu” (COM(2008)0748),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Globālā vides un drošības novērošana (GMES): kosmosa komponentes uzdevumi un nākamie pasākumi” (COM(2009)0589),

–  ņemot vērā 2010. gada 22. septembra Regulu (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (2011.–2013.)(7),

–  ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru(8),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Rīcības plāns globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem” (COM(2010)0308),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A7–0431/2011),

A.  tā kā LESD 189. pantā ir izklāstīti precīzi noteikti Eiropas Savienības uzdevumi kosmosa politikas izstrādē, lai veicinātu zinātnes un tehnikas attīstību, rūpniecības konkurētspēju un politikas īstenošanu;

B.  tā kā kosmosa politika ir svarīgs stratēģijas “Eiropa 2020” elements un rūpniecības politikas pamatiniciatīvas daļa;

C.  tā kā ES valdībām un iedzīvotājiem jau ir pieejami satelītsakaru pakalpojumi;

D.  tā kā ar stratēģiju tiek atbalstīta gudras, ilgtspējīgas un integrējošas ekonomikas mērķu sasniegšana, radot augstas kvalifikācijas darba vietas, nodrošinot tirgus iespējas, sekmējot jauninājumus un uzlabojot iedzīvotāju labklājību un drošību;

E.  tā kā kosmoss Eiropai ir stratēģiski nozīmīgs un būtisks elements neatkarīgu lēmumu pieņemšanā un darbībā;

F.  tā kā Eiropas kosmosa rūpniecības konsolidētais apgrozījums ir 5,4 miljardi euro un tajā strādā vairāk nekā 31 000 augsti kvalificētu darbinieku;

G.  tā kā Eiropas satelītsakaru nozare ir pamatelements stipras Eiropas kosmosa rūpniecības uzturēšanā, jo vairāk nekā pusi no Eiropas nozares apgrozījuma veido telekomunikāciju satelītu ražošana vai palaišana;

H.  tā kā Eiropas Parlaments vienmēr ir sniedzis pilnu atbalstu Eiropas GNSS izveidei, izmantojot programmas Galileo un EGNOS, lai nodrošinātu Eiropas iedzīvotājiem pilnvērtīgāku ikdienas dzīvi, garantētu Eiropas autonomiju un neatkarību un iegūtu nozīmīgu daļu no pasaules augsto tehnoloģiju tirgus, kas saistīts ar satelītu navigāciju;

I.  tā kā ES pašlaik ir atkarīga no ASV globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS), kas ir vajadzīga, lai veiktu darbības, kuras kopumā nodrošina aptuveni 7 % no IKP, un tā kā sagaidāms, ka Galileo sniegs priekšrocības salīdzinājumā ar ASV GPS, nodrošinot, piemēram, pakalpojumu lielāku precizitāti, globālu integritāti, autentificēšanu un uzticamību, kā arī Eiropas Savienības stratēģisko autonomiju; ņem vērā to, cik nozīmīga varētu būt Galileo programma, veicinot Eiropā daudzu pakalpojumu konkurētspēju un kvalitāti;

J.  tā kā ir pieaugušas programmas izmaksas un tas noticis arī neprecīzi aplēstu izmaksu un neatbilstīgu izmaksu pārvaldības stratēģiju dēļ, ar pašreizējo budžetu var finansēt tikai sākotnējās darbības jaudas nodrošināšanu;

K.  tā kā Komisija iesniedza priekšlikumu par Galileo finansējumu daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam, taču shēmā nav iekļauts GMES programmas finansējums, un tādējādi ir nopietni apdraudēta šīs programmas nākotne;

L.  tā kā Komisijai ir jāiesniedz skaidrs un detalizēts novērtējums par visiem Galileo un GMES programmu iespējamiem tehniskajiem risinājumiem un ar tiem saistītajām izmaksām un ieguvumiem, pirms tiek pieņemts lēmums par turpmākām finanšu saistībām, kas iekļaujamas ES budžetā saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu;

M.  tā kā arī GMES ir Eiropas iedzīvotājiem pieejama ES vadīta pamatprogramma, kas sniedz ģeogrāfisku informāciju, lai palīdzētu valsts iestādēm īstenot politiku, tostarp vides pārvaldības, riska pārvaldības un iedzīvotāju aizsardzības jomā; tā kā ar GMES programmu jānodrošina nepārtraukta piekļuve informācijai par vidi un drošību, pamatojoties uz pastāvīgu novērošanu no kosmosa un in situ infrastruktūrām un pēc iespējas labāk izmantojot Eiropā pieejamos resursus;

N.  tā kā sekmīgas kosmosa politikas īstenošanas nolūkā ir svarīgi saglabāt konkurētspējīgu kosmosa rūpniecību, kurā tiek izmantotas augstās tehnoloģijas un kuru atbalsta ar tālejošu pētniecības un izstrādes programmu, papildu darbībām, kosmosa izpēti, kosmosa infrastruktūras drošību un starptautisku sadarbību;

O.  tā kā Komisija ir norādījusi, ka jānodrošina neatkarīga pieeja kosmosam, lai sasniegtu Eiropas kosmosa politikas mērķus;

P.  tā kā Eiropas rūpniecības zinātība ir ļoti nozīmīga veiksmīgai kosmosa politikai un tā kā lielākajām Eiropas programmām ir būtiska loma Eiropas integrācijas un konkurētspējas veicināšanā,

Eiropas kosmosa stratēģijas mērķi

1.  atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu “Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs” kā pirmo posmu Eiropas Savienības globālai un uz lietotāju orientētai kosmosa politikai Savienības iedzīvotāju, politikas virzienu un diplomātijas interesēs; uzskata, ka Eiropas Savienībai galvenokārt jāpieliek pūles, lai attīstītu pakārtotus kosmosa pakalpojumus iedzīvotāju interesēs un uzlabotu politikas veidošanu un īstenošanu; uzskata, ka tādu kosmosa programmu kā Galileo un GMES atbilstošs izmantojums ļautu panākt nozīmīgus ietaupījumus saistītajās nozarēs un pakārtotus ieguvumus reģionos un vietējās kopienās;

2.  uzskata, ka ir svarīgi, lai kosmosa politika ir reālistiska politika, kuras mērķis ir uzlabot Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvi, sekmēt jaunu ekonomikas izaugsmi, veicināt inovāciju potenciālu un atbalstīt pasaules mēroga zinātnisko progresu; uzsver, ka risinājumi kosmosa jomā, balstoties uz jaunākajām tehnoloģijām un konkurētspējīgu Eiropas rūpniecisko bāzi, ir būtiski, lai risinātu svarīgas mūsdienu sociālās problēmas, kas saistītas, piemēram, ar dabas katastrofām, resursiem un klimata uzraudzību, kā arī lai attīstītu telekomunikāciju nozari un veicinātu atbilstošus lietojumus klimata pārmaiņu politikas, zemes izmantošanas plānošanas, vides pārvaldības, lauksaimniecības, kuģošanas drošības, zivsaimniecības un transporta jomā;

3.  norāda, ka satelītsakaru tīkliem ir būtiska loma, lai sasniegtu mērķi līdz 2013. gadam nodrošināt pilnīgu platjoslas interneta pārklājumu ES, tādējādi palīdzot sasniegt ES Digitālās programmas mērķus;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izstrādāt kosmosa politiku, to īpaši pielāgojot vajadzībām katrā apakšnozarē; turklāt uzsver, ka šī politika jāsaskaņo ne tikai ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un dalībvalstīm, bet arī ar Eiropas Parlamentu;

5.  uzskata, ka Eiropas Savienība ir atbildīga par valstu kosmosa politiku un programmu koordinēšanu un konsolidēšanu, lai izveidotu saskaņotu Eiropas pieeju sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām; uzsver, ka par šādas pieejas mērķi būtu jānosaka atbalsts stabilai, konkurētspējīgai un neatkarīgai Eiropas rūpniecības bāzei un konsolidētai rūpniecības politikai, ar kuru starpniecību būtu iespējams vidējā termiņā un ilgtermiņā izstrādāt, attīstīt, uzsākt, vadīt un izmantot kosmosa sistēmas, tostarp izveidot finanšu un likumdošanas mehānismus;

6.  atzinīgi vērtē stratēģijas mērķus, proti, nostiprināt Eiropas kosmosa infrastruktūru un sniegt lielāku atbalstu pētniecībai, lai palielinātu Eiropas rūpnieciskās bāzes tehnoloģisko neatkarību, sekmētu kosmosa nozares un citu rūpniecības nozaru savstarpēju bagātināšanos un stimulētu inovācijas kā Eiropas konkurētspējas galveno dzinējspēku;

7.  tomēr norāda, ka Komisijas paziņojumā noteiktās prioritārās darbības tomēr joprojām ir daļēji neskaidras; uzver, ka tās ir jāprecizē un tajās jāietver visu tehnisko risinājumu un saistīto izmaksu, risku un ieguvumu un sociālo seku izvērtēšana, tostarp informācija par jebkādu iespējamo ietekmi uz Eiropas Savienības rūpniecības bāzi un Eiropas rūpniecības politiku; norāda, ka Eiropas kosmosa programmā galvenā uzmanība jāpievērš jautājumiem par Eiropas pievienoto vērtību un jāizvairās no centienu izkliedēšanas un EKA veikto pasākumu dublēšanas;

8.  uzsver, ka attiecībā uz kosmosa politiku ir vajadzīga skaidri noteikta pārvaldība ar efektīviem uzraudzības un koordinācijas mehānismiem, maksimāli izmantojot Eiropā pieejamās prasmes, lai saskaņotu prioritātes un nodrošinātu to, ka pārdomāti tiek pārvaldīti resursi, kurus sniedz valstu finansējums un Eiropas Savienība, EKA un citas Eiropas aģentūras, kas strādā kosmosa nozarē un ir būtiskas Eiropas Savienībai;

9.  norāda, ka septiņās līdz šim notikušajās Kosmosa padomes sanāksmēs tikai vienreiz cita starpā ir aplūkoti transporta jautājumi Eiropā un, kā apliecina Kosmosa padomes darba rezultāti, tās apspriedēs nav pietiekami ņemta vērā kosmosa politikas ietekme uz transporta nozari;

10.  uzsver, ka nepieciešama dziļāka izpratne par būtisku nozaru atkarību no kosmosa, un mudina dalībvalstis un Komisiju vairāk uzsvērt kosmosa nozīmi;

11.  atgādina, ka transporta nozarei ir ļoti svarīga nozīme centienos sasniegt ES ieceres par 20 % 2020. gadā attiecībā uz CO2 emisiju apjomu un enerģijas patēriņu un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un ka ilgspējīgu izaugsmi nevar panākt bez efektīvas transporta nozares;

12.  uzskata, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešama kosmosa stratēģija, lai nodrošinātu kosmosa tehnoloģiju pilnīgu izmantošanu drošāku un efektīvāku satiksmes vadības un kontroles sistēmu veicināšanā visos transporta veidos;

13.  piekrīt Komisijas viedoklim, ka Eiropai jāsaglabā neatkarīga pieeja kosmosam, lai tā varētu sasniegt noteiktos mērķus, īstenojot kosmosa politiku, un turpinātu izmantot kosmosa lietojumu priekšrocības; tādēļ mudina Komisiju nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem stratēģiskajā nesējraķešu jomā, pievēršot tām īpašu uzmanību kosmosa rūpniecības politikā;

14.  uzsver, ka kosmosa politikas kontekstā ārkārtīgi būtiska ir palaišana kosmosā, un šajā ziņā, ņemot vērā kritisko finansiālo situāciju, kādā atrodas palaišanas nozare visā pasaulē, uzsver nepieciešamību radīt jaunu Eiropas politisko stimulu;

Pamatprojekti Galileo un GMES

15.  uzskata, ka Galileo ir viena no Eiropas Savienības pamatprogrammām un pirmā civiliem mērķiem izstrādātā globālā satelītu navigācijas sistēma, kas varētu ļaut Savienībai saglabāt neatkarību stratēģiski svarīgā jomā;

16.  aicina Komisiju atbilstīgi pilnveidot juridisko un finansiālo regulējumu, jo īpaši attiecībā uz finanšu shēmas izstrādi laikposmam no 2014.–2020. gadam, kā arī pilnveidot pieeju attiecībā uz efektīvu pārvaldību, Galileo pakalpojumus un atbildības noteikumus; šajā sakarībā uzsver ‐ lai nodrošinātu Galileo darbību un sagatavotos tā pilnīgai izmantošanai:

17.  uzskata, ka sākotnējā darbības jauda, kas spētu nodrošināt sākotnējo pakalpojumu sniegšanu, ir jāsasniedz vēlākais līdz 2014. gadam, lai Galileo patiesi kļūtu par otro svarīgāko GNSS pamatkonfigurāciju, jo īpaši uztvērēju ražotājiem; atzinīgi vērtē divu funkcionējošu satelītu palaišanu validācijai orbītā 2011. gada 21. oktobrī no Eiropas Kosmosa centra Kuru;

18.  ir pārliecināts, ka mērķis nodrošināt pilnu darbības jaudu, izmantojot 27 satelītu konstelāciju kopā ar attiecīgu skaitu rezerves satelītu un atbilstošu infrastruktūru uz Zemes, ir priekšnoteikums tam, lai ar Galileo nodrošinātu pievienoto vērtību attiecībā uz autentificēšanu, augsta līmeņa precizitāti un nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu un tādējādi izmantotu gan ekonomiskus, gan sociālus ieguvumus; pauž bažas, ka Galileo varētu zaudēt savas priekšrocības, ja sistēma netiks laikus pabeigta un ja pakalpojumus pienācīgi nekomercializēs un neinternacionalizēs; uzskata, ka pilnas darbības jaudas sasniegšanai ir nepieciešams skaidrs un nepārprotams visu Eiropas iestāžu atbalsts, lai pārliecinātu lietotājus un ieguldītājus par ES ilgtermiņa saistībām;

19.  uzskata, ka finanšu plānam, kas jāpieņem attiecībā uz Galileo, jābūt tādam, lai izpildītu ilgtermiņa un nepārtrauktības prasības, tostarp segtu ekspluatācijas, uzturēšanas un nomaiņas izmaksas;

20.  mudina Komisiju un Eiropas GNSS aģentūru pielikt krietni vairāk pūļu, lai veicinātu potenciālo lietotāju un ieguldītāju izpratni par GNSS, sekmējot GNSS nodrošināto pakalpojumu izmantošanu, kā arī lai noteiktu un saskaņotu pieprasījumu pēc šiem pakalpojumiem Eiropā;

21.  ir stingri pārliecināts, ka GNSS papildu finansējumu var nodrošināt, tikai ievērojami veicinot lēmumu pieņēmēju un plašākas sabiedrības izpratni par izmaksām un ieguvumiem, ko ES ekonomikai un sabiedrībai sniegs GNSS; pauž atzinību par tādu konkrētu iniciatīvu kā ikgadējais ideju konkurss Galileo Masters ieviešanu;

22.  norāda, ka EGNOS ir reāli funkcionējoša programma; ir pārliecināts, ka šī programma ir pilnībā jāizmanto un jāievieš praksē tās lietojumi; vērš uzmanību uz to, ka EGNOS sistēma, kas aptver visu ES, ir svarīga no kopējā tirgus konsolidācijas viedokļa, un uzsver, ka šīs sistēmas darbība jāpaplašina Dienvideiropā, Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā, Vidusjūras reģionā, Āfrikā un Arktikā;

23.  uzsver, ka Galileo un EGNOS programmas ir instrumenti Eiropas vienotās gaisa telpas izveidei un drošas un izmaksu ziņā efektīvas Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības turpmākai attīstībai, tādēļ aicina apstiprināt vērienīgu un negrozāmu grafiku ar stabilu finansējumu pētniecībai un jauninājumiem, kas nodrošinās tehnoloģisku attīstību un rūpniecības jaudas izaugsmi, kā arī atvieglot MVU piekļuvi finansējumam, lai sekmētu šo abu programmu ieviešanu, jo tā būs priekšnoteikums savlaicīgai vienotas Eiropas gaisa telpas izveidei, kas ir izšķirīgs stratēģisks solis Eiropas integrācijas veicināšanā un kopējā Eiropas tirgus stiprināšanā;

24.  uzskata, ka SESAR īstenošanas stratēģiska prasība, jo īpaši attiecībā uz šī projekta izmantošanu lidaparātu nolaišanās procesā un mazās lidostās, ir veicināt EGNOS un Galileo izmantošanu civilajā aviācijā;

25.  aicina dalībvalstis atkārtoti apstiprināt savas saistības ES kosmosa projektos, piemēram, SESAR, kas būs ārkārtīgi svarīgi turpmākajai izaugsmei un darba vietām daudzās nozarēs;

26.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pārredzamību attiecībā uz finansēšanu un sadarbību starp kosmosa izmantošanas militāro un civilo stratēģiju;

27.  uzsver, ka Galileo un EGNOS programmām ir izšķiroša nozīme videi nekaitīgās ceļu satiksmes vadības sistēmās, ceļa nodevu iekasēšanas sistēmās, eCall un reāllaika izsekošanas sistēmās, kā arī ciparu tahogrāfu izstrādē nākotnē;

28.  uzsver, ka novērošanas un navigācijas satelītsistēmu izmantošanā par prioritāti jānosaka bīstamu un piesārņojošu preču pārvadājumu novērošana;

29.  uzskata, ka GMES ir arī Eiropas Savienības pamatprogramma, kurai ir būtiska nozīme Zemes novērošanā; uzsver, ka GMES sniedz svarīgu ieguldījumu, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un atbalstītu izaugsmi un videi nekaitīgu ekonomiku, kā arī ilgtermiņa ieguldījumus tehnoloģijās un infrastruktūrā; vēlreiz apstiprina, ka GMES ir būtisks instruments klimata pārmaiņu un vides degradēšanās novēršanā; norāda, ka ar informācijas vākšanu un analīzi valsts, reģionālā un globālā līmenī GMES nodrošinās precīzu un noderīgu datu iegūšanu šādām vajadzībām: atmosfēras, jūras un zemes novērošanai, civilajai aizsardzībai, risku novēršanai, agrīnās brīdināšanas sistēmām, ārkārtas pārvaldībai un atjaunošanas operācijām pēc vides, dabas vai cilvēka radītām katastrofām, kuģošanas un piekrastes uzraudzībai, lauksaimniecības attīstībai, ūdens un augsnes apsaimniekošanai un reģionālai plānošanai, izmantojot novatoriskas vides novērošanas un datu pārraides tehnoloģijas, kas spēj apvienot kosmosa telpas un in-situ datus;

30.  mudina Komisiju pilnveidot juridisko regulējumu un nākt klajā ar priekšlikumu par efektīvu pārvaldību dažādos programmas attīstības un pārvaldības līmeņos, izmantojot ES publisko iestāžu, tostarp ES aģentūru, privātā sektora un ekspertu zināšanas, lai attīstītu un koordinētu uz lietotāju orientētus pakalpojumus; mudina Komisiju un citas iestādes daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam iekļaut GMES paredzētu finansējumu; atkārtoti uzsver, ka līdz ar GMES finansējuma iekļaušanu daudzgadu finanšu shēmā tiktu novērsta to ieguldījumu veltīga izšķiešana Septītajā pētniecības pamatprogrammā, kuri līdz šim veikti pakalpojumu un informācijas jomā; norāda, ka, trūkstot plānam par ilgtermiņa ekonomisku palīdzību, līdzšinējie ieguldījumi ir bijuši nelietderīgi; uzskata, ka prasība dalībvalstīm turpināt segt izdevumus par šīs programmas sākšanu un ikgadējo uzturēšanu radītu lielākas izmaksas ilgtermiņā, atšķirīgu piekļuvi iegūtajai informācijai un atšķirīgus Eiropas iedzīvotāju ieguvumus, iespējams, pašas programmas pagaidu apturēšanu, pēc tam datu piegādes pārtraukumus un, visbeidzot, atkarību no trešo valstu kosmosa infrastruktūras, radot ar šo jomu saistītām nozarēm nestabilu ekonomisko situāciju;

31.  uzsver, ka GMES izmaksu segšana ir jau nodrošināta līdz 2013. gada beigām par kopējo summu EUR 3 miljardi (satelītiem apmēram EUR 2,3 miljardi un saistītajiem pakalpojumiem EUR 700 miljoni) un ka saskaņā ar aprēķiniem programmas darbības vidējās gada izmaksas no 2014. gada līdz 2020. gadam būs EUR 850 miljoni; aicina Komisiju veicināt publiskā un privātā sektora partnerību un vairāk piesaistīt privātā sektora kapitālu;

32.  aicina Komisiju nākt klajā ar ilgtermiņa pārvaldības un finansēšanas plānu, kura pamatā ir visu iespējamo risinājumu izpēte, un izveidot darbotiesspējīgu organizatorisko struktūru, kas nodrošina pienācīgu pārvaldību un no dienestiem saņemto datu sniegšanu, lai arī turpmāk šī programma būtu patiesi sekmīga un tiktu sasniegts tā mērķis pilnībā darboties no 2014. gada; uzskata, ka šīs darbības jāpapildina ar kopēju Eiropas datu politiku, lai nodrošinātu brīvu piekļuvi esošajiem datiem un šo datu pieejamību; uzskata, ka ir svarīgi panākt vienošanos ar valstu aģentūrām, lai maksimāli palielinātu sistēmas sadarbspēju, nepārtrauktību un pārvaldību; uzskata, ka ir jānošķir zinātniskā un komerciālā izmantošana, no vienas puses, un, no otras puses, EKA attīstības pasākumi un izmantošanas, darbību un sistēmu attīstības pasākumi, kuriem vajadzīgas Eiropas struktūras un īpašas kompetences;

33.  atzīst sociālās priekšrocības, ko gūst GMES pakalpojumu izmantotāji, kuriem pakalpojumu nepārtrauktība un ilgtspējība ir ļoti svarīga, ja tie vēlas gūt maksimālu labumu no programmas piedāvātajām novērošanas infrastruktūrām;

Drošs kosmoss, lai sasniegtu mērķus drošības un aizsardzības jomā

34.  atbalsta Komisijas organizētās diskusijas par GMES programmas “drošības” komponentes stiprināšanu attiecībā uz robežu uzraudzību, atbalstu Eiropas Savienības ārējai darbībai, jūras novērošanu, sarežģītām ārkārtas situācijām, humāno palīdzību, civilo aizsardzību u. c., ņemot vērā apstrādājamo datu slepenību un nepieciešamību aizsargāt privātumu un citas pilsoņu tiesības;

35.  uzskata, ka kosmosa politikā jāiekļauj arī Eiropai būtiski svarīgo kosmosa infrastruktūru drošības politika un politika attiecībā uz neizmantojama aprīkojuma drošu atgūšanu; atzīst Eiropas ekonomikas, politikas virzienu un sabiedrības pieaugošo atkarību no kosmosa infrastruktūras un uzsver, ka kosmosa infrastruktūra kā ļoti būtiska infrastruktūra ir svarīga Eiropas lēmumu pieņemšanas autonomijas stiprināšanā; uzskata, ka, izveidojot Eiropas sistēmu situācijas uzraudzībai kosmosā (Space Situation Awareness), tiktu sekmēta ļoti būtiskas kosmosa infrastruktūras aizsardzība pret sadursmes risku ar kosmosa kuģiem vai kosmiskajiem atkritumiem, vai Zemei tuvu esošiem objektiem, kā arī pret riskiem, kas saistīti ar meteoroloģiskajiem apstākļiem kosmosā; uzskata, ka jaunu Eiropas programmu izveidē jābalstās uz esošajām jaudām, prasmēm un infrastruktūrām, kas prasīja katras dalībvalsts ieguldījumus, un ka jāattīsta pašreizējās nepilnīgās jaudas;

36.  uzskata, ka, maksimāli izmantojot satelītsakaru pakalpojumus, tiks tieši atbalstīta Eiropas ražošanas nozares konkurētspēja, veicināta Eiropas rūpnieciskā bāze un sasniegti šādi svarīgi politikas mērķi:

Pētniecības un inovāciju veicināšana

37.  uzskata, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīgas spēcīgas zināšanas un tehnoloģiskais pamats, lai ar kosmosu saistītos lietojumus pēc iespējas labāk izmantotu iedzīvotāju labā, ja tā vēlas rīkoties neatkarīgi un nodrošināt konkurētspējīgu kosmosa rūpniecību, kas spētu taisnīgos apstākļos konkurēt ar citu reģionu kosmosa nozari; uzsver, ka juridiskā, administratīvā un finansiālā struktūra ir būtisks priekšnosacījums nozares ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās; uzskata, ka ES jāveic ieguldījumi, lai nodrošinātu stabilu Eiropas piekļuvi kosmosam un orbitālajai infrastruktūrai;

38.  uzsver pētniecības un inovāciju stratēģijas nozīmīgumu kosmosa politikas jomā, kas nodrošina tehnoloģisko progresu, rūpniecības attīstību un ES konkurētspēju un rada darba vietas Eiropas Savienībā; uzskata, ka Eiropas pētniecības un izstrādes politikā attiecībā uz kosmosu jānodrošina nepieciešamo tehnoloģiju pieejamība, sasniedzot atbilstošu gatavību un nepieciešamo neatkarības līmeni un atrodoties konkurences apstākļos; aicina Komisiju izstrādāt stratēģisku programmu, lai panāktu to Eiropas Savienības pasākumu pētniecības un izstrādes jomā un EKA un dalībvalstu pasākumu saskaņotību, kuri attiecas uz visām tehnoloģijām, prasmēm un divējāda lietojuma resursiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu konkurētspēju, Eiropas neatkarību, piekļuvi starptautiskiem tirgiem un mazākus riskus Eiropas programmām;

39.  uzskata, ka ir jāievieš mehānismi un programmas, lai veicinātu to lietojumu un pakalpojumu tirgu, kuri izriet no Galileo/EGNOS un GMES programmām, kā arī telekomunikāciju nozari un pakalpojumus, kas paredz dažādu kosmosa pakalpojumu līdzizmantošanu, tādējādi efektīvi nodrošinot pilsoņu vajadzības;

40.  turklāt uzskata ‐ lai stiprinātu nepieciešamo Eiropas neatkarību un konkurētspēju ar pieņemamiem nosacījumiem, ir jāsaglabā neatkarīga piekļuve kosmosam, veicinot Eiropas palaišanas sistēmu un transportlīdzekļu izmantošanu un pārbaudot operacionālās un rūpniecības struktūras atbilstību kopīgām prasībām, un tādēļ mudina Komisiju ierosināt konkrētus priekšlikumus par nesējraķešu stratēģiski svarīgo apakšnozari, cita starpā tai pievēršot īpašu uzmanību kosmosa rūpniecības politikā;

41.  aicina Komisiju pienācīgi pievērsties finanšu un praktiskām prasībām nākamajās pētniecības pamatprogrammās; īpaši uzskata, ka jāintegrē ar kosmosu saistītu lietojumu izpēte un attīstība, kas ir svarīgas pamattehnoloģijas dažādās nozaru pētniecības jomās, piemēram, klimata pārmaiņu, vides, transporta, lauksaimniecības u. c. jomās, nevis jānorāda tās kā atsevišķa ar kosmosu saistīta tēma;

42.  prasa Komisijai sadarbībā ar EKA izskatīt kosmosa izpētes iespējas, norādot iespējamās izmaksas un ieguvumus; šajā sakarībā uzskata, ka ir jāizstrādā kopēja stratēģija ar starptautiskiem partneriem, izmantojot sadarbības nolīgumu, kas balstās uz visu ieinteresēto pušu vispārīgu vienprātību, un Eiropas Savienībai veicot saprātīgus ieguldījumus;

Starptautiskā sadarbība

43.  atgādina, ka starptautiskā sadarbība miermīlīgos nolūkos ir Eiropas Savienības pamatvērtība un ir ES politikas centrā; uzskata, ka ar starptautisko sadarbību jāveicina Eiropas tehnoloģijas, infrastruktūra un pakalpojumi, zinātniskā, tehniskā un rūpnieciskā izcilība, optimāla datu pieejamība Eiropas lietotājiem, zināšanu apmaiņa un tādu savstarpējas izmantojamības lietojumu izstrāde, kuri noderīgi, lai risinātu lielās sociālās problēmas, ar kurām pašreiz saskaras Eiropa un pasaule; norāda, ka Eiropas Savienībai jāieņem vadošā pozīcija kosmosa jomā un jāsaglabā būtiska stratēģiskā loma pasaules mērogā, jo īpaši starptautiskās sarunās par sistēmu situācijas uzraudzībai kosmosā un kosmosa izpēti; uzsver, ka centienus kosmosa politikā var efektīvāk īstenot ar rūpniecisko sadarbību un ieguldījumiem lielajām programmām, piemēram, Starptautiskajai kosmosa stacijai;

44.  uzsver, ka ES ir svarīgi uzņemties atbilstīgu lomu, reaģējot uz turpmākām katastrofām Eiropas Savienībā un ārpus tās;

45.  aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un EKA izstrādāt starptautiskas sadarbības stratēģiju, lai stiprinātu dialogu kosmosa politikas jomā ar stratēģiskajiem partneriem (Amerikas Savienotajām Valstīm, Krievijas Federāciju un Japānu) un meklētu iespēju līdzīga dialoga izveidei ar citām topošajām lielvarām, piemēram, Ķīnu, Indiju un Brazīliju;

46.  atgādina Eiropas Savienības politikas veidotājiem, ka lielākā daļa pasaules institucionālo tirgu diemžēl ir slēgti starptautiskai konkurencei un ka paredzētās starptautiskās konkurences pamatā jābūt nosacījumiem, kas veicina godīgu tirdzniecību;

47.  norāda ‐ lai gan starptautiskā sadarbība ir vēlama, jo īpaši attiecībā uz pētniecību, tai jābūt abpusējai un jāsniedz savstarpējs labums; pauž nožēlu par to, ka kosmosa jomā ES galveno konkurentu institucionālie tirgi ir slēgti ārvalstu, tostarp Eiropas, nozarēm;

Eiropas Savienības un EKA attiecības

48.  norāda, ka saskaņā ar LESD 189. pantu Eiropas Savienībai jāizveido nepieciešamās attiecības ar EKA, lai noteiktu savstarpējos pienākumus, nodrošinot funkciju un ieguldījumu nepārklāšanos;

49.  uzskata, ka Eiropas Savienības aizvien lielāka dalība kosmosa jomā nosaka vajadzību pēc jauna formulējuma tās attiecībām ar EKA un valstu aģentūrām, ņemot vērā to, ka EKA un valstu aģentūru attīstītā tehniskā un plānošanas kompetence ir būtiski svarīga, lai saglabātu Eiropas tehnoloģiskās spējas un nozares konkurētspēju augstā līmenī, un ka Eiropas Savienība varētu galvenokārt koncentrēties uz tai nepieciešamo kosmosa sistēmu darbībām, attīstību un nepārtrauktību, kā arī uz tirgu paplašināšanu starptautiskā mērogā un lietotāju prasībām;

50.  aicina Komisiju kā politiskās vadības un uzraudzības institūciju pildīt savus pienākumus attiecībā pret organizācijām, kas strādā tās vārdā;

o
o   o

51.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 236 E, 12.8.2011., 57. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0093. (3) OV L 261, 6.8.2004., 63. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0265. (5) OV C 146 , 12.6.2008., 226. lpp. (6) OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp. (7) OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp. (8) OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.