Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2011/2073(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0444/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0444/2011

Debates :

PV 02/02/2012 - 11
CRE 02/02/2012 - 11

Balsojumi :

PV 02/02/2012 - 12.4
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0020

Pieņemtie teksti
PDF 413kWORD 100k
Ceturtdiena, 2012. gada 2. februāris - Brisele
ES humānās palīdzības budžeta kontrole
P7_TA(2012)0020A7-0444/2011

Eiropas Parlamenta 2012. gada 2. februāra rezolūcija par Komisijas Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāta (ĢD ECHO) administrētās ES humānās palīdzības budžeta kontroli (2011/2073(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 214. pantu, kas veltīts humānajai palīdzībai,

–  ņemot vērā Finanšu regulu(1) un tās īstenošanas noteikumus(2),

–  ņemot vērā Padomes 1996. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību(3),

–   ņemot vērā 2011. gada 27. septembra rezolūciju par Eiropas reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos ‐ civilās aizsardzības un humānās palīdzības nozīme(4), 2011. gada 19. janvāra rezolūciju par stāvokli Haiti gadu pēc zemestrīces ‐ humanitārā palīdzība un rekonstrukcija(5), 2010. gada 10. februāra rezolūciju par neseno zemestrīci Haiti(6), 2007. gada 29. novembra rezolūciju par Eiropas konsensu par humānās palīdzības sniegšanu, 2011. gada 18. janvāra rezolūciju par Eiropas konsensa par humāno palīdzību īstenošanu ‐ rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu un turpmākajiem soļiem(7);

–  ņemot vērā 2010. gada 5 maija rezolūciju par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu(8) un 2011. gada 10. maija rezolūciju par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu(9);

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2008. finanšu gadā(10) un gada pārskatu par budžeta izpildi 2009. finanšu gadā(11) ar iestāžu atbildēm;

–  ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 3/2006 par Eiropas Komisijas sniegto humāno palīdzību cunami upuriem, Īpašo ziņojumu Nr. 6/2008 par Eiropas Komisijas sniegto rehabilitācijas atbalstu pēc cunami un orkāna Mitch, Īpašo ziņojumu Nr. 15/2009 “Ar Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūru starpniecību sniegtais ES atbalsts. Lēmumu pieņemšana un uzraudzība” un Īpašo ziņojumu Nr. 3/2011 “Ar Apvienoto Nāciju Organizācijas starpniecību ieguldīto ES līdzekļu izlietojuma produktivitāte un efektivitāte konfliktu skartajās valstīs”;

–  ņemot vērā Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāta (ĢD ECHO) gada pārskatus un gada darbības pārskatus par 2009. un 2010. finanšu gadu un to pielikumus;

–  ņemot vērā gada pārskatu par humānās palīdzības politiku un tās īstenošanu 2009. gadā (COM(2010)0138) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2011)0398);

–  ņemot vērā gada pārskatu par Eiropas Savienības politiku humānās palīdzības un civilās aizsardzības jomā un par tās īstenošanu 2010. gadā (COM(2011)0343) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2011)0709);

–  ņemot vērā Finanšu un administratīvās sistēmas nolīgumu (FAFA) starp Eiropas Komisiju un Apvienoto Nāciju Organizāciju;

–  ņemot vērā Partnerattiecību pamatnolīgumu starp Komisiju un humānās palīdzības organizācijām (FPA);

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Reglamenta 48. pantu;

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0444/2011),

A.  tā kā humāno katastrofu skaits, biežums, apjoms un smagums ir strauji pieaudzis un tās skar aizvien lielāku pasaules daļu;

B.  tā kā ES vadošā loma pasaules mērogā humānās palīdzības sniegšanā, kā arī intervenču skaita un biežuma palielināšanās gan ES, gan ārpus tās apvienojumā ar pašreizējiem budžeta ierobežojumiem akcentē to, cik svarīga ir pareiza finanšu pārvaldība, kas tiek īstenota saskaņā ar ekonomikas, produktivitātes un efektivitātes principiem;

C.  tā kā milzīgās katastrofas Haiti un Pakistānā kārtējo reizi ir pierādījušas, ka ir jāuzlabo ES rīcībā esošo reaģēšanai uz katastrofām paredzēto instrumentu efektivitāte, izmantošanas ātrums un koordinēšana,

ĢD ECHO kontroles, uzraudzības un pārraudzības sistēmas lietderība un efektivitāte

1.  ņem vērā ĢD ECHO apņemšanos un veiktos pasākumus ES humānās palīdzības lietderības un efektivitātes uzlabošanā;

2.   atgādina par Revīzijas palātas gada pārskatos izklāstīto viedokli, ka ĢD ECHO vispārējās ex-ante kontroles, uzraudzības un pārraudzības sistēmas, ex-post revīzijas un iekšējās revīzijas pasākumi kopumā ir efektīvi; tomēr uzsver, ka šie pasākumi varētu bū vēl efektīvāki;

Partnerattiecību pamatnolīguma (FPA) partneri ‐ nevalstiskās organizācijas (NVO)

3.  norāda, ka partnerattiecību pamatmnolīgumā ir noteiktas attiecības starp ĢD ECHO un tā partnerēm NVO, bet budžeta izpildē tiek piemērota tieša centralizēta pārvaldība;

4.  atzinīgi vērtē uzlaboto elastīgumu un efektivitāti, ko sekmēja 2008. gada FPA salīdzinājumā ar 2005. gada FPA, tai skaitā vairāk uz rezultātu orientēto pieeju, A un P kontroles mehānismu ieviešanu, ieviesto vadlīniju nodrošinātu lielāku vienkāršošanu un skaidrību; aicina Komisiju turpināt pilnveidot pasākumus, ar ko tiks uzlabota efektivitāte sadarbībai ar FPA partneriem saskaņā ar FPA laikposmam pēc 2012. gada; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot sadarbības efektivitāti un mazināt FPA partneriem pārmērīgo administratīvo slogu, vienlaikus nodrošinot augstu pārskatatbildības un pārredzamības līmeni;

5.  aicina Komisiju uzlabot metodes un praksi, kas tiek pielietota, novērtējot, vai potenciālais partneris var pretendēt uz FPA noslēgšanu; atgādina ‐ pieredze, kas gūta pirms 2008. gada FPA parakstīšanas liecina, ka sākotnējais labvēlīgais novērtējums attiecībā uz partneriem, kuriem piemēro P kontroles mehānismu, kas pamatojas uz to iekšējās kontroles sistēmu uzticamību un finansiālo stabilitāti, bija pārāk optimistisks; norāda ‐ tiklīdz partneriem, uz kuriem attiecas P kontroles mehānisms, pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu, tiek piešķirts šis statuss, viņu iekšējo kontroles sistēmu revīzija tiek veikta retāk, viņi drīkst izmantot savas iepirkumu procedūras un viņu darbībai netiek piemēroti nolīgumā noteikti finansējuma ierobežojumi; atgādina, ka, veicot novērtējumu saskaņā ar 2008. gada FPA, daudzu partneru statuss tika pazemināts uz A partnera statusu, t.i., viņiem sāka piemērot A kontroles mehānismu;

6.  aicina Komisiju nodrošināt, ka partneri laicīgi novērš regulārajās partneru sistēmu revīzijās konstatētos trūkumus un ka pretējā gadījumā tiek veikti nepieciešamie pasākumi; atgādina, ka ārējiem revidentiem jāturpina darbs pie tā, lai uzlabotu partneriem sniegto ieteikumu kvalitāti, ņemot vērā partneru specifiskās struktūras nolūkā nodrošināt ieteikumu akceptēšanu un īstenojamību; uzsver, ka vēl vairāk jāracionalizē un jāstandartizē dokumenti, kas saistīti ar humānās palīdzības darbību priekšlikumu novērtēšanu, lai varētu veikt vispusīgu salīdzināšanu;

7.  uzskata, ka, pateicoties ieviestajiem revīzijas un uzraudzības mehānismiem, FPA partneru efektivitātes un lietderības novērtēšanā tiek nodrošināta lielāka pārskatatbildība nekā ANO partneru novērtēšanā; tomēr norāda, ka tādu starptautisku organizāciju kā ANO nevar salīdzināt ar FPA partneriem;

Starptautiskās organizācijas, ANO

8.  norāda, ka attiecības starp ĢD ECHO un tā ANO partneriem regulē Finanšu un administratīvās sistēmas nolīgums (FAFA), savukārt attiecības ar Sarkanā Krusta struktūrām un Starptautisko Migrācijas organizāciju regulē FPA ar starptautiskajām organizācijām; atgādina, ka abos gadījumos budžeta izpildē izmantotā metode ir kopīga pārvaldība;

9.  norāda, ka ES finansējuma kontroles un uzraudzības īstenošanas noteikumos un pašā īstenošanā, ko veic, izmantojot kopīgas pārvaldības metodi, ir konstatēti nopietni trūkumi; mudina Komisiju vienoties, jo īpaši ar ANO aģentūrām, par pasākumiem, kuri jāveic, lai varētu paļauties uz ANO struktūru veiktajām revīzijām, un pastiprināt un uzlabot ticamību, ko rada esošās pārbaudes, tai skaitā verifikācijas;

10.  atgādina ‐ pārskatot Finanšu regulu, ir ierosināts, ka ES līdzekļi, kas tiek novirzīti caur ANO un starptautiskajām organizācijām, jāpārvalda atbilstīgi netiešās pārvaldības noteikumiem;

11.  uzsver, ka ES līdzekļu netiešās pārvaldības kontroles prasībām jābūt tikpat stingrām kā dalītās pārvaldības kontroles prasībām; uzstāj, ka ĢD ECHO partneru veiktās netiešās ES līdzekļu pārvaldības pārskatatbildībai jābūt tādā pašā līmenī, kā norādīts 57. panta 5. punktā Komisijas priekšlikumā Finanšu regulai; uzsver, ka piekļuve ĢD ECHO partneru revīzijas pārskatiem ir būtiska, lai pārbaudītu, vai no ES budžeta finansēto darbību finansiālā pārvaldība tiek veikta pareizi;

12.  uzstāj, ka revīziju rezultāti savlaicīgi jāiesniedz budžeta izpildes apstiprinātājiestādei, neskarot Revīzijas palātas vai Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) pilnvaras un kompetences;

13.  pauž nožēlu par to, ka ANO ziņojumi ir vispārēji un tajos netiek sniegta pietiekama informācija par gūtajiem rezultātiem; norāda, ka ANO vienotā revīzijas principa dēļ un tādēļ, ka Komisijas kontroles pienākumos ietilpst tikai verifikācijas un uzraudzība, ANO ziņojumi tomēr ir būtisks informācijas avots pārskatatbildības un pārredzamības nodrošināšanai;

14.  aicina Komisiju nodrošināt, ka ANO ziņojumi ietver pietiekami daudz informācijas par projektu rezultātiem, t. i., par paveikto darbu un iznākumu, saskaņā ar ziņošanas grafiku; uzsver, ka izmērāmiem paveiktā darba un ietekmes rādītājiem jābūt neatņemamai ziņošanas kritēriju sastāvdaļai; pauž nožēlu par to, ka vairāk nekā 70 % ĢD ECHO atbilžu uz Revīzijas palātas anketu jautājumiem saistībā ar Īpašo ziņojumu Nr. 15/2009 atklāj, ka ANO ziņojumi tika sniegti ar novēlošanos, un lūdz Komisiju norādīt, kāda ir aktuālā situācija šajā jautājumā;

15.  norāda, ka pastāv domstarpības starp Komisiju un FAFA parakstītājiem attiecībā uz FAFA verificēšanas klauzulas interpretāciju, īpaši attiecībā uz pārbaužu veikšanu; atzinīgi vērtē to, ka 2009. gada jūlijā ir pieņemtas standarta pilnvaras verifikācijām, kas ir līdzeklis papildu norādījumu un skaidrojumu sniegšanai par verificēšanas klauzulas darbību; atgādina, ka saskaņā ar pēdējiem ĢD ECHO Ārējā revīzijas sektora un Revīzijas palātas konstatējumiem, iesniedzot ikgadējo ticamības deklarāciju, ir iespējams sniegt vēl izsmeļošākus paskaidrojumus par apstiprinātajām pilnvarām un verificēšanas klauzulu;

16.  norāda, ka Ārējās revīzijas dienests gandrīz nemaz nav guvis labumu no ĢD ECHO galvenā biroja darbinieku skaita palielināšanas 2010. gadā (no 247 līdz 289);

17.  pauž nožēlu par grūtībām, ar ko Revīzijas palāta ir saskārusies, piekļūstot informācijai par ANO partneru veiktajām darbībām; atgādina, ka saskaņā ar FAFA verifikācijas klauzulu ES un tādējādi arī Revīzijas palāta drīkst veikt finanšu pārbaudes uz vietas un ka ANO ir jāsniedz visa atbilstīgā finanšu informācija; uzsver, ka ANO jānodrošina Revīzijas palātai nepieciešamā piekļuve informācijai un tādējādi jāpilda FAFA verifikācijas klauzula;

18.  atzinīgi vērtē pozitīvos rezultātus sarunās ar aģentūru “Pasaules Pārtikas programma” (WFP) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fondu (UNICEF) un to, ka šo sarunu rezultātā WFP un UNICEF grozīja savus noteikumus, lai nodrošinātu, ka ĢD ECHO var piekļūt to iekšējās revīzijas pārskatiem; aicina ĢD ECHO nekavējoties veikt līdzīgas sarunas ar citām ANO aģentūrām, lai nodrošinātu vienkāršu un nebirokrātisku piekļuvi to iekšējās revīzijas pārskatiem; aicina Komisiju reizi sešos mēnešos informēt Parlamenta kompetentās komitejas par šādu sarunu norisi; uzsver, ka visi iekšējās revīzijas pārskati jādara pieejami Komisijai elektroniski, nevis tikai attiecīgo ANO aģentūru telpās;

19.  atgādina, ka sarunas ar WFP par to, lai vienotos par kopīgu metodoloģiju, ar kuru saskaņā WFP veiktu ES finansētu projektu revīzijas, tika sāktas 2010. gadā; aicina Komisiju veiksmīgi sasniegt šo mērķi un veikt līdzīgas sarunas ar citiem ANO partneriem;

20.  atzinīgi vērtē centienus, ko pašreiz īsteno darba grupa “Pārskatatbildība par katastrofu gadījumos sniegto palīdzību un tās revīziju”, kura izveidota saistībā ar Starptautisko Augstāko revīzijas iestāžu organizāciju (INTOSAI) un kuru vada Eiropas Revīzijas palātas loceklis; atgādina, ka divi galvenie mērķi ir: i) ieviest vadlīnijas un paraugpraksi, lai galu galā izveidotu vienotu integrētās pārskatu sniegšanas modeli, un ii) izveidot vadlīnijas un paraugpraksi katastrofu gadījumos sniegtas palīdzības revīzijas jomā;

21.  uzskata, ka tas ir svarīgs solis, lai sadarbībā ar ANO un citām starptautiskām organizācijām rastu risinājumus problēmām pārredzamības un pārskatatbildības jomā; mudina darba grupu noteiktajā termiņā paveikt tai uzticētos uzdevumus;

22.  norāda, ka kopš tika atklāts, ka Ziemeļkorejas valdība 2006. gada beigās ļaunprātīgi izmantojusi humānajai palīdzībai un attīstības darbībām paredzētos ANO līdzekļus, plaši tiek kritizēts pārredzamības, pārskatatbildības, lietderības un efektivitātes trūkums ANO īstenotajā līdzekļu pārvaldībā; pauž nožēlu, ka Apvienoto Nāciju Organizācija vēl nav guvusi vērā ņemamus panākumus, veicot reformas attiecībā uz pārredzamību un pārskatatbildību; uzsver, ka ES dalībvalstīm jāparāda lielāka politiskā griba, apņēmība un saskaņotība, lai veicinātu šo reformu norisi un nodrošinātu lielāku pārskatatbildību; aicina Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos noteikt šo jautājumu par prioritāti un sekmēt tā atrisināšanu;

ĢD ECHO pārvaldītās ES humānās palīdzības sniegšanas efektivitāte un lietderība

23.  atzīst priekšrocības, ko sniedz ĢD ECHO un tā partneru centieni meklēt jaunas iespējas finansējuma nodrošināšanai; vienlaikus aicina paturēt prāta Eiropas humānās palīdzības programmu finansēšanas un īstenošanas dalībnieku ‐ ANO, Starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības un NVO ‐ daudzveidību, jo katastrofas bieži vien ir transnacionālas un, tās novēršot, ir jāveic daudzpusējas un koordinētas darbības; mudina strādāt pie vietējo dalībnieku spēju nostiprināšanas un palielināt novērtēšanas un ātras reaģēšanas spējas attiecīgajās teritorijās ar ĢD ECHO vietējo biroju un attiecīgās jomas ekspertu palīdzību;

24.  uzsver, ka precīzs un saskaņots vajadzību novērtējums ir būtisks priekšnosacījums efektīvai humānās palīdzības sniegšanai; atzīst, ka, pateicoties pasaules vajadzību novērtējumam (GNA) un aizmirsto krīžu novērtējumam (FCA), ĢD ECHO pārvaldītā humānā palīdzība atbilst svarīgam kritērijam ‐ tā ir stingri balstīta uz vajadzībām; uzsver, ka Komisijai jāturpina iesaistīties debatēs par koordinētākas un saskaņotākas vajadzību novērtēšanas izveidi; atzinīgi vērtē Komisijas un ANO dialogu par šiem jautājumiem;

FPA partneri

25.  vērš uzmanību uz ĢD ECHO partneru darbības augsto kvalitāti, kas tiek panākta, izmantojot efektīvu izvēles metodi, jo īpaši ar FPA palīdzību, un standartu un prakses izveidi humānās palīdzības jomā; tāpat uzsver, ka efektīva līdzekļu izlietojuma pārbaude, ar privātu firmu palīdzību veicot revīzijas partneru organizācijās, ir būtiski svarīga un veicina humānās palīdzības jomas leģitimitāti; tomēr, rūpējoties par partneru daudzveidības saglabāšanu un līdzekļu pieejamības nodrošināšanu mazām un vidējām NVO, norāda, ka administratīvās procedūras līdzekļu piešķiršanai ir pārāk sarežģītas, administratīvie izdevumi ir pārāk lieli, lai NVO varētu tos atļauties, un cilvēkresursu trūkuma dēļ rodas grūtības uzsāktajās revīzijās, un prasa izmantotos instrumentus pielāgot humānās palīdzības jomas īpašajām vajadzībām un vietējiem apstākļiem, lai humānā palīdzība tiktu novirzīta pareizi un lai dažādu iesaistīto palīdzības organizāciju darba koordinācija tiktu uzsākta agrīnā posmā;

26.  atzinīgi vērtē ĢD ECHO centienus veicināt novatorisku pieeju, piemēram, uz naudu balstītas pieejas, izmantošanu, jo īpaši, veicot visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām paredzētus beznosacījumu pārvedumus; norāda, ka šīs pieejas, kuru īstenošanai izmanto vietējos tirgus, var izrādīties efektīvākas un ne vienmēr rada lielāku fiduciāru risku kā palīdzība natūrā; tādēļ mudina ĢD ECHO turpināt uz naudu balstītu pieeju izveidi un mudināt partnerus šīs pieejas izmantot;

27.  atgādina par secinājumiem, kas tika gūti pēc ĢD ECHO Ārējās revīzijas sektora veiktajiem trim galvenā biroja revīziju cikliem attiecībā uz to, kādas ir ĢD ECHO un tā partneru attiecības finanšu jomā un šo attiecību stabilitāti, lai uzzinātu, vai Komisijas piešķirtie līdzekļi kopumā ir izmantoti pietiekami rūpīgi un atbilstīgi spēkā esošajiem noteikumiem un regulējumam;

28.  norāda, ka lielākā daļā ieteikumu, kas izriet no Ārējās revīzijas sektora veiktajām FPA partneru revīzijām, attiecas uz partneru iepirkumu procedūrām; vērš uzmanību uz vienu no svarīgākajiem galvenā biroja revīzijās gūtajiem konstatējumiem, proti, to, ka ne visi FPA partneri (gan tie, uz kuriem attiecas A kontroles mehānisms, gan tie, uz kuriem ‐ P kontroles mehānisms) ir ieviesuši procedūras, kas pilnīgi atbilst 2008. gada FPA IV pielikumā noteiktajiem principiem; norāda, ka jautājumi, kas attiecas uz pilnīgu iepirkuma dokumentācijas uzrādīšanu un labāk dokumentētu un stabilu iepirkuma procedūru ieviešanu;

29.  norāda, ka FPA partneriem jāatrisina šādi jautājumi: atbilstošu iekšējās kontroles mehānismu izveide, finansiālo izmaksu sadalīšanas sistēmu uzlabošana un to pārredzamības sekmēšana, pārskatu sniegšanas sistēmu trūkumu novēršana un vadības apņemšanās nodrošināt atbilstību kvalitātes standartiem, riska pārvaldības procesa izveide visai organizācijai un informētības palielināšana par krāpšanas un korupcijas draudiem;

30.  norāda, ka ĢD ECHO partneri var noslēgt apakšlīgumus ar īstenošanas partneriem, lai veiktu pasākumus humānās palīdzības darbību atbalstam; pauž nožēlu par to, ka FPA partneri nav ieviesuši piemērotas procedūras un nodrošinājuši īstenošanas partneru pārraudzību un atbilstīgu vadību; tādēļ aicina Komisiju risināt šo jautājumu, ņemot vērā risku, kas var rasties krāpšanas gadījumā, pamatā esošo dokumentu nepieejamības dēļ, kā arī tādēļ, ka ĢD ECHO nav mehānismu, lai identificētu īstenošanas partnerus, ar kuriem noslēgti apakšlīgumi;

31.  uzskata, ka palīdzības saņēmēju patiesa un pastāvīga iesaistīšana palīdzības plānošanā un pārvaldībā ir viens no būtiskajiem priekšnosacījumiem augstas kvalitātes humānās palīdzības ātrai nodrošināšanai, jo īpaši ilgstošu krīžu gadījumā; norāda, ka daudzos gadījumos nav ieviesti oficiāli mehānismi palīdzības saņēmēju sūdzību/atsauksmju sniegšanai attiecīgajam partnerim vai skaidri noteikumi par informētāju aizsardzību; uzsver, ka tas ir būtisks pasākums efektivitātes un pārskatatbildības uzlabošanai, kā arī palīdzības materiālu iespējamas ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai; aicina ĢD ECHO nekavējoties ieviest šādus mehānismus;

32.  atgādina par Ārējās revīzijas sektora ieteikumu, kurā norādīts, ka jāuzlabo līdzekļu izdales un pēcizdales uzraudzība, ko veiktu darbinieki, kas nav iesaistīti pašā procesā, lai noteiktu, vai vajadzību novērtējumā ir konstatētas visas prasības un vai šīs prasības ir apmierinātas; aicina Komisiju izmantot pieredzi, kas gūta, veicot šos uzraudzības pasākumus;

ANO partneri

33.  atgādina par Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 15/2009 pausto viedokli, ka ANO partneru gadījumā stratēģiskās un juridiskās prasības attiecībā uz partneru objektīvu un pārredzamu izvēli ir nepietiekami atspoguļotas lēmumu pieņemšanas praktiskajos kritērijos; aicina Komisiju sistemātiski veikt oficiālus novērtējumus, kuros tiktu salīdzināti ANO partneru un citu partneru palīdzības sniegšanas mehānismi, un šos novērtējumus dokumentēt;

34.  norāda, ka papildus Komisijas ieguldījumam netiešajās izmaksās (līdz 7 % no darbības budžeta), t. i., izmaksās, kas nav tieši saistītas ar konkrēta projekta īstenošanu, tā finansē dažādas izmaksas, kas tieši saistītas (tiešās izmaksas) ar projektu, tai skaitā vietējo biroju, darbinieku un transporta atbalsta izmaksas, kuras ir tieši saistītas ar īstenotajām darbībām; norāda, ka ievērojami atšķiras tādu atbalsta izmaksu kā transporta, uzglabāšanas un pārkraušanas izmaksas (piemēram, saistībā ar palīdzību pārtikas jomā) apjoms; atzīst, ka tam par cēloni var būt konkrētās valsts apstākļi, bet norāda, ka atšķirības var būt radušās arī saistībā ar nepieciešamību racionalizēt operācijas, lai tās padarītu izmaksu ziņā efektīvākas; ierosina, lai Komisija novērtē atbalsta izmaksu apjomu, salīdzinot to ar attiecīgā projekta veida parasto diapazonu vai standartu, lai noteiktu, vai šis apjoms ir pieņemams;

Dažādi citi jautājumi

35.  uzsver, ka papildus tādiem būtiskiem kritērijiem kā pieredze un kompetence, iepriekšējo darbību rezultāti, koordinēšana, dialogs un ātrums arī izmaksu efektivitāte ir jānosaka par svarīgu kritēriju partneru atlasē; atzinīgi vērtē to, ka ĢD ECHO pašlaik izstrādā salīdzinošas izmaksu informācijas sistēmu (Cost Observed for Results), kas balstīta uz salīdzināmām vienas vienības izmaksām; uzsver šā instrumenta sniegtās informācijas nozīmi, analizējot projekta priekšlikumu izmaksu efektivitāti;

36.  vērš uzmanību uz biežajiem ĢD ECHO budžeta palielinājumiem, vai nu izmantojot ārkārtas palīdzības rezervi, vai veicot pārvietojumus no citām budžeta pozīcijām, kas iekļautas EAF ārējās palīdzības izdevumu kategorijā; uzskata budžeta palielinājumus par strukturālu problēmu; uzsver nepieciešamību sagatavot reālu budžetu un piešķirt dabas katastrofu novēršanai vai humānajai palīdzībai paredzētās apropriācijas, pamatojoties uz iepriekšējos gados apstiprinātu pieredzi izdevumu jomā;  

37.  uzsver, ka Eiropas Savienībai, ņemot vērā lielu dabas katastrofu skaita pieaugumu, ir jāpastiprina sava reaģēšanas spēja; šajā sakarībā atgādina, ka Parlaments jau vairākus gadus ir lūdzis noteikt realitātei atbilstošāku humānās palīdzības budžetu, lai novērstu hronisko līdzekļu nepietiekamību attiecīgajās budžeta pozīcijās un nodrošinātu finansiālas manevrēšanas iespējas visa finanšu gada garumā, kā arī lai saglabātu līdzsvaru starp finansējuma piešķiršanu darbībām, kas paredzētas humanitāro katastrofu novēršanai, un darbībām, kas paredzētas ātrai reaģēšanai ārkārtas situācijās neatkarīgi no tā, vai tās ir dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas;

38.  atzinīgi vērtē neseno Eiropas Komisijas paziņojumu par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, kurā humānās palīdzības instrumentam paredzēts līdzekļu palielinājums, līdzekļu kopsummai attiecīgajā periodā sasniedzot EUR 6,14 miljardus (proti, gada vidējā summa ir EUR 915 miljoni salīdzinājumā ar EUR 813 miljoniem laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam); tāpat ar gandarījumu konstatē, ka ir plānots līdz EUR 2,5 miljardiem palielināt arī šim periodam paredzēto ārkārtas palīdzības rezervi un ierosināts pārcelt neizmantotos rezerves līdzekļus uz nākamo gadu, un prasa Komisijai nodrošināt, lai šie līdzekļi arī turpmāk tiktu atvēlēti galvenokārt ārkārtas vajadzībām pēc humānās palīdzības;

39.  prasa no ES budžeta līdzekļiem atbalstīt darbības, kas vērstas uz to, lai paredzētu katastrofas, sagatavotos tām, tās novērstu un ātrāk uz tām reaģētu, kā arī ļautu elastīgāk sākt attīstības pasākumus krīžu seku likvidēšanai; pauž nožēlu, ka joprojām nav gūti vērā ņemami panākumi, lai izveidotu saikni starp ārkārtas palīdzības, rehabilitācijas un attīstības jomām, lai gan pēdējo gadu laikā ir palielinājies politisko saistību apmērs;

40.  tādēļ prasa, lai vairāk līdzekļu tiktu piešķirts atbalsta kontinuitātes nodrošināšanai pārejas posmā no ārkārtas situācijas uz attīstību, lai šie līdzekļi tiktu labāk pārvaldīti un lai uzmanība tiktu pievērsta pašreizējo finanšu mehānismu lielākam elastīgumam un savstarpējai papildināmībai, jo īpaši Eiropas Attīstības fonda un attīstības sadarbības instrumenta valstu/reģionu stratēģijas dokumentos; prasa nodrošināt īpašu aprūpi bērniem, grūtniecēm un mātēm ar maziem bērniem, piegādājot viņiem pārtiku un apģērbu un sniedzot evakuācijas un transporta pakalpojumus, kā arī medicīnas pakalpojumus, lai novērstu nevēlamu grūtniecību un seksuāli transmisīvas slimības, nosakot šīs jomas par prioritārām pašreizējos finanšu mehānismos;

41.  iesaka šajā uz rehabilitāciju vērstajā posmā, pārejot no ārkārtas palīdzības uz attīstību, galveno uzmanību pievērst vietējo iestāžu spēju veidošanai un ciešai vietējo NVO un asociāciju iesaistīšanai plānošanas un īstenošanas posmos, lai veidotu pamatu kvalitatīvām un efektīvām cilvēces attīstības programmām un veicinātu to īstenošanu;

42.  uzskata, ka ĢD ECHO finansētās darbības ir pietiekami atpazīstamas; atzīst, ka pasākumi atpazīstamības nodrošināšanai ir svarīgi, lai panāktu pārskatatbildību un palīdzētu samazināt dubulta finansējuma risku; uzsver, ka šos pasākumus nebūtu jāizmanto humānās palīdzības aģentūru zīmola reklamēšanai un ka tie nebūtu jāpārvērš sacensībā par atpazīstamību uz palīdzības saņēmēju faktisko vajadzību apmierināšanas rēķina;

43.  uzskata, ka konsorciju aizvien pieaugošā nozīme pozitīvi ietekmē humānās palīdzības sniegšanu, pastiprinot reaģēšanas spēju un uzlabojot koordināciju; aicina Komisiju sniegt skaidrākus norādījumus, lai garantētu pārredzamību un nodrošinātu, ka konsorciji negatīvi neietekmē šajā jomā iesaistīto NVO dažādību, jo īpaši maza un vidēja izmēra organizācijas;

Ilgtspējības, saskaņotības un komplementaritātes nepieciešamība

44.  norāda, ka palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaiste (LRRD) ir svarīga, lai stiprinātu saikni starp palīdzību, atjaunošanu un attīstību un nodrošinātu vienmērīgu pāreju no humānās palīdzības uz attīstības palīdzību; uzsver, ka joprojām daudz jāstrādā, lai uzlabotu LRRD koordinēšanu, efektivitāti, lietderību un saskaņotību;

45.  atzinīgi vērtē to, ka ĢD ECHO, izmantojot DIPECHO programmu, sekmē katastrofu riska mazināšanos (DRR) kā neatņemamu humānās palīdzības darbību daļu;

46.  aicina ĢD ECHO vairāk koncentrēties uz humānās palīdzības darbību ilgtspējību; mudina ĢD ECHO un citus attiecīgos Komisijas dienestus pievērst īpašu uzmanību DRR un sagatavotībai katastrofām, stiprināt riska grupā esošo iedzīvotāju atgūšanos pēc katastrofas, uzlabojot viņu spējas, apmācot viņus, palielinot sabiedrības informēšanu un izveidojot efektīvas agrīnās brīdināšanas sistēmas katastrofu apdraudētajās un krīzes skartajās valstīs, lai šie iedzīvotāji varētu atbilstīgi reaģēt;

47.  uzskata, ka kultūras konteksta izpratne un zināšanas par to ir svarīgs faktors efektīvas humānās palīdzības sniegšanā; uzsver, ka, piemēram, humānās palīdzības darbību laikā izsniegtajiem produktiem jābūt vietējiem iedzīvotājiem piemērotiem un pieņemamiem;

48.  aicina ĢD ECHO rūpīgi apsvērt humānās palīdzības iespējamo negatīvo ietekmi; norāda, ka, piemēram, pārtikas palīdzības pārpalikums var kavēt vietējo pārtikas ražošanu un negatīvi ietekmēt vietējos tirgus, tādējādi ilgtermiņā apdraudot nodrošinājumu ar pārtiku;

49.  mudina Komisiju nodrošināt humānās palīdzības un attīstības palīdzības labāku saskaņotību un komplementaritāti gan politikas izstrādē, gan praksē;

50.  uzskata, ka pašreizējā akūtā pārtikas krīze Āfrikas ragā ir arī starptautiskās humānas un attīstības palīdzības saskaņotības un komplementaritātes trūkuma traģisks rezultāts; norāda, ka atšķirībā no dabas katastrofām šī krīze sākās lēni un saasinājās pakāpeniski, kļūstot par humānu katastrofu; atgādina, ka Āfrikas ragā diemžēl valda pastāvīgs sausums un pārtikas trūkums; pauž nožēlu par to, ka nav redzamu rezultātu vietējo zemkopju pašapgādes stiprināšanai un tādējādi ilgtspējības nodrošināšanai, lai gan pašreizējie apstākļi ir šādi un minētajam reģionam pēdējās desmitgadēs ir sniegts liels attīstības palīdzības apmērs;

Haiti un Pakistāna

51.  pauž nožēlu par to, ka 2010. gadu atcerēsies kā gadu, kad notika divas milzīgas katastrofas ‐ postošā zemestrīce Haiti, kurai sekoja holēras epidēmija, un vēl nepieredzēti plūdi Pakistānā;

52.  norāda, ka 2010. gadā ĢD ECHO piešķīra Haiti EUR 122 miljonus un EUR 150 miljonus Pakistānai un ka humānās palīdzības finansējums, ko ĢD ECHO piešķīra Pakistānai, bija līdz šim lielākā viena gada laikā veiktā intervence;

53.  atzīst, ka katastrofu apmēri un ar tām saistītās grūtības, tai skaitā fiziskas piekļuves un drošības problēmas, apstākļus padarīja ļoti sarežģītus; uzsver, ka abu katastrofu laikā tika atklātas līdzīgas problēmas;

54.  uzsver, ka efektīva starptautiskā koordinēšana ir būtisks priekšnosacījums efektīvākai un lietderīgākai humānās palīdzības sniegšanai; atzīst pievienoto vērtību, ko rada darbība ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) paspārnē, kā arī šāda veida darbības nepieciešamību humānās palīdzības pasākumos;

55.  norāda, ka Komisija sniedz OCHA ievērojamu atbalstu; pauž nožēlu par to, ka Haiti un Pakistānā gūtā pieredze apliecināja pašreiz nepietiekamo OCHA koordinēšanas spēju; uzsver, ka OCHA spēju pildīt koordinatora lomu negatīvi ietekmēja tās zemā veiktspēja, neadekvāts vajadzību novērtējums un tikai daļēji funkcionējoši elektroniskie informācijas apstrādes rīki;

56.  norāda, ka Komisija sniedza ANO ievērojamu atbalstu tās centienos izstrādāt un ieviest klasteru sistēmu; uzsver, ka abas katastrofas apliecināja nepieciešamību uzlabot efektivitāti, lietderīgumu un koordināciju un stiprināt īpašumtiesības un pārskatatbildību;

57.  norāda, ka Komisija Parlamenta referentam nesniedza ĢD ECHO partneru galīgos aprakstošos ziņojumus un finanšu pārskatus par humānās palīdzības darbību īstenošanu pēc Haiti un Pakistānas katastrofām 2010. gadā, to pamatojot ar aizbildinājumu, ka tajos ir iekļauta konfidenciāla informācija par ĢD ECHO partneriem; uzsver, ka ir jānodrošina Parlamenta piekļuve šādiem ziņojumiem un pārskatiem vai vismaz galvenajiem faktiem par darbību īstenošanas efektivitāti un lietderību, lai tas spētu novērtēt finanšu pārvaldības pareizību;

58.  norāda, ka Budžeta kontroles komiteja nosūtīs delegāciju uz Haiti, ņemot vērā problēmas, par kurām ziņots saistībā ar Haiti piešķirto palīdzību;

59.  aicina Komisiju izskatīt jautājumus, kas saistīti ar ANO, kopā ar attiecīgajām ANO struktūrvienībām;

o
o   o

60.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(2) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.
(3) OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0404.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0018.
(6) OV C 341 E, 16.12.2010., 5. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0005.
(8) OV L 252, 25.9.2010., 1. lpp.
(9) OV L 250, 27.9.2011., 1. lpp.
(10) OV C 269, 10.11.2009., 1. lpp.
(11) OV C 303, 9.11.2010., 1. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika