Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2011/2271(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0014/2012

Iesniegtie teksti :

A7-0014/2012

Debates :

PV 02/02/2012 - 10
CRE 02/02/2012 - 10

Balsojumi :

PV 02/02/2012 - 12.14
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0030

Pieņemtie teksti
PDF 403kWORD 92k
Ceturtdiena, 2012. gada 2. februāris - Brisele
Gada pārskats nodokļu jomā
P7_TA(2012)0030A7-0014/2012

Eiropas Parlamenta 2012. gada 2. februāra rezolūcija par gada pārskatu nodokļu jomā (2011/2271(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu “Nodokļu dubultā uzlikšana vienotajā tirgū” (COM(2011)0712) un priekšlikumu (pārstrādāta redakcija) Padomes direktīvai par procentu un honorāru maksājumiem (COM(2011)0714),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par pārrobežu nodokļu šķēršļu novēršanu ES pilsoņiem (COM(2010)0769),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2010)1576), kas pievienots pielikumā Komisijas paziņojumam par pārrobežu nodokļu šķēršļu novēršanu ES pilsoņiem,

–  ņemot vērā Komisijas dokumentu par atbildēm, kas saņemtas laikā, kad Komisija apspriedās par dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanas konvencijām un iekšējo tirgu ‐ dubultās nodokļu uzlikšanas faktisko piemēru izklāsts(1),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Pirmā Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada noslēgums ‐ norādes par valstu politiku 2011.–2012. gadā” (COM(2011)0400),

–  ņemot vērā Francijas Republikas prezidenta Nikolā Sarkozī un Vācijas kancleres Angelas Merkeles 2011. gada 17. augusta kopīgo vēstuli Eiropadomes priekšsēdētājam Hermanam van Rompejam,

–  ņemot vērā ESAO 2011. gada publikāciju “Uzņēmumu zaudējumu izmantošana, plānojot agresīvas nodokļu shēmas”(2),

–  ņemot vērā darba dokumentu “Cik efektīvs un leģitīms ir Eiropas pusgads? Eiropas Parlamenta nozīmes palielināšana.”(3),

–  ņemot vērā Komisijas publikāciju “Nodokļu politikas tendences Eiropas Savienībā” (2011. gada izdevums)(4),

–  ņemot vērā ESAO publikāciju “Patēriņa nodokļa tendences 2010. gadā”(5),

–  ņemot vērā Mario Monti 2010. gada ziņojumu “Jauna stratēģija vienotajam tirgum”,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “Komisijas ieteikuma par ieturamā nodokļa atvieglojuma procedūrām un FISCO priekšlikumu ekonomiskā ietekme” (SEC(2009)1371),

–  ņemot vērā Komisijas 2009/784/EK ieteikumu par ieturamā nodokļa atvieglojumu procedūrām,

–  ņemot vērā Alain Lamassoure 2008. gada 8. jūnija ziņojumu par pilsoņiem un Kopienas tiesību aktu piemērošanu(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra rezolūciju par koordinētu stratēģiju, lai uzlabotu cīņu pret izvairīšanos no krāpšanas nodokļu jomā(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. decembra paziņojumu “Nodokļu sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas pasākumu piemērošana tiešo nodokļu jomā ES un attiecībā uz trešām valstīm” (COM(2007)0785),

–  ņemot vērā Komisijas 2006. gada 31. maija paziņojumu par nepieciešamību izveidot savstarpēji koordinētu stratēģiju, lai uzlabotu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (COM(2006)0254),

–  ņemot vērā Komisijas 2006. gada 19. decembra paziņojumu “Aplikšana ar nodokļiem izceļojot un nepieciešamība koordinēt dalībvalstu nodokļu politiku” (COM(2006)0825),

–  ņemot vērā Eures Channel padomnieku 2002. gada ziņojumu par vairākiem šķēršļiem ES pilsoņu mobilitātei pierobežas reģionos(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2001. gada 23. maija paziņojumu “Nodokļu politika Eiropas Savienībā ‐ prioritātes turpmākajiem gadiem” (COM(2001)0260),

–  ņemot vērā rezolūcijas priekšlikumu B7−0531/2011, ko saskaņā ar Reglamenta 120. pantu iesniegusi Cristina Muscardini un citi deputāti,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7−0014/2012),

A.  tā kā ES iekšējais tirgus nedarbojas pilnvērtīgi, tādējādi apgrūtinot personu, pakalpojumu, preču un kapitāla pārvietošanos, un vairākas jomas joprojām ir jāuzlabo;

B.  tā kā šķēršļi, ko nodokļi rada ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas darbojas pārrobežu režīmā, ievērojami apgrūtina izaugsmi un nodarbinātību ES iekšējā tirgū un tā kā šie apgrūtinājumi ir jānovērš, lai nodrošinātu konkurētspējīgāku Eiropu, kurā būtu vērojama izaugsme un nodarbinātība;

C.  tā kā dažās dalībvalstīs nodokļu sistēmas radītās administratīvās izmaksas vidējiem uzņēmumiem ir nevajadzīgi apgrūtinošas un lielas;

D.  tā kā pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes dēļ ES dalībvalstīs ir ievērojami pieaudzis valsts parāds; tā kā pašreizējo finanšu krīzi izraisīja pārmērīgie valsts un privātie parādi dalībvalstīs; tā kā šajā situācijā labklājības valsts automātiskajiem stabilizācijas mehānismiem ir aizvien svarīgāka nozīme, nodrošinot izaugsmi un sociālo kohēziju;

E.  tā kā efektīva nodokļu politika ir ārkārtīgi svarīga valsts iestādēm, jo īpaši Eiropā, lai tās varētu pildīt savus uzdevumus un pienākumus, kā arī lai attaisnotu iedzīvotāju cerības; tā kā valstīm ar augstu budžeta deficītu pašlaik ir jāīsteno nodokļu palielināšanas pasākumi, taču ar šiem pasākumiem nevajadzētu kaitēt izaugsmei;

F.  tā kā fiskālās uzticamības nodrošināšanai ir nepieciešama saprātīga fiskālā konsolidācija un nodokļu sloga taisnīgāka un mērķtiecīgāka izlīdzināšana un tā kā parādu samazināšanas nolūkos ir gan jāierobežo izdevumi, gan jāpalielina nodokļi, vienlaikus par prioritāti nosakot tādas izmaiņas nodokļu jomā, kas veicinātu izaugsmi, tā kā tādējādi tiks radīts pamats ilgtermiņa izaugsmei,

Vispārīgi apsvērumi
Nodokļu dubultas uzlikšanas, krāpniecības nodokļu jomā un nodokļu oāžu darbības novēršana un pārredzamības uzlabošana nodokļu jomā

1.  norāda, ka nodokļu sistēmu pamatfunkcija ir finansēt sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, izglītību, veselības aprūpi, sabiedrisko transportu un infrastruktūru, aizsargāt sabiedrisko labumu, radot stimulu, piemēram, videi nekaitīgu produktu ražošanai un patēriņam, un mazināt sociālo nevienlīdzību, nodrošinot ienākumu un pārticības vienlīdzīgāku sadalījumu;

2.  norāda, ka nodokļu politika joprojām ir katras suverēnās valsts un dažos gadījumos vietējo pašvaldību kompetencē un ka tādēļ būtu jārespektē atšķirības dalībvalstu nodokļu sistēmu struktūrā; norāda, ka būtu jāgroza Līgums, lai panāktu, ka lēmumu pieņemšana par nodokļu politiku notiek ES, nevis valstu līmenī; tādēļ norāda ‐ ņemot vērā to, ka Komisija stingrāk pārbauda budžeta procedūras, Eiropas Parlamentam arī būtu jārīkojas līdzīgi, palielinot demokrātisko kontroli;

3.  norāda, ka iekšējā tirgus darbības uzlabošana un, iespējams, nodokļu saskaņošana varētu būt galvenie izaugsmes veicināšanas un darba vietu izveides faktori; norāda, ka, īstenojot nodokļu politiku, par mērķi jānosaka Eiropas konkurētspējas sekmēšana un izmaksu samazināšana Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem;

4.  norāda, ka nodokļu politika Eiropas Savienībā nav pietiekami saskaņota un šis saskaņotības trūkums var radīt ievērojamas izmaksas un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas Eiropas Savienībā darbojas pāri robežām;

5.  aicina dalībvalstis padarīt savu nodokļu sistēmu labvēlīgāku izaugsmei, uzlabojot nodokļu struktūru un pārejot uz mazāk kropļojošiem nodokļiem, vienlaikus rūpējoties par tirgus sociālajiem aspektiem;

6.  uzsver, ka visi var gūt vērtīgu pieredzi, mācoties no dalībvalstīm, kuras ir guvušas vispāratzītus labus rezultātus nodokļu politikas īstenošanā un nodokļu iekasēšanā;

7.  uzsver nepieciešamību vienkāršot PVN režīmu, lai samazinātu nodokļu dubulto uzlikšanu un darba devējiem radīto birokrātisko slogu;

8.  uzsver, ka zems nodokļu līmenis ir būtisks ne tikai ģimeņu un mājsaimniecību sociālajai labklājībai, bet arī konkurētspējai un jaunu darba vietu izveidei; uzsver, ka ir nepieciešams kontrolēt publiskos izdevumus un nodrošināt to efektīvu izmantošanu, kā arī panākt publisko finanšu stabilitāti;

9.  uzsver, ka Komisijai, nākot klajā ar priekšlikumiem nodokļu politikas jomā, būtu jāsekmē Eiropas konkurētspēja, novēršot konkurences traucējumus, ko rada atšķirīgās nodokļu sistēmas; uzsver arī to, ka ar šiem Komisijas priekšlikumiem nedrīkst palielināt nodokļu slogu;

10.  norāda, ka dalībvalstīm, kurām ir liels budžeta deficīts vai kuru IKP izaugsme ir samazinājusies visvairāk, būs rūpīgi jāizpēta šāda deficīta cēloņi un jāpalielina nodokļu ieņēmumi, efektīvi un taisnīgi uzliekot nodokļus, kā arī jācenšas efektīvi samazināt izdevumus, jānovērš krāpniecība nodokļu jomā un jāpalielina valsts ietaupījumi; uzsver, ka, veicot nodokļu reformas, par prioritāti būtu jānosaka sistēmas vājo vietu likvidēšana un nodokļu bāzes paplašināšana, neietekmējot dalībvalstu spēju nodrošināt ieņēmumus;

11.  uzskata, ka fiskālais federālisms var būt noderīgs instruments, lai sasniegtu atbildīgumu nodokļu pārvaldības jomā reģionālā līmenī, un tādējādi tas nodrošina lielāku ekonomisko efektivitāti;

12.  pieņem zināšanai nesenās Komisijas iniciatīvas nodokļu politikas jomā, piemēram, saistībā ar uzņēmumu kopējo konsolidēto ienākumu nodokļa bāzi, finanšu darījumu nodokli, gaidāmo ES PVN sistēmu un enerģētikas jomu;

13.  atzinīgi vērtē to, ka ir ieviests Eiropas pusgads, kas, iespējams, kalpos kā dalībvalstu ieņēmumu veicinātājs, nodrošinot iespēju apmainīties ar labāko praksi attiecībā uz saskaņotāku un ilgtspējīgāku fiskālo politiku;

14.  prasa Komisijai un dalībvalstīm turpināt sadarbību, jo īpaši attiecībā uz Komisijas un dalībvalstu administratīvajām procedūrām nodokļu deklarācijas iesniegšanai, veidojot savu nodokļu politiku nolūkā novērst dubultu nodokļu uzlikšanu, krāpniecību nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, lai uzlabotu pārredzamību un samazinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem juridiskās neskaidrības un iespējas apiet tiesību aktu noteikumus nodokļu iekasēšanas jomā; tādēļ uzskata, ka Komisijai kopā ar Padomi būtu jāpieņem pārliecinoša kopēja iniciatīva attiecībā uz slepenību nodrošinošām jurisdikcijām, kura būtu lietderīgāka nekā divpusējie nolīgumi starp atsevišķām dalībvalstīm un slepenību nodrošinošām jurisdikcijām;

15.  uzskata, ka dalībvalstīm būtu jācenšas samazināt mazo un vidējo uzņēmumu izmaksas, ko rada nodokļu jomas noteikumu izpilde, kad vien iespējams racionalizējot procedūras un samazinot administratīvās izmaksas; norāda, ka ES dalībvalstīs ir atšķirīga uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze, kas praksē var būt pārrobežu tirdzniecības šķērslis izaugsmei un nodarbinātībai; atbalsta Komisijas priekšlikumu ieviest Eiropas Savienībā vienotu konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (VKUINB);

16.  uzsver, ka VKUINB uzlabotu izaugsmi un sekmētu nodarbinātību Eiropā, samazinot administratīvās izmaksas, un novērstu birokrātiju uzņēmumiem, it īpaši mazajiem uzņēmumiem, kuri darbojas vairākās ES dalībvalstīs;

17.  aicina dalībvalstis steidzami pieņemt pašreizējos priekšlikumus un aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta ierosinājumiem par uzkrājumu aplikšanu ar nodokļiem, vides un patēriņa nodokļiem, krāpniecības novēršanu nodokļu jomā, labu pārvaldību un nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu;

18.  konstatē, ka pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes dēļ Eiropā ir ievērojami pieaudzis valsts parāds un ka ir gan jāierobežo izdevumi, gan jāpalielina nodokļi, lai samazinātu milzīgo valsts parādu;

19.  norāda, ka IKP izaugsme visvairāk samazinājusies tajās dalībvalstīs, kurām bija visvairāk jāpalielina nodokļi, savukārt dalībvalstīm, kas varēja samazināt nodokļus, kopumā izdevās novērst to, ka patiesais IKP samazinās zem 4 % robežas(9);

20.  aicina dalībvalstis padarīt savu nodokļu sistēmu labvēlīgāku izaugsmei, uzlabojot nodokļu struktūru un pārejot uz mazāk kropļojošiem nodokļiem, vienlaikus saglabājot sociālā taisnīguma mērķi;

21.  secina, ka nodokļu politikas nostādņu koordinācija varētu būt svarīgs elements ES līmeņa fiskālās konsolidācijas stratēģijā un varētu uzlabot dalībvalstu jaunās nodokļu politikas efektivitāti;

Pārrobežu šķēršļu novēršana ES iedzīvotājiem nodokļu jomā

22.  norāda, ka šķēršļu novēršanai nodokļu jomā var būt svarīga nozīme, lai palielinātu iedzīvotāju spēju un uzticību strādāt, doties pensijā, iepirkties un kopā ar uzņēmumiem veikt ieguldījumus Eiropas Savienībā;

23.  atzinīgi vērtē to, ka paziņojumā par pārrobežu šķēršļu novēršanu ES iedzīvotājiem nodokļu jomā ir konstatētas vispamatotākās ES iedzīvotāju sūdzības par pārrobežu šķēršļiem nodokļu jomā, un sagaida, ka Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem šajā jomā;

24.  atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi pielikt lielākas pūles, lai nodrošinātu visiem ES iedzīvotājiem piekļuvi vajadzīgajai informācijai un konsultācijām par nodokļu noteikumiem Eiropas Savienībā;

25.  norāda, ka dalībvalstis ir vienojušās par to, ka ir jāuzlabo iedzīvotāju piekļuve informācijai;

26.  uzsver to, ka ir svarīgi nodrošināt, lai iedzīvotāji, īstenojot iekšējā tirgus brīvības, nesaskaras ar nodokļu šķēršļiem;

27.  aicina Komisiju dalīties informācijā par ES dalībvalstīs un citās ESAO dalībvalstīs pieejamo paraugpraksi attiecībā uz iedzīvotāju un uzņēmumu informēšanu par nodokļiem un prasa Komisijai izveidot efektīvus instrumentus, lai atvieglotu un sekmētu šādas ar nodokļu jomu saistītas informācijas un paraugprakses apmaiņu, cita starpā izstrādājot izmēģinājuma projektus, lai ilgtermiņā veicinātu Eiropas konkurētspēju; turklāt uzsver ‐ Komisijai būtu jānodrošina, ka Eirostats apkopo un pārbauda statistikas datus par nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas visā Eiropas Savienībā;

28.  atzīst, ka dažas dalībvalstis saskaņā ar nolīgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu ir ieviesušas vienkāršotas procedūras nodokļu atmaksas pieprasīšanai un ka dažas dalībvalstis ir izveidojušas nerezidentiem vai ārvalstu nodokļu maksātājiem paredzētas tīmekļa vietnes, kurās ir atrodama informācija un veidlapas vairākās valodās;

29.  prasa dalībvalstīm atbalstīt Komisijas plānus uzlabot koordināciju un sadarbību ar dalībvalstu nodokļu administrācijas iestādēm un to starpā, lai izstrādātu atbilstīgus risinājumus nodokļu dubultās uzlikšanas un citu pārrobežu šķēršļu novēršanai nodokļu jomā;

30.  norāda, ka nodokļu dubultā uzlikšana ir šķērslis pārrobežu darbībai un ieguldījumiem un ka šīs problēmas novēršanai ir nepieciešami saskaņoti risinājumi;

31.  aicina Komisiju piedāvāt risinājumus tam, kā vienkāršot nodokļu maksāšanas procedūras pārrobežu darbības gadījumos;

32.  atzinīgi vērtē Komisijas sabiedrisko apspriešanos par nodokļiem, kas Eiropas Savienībā tiek uzlikti ieguldījumu portfeļu īpašnieku un individuālu investoru saņemtām dividenžu pārrobežu izmaksām, un gaida turpmākus Komisijas priekšlikumus šajā jomā;

33.  aicina Komisiju un dalībvalstis rast risinājumus tam, kā iespējami drīz novērst pārrobežu nodarbinātībai un transnacionālai mobilitātei radītus šķēršļus nodokļu jomā, lai iespējami drīz varētu sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktos mērķus, proti, lielāku ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību;

34.  aicina Komisiju aktīvāk pievērsties sūdzību izskatīšanai un nodrošināt iedzīvotājiem lielāku pārredzamību un plašāku informāciju par rezultātiem, kas gūti, izskatot sūdzības par dalībvalstu tiesību aktiem un pārkāpumu izmeklēšanas lietām nodokļu jomā, kā arī par paveiktā kontroli pēc šo sūdzību izskatīšanas;

35.  aicina Komisiju turpināt darbu saistībā ar iedzīvotāju konsultāciju dienestiem Europe Direct un Your Europe un turpināt pilnveidot Europe Direct tīmekļa portālu, lai ES iedzīvotāji varētu vieglāk atrast ES 27 dalībvalstu nodokļu administrācijas iestāžu sniegto informāciju; uzsver, ka šī informācija jāsniedz lietotājiem ērtā veidā;

36.  aicina Komisiju veicināt dalībvalstu administratīvo sadarbību nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas jomā, cita starpā novirzot programmas Fiscalis projektus un resursus tam, lai rastu risinājumus konkrētām nodokļu maksātāju problēmām;

ES iedzīvotāju un uzņēmumu diskriminācijas un nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

37.  uzsver to, ka ir svarīgi atrisināt tādas problēmas kā nodokļu dubultā uzlikšana uzņēmumiem un privātpersonām, dažādu nodokļu sistēmu nesavietojamība un informācijas trūkums attiecībā uz valsts nodokļu noteikumiem;

38.  uzsver, ka uzņēmumu un iedzīvotāju interesēs ir izveidot skaidru, pārredzamu un stabilu nodokļu vidi vienotajā tirgū, jo nodokļu noteikumu pārredzamības trūkums apgrūtina pārrobežu darbību un ieguldījumus Eiropas Savienībā;

39.  uzsver, ka nodokļu dubultā uzlikšana samazina tās skarto uzņēmumu konkurētspēju, kā arī apgrūtina vienotā tirgus darbību kopumā;

40.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Nodokļu dubultā uzlikšana vienotajā tirgū” par ES stratēģiju un risinājumiem attiecībā uz problēmām, ko rada nodokļu dubultā uzlikšana pārrobežu darbības gadījumos;

41.  uzskata, ka Līgumā par Eiropas Savienību dalībvalstīm ir noteikts pienākums atrisināt nodokļu dubultās uzlikšanas problēmu iekšējā tirgū saskaņā ar LESD 4. panta 3. punktu un 26. pantu;

42.  secina, ka dalībvalstu divpusējie nolīgumi nodokļu jomā neatrisina visas iedzīvotāju un uzņēmumu problēmas saistībā ar diskrimināciju un nodokļu dubulto uzlikšanu;

43.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izveidot darba grupu tādu jautājumu risināšanai, kas ir saistīti ar nodokļu dubulto uzlikšanu, iesaistot dalībvalstu nodokļu administrācijas iestādes un, attiecīgā gadījumā, patērētāju biedrības; aicina Komisiju stiprināt ES darba grupu uzņēmējdarbības nodokļu jautājumos ‐ Kopējo iekšējo cenu noteikšanas forumu, un veidot saikni ar uzņēmēju aprindām un patērētāju tiesību aizstāvjiem;

44.  prasa Komisijai izveidot jaunu PVN forumu, kas līdzinātos Kopējam iekšējo cenu noteikšanas forumam un kurā uzņēmumi varētu risināt ar uzņēmumu PVN saistītus jautājumus un dalībvalstu domstarpības;

45.  aicina dalībvalstis uzlabot procedūras, ar kurām maziem un vidējiem uzņēmumiem tiek atļauts īsākā laikā atprasīt pārmaksāto PVN, tādējādi saīsinot atmaksas periodu;

46.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par saistošu strīdu izšķiršanas mehānismu, kā ierosināts M. Monti ziņojumā, un paredzēt izmantot šo mehānismu, lai izskatītu jautājumus saistībā ar nodokļu dubulto uzlikšanu, no kuras cieš privātpersonas un uzņēmumi;

47.  norāda, ka administratīvie šķēršļi un juridiskā nenoteiktība apgrūtina ES iedzīvotāju brīvu pārvietošanos vienotā tirgus teritorijā, izmantojot personīgos automobiļus; tādēļ aicina dalībvalstis atcelt automobiļu reģistrācijas nodokļa dubultu uzlikšanu;

48.  aicina dalībvalstis modernizēt un atjaunināt noteikumus par pārrobežu atvieglojumu piešķiršanu uzņēmumiem, kā arī vienkāršot un modernizēt elektronisko rēķinu sagatavošanas noteikumus, lai visbeidzot izveidotu vienotu Eiropas elektroniskā rēķina paraugu;

Nodokļu dubultas uzlikšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršana un pārredzamības uzlabošana nodokļu jomā

49.  norāda, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un pārredzamības trūkums nodokļu jomā apdraud valsts ieņēmumus un rada zaudējumus daudzu miljardu euro apmērā;

50.  norāda, ka ir jārod pareizs līdzsvars starp sabiedrības interesēm attiecībā uz pārkāpumu novēršanu, izvairīšanos no nesamērīgiem pārrobežu darbības ierobežojumiem Eiropas Savienībā un labāku koordināciju, piemērojot pārkāpumu novēršanas pasākumus attiecībās ar trešām valstīm; pauž nožēlu, ka dažas dalībvalstis ir noslēgušas ar trešām valstīm nolīgumus, kas ļauj arī turpmāk izvairīties no nodokļu nomaksas un saglabāt nodokļu informācijas slepenību;

51.  aicina dalībvalstis:

   izveidot un ieviest efektīvu nodokļu sistēmu, kas novērš nodokļu bāzes nepamatotu degradēšanos netīšas nodokļu neuzlikšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas dēļ;
   piemērot pārkāpumu novēršanas pasākumus, lai vērstos pret īpaši izstrādātām shēmām, kas ļauj apiet valsts tiesību aktu vai valsts tiesību aktos transponētos Kopienas noteikumus;
   turpināt dalīties informācijā par agresīvas nodokļu plānošanas shēmām attiecībā uz uzņēmumu zaudējumiem, šo shēmu atklāšanu un reaģēšanas stratēģijām, novērtēt un publiskot informāciju par izmantoto stratēģiju efektivitāti;
   apsvērt iespēju ieviest kooperatīvas atbilstības programmas un ieviest vai pārskatīt informācijas izpaušanas iniciatīvas, kas vērstas pret agresīvas nodokļu plānošanas shēmām;
   lai nodrošinātu nodokļu taisnīgu un atbilstīgu uzlikšanu uzkrājumiem Eiropas Savienībā un ieviestu automātisku informācijas apmaiņu, pabeigt direktīvas par uzkrājumu nodokļu uzlikšanu reformēšanu, ko Padome uz laiku bija bloķējusi; uzsver, ka visām skartajām jurisdikcijām, nepārkāpjot nodokļu maksātāju procesuālās tiesības un tiesības uz privātumu, būtu jāiesaistās administratīvā sadarbībā un jāpaplašina automātisko informācijas apmaiņu, iekļaujot tajā ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumus un trestus;
   informēt uzņēmumus, kas veic pārrobežu darbību, par valsts iestāžu pieņemtajiem noteikumiem nodokļu jomā un publiskot šo informāciju;
   radīt nodokļu atvieglojumus maziem un vidējiem uzņēmumiem, piemēram, nodokļu atlaides un samazinājumus, lai veicinātu uzņēmējdarbību, jauninājumus un darba vietu izveidi;
   veicināt reformas, lai ierobežotu iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas, izveidojot efektīvus ieņēmumu iekasēšanas mehānismus, ar kuriem samazinātu nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas iestāžu tiešās saiknes un palielinātu modernu tehnoloģiju izmantošanu un galveno uzmanību pievērstu elektroniskajai pārvaldei ekonomiskās darbības reģistrēšanā un uzraudzībā;

52.  aicina Komisiju:

   noteikt jomas, kurās var uzlabot gan ES tiesību aktus, gan dalībvalstu administratīvo sadarbību, lai samazinātu krāpniecību nodokļu jomā;
   piešķirt lielākus budžeta līdzekļus un papildu personālu ĢD TAXUD, lai izstrādātu ES politiku un priekšlikumus attiecībā uz nodokļu dubultās uzlikšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpšanas novēršanu;
   novērst kaitniecisku konkurenci nodokļu jomā un tādu lielu uzņēmumu neaplikšanu ar nodokļiem, kuri mākslīgi pārvieto peļņu, lai samazinātu piemērojamo nodokļu likmi; informēt uzņēmumus, kas veic pārrobežu darbību, par valsts iestāžu pieņemtajiem noteikumiem nodokļu jomā un publiskot šo informāciju;
   stingrāk vērsties pret krāpniecību nodokļu jomā, saucot vainīgos pie atbildības saskaņā ar krimināllikumu;

53.  aicina dalībvalstis par svarīgāko prioritāti noteikt cīņu pret nodokļu oāžu izmantošanu nelikumīgiem mērķiem un aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas Parlamentu izstrādāt Eiropas Savienībā lietojamu nodokļu oāzes definīciju un nodokļu oāžu sarakstu, pirmām kārtām, ņemot vērā ESAO definīciju un nodokļu oāžu un slepenību nodrošinošo jurisdikciju sarakstu; gaidot vienošanos par nodokļu oāzes definīciju pasaules mērogā, prasa ieviest vienotu Eiropas definīciju;

54.  atzīst, ka ESAO Pasaules forums par pārredzamību un informācijas apmaiņu saistībā ar nodokļiem ir vadošais starptautiskais forums cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un tādēļ pauž stingru atbalstu tā darbam; norāda, ka šim forumam ir zems kopsaucējs un piemīt trūkumi; turklāt atzīst saprātīgas valstu, ES un pasaules līmeņa iniciatīvas, kuru mērķis ir rast reālu risinājumu šai noturīgajai problēmai;

55.  prasa Komisijai steidzami rīkoties, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un krāpniecību nodokļu jomā;

56.  aicina dalībvalstis noslēgt nolīgumus par informācijas apmaiņu saistībā ar nodokļiem un cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ar Andoru, Monako un Sanmarīno un jaunu nolīgumu ar Šveici un pēc tam šos nolīgumus regulāri atjaunināt;

57.  secina, ka, trūkstot sadarbībai un koordinācijai starp dalībvalstu nodokļu sistēmām, var izveidoties situācija, kad nodokļi netīšām netiek uzlikti, vai arī rodas iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas, ļaunprātīgi izmantot sistēmas trūkumus un nodarboties ar krāpniecību nodokļu jomā;

58.  aicina Komisiju izsvērt to, kādu ietekmi fiskālajā jomā radīs Eiropas pusgada īstenošana, un 2012. gada laikā nākt klajā ar ziņojumu par šo tēmu;

59.  prasa piešķirt pietiekamus budžeta līdzekļus un personālu Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai;

60.  aicina Komisiju noteikt un par prioritāriem uzskatīt politikas pasākumus, kuri ietekmē dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmu un valsts reformu programmu fiskālos aspektus;

o
o   o

61.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/common/consultations/tax/summary_report_consultation_double_tax_conventions_en.pdf
(2) http://www.oecd.org/document/61/0,3746,en_2649_33767_48570813_1_1_1_1,00.html
(3) http://www.bruegel.org/publications/publication-detail/publication/599-how-effective-and-legitimate-is-the-european-semester-increasing-the-role-of-the-european-parliament/
(4) http://ec.europa.eu/taxation_customs/taxation/gen_info/economic_analysis/tax_structures/index_en.htm
(5) http://www.oecd-ilibrary.org/taxation/consumption-tax-trends-2010_ctt-2010-en
(6) http://www.alainlamassoure.eu/liens/817.pdf
(7) OV C 295 E, 4.12.2009., 13. lpp.
(8) http://www.eureschannel.org/en/dossiers/WEBrapport_obst_E.pdf
(9) Eiropas Komisijas publikācija “Nodokļu politikas tendences Eiropas Savienībā” (2011. gada izdevums).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika