Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantu,

–  ņemot vērā LESD 145., 148. un 152. pantu un 153. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011.–2020. gads), ko Padome pieņēma 2011. gada 7. martā,

–  ņemot vērā 2011. gada 23. novembra Komisijas paziņojumu “Gada izaugsmes pētījums par 2012. gadu” (COM(2011)0815) un tam pievienoto Vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu,

–  ņemot vērā tā 2011. gada 1. decembra rezolūciju par Eiropas pusgadu ekonomikas politikas koordinēšanai(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020 ‐ stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā 2010. gada 8. septembra nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm ‐ stratēģijas “Eiropa 2020” integrēto pamatnostādņu II daļu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmumu 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 23. novembra paziņojumu “Jaunu prasmju un darba vietu programma ‐ Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību” (COM(2010)0682),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 26. oktobra rezolūciju par jaunu prasmju un darba vietu programmu(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 16. decembra paziņojumu “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību ‐ Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai” (COM(2010)0758),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. oktobra Ieteikumu 2008/867/EK par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus (paziņots ar dokumenta numuru K(2008)5737)(6) un tā 2009. gada 6. maija rezolūciju par šo jautājumu(7),

–  ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas (SAK) atzinumu un ziņojumu par stratēģijas “Eiropa 2020” sociālajiem aspektiem (SPC/2010/10/7 galīgā redakcija),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumu “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam” (COM(2011)0173),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 9. marta rezolūciju par ES stratēģiju romu integrācijai(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 15. septembra paziņojumu “Jaunatne kustībā ‐ iniciatīva jauniešu potenciāla izmantošanai, lai Eiropas Savienībā panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi” (COM(2010)0477),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 12. maija rezolūciju par iniciatīvu “Jaunatne kustībā ‐ pamats Eiropas izglītības un apmācības sistēmu uzlabošanai(9),

–  ņemot vērā tā 2010. gada 6. jūlija rezolūciju par jauniešu piekļuves darba tirgum veicināšanu un praktikanta, stažiera un mācekļa statusa nostiprināšanu(10),

–  ņemot vērā tā 2010. gada 7. septembra rezolūciju par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai(11),

–  ņemot vērā Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvu 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatlīgumu par darbu uz noteiktu laiku(12),

–  ņemot vērā Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvu 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu(13),

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(14),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A7-0021/2012),

A.  tā kā krīzes sociālās sekas ir tālejošas un tās padziļina dažu valstu taupības pasākumi, ko šī valstis veic, reaģējot uz valsts parāda krīzi, darbavietu likvidēšana gan privātajā, gan valsts sektorā, kā arī sociālo pabalstu un sabiedrisko pakalpojumu ierobežošana un līdz ar to nabadzības pastiprināšanās ES;

B.  tā kā laikā kopš 2008. gada ir būtiski pieaudzis bezdarbs, bezdarbnieku skaitam Eiropas Savienībā sasniedzot 23 miljonus, kas atbilst 10 % darbspējas vecuma iedzīvotāju; tā kā, lai sasniegtu nodarbinātības jomā noteikto mērķi, ES līdz 2020. gadam ir jānodrošina, lai 17,6 miljoni cilvēku atrastu darbu;

C.  tā kā situācija darba tirgū ir īpaši smaga jauniešiem neatkarīgi no viņu izglītības līmeņa un tā kā viņi bieži strādā ar pagaidu darba līgumiem un iesaistās neapmaksātā praksē; tā kā jauniešu sarežģītās situācijas iemesls daļēji ir tāds, ka iegūtās iemaņas neatbilst darba tirgus pieprasījumam;

D.  tā kā krīze ir smagi skārusi arī cilvēkus, kam tuvojas pensionēšanās vecums, ilgtermiņa bezdarbniekus, trešo valstu valstspiederīgos un mazkvalificēta darba ņēmējus;

E.  tā kā dzimumu līdztiesības aspekts ir ļoti svarīgs stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķu sasniegšanā, jo sievietes veido lielāko vēl neizmantotā darbaspēka rezervi un lielāko daļu nabadzīgo ļaužu ES; tā kā tādēļ visa Eiropas pusgada laikā jāpievērš īpaša uzmanība dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai un politikas jomām, kas veltītas sievietēm;

F.  tā kā papildus lielam skaitam bezdarbnieku un pieaugošam vidējam laikam, kas tiek pavadīts bez darba, ES pieaug strādājošo nabadzība un nedrošība; tā kā krīze ir radījusi jaunas cilvēku kategorijas, kuras apdraud nabadzība; tā kā SAK brīdina par pieaugošu to cilvēku skaitu, kurus apdraud zemu ienākumu izraisīta nabadzība, bērnu nabadzība, dziļš materiālais trūkums un sociālā atstumtība, ko rada nepareizi vērstu un regresīvu fiskālās konsolidācijas pasākumu ietekme uz sociālās aizsardzības sistēmām, un tā kā tādēļ ES un valsts sociālās politikas darba kārtībā svarīgākajam elementam jābūt integrētu un aktīvu iekļaušanas stratēģiju īstenošana;

G.  tā kā taupības pasākumi un pasākumi, kuri vērsti uz fiskālo konsolidāciju, var nesamērīgi negatīvi ietekmēt sieviešu stāvokli darba tirgū un palielināt sieviešu nabadzību, piemēram, līdzekļu samazināšanas dēļ valsts sektorā, kas skar sievietes, vai nodokļu atvieglojumu ierobežošanas dēļ bērnu aprūpei;

H.  tā kā, neraugoties uz situācijas steidzamību, panākumi saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu ir mazāki, nekā iecerēts; tā kā valstu reformu programmās noteiktās saistības ir nepietiekamas, lai sasniegtu vairumu ES līmeņa mērķu;

I.  tā kā sociālie un nodarbinātības aspekti ir sagrupēti tikai vienā no piecām gada izaugsmes pētījuma prioritātēm, lai gan tie veido trīs no pieciem stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķiem,

Galvenie vēstījumi Eiropadomes pavasara sanāksmei

1.  mudina Eiropadomi tās 2012. gada Eiropas pusgadam paredzētajās politikas norādēs iekļaut turpmākos vēstījumus un pilnvaro Parlamenta priekšsēdētāju aizstāvēt šo nostāju pavasara Eiropadomē, kas notiks 2012. gada 1. un 2. martā;

I.  Nodrošināt saskaņotību un pastiprināt centienus, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus

2.  aicina Eiropadomi nodrošināt, lai ikgadējās politikas norādes, kas sagatavotas, pamatojoties uz gada izaugsmes pētījumu, būtu pilnībā vērstas uz to, lai sasniegtu visus mērķus, kas noteikti stratēģijā “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei;

3.  aicina Eiropadomi savās politikas norādēs nodrošināt saskanību starp dažādām prioritātēm, lai norādes par fiskālo konsolidāciju būtu pamatotas uz sociālo tiesiskumu un nepalielinātu nabadzību vai nekavētu centienus risināt bezdarba problēmu un mazinātu krīzes sociālās sekas; noteikti uzskata, ka galvenā uzmanība jāpievērš integrētiem reformas pasākumiem, kas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā veicina izaugsmi; tādēļ uzsver, ka budžeta, izaugsmes un nodarbinātības pasākumi jāaplūko kopā, jo tie visi ir savstarpēji atkarīgi un kopā veido priekšnoteikumus tam, lai panāktu atveseļošanos;

4.  aicina Eiropadomi savās politikas norādēs nodrošināt, ka ES līdzekļi tiek paredzēti tam, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus;

5.  pauž lielu uztraukumu par to, ka pašreizējie valstu mērķi nav pietiekami, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķus nodarbinātības, izglītības un nabadzības samazināšanas jomā; mudina Eiropadomi nodrošināt, lai dalībvalstis paplašinātu savus valsts līmeņa mērķus, papildinātu tos ar konkrētiem un reālistiskiem īstenošanas plāniem un veiktu novērtējumu, piemērojot skaidrus un saskanīgus rādītājus un izmantojot kopīgo izvērtējuma sistēmu, par kuru panākta vienošanās, lai tādējādi ES būtu uz skaidra un piemērota ceļa ar mērķi sasniegt visus stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un varētu pārredzami novērtēt panākumus;

II.  Atbalstīt ilgtspējīgu darbavietu radīšanu ar investīciju un nodokļu reformu palīdzību

6.  aicina Eiropadomi nodrošināt vajadzīgās manevra iespējas budžeta jomā un stimulus investīcijām ilgtspējīgu un pienācīgu darbavietu radīšanā daudzās nozarēs, kā arī investīcijām darba ņēmēju apmācībai, bezdarbnieku apmācībai un nabadzības samazināšanai;

7.  aicina Eiropadomi apstiprināt politikas norādes, lai darbaspēku atbrīvotu no nodokļu sloga, kas ir daļa no izmaksām papildus algai, un vienlaikus mudināt uzņēmumus, kuri izmantos šos atbrīvojumus/samazinājumus, savukārt nodrošināt pienācīgu iztikas minimumu; uzskata, ka tas padarītu darbinieku nolīgšanu un paturēšanu pievilcīgāku un uzlabotu darba tirgus vispārējo stāvokli, it sevišķi neaizsargāto grupu stāvokli; aicina Eiropadomi saskaņā ar subsidiaritātes principu apstiprināt norādes par ienākumu palielināšanu ar taisnīgu, progresīvu, ienākumu pārdali nodrošinošu, lietderīgu un efektīvu nodokļu sistēmu un labāku nodokļu koordinēšanu, lai apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodrošinātu sistēmas taisnīgumu un turpinātu sociālo kohēziju;

III.  Uzlabot nodarbinātības kvalitāti un apstākļus, lai palielinātu iesaistīšanos darba tirgū

8.  pauž nožēlu, ka politikas norādēs, kuru mērķis ir padarīt nodarbinātību pievilcīgāku, nav aplūkots jautājums par darbavietu kvalitāti un ka pārāk maza uzmanība ir veltīta visu priekšnosacījumu izpildei, lai palielinātu nodarbinātību, jo īpaši sieviešu, personu ar invaliditāti un visnelabvēlīgākajos apstākļos esošo personu, piemēram, ilgtermiņa bezdarbnieku, nodarbinātību; aicina Eiropadomi iekļaut norādes par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un centieniem atbalstīt profesionālās, ģimenes un privātās dzīves līdzsvarošanu, nodrošinot cenu ziņā pieejamu aprūpi un bērnu aprūpi, atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ un elastīgus darba apstākļus;

9.  brīdina, ka taupības pasākumiem un administratīvā sloga samazināšanai nevajadzētu apdraudēt sociālās aizsardzības, veselības un drošības standartus vai radīt vieglākus nosacījumus vai atkāpes no ES tiesību aktiem;

IV.  Risināt jauniešu bezdarba problēmu

10.  uzsver, ka ir svarīgi nepazaudēt jaunās paaudzes potenciālu, un aicina Eiropadomi noteikt jauniešu bezdarba problēmas risināšanu par prioritāti; aicina dalībvalstis izstrādāt visaptverošas stratēģijas jauniešiem, kuri nav nodarbināti un neapmeklē mācību iestādes, tostarp mērķētus aktīva darba tirgus politikas pasākumus, pasākumus prasmju neatbilstības novēršanai darba tirgū, uzņēmējdarbības gara veicināšanai jauniešu vidū un pasākumus, lai ieviestu sistēmas, kas nodrošina pāreju no mācībām pie darba, piemēram, “duālo profesionālo apmācību”; aicina dalībvalstis ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem ieviest Eiropas Jaunatnes garantijas sistēmu, kura katram jaunietim ES pēc ilgākais 4 mēnešu bezdarba dod tiesības uz darbu, praksi, papildu apmācību vai darbu apvienojumā ar apmācību; uzsver, ka ir svarīgi samazināt nepastāvīgas jauniešu nodarbinātības veidus, piemēram, pagaidu līgumus, nevēlamu nepilnas slodzes darbu, kā arī neapmaksātu praksi;

V.  Risināt nabadzības un sociālās atstumtības problēmu, jo īpaši pievēršoties grupām, kuru saikne ar darba tirgu ir ierobežota vai kurām šādas saiknes nav

11.  pozitīvi vērtē to, ka pirmo reizi gada izaugsmes pētījumā ir iekļautas norādes nabadzības un sociālās atstumtības jomā, un aicina Eiropadomi apstiprināt šīs norādes kā prioritāti, vienlaikus nodrošinot, ka nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana neaprobežojas ar pasākumiem, kuru mērķis ir cilvēku integrēšana darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot sociālajai aizsardzībai un aktīvai to neaizsargāto grupu iekļaušanai, kuru saikne ar darba tirgu ir ierobežota vai kurām šādas saiknes nav;

12.  uzsver, ka LESD 9. pants ir jāintegrē visos Eiropas pusgados, tostarp konkrētām valstīm paredzētajos ieteikumos, kas būtu jāpapildina ar ex-ante un ex-post sociālās ietekmes novērtējumiem;

VI.  Stiprināt demokrātisko leģitimitāti, pārskatatbildību un atbildību

13.  atgādina, ka lielākai Eiropas dimensijas nozīmei dalībvalstu ekonomikas politikā vajadzētu būt cieši saistītai ar lielāku demokrātisko leģitimitāti un atbilstīgu pārskatatbildību Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem; uzskata ‐ tā kā nav tiesiska pamata gada izaugsmes pētījumam piemērot parasto likumdošanas procedūru, Eiropadomei, apstiprinot politikas norādes, ir īpašs pienākums ņemt vērā Parlamenta komentārus, lai piešķirtu šīm norādēm demokrātisku leģitimitāti, un nepieciešamība steidzami īstenot taupības pasākumus un fiskālo disciplīnu nedrīkst aizēnot vajadzību nodrošināt demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu;

14.  aicina Eiropadomi un dalībvalstis nodrošināt valstu un reģionālo parlamentu, sociālo partneru, valsts iestāžu un pilsoniskās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos politikas norāžu īstenošanā un uzraudzībā atbilstoši stratēģijai “Eiropa 2020” un ekonomikas pārvaldības procesam, lai nodrošinātu atbildību;

15.  aicina Komisiju 2013. gadā pārveidot gada izaugsmes pētījumu par gada ilgtspējīgas izaugsmes pamatnostādnēm, lai sagatavotu to tādā formātā, kas Parlamentam sniegtu iespēju ierosināt grozījumus un nodrošināt, ka pārredzams starpiestāžu lēmumu pieņemšanas process noslēdzas ar tādu politikas norāžu pieņemšanu, par kurām ir panākta kopīga vienošanās;

Papildu pasākumi, kas veicami nodarbinātības un sociālajā jomā
Paaugstināt nodarbinātības līmeni un uzlabot darba kvalitāti

16.  aicina dalībvalstis atbalstīt iniciatīvas, kas veicina to nozaru attīstību, kurās pastāv visaugstākais nodarbinātības potenciāls, jo īpaši pārejā uz ilgtspējīgu ekonomiku (“zaļajām darbavietām”), veselības un sociālajiem pakalpojumiem (“baltajām darbavietām”) un digitālo ekonomiku;

17.  aicina dalībvalstis uzlabot uzņēmējdarbības vidi, it sevišķi MVU, un īpaši veicināt jaunu uzņēmumu izveidi un atbalstīt esošos MVU darbavietu radīšanā;

18.  aicina Eiropadomi pastiprināt tās centienus uzlabot vienoto tirgu, digitālo ekonomiku un koncentrēt uzmanību uz lietpratīgu regulējumu, lai samazinātu nevajadzīgu birokrātiju;

19.  aicina dalībvalstis paplašināt valsts nodarbinātības dienestu aptvērumu un efektivitāti, kā arī ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem pieņemt efektīvu aktīva darba tirgus politiku, un pabalstu sistēmām, lai tādējādi saglabātu nodarbinātības iespējas, atbalstītu cilvēku atgriešanos darba tirgū un aizsargātu atbilstīgus dzīves apstākļus;

20.  aicina dalībvalstis atbalstīt un attīstīt priekšnoteikumus elastīgākiem darba nosacījumiem, it sevišķi vecākiem un jaunākiem darba ņēmējiem, un veicināt darba ņēmēju mobilitāti; uzsver, ka ir svarīgi palielināt darbaspēka produktivitāti un efektivitāti visā ES, lai atjaunotu Eiropas konkurētspēju;

21.  aicina dalībvalstis pilnībā izmantot struktūrfondus, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas un efektīvi apkarotu strukturālo un ilgtermiņa bezdarbu; uzskata, ka Komisijai jāsniedz dalībvalstīm papildu palīdzība un norādes saistībā ar šo mērķi, it sevišķi lejupslīdes un sociālo problēmu laikā;

22.  uzskata, ka stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi attiecībā uz nodarbinātības līmeni var sasniegt tikai tad, ja ievērojami palielinās sieviešu līdzdalība darba tirgū; aicina Komisiju dalībvalstīm nodrošināt stingrākas norādes, kurām vajadzētu būt vērstām uz priekšnosacījumu nodrošināšanu nolūkā sasniegt augstāku sieviešu nodarbinātības līmeni, piemēram, garantējot pieņemamas shēmas attiecībā uz aprūpi un bērnu aprūpi, atbilstīgu bērna kopšanas atvaļinājumu mātei un tēvam, paternitātes un vecāku atvaļinājumu, kā arī elastību attiecībā uz darba laiku un vietu;

23.  aicina Eiropadomi novērtēt tās politikas ieteikumu efektivitāti, atbalstot visu mājsaimniecībā esošo pieaugušo dalību darba tirgū, nodrošinot atbilstīgu minimālo algu un veicinot karjeras iespējas cilvēkiem, kuriem ir zems atalgojums vai nepastāvīgas darbavietas, jo tie ir trīs mehānismi, kas var samazināt strādājošo nabadzību; aicina dalībvalstis apkarot strādājošo nabadzību, īstenojot darba tirgus politikas virzienus, kuru mērķis ir strādājošos nodrošināt ar iztikas minimumu;

24.  aicina Komisiju progresa ziņojumos izmantot pēc dzimumiem nošķirtus datus;

25.  aicina dalībvalstis arī atzīt vecāku darba ņēmēju patieso pievienoto vērtību uzņēmumos un radīt dažādiem vecumiem atbilstīgus darba apstākļus, lai vecākiem darbiniekiem, kuri to vēlas, sniegtu iespēju piedalīties un saglabāt savu vietu darba tirgū; aicina dalībvalstis to paveikt, apkarojot diskrimināciju vecuma dēļ, aizstājot vecākiem darbiniekiem paredzētus stimulus pamest darba tirgu ar stimuliem iekļaujošam darba tirgum, kā arī pielāgojot darba apstākļus vecāku darbinieku vajadzībām, piemēram, ieviešot tiesības uz elastīgu pieeju darba laikam un darbavietai, tiesības uz apmācību un uz elastīgāku pensionēšanās režīmu, ikvienam paredzot atbilstīgu pensiju nodrošinājumu; uzskata, ka arodveselības profilakses veicināšanas rezultātā nodarbinātības laikā un pēc tam būtu jānodrošina aktīvas vecumdienas;

26.  aicina dalībvalstis nodrošināt, lai cilvēkiem, kuri strādā uz pagaidu vai nepilna darba laika līguma pamata, būtu nodrošināta vienlīdzīga attieksme attiecībā uz atbrīvošanu no darba un atalgojumu saskaņā ar ES primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem un lai šiem darbiniekiem un pašnodarbinātām personām būtu pienācīga sociālā aizsardzība un piekļuve mācībām, kā arī mūžizglītībai, un lai tiktu paredzēti pamatnoteikumi ar mērķi nodrošināt karjeras iespējas; aicina dalībvalstis īstenot pamatnolīgumus par nepilna laika darbu un darbu uz noteiktu laiku un efektīvi nodrošināt to direktīvu izpildi, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju;

27.  uzskata, ka darba tirgū vajadzīgās reformas, kuru mērķis ir palielināt produktivitāti un konkurētspēju, ir jāīsteno tā, lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu un veicinātu darbavietu kvalitāti, vienlaikus ņemot vērā valstu tradīcijas attiecībā uz sociālo dialogu;

28.  aicina dalībvalstis īstenot pasākumus, lai uzlabotu mobilitāti darba tirgos un starp tiem un atceltu visus esošos juridiskos un administratīvos ierobežojumus, kas kavē darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā;

29.  aicina Eiropadomi noteikt finanšu transakciju nodokli, lai uzlabotu ilgtspējīgu darbavietu radīšanu;

30.  pauž nožēlu par nepietiekamajiem centieniem īstenot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu gada izaugsmes pētījuma prioritātēs, neraugoties uz to, ka Eiropas Dzimumu līdztiesības paktā (2011.–2020. gads) Komisija tiek aicināta dzimumu līdztiesības perspektīvu integrēt gada izaugsmes pētījumā; aicina Eiropadomi nodrošināt, lai politikas norādēs tiek risināts jautājums par dzimumu nelīdztiesību; aicina dalībvalstis īstenot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu valstu reformu programmu izstrādē; aicina Komisiju pievērsties konkrētām valstīm paredzētiem ieteikumiem, ja dalībvalstis neņem vērā dzimumu dimensiju;

Investēt izglītībā un mācībās

31.  aicina dalībvalstis pielāgot un palielināt investīcijas izglītībā, apmācībā, uzņēmējdarbības iemaņu veicināšanā un mūžizglītībā visām vecuma grupām ne tikai formālās mācīšanās ietvaros, bet arī attīstot neformālo un informālo izglītību, kas nodrošina lielāku izaugsmes potenciālu, kā arī brīdina par izglītības budžeta līdzekļu samazināšanas ilgtermiņa sociālajām un ekonomiskajām izmaksām;

32.  aicina ES un dalībvalstis pārvarēt iemaņu neatbilstību un to trūkumu un palielināt sinerģiju starp universitātēm, apmācību iestādēm, jauniešu organizācijām un uzņēmumiem, uzlabojot prognozes par vajadzīgajām iemaņām, pielāgojot izglītības un apmācības sistēmas darba tirgus vajadzībām un sniedzot darbaspēkam jaunas prasmes, lai cīnītos pret strukturālo bezdarbu un to sagatavotu pārejai uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku;

33.  mudina dalībvalstis nepieļaut, ka taupības pasākumi apdraud izaugsmi veicinošus politikas virzienus, un piešķirt prioritāti izaugsmi veicinošiem izdevumiem, piemēram, izglītības, mūžizglītības, pētniecības un inovāciju jomā, vienlaikus nodrošinot šo izdevumu efektivitāti;

34.  atgādina, ka Komisija savā pamatiniciatīvā “Jaunatne kustībā” apsolīja ierosināt prakšu kvalitātes sistēmu, un aicina to bez kavēšanās iesniegt dokumentu par šādu sistēmu;

35.  mudina aktīvi īstenot nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru kā instrumentu, ar kuru var veicināt mūžizglītības attīstību;

36.  mudina Komisiju, dalībvalstis un darba devējus radīt vairāk iespēju darba ņēmējām jauno tehnoloģiju jomā, lai nostiprinātu progresīvo tehnoloģiju nozari saskaņā ar stratēģijas “ES 2020” mērķiem;

Izskaust nabadzību, sekmēt sociālo iekļaušanu un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti

37.  uzsver to, ka saskaņā ar 2011. gada novembra Eirobarometru 49 % Eiropas iedzīvotāju minēja nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanu kā politikas prioritāti, kas, viņuprāt, būtu jāatbalsta Eiropas Parlamentam, uzskatot šos jautājumus par augstāku prioritāti nekā ekonomikas, budžeta un fiskālo politiku koordinācija;

38.  aicina dalībvalstis uzlabot sociālās aizsardzības sistēmu atbilstību un efektivitāti, arī piekļuvi pensiju sistēmām, pienācīgi ņemot vērā dzimumu līdztiesību, un nodrošināt, ka tās turpina darboties kā buferi pret nabadzību un sociālo atstumtību;

39.  aicina dalībvalstis īstenot aktīvas iekļaušanas stratēģijas, kā arī nodrošināt atbilstīgus, cenu ziņā pieejamus un augstas kvalitātes pakalpojumus, atbilstīgu minimālo ienākumu atbalstu un piekļuves pieejas kvalitatīvai nodarbinātībai, lai novērstu iedzīvotāju grupu ar zemiem ienākumiem un neaizsargāto grupu marginalizāciju;

40.  aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā SAK aicinājumu izstrādāt dalību veicinošus valsts sociālos ziņojumus, lai nodrošinātu pamatu valsts reformu programmām, pamatojoties uz sociālās atklātās koordinācijas metodes kopējiem mērķiem un nodrošinot nabadzības problēmas daudzdimensionālus risinājumus, kuri veicina piekļuvi tiesībām, līdzekļiem un pakalpojumiem;

41.  aicina dalībvalstis un Komisiju ieviest, īstenot un piemērot efektīvus pretdiskriminācijas pasākumus; aicina Komisiju risināt progresa trūkumu saistībā ar pretdiskriminācijas pasākumu īstenošanu un piemērošanu konkrētām valstīm paredzētās norādēs;

42.  aicina dalībvalstis savās valsts reformu programmās norādīt, kā tās izmantos ES līdzekļus, lai sniegtu atbalstu valsts nabadzības un citiem sociālajiem, nodarbinātības un izglītības mērķiem, nodrošinot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

43.  brīdina, ka gada izaugsmes pētījumā atbalstītās pensiju reformas nedrīkst vienkārši palielināt pensionēšanās vecumu, lai novērstu budžetu deficītus, bet tām gluži pretēji ir jāietver nostrādātie gadi un jānodrošina atbilstīgs universāls segums, samazinot vecāku cilvēku nabadzību un neapdraudot valsts pensiju sistēmas;

44.  aicina ES un dalībvalstis nodrošināt, ka visās veselības aprūpes sistēmu reformās uzmanību koncentrē uz kvalitātes uzlabošanu un atbilstības, pieņemamu cenu un vispārējas piekļuves nodrošināšanu;

45.  pauž bažas par krīzes sociālo ietekmi uz nabadzību sieviešu vidū; aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt fiskālās konsolidācijas atbilstību stratēģijas “Eiropa 2020” sociālajai dimensijai un nodarbinātības pamatnostādnēm; aicina Komisiju novērtēt arī taupības pasākumu ietekmi uz dzimumu līdztiesību un sieviešu nodarbinātību;

46.  aicina Komisiju veikt analīzi attiecībā uz dzimumiem un pilnveidot integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai šajā jomā, lai noteiktu, kā pensiju reformas ietekmē sieviešu dzīvi ES, un lai individualizētu pensiju tiesības un sociālo nodrošinājumu, kā arī nodokļu sistēmas;

Papildu pasākumi, kas vajadzīgi, lai uzlabotu pārvaldību, atbildību un demokrātisko leģitimitāti

47.  pauž bažas par to, ka Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem ar Eiropas pusgadu saistītos jautājumos vēl joprojām ir ierobežota ietekme; pauž nožēlu par to, ka saistībā ar gada izaugsmes pētījumā sniegtajām politikas norādēm, ko ierosināja Komisija un kas jāapstiprina Eiropadomei, nav nodrošināta parlamentu līdzdalība un tādējādi ‐ demokrātiskā leģitimitāte;

48.  norāda, ka piecas dalībvalstis, kuras ir noslēgušas saprašanās memorandu ar Komisiju, SVF un ECB, 2011. gada jūlijā nesaņēma tām adresētus ieteikumus; aicina Komisiju nodrošināt, lai saprašanās memoranda īstenošana būtu pilnīgi saskanīga ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu attiecībā uz nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu un nabadzības samazināšanu; atkārtoti pauž nostāju, ka Starptautiskā Darba organizācija būtu jāiesaista Komisijas, SVF un ECB finansiālās palīdzības programmās; aicina Eiropadomi atbilstoši mudināt attiecīgās dalībvalstis investēt ilgtspējīgu darbavietu radīšanā, izglītībā un apmācībā, kā arī nabadzības samazināšanā, lai palīdzētu tām sniegt vajadzīgo ieguldījumu ES pamatmērķu sasniegšanā šajās jomās;

49.  aicina dalībvalstis, ņemot vērā vissmagāko ekonomikas krīzi, kas jebkad ir skārusi Eiropas Savienību, nekavējoties īstenot vajadzīgās valsts reformu programmas;

o
o   o

50.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0542. (2) OV C 308 E, 20.10.2011., 116. lpp. (3) OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0466. (5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0495. (6) OV L 307, 18.11.2008., 11. lpp. (7) OV C 212 E, 5.8.2010., 23. lpp.. (8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0092. (9) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0230. (10) OV C351 E, 2.12.2011., 29. lpp. (11) OV C 308 E, 20.10.2011., 6. lpp. (12) OV L 175, 10.7.1999., 43. lpp. (13) OV L 14, 20.1.1998., 9. lpp. (14) OV L 303, 02.12.2000., 16. lpp.