Choisissez la langue de votre document : bg - български es - español cs - čeština da - dansk de - Deutsch et - eesti keel el - ελληνικά en - English fr - français ga - Gaeilge hr - hrvatski it - italiano lv - latviešu valoda (izvēlēts) lt - lietuvių kalba hu - magyar mt - Malti nl - Nederlands pl - polski pt - português ro - română sk - slovenčina sl - slovenščina fi - suomi sv - svenska
Indekss   Iepriekšējais   Nākošais   Pilns teksts  Procedūra : 2010/0207(COD) Dokumenta lietošanas cikls sēdē Dokumenta lietošanas cikls : A7-0225/2011 Iesniegtie teksti : A7-0225/2011 Debates : PV 15/02/2012 - 18 CRE 15/02/2012 - 18 Balsojumi : PV 16/02/2012 - 8.1 Balsojumu skaidrojumi Balsojumu skaidrojumi Pieņemtie teksti : P7_TA(2012)0049 Pieņemtie teksti  877k  458k Ceturtdiena, 2012. gada 16. februāris - Strasbūra Noguldījumu garantiju sistēmas ***I P7_TA(2012)0049 A7-0225/2011 Rezolūcija   Konsolidētais teksts   Pielikums   Pielikums   Pielikums   Pielikums   Pielikums Eiropas Parlamenta 2012. gada 16. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noguldījumu garantiju sistēmām (pārstrādāta redakcija) (COM(2010)0368 – C7-0177/2010 – 2010/0207(COD)) (Parastā likumdošanas procedūra ‐ pārstrādāšana) Eiropas Parlaments, –  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0368), –  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 53. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0177/2010), –  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu, –  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu, –  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu iesniedza Dānijas parlaments, Vācijas parlamenta abas palātas un Zviedrijas parlaments, un kuros apgalvots, ka tiesību akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam, –  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2011. gada 16. februāra atzinumu(1), –  ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(2), –  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2011. gada 24. februāra vēstuli Ekonomikas un monetārajai komitejai saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu, –  ņemot vērā Reglamenta 87., 55. un 37. pantu, –  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7–0225/2011), A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi, kā vien tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz spēkā esošo tiesību aktu negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai šo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību, 1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus; 2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu; 3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem. (1) OV C 99, 31.3.2011, 1. lpp. (2) OV C 77, 28.3.2002, 1. lpp. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 16.februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/.../ES par noguldījumu garantiju sistēmām (pārstrādāta versija) P7_TC1-COD(2010)0207 (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(1), rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2), tā kā: (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvā 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām(3) jāizdara vairāki būtiski grozījumi. Skaidrības labad minētā direktīva ir jāpārstrādā. (2)  Lai atvieglinātu kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, ir jānovērš tirgu darbību iespējami traucējošās atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, kuri paredz noteikumus par noguldījumu garantiju sistēmām, kas attiecas uz šīm iestādēm. [Gr. 1] (2a)  Lai novērstu turpmākas prasības pret noguldījumu garantiju sistēmām, īpašu uzmanību vajadzētu pievērst profilaktiskiem pasākumiem un uzraudzībai, nodrošinot jauno un esošo dalībnieku uzņēmējdarbības modeļu saskaņotu un pārredzamu novērtēšanu, kas pamatojas uz Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (EBI)(4), un kompetento iestāžu panākto kopīgo pieeju, iespējams, radot papildu uzraudzības prasības, darbības ierobežojumus, uzņēmējdarbības modeļa obligātas pārmaiņas vai pat tādu kredītiestāžu izslēgšanu, kas uzņemas bezatbildīgus riskus.[Gr. 2] (3)  Šī direktīva ir būtisks instruments iekšējā tirgus izveidei kredītiestāžu jomā gan attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību, gan attiecībā uz finanšu pakalpojumu sniegšanas brīvību, vienlaikus uzlabojot banku sistēmu stabilitāti un noguldītāju aizsardzību. Tā kā kredītiestādes bankrots rada zaudējumus ekonomikai kopumā un negatīvi ietekmē finanšu stabilitāti un noguldītāju uzticību, ir vēlams ne tikai paredzēt noguldītāju zaudējumu atlīdzināšanu, bet arī radīt pietiekamu elastību, lai noguldījumu garantiju sistēmas varētu veikt profilakses un atbalsta pasākumus. Tā kā šajā gadījumā noguldījumu garantiju sistēmas izmaksas sedz pašas saistītās kredītiestādes, tās attiecīgi ir ieinteresētas laicīgi atklāt saistīto kredītiestāžu problēmas un, veicot atbilstīgus pasākumus, piemēram, paredzot nosacījumus attiecībā uz pārstrukturēšanu, nepieļaut gadījumus, kad jāizmanto garantijas. Tādēļ noguldījumu garantiju sistēmas, kuras var veikt arī profilakses pasākumus, būtiski papildina uzraudzības iestāžu darbību ikdienas uzraudzības jomā un saistībā ar kredītiestāžu strukturētu likvidāciju. Tomēr uz atbalsta pasākumiem, kurus sniedz noguldījumu garantiju sistēmas, vienmēr jāattiecina nosacījumi un tiem vienmēr būtu jāatbilst konkurences noteikumiem.[Gr. 3] (3a)  Pienācīgi stimuli noguldījumu garantiju sistēmu efektīvai darbībai veidojas jo īpaši tad, ja ir iespējami lielāka atbilstība starp to kompetences jomu un teritoriju, kurā radušies ar kredītiestādes bankrotu saistītie zaudējumi. Lai ņemtu vērā arvien pieaugošo iekšējā tirgus integrāciju, būtu jārada iespēja apvienot vairāku dalībvalstu noguldījumu garantiju sistēmas vai brīvprātīgi izveidot kopējas pārrobežu sistēmas. Kompetento iestāžu apstiprinājuma priekšnoteikumam vajadzētu būt tam, vai jaunās un jau esošās noguldījumu garantiju sistēmas ir pietiekami stabilas un vai apvienotā struktūra ir pietiekami līdzsvarota. Ir jāizvairās no nelabvēlīgas ietekmes uz finanšu stabilitāti, piemēram, gadījumā, ja segums attiecas uz vairākām tādam augsta riska kredītiestādēm, kuras savā noguldījumu garantiju sistēmā radītu tikai vidēji lielu risku, savukārt iemaksas tiktu ņemtas no pašreizējām garantiju sistēmām.[Gr. 4] (4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Direktīvā 2009/14/EK, ar ko Direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām groza attiecībā uz seguma līmeni un izmaksas aizkavējumu(5), paredzēts, ka Komisija vajadzības gadījumā ierosina priekšlikumus Direktīvas 94/19/EK grozīšanai. Šī direktīva ietver noguldījumu garantiju sistēmu finansēšanas mehānismu saskaņošanu, iespējamus risinājumus, lai ieviestu uz risku balstītas iemaksas, Savienības mēroga noguldījumu garantiju sistēmas iespējamas ieviešanas priekšrocības un izmaksas, jautājumus par to, kā sistēmas efektivitāti ietekmē tiesību aktu atšķirības attiecībā uz ieskaitu un pretprasījumiem, sistēmas efektivitāti, segto produktu un noguldītāju seguma jomas saskaņošana. (5)  Direktīvas 94/19/EK pamatā bija minimālās saskaņošanas princips. Tāpēc Savienībā tika nodibinātastagad pastāv dažādas noguldījumu garantiju sistēmas ar ļoti atšķirīgām iezīmēm. Savienības līmenī nosakot kopīgas prasības attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmām, tostarp attiecībā uz segtajiem noguldījumiem, seguma līmeni, mērķapjomu, līdzekļu izmantošanas nosacījumiem un izmaksu kārtību, noguldītājiem visā Savienībā tiek nodrošināts vienots aizsardzības līmenis un vienlīdz stabilas noguldījumu garantiju sistēmas. Vienlaikus šo kopīgo prasību attiecināšana uz noguldījumu garantiju sistēmām ir ārkārtīgi svarīga, lai novērstuTas radīja tirgus darbības traucējumus.kredītiestādēm un ierobežoja noguldītāju priekšrocības, ko sniedz iekšējaisTāpēc šī direktīva palīdz pabeigt iekšējā tirgus izveidi. [Gr. 5] (6)  Šai direktīvai finansiālās stabilitātes labad jāveicina vienlīdzīgi konkurences apstākļi kredītiestādēm, ļauj noguldītājiem vieglāk saprast noguldījumu garantiju sistēmu iezīmes un jāveicinabūtu jāinformē noguldītāji par segtiem un nesegtiem finanšu produktiem unbūtu jānodrošina tas, ka tiek izskaidrota noguldījumu garantiju sistēmu darbība. Iespējai novērst kredītiestādes bankrotu ar attiecīgiem noguldījumu garantiju sistēmas pasākumiem vajadzētu nodrošināt uzticēšanos finanšu stabilitātei un atbilst privāto noguldītāju, mazāk aizsargātu pašvaldību un jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) interesēm. Tādējādi iespējams novērst lielu daļu kredītiestādes maksātnespējas radīto negatīvo seku, piemēram, situāciju, kad pēkšņi tiek pārtrauktas attiecības ar banku. Gadījumā, ja jāveic maksājumi saskaņā ar garantiju, direktīvai būtu jānodrošina ātrāka stabilu un uzticamu noguldījumu garantiju sistēmu veikta atmaksa noguldītājiem. Tāpēc pēc iespējas lielākā mērā jāsaskaņo un jāvienkāršo noguldījumu aizsardzība.[Gr. 6] (7)  Maksātnespējīgas kredītiestādes slēgšanas gadījumā noguldītāji jebkurā filiālē, kas atrodas kādā dalībvalstī, kurā nav kredītiestādes galvenā biroja, ir jāaizsargā ar tām pašām garantiju sistēmām kā attiecīgās kredītiestādes pārējie noguldītāji. (8)  Vispārīga šīs direktīvas prasība ir, lai visas kredītiestādes pievienotos kādai noguldījumu garantiju sistēmai; dalībvalstij, kas atļauj kredītiestāžu, kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī, filiāļu darbību, būtu jāizlemj, kā šo direktīvu attiecināt uz šīm filiālēm un vajadzētu ņemt vērā vajadzību aizsargāt noguldītājus un saglabāt finanšu sistēmas vienotību.Ir būtiski, ka noguldītājiem šādās filiālēs būtu pilnībā jāapzinās garantijas noteikumi, kas viņus ietekmē. (9)  Lai gan principā visām kredītiestādēm jābūt noguldījumu garantiju sistēmu dalībniecēm, jāņem vērā tas, ka pastāv sistēmas, kas aizsargā pašas kredītiestādes (institucionālās aizsardzības shēmas) un, konkrēti, nodrošina to likviditāti un maksātspēju. Šādas shēmas garantē noguldītāju aizsardzību papildus tai, ko sniedz noguldījumu garantiju sistēma. Ja šādas shēmas ir atdalītas no noguldījumu garantiju sistēmām, to papildu aizsardzības loma jāņem vērā, nosakot tās dalībnieku iemaksas noguldījumu garantiju sistēmās. Saskaņotajam seguma līmenim nevajadzētu ietekmēt shēmas, kas aizsargā kredītiestādes, ja vien tās neatmaksā summas noguldītājiem. Noguldītājiem ir tiesības iesniegt prasījumu pret visām sistēmām, jo īpaši, ja savstarpējā garantiju sistēma nevar nodrošināt aizsardzību. Tāpēc šī direktīvā jāpiemēro visām sistēmām vai shēmām. [Gr. 7] (9a)  Ikvienai kredītiestādei vajadzētu būt daļai no šajā direktīvā atzītas noguldījumu garantiju sistēmas, tādējādi nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni un līdzvērtīgus konkurences apstākļus kredītiestādēm, kā arī novēršot konkurenci regulējuma jomā. Noguldījumu garantiju sistēmai šādu aizsardzību vajadzētu nodrošināt jebkurā laikā.[Gr. 8] (9b)  Noguldījumu garantiju sistēmas galvenais uzdevums ir noguldītāju aizsardzība pret kredītiestādes maksātnespējas radītajām sekām. Noguldījumu garantiju sistēmām minēto aizsardzību vajadzētu nodrošināt dažādos veidos. Tāpēc starp noguldījumu garantiju sistēmas darbības veidiem būtu jāparedz arī sistēmas, ar kurām tiek īstenota vienkārša līdzekļu izmaksāšana (“paybox”).[Gr. 9] (9c)  Tomēr papildus vienkāršai līdzekļu izmaksāšanai ar noguldījumu garantiju sistēmām vajadzētu varēt veikt arī citus uzdevumus, prasot saistītajām kredītiestādēm iesniegt papildu informāciju un, pamatojoties uz to, izveidojot agrīna brīdinājuma sistēmas. Tādējādi iespējams savlaicīgi pielāgot no riska atkarīgās iemaksas un ierosināt aizsargpasākumus, lai novērstu konstatētus riskus. Draudošas nelīdzsvarotības gadījumā noguldījumu garantiju sistēmām būtu jāspēj lemt par aizsardzības pasākumiem vai, izmantojot to rīcībā esošos resursus, iesaistīties problemātisku kredītiestāžu strukturētā likvidācijā, lai izvairītos no izmaksām, kas saistītas ar kompensācijām noguldītājiem un citām negatīvām sekām, ko rada maksātnespēja.[Gr. 10] (9d)  Noguldījumu garantiju sistēmām vajadzētu varēt arī īstenot institucionālās aizsardzības shēmas, kā minēts 80. panta 8. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvā 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu(6). Institucionālās aizsardzības shēmas aizsargā pašu kredītiestādi, jo īpaši nodrošinot tās likviditāti un maksātspēju. Kompetentajām iestādēm šīs shēmas jāatzīst par noguldījumu garantiju sistēmām, ja tās atbilst visiem kritērijiem, kas izklāstīti Direktīvas 2006/48/EK 80.panta 8. punktā un šajā direktīvā. Minētie kritēriji, jo īpaši nodrošināta, ka, tāpat kā citās noguldījumu garantiju sistēmās, vienmēr būs pieejami pietiekami resursi iespējamas atmaksas gadījumā.[Gr. 11] (10)  Institucionālās aizsardzības shēmas ir definētas 80. panta 8. punkta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvā 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādātā versija)(7), un tās kompetentās iestādes var atzīt par noguldījumu garantiju sistēmām, ja tās atbilst visiem kritērijiem, kas izklāstīti minētajā pantā un šajā direktīvā.[Gr. 12] (11)  Nesenajā finanšu krīzes laikā nesaskaņotie seguma līmeņu palielinājumi Savienībā dažos gadījumos izraisīja to, ka noguldītāji novirzīja naudu uz to valstu bankām, kurās noguldījumu garantijas bija lielākas. Šādi nesaskaņoti palielinājumi samazināja banku likviditāti recesijas apstākļos. Stabilos apstākļos dažādi seguma līmeņi var izraisīt to, ka noguldītāji izvēlas lielāko noguldījuma aizsardzību, nevis piemērotākoviņiem vispiemērotāko noguldījuma produktu. Tas var izraisīt konkurences kropļojumus iekšējā tirgū. Tāpēc visām atzītām noguldījumu garantiju sistēmām ir jānodrošina saskaņots noguldījumu aizsardzības līmenis visā Savienībā neatkarīgi no noguldījumu atrašanās vietas. Tomēr būtu jāvar dažus noguldījumus, kas saistīti ar noguldītāju personisko situāciju, segt lielākā apjomā, bet tikai uz ierobežotu laiku. [Gr. 13] (11a)  Finanšu krīzes apstākļos pastāvošās noguldījumu garantiju sistēmas apliecināja nespēju segt visus zaudējumus tā, lai aizsargātu noguldītājus. Tāpēc ir vajadzīgs, lai noguldījumu garantiju sistēmas pieejamie finanšu līdzekļi sasniegtu noteiktu mērķapjomu un lai varētu iekasēt papildu iemaksas. Vajadzības gadījumā noguldījumu garantiju sistēmām ir jānodrošina atbilstoša alternatīva finansēšanas kārtība, lai tās varētu saņemt īstermiņa finansējumu tām iesniegto prasījumu apmierināšanai.[Gr. 14] (12)  Tas pats seguma līmenisVienādas juridiskās tiesības attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmu būtu jāpiemēro visiem noguldītājiem atbilstīgi šajā direktīvā noteiktajam seguma līmenim un neatkarīgi no tā, vai dalībvalsts valūta ir euro vai cita valūta, un neatkarīgi no tā, vai banka ir tādas sistēmas dalībniece, kas aizsargā pašu kredītiestādi. Dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, vajadzētu būt iespējai noapaļot summas, kas rodas no konvertācijas, nodrošinot līdzvērtīgu noguldītāju aizsardzības līmeni. [Gr. 15] (13)  No vienas puses, šajā direktīvā paredzētais seguma līmenis tomēr nedrīkst atstāt pārāk lielu daļu noguldījumu bez aizsardzības gan patērētāju aizsardzības, gan finanšu sistēmas stabilitātes interesēs un, no otras puses, būtu jāņem vērā NGS finansēšanas sistēmu izmaksas. Tāpēc būtu pamatoti noteikt saskaņotu seguma līmeni EUR 100 000. (14)  Šajā direktīvā ir saglabāts princips par saskaņota ierobežojuma piemērošanu noguldītājam nevis noguldījumam. Tāpēc ir lietderīgi ņemt vērā tādu noguldītāju noguldījumus, kas vai nu nav norādīti kā konta turētāji, vai arī nav vienīgie konta turētāji - tāpēc ierobežojumi būtu jāattiecina uz katru identificējamo noguldītāju. Princips par saskaņota ierobežojuma piemērošanu katram identificējamam noguldītājam neattiecas uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, uz ko attiecas īpaši aizsardzības noteikumi, kas neskar iepriekšminētos noguldījumus. (15)  Dalībvalstīm nedrīkst liegt izveidot sistēmas, ar kurām kopumā aizsargā pensijas un kurām jādarbojas atsevišķi nobūtu arī jānodrošina, ka noguldījumus no konkrētiem darījumiem noteiktā laikposmā pilnībā sedz noguldījumu garantiju sistēmām. sistēmas. Dalībvalstīm nedrīkst liegt aizsargāt konkrētus noguldījumus sociālu apsvērumu dēļ vai saistībā ar nekustamā īpašuma darījumiem privātas dzīvošanas nolūkā.Šādi noguldījumi ieķļauj noguldījumus saistībā ar privātām vajadzībām iegādātu nekustamo īpašumu vai šāda īpašuma pārdošanu, noguldījumus, ko aizsargā saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem konkrētu sociālu apsvērumu dēļ, un kas ir saistīti ar dzīves notikumiem, piemēram, dzimšanu, laulībām, laulības šķiršanu un jo īpaši nodrošinājumu vecumā, vai arī kas ir saistīti ar noteiktām apdrošināšanas izmaksām vai kompensācijām. Visos gadījumos būtu jāievēro valsts atbalsta noteikumi. [Gr. 16] (16)  Ir nepieciešams saskaņot metodes finanšu sistēmām, kas garantē noguldījumus vai pašu kredītiestāžu aizsardzību. No vienas puses ‐ šādu sistēmu finansēšanas izmaksas galvenokārtprincipā sedz pašas kredītiestādes un no otras puses ‐ šādu sistēmu finansēšanas iespējām vajadzētu būt proporcionālām to saistībām. Lai nodrošinātu, ka noguldītājiemnoguldījumu garantiju sistēmas visās dalībvalstīs būtu vienādi augsts aizsardzības līmenis un ka noguldījumu garantiju sistēmas aizdod naudu viena otrai tikai tad, ja attiecīgā noguldījumu garantiju sistēma ir veikusi būtiskus finansēšanas pasākumus, noguldījumu garantiju sistēmu finansēšana jāsaskaņo augstā līmenī. Tomēr tas nedrīkst kaitēt attiecīgās dalībvalsts banku sistēmas stabilitātei.stabilas, visām noguldījumu garantiju sistēmām jāparedz vienots ex-ante finanšu līdzekļu mērķapjoms.[Gr. 17] (17)  Ar mērķi ierobežot noguldījumu aizsardzību līdz tādam apmēram, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu juridisko skaidrību un pārredzamību noguldītājiem un nepieļautu ieguldījumu risku pārnešanu uz noguldījumu garantiju sistēmām, būtu jāizslēdz no seguma jomas konkrētus ar ieguldījumiem saistītus finanšu produktus, jo īpaši tos, kas nav atmaksājami pēc nominālvērtības, un tos, kuri izveidoti turētājam, nevis konkrētai personai. [Gr. 37] (18)  Daži noguldītāji nedrīkst būt tiesīgi saņemt noguldījumu aizsardzību, jo īpaši valsts iestādes vai citas finanšu iestādes. To ierobežotais skaits salīdzinājumā ar visiem pārējiem noguldītājiem līdz minimumam samazina ietekmi uz finanšu stabilitāti bankas bankrota gadījumā. Turklāt salīdzinājumā ar iedzīvotājiem iestādēm ir daudz vieglāk piekļūt kredītam. Tomēr dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek segti arī mazāk aizsargātu pašvaldību noguldījumi. Ar finansēm nesaistītiem uzņēmumiem principā jābūt segtiem neatkarīgi no to lieluma. [Gr. 18] (19)  Noguldītāji, kuru darbība ietver naudas atmazgāšanu atbilstīgi 1. panta 2. un 3. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai(8), būtu jāizslēdz no noguldījumu garantiju sistēmas veiktajiem maksājumiem. (20)  Kredītiestāžu izmaksas, kas saistītas ar dalību garantiju sistēmās, nav salīdzināmas ar izmaksām, ko izraisītu liela banku noguldījumu izņemšana ne tikai no kredītiestādēm, kas atrodas grūtībās, bet arī no stabilām iestādēm pēc tam, kad noguldītāji ir zaudējuši uzticību banku sistēmas stabilitātei. (21)  Ir svarīgi, lai noguldījumu garantiju sistēmas pieejamie finanšu līdzekļi sasniegtu noteiktu mērķapjomu un lai tās varētu iekasēt papildu iemaksas. Vajadzības gadījumā noguldījumu garantiju sistēmām ir jāievieš atbilstoša alternatīva finansēšanas kārtība, lai tās varētu rast īstermiņa finansējumu, kas nepieciešams, lai apmierinātu pret tām iesniegtos prasījumus. (22)  Noguldījumu garantiju sistēmusistēmās jābūt pieejamiem pietiekamiem finanšu līdzekļi galvenokārt jāizmantolīdzekļiem, lai atmaksātu noguldītājiem kredītiestādes maksātnespējas gadījumā. Tomēr daudzos gadījumos būtu jāveic atbalsta pasākumi, lai novērstu kredītiestādes maksātnespēju, jo šādi pasākumi bieži ir efektīvāki nekā līdzekļu izmaksāšana noguldītājiem. Turklāt šādi pasākumi var ļaut izvairīties no papildu izmaksām un negatīvas ietekmes uz finanšu stabilitāti un var celt noguldītāju uzticību. Tādēļ vajadzētu būt iespējai noguldījumu garantiju sistēmu līdzekļus izmantot atbalsta pasākumiem. Atbalsta pasākumi vienmēr būtu jāsaista ar nosacījumiem, kuri jāievēro tai iestādei, kas saņem atbalstu. Tomēr minētos līdzekļus varvajadzētu būt arī iespējai šādus pasākumus izmantot arī, lai finansētu noguldījumu pārvedumu uz citu kredītiestādi, ar nosacījumu, kakredītiestādes strukturētai likvidācijai, ja tā ir lētākā alternatīva noguldījumu garantiju sistēmai. Noguldījumu garantiju sistēmas izdevumi nepārsniedzizmaksām tāpēc nevajadzētu pārsniegt segto noguldījumu apjomu attiecīgajā kredītiestādē. Līdz zināmai robežai, kā norādīts direktīvā, minētos līdzekļus var izmantot, lai finansētu bankas bankrota novēršanu. Šādiem pasākumiem ir jāatbilst valsts atbalsta noteikumiem. Tas neskarMinētajām noguldījumu garantiju sistēmu darbības iespējām nevajadzētu skart gaidāmo Komisijas politiku attiecībā uz banku noregulējuma fondu izveidi dalībvalstīs. [Gr. 19] (22a)  Vajadzētu būt iespējai noguldījumu garantiju sistēmu līdzekļus izmantot, lai finansētu konta operāciju nepārtrauktību attiecībā uz iestādes segto noguldījumu daļu.[Gr. 20] (23)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvā 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (pārstrādāta versija)(9) I pielikuma 14. punkta 1. tabulā riski sagrupēti atbilstoši aktīvu posteņiem. Minētā tabula ir jāņem vērā, lai nodrošinātu, ka noguldījumu garantiju sistēmas iegulda tikai zema riska aktīvos. (24)  Iemaksās, ko veic noguldījumu garantiju sistēmās, jāņem vērā tas, cik lielam riskam ir pakļauti tās dalībnieki. Tas ļautu atspoguļot atsevišķu banku riska profilu, tostarp to atšķirīgos uzņēmējdarbības modeļus, un līdz ar to taisnīgi aprēķināt iemaksas, kā arī radītu stimulu darboties atbilstoši mazāk riskantam uzņēmējdarbības modelim. Lai to panāktu, būtu jāizveido standarta medote, ar ko noteikt un aprēķināt uz risku balstītas iemaksas noguldījumus garantiju sistēmās. Izstrādājot pamatrādītāju kopumu, kas ir obligāts visām dalībvalstīm, un neobligātu papildrādītāju kopumu, pamatojoties uz EBI un kompetento iestāžu saskaņotu kopīgo pieeju, tiktu nodrošināta pakāpeniska saskaņošana. Tomēr riska veidi, ko uzņēmušās saistītās kredītiestādes, var mainīties atkarībā no tirgus apstākļiem un kredītiestāžu uzņēmējdarbības veidiem. Tāpēc ir lietderīgi papildus standarta metodei dot noguldījumu garantiju sistēmām iespēju izmantot arī pašām savas uz risku balstītas metodes, ciktāl šādas alternatīvas uz risku balstītas metodes atbilst EBI pamatnostādnēm un ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Noguldījumu apdrošinātāju forumu (EFDI). Ar šādām alternatīvam uz risku balstītām metodēm tiek ņemti vērā atsevišķu banku riska profili, palīdz precīzāk aprēķināt iemaksas, pielāgojot tās tirgus apstākļiem dalībvalstīs, un rada stimulu izmantot mazāk riskantu uzņēmējdarbības modeli. Lai ņemtu vērā sevišķi zema riska nozares aizdevumu izsniegšanai, kuras reglamentē valstu tiesību akti, būtu jāparedz attiecīgi iemaksu samazinājumi.[Gr. 21] (24a)  Dažos gadījumos rentabilitāte tiek izmantota kā risku mazinošs rādītājs attiecībā uz iemaksām, kas balstītas uz risku. Šādā gadījumā netiek ņemts vērā tādu savstarpējo sabiedrību uzņēmējdarbības modelis, kas necenšas panākt iespējami lielu peļņas līmeni. Turklāt vēlme palielināt peļņu var radīt nepareizu stimulu pieņemt riskantākas stratēģijas. Ir jāizmanto holistiska pieeja attiecībā uz uzņēmējdarbības modeļa pamatotību.[Gr. 22] (25)  Noguldījumu aizsardzība ir būtiska iekšējā tirgus izveides sastāvdaļa un obligāts papildinājums kredītiestāžu uzraudzības sistēmai, pateicoties solidaritātei, ko tā rada starp visām kredītiestādēm kādā konkrētā finanšu tirgū gadījumos, kad kāda no tām pārstāj darboties. Tāpēc noguldījumu garantiju sistēmām vajadzības gadījumā ir jāspēj savstarpēji aizdot naudu. (26)  Atmaksas kavējums ‐ maksimāli sešas nedēļas no 2010. gada 31. decembra ‐ ir pretrunā nepieciešamībai saglabāt noguldītāju uzticību un neatbilst viņu vajadzībām. Tāpēc atmaksas kavējumu būtu jāsamazina līdz vienai nedēļaipiecām darbdienām, taču ne mazāk kā līdz vienai nedēļai.[Gr. 23 un 150/rev] (26a)  Tomēr daudzos gadījumos nav nepieciešamo procedūru attiecībā uz īsu termiņu atmaksu veikšanai. Ja noguldītājiem sākotnēji apsolīts īss atmaksas termiņš, taču kredītiestādes bankrota gadījumā tas netiek ievērots, tad šāda rīcība neatgriezeniski iedragātu noguldītāju uzticību garantiju sistēmām un tādējādi mazinātu to stabilizējošo efektu, un kavētu mērķa sasniegšanu. Tāpēc dalībvalstīm pārejas periodā līdz 2016. gada 31. decembrim būtu jāļauj noteikt 20 dienu atmaksas termiņu, ja kompetentās iestādes pārbaudes gaitā pārliecinās, ka saīsināts termiņš atmaksu veikšanai nav iespējams. Šādā gadījumā līdz 2016. gada 31. decembrim būtu jāizstrādā un jāpārbauda procedūras, kas nepieciešamas atmaksu veikšanai piecu darbdienu termiņā. Lai nodrošinātu, ka pārejas,kas beidzas minētajā datumā,  noguldītājiem savas kredītiestādes bankrota gadījumā nerastos finansiālas grūtības, vajadzētu nodrošināt iespēju, ka viņi piecu dienu laikā, taču ne mazāk kā vienas nedēļas laikā saņem atmaksu līdz EUR 5000 apjomā no attiecīgās noguldījumu garantiju sistēmas par noguldījumu, attiecībā uz kuru veicama atmaksa.[Gr. 24 un 150/rev] (27)  Noguldījumu garantiju sistēmām dalībvalstīs, kurās kredītiestādei ir filiāles vai kurās tā tieši sniedz pakalpojumus, ir jāinformē noguldītāji un tiem jāatmaksā tās sistēmas vārdā, kas atrodas dalībvalstī, kurā kredītiestādei ir atļauts darboties. Noguldījumu garantiju sistēmām, uz kurām tas var attiekties, jau iepriekš jānoslēdz vienošanās, lai atvieglotu šo uzdevumu izpildi. (28)  Informācija ir būtisks noguldītāju aizsardzības elements. Tāpēc esošie noguldītāji būtu jāinformē par to segumu un atbildīgo noguldījumu garantiju sistēmu viņu kontu izrakstos, un iespējamie noguldītāji, liekot viņiem ar parakstu apstiprināt standartizētu informācijas lapu. Šādas informācijas saturam jābūt identiskam visiem noguldītājiem, kā arī iespējamiem noguldītājiem. Nereglamentēta norāžu izmantošana par noguldījumu garantiju sistēmu summu un darbības jomu reklāmā varētu ietekmēt banku sistēmas stabilitāti vai noguldītāju uzticību. Tāpēc atsauces uz noguldījumu garantiju sistēmu reklāmās būtu jāierobežo līdz īsam faktiskam paziņojumam. Sistēmām, kas aizsargā pašu kredītiestādi, būtu skaidri jāinformē noguldītāji par to funkcijujuridiskajām tiesībām atbilstīgi šajā direktīvā noteiktajam seguma līmenim un par sistēmu darbību, nesolot noguldījuma neierobežotu aizsardzību. [Gr. 25] (29)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(10) attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic saskaņā ar šo direktīvu. (30)  Tas ir iespējams, ka šī direktīva nerada atbildību dalībvalstīm vai to kompetentām iestādēm attiecībā pret noguldītājiem, ja tās ir nodrošinājušas to, ka ir ieviesta un oficiāli atzīta viena vai vairākas sistēmas, kas garantē noguldījumus vai pašas kredītiestādes, kā arī atbilstīgi šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem nodrošina kompensāciju un aizsardzību noguldītājiem. (31)  Komisija 2009. gada 23. septembra priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi(11), ierosināja tiesību aktu projektus, ar kuriem izveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu, un sīkāk informēja par šādas jaunas uzraudzības sistēmas modeli, tostarp Eiropas Banku iestādes izveidi. (32)  Ievērojot noguldījumu garantiju sistēmu uzraudzību, ko veic dalībvalstis, EBI būtu jāveicina tas, lai tiktu sasniegts mērķis atvieglot kredītiestāžu darbības uzsākšanu un veikšanu, vienlaikus nodrošinot noguldītāju efektīvu aizsardzību un samazinot risku nodokļu maksātājiem. Šajā nolūkā iestādei ir jāapstiprina, ka nosacījumi par aizņemšanos starp noguldījumu garantiju sistēmām, kas noteikti šajā direktīvā, ir ievēroti, un, ņemot vērā šajā direktīvā stingri noteiktās robežas, jānorāda summas, ko aizdod katra sistēma, sākotnējā procentu likme, kā arī aizdevuma ilgums. Attiecībā uz šo EBI vajadzētu apkopot informāciju par noguldījumu garantiju sistēmām, jo īpaši par to segto noguldījumu apmēru, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes. Tai jāinformē citas noguldījumu garantiju sistēmas par to pienākumu aizdot.[Gr. 26] (33)  Ir jāievieš efektīvs instruments saskaņotu tehnisko standartu pieņemšanai finanšu pakalpojumu nozarē, lai nodrošinātu vienādus noteikumus un atbilstīgu aizsardzību noguldītājiem visā Eiropā. Šādi standarti ir jāizstrādā, lai standartizētu uz risku balstīto iemaksu aprēķinu.[Gr. 27] (34)  Lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu noguldījumu garantiju sistēmu darbību un samērīgi ņemtu vērā to nostāju dažādās dalībvalstīs, EBI būtu jāvar izšķirt strīdi starp šīm sistēmām, pieņemot saistošus lēmumus. (34a)  Eiropas Parlaments tā 2010. gada 7. jūlija rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par pārrobežu krīzes vadību banku nozarē uzsver nepieciešamību izveidot Eiropas mehānismu banku krīžu risināšanai. Šāda mehānisma izveidošanai nevajadzētu skart noguldītāju aizsardzību ar noguldījumu garantiju sistēmu.[Gr. 28] (35)  Pilnavaras pieņemt aktus saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību būtu jādeleģē Komisijai,attiecībā uz 5. panta 5. punktu. lai šajā direktīvā noteikto kopējo seguma līmeni viena noguldītāja visiem noguldījumiem pielāgotu inflācijas līmenim Savienībā, pamatojoties uz patēriņa cenu indeksa izmaiņām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.[Gr. 29] (35a)  Komisijai būtu jāpiešķir arī pilnvaras pieņemt EBI projektu regulatīviem tehniskiem standartiem, lai noteiktu definīcijas un standarta metodes, uz risku balstītas kredītiestāžu iemaksas noguldījumu garantiju sistēmās aprēķināšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.-14. pantā paredzēto metodi. EBI līdz 2012. gada 31. decembrim būtu jāizstrādā šādi regulatīvi tehniski standarti un jāiesniedz tie Komisijas apstiprināšanai.[Gr. 30] (36)  Saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantā, veicamo pasākumu mērķus, proti, ar noguldījumu garantiju sistēmām saistīto noteikumu saskaņošanu, var sasniegt tikai Savienības līmenī. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai. (37)  Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos jāattiecina uz tiem noteikumiem, kuri būtiski mainīti salīdzinājumā ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums transponēt nemainītos noteikumus izriet no iepriekšējām direktīvām. (38)  Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem IV pielikuma norādīto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos, IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU. 1. pants Priekšmets un darbības joma 1.  Šajā direktīvā ir izklāstīti noteikumi par valstu noguldījumu garantiju sistēmu Eiropas sistēmas darbību, lai izveidotu kopīgu drošības tīklu, kas nodrošinātu augstu noguldītāju aizsardzības līmeni Savienībā. [Gr. 31] 2.  Šī direktīva attiecas uz visām noguldījumu garantiju sistēmām, ko regulē normatīvie akti vai līgumi, un uz institucionālāmkas atzītas saskaņā ar 3. panta 1. punktu, un uz visām ar tām saistītajām kredītiestādēm. Noguldījumu garantiju sistēmām var būt likumā paredzētu, līgumisku vai institucionālas aizsardzības shēmām, ko atzīst par noguldījumu garantiju sistēmām.shēmu forma, kā norādīts Direktīvas 2006/48/EK 80. panta 8. punktā. [Gr. 32] 3.  Institucionālās aizsardzības shēmas, kas ir definētas Direktīvas 2006/48/EK 80. panta 8. punktā, kompetentās iestādes var uzskatīt par noguldījumu garantiju sistēmām, ja tās atbilst visiem kritērijiem, kas izklāstīti minētajā pantā un šajā direktīvā.[Gr. 33] 4.  Šī direktīva neattiecas uz institucionālāsŠīs direktīvas nolūkos aizsardzības shēmām, kas nav atzītas saskaņā ar 3. punktu un negarantē noguldījumus, izņemot tās, kuras atbilst3. panta 1. punktu, attiecas tikai 14. panta 5. punkta otrajai daļai otrā daļa, 14. panta 6.a punkts un III pielikuma 9. punkts pēdējai daļai. [Gr. 34] 4.a  Komisija sadarbībā ar EBI nodrošina nemainīgi augstu noguldītāju aizsardzības līmeni gadījumā, ja tiks izveidots Eiropas Banku krīžu novēršanas fonds.[Gr. 35] 2. pants Definīcijas 1.  Šajā direktīvā:    a) “noguldījums”:jebkāds kredīta atlikums, ko veido kontā atlikušie līdzekļi vai īslaicīgas situācijas, kuras rada parasti banku darījumi, un ko kredītiestādei ir jāatmaksā saskaņā ar normatīvajos aktos un līgumos paredzētajiem nosacījumiem.:    i) jebkāds kredīta atlikums, ko veido kontā atlikušie līdzekļi vai īslaicīgas situācijas, kuras rada parasti banku darījumi, tostarp termiņnoguldījumi, krājnoguldījumi un vārda noguldījumi, un ko kredītiestādei ir jāatmaksā saskaņā ar normatīvajos aktos un līgumos paredzētajiem nosacījumiem.    ii) jebkādi parādi, kurus apstiprina kredītiestādes izdots sertifikāts.[Gr. 36] Par noguldījumiem uzskata Apvienotās Karalistes un Īrijas building societies daļas, izņemot tās, kas veido kapitālu un uz ko attiecas 2. pants.    – tā pastāvēšanu var pierādīt tikai ar sertifikātu, kas nav konta izrakststas izveidots turētājam, nevis konkrētai personai;[Gr. 37]    – tā pamatsumma nav atmaksājama pēc nominālvērtības;    – tā pamatsumma ir atmaksājama tikai pēc nominālvērtības saskaņā ar konkrētu garantiju vai vienošanos, ko nodoršina kredītiestāde vai trešā persona;    b) “atbilstīgs noguldījums” ir noguldījums, uz kuru attiecas aizsardzība saskaņā ar 4. pantu;    c) “segts noguldījums” ir atbilstīga noguldījums daļa, kura nepārsniedz seguma līmeni, kas minēts 5. pantā;    ca) “noguldītājs” ir noguldījuma turētājs vai kopīga konta gadījumā ‐ ikviens no noguldījuma turētājiem;[Gr. 38]    d) “kopīgs konts” ir konts, ko atver uz divu vai vairāku personu vārda vai attiecībā uz kuru divām vai vairākām personām ir tiesības ar vienas vai vairāku šo personu parakstiem rīkoties ar kontā esošajiem līdzekļiem;    e) “nepieejams noguldījums” ir noguldījums, kas ir izmaksājams, bet ko kredītiestāde nav izmaksājusi atbilstīgi normatīvajos aktos un līgumos paredzētajiem nosacījumiem, kas attiecas uz šo noguldījumu, jo:    i) vai nu atbilstīgās kompetentās iestādes ir konstatējušas, ka,‐ pēc to ieskatiem ‐saskaņā ar attiecīgajā brīdī tām pieejamo informāciju,attiecīgā kredītiestāde ar tās finansiāliem apstākļiem tieši saistītu iemeslu dēļ pagaidām nespēj atmaksāt noguldījumu un ka pašlaik tai nav izredžu to izdarīt. [Gr. 39] Kompetentās iestādes to konstatē pēc iespējas ātrāk un noteikti ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc tam, kad pirmo reizi pārliecinājušās par to, ka kredītiestāde nav izmaksājusi noguldījumus, kas ir izmaksājami; vai    ii) jā nav veikta i) punktā minētā konstatācija, tiesu iestāde ar kredītiestādes finansiāliem apstākļiem tieši saistītu iemeslu dēļ ir pieņēmusi lēmumu, kas liedz noguldītājiem iespēju izvirzīt prasījumus pret attiecīgo kredītiestādi;    f) “kredītiestāde” ir uzņēmums Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punkta nozīmē;    f -a) 'profilakses un atbalsta pasākumi' ir noguldījumu garantiju sistēmā veikti pasākumi, lai novērstu saistīto kredītiestāžu bankrotu, tostarp:
	i)	saistīto kredītiestāžu ekonomiskās situācijas un riska pozīciju pārbaude vai ‐jaunizveidotas iestādes gadījumā ‐darbības pamatplānu pārbaude, kā arī tiesības uz informāciju attiecībā uz būtiskām izmaiņām īpašumtiesību un kontroles jomā;
	ii)	prasība saistītajai kredītiestādei sniegt informāciju par ekonomisko stāvokli un riska pozīcijām un par to attīstību un paredzētajām uzņēmējdarbības modeļa izmaiņām;
	iii)	nosacījumu izvirzīšana attiecībā uz garantēto noguldījumu apmēru vai uz pilnīgu vai daļēju noteiktas saimnieciskas darbības ierobežošanu, ja, pamatojoties uz revīziju vai citādi konstatētiem faktiem, ir norādes, ka ir iespējams vai jau pastāv risks izmantot noguldījumu garantiju sistēmu līdzekļus;
	iv)	iemaksu līmeņa noteikšana atkarībā no iestādes riska pozīcijas;
	v)	vienošanās par informācijas apmaiņu ar kompetentajām iestādēm, tostarp apmainoties ar konfidenciālu informāciju;
	vi)	garantiju, aizdevumu, kā arī visu veidu likviditātes un kapitāla atbalsta piešķiršana, tostarp arī trešo pušu prasību izpilde;[Gr. 149/rev]

k)  “mītnes dalībvalsts” ir mītnes dalībvalstsDirektīvas 2006/48/EK 4. panta 7. punkta nozīmē;

l)  “uzņēmēja dalībvalsts” ir uzņēmēja dalībvalsts Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 8. punkta nozīmē;

2.  Ja šajā direktīvā ir atsauce uz Regulu (ES) Nr. 1093/2010, iestādes, kuras pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas, minētās regulas nolūkiem tiek uzskatītas par kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 4. panta 2. punktu.

3. pants

Dalība un uzraudzība

1.  Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās teritorijā tiek ieviesta un oficiāli atzīta viena vai vairākas noguldījumu garantiju sistēmas.

Tas neliedz dalībvalstīm izveidot pārrobežu noguldījumu garantiju sistēmas vai apvienot tajās dažādu dalībvalstu sistēmas. Apstiprinājumu šādu pārrobežu vai apvienotu noguldījumu garantiju sistēmām saņem no kompetentās iestādes, sadarbojoties ar EBI.[Gr. 44]

Apsverot, vai noguldījumu garantiju sistēmas būtu oficiāli jāatzīst, attiecīgā kompetentā iestāde īpašu uzmanību pievērš noguldījumu garantiju sistēmas stabilitātei un pārliecinās par to, ka tās dalība ir līdzsvarota.[Gr. 45]

Neviena kredītiestāde nedrīkst pieņemt noguldījumus, ja tā nav šādas sistēmas dalībniece.

2.  Ja kredītiestāde nepilda pienākumus, kādi tai ir kā noguldījumu garantiju sistēmas dalībniecei, par to nekavējoties paziņo kompetentajām iestādēm, kas izdeva attiecīgās kredītiestādes licenci, un sadarbībā ar noguldījumu garantiju sistēmu tās uzreiz veic visus atbilstīgos pasākumus, tostarp piemēro sodus, lai nodrošinātu to, ka kredītiestāde pilda savus pienākumus. [Gr. 46]

3.  Ja minētie pasākumi nenodrošina to, ka kredītiestāde pilda savus pienākumus, un ja valsts likumi ļauj izslēgt sistēmas dalībnieku, tad sistēma ‐ ar kompetentu iestāžu dotu piekrišanu ‐ vismaz vienu mēnesi iepriekš paziņo par nodomu izslēgt kredītiestādi no dalības sistēmā. Noguldījumus, kas ir izdarīti pirms paziņojumā norādītā termiņa beigām, joprojām pilnībā sedz sistēma. Ja pēc paziņojumā norādītā termiņa beigām kredītiestāde nav izpildījusi tās pienākumus, tad garantiju sistēma to izslēdz.

4.  Gadījumos, kad licencētas kredītiestādes licenci atsauc, kā paredzēts Direktīvas 2006/48/EK 6. pantā, tad tajā esošos noguldījumus joprojām sedz garantiju sistēma.

5.  Visu 1. pantā minēto noguldījumu garantiju sistēmu atbilstību šai direktīvai nepārtraukti uzrauga kompetentās iestādes atbilstoši Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) spēkā esošajiem noteikumiem. [Gr. 47]

Pārrobežu noguldījumu garantiju sistēmu uzraudzību veic EBI sadarbībā ar struktūru, kuru veido saistīto kredītiestāžu piederības valstu kompetento iestāžu pārstāvji.[Gr. 48]

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka alternatīvās metodes, ko noguldījumu garantiju sistēmas pieņem saskaņā ar 11. panta 3.a punktu, atbilst šā panta noteikumiem un pamatnostādnēm, ko EBI pieņēmusi saskaņā ar 11. panta 5. punktu, ka noguldījumu garantiju sistēmas veic savu sistēmu pārbaudes un ka tās nekavējoties tiek informētas, ja kompetentās iestādes kredītiestādē konstatē problēmas, kas varētu radīt iemeslu noguldījumu garantiju sistēmu iesaistīšanai. EBI koordinē dalībvalstu darbības.[Gr. 49]

Šādas pārbaudes veic vismaz reizi trijos gados vai biežāk, atkarībā no apstākļiem. Pirmo šādu pārbaudi veic līdz 2013. gada 31. decembrim. [Gr. 50]

EBI vai nu pēc savas iniciatīvas vai pēc ESRK pieprasījuma nosūta Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu(12), sistēmiskā riska analīzes veikšanai nepieciešamo informāciju par noguldījumu garantiju sistēmām. [Gr. 51]

EBI periodiski veic salīdzinošo novērtēšanu vismaz reizi piecos gados saskaņā ar [EBI regulas] 15. pantu. Regulas (ES) Nr. 1093/2010 30. pantu. Šādas salīdzinošās novērtēšanas darbības joma saskaņā ar 7.a punktu attiecas uz uzņēmumu vadības praksi. Veicot informācijas apmaiņu ar EBI, uz noguldījumu garantiju sistēmām attiecas dienesta noslēpums, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1093/2010 70. pantā.

EBI ir tiesības, pamatojoties uz atjauninātiem datiem, ik gadu veikt noguldījumu garantiju sistēmu stresa testus, izmantojot dažādus iepriekš noteiktus lūzumpunktu scenārijus, lai noteiktu, vai pašreizējā aprēķinu modeļa un mērķapjoma korekcija ir pareiza. Šajā saistībā stresa testu pamatā ir nelielas ietekmes, vidējas ietekmes un lielas ietekmes scenārijs.[Gr. 52]

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka noguldījumu garantiju sistēmas jebkurā laikā un pēc to pieprasījuma saņem no saviem dalībniekiem visu vajadzīgo informāciju, lai sagatavotu atmaksājumus noguldītājiem, ieskaitot informāciju par marķētiem noguldījumiem saskaņā ar 4. panta 2. punktu. Informāciju, kas vajadzīga stresa testu veikšanai, pastāvīgi iesniedz noguldījumu garantiju sistēmām. Šādu informāciju padara anonīmu. Iegūto informāciju var izmantot tikai stresa testu veikšanai, noguldījumu garantiju sistēmu noturības vēsturiskās attīstības analīzei vai atmaksājumu sagatavošanai, un to uzglabā tikai tik ilgi, cik vajadzīgstā ir konfidenciāla. [Gr. 53]

7.a  Dalībvalstis nodrošina, ka to noguldījumu garantiju sistēmās tiek izmantota pareiza uzņēmumu vadības prakse un jo īpaši to, ka:

4. pants

Noguldījumu atbilstība

1.  Noguldījumu Garantiju sistēmas neatmaksā turpmāk minēto:

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes marķē noguldījumus, kuri minēti 1. punktā, tā, lai šādus noguldījumus varētu nekavējoties identificēt.

2.a  Tomēr dalībvalstis nodrošina, ka vietējās pašvaldības iestādes ir tiesīgas saņemt noguldījumu atmaksu no noguldījumu garantiju sistēmas, ja izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

5. pants

Seguma līmenis

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka katra noguldītāja noguldījumu kopapjoma segums ir EUR 100 000, ja noguldījumi nav pieejami.

1.a  Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka pilnībā tiek aizsargāti šādi noguldījumi:

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka noguldījumu garantiju sistēmas nenovirzās no seguma līmeņa, kas minētsnoguldītājiem ir likumīgas tiesības uz 1. punktā. Tomēr dalībvalstis var nolemt, ka šādi noguldījumi tiek segti, ar nosacījumu, ka uz izmaksām par šādiem atmaksājumiem neattiecas 9., 10. un 11. pants:minēto seguma līmeni. [Gr. 62]

3.  Šā panta 2. punkta1. punkta nosacījumi netraucē dalībvalstīm uzturēt vai ieviest sistēmas, kuras aizsargā finanšu produktus saistībā ar vecumdienu nodrošinājumu un pensijas, ar nosacījumu, ja šādas sistēmas ne tikai sedz noguldījumus, bet arī šajā sakarā piedāvā visaptverošu segumu visiem attiecīgajiem produktiem un situācijām. [Gr. 65]

3.a  Attiecībā uz noguldījumiem kredītiestādēs vai ārvalstu kredītiestāžu filiālēs dalībvalstīs, kas bija veikti jau pirms 2010. gada 31. decembra, un attiecībā uz to noguldītāju noguldījumiem, kuru galvenā dzīvesvieta ir tādā dalībvalstī, kurā jau pirms 2008. gada 1. janvāra bija ar likumu noteiktas noguldījumu garantiju sistēmas ar fiksētu seguma līmeni starp EUR 100 000 un EUR 300 000 attiecībā uz noguldījumiem, attiecīgās dalībvalstis, atkāpjoties no 1. punkta var nolemt, ka seguma līmenis, kas bija spēkā līdz šim, arī turpmāk paliek nemainīgs. Šādā gadījumā attiecīgi pielāgo kredītiestāžu mērķapjomu un uz risku balstītas iemaksas.[Gr. 66]

4.  Noguldījumus izmaksā vai tās dalībvalsts valūtā, kurā tika uzturēts konts, vai euro. Ja 1. punktā minētās euro izteiktās summas konvertē citas valsts valūtā, summas, ko faktiski izmaksā noguldītājiem, ir līdzvērtīgas šajā direktīvā noteiktajām summām.Ja noguldījumi ir denominēti citā valūtā, noguldītājiem ir tiesības izlemt par summas izmaksu kādā no šādām valūtām:

Pirmās daļas b) punkta gadījumā atmaksājamās summas aprēķināšanai tiek izmantots tās valūtas maiņas kurss, kurā noguldījums tika turēts līdz brīdim, kad kompetentās iestādes veica 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā minēto konstatāciju vai kad tiesu iestāde pieņēma 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā minēto nolēmumu.[Gr. 67]

5.  Dalībvalstis, kuras konvertē euro izteiktās summas savas valsts valūtā, sākotnēji konvertēšanai izmanto maiņas kursu, kāds ir spēkā ...(14).

Dalībvalstis drīkst noapaļot konvertācijas rezultātā iegūtās summas ar nosacījumu, ka šāda noapaļošana nepārsniedz EUR 2 500.

Neskarot punkta otro daļu, dalībvalstis ik pēc pieciem gadiem pielāgo seguma līmeņus, kas konvertēti citā valūtā, atbilstīgi summai, kas minēta 1. punktā. Pēc neparedzētiem notikumiem, piemēram, valūtas kursa svārstībām, dalībvalstis var veikt seguma līmeņu agrāku pielāgošanu, pirms tam konsultējoties ar Komisiju.

6.  Komisija sadarbībā ar EBI regulāri vismaz reizi piecos gados pārskata 1. punktā minēto summu. Vajadzības gadījumā Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumu par direktīvas izstrādi, lai pielāgotu 1. punktā minēto summu, jo īpaši ņemot vērā banku nozares attīstību un Savienības saimniecisko un monetāro stāvokli. Pirmo periodisko pārbaudi neveic pirms 2015. gada 31. decembra, ja vien neparedzēti notikumi to neliek veikt agrāk. [Gr. 68]

7.  Komisija var pielāgottiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu attiecībā uz 1. punktā minētās summas periodisku atjaunināšanu vismaz reizi piecos gados atbilstoši inflācijai Savienībā, pamatojoties uz Komisijas publicēto saskaņoto patēriņa cenu indeksu kopš iepriekšējās pielāgošanas.

Šo pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 16. pantu.[Gr. 69]

6. pants

Atmaksājamās summas noteikšana

1.  Šīs direktīvas 5. panta 1. punktā minētais ierobežojums attiecas uz to noguldījumu kopapjomu, kas noguldīti vienā kredītiestādē, neatkarīgi no noguldījumu skaita, valūtas un atrašanās vietas Savienībā.

2.  Aprēķinot ierobežojumu, kas ir paredzēts 5. panta 1. punktā, ņem vērā katra noguldītāja daļu kopīgā kontā.

Ja nav īpašu noteikumu, šādu kontu starp noguldītājiem sadala vienādās daļās.

Dalībvalstis var nodrošināt to, ka ‐ aprēķinot 5. panta 1. punktā paredzēto ierobežojumu ‐ noguldījumus kontā, uz kuru ir tiesības divām vai vairāk personām kā locekļiem līgumsabiedrībā, asociācijā vai līdzīgā grupējumā, kas nav juridiska persona, var summēt un rīkoties ar tiem tāpat kā ar noguldījumiem, ko izdarījis viens noguldītājs.

3.  Ja noguldītājam nav neapstrīdamas tiesības uz kontā esošajām summām, tad garantija attiecas uz personu, kurai ir neapstrīdamas tiesības, ar nosacījumu, ka šī persona ir identificēta vai identificējama līdz dienai, kad kompetentās iestādes veic 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā 1 minēto konstatāciju vai tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā minēto lēmumu. Ja neapstrīdamas tiesības ir vairākām personām, tad ‐ aprēķinot 5. panta 1. punktā paredzētos ierobežojumus ‐ ņem vērā daļu, kas atbilstīgi noteikumiem par summu pārvaldību pienākas katrai no tām.

4.  Atsauces datums atmaksājamās summas aprēķināšanai ir diena, kad kompetentās iestādes veic 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā minēto konstatāciju vai kad tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā minēto lēmumu. Aprēķinot atmaksājamo summu, noguldītāja saistības pret kredītiestādi netiek ņemtas vērā, izņemot tās noguldītāja saistības, kuras atmaksājamas atsauces datumā. [Gr. 70]

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka noguldījumu garantiju sistēmas var jebkurā laikā pieprasīt kredītiestādēm tās informēt par katra noguldītāja noguldījumu kopsummu.

6.  Noguldījumu garantiju sistēma atmaksā noguldījuma uzkrātos procentus, kas radušies, bet vēl nav kreditēti dienā, kad kompetentās iestādes veic 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā minēto konstatāciju vai kad tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā minēto lēmumu. Nedrīkst pārsniegt 5. panta 1. punktā minēto ierobežojumu.

Ja procenti ir atkarīgi no cita finanšu instrumenta vērtības, un tāpēc tos nevar noteikt neapdraudot izmaksas termiņu, kas minēts 7. panta 1. punktā, šādus procentus atmaksā pēc standarta procentu likmes saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

7.  Dalībvalstis var nolemt, ka, nosakot viena noguldītāja noguldījumu kopapjomu vienā kredītiestādē, kā minēts 1. punktā, netiek ņemtas vērā noteiktas noguldījumu kategorijas, kuras atbilst valsts tiesību aktos noteiktiem sociāliem mērķiem un par kurām trešā persona ir sniegusi garantiju, kas atbilst valsts atbalsta noteikumiem. Šādā gadījumā trešās personas garantija nepārsniez seguma līmeni saskaņā ar 5. panta 1. punktu.

7.a   Dalībvalstis var nolemt, ka 7. panta 1. punktā norādītās atmaksas vajadzībām noguldītāja vairākus noguldījumus tajā pašā kredītiestādē nevar summēt, ja dalībvalsts tiesību akti atļauj iestādēm darboties ar dažādiem komercnosaukumiem. Noguldījumus tajā pašā kredītiestādē ar to pašu komercnosaukumu summē, un tiem piemēro norādīto seguma līmeni saskaņā ar 5. panta 1. punktu. Ja pēc minētā aprēķina vienam noguldītājam un vienai kredītiestādei izveidojas lielāka segto noguldījumu summa nekā paredzēts 5. pantā, attiecīgi palielina iemaksas noguldījumu garantiju sistēmā, kas aprēķinātas saskaņā ar 9. un 11. pantu.

Ja dalībvalsts nolemj neatļaut atsevišķu noguldījumu aizsardzību vienas kredītiestādes struktūrās ar dažādiem komercnosaukumiem, tad turētājs un komercnosaukumi atsevišķi netiek nodrošināti. Vienas kredītiestādes dažādu komercnosaukumu struktūrās veiktu noguldījumu summēšanu nepiemēro pārrobežu gadījumos.

To dalībvalstu kredītiestādes, kuras piemēro šo noteikumu, seguma līmeni nedrīkst piedāvāt savās filiālēs, kas atrodas dalībvalstīs, kuras kredītiestādēm neļauj darboties ar dažādiem komercnosaukumiem.[Gr. 71]

7. pants

Atmaksāšana

1.  Nepieejamus noguldījumus noguldījumu garantiju sistēmas spēj izmaksāt 7 dienāspiecu darba dienu, taču ne mazāk kā vienas nedēļas laikā pēc dienas, kad kompetentās iestādes veic 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā minēto konstatāciju vai tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā minēto lēmumu.

Dalībvalstis var nolemt, ka uz noguldījumiem, kas minēti 6. panta 3. punktā, attiecas ilgāks atmaksāšanas periods. Tomēr šis periods nedrīkst būt ilgāks par trīs mēnešiem no dienas, kad kompetentās iestādes veic 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā minēto konstatāciju vai kad tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā minēto lēmumu.

Dalībvalstis var atļaut piemērot 20 darba dienu atmaksas termiņu līdz 2016. gada 31. decembrim, ja kompetentās iestādes pēc rūpīgas pārbaudes konstatē, ka noguldījumu garantiju sistēmas vēl nespēj nodrošināt atmaksu piecu darba dienu, taču ne mazāk kā vienas nedēļas laikā.

Noguldītājam, kuram nav neapstrīdamu tiesību uz summām, kas ir 6. panta 3. punktā minētajos kontos, minētās summas atmaksā laikposmā, kas norādīts pirmajā daļā. Šo maksājumu ņem vērā, atmaksājot summas personām, kurām ir neapstrīdamas tiesības.

1.a   Ja dalībvalstis atļauj līdz 2016. gada 31. decembrim 20 darba dienu atmaksas termiņu saskaņā ar 1. punkta trešo daļu, noguldījumu garantiju sistēma pēc noguldītāja pieprasījuma piecu darba dienu, taču ne mazāk kā vienas nedēļas laikā veic vienreizēju izmaksu līdz EUR 5 000 par noguldījumu, attiecībā uz kuru tam ir tiesības saņemt atmaksu.[Gr. 150/rev]

1.b   Šā panta 1. punktā minēto atmaksu vai izmaksu var atlikt gadījumos, ja:

2.  Lai saņemtu atmaksājumu, noguldītājiem nav obligāti jāiesniedz pieprasījums. Tāpēc kredītiestāde nosūta vajadzīgo informāciju par noguldījumiem un noguldītājiem, tiklīdz ir saņemts pieprasījums no sistēmas.

3.  Jebkuru saraksti starp noguldījumu garantiju sistēmu un noguldītāju sagatavo tajā Savienības oficiālajā valodā, ko banka, kurā atrodas garantētais noguldījums, izmanto saziņā ar noguldītāju vai, ja tādas nav, tās dalībvalsts valsts valodā vai valodās, kurā atrodas garantētais noguldījums. Ja banka veic tiešu darbību citā dalībvalstī, kurā tai nav filiāļu, informāciju nodrošina valodā, ko izvēlējies noguldītājs, atverot kontu.[Gr. 76]

4.  Neatkarīgi no 1. punktā noteiktā termiņa, gadījumos, kad noguldītājam vai kādai personai, kam ir tiesības vai intereses attiecībā uz kontā esošajām summām, ir izvirzīta apsūdzība par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai saistībā ar to, kā tā definēta Direktīvas 2005/60/EK 1. panta 2. punktā, noguldījumu garantiju sistēma var atlikt visus ar noguldītāju saistītos maksājumus līdz tiesas spriedumam. [Gr. 77]

4.a   Atmaksu neveic gadījumos, kad pēdējo 24 mēnešu laikā saistībā ar noguldījumu nav veikti nekādi darījumi un noguldījuma vērtība ir zemāka nekā administratīvās izmaksas, kas rastos, veicot šādu atmaksu.[Gr. 78]

8. pants

Prasījumi pret noguldījumu garantiju sistēmām

1.  Dalībvalstis nodrošina to, ka noguldītāju tiesības uz kompensāciju var iemesls, lai vērstos noguldītājam pret noguldījumu garantiju sistēmu. [Gr. 79]

2.  Neatkarīgi no citām tiesībām, kādas tām ir saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem, un saistībā ar šā panta 3. punktu sistēmām, kas veic maksājumus atbilstīgi garantijai atbilstoši valsts tiesību aktiem, likvidācijas procedūrā saistībā ar noguldītāju tiesībām ir regresa prasījuma tiesības par summu, kas ir vienāda ar šo sistēmu veiktajiem maksājumiem.

Neatkarīgi no citām tiesībām, kādas tām ir saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem,  un saistībā ar šā panta 3. punktu  sistēmām, kas veic maksājumus atbilstīgi garantijai, likvidācijas procedūrā saistībā ar noguldītāju tiesībām ir regresa prasījuma tiesības par summu, kas ir vienāda ar šo sistēmu veiktajiem maksājumiem.Tiesībām, uz kurām attiecas šajā punktā norādītās regresa prasījuma tiesības, ierindo tūlīt pēc 1. punktā norādītajām noguldītāja tiesībām un pirms visām pārējām tiesībām attiecībā pret likvidatoru.[Gr. 80]

3.  Ja noguldījumu garantiju sistēmas aizdod citai sistēmai atbilstīgi procedūrai, kas minēta 10. pantā, aizdevējām noguldījumu garantiju sistēmām proporcionāli aizdotajai summai likvidācijas procedūrā saistībā ar noguldītāju tiesībām ir regresa prasījuma tiesības par summu, kas ir vienāda ar šo sistēmu veiktajiem maksājumiem.

Regresa prasījuma tiesības nepiemēro pirms aizdevuma atmaksas termiņa saskaņā ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Ja likvidācijas process beidzas pirms minētās dienas, regresa prasījuma tiesības attiecina uz likvidācijas peļņu, kas izmaksāta aizdevuma ņēmājai sistēmai.

Tiesības, kas pakļautas regresa prasījuma tiesībām, kuras minētas šajā punktā, ierindo tūlīt pēc noguldītāju tiesībām, kuras minētas 1. punktā, un pirms visām pārējām tiesībām attiecībā pret likvidatoru.

4.  Dalībvalstis var ierobežot laikposmu, kurā noguldītāji, kuru noguldījumus sistēma neatmaksāja vai neatzina termiņā, kas noteikts 7. panta 1. punktā, var pieprasīt savu noguldījumu atmaksu. Šādu laikposmu nosaka no dienas, kad noguldījumu garantiju sistēmas regresa prasījuma tiesības saskaņā ar 2. punktu jāreģistrē likvidācijas procedūrā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Nosakot termiņu, dalībvalstis ņem vērā laiku, kas vajadzīgs noguldījumu garantiju sistēmām, lai savāktu šādus prasījumus pirms minētās reģistrācijas.

9. pants

Noguldījumu garantiju sistēmu finansēšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka noguldījumu garantiju sistēmām ir ieviesti atbilstoši mehānismi, lai noteiktu to potenciālās saistības. Noguldījumu garantiju sistēmām pieejamiem finanšu līdzekļiem jābūt proporcionāliem minētajām saistībām.

Noguldījumu garantiju sistēmas pieejamos finanšu līdzekļus nodrošina ar regulārām dalībnieku iemaksām, ko veic katru gadu 30. jūnijā un 30. decembrī.vismaz reizi gadā. Tas neizslēdz papildu finansējumu no citiem avotiem. Vienreizēju dalības maksu nepieprasa. [Gr. 81]

Pieejamie finanšu līdzekļi ir vismaz vienādi ar mērķapjomu. Ja finansēšanas iespējas neatbilst mērķapjomam, iemaksu veikšanu atsāk, līdz mērķapjoms atkal ir sasniegts. Attiecībā uz regulārajām iemaksām pienācīgi ņem vērā uzņēmējdarbības ciklu, un tās nedrīkst būt mazākas par 0,1 % no segtajiem noguldījumiem. Pienākums veikt iemaksas piemērojams tikai tad, kad noguldījumu garantiju sistēmas līdzekļu apjoms ir mazāks par mērķapjomu. Pēc tam, kad mērķapjoms sasniegts pirmo reizi, un ja pieejamie finanšu līdzekļi veido mazāk nekā divas trešdaļas no mērķapjoma līdzekļu izmantošanas dēļ, regulārās iemaksas apjoms nav mazāks par 0,25 % no atbilstīgajiemsegtajiem noguldījumiem. [Gr. 82]

2.  Sistēmas noguldījumu un ieguldījumu kopapjoms, kas attiecas uz vienu struktūru, nedrīkst pārsniegt 5 % no šīs noguldījumu garantiju sistēmas pieejamiem finanšu līdzekļiem. Lai aprēķinātu šo limitu,Noguldījumu garantiju sistēmu pieejamos līdzekļus iegulda tā, lai risks būtu neliels un ieguldījumi būtu pietiekami dažādi, un ieguldījumu apjoms nepārsniedz 5 % no sistēmas pieejamiem finanšu līdzekļiem, izņemot gadījumus, kad minētajiem noguldījumiem vai ieguldījumiem piemēro nulles riska svērumu saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK VI pielikuma I daļu. Šajā nolūkā sabiedrības, kas konsolidēto pārskatu dēļ ir iekļautas vienā grupā saskaņā ar Padomes Direktīvu 83/349/EEK(15) vai atzītiem starptautiskiem grāmatvedības noteikumiem, uzskata par vienotu struktūru. [Gr. 83]

3.  Ja noguldījumu garantiju sistēmas pieejamie finanšu līdzekļi ir nepietiekami, lai veiktu atmaksājumus noguldītājiem, kad noguldījumi vairs nav pieejami, tās dalībnieki maksā papildu iemaksas, kas nepārsniedz 0,5 % no to atbilstīgajiemsegtajiem noguldījumiem kalendārajā gadā. Šo maksājumu veic vienu dienu pirms termiņa, kas minēts 7. panta 1. punktā. [Gr. 84]

4.  Iemaksu kopapjoms, kas minēts 1. un 2. punktā3. punktā, nepārsniedz 1 % no atbilstīgajiemsegtajiem noguldījumiem kalendārajā gadā. [Gr. 85]

Kompetentās iestādes drīkst uz laiku pilnībā vai daļēji atbrīvot kredītiestādi no 2. punktā minētā pienākuma, ja 1. un 2. punktā minēto maksājumu summa apdraud citu kreditoru prasījumu nokārtošanu. Šādu atbrīvojumu piešķir ilgākais uz sešu mēnešu periodu, bet to var atjaunot pēc kredītiestādes pieprasījuma. Attiecīgo summu iemaksā vēlāk, kad maksājums vairs neapdraud citu kreditoru prasījumu nokārtošanu. Finanšu līdzekļus, kas minēti šā panta 1., 2. un 3. punktā, galvenokārt izmanto, lai aizsargātu noguldītājus un atmaksātu viņiem pienākošos summu saskaņā ar šo direktīvu. Šajā direktīvā minētajiem profilakses un aizsardzības pasākumiem var izmantot ne vairāk par vienu trešdaļu pieejamo finanšu līdzekļu. Šajā gadījumā noguldījumu garantiju sistēma mēneša laikā kompetentajai iestādei iesniedz pārskatu, kas apliecina, ka ir ievērots noteiktais limits, proti, viena trešdaļa no pieejamiem finanšu līdzekļiem.[Gr. 86]

5.  Finanšu līdzekļus, kas minēti šā panta 1., 2. un 3. punktā, būtībā izmanto, lai veiktu atmaksājumu noguldītājiem saskaņā ar šo direktīvu.

Tomēr minētos līdzekļus var izmantot arī, lai finansētu noguldījumu pārvedumu uz citu kredītiestādi, ar nosacījumu, ka noguldījumu garantiju sistēmas izdevumi nepārsniedz segto noguldījumu apjomu attiecīgajā kredītiestādē. Šajā gadījumā noguldījumu garantiju sistēma viena mēneša laikā pēc noguldījumu pārveduma iesniedz Eiropas Banku iestādei ziņojumu, ar kuru apstiprina, ka iepriekš minētais limits nav pārsniegts.[Gr. 87]

Dalībvalstis var atļaut noguldījumu garantiju sistēmām izmantot to finanšu līdzekļus, lai izvairītos no bankas bankrota, neaprobežojoties tikai ar noguldījumu pārveduma finansēšanu uz citu kredītiestādi, ar nosacījumu, ka ir izpildīti šādi kritēriji:[Gr. 88]

Izskatot katru gadījumu atsevišķi un saņemot kompetento iestāžu atļauju pēc attiecīgās noguldījumu garantijas sistēmas pamatota pieprasījuma, procentuālā daļa, kas minēta a) apakšpunktā, var būt noteikta robežās no 0,75 % līdz 1 %.[Gr. 91]

5.a  Noguldījumu garantiju sistēmas profilakses un aizsardzības pasākumiem var izmantot pieejamos finanšu līdzekļus, kas pārsniedz 5. punktā noteikto limitu, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

5.b  Finanšu līdzekļus var izmantot arī pasākumiem saistībā ar kredītiestādes darbības strukturētu likvidāciju, ja izmaksas, ko sedz noguldījumu garantiju sistēma, nepārsniedz segto noguldījumu apjomu attiecīgajā kredītiestādē. Ja likvidācija notiek šādā veidā, noguldījumu garantiju sistēma viena mēneša laikā pēc noguldījumu pārveduma iesniedz EBI ziņojumu, apstiprinot to, ka radušās izmaksas nepārsniedza segto noguldījumu apjomu.[Gr. 93]

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka noguldījumu garantiju sistēmas ir ieviesušas atbilstošus alternatīvus finansēšanas pasākumus, lai tās varētu rast īstermiņa finansējumu, kas vajadzības gadījumā apmierinātu prasības pret minētājām noguldījumu garantiju sistēmām.

7.  Dalībvalstis katru mēnesiceturksni informē EBI par atbilstīgo noguldījumu un segto noguldījumu apjomu savā teritorijā un par pieejamo finanšu līdzekļu apjomu savās noguldījumu garantijas sistēmās. Šo informāciju apstiprina kompetentās iestādes un, pievienojot minēto apstiprinājumu, tā 10 dienu laikā pēc katra mēneša beigāmmēneša laikā tiek nosūtīta EBI. [Gr. 94]

Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, kas minēta pirmajā daļā, vismaz reizi gadā tiek publicēta noguldījumu garantiju sistēmu un EBI tīmekļa vietnē. [Gr. 95]

7.a  Noguldījumu garantiju sistēmas atbilst īpašiem pārvaldības noteikumiem, un tajās izveido īpašu komiteju, kuras sastāvā ir augsta līmeņa pārstāvji no noguldījumu garantiju sistēmas, tās dalībniekiem un attiecīgajām iestādēm, kuri izstrādā pārredzamas pieejamo finanšu līdzekļu ieguldīšanas pamatnostādnes un lemj par tām. Minētajās pamatnostādnēs ņem vērā tādus faktorus kā ieguldījumu atbilstošs ilgums, kvalitāte, dažādošana un savstarpējā saistība.[Gr. 96]

10. pants

Aizņēmumi starp noguldījumu garantiju sistēmām

1.  Sistēmai ir tiesības aizņemties no visāmDalībvalstis var atļaut noguldījumu garantiju sistēmām brīvprātīgi aizdot līdzekļus citām noguldījumu garantiju sistēmām, kas minētas 1. panta 2. punktā un atrodas Savienībā, ar nosacījumu, ka visi turpmāk minētie nosacījumi ir izpildīti: [Gr. 97]

Summas apjomu, kas minēts pirmās daļas f) apakšpunktā, nosaka šādi:

[segto noguldījumu apjoms, ko jāatmaksā saskaņā ar 8. panta 1. punktu] – [pieejamie finanšu līdzekļi +maksimālais papildu iemaksu apjoms, kas minētas 9. panta 3. punktā].[Gr. 100]

Pārējās noguldījumu garantiju sistēmas darbojas kā aizdevējas sistēmas. Tāpēc dalībvalstis, kurās ir izveidota vairāk nekā viena sistēma, ieceļ vienu sistēmu par šīs dalībvalsts aizdevēju sistēmu un par to informē Eiropas Banku iestādi. Dalībvalstis var nolemt, vai un kā citas noguldījumu garantiju sistēmas, kas izveidotas šajā pašā dalībvalstī, atmaksā aizdevējai sistēmai.[Gr. 101]

Noguldījumu garantiju sistēmas, kurām prasa atmaksāt aizdevumu citām noguldījumu garantiju sistēmām saskaņā ar šo pantu, nedrīkst aizdot citām noguldījumu garantiju sistēmām.

2.  Aizdevumam piemēro šādus nosacījumus:

3.  EBI apstiprina, ka 1. punktā1. un 2. punktā minētās prasības ir izpildītas. , paziņo summas, ko paredzēts aizdot katrai sistēmai un kas aprēķinātas saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, un sākotnējo procentu likmi saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu, kā arī aizdevuma ilgumu.[Gr. 105]

EBI nosūta aizdevējām noguldījumu garantiju sistēmām savu apstiprinājumu kopā ar informāciju, kas minēta 1. punkta h) apakšpunktā. Tās saņem šo apstiprinājumu un informāciju divu darbdienu laikā. Aizdevējas noguldījumu garantiju sistēmas nekavējoties, bet vēlākais 2 nākamo darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas aizdevumu izmaksā aizdevuma ņēmējai sistēmai.[Gr. 106]

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka iemaksas, ko iekasē aizdevuma ņēmējas sistēmas, ir pietiekamas, lai atmaksātu aizņemto summu un atjaunotu mērķapjomu pēc iespējas drīz.

11. pants

Iemaksu, ko veic noguldījumu garantiju sistēmās, aprēķināšana

1.  Šīs direktīvas 9. pantā minētās iemaksas, ko katrs dalībnieks veic noguldījumu garantiju sistēmās, nosaka, pamatojoties uzproporcionāli dalībnieka riska līmenilīmenim. Kredītiestādes nemaksā mazāk par 75 % vai vairāk nekā 200250 % no summas, kas būtu jāmaksā bankai ar vidēju riska līmeni. Dalībvalstis var nolemt, ka 1. panta 3. un 4. punktā minēto institucionālo aizsardzības shēmu dalībnieki veic mazākas iemaksas noguldījumu garantiju sistēmās, bet ne mazāk par 37,5 % no summas, kas būtu jāmaksā bankai ar vidēju riska līmeni.

Dalībvalstis var noteikt mazākas iemaksas zema riska nozarēm, ko reglamentē valsts tiesību akti.[Gr. 107]

1.a  Dalībvalstis var atļaut, ka visas kredītiestādes, kas saistītas ar to pašu galveno iestādi saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 3. panta 1. punktu, tiek uzskatītas par vienu kopumu, uz kuru attiecināms galvenajai iestādei un tās saistītajām iestādēm konsolidēti noteiktais riska svērums. Dalībvalstis var pieprasīt kredītiestādēm maksāt minimālu iemaksu neatkarīgi no to segto noguldījumu summas.[Gr. 112]

2.  Direktīvas I un II pielikumā apraksta standarta metodi noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieku riska līmeņa noteikšananoteikšanai un tiem veicamo iemaksu aprēķināšana balstās uz elementiem, kas minēti I un II pielikumāaprēķināšanai. [Gr. 108]

3.  Šā panta 2. punkts neattiecas uz noguldījumu garantiju sistēmām, kas minētas 1. panta 2. punktā.[Gr. 109]

3.a  Neatkarīgi no 1. un 2. punkta noguldījumu garantiju sistēmas var izmantot savas uz risku balstītas alternatīvas metodes, lai noteiktu un aprēķinātu to dalībstruktūru uz risku balstītas iemaksas. Iemaksas aprēķina proporcionāli dalībstruktūras darījumu riska pakāpei un pienācīgi ņemot vērā dažādu uzņēmējdarbības modeļu riska profilus. Izmantojot alternatīvu metodi, var ņemt vērā arī bilances aktīvu daļu un tādus riska rādītājus kā kapitāla pietiekamību, aktīvu kvalitāti un likviditāti.

Jebkuru alternatīvo metodi apstiprina attiecīgās kompetentās iestādes un EBI, un tās atbilst saskaņā ar 11. panta 5. punktu izstrādātajām EBI pamatnostādnēm. EBI pārskata atbilstību pamatnostādnēm vismaz reizi piecos gados un ikreiz, kad noguldījumu garantijas sistēmas alternatīvā metode tiek mainīta.[Gr. 110]

4.  Lai nodrošinātu to, ka tiek konkretizēti definīciju elementi un metodes, kas minētas II pielikuma A daļā, Komisijai deleģē pilnvaras. Šodefinīciju efektīvu saskaņošanu un izveidotu standarta metodi, kas noteikta 1. un 2. punktā, EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus pieņem saskaņā ar [EBI regulas] 7. līdz 7.d pantu. ja nepieciešams, pielāgojot minētās definīcijas un metodes, lai nodrošinātu pilnīgu salīdzināmību un izvairītos no kropļojošiem elementiem.

EBI var izstrādātminēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko iesniedz Komisijā līdz 2012. gada 31. decembrim.

Pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus Komisijai tiek deleģētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.[Gr. 111]

4.a  Veicot riska analīzi un izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus, EBI ņem vērā kredītiestāžu ieviestos pārvaldības kontroles mehānismus. Tā nodrošina labākās prakses piemēru izplatīšanu ar EFUS starpniecību.[Gr. 113]

5.  Līdz 2012. gada 31. decembrim EBI izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu par II pielikuma B daļas piemērošanu saskaņā ar [EBI regulas 8. pantu]un par noguldījumu garantiju sistēmu izstrādātām uz risku balstītām alternatīvām metodēm atbilstīgi 3.a punktam. [Gr. 114]

12. pants

Sadarbība Savienībā

1.  Noguldījumu garantiju sistēmas attiecas uz noguldītājiem tajās filiālēs, ko kredītiestādes izveido citās dalībvalstīs.

2.  Noguldītājiem filiālēs, ko kredītiestādes izveidojušas citās dalībvalstīs, vai dalībvalstīs, kurās darbojas citā dalībvalstī atļauju saņēmusi kredītiestāde, atmaksā uzņēmējas dalībvalsts sistēma piederības dalībvalsts sistēmas vārdā. Piederības dalībvalsts sistēma atmaksāsavlaicīgi nodrošina nepieciešamos līdzekļus, lai uzņēmējas dalībvalsts sistēmaisistēma varētu izpildīt piederības dalībvalsts sistēmas saistības attiecībā uz atmaksu noguldītājiem saskaņā ar 1. punktu. [Gr. 115]

Uzņēmējas dalībvalsts sistēma arī informē attiecīgos noguldītājus mītnes dalībvalsts sistēmas vārdā, un tai ir tiesības iesaistīties sarakstē ar šiem noguldītājiem mītnes dalībvalsts sistēmas vārdā.

3.  Ja kredītiestāde vairs nav sistēmas dalībniece un pievienojas citai sistēmai, iemaksas, kas veiktas 6 mēnešu laikāgadā pirms dalības pārtraukšanas veiktās iemaksas atmaksā vai proporcionāli pārved uz citu sistēmu, ja vien tās nav regulāras iemaksas saskaņā ar 9. panta 1. punkta 3. daļu vai papildu iemaksas saskaņā ar 9. panta 3. punktu. Tas neattiecas uz gadījumu, ja kredītiestāde ir izslēgta no sistēmas saskaņā ar 3. panta 3. punktu. [Gr. 116]

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka mītnes dalībvalsts noguldījumu garantiju sistēmas apmainās ar informāciju, kas minēta 3. panta 7. punktā, ar uzņēmējas dalībvalsts noguldījumu garantiju sistēmām. Piemēro ierobežojumus, kas izklāstīti minētajā pantā.

Kredītiestādes, kuras brīvprātīgi vēlas pāriet no vienas noguldījumu garantiju sistēmas uz citu saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, iesniedz paziņojumu par šo nodomu vismaz sešus mēnešus iepriekš. Minētā perioda laikā kredītiestāde veic iemaksas tās sākotnējā noguldījumu garantiju sistēmā gan attiecībā uz ex-ante, gan ex-post finansējumu.[Gr. 117]

5.  Lai veicinātu efektīvu sadarbību starp noguldījumu garantiju sistēmām jo īpaši attiecībā uz šo pantu un 10. pantu, noguldījumu garantiju sistēmas vai vajadzības gadījumā kompetentās iestādes sagatavo rakstisku vienošanos par sadarbību. Šādas vienošanās ņem vērā prasības, kas izklāstītas Direktīvā 95/46/EK.

Noguldījumu garantiju sistēmas paziņo EBI par šādu vienošanos pastāvēšanu un saturu. EBI var izdot atzinumus par šādu vienošanos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 6. panta 2. punkta f) apakšpunktu un 19. pantu. Ja kompetentās iestādes vai noguldījumu garantiju sistēmas nevar panākt vienošanos vai ja ir strīds par šādas vienošanās interpretāciju, EBI izšķir strīdus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 11. pantu.

Ja šādas vienošanās nav, tas neietekmē noguldītāju prasījumus saskaņā ar 8. panta 2. punktu vai kredītiestādes prasījumus saskaņā ar šā panta 3. punktu.

13. pants

Kredītiestāžu filiāles trešās valstīs

1.  Dalībvalstis pārbauda to, vai tādu kredītiestāžu filiāļu aizsardzība, kuru galvenais birojs neatrodas Savienībā (trešo valstu kredītiestādes), ir vismaz tāds pats kā šajā direktīvā noteiktais.

Ja tā nav, dalībvalstis var, ievērojot Direktīvas 2006/48/EK 38. panta 1. punktu, noteikt, ka trešo valstu kredītiestādes filiālēm ir jāpievienojas noguldījumu garantiju sistēmām, kas darbojas šo dalībvalstu teritorijā.

1.a  Lai nodrošinātu 1. punkta piemērošanas konsekventu saskaņošanu, EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros nosaka vispārīgus atbilstības kritērijus.

EBI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijā līdz [...].

Pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus Komisijai tiek deleģētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.[Gr. 118]

2.  Noguldītājiem un iespējamiem noguldītājiem trešo valstu kredītiestādes filiālēs, kura nav dalībniece sistēmā, kas darbojas šajā dalībvalstī, kredītiestāde sniedz visu atbilstīgo informāciju par garantijas pasākumiem, kas attiecas uz viņu noguldījumiem.

3.  Šā panta 2. punktā paredzēto informāciju dara pieejamu tā, kā to paredz valsts likumi, tās dalībvalsts valsts valodā vai valodās, kur filiāle ir reģistrēta, un arī citās valodās, ja to prasa noguldītājs un ja filiāle šo prasību var izpildīt, un tai ir jābūt skaidrai un pilnīgai. [Gr. 151/rev]

14. pants

Informācija noguldītājiem

1.  Dalībvalstis nodrošina to, ka kredītiestādes esošajiem un iespējamiem noguldītājiem dara pieejamu vajadzīgo informāciju, lai identificētu noguldījumu garantiju sistēmu, kuras dalībniece ir kredītiestāde un tās filiāles Savienībā. Ja noguldījumu garantiju sistēma nenodrošina noguldījumiem garantijas atbilstīgi 4. pantam,4. panta 1. punkta a) līdz g) un i) līdz k) apakšpunktam un 4. panta 2. punktam, kredītiestādes par to informē noguldītāju, un tādā gadījumā kredītiestāde piedāvā noguldītājam iespēju, nemaksājot soda naudu, izņemt noguldījumus kopā ar visiem uzkrātajiem procentiem un piemaksām. [Gr. 119]

2.  Informāciju iespējamiem noguldītājiem dara pieejamu, un iespējamie noguldītāji to apstiprina un paraksta pirms tiek noslēgts līgums par noguldījuma pieņemšanu. Šim nolūkam izmanto III pielikumā minēto paraugu.

3.  Informāciju esošajiem noguldītājiem sniedz viņu konta izrakstos. Minētajā informācijā iekļauj apstiprinājumu, ka noguldījumi ir atbilstīgi noguldījumi. Turklāt iekļauj atsauci uz III pielikumā minēto informācijas lapu , un norādi, kur to var atrast. Var norādītInformācijas lapu, kas minēta III pielikumā, vismaz reizi gadā pievieno vienam no paziņojumiem par noguldītāju konta izrakstiem. Informācijas lapā norāda arī atbildīgās noguldījumu garantiju sistēmas tīmekļa vietni.

Noguldītāju garantiju sistēmu tīmekļa vietne ietver noguldītājiem nepieciešamo informāciju, jo īpaši informāciju par noteikumiem attiecībā uz procedūru un noguldījumu garantiju nosacījumiem, kā paredzēts šajā direktīvā.[Gr. 120]

4.  Šā panta 1. punktā paredzēto informāciju dara pieejamu tā, kā to paredz valsts likumi, tās dalībvalsts valsts valodā vai valodās, kur filiāle ir reģistrēta, un arī citās valodās, ja to prasa noguldītājs un ja filiāle šo prasību var izpildīt. [Gr. 121]

5.  Dalībvalstis ierobežo 1. punktā1., 2. un 3. punktā minētās informācijas izmantojumu reklāmā līdz lietišķai norādei par sistēmu, kura garantē produktu, uz kuru reklāma attiecas. [Gr. 122]

Kredītiestādes, kas ir dalībnieces sistēmā, kura minēta 1. panta 3. punktā un 1. panta 4. punktā, pienācīgi un viegli saprotamā veidā informē noguldītājus par noguldījumu garantiju sistēmas darbību. Tajā pašā laikā kredītiestādes sniedz noguldītajiem informāciju par maksimālo seguma līmeni un par citiem jautājumiem par noguldījumu garantiju sistēmu. Šādā informācijā neiekļauj atsauci uz noguldījumu neierobežotu segumu. [Gr. 123]

6.  Ja kredītiestādes apvienojas, to noguldītājus informē par apvienošanos vismaz vienu mēnesi pirms apvienošanās iegūst juridisku spēku. Noguldītājus informē, ka pēc apvienošanās stāšanās spēkā visi viņu noguldījumi, kas turēti katrā no bankām, kuras apvienojas, pēc šā pasākuma tiks apkopoti, lai noteiktu to seguma līmeni saskaņā ar noguldījumu garantiju sistēmu. Noguldītājiem dod trīs mēnešu termiņu pēc paziņojuma par apvienošanos, lai viņi varētu pārskaitīt noguldījumus kopā ar visiem uzkrātajiem procentiem un piemaksām, kas ir lielāki par seguma līmeni saskaņā ar 5. panta 1. punktu, uz citu banku vai cita komercnosaukuma banku, nemaksājot soda naudu. Minētā triju mēnešu perioda laikā, ja 5. panta 1. punktā noteiktā summa tiek pārsniegta, seguma līmeni palielina, reizinot 5. panta 1. punktā paredzēto summu ar apvienoto kredītiestāžu skaitu.[Gr. 124]

6.a  Ja kredītiestāde izstājas vai to izslēdz no noguldījumu garantiju sistēmas, šī kredītiestāde mēneša laikā par to informē noguldītājus.[Gr. 125]

7.  Ja noguldītājs izmanto interneta bankas pakalpojumus, vajadzīgo informāciju, kas jāpaziņo saskaņā ar šo direktīvu, elektroniskiar piemērotiem līdzekļiem dara zināmu tā, lai pievērstu noguldītāja uzmanību, un, ja noguldītājs tā pieprasa, arī papīra formātā. [Gr. 126]

7.a  Dalībvalstis nodrošina to, ka ir ieviestas atbilstošas procedūras, lai noguldījumu garantiju sistēmas varētu apmainīties ar informāciju un efektīvi sazināties ar citām noguldījumu garantiju sistēmām, saistītajām kredītiestādēm un attiecīgajām kompetentajām iestādēm savā jurisdikcijā, kā arī ar citām iestādēm pārrobežu sadarbībā, ja tas nepieciešams.[Gr. 127]

15. pants

Pilnvaroto kredītiestāžu saraksts

Pilnvaroto kredītiestāžu sarakstā, kas jāsastāda atbilstīgi Direktīvas 2006/48/EK 14. pantam, Komisija pārredzamā veidā norāda katras kredītiestādes statusu attiecībā uz šo direktīvu. [Gr. 128]

16. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šā panta nosacījumus.

1.a   Pilnvaras pieņemt 5. panta 7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir no ..(16) uz nenoteiktu laiku.

1.b   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 5. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu likumību.

2.  Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.  Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus ir pakļautas nosacījumiem, kas noteikti 17. un 18. pantā.Saskaņā ar 5.a panta 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja triju mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka tie iebildumus neizteiks. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.[Gr. 129]

17. pants

Deleģēšanas atsaukšana

1.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 16. pantā.

2.  Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, apņemas informēt pārējās iestādes un Komisiju pieņemamā termiņā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī atsaukšanas iespējamos iemeslus.

3.  Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājās spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.[Gr. 130]

18. pants

Iebildumi pret deleģētiem aktiem

1.  Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus par deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājumu, šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi.

2.  Ja, minētajam termiņam beidzoties, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā tajā norādītajā dienā.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu necelt iebildumus.

3.  Ja Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, izklāsta to pamatojumu. [Gr. 131]

19. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šīs direktīvas 9.pantā minētās iemaksas noguldījumu garantiju sistēmās tiek sadalītas pēc iespējas vienādi, līdz ir sasniegts mērķapjoms, kas minēts 9. panta 1. punkta trešajā daļā.[Gr. 132]

1.a  Ja šīs direktīvas spēkā stāšanās brīdī noguldījumu garantiju sistēma nevar noteikt segto noguldījumu apmēru sistēmā iesaistītajās kredītiestādēs, 2. panta 1. punkta h) apakšpunktā minētais mērķapjoms attiecas uz atbilstīgajiem noguldījumiem sistēmā. No 2015. gada 1. janvāra segtie noguldījumi uzskatāmi par pamatu visu noguldījumu garantiju sistēmu mērķapjoma noteikšanai.[Gr. 133]

2.  Noguldītājus, kuriem ir tās pašas kredītiestādes emitēti parāda vērtspapīri un saistības, ko rada tās pārvedu vekseļi un vekseļi, noguldījumi, kuru pastāvēšanu var pierādīt tikai ar sertifikātu, kas nav konta izraksts,kuri izveidoti turētājam, nevis konkrētai personai, noguldījumi, kuru pamatsumma nav atmaksājama pēc nominālvērtības vai kuru pamatsumma ir atmaksājama pēc nominālvērtības saskaņā ar konkrētu garantiju vai vienošanos, ko nodrošina kredītiestāde vai trešā presona, informē par to, ka viņu noguldījumi vairs netiek segti saskaņā ar noguldījumu garantiju sistēmu.

3.  Ja pēc šīs direktīvas vai Direktīvas 2009/14/EK transponēšanas valsts tiesību aktos noguldījumu garantiju sistēmas vairs nesedz konkrētus noguldījumus vai tos sedz tikai daļēji, dalībvalstis var atļaut segt šādus noguldījumus līdz 2014. gada 31. decembrim, ja minētie noguldījumi tika iemaksāti pirms 2010. gada 30. jūnija. Pēc 2014. gada 31. decembra dalībvalstis nodrošina, ka neviena sistēma negarantē lielākas vai plašākas garantijas nekā tās, ko paredz šī direktīva, neatkarīgi no tā, kad noguldījumi tika iemaksāti.

4.  Līdz 2015. gada 31. decembrim2014. gada 2. janvārim, Komisija iesniedz ziņojumu un vajadzības gadījumā tiesību akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, nosakot, kā lai noteiktu, vai spēkā esošās noguldījumu garantiju sistēmas,ir jāaizstāj ar vienotu sistēmu visā Savienībā kas darbojas Savienībā, EBI vadībā varētu sadarboties Eiropas sistēmā, lai novērstu riskus, ko rada pārrobežu darbība un aizsargātu noguldījumus no šādiem riskiem. [Gr. 134]

5.  Komisija sadarbībā ar EBI līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par paveikto šīs direktīvas īstenošanā. Minētajā ziņojumā jo īpaši jāizvērtē:iespēja noteikt mērķapjomu, pamatojoties uz segtajiem noguldījumiem, nemazinot noguldītāju aizsardzību.

Ziņojumā izvērtē arī to, vai punkta pirmajā daļā minētie jautājumi ir risināti tā, lai saglabātu noguldītāju aizsardzību. [Gr. 135]

20. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2012. gada 31. decembrim izpildītu 1. panta, 2. panta 1. punkta a), c), d), f), h) līdz m) apakšpunkta, 2. panta 2. punkta, 3. panta 1. punkta, 3. panta 3. punkta, 3. panta 5. līdz 7. punkta, 4. panta 1. punkta d) līdz k) apakšpunkta, 5. panta 2. punkta līdz 5. panta 5. punkta, 6. panta 4. punkta līdz 6. panta 7. punkta, 7. panta 1. līdz 3. punkta, 8. panta 2. līdz 4. punkta, 9. līdz 11. panta, 12. panta, 13. panta 1. līdz 2. punkta, 14. panta 1. līdz 3. punkta, 14. panta 5. līdz 7. punkta, 19. panta un I līdz III pielikumašīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto pasākumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu. [Gr. 136]

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2020. gada 31. decembrim izpildītu 9. panta 1. punkta trešās daļas, 9. panta 3. punkta un 10. panta prasības.[Gr. 137]

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2013. gada 31. decembrim izpildītu 7. panta 1. punkta un 9. panta 5. punkta prasības. Tomēr atbilstīgo noguldījumu procentuālā daļa, kas minēta 9. panta 5. punkta a) apakšpunktā, ir spēkā no 2014. gada 1. janvāra. Līdz 2017. gada 31. decembrim piemēro procentuālo daļu 0,5 % apmērā. Pēc minētā datuma un līdz 2020. gada 31. decembrim piemēro procentuālo daļu 0,75 % apmērā.[Gr. 138]

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tās iekļauj arī norādi, ka atsauces uz dirketīvām, kuras atceļ ar šo direktīvu, spēkā esošajos noramtīvajos un administratīvajos aktos uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstia nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais teikums.

2.  Dalībvalstis dara zināmus Komisijai galvenos valsts tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

21. pants

Atcelšana

Direktīvu 94/19/EK kopā ar tās vēlākiem grozījumiem atceļ no 2012. gada 31. decembra, neskarot dalībvalstu pienākumus, kas saistīti ar IV pielikumā norādītajiem termiņiem šīs direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar V pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

No 2013. gada 1. janvāra piemēro 2. panta 1. punkta b), e) un g) apakšpunktu, 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu, 5. panta 1. punktu, 6. panta 1., 2. un 3. punktu, 7. panta 4. punktu, 8. panta 1. punktu, 12. panta 1. punktu, 13. panta 3. punktu, 14. panta 4. punktu, 15. līdz 18. pantu. 

23. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

(1) OV C 99, 31.3.2011., 1. lpp. (2) Eiropas Parlamenta 2012. gada 16. februāra nostāja. (3) OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp. (4) OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp. (5) OV L 68, 13.3.2009., 3. lpp. (6) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp. (7) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp. (8) OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp. (9) OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp. (10) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. (11) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi, COM(2009) 501 galīgā redakcija. (12) OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp. (13) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp. (14) * Šīs direktīvas spēkā stāšanās datums. (15) Padomes 1983. gada 13. jūnija Septītā Direktīva 83/349/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem (OV L 193, 18.7. 1983., 1. lpp.). (16) * Šīs direktīvas spēkā stāšanās datums.

I PIELIKUMS

Noguldījumu garantiju sistēmā veicamo uz risku balstīto iemaksu noteikšana 1.  Izmanto šādas formulas:    a) dalībnieka uz risku balstīto iemaksu summa Ci = TC * RSi    b) dalībnieka riska daļa    c) dalībnieka riska svērto iemaksu summa RAi = CB * kur Ci noguldījumu garantiju sistēmas i-tā dalībnieka iemaksas summa, TC noguldījumu garantiju sistēmā veicamo iemaksu kopsumma, RSi i-tā dalībnieka riska daļa, RAi i-tā dalībnieka riska svērto iemaksu summa, RAk katra no n dalībniekiem riska svērto iemaksu summas, CB iemaksu bāze (proti, segtie noguldījumi no 2015. gada 1. janvāra vai ‐ kamēr tos nav iespējams aprēķināt visām garantiju sistēmā iesaistītajām dalībstruktūrām ‐ atbilstīgie noguldījumi), [Gr. 139] βi i-tajam dalībniekam piešķirtais riska koeficients atbilstoši II pielikumam. 2.  Izmanto šādas formulas:    a) dalībnieka kopējais saliktais rezultāts = ¾+ ¼    b) dalībnieka saliktais starprezultāts attiecībā uz pamatrādītājiem = ¼ [+++]    c) dalībnieka saliktais starprezultāts attiecībā uz papildrādītājiem =[++ … +] kur i-tā dalībnieka kopējais saliktais rezultāts, i-tā dalībnieka kopējais saliktais starprezultāts attiecībā uz pamatrādītājiem, i-tā dalībnieka kopējais saliktais starprezultāts attiecībā uz papildrādītājiem, mainīgais lielums, kas novērtē i-tā dalībnieka risku attiecībā uz atsevišķu II pielikumā norādītu pamatrādītāju vai papildrādītāju, x konkrētā pamatrādītāja vai papildrādītāja apzīmējums.

II PIELIKUMS

Rādītāji, rezultāti un riska svērumi, lai aprēķinātu uz risku balstītās iemaksas A DAĻA Pamatrādītāji 1.  Lai aprēķinātu uz risku balstītās iemaksas, izmanto šādus pamatrādītājus. Riska kategorija Rādītājs Attiecība Kapitāla pietiekamība Pašu kapitāla posteņi, kas minēti Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a)–ca) apakšpunktā, un riska svērtie aktīvi, kas minēti Direktīvas 2006/48/EK 76. pantā Pašu kapitāls Riska svērtie aktīvi Aktīvu kvalitāte Ienākumus nenesoši aizdevumi Ienākumus nenesoši aizdevumi Bruto aizdevumi Rentabilitāte Riska svērtā aktīvu atdeve Tīrie ieņēmumi Kopējie aktīvi vidēji Likviditāte Jānosaka dalībvalstīm saskaņā ar 11. panta 4. punktu 2.  Lai atspoguļotu riska profilu attiecībā uz pamatrādītājiem, izmanto šādus rezultātus. Riska līmenis Kapitāla pietiekamība Aktīvu kvalitāte Rentabilitāte Likviditāte Ļoti zems risks 1 1 1 1 Zems risks 2 2 2 2 Vidējs risks 3 3 3 3 Augsts risks 4 4 4 4 Ļoti augsts risks 5 5 5 5 3.  Dalībniekam piešķir šādus rezultātus, balstoties uz rādītāju faktiskajām vērtībām konkrētajā riska kategorijā. Elements Apzīmējums (x) = 1 = 2 = 3 = 4 = 5 Kapitāla pietiekamība CA x > 12,3 % 12,3 % ≥ x > 9,6 % 9,6 % ≥ x > 8,2 % 8,2 % ≥ x > 7 % x ≤ 7 % Aktīvu kvalitāte AQ x ≤ 1 % 1 % < x ≤ 2,1 % 2,1% < x ≤ 3,7% 3,7 % < x ≤ 6 % x > 6% Rentabilitāte P x > 1,2 % 1,2 % ≥ x > 0,9 % 0,9 % ≥ x > 0,7 % 0,7 % ≥ x > 0,5 % x ≤ 0,5 % Likviditāte L Dalībvalstis var noteikt robežvērtības katram saskaņā ar 11. panta 4. punktu 4.  Ņemot vērā dalībnieka salikto rezultātu, tam piešķir šādus riska svērumus (koeficientus). Saliktais rezultāts (ρ) 1 < ρ ≤ 1,5 1,5 < ρ ≤ 2,5 2,5 < ρ ≤ 3,5 3,5 < ρ ≤ 4,5 4,5 < ρ ≤ 5 Riska koeficients (β) 75 % 100 % 125 % 150 % 200 % B DAĻA Papildrādītāji 1.  Lai aprēķinātu uz risku balstītās iemaksas, dalībvalstis nosaka papildrādītājus. Šim nolūkam var izmantot arī dažus vai visus turpmāk norādītos rādītājus.[Gr. 141] Riska kategorija Rādītājs / attiecība Definīcija Kapitāla pietiekamība Kopējais kapitāls Kopējais kapitāls Riska svērtie aktīvi Papildu kapitāls* Papildu kapitāls vai Papildu kapitāls Kopējie aktīvi Riska svērtie aktīvi Aktīvu kvalitāte Uzkrājumi izdevumu zaudējumiem Uzkrājumi izdevumu zaudējumiem vai Uzkrājumi izdevumu zaudējumiem Tīrie procentu ieņēmumi Darbības ieņēmumi Riska svērtie aktīvi Riska svērtie aktīvi Kopējie aktīvi Rentabilitāte Izmaksu un ieņēmumu attiecība Darbības izdevumi Darbības ieņēmumi Peļņas starpība Peļņas starpība Kopējais kapitāls Likviditāte Jānosaka dalībvalstīm saskaņā ar 11. panta 5. punktu * Papildu kapitāls ir kapitāls, no kura atņemts pašu kapitāls, kas minēts Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a)–h) punktā 2.  Lai atspoguļotu riska profilu attiecībā uz papildrādītājiem, izmanto šādus rezultātus. Riska līmenis Kapitāla pietiekamība Aktīvu kvalitāte Rentabilitāte Likviditāte Ļoti zems risks 1 1 1 1 Zems risks 2 2 2 2 Vidējs risks 3 3 3 3 Augsts risks 4 4 4 4 Ļoti augsts risks 5 5 5 5 3.  Ņemot vērā dalībnieka salikto rezultātu, tam piešķir šādus riska svērumus (koeficientus). Composite score (ρ)Saliktais rezultāts (ρ) 1 < ρ ≤ 1,5 1,5 < ρ ≤ 2,5 2,5 < ρ ≤ 3,5 3,5 < ρ ≤ 4,5 4,5 < ρ ≤ 5 Risk coefficient (β)Riska koeficients (β) 75 % 100 % 125 % 150 % 200 %

III PIELIKUMS

Noguldītājam sniedzamās informācijas paraugs Ja Jūsu noguldījumu, kas ir izmaksājams, Jūsu kredītiestāde nav izmaksājusi tādu iemeslu dēļ, kas ir tieši saistīti ar tās finansiālo stāvokli, noguldītājiemJums kā noguldītājam atmaksā noguldījumu garantiju sistēma. [Kredītiestāde, kas ir konta turētāja] [produkts] vispārīgi sedz atbildīgā noguldījumu garantiju sistēma saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/../ES par noguldījumu garantiju sistēmām(1). [Gr. 142] Maksimālā atmaksājamā summa ir EUR 100 000 katrā bankā. Tas nozīmē, ka visus Jūsu noguldījumus vienā un tajā pašā bankā summēsaskaita, lai noteiktu seguma līmeni. Ja, piemēram, noguldītāja krājkontāja Jūsu noguldījumu kontā ir EUR 90 000 un norēķinu kontā ir EUR 20 000, viņam atmaksāEUR 40 000, Jums atmaksās tikai EUR 100 000. [Gr. 143] [Tikai vajadzības gadījumā]. Šo metodi izmanto arī tad, ja kredītiestāde darbojas ar vairākiem komercnosaukumiemar saviem klientiem sadarbojas, izmantojot vairākus komercnosaukumus. [Kredītiestāde, kas ir konta turētāja] darbojas arī ar šādu(-iem) nosaukumu(-iem): [visi citi attiecīgās kredītiestādes komercnosaukumi]. Tas nozīmē, ka visi noguldījumi, kas pieņemti ar vienu vai vairākiem no šiem kredītiestādes komercnosaukumiem, katrs attiecīgi tiek segtisegts līdz EUR 100 000. [Gr. 144] Kopīgu kontu gadījumā maksimālo summu EUR 100 000 piemēro katram noguldītājam. [Tikai vajadzības gadījumā]. Tomēr, lai aprēķinātu maksimālo summu EUR 100 000, noguldījumus kontā, uz kuru ir tiesības divām vai vairākām personām kā locekļiem uzņēmējsabiedrībās, asociācijās vai līdzīgās apvienībās, kas nav juridiska persona, locekļiem, summē un ar tiem rīkojas tāpat kā ar noguldījumiem, ko izdarījis viens noguldītājs, . Parasti noguldījumu garantiju sistēma sedz visu privāto noguldītāju un uzņēmumu [ja tas piemērojams dalībvalstī], kā arī mazāk aizsargātu pašvaldību noguldījumus. Izņēmumi konkrētiem noguldījumiem ir norādīti atbildīgās noguldījumu garantiju sistēmas tīmekļa vietnē [ievietot atbildīgās sistēmas tīmekļa vietnes adresi]. Jūsu kredītiestāde pēc pieprasījuma Jūs informēs arī par to, vai sistēma sedz konkrētus produktus. Ja noguldījumi tiek segti, kredītiestāde to arī apstiprināsnorāda Jūsu konta izrakstā. [Gr. 145] Atbildīgā noguldījumu garantiju sistēma ir [nosaukums un adrese, tālrunis, e-pasts un tīmekļa vietne]. Tā Jums atmaksās noguldījumus (līdz EUR 100 000) vēlākais sešu nedēļu laikā, no 2013. gada 31. decembra ‐ vienas nedēļas laikāpiecu [attiecīgos gadījumos ‐ divdesmit] darbdienu laikā. [Attiecīgos gadījumos: Pēc pieprasījuma noguldījumu garantiju iestāde piecu darbdienu laikā Jums izmaksās kredītu līdz EUR 5 000 apjomā. No 2017. gada Jūsu noguldījumus (līdz EUR 100 000) atmaksās piecu darbdienu laikā.][Gr. 146] Ja atmaksa netiek veikta norādītajāiepriekš minētajos termiņos, Jums jāsazinās ar noguldījumu garantiju sistēmu, jo termiņš atmaksas prasījuma iesniegšana var būtir ierobežots [ievietot attiecīgo dalībvalstī noteikto termiņu un precīzu atsauci uz valsts tiesību aktu un konkrēto pantu, kurā paredzēti šie noteikumi]. Sīkāku informāciju var iegūt [atbildīgās sistēmas tīmekļa vietne]. [Gr. 147] [Tikai attiecīgos gadījumos]. Jūsu noguldījumu garantē institucionālākredītiestāde ir institucionālās aizsardzības shēma, [kas ir/nav atzīta] kā noguldījumu garantiju sistēmashēmas dalībniece. Tas nozīmē, ka visas bankaskredītiestādes, kas ir šīs sistēmas dalībnieces, savstarpēji atbalsta viena otru, lai nepieļautu bankas bankrotumaksātnespēju. Tomēr, ja banka bankrotēmaksātnespēja iestājas, Jūsu noguldījumi tiks atmaksāti līdz EUR 100 000 apmērā saskaņā ar minēto noguldījumu garantiju sistēmu, kas ir atzīta atbilstoši valsts tiesību aktiem. [Gr. 148] (1) * Šīs direktīvas numurs un publikācijas atsauce.

IV PIELIKUMS

A DAĻA Atceltās direktīvas ar to secīgajiem grozījumiem (minēts 21. pantā) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Direktīva 2009/14/EK, ar ko Direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām groza attiecībā uz seguma līmeni un izmaksas aizkavējumu B DAĻA Transponēšanas termiņi (minēti 21. pantā) Direktīva Transponēšanas termiņš Direktīva 94/19/EK 1.7.1995. Direktīva 2009/14/EK 30.6.2009. Direktīva 2009/14/EK (1. panta 3. punkta i) apakšpunkta otrā daļa. 7. panta 1.a un 3. punkts un 10. panta 1. punkts Direktīvā 94/19/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/14/EK) 31.12.2010.

V PIELIKUMS

Atbilstības tabula Šī direktīva Direktīva 2009/14/EK Direktīva 94/19/EK 1. pants - - 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts 1. panta 1. punkts 2. panta 1. punkta d) apakšpunkts 1. panta 2. punkts 2. panta 1. punkta e) apakšpunkts 1. panta 1. punkts 1. panta 3. punkts 2. panta 1. punkta f) apakšpunkts 1. panta 4. punkts 2. panta 1. punkta g) apakšpunkts 1. panta 5. punkts 3. panta 1. punkts 3. panta 1. punkts 3. panta 2. punkts 3. panta 2. punkts 3. panta 3. punkts 3. panta 3. punkts 3. panta 4. punkts 5. pants 3. panta 6. punkts 1. panta 6. punkta a) apakšpunkts 4. panta 1. punkta a)–c) apakšpunkts 2. pants 4. panta 1. punkta d) apakšpunkts 7. panta 2. punkts, I pielikuma 1. punkts 4. panta 1. punkta f) apakšpunkts 7. panta 2. punkts, I pielikuma 10. punkts 4. panta 1. punkta g) apakšpunkts 7. panta 2. punkts, I pielikuma 2. punkts 4. panta 1. punkta h) apakšpunkts 7. panta 2. punkts, I pielikuma 5. punkts 4. panta 1. punkta i) apakšpunkts 7. panta 2. punkts, I pielikuma 6. punkts 4. panta 1. punkta j) apakšpunkts 7. panta 2. punkts, I pielikuma 3. un 4. punkts 4. panta 10. punkta k) apakšpunkts 7. panta 2. punkts, I pielikuma 12. punkts 5. panta 1. punkts 1. panta 3. punkta a) apakšpunkts 7. panta 1. punkts 5. panta 4. punkts 1. panta 3. punkta a) apakšpunkts Šī direktīva Direktīva 2009/14/EK Direktīva 94/19/EK 5. panta 6. punkts 7. panta 4. un 5. punkts 5. panta 7. punkts 1. panta 3. punkta d) apakšpunkts 6. panta 1.–3. punkts 8. pants 7. panta 1. punkts 1. panta 6. punkta a) apakšpunkts 10. panta 1. punkts 7. panta 3. punkts 10. panta 4. punkts 7. panta 4. punkts 10. panta 5. punkts 8. panta 1. punkts 7. panta 6. punkts 8. panta 2. punkts 11. pants 12. panta 1. punkts 4. panta 1. punkts 13. pants 6. pants 14. panta 1.–3. punkts 1. panta 5. punkts 9. panta 1. punkts 14. panta 4. punkts 9. panta 2. punkts 14. panta 5. punkts 9. panta 3. punkts 15. pants 13. pants 16.–18. pants 1. panta 4. punkts