Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti, jo īpaši 2011. gada 17. novembra rezolūciju par Ēģipti, jo īpaši par emuārista Alaa Abd El-Fattah lietu(1),

–  ņemot vērā 1966. gadā pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Sīrija,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2012. gada 2. februāra paziņojumu traģēdiju futbola stadionā Ēģiptē un 2012. gada 1. februāra paziņojumu par neatslābstošo pilsoniskās sabiedrības apspiešanu Ēģiptē,

–  ņemot vērā 2004. gada Eiropas Savienības un Ēģiptes asociācijas nolīgumu un 2007. gadā abpusēji pieņemto rīcības plānu,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2011. gada 10. oktobra sanāksmē pieņemtos secinājumus un Eiropadomes 2011. gada 23. oktobra sanāksmē pieņemtos secinājumus par Ēģipti,

–  ņemot vērā Komisijas un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības augstās pārstāves 2011. gada 25. maija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par jaunu reakciju uz pārmaiņām kaimiņvalstīs,

–  ņemot vērā Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) attīstību kopš 2004. gada un jo īpaši Komisijas progresa ziņojumus par tās īstenošanu,

–  ņemot vērā Komisijas un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības augstās pārstāves kopīgo paziņojumu Eiropadomei, Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par partnerattiecībām demokrātijai un kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu,

–  ņemot vērā ES 2004. gada pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, kuras ir atjauninātas 2008. gadā,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,

A.  tā kā situācija NVO jomā Ēģiptē ir satraucoša; tā kā 2011. gada oktobrī paziņoja, ka tiks izveidota komiteja, lai kontrolētu pilsoniskās struktūras un NVO un pastiprinātu tiesisko kontroli attiecībā uz ārvalstu piešķirto finansējumu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un politiskiem fondiem, un pēc tam tika izdots rīkojums Centrālajai bankai uzraudzīt visus ar NVO saistītos banku pārskaitījumus; tā kā desmit tādu organizāciju birojos, kuru darbību apmaksā no ārvalstīm, tika veikta kratīšana, to darbība tika izmeklēta un tās 2011. gada 29. decembrī aizliedza Bruņoto spēku augstākās padome; tā kā armijas kontrolētā Ēģiptes valdība 2012. gada 5. februārī paziņoja, ka 19 Amerikas un 24 citu valstu pilsoņi tiks tiesāti, pamatojoties uz kriminālizmeklēšanu par Ēģiptē darbojošos bezpeļņas organizāciju finansēšanu no ārvalstīm; tā kā Ēģiptes tiesneši izskata lietu par ārvalstu iespējami nelegālo finansējumu prodemokrātiskām un nevalstiskām organizācijām un politiskiem fondiem un tā kā 44 aktīvistu, tostarp 19 ASV, 14 Ēģiptes, 5 Serbijas, 2 Vācijas, 2 Libānas, 1 Jordānijas pilsoņa un 1 palestīnieša, lietas ir nodotas skatīšanai Kairas Kriminālā tiesā un viņiem ir aizliegts pamest valsti;

B.  tā kā tiek NVO ir apsūdzētas ir arī par to, ka Ēģiptē ir izveidoti un darbojas biroji, nesaņemot oficiālu valdības atļauju, kaut arī Ēģiptes iestādes ilgāk kā piecus gadus nav reaģējušas uz šo organizāciju iesniegumiem par reģistrāciju, kas iesniegti saskaņā ar tiesību aktiem; tā kā šīs apsūdzības ir uzskatāmas par aizvien lielākas tiesiskās apspiešanas kulmināciju attiecībā uz Ēģiptes un Ēģiptē darbojošām starptautiskām NVO, kas ir pretrunā ar starptautiskajām cilvēktiesībām un mazina to pūliņu efektivitāti, ar kuriem popularizē demokrātiskās vērtības un nodrošina cilvēktiesību aizsardzību;

C.  tā kā vismaz 74 cilvēki tika nogalināti un papildus tam simtiem cilvēku tika ievainoti pēc tam, kad izraisījās sadursmes futbola mača laikā Būrfuādā starp Al Ahly klubu un vietējo klubu Al Masr;

D.  tā kā policijas spēki ir bijuši pārsteidzoši pasīvi; tā kā dusmas un minējumi par to, ka sadursmju pamatā ir politiskas dabas cēloņi, jo šajās sadursmēs tika pieprasīta militārā režīma izbeigšana, nākamajās dienās pēc futbola traģēdijas izraisīja ielu protesta demonstrācijas pret jebkāda veida diktatūru ‐ gan militāru, gan citādu ‐ un tā kā arī šo protestu dēļ no jauna tika nogalināti un ievainoti cilvēki; tā kā policija joprojām pret protestētājiem izmanto asaru gāzi un arī skrotis un gumijas lodes;

E.  tā kā Ēģiptes veselības ministra vietnieks Hesham Sheiha šo stadiona traģēdiju nosauca par lielāko katastrofu Ēģiptes futbola vēsturē; tā kā Bruņoto spēju augstākā padome ir pavēlējusi helikopteriem nogādāt viesu komandas ievainotos locekļus un līdzjutējus militārā slimnīcā; tā kā jo īpaši pārejas un sociālo nemieru laikā sportam vajadzētu būt vienojošam faktoram, radot normalitātes sajūtu un rosinot samierināšanās procesu sašķelto kopienu starpā;

F.  tā kā Eiropas kaimiņattiecības politikas sekmīgums un cilvēktiesību jomā un jo īpaši sieviešu aizsardzības tiesību jomā īstenoto reformu sekmīgums ir atkarīgs no pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās attiecīgo politikas jomu īstenošanā;

G.  tā kā Bruņoto spēku augstākajai padomei ir bijusi strīdīga darba programma, jo ārkārtas stāvokļa likums vēl nav pilnībā atcelts un joprojām to var piemērot bandītisma gadījumos, kas ir plaši interpretējami un var būt par pamatu patvaļai; tā kā saskaņā ar starptautisko un Ēģiptes organizāciju sniegto informāciju pēdējo 10 militārā režīma valdīšanas mēnešu laikā cilvēktiesību aizsardzībā nav panākti nekādi uzlabojumi; tā kā militārajās tiesās joprojām tiesā civiliedzīvotājus; tā kā emuāristus, žurnālistus un cilvēktiesību aizstāvjus tiešā vai netiešā veidā vajā par to, ka viņi ir veicinājuši spriedzes pieaugumu un ir sekmējuši turpmākos iedzīvotāju protestus; tā kā Bruņoto spēku augstākajai padomei nav izdevies veikt izmeklēšanu attiecībā uz ziņām par seksuālas dabas uzbrukumu protestējošām sievietēm, tostarp izmeklēt tā saucamās'jaunavības' pārbaudes un nāves draudus un citus cilvēktiesību pārkāpumus;

H.  tā kā Tautas asamblejas vēlēšanās, kas notika laikposmā no 2011. gada novembra līdz 2012. gada janvārim, Musulmaņu brālības brīvības un taisnīguma partija ieguva 47 % un Noor partija, kurā vadošais spēks ir salafisti, ieguva 25 % balsu, kā rezultātā samazinājās sieviešu īpatsvars no 64 vietām līdz 8. tā kā prezidenta vēlēšanas ir paredzētas šā gada jūnijā. tā kā neviena starptautiskā struktūra, tostarp arī ES, nav uzaicināta šīs vēlēšanas novērot;

I.  tā kā Eiropas Parlaments jau atkārtoti ir aicinājis Ēģiptē atcelt ārkārtas stāvokli, kas ir spēkā no 1981. gada, stiprināt demokrātiju un ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības; tā kā Eiropas Savienība vairākkārt ir paudusi apņemšanos aizstāvēt domas, apziņas un reliģijas brīvību un uzsvērusi, ka valdībām visā pasaulē ir pienākums nodrošināt šo brīvību ievērošanu,

1.  šajā svarīgajā laikā, kad valstī notiek pāreja uz demokrātiskas pārvaldes sistēmu, pauž solidaritāti ar Ēģiptes iedzīvotājiem; aicina Ēģiptes varas iestādes pilnībā ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp sieviešu tiesības, reliģijas, apziņas un domas brīvību, nodrošināt minoritāšu aizsardzību un cīņu nediskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ, preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību, biedrošanās un mierīgas pulcēšanās brīvību, taisnīgu tiesu un izpausmes un vārda brīvību, jo šīs tiesības ir pilnvērtīgas demokrātijas pamatelementi;

2.  prasa nekavējoties atsaukt krimināltiesiskās apsūdzības, kas izvirzītas pret NVO un politiskiem fondiem; aicina Ēģiptes varas iestādes nodrošināt, lai visas Ēģiptes un ārvalstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārbaudes tiktu veiktas, pilnībā ievērojot pārredzamības un objektivitātes prasību un atbilstošo tiesisko procesu, un cilvēktiesību un pamatbrīvību starptautiskos standartus; uzskata, ka šādi paņēmieni ir uzskatāmi par nopietnu tādas biedrošanās brīvības pārkāpumu, kas ir noteikta Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 22. pantā; aicina Ēģiptes varas iestādes pieņemt jaunu likumu par apvienībām, kura pamatā būtu starptautisko cilvēktiesību standarti un kura izstrādē būtu notikusi intensīvā apspriešanās ar NVO un cilvēktiesību un demokrātijas aizstāvības grupām; pilnībā atbalsta šo organizāciju apņemšanos un svarīgo un ļoti kvalitatīvo darbu, ko tās veic, lai atbalstītu pilsonisko sabiedrību un Ēģiptes iedzīvotājus nolūkā sekmēt mieru, demokrātiju un cilvēktiesības;

3.  pauž dziļu nožēlu par ievērojamo skaitu zaudēto dzīvību un lielo ievainoto personu skaitu Būrfuādā un izsaka savu līdzjūtību upuru ģimenēm; pieprasa neatkarīgi izmeklēt incidentus, kuru rezultātā notika traģēdija, un pieprasa vainīgos saukt pie atbildības;

4.  ir nobažījies par to, ka par sadursmju patiesajiem cēloņiem tiek minēti politiski cēloņi, un aicina Ēģiptes varas iestādes steidzami veikt neatkarīgu izmeklēšanu par 2012. gada 1. februāra notikumiem;

5.  pauž stingru atbalstu reformām, kas orientētas uz demokrātiju, tiesisku valsti un sociālo taisnīgumu Ēģiptē, kā to prasa Ēģiptes iedzīvotāji; atkārtoti aicina pilnībā atcelt ārkārtas stāvokli; vēlreiz uzsver, cik svarīga Ēģiptē ir laba pārvaldība, cīņa pret korupciju un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana; prasa precizēt konstitucionālo procesu, tā termiņus un principus, lai nodrošinātu, ka ikviena konstitucionālas dabas norma ir visaptveroša un nerada iespējas diskriminēt atsevišķus Ēģiptes sabiedrības locekļus; vēlreiz uzsver nepieciešamību pēc iespējas ātrāk augstāko varu nodot civilai demokrātiski ievēlētai valdībai;

6.  uzsver, cik svarīgi ir rīkot brīvas, godīgas un pārredzamas vēlēšanas, un mudina ES un tās dalībvalstis arī turpmāk sniegt atbalstu un palīdzību Ēģiptes varas iestādēm, politiskajām partijām un pilsoniskajai sabiedrībai to centienos šo mērķi sasniegt; aicina Bruņoto spēku augstāko padomi ļaut neatkarīgiem novērotājiem būt klāt gaidāmajās prezidenta vēlēšanās un tās uzraudzīt; aicina priekšsēdētāja vietnieci un Savienības augsto pārstāvi, iesaistot Eiropas Parlamentu, veicināt sevišķa uzdevuma grupas izveidi, kas varētu sniegt atbalstu pārejas uz demokrātiju procesā, reaģējot uz demokrātisko pārmaiņu aktīvistu aicinājumiem, jo īpaši saistībā ar brīvām un demokrātiskām vēlēšanām un iestāžu, tostarp neatkarīgu tiesu iestāžu, izveidošanu;

7.  atzinīgi vērtē ieslodzīto emuāristu Alaa Abd El-Fattah un Maikel Nabil Sanad atbrīvošanu; atkārtoti aicina Ēģiptes varas iestādes nodrošināt, lai valstī neviens emuārists, žurnālists vai cilvēktiesību aizstāvis netiktu tiešā vai netiešā veidā vajāts vai iebiedēts; atzinīgi vērtē politieslodzīto atbrīvošanu, tomēr atkārtoti norāda, ka viņus vispār nedrīkstēja tiesāt militārās tiesās; uzskata, ka pret minētajiem ieslodzītajiem ierosinātās lietas būtu jāizbeidz, nevis viņi būtu jāapžēlo;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Ēģiptes varas iestādēm.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0518.