Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 2. pantu un 3. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 21. un 23. pantu,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā ANO 1979. gada Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–  ņemot vērā Pekinas deklarāciju un rīcības platformu, ko 1995. gada 15. septembrī pieņēma Ceturtajā Pasaules sieviešu konferencē, un vēlākos noslēguma dokumentus, ko pieņēma ANO “Pekina +5” (2000. gadā), “Pekina +10” (2005. gadā) un “Pekina +15” (2010. gadā) īpašajās sanāksmēs,

–  ņemot vērā Sieviešu statusa komisijas 2006. gada saskaņotos secinājumus par “Vienlīdzīgām iespējām vīriešiem un sievietēm piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā visos līmeņos”,

–  ņemot vērā Sieviešu statusa komisijas saskaņotos secinājumus Nr. 1997/2 par 1996.–1999. gada Pekinas rīcības platformas kritiskajām rūpju jomām,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju A/RES/58/142 par sievietēm un politisko līdzdalību un ANO Ģenerālās asamblejas 2011. gada 18. novembrī apstiprināto Trešās komitejas Rezolūciju par sievietēm un politisko līdzdalību (Rezolūcija A/C.3/66/L.20/Rev.1),

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011–2020), ko pieņēma Eiropadomes sanāksmē 2011. gada martā(1),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija (2010.–2015.)” (COM(2010)0491),

–  ņemot vērā Komisijas 2000. gada 19. jūnija lēmumu par dzimumu līdzsvaru tās izveidotajās komitejās un ekspertu grupās(2),

–  ņemot vērā Padomes 1996. gada 2. decembra Padomes Ieteikumu (96/694/EK) ieteikumu par sieviešu un vīriešu proporcionālu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos (3),

–  ņemot vērā Ieteikumu Rec (2003)3 par sieviešu un vīriešu līdzsvarotu piedalīšanos politisko un sabiedrisko lēmumu pieņemšanas procesā, ko 2003. gada 12. martā pieņēma Eiropas Padomes Ministru komiteja, kā arī rezultātus, kas gūti divās attiecīgi 2005. un 2008. gadā notikušajās Ieteikuma Rec (2003)3 īstenošanas progresa uzraudzības kārtās, pamatojoties uz aptaujas par sieviešu un vīriešu līdzdalību politisko un sabiedrisko lēmumu pieņemšanā datiem, kas sagrupēti pēc dzimuma principa;

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (PACE) Rezolūciju Nr. 1079 (1996) par sieviešu līdzdalības pieaugumu PACE, Ieteikumu Nr. 1413 (1999) par vienlīdzīgu pārstāvniecību politiskajā dzīvē, Rezolūciju Nr. 1348 (2003) par dzimumu līdzsvarotu pārstāvību PACE, kā arī Ieteikumu Nr. 1665 (2004) par sieviešu līdzdalību vēlēšanās un Rezolūciju Nr. 303 (2010) par ilgtspējīgu dzimumu līdztiesību vietējā un reģionālā līmeņa politiskajā dzīvē,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes vietējo un reģionālo iestāžu kongresa Rezolūciju Nr. 85 (1999), Ieteikumu Nr. 68 (1999) par sieviešu līdzdalību politiskajā dzīvē Eiropas reģionos, kā arī Ieteikumu Nr. 111 (2002) par sieviešu individuālajām balsstiesībām un demokrātiskajām prasībām,

–  ņemot vērā deklarāciju par sieviešu līdzdalību vēlēšanās, ko pieņēmusi Eiropas Komisija par likumā pamatotu demokrātiju (Venēcijas komisija),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Cilvēktiesību un juridisko lietu ģenerāldirektorāta rokasgrāmatu “Dzimumu politikas iekļaušana budžetā ‐ praktiskā īstenošana” (2009. gada aprīlis),

–  ņemot vērā 2010. gada 27. janvārī pieņemto Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Ieteikumu Nr. 1899(2010) par sieviešu politiskās pārstāvības palielināšanu ar vēlēšanu sistēmas palīdzību,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2000. gada 2. marta rezolūciju par sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A7-0029/2012),

A.  tā kā sieviešu un vīriešu līdzdalība politisko un sabiedrisko lēmumu pieņemšanā ir nelīdzsvarota un sieviešu pārstāvība ar politisko lēmumu pieņemšanu saistītos amatos, kuros personas ieceļ un ievēlē, Eiropas Savienības līmenī un tās dalībvalstīs neapšaubāmi ir nepietiekama; tā kā sieviešu nepietiekamā pārstāvība Eiropas Parlamenta starpposma vēlēšanās rada bažas;

B.  tā kā sieviešu līdzdalība politisko lēmumu pieņemšanā, kā arī paņēmieni, stratēģijas, kultūrās valdošā attieksme un instrumenti atšķirību novēršanai ievērojami atšķiras valstu līmenī ES un starp tās dalībvalstīm, politiskajām partijām un sociālo partneru vidū;

C.  tā kā sieviešu pārstāvība Eiropas Parlamentā ir palielinājusies līdz 35 %, bet vēl nav sasniegusi vienlīdzīgu līmeni; tā kā komitejās un politiskajās grupās ir pat vēl mazāk sieviešu vadošajos amatos; tā kā Eiropas Komisijā joprojām ir tikai trešdaļa sieviešu un sieviete nekad nav bijusi Komisijas priekšsēdētāja amatā;

D.  tā kā saskaņā ar statistikas datiem šajā jomā, neraugoties uz vairākiem veiktajiem pasākumiem, dominē nevienlīdzība un pēdējo gadu laikā saistībā ar sieviešu pārstāvību politisko lēmumu pieņemšanā ir vērojams sastingums, nevis lineārs pieaugums, un dzimumu līdzsvars valstu parlamentos Eiropas Savienībā saglabājies nemainīgs, proti, 24 % sieviešu un 76 % vīriešu, bet sieviešu proporcija ministru vidū kopumā ir tikai 23 %(5);

E.  tā kā patlaban de facto tiek izmantota neformāla kvotu sistēma, kurā vīriešiem ir vairāk priekšrocību nekā sievietēm un kurā vīrieši lēmumu pieņemšanas amatiem izvēlas vīriešus, un lai gan minētā sistēma nav oficiāla, tā tomēr ir pastāvīga, ļoti reāla un dziļi iesakņojusies kultūra, kurai raksturīga pozitīva attieksme pret vīriešiem;

F.  tā kā sieviešu un vīriešu vienlīdzīga līdzdalība politisko lēmumu pieņemšanā ir cilvēktiesību un sociālā taisnīguma jautājums, kā arī būtiska prasība demokrātiskas sabiedrības darbībai; tā kā pastāvīga sieviešu nepietiekama pārstāvība ir demokrātijas trūkums, kas apdraud lēmumu pieņemšanas likumību gan ES, gan valsts līmenī;

G.  tā kā lēmumu pieņemšanas pamatā ir administratīva sagatavošanās un tādējādi sieviešu skaits administratīvajos amatos, īpaši vadošajos, ir vienlīdzības jautājums un nodrošina to, ka dzimumu aspekts tiek ņemts vērā visu politisko nostādņu sagatavošanā;

H.  tā kā 2014. gadā paredzētās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurām sekos nākamās Eiropas Komisijas iecelšana un kandidatūru izvirzīšana ES augstākajiem amatiem, ir iespēja veicināt paritātes demokrātijas attīstību ES līmenī un padarīt ES par paraugu šajā jomā;

I.  tā kā Konvencijā par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu cita starpā ir noteikts, ka pusēm būtu jāveic visi atbilstīgie pasākumi, tostarp pozitīvi pasākumi, lai izskaustu sieviešu diskrimināciju politiskajā un sabiedriskajā dzīvē;

J.  tā kā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja mudina īstenot:

K.  tā kā Pekinas deklarācijā un Rīcības platformā par sievietēm varas pozīcijās un lēmumu pieņemšanas procesā ir uzsvērts, ka vienlīdzīga līdzdalība ir priekšnosacījums, lai tiktu ņemtas vērā sieviešu intereses, un tā ir vajadzīga demokrātijas nostiprināšanai un tās pareizas darbības veicināšanai; tā kā tas arī apliecina, ka aktīva, ar vīriešiem līdzvērtīga sieviešu līdzdalība visos lēmumu pieņemšanas līmeņos ir būtisks līdztiesības, ilgtspējīgas attīstības, miera un demokrātijas nodrošināšanas aspekts;

L.  tā kā iesakņojušos dzimuma stereotipu dēļ svarīgāko politisko lēmumu pieņemšanas amatu jomā joprojām pastāv izteikta segregācija, kurā sievietēm noteikti aprūpes un sadales uzdevumi veselības, sociālās aprūpes un vides jomā, bet vīriešiem ‐ ietekmīgi, ar resursiem saistīti uzdevumi tādās jomās kā ekonomika un monetārās lietas, tirdzniecība, budžeta izpilde, aizsardzība un ārlietas, un šī segregācija kropļo varas struktūru un resursu piešķiršanu;

M.  tā kā politiskajām partijām, kuru pienākums ir izraudzīties, novērtēt un izvirzīt kandidatūras vadošajiem amatiem, ir galvenā nozīme sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas pārstāvības nodrošināšanā politikā un tādēļ tām vajadzētu atbalstīt labas prakses paraugus, piemēram, brīvprātīgas partiju kvotas vēlēšanām, ko jau ieviesušas dažas politiskās partijas 13 ES dalībvalstīs;

N.  tā kā Pasaules Bankas 1999. gadā veiktajā pētījumā “Korupcija un sievietes valdībā” secināts, ka valdības korumpētības līmenis ir zemāks, ja valdībā ir lielāka sieviešu līdzdalība, jo saskaņā ar minētā pētījuma secinājumiem sievietēm ir augstāki ētikas standarti un viņas apliecina, ka tām vairāk rūp kopējais labums;

O.  tā kā ir vajadzīgas visaptverošas daudzpusīgas stratēģijas, ko veido nesaistoši pasākumi, piemēram, mērķi un brīvprātīgas partiju kvotas, veicināšanas pasākumi, piemēram, izglītošana dzimumu līdztiesības jomā, konsultēšana un izpratnes veidošanas kampaņas, kā arī juridiski saistoši pasākumi, piemēram, dzimumu kvotas vēlēšanām, paturot prātā, ka juridiski saistošie pasākumi, kas ir saderīgi ar institucionālo un vēlēšanu sistēmu un ietver prioritārās secības noteikumus, uzraudzību un efektīvas sankcijas par to neievērošanu, ir bijuši visefektīvākie, lai sasniegtu dzimumu līdzsvaru politikā;

P.  tā kā sieviešu piekļuvi vēlēšanu kampaņu finansējumam bieži ietekmē vairāk ierobežojumu, ņemot vērā diskrimināciju politiskajās partijās, sieviešu neiekļaušanu peļņas gūšanas tīklos, kā arī sieviešu ienākumu un ietaupījumu zemo līmeni;

Q.  tā kā procedūrām vēlēšanu sistēmās, kā arī politiskajās institūcijās un partijās ir izšķiroša nozīme un vērā ņemama ietekme uz piemēroto stratēģiju efektivitāti, kā arī uz politikā sasniegtā dzimumu līdzsvara līmeni;

R.  tā kā sieviešu līdzdalību un vadību politisko lēmumu pieņemšanā vēl joprojām ietekmē tādi dažādi šķēršļi kā stimulējošas un atbalstošas vides trūkums politiskajās institūcijās un sabiedrības labklājības struktūrās, pašreizējie ar dzimumu saistītie stereotipi, kā arī nesenās ekonomikas krīzes sekas un tās negatīvā ietekme uz dzimumu līdztiesības problēmām;

S.  tā kā zemais sieviešu līdzdalības līmenis lēmumu pieņemšanā un pārvaldībā ir lielā mērā saistīts ar problēmām, ko rada darba un ģimenes dzīves apvienošana, nevienlīdzīgais ģimenes pienākumu sadalījums, kurā vislielāko darbu veic sievietes, kā arī joprojām pastāvošā diskriminācija darbā un profesionālajā apmācībā,

Sieviešu pārstāvība vēlētos amatos

1.  aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis izstrādāt un īstenot efektīvas dzimumu līdztiesības politiskās nostādnes un daudzpusīgas stratēģijas paritātes nodrošināšanai politisko lēmumu pieņemšanā un vadošajos amatos visos līmeņos, jo īpaši makroekonomikas, politikas, tirdzniecības, nodarbinātības, budžeta, aizsardzības un ārlietu jomā, izvērtējot ietekmi un darot to pieejamu sabiedrībai, izmantojot atbilstīgus līdztiesības rādītājus, paredzot skaitļos izsakāmus mērķus, skaidrus rīcības plānus un pastāvīgas pārraudzības mehānismus, kurus gadījumos, kad mērķi nav sasniegti paredzētajā termiņā, papildina juridiski saistoša koriģējoša rīcība;

2.  atzinīgi vērtē tiesību aktos noteiktās paritātes sistēmas / dzimumu kvotas vēlēšanām, kas ieviestas dažās dalībvalstīs; aicina dalībvalstis apsvērt likumdošanas pasākumu, piemēram, pozitīvas darbības pasākumu, ieviešanu, lai sekmētu virzību uz paritāti un nodrošinātu šo pasākumu efektivitāti, ja tie ir saderīgi ar vēlēšanu sistēmu un ja politiskās partijas ir atbildīgas par vēlēšanu sarakstu izveidi, ar rāvējslēdzēja principa sistēmām, uzraudzību un efektīvām sankcijām, kas varētu sekmēt līdzsvarotāku sieviešu un vīriešu līdzdalību politisko lēmumu pieņemšanā;

3.  turklāt aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis ievērot paritātes principu visos līmeņos, skaidri paužot savu nostāju pret diskrimināciju, nodrošinot atbilstīgus līdzekļus, izmantojot īpašus instrumentus un veicinot to, lai ierēdņiem, kuri ir atbildīgi par budžeta sagatavošanu, nodrošinātu nepieciešamo apmācību par dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā;

4.  aicina dalībvalstis un Komisiju īpašu uzmanību pievērst ar dzimumu līdztiesību saistītām izglītības programmām, kas paredzētas pilsoniskajai sabiedrībai un jo īpaši jauniešiem no agra vecuma, atzīstot, ka sieviešu tiesības ir cilvēktiesības un ka paritāte ir būtiska politiskajā dzīvē;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzņemties saistības, kas jāpieņem visām politiskajām partijām Eiropas, valsts un reģionālā līmenī, ar mērķi veikt pasākumus, lai sekmētu sieviešu aktīvu līdzdalību un iesaistīšanos politiskajā dzīvē un vēlēšanās, nodrošinātu īstenu paritāti to iekšējo lēmumu pieņemšanas procesā, attiecībā uz izvirzītajiem kandidātiem vēlētu amatu ieņemšanai un partiju vēlēšanu sarakstos, ieviešot kvotas, un, ja tas atbilst vēlēšanu sistēmai un politiskās partijas ir atbildīgas par vēlēšanu saraksta izveidi, pievērstu uzmanību sieviešu kandidātu pozīcijai šajos sarakstos;

6.  atzīst, ka politiskās partijas ir nozīmīgs faktors dzimumu paritātes veicināšanā; attiecīgi aicina dalībvalstis vērsties pie savas valsts partijām ar prasību, ja tas ir saderīgi ar vēlēšanu sistēmu un ja politiskās partijas ir atbildīgas par vēlēšanu saraksta izveidi, noteikt un īstenot kvotu sistēmas un citus pozitīvas darbības veidus, piemērot prioritārās secības noteikumus vēlēšanu kandidātu sarakstiem reģionālajās, valsts un ES vēlēšanās, kā arī noteikt un piemērot efektīvas sankcijas gadījumos, kad šīs prasības netiek izpildītas; aicina dalībvalstis saistīt un noteikt mērķus, ņemot vērā dzimumu paritāti politiskajās partijās kā priekšnoteikumu finansējuma saņemšanai;

7.  aicina Eiropas politiskās partijas ieviest kvotu sistēmu partiju un vēlēšanu kandidātu sarakstos, ja tas ir saderīgi ar vēlēšanu sistēmu un ja politiskās partijas ir atbildīgas par vēlēšanu saraksta izveidi, jo īpaši attiecībā uz 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu sarakstiem; uzskata, ka procedūra vēlēšanu sarakstu izstrādē, sieviešu kandidatūras mijot ar vīriešu kandidatūrām saraksta augšgalā, ir labākais veids, kā uzlabot sieviešu līdzdalību politikā;

8.  uzsver, ka ir vajadzīgi konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu paritāti vēlētajos amatos valstu parlamentos un Eiropas Parlamentā (piemēram, priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku amatos), piemēram, nosakot 50 % sieviešu un vīriešu pārstāvības mērķi katrā no šiem amatiem;

9.  atbalsta Komisijas nodomu veicināt sieviešu līdzdalību nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar finanšu programmu “Pamattiesības un pilsoniskums” un “Eiropa pilsoņiem” palīdzību; aicina Komisiju tās atbilstīgajās gada darba programmās nodrošināt, lai 2013.–2014. gadā būtu pieejams pietiekams finansējums arī informētības uzlabošanas kampaņām plašsaziņas līdzekļos, veicinot sieviešu ievēlēšanu, un lai dalībvalstu partijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas tam varētu bez grūtībām piekļūt nolūkā īstenot plānotās iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā;

10.  aicina Komisiju, plānojot nākamo 2014.–2020. gada finansēšanas periodu attiecībā uz minētajām programmām vai ar tām saistītām nākamajām programmām, kā arī, izstrādājot iecerētā Eiropas Pilsoņu gada (2013.) pasākumu plānu, atbalstīt un finansēt pasākumus saistībā ar paritātes veicināšanu lēmumu pieņemšanas amatos un politiskajos pasākumos;

11.  aicina Komisiju vismaz divus gadus pirms paziņojuma par vēlēšanām sākt kampaņas, kuru mērķis ir paritātes nodrošināšana Eiropas Parlamenta vēlēšanu sarakstos, kā arī mudināt dalībvalstis īstenot līdzīgus pasākumus pašvaldību un reģionālajās vēlēšanās;

Sieviešu pārstāvība amatos, kuru pienākumu veicējus ieceļ

12.  aicina dalībvalstis atbalstīt paritāti, par savas valsts kandidātiem Eiropas komisāra amatam izvirzot sievieti un vīrieti; aicina Komisijas priekšsēdētāju, veidojot jauno Komisiju, nodrošināt paritāti; aicina Komisiju atklāti atbalstīt šo procedūru; atgādina, ka Parlamentam ir īpaši jāņem vērā dzimumu līdzsvars saistībā ar šo procedūru, un atkārtoti uzsver, ka saskaņā ar Reglamenta 106. pantu ir svarīgi ņemt vērā sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu pārstāvību, piekrītot jaunās Komisijas sastāvam;

13.  aicina Komisiju un Padomi apņemties sasniegt paritātes mērķus visās to lēmumu pieņemšanas struktūrās, izveidojot un īstenojot kvotu sistēmas un citus pozitīvas darbības pasākumus augsta līmeņa ierēdņu nolīgšanā; aicina dalībvalstu valdības nozīmīgiem amatiem Eiropas Savienības līmenī izvirzīt gan sievieti, gan vīrieti;

14.  ņem vērā Komisijas apņemšanos, kas pausta tās “Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijā (2010.–2015.)”, pārraudzīt virzību uz mērķi Komisijas komitejās un ekspertu grupās nodrošināt viena dzimuma pārstāvju 40 % proporciju un aicina ES iestādes, organizācijas un aģentūras veikt konkrētus pasākumus, lai sagatavotu stratēģijas ar mērķi nodrošināt līdzsvarotu līdzdalību šo struktūru lēmumu pieņemšanas procesā;

15.  aicina dalībvalstis veicināt pozitīvas darbības pasākumus, tostarp saistošus tiesību aktus, nolūkā nodrošināt paritāti visās pārvaldības struktūrās un attiecībā uz iecelšanu publiskos amatos, kā arī izstrādāt instrumentus dzimumu jautājumu pārraudzībai saistībā ar kandidātu izvirzīšanu un vēlēšanām;

Pasākumi nolūkā veicināt sieviešu līdzdalību politiskajā dzīvē

16.  mudina Komisiju un dalībvalstis īstenot pozitīvas darbības pasākumus, piemēram, izdevīgāku nosacījumu piemērošanu, gadījumos, kad dzimuma pārstāvība ir nepietiekama;

17.  aicina dalībvalstis īstenot pārredzamu atlases procedūru vīriešu un sieviešu izvirzīšanai lēmumu pieņemšanas amatos, tostarp prasot publiski sniegt dzīvesgājuma aprakstu un izvēli veicot, pamatojoties uz nopelniem, kompetenci un pārstāvību;

18.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt pasākumus, ar kuriem atbalsta sieviešu organizācijas, tostarp nodrošinot šīm organizācijām pienācīgu finansējumu un radot platformas sadarbībai un ar dzimumu saistītai aģitācijai vēlēšanu ietvaros;

19.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt sieviešu tīklus un veicināt darbaudzināšanu, atbilstīgu apmācību, kā arī labas prakses apmaiņu un programmas, pievēršot īpašu uzmanību sievietēm ‐ politikas veidotājām to karjeras sākumā;

20.  aicina Komisiju un dalībvalstis karjeras veicināšanas ietvaros un nolūkā uzlabot sieviešu vadības prasmes un pieredzi nodrošināt sievietēm piekļuvi (vajadzības gadījumā piemērojot izdevīgākus nosacījumus) vadības prasmju apguvei un vadošiem amatiem;

21.  atzīst citus dalībniekus kā nozīmīgu plašāka demokrātiska procesa daļu un tādējādi aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis veicināt un atbalstīt darba devēju organizāciju, arodbiedrību un privātā sektora organizāciju, nevalstisko organizāciju un visu to organizāciju, kas parasti ietver ar valsts pārvaldi saistītas konsultatīvās padomes, centienus nodrošināt sieviešu un vīriešu līdztiesību viņu pozīcijās, tostarp līdzdalību lēmumu pieņemšanā;

22.  aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis nodrošināt sievietēm un vīriešiem iespēju aktīvi piedalīties politisko lēmumu pieņemšanā, veicinot līdzsvaru starp ģimenes un profesionālo dzīvi un to apvienošanu ar tādu pasākumu palīdzību kā vienlīdzīga bērnu audzināšanas izdevumu segšana no abu vecāku darba devēju puses un pieejamu un atbilstošu pakalpojumu nodrošināšana, piemēram, bērnu un vecu cilvēku aprūpe, un aicina Komisiju atbalstīt vienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem un minimālajiem ienākumiem un aizsardzību pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, direktīvu veidā nodrošinot atbilstīgus leģislatīvos ierosinājumus;

23.  atgādina par izdevīgāku nosacījumu un īpašu pasākumu nozīmi saistībā ar tādu cilvēku pārstāvības veicināšanu lēmumu pieņemšanas amatos, kuri pārstāv atšķirīgas vides un nelabvēlīgā situācijā esošas grupas, piemēram, cilvēki ar īpašām vajadzībām, migrantu sieviešu un etniskās mazākumgrupas, kā arī seksuālo minoritāšu pārstāvji;

24.  atzīmē plašsaziņas līdzekļu un izglītības nozīmi sieviešu mudināšanā līdzdarboties politikā un sabiedrības attieksmes mainīšanā; uzsver, ka ir būtiski veicināt plašsaziņas līdzekļu, īpaši sabiedrisko raidorganizāciju, informētību par vajadzību vēlēšanu laikā nodrošināt vīriešu un sieviešu kandidatūru taisnīgu un līdzsvarotu atspoguļojumu un pārraudzīt to, kā plašsaziņas līdzekļos tiek atspoguļoti ar dzimumu saistītie aizspriedumi un veidi, kā šos aizspriedumus apkarot, un tādējādi veicināti centieni izskaust stereotipus un atbalstīt sievietes kā vadītājas tēla, tostarp sievietes politiķes kā priekšzīmīga piemēra, pozitīvu atspoguļojumu, valsts, reģionālā un Eiropas līmenī;

25.  mudina dalībvalstis, Padomi un Komisiju, nostiprinot Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta nozīmi un resursus, kā arī sekmējot sadarbību ar sieviešu nevalstiskajām organizācijām, veicināt tādu paraugpraksi un tās apmaiņu, kas sekmē dzimumu līdzsvara nodrošināšanu lēmumu pieņemšanas amatos;

26.  aicina dalībvalstis un Komisiju, jo īpaši atbilstīgos gadījumos iesaistot Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, apkopot, analizēt un izplatīt informāciju, kas sagrupēta atbilstīgi dzimumam, lai pārraudzītu dzimumu vienlīdzību lēmumu pieņemšanas procesā visos sektoros (publiskajā un privātajā) un visos hierarhijas līmeņos un izmantotu to kā pamatu turpmākiem pasākumiem gadījumā, ja netiek īstenoti noteiktie mērķi; mudina Komisiju turpināt salīdzināmu datu apkopošanu un izplatīšanu ES līmenī, izmantojot tās datubāzi par sieviešu un vīriešu līdzdalību lēmumu pieņemšanas amatos, un lūdz izvērtēt novērojumus attiecībā uz dzimumu līdzsvaru Eiropas mērogā, ņemot vērā gada laikā ES, valsts un reģionu līmenī novērotās atšķirības dzimumu līdzsvara jomā, pamatojoties uz kopīgiem rādītājiem;
uzskata, ka šajā apkopojumā jāietver vismaz:

27.  aicina Komisiju iesniegt ikgadēju ziņojumu Eiropas Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai par panākumiem saistībā ar dzimumu līdztiesību lēmumu pieņemšanā Eiropas Savienībā;

28.  aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt, kā dažādas vēlēšanu sistēmas valsts, pašvaldību un Eiropas līmenī, kā arī pasākumi un labas prakses īstenošana dažādos līmeņos ietekmē sieviešu pārstāvības līdzsvaru;

Atbalsts abu dzimumu līdzsvarotai pārstāvībai politikā ārējo attiecību jomā

29.  atgādina par savu prasību attiecībā uz dzimumu paritāti visos līmeņos, ieceļot Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) sastāvu; aicina EĀDD veicināt sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā Eiropas Savienības ārējo attiecību jomā un nodrošināt to, ka attiecībā uz visu to delegāciju sastāvu, kas pārstāv ES, tiek ievērots dzimumu paritātes princips un ka attiecībā uz sievietēm un vīriešiem piešķirto uzstāšanās laiku saistībā ar minēto tiek ievērots līdzsvars; norāda uz nepieciešamību palielināt to sieviešu skaitu, kuras darbojas kā starpnieces un galvenās sarunu dalībnieces cilvēktiesību stāvokļa novērošanas, korupcijas novēršanas un miera nodrošināšanas procesos, kā arī citos sarunu procesos, piemēram, starptautiskās tirdzniecības un vides aizsardzības jomā;

30.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai īpašas programmas, kuras ir vērstas uz sieviešu līdzdalības uzlabošanu vēlēšanu procesos ar mācību, pilsoniskās izglītības un plašsaziņas līdzekļu palīdzību, kā arī iesaistot vietējās NVO, saņemtu atbilstīgu finanšu un tehnisko atbalstu papildus finansējumam, ko piešķir vispārējās izglītības programmām, kuras veicina informētību par dzimumu līdztiesību un dzimumu stereotipu un iesakņojušos pret sievietēm vērstu aizspriedumu izskaušanu;

31.  aicina Komisiju un EĀDD veikt pasākumus, lai veicinātu sieviešu līdzsvarotu pārstāvību visos politiskās dzīves līmeņos starptautiskās organizācijās, piemēram, ANO, dalībvalstu valdībās un parlamentos, reģionālajā un vietējā līmenī un pašvaldībās, kā arī starptautiskā līmenī pastiprināt sadarbību ar citiem dalībniekiem, piemēram, ANO struktūru dzimumu līdztiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm (UN WOMEN) un Parlamentu savienību, lai veicinātu šo mērķu sasniegšanu;

32.  aicina Eiropas Parlamenta politikas departamentus nodrošināt, ka informatīvajās piezīmēs delegācijām vienmēr ir iekļauts dzimumu aspekts un uzsvērtas dzimumu līdztiesības ziņā nozīmīgas problēmas;

o
o   o

33.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

(1) Padomes 2011. gada 7. marta secinājumu pielikums. (2) OV L 154, 27.6.2000., 34. lpp. (3) OV L 319, 10.12.1996., 11. lpp. (4) OV C 346, 4.12.2000., 82. lpp. (5) Sk. ceturkšņa papildinājumus Eiropas Komisijas datubāzē par sieviešu un vīriešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā.