Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 4., 54. un 151. līdz 154. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas 2002. gada 3. jūnija Ieteikumu Nr. 193 par kooperatīvu veicināšanu,

–  ņemot vērā Padomes 2001. gada 8. oktobra Regulu (EK) Nr. 2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtiem(1),

–  ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. jūlija Regulu (EK) Nr. 1435/2003 par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem(2),

–  ņemot vērā Padomes 2001. gada 8. oktobra Direktīvu 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā(3),

–  ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. jūlija Direktīvu 2003/72/EK, ar ko papildina Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 23. februāra paziņojumu par kooperatīvo sabiedrību darbības sekmēšanu Eiropā (COM(2004)0018),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020 ‐ stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. oktobra paziņojumu “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku ‐ 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu” (COM(2010)0608),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 16. decembra paziņojumu “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai” (COM(2010)0758),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. ”Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi'' (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā kopsavilkuma ziņojumu par Direktīvu 2003/72/EK, ar ko papildina Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā(5),

–  ņemot vērā pētījumu par to, kā tiek īstenota Padomes Regula (EK) Nr. 1435/2003 par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem(6),

–  ņemot vērā to, ka Apvienoto Nāciju Organizācija 2012. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko kooperatīvu gadu(7),

–  ņemot vērā SDO ziņojumu “Uzņēmējdarbības kooperatīvā modeļa dzīvotspēja krīzes apstākļos”(8),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu “Uzņēmējdarbības formu daudzveidība”(9),

–  ņemot vērā 2009. gada 19. februāra rezolūciju par sociālo ekonomiku(10),

–  ņemot vērā 2009. gada 19. februāra rezolūcija par Direktīvas 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā, piemērošanu(11),

–  ņemot vērā 2003. gada 5. jūnija rezolūciju par darba ņēmēja finansiālās dalības veicināšanu(12),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 16. septembra ziņojumu par Padomes 2003. gada 22. jūlija Direktīvas 2003/72/EK, ar ko papildina Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā, pārskatīšanu (COM(2010)0481),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Juridiskās komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0432/2011),

A.  tā kā kooperatīvie uzņēmumi veicina savu dalībnieku un lietotāju intereses un meklē risinājumus sociālām problēmām, kā arī cenšas gan maksimizēt savu dalībnieku priekšrocības un nodrošināt viņiem iztikas līdzekļus, īstenojot ilgtermiņa un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības politiku, gan noteikt visa reģiona klientu, darbinieku un dalībnieku labklājību par uzņēmējdarbības stratēģijas galveno prioritāti;

B.  tā kā kooperatīvie uzņēmumi savas būtības dēļ ir strukturāli saistīti ar apgabalu, kurā tie atrodas, un tā kā tāpēc tiem ir svarīga loma vietējās attīstības paātrināšanā, kas ir izšķirošs faktors patiesas sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas veidošanā; tā kā kooperatīvajās sabiedrībās liela nozīme ir tālākizglītības finansēšanai sociālās atbildības un uzņēmējdarbības jomās, no kurām neviena nav pilnībā ietverta citos sociālās līdzdalības instrumentos;

C.  tā kā kooperatīvajās sabiedrībās uzņēmuma dalībnieku līdzdalība ir jānosaka par prioritāti un jāatspoguļo kooperatīva vadības un īpašumtiesību struktūrā;

D.  tā kā kooperatīvi ir svarīgs Eiropas ekonomikas balsts un būtisks sociālās jaunrades virzītājspēks, tādējādi tie jo īpaši palīdz saglabāt infrastruktūru un vietējos pakalpojumus, konkrētāk, lauku rajonos un piepilsētās, un tā kā Eiropā ir 160 000 kooperatīvu, kas pieder vairāk nekā vienai ceturtdaļai visu Eiropas iedzīvotāju, un šie kooperatīvi nodrošina darbu apmēram 5,4 miljoniem darbinieku;

E.  tā kā daudzās tautsaimniecības jomās kooperatīvi konkurē ar investīciju uzņēmumiem, tā kā kooperatīvajiem uzņēmumiem globalizētajos tirgos ir ievērojama ekonomiska vara un pat daudznacionāli kooperatīvi bieži vien joprojām ir saistīti ar vietējām vajadzībām;

F.  tā kā finanšu krīzes laikā kooperatīvās bankas ir pierādījušas, ka kooperatīvā uzņēmējdarbības modeļa dēļ tām piemīt augsta līmeņa ilgtspēja un izturība; tā kā šīs bankas, pateicoties savam kooperatīvajam uzņēmējdarbības modelim, šīs krīzes laikā ir palielinājušas apgrozījumu un izaugsmi, retāk bankrotējot un atlaižot darbiniekus; tā kā kooperatīvie uzņēmumi nodrošina arī augstas kvalitātes, iesaistošu un krīžu gadījumos elastīgu nodarbinātību, kurā bieži vien ir proporcionāli daudz iesaistītas sievietes un viesstrādnieki, un tā kā tie sekmē ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību savā atrašanās apgabalā, nodrošinot vietējiem iedzīvotājiem darbavietas, kas nav pārvietojamas; tā kā kooperatīvu veidošanu var uzskatīt par veiksmīgu un mūsdienīgu pieeju sociālajai ekonomikai un tie var veicināt nodarbinātības izredžu palielināšanos, veidojot drošas darbavietas un ļaujot darbiniekiem elastīgi plānot dzīvi savā izcelsmes vietā, jo īpaši lauku apgabalos;

G.  tā kā finanšu un ekonomikas krīze ir parādījusi, ka jautājumu par šāda veida uzņēmējdarbības juridiskās formas pievilcību nevar atrisināt, raugoties tikai no daļu īpašnieku viedokļa; tā kā būtu jāatzīmē, ka uzņēmumam kā sociālai organizācijai ir pienākumi pret daļu īpašniekiem, darbiniekiem, kreditoriem un sabiedrību, un tā kā šis apstāklis būtu jāņem vērā, apsverot šādus jautājumus;

H.  tā kā ES dalībvalstu tiesību akti, kas reglamentē kooperatīvu darbību un darbinieku līdzdalību, būtiski atšķiras;

I.  tā kā Eiropas Kooperatīvās sabiedrība (SCE) pagaidām ir vienīgā sociālās ekonomikas juridiskā forma ES līmenī, jo 2003. gadā tika atsaukti Komisijas priekšlikumi par Eiropas asociāciju un Eiropas savstarpēja atbalsta sabiedrību, bet Eiropas fonda statūti vēl joprojām tiek izstrādāti;

J.  tā kā SCE statūtu mērķis ir veicināt iekšējā tirgus attīstību, atvieglojot šāda veida uzņēmuma darbību ES līmenī;

K.  tā kā SCE statūtu ieviešana ir viens no starpposma mērķiem, atzīstot uzņēmējdarbības kooperatīvo modeli ES līmenī, arī tajās dalībvalstīs, kurās kooperatīvu jēdziens līdz šim ir bijis noniecināts vēsturisku iemeslu dēļ,

L.  tā kā darbinieku transnacionālā līdzdalība SCE, tostarp viņu tiesības piedalīties administratīvo valžu darbā, ir uzskatāma par ieguvumu;

M.  tā kā atbilstoši stratēģijai “Eiropa 2020” ir nepieciešama tāda ekonomika, kuru raksturo augsts nodarbinātības līmenis, tādējādi veicinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, un tā kā ir nepieciešama arī spēcīga sociālā ekonomika;

N.  tā kā Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi 2012. gadu par Starptautisko kooperatīvu gadu, kas ir lieliska iespēja, kā veicināt kooperatīvās uzņēmējdarbības modeli,

Kooperatīvi ES kontekstā

1.  atgādina, ka kooperatīvi un citi sociālās ekonomikas uzņēmumi ir daļa no Eiropas sociālā modeļa un vienotā tirgus, un tādēļ tiem nepieciešama stingra atzīšana un atbalsts, kā tas paredzēts dažu dalībvalstu konstitūcijās un dažādos būtiskos ES dokumentos.

2.  atgādina, ka kooperatīvi varētu veidot vēl vienu posmu ES iekšējā tirgus pabeigšanas gaitā un to mērķis varētu būt pašreizējo pārrobežu šķēršļu mazināšana un konkurētspējas uzlabošana;

3.  norāda, ka Padomes 2003. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 1435/2003 par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem (turpmāk “Statūti”) un Direktīva 2003/72/EK, ar ko papildina Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā (turpmāk “Direktīva”), ir cieši saistītas;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu COM(2012)0072; atzinīgi vērtē Komisijas centienus vienkāršot Statūtus, vienlaikus stiprinot kooperatīviem raksturīgos aspektus, kā arī to, ka šajā procesā notiks apspriešanās ar ieinteresētajām personām; šajā procesā prasa ņemt vērā Parlamenta nostāju attiecībā uz SCE;

5.  pauž nožēlu par to, ka SCE vēl nav devuša pozitīvus rezultātus, jo to ir ļoti maz ‐ līdz 2010. gadam bija nodibinātas tikai 17 SCE, kurās tika nodarbināti kopumā 32 darbinieki(13); uzsver, ka šie zemie rādītāji liecina par to, ka Statūti ir slikti pielāgoti īpašajiem apstākļiem, kādos darbojas kooperatīvās sabiedrības Eiropā, lai gan uzņēmēji ir izrādījuši interesi par SCE izveidošanu; atzinīgi vērtē Statūtu padziļināto novērtējumu, kas tika veikts, lai pārliecinātos, kādēļ par tiem nav intereses, kādēļ tiem ir tik maznozīmīga ietekme un ko varētu darīt, lai pārvarētu pieredzes trūkumu to īstenošanā un citus šķēršļus;

6.  norāda, ka bieži vien SCE veido tikai kā otrās pakāpes kooperatīvus, kas sastāv vienīgi no juridiskām personām, un tas pats ir vērojams arī attiecībā uz savstarpējām sabiedrībām, kurām nav Eiropas statūtu, bet kuras vēlas izmantot sociālajai ekonomikai raksturīgo juridisko statusu, kā arī attiecībā uz lieliem uzņēmumiem; norāda, ka mazām kooperatīvām sabiedrībām joprojām SCE pieejamība ir apgrūtināta, lai gan Eiropā tās veido kooperatīvās kustības lielāko daļu;

Darbinieku līdzdalība SCE

7.  atzinīgi vērtē to, ka darbinieku līdzdalības nosacījumi tiek uzskatīti par vienu no SCE pamatelementiem; tomēr norāda, ka tiem būtu jāatbilst prasībām, kas ir saistītas ar kooperatīvu īpašajām iezīmēm;

8.  norāda, ka vairākas dalībvalstis nav transponējušas noteiktus Direktīvas pantus par darbinieku tiesībām, tostarp ar dzimumu aspektu saistītus īpašus nosacījumus, un ka tādēļ ir radušies vairāki trūkumi darbinieku līdzdalības procedūru uzraudzībā un īstenošanā, kā arī uzsver nepieciešamību novērst šos trūkumus, lai nepieļautu SCE noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu; pauž nožēlu par to, ka standarta noteikumos par darbinieku līdzdalību administratīvajās struktūrās nav paredzēts, ka darbinieku līdzdalībai šajās struktūrās jābūt obligātai;

9.  tomēr pauž apmierinātību par to, ka dažas dalībvalstis ir ne tikai pareizi transponējušas šo Direktīvu, bet faktiski ir paveikušas vairāk, nekā tajā prasīts;

10.  tomēr aicina Komisiju cieši uzraudzīt Direktīvas 2003/72/EK piemērošanu, lai novērstu tās ļaunprātīgu izmantošanu nolūkā liegt darbiniekiem izmantot savas tiesības; mudina Komisiju pieņemt tādus pasākumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu šīs Direktīvas 13. panta pareizu transponēšanu;

11.  norāda, ka Direktīvas 17. pantā ir noteikts, ka Komisijai jānovērtē tās ieviešana un nepieciešamības gadījumā jāpārskata; uzsver, ka Statūtu nepilnīga izmantošana kavē pienācīgi novērtēt Direktīvu;

12.  norāda, ka Direktīvu vajadzētu pārskatīt tikai tad, kad ir pārskatīti Statūti, un vienkāršošanas un saprātīgāka regulējuma labad aicina apsvērt jautājumu par darbinieku līdzdalības nosacījumu tiešu iekļaušanu Statūtos;

13.  uzsver, ka, pārskatot Direktīvu, būtu jāpievēršas kooperatīvu darbinieku konkrētajām vajadzībām, tostarp iekļaujot iespēju, ka uzņēmuma īpašnieks var būt arī tā darbinieks; aicina Komisiju izstrādāt instrumentus, kas atvieglotu darbiniekiem un lietotājiem iespēju būt par kooperatīva īpašniekiem; cenšas panākt, lai visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiktu nodrošināta darbinieku līdzdalība uzņēmumos; atbalsta drīzāk darbinieku lielāku līdzdalību pārrobežu uzņēmējdarbības veidos, nevis atrašanos “mazākā kopsaucēja” līmenī;

14.  atzinīgi vērtē secinājumus, kas izklāstīti pētījumā par Regulas (EK) Nr. 1435/2003 par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem īstenošanu(14), jo īpaši tos, kuri skar ierosinātos pasākumus SCE popularizēšanai, palielinot informētību par SCE ar izglītojošu programmu palīdzību, kuru mērķauditorija ir konsultanti kooperatīvo tiesību jomā un sociālie dalībnieki, un veicinot kooperatīvo sabiedrību pārrobežu sadarbību;

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt kooperatīvās sabiedrības palielināt sieviešu līdzdalību īpašajā pārrunu grupā un īstenot dažādības politiku, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību darbā un privātajā dzīvē un lai jo īpaši palielinātu sieviešu iespējas ieņemt vadošus amatus; aicina Komisiju ņemt vērā dzimumu perspektīvu, uzraugot minētās Direktīvas pareizu īstenošanu, kā arī turpmāk pārskatot SCE regulu.

16.  mudina Komisiju iekļaut SCE iespējamajā Eiropas regulējumā, lai garantētu sieviešu lielāku pārstāvību augstākajā vadībā un valsts un biržā kotētu uzņēmumu valdēs, ja līdz 2015. gadam uzņēmumi brīvprātīgi nesasniegtu 30 % mērķi, bet līdz 2020. gadam ‐ 40 % mērķi;

Statūtu nākotne

17.  uzsver, ka, ņemot vērā Statūtu sarežģītību, tie tikai daļēji atbilst kooperatīvu vajadzībām un tie būtu jāvienkāršo un jāpadara par mērķauditorijai saprotamiem, lai tie, nezaudējot savu kvalitāti, kļūtu lietotājdraudzīgāki, vieglāk izprotami un labāk piemērojami, tādējādi nodrošinot visu darbinieku tiesības saņemt informāciju un apspriesties un tiesības uz līdzdalību;

18.  vērš uzmanību uz to, ka ar kooperatīviem saistītās tradīcijas un tiesību akti ES dalībvalstīs atšķiras; uzsver, ka līdz ar spēkā esošajiem valstu tiesību aktiem par kooperatīviem vajadzētu būt atsevišķiem, tikai SCE paredzētiem Statūtiem un ka tādējādi netiek veikta tieša saskaņošana;

19.  uzsver, ka Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūti nebūtu jāpadara pievilcīgāki uz standartu pazemināšanas rēķina; uzskata, ka, pārskatot Statūtus, jāveicina šāda veida sabiedrību atzīšana ES; uzsver, ka kooperatīvo sabiedrību ekonomiskā nozīme, to pretestība krīzei un vērtības, uz kurām tās pamatojas, nepārprotami pierāda, ka kooperatīvajām sabiedrībām ir svarīga loma mūsdienu ES, un ka minēto aspektu dēļ Statūtu pārskatīšana ir pamatota; uzsver, ka turpmākajās Eiropas SCE iniciatīvās un pasākumos uzmanība jāpievērš pārredzamībai, ieinteresēto personu tiesību aizsardzībai un nacionālo paražu un tradīciju ievērošanai; norāda, ka dažiem nacionāliem kooperatīviem stimuls izmantot Statūtus, diemžēl, ir ierobežots to pašreizējās kontrolakciju struktūras dēļ; uzsver, ka būtu jānostiprina iespēja apvienot dažādu dalībvalstu nacionālos kooperatīvus;

20.  pieprasa pārskatīšanas procesā iesaistīt visas ieinteresētās personas, jo īpaši kooperatīvu un arodbiedrību kustībā iesaistītos sociālos dalībniekus, vienlaikus arī uzsverot, ka šis process ir jāpabeidz laikus;

Nodarbinātības palielināšana kooperatīvos un SCE un kooperatīvu kā sociālās ekonomikas pamatelementu stiprināšana

21.  cer, ka Komisija pieņems piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu Direktīvas pilnīgu īstenošanu;

22.  pauž nožēlu par to, ka Komisija lielākoties ignorēja Parlamenta ieteikumus par kooperatīviem; atgādina, ka rezolūcijā(15) tika prasīts:

23.  atgādina, ka Komisija dokumentā COM(2004)0018 apņēmās veikt 12 darbības, tostarp:

24.  pauž nožēlu par to, ka no visa šo saistību saraksta ir īstenotas tikai trīs, kas nav devušas vērā ņemamus rezultātus; uzsver, ka šādas nepilnības ierobežo kooperatīvu potenciāla attīstību;

25.  norāda, ka bez līdzekļiem nav rezultāta; uzsver, ka Komisijā steidzami ir jāuzlabo sociālajai ekonomikai paredzētā darba organizācija un jāpalielina tai piešķirtie līdzekļi, ņemot vērā pastāvošo izkliedi kompetenču jomā un sociālās ekonomiskas jomā nodarbinātā personāla resursus Komisijā;

26.  uzsver, ka visās ES politikas nostādnēs ir jāatzīst sociālās ekonomikas uzņēmumu, tostarp kooperatīvo uzņēmumu, specifiskums un to pievienotā vērtība, pieņemot atbilstīgus tiesību aktus attiecīgi par publisko iepirkumu, valsts atbalstu un finanšu noteikumiem;

27.  aicina dalībvalstis veicināt kooperatīviem labvēlīgākus nosacījumus, piemēram, kredītu pieejamību un nodokļu atvieglojumus;

28.  aicina Komisiju ņemt vērā kooperatīvu finanšu struktūru saistībā ar tiesību aktiem kapitāla prasību jomā un grāmatvedības un ziņošanas standartiem; norāda, ka visus kooperatīvus, un jo īpaši kooperatīvās bankas, ietekmē tiesību akti attiecībā uz kooperatīva daļu izpirkšanu un nedalāmajām rezervēm;

29.  norāda uz digitālās revolūcijas izraisītām īpašām grūtībām, ar kurām saskaras plašsaziņas līdzekļi un jo īpaši izdevēji, kas darbojas kā kooperatīvi;

30.  mudina Komisiju izstrādāt atklātu sociālās ekonomikas koordinēšanas metodi, to attiecinot arī uz kooperatīvajiem uzņēmumiem, kuri ir šīs jomas galvenie dalībnieki, iesaistot gan dalībvalstis, gan ieinteresētās personas, lai, ņemot vērā kooperatīvu būtību, veicinātu apmaiņu ar paraugpraksi un pakāpeniski veiktu uzlabojumus dalībvalstīs, jo īpaši tādās jomās kā nodokļu politika, aizdevumi, administratīvais slogs un uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi;

31.  atzinīgi vērtē to, ka Vienotā tirgu aktā ir atzīta nepieciešamība veicināt sociālo ekonomiku, un mudina Komisiju sākt tik gaidīto “Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu”, kas pamatojas uz kooperācijas principiem(16);

32.  aicina Komisiju apsvērt “Eiropas Sociālās ekonomikas gada” ieviešanu;

33.  atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības atbalstam, jo īpaši saistībā ar konsultācijām uzņēmējdarbības veikšanā un darbinieku apmācīšanā, nodrošināt kooperatīviem piekļuvi finansējumam, jo īpaši attiecībā uz darbinieku vai klientu veiktu pārpirkšanu, jo tā ir pārāk zemu novērtēts instruments, ko var izmatot uzņēmumu glābšanai krīzes laikā un ģimenes uzņēmumu pārņemšanai;

34.  uzsver arvien pieaugošo kooperatīvu nozīmi sociālo pakalpojumu un sabiedrisko preču jomā; uzsver, ka neatkarīgi no darba devēja statusa ir jānodrošina pienācīgi darba apstākļi un jārisina ar veselību un darba drošību saistīti jautājumi šajā jomā;

35.  uzsver, ka ir jānodrošina kooperatīvu ieguldījums sociālajā dialogā ES līmenī;

36.  uzsver SCE iespējas sekmēt dzimumu līdztiesību, īstenojot politiku un programmas dažādos līmeņos un īpašu uzmanību veltot izglītībai, arodmācībām, uzņēmējdarbības veicināšanai un tālākizglītības programmām; atzīmē, ka dzimumu līdztiesība lēmumu pieņemšanā dažādos līmeņos ir ekonomiski izdevīga un arī rada labvēlīgus apstākļus, lai prasmīgi un apdāvināti cilvēki varētu ieņemt amatus vadības un uzraudzības jomā; turklāt uzsver, ka atsevišķi kooperatīvo sabiedrību darba aspekti pieļauj elastīgumu, veicinot darba savienošanu ar ģimenes dzīvi; aicina Komisiju izstrādāt mehānismu labākās prakses apmaiņai starp dalībvalstīm dzimumu līdztiesības jomā;

37.  uzsver, ka SCE var atbilst sieviešu vajadzībām, uzlabojot viņu dzīves līmeni, pateicoties piekļuvei atbilstoša darba piedāvājumiem, krājsabiedrībām un aizdevējiestādēm, mājokļiem un sociālajiem dienestiem, izglītībai un apmācībai;

o
o   o

38.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 294, 10.11.2001., 1. lpp. (2) OV L 207, 18.8.2003., 1. lpp. (3) OV L 294, 10.11.2001., 22. lpp. (4) OV L 207, 18.8.2003., 25. lpp. (5) Sagatavoja Labour Asociados Consultores darba tiesību profesors Fernando Valdés Dal-Ré 2008. gadā. (6) Veica Cooperatives Europe (EKAI Center) (Eiropas kooperatīvu un sociālo uzņēmumu jautājumu pētniecības institūts) 2010. gadā. (7) Apvienoto Nāciju Organizācija, A/RES/64/136. (8) Johnston Birchall un Lou Hammond Ketilson, Starptautiskā Darba organizācija, 2009. gads. (9) OV C 318, 23.12.2009., 22. lpp. (10) OV C 76 E, 25.3.2010., 16. lpp. (11) OV C 76 E, 25.3.2010., 11. lpp. (12) OV C 68 E, 18.3.2004., 429. lpp. (13) COM(2010)0481. (14) 2009. gada 8. oktobra līgums Nr. SI2.ACPROCE029211200. (15) OV C 76, 25.3.2010., 16. lpp. (16) http://www.ica.coop/coop/principles.html.