Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. un 82. pantu, kuros paredzēta tādu pasākumu pieņemšana saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kuru mērķis ir nodrošināt “atbalstu tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku mācībām”;

–  ņemot vērā 1991. gada 10. septembra rezolūciju par Eiropas tiesību akadēmijas dibināšanu(1), 2002. gada 24. septembra nostāju saistībā ar Padomes lēmuma par Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla izveidi pieņemšanu(2), 2008. gada 9. jūlija rezolūciju par dalībvalstu tiesnešu lomu Eiropas tieslietu sistēmā(3) un 2009. gada 7. maija ieteikumu Padomei par ES krimināltiesiskuma telpas izveidi(4),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns” (COM(2010)0171,

–  ņemot vērā 2009. gada 25. novembra rezolūciju par Stokholmas programmu(5),

–  ņemot vērā 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par tiesisko apmācību(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. septembra paziņojumu “Uzticēšanās veidošana tiesiskumam ES mērogā: Eiropas tiesiskās apmācības jauna dimensija” (COM(2011)0551),

–  ņemot vērā izmēģinājuma projektu tiesiskās apmācības jomā, kuru Parlaments ierosināja 2011. gadā,

–  ņemot vērā salīdzinošo pētījumu par tiesisko apmācību dalībvalstīs, kuru Parlamenta uzdevumā veica ERA sadarbībā ar EJTN(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā minētajā pētījumā tika apkopota informācija par pasākumiem, kādus šajā jomā veikušas valstu tiesu sistēmas darbinieku izglītības iestādes, tostarp par sniegtās apmācības veidu, būtiskiem apstākļiem un budžeta līdzekļiem, nolūkā arī apzināt vajadzības un ierosinājumus uzlabojumiem, kā arī labāko praksi, un tajā ir iekļauti arī pārskata rezultāti, kas tika gūti, aptaujājot 6000 tiesnešus un prokurorus dalībvalstīs, galveno uzmanību pievēršot viņu pieredzei ES tiesību apmācības jomā un viņu ierosinājumiem, kā to uzlabot;

B.  tā kā tiesisko apmācību būtu pareizi jāsauc par “tiesību studijām”, lai īpaši atspoguļotu to, ka turpinās tiesu sistēmas locekļu intelektuālā attīstība, un to, ka vislabāk tiesiskās zināšanas citiem spēj nodot paši tiesneši;

C.  tā kā pašreizējais apmācības piedāvājums nebūt neatbilst Komisijas izvirzītajam mērķim, proti, ka tai būtu jābūt pieejamai pusei ES juridisko profesiju pārstāvju;

D.  tā kā saskaņā ar pētījumu valodu barjeras, (savlaicīgas) informācijas trūkums par esošām programmām, tas, ka programmas ne vienmēr tiek pielāgotas tiesnešu vajadzībām, kā arī tiesnešu lielā noslogotība un attiecīga finansējuma trūkums ir minami starp iemesliem, kādēļ samērā neliels skaits respondentu iegūst apmācību ES tiesībās (53 %, turklāt pēdējo trīs gadu laikā ‐tikai trešdaļa no tiem);

E.  tā kā, tostarp no budžeta viedokļa pašreizējos finanšu taupības apstākļos, ir vērts izmantot esošo iestāžu, īpaši valstu tiesiskās apmācības iestāžu, bet arī universitāšu un profesionālo struktūru priekšrocības, ciktāl tas attiecas uz Eiropas tiesiskās kultūras struktūras “valstu tiesību” aspektiem; tā kā tādējādi dalībvalstīs var noteikt labāko praksi un to veicināt un izplatīt visā ES; tā kā attiecībā uz ES tiesībām Eiropas tiesību akadēmijai (ERA) būtu jāturpina pildīt savus uzdevumus;

F.  tā kā, kā Parlaments to jau ir norādījis, Eiropas tiesiskās telpas pamatā jābūt tādai Eiropas tiesiskuma kultūrai starp praktizējošiem juristiem, tiesu iestādēm un prokuroriem, kura ne tikai balstās uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, bet arī tiek izstrādāta, izmantojot savstarpējās zināšanas un izpratni par dalībvalstu tiesu sistēmām, radikāli mainot universitāšu mācību programmas, organizējot apmaiņas un mācību braucienus un kopēju apmācību ar aktīvu Eiropas tiesību akadēmijas, Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla un Eiropas tiesību institūta atbalstu;

G.  tā kā tiesiskajai apmācībai vajadzētu būt saistītai ar debatēm par tiesu iestāžu tradicionālo lomu un tās modernizēšanu, par to, kā to padarīt pieejamāku un paplašināt tās tvērumu; tā kā tas ietver arī valodu apmācību un salīdzinošo tiesību un starptautisko tiesību studiju veicināšanu;

H.  tā kā kopīgu tiesiskuma kultūru nepieciešams radīt arī starp tiesu sistēmas locekļiem, izmantojot Pamattiesību hartu, Eiropas Padomes Venēcijas komisijas darbu u.c., lai veicinātu tiesu sistēmas profesiju pamatvērtības, apspriežot un izplatot kopīgo profesionālo ētiku, tiesiskumu un tiesnešu iecelšanas un izraudzīšanās principus, un lai nepieļautu tiesu sistēmas politizēšanu, tādējādi veicinot savstarpēju uzticēšanos, kas nepieciešama, lai praksē īstenotu kopīgo tiesisko telpu;

I.  tā kā ir nepieciešams dibināt kontaktus starp dažādām kultūrām piederīgiem tiesnešiem un uzlabot esošo kontaktu koordināciju, lai radītu “koherentus lokus”; tā kā šajā nolūkā ar elektronisko saziņu vien ir par maz un ir jābūt forumiem, kuros tiesneši var veidot kontaktus, un ir būtiski iesaistīt Luksemburgas un Strasbūras tiesu tiesnešus;

J.  tā kā tiesību studijas nevar ietvert tikai materiālās un procesuālās tiesības un tā kā tiesnešiem nepieciešama apmācība saistībā ar tiesu sistēmas ikdienas darbību un “tiesnešu arodu”,

1.  uzskata, vienlaikus atzīstot, ka tieši kontakti ir labākais risinājums, ka, ņemot vērā budžeta ierobežojumus, kā arī atbildes, ko pētījumā snieguši tiesneši, šādas apmācības un konsultācijas varētu sniegt arī ar interneta starpniecību (izmantojot videokonferences, tiešsaistes kursus, straumēšanu), kā arī apmaiņas veidā; norāda, ka tiesneši prasa sīkāk izvērtēt mācību programmas un pielāgot tās viņu vajadzībām, vienlaikus, šķiet, dodot priekšroku interaktīvām mācībām, kuru laikā viņi var apmainīties ar pieredzi un apspriest konkrētas lietas, nevis “klasiskiem” apmācības veidiem (no augšas uz leju);

2.  uzskata, ka par turpmāku mērķi izvirzāma tās apmācības koordinācija, kuru sniedz esošās tiesiskās apmācības iestādes, un dialoga un profesionālo kontaktu atvieglošana un veicināšana;

3.  norāda, ka svarīga ir daudzvalodu apmācība, jo pētījums liecina, ka tikai samērā nedaudz tiesnešu runā svešvalodā pietiekami labi, lai varētu aktīvi piedalīties tiesiskajā apmācībā citās dalībvalstīs;

4.  uzskata, ka viens no problēmu (izmaksu, valodu apmācības, izmaksu lietderīguma) risinājumiem ir izmantot modernās tehnoloģijas un finansēt lietojumprogrammu izstrādi līdzīgi kā Apple ITunes U; šādās valstu mācību iestāžu, ERA, universitāšu un citu mācībspēku izstrādātajās lietojumprogrammās būtu ietverti mācību kursi ar videomateriāliem, tostarp, valodu apmācība (īpašu uzsvaru liekot uz juridisko terminoloģiju) un mācības par valstu tiesību sistēmām, īpaši juridiskajām procedūrām, utt., un tiesu sistēmas locekļiem tās būtu pieejamas bez maksas;

5.  uzskata, ka sekmīga dalība šādos kursos varētu būt sākums virzībai uz Erasmus tiesnešiem un dalību mācību kursos ārvalstīs;

6.  ierosina, ka šādas lietojumprogrammas varētu par nelielu maksu darīt pieejamas arī praktizējošiem juristiem, profesionālām struktūrām, akadēmiskajām aprindām un tiesību studentiem, un to izstrāde un ražošana ar salīdzinoši nelieliem izdevumiem zināmā mērā veicinātu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību;

7.  uzskata, ka izmēģinājuma projektu, kuru iesniedza Luigi Berlinguer un Erminia Mazzoni un kuru paredzēts īstenot 2012. gadā, galvenokārt vajadzētu vērst uz labākās prakses apzināšanu un paplašināšanu, organizējot piekļuvi ES tiesībām un attiecīgajām mācībām valstu tiesu sistēmu un mācību iestāžu ietvaros; uzskata, ka ES būtu, piemēram, jāmudina dalībvalstis veidot līdziniekus sekmīgām iestādēm, piemēram, tādiem ES tiesību koordinatoriem, kādi pastāv Itālijas un Nīderlandes valsts tiesu struktūrā, un veicināt šādu koordinatoru apmācību, kā arī citādi sekmēt viņu darbu ES līmenī;

8.  uzskata, ka izmēģinājuma projektā būtu jāparedz darba grupas veidošana, kurā darbotos valstu un Eiropas līmeņa tiesiskās apmācības sniedzēji, kā arī pārstāvji no citām jomām ārpus tiesu sistēmas un kuras mērķis būtu noteikt ES tiesību jautājumu tematiskās kopas, kuras šķiet visbūtiskākās ikdienas tiesiskajā praksē, gan “praktiskos” jautājumos (kā iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kā piekļūt ES tiesību datubāzēm utt.), gan jautājumos pēc būtības;

9.  ierosina, ka izmēģinājuma projektā varētu koordinēt a) padomu un zināšanu apmaiņu par konkrētām tiesību sistēmām starp konkrētām tiesiskās apmācības iestādēm, balstoties uz esošiem kontaktiem un resursiem, un b) formālo apmācību un iepazīšanos ar ārvalstu tiesību sistēmām;

10.  ierosina, ka Komisija rīkotu ikgadēju forumu, kurā visu hierarhijas līmeņu tiesneši jomās, kurās bieži rodas jautājumi valsts un pārrobežu dimensijas sakarā, varētu apspriesties par jaunākajām konstatētajām juridiskajām pretrunām vai sarežģījumiem, lai veicinātu diskusiju, dibinātu kontaktus, veidotu saziņas kanālus un stiprinātu savstarpējo uzticēšanos un sapratni; uzskata, ka šāds forums varētu arī sniegt iespēju kompetentajām iestādēm, apmācības sniedzējiem un ekspertiem, tostarp universitātēm un profesionālām struktūrām, apspriest tiesiskās apmācības politiku un tiesiskās izglītības nākotni Eiropā;

11.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai.

(1) OV C 267, 14.10.1991., 33. lpp. (2) OV C 273 E, 14.11.2003., 99. lpp. (3) OV C 294 E, 3.12.2009., 27. lpp.. (4) OV C 212 E, 5.8.2010., 116. lpp.. (5) OV C 285 E, 21.10.2010., 12. lpp. (6) OV C 236 E, 12.8.2011., 130. lpp. (7) http://www.europarl.europa.eu/delegations/en/studiesdownload.html?languageDocument=EN&file=60091