Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3., 6. un 21. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 206. un 207. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju Nr. 182 par bērnu darba ļaunāko formu aizliegšanu un tūlītēju rīcību bērnu darba ļaunāko formu izskaušanai, SDO Konvenciju Nr. 138 par minimālo vecumu pieņemšanai darbā un ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā 2010. gada Starptautiskā kakao nolīguma noslēgšanu un jo īpaši tā 42. un 43. pantu,

–  atgādinot par iepriekšējām rezolūcijām par bērnu tirdzniecību un bērnu ekspluatāciju jaunattīstības valstīs,

–  atgādinot par tā 2010. gada 25. novembra rezolūcijām par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskos tirdzniecības nolīgumos(1) un uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos (2),

–  ņemot vērā Reglamenta 110. pantu,

A.  tā kā SDO lēš, ka visā pasaulē ir vairāk nekā 215 miljoni strādājošo bērnu un viņi ir iesaistīti darbībās, kuras būtu jāaizliedz; tā kā 152 miljoni no šiem bērniem nav sasnieguši 15 gadu vecumu un 115 miljoni no viņiem ir iesaistīti bīstamās darbībās;

B.  tā kā šīs rezolūcijas nolūkā bērnu darbs ir bērnu darbs attiecīgi SDO Konvencijas Nr. 138 par minimālo vecumu pieņemšanai darbā un Konvencijas Nr. 182 par bērnu darba ļaunāko formu aizliegšanu un tūlītēju rīcību bērnu darba ļaunāko formu izskaušanai izpratnē;

C.  tā kā Parlamentam jādod piekrišana 2010. gada Starptautiskā kakao nolīguma noslēgšanai; tā kā iesaistītās puses paudušas spēcīgas bažas par bērnu darba izmantošanu kakao pupiņu audzēšanā un novākšanā;

D.  tā kā 70 % pasaules kakao produkcijas tiek audzēti Rietumāfrikā un šajā reģionā apmēram 7,5 miljoni cilvēku strādā kakao ražošanā, galvenokārt tikai mazās ģimenes saimniecībās ‐ visā Rietumāfrikā ir aptuveni 1,5 līdz 2 miljoni ģimenes lauku saimniecību; tā kā piecu mēnešu ilgajā ražas novākšanas periodā kakao audzēšana ir ļoti darbietilpīga nozare un ražotāji izjūt lielu valsts un starptautiskā tirgus dalībnieku spiedienu saglabāt darbaspēka izmaksas zemā līmenī; tā kā maksimālā darba apjoma periodos ražošanā ir iesaistīti visi ģimenes locekļi, tostarp bērni; tā kā bērnu darba izmantošana rada nepieņemamu apdraudējumu;

E.  tā kā saskaņā ar SDO datiem ne visi darbi, ko strādā bērni, būtu jāklasificē kā izskaužams bērnu darbs un ir skaidri jānošķir šie divi darba veidi; tā kā bērnu vai pusaudžu dalību tādā darbā, kas neietekmē viņu veselību un personisko attīstību vai netraucē izglītībai, kopumā uzskata par pozitīvu, ja vien pienākumi nav bīstami vai netraucē bērniem apmeklēt skolu;

F.  tā kā Ganā un Kotdivuārā veiktie pētījumi liecina, ka bērnus, kas strādā kakao ražotnēs, skar dažādu veidu apdraudējumi; turklāt daži bērni varētu būt nelegāli atvesti no citiem valsts reģioniem vai kaimiņvalstīm; tā kā būtu jāveic turpmāka izpēte par bērnu darba sastopamību un bērnu tirdzniecību reģionā, jo nepastāv pārbaudītu datu;

G.  tā kā viskaitīgāko bērnu darba veidu izmantošana kakao pupiņu audzēšanā un novākšanā ir nepieņemama;

H.  tā kā pēdējos gados gūti būtiski panākumi, īstenojot programmas un iniciatīvas viskaitīgāko bērnu darba veidu izskaušanai Rietumāfrikas kakao ražotnēs, taču nozares lielā apjoma dēļ darāmā vēl ir daudz; tā kā jaunās konfliktsituācijas reģionā, jo īpaši Kotdivuārā, bērnu stāvokli kārtējo reizi ir pasliktinājušas;

I.  tā kā nabadzība un ienākumu gūšanas iespēju trūkums, nedrošība vai ārpusskolas iespēju pilnīga neesamība jauniešiem, iesīkstējušas kopienu struktūras un valdošā attieksme, atbilstošas bērnu tiesiskās aizsardzības trūkums un tas, ka nav ieviesta obligāta valsts izglītība visiem bērniem neatkarīgi no dzimuma, kā arī korupcija un slikta pārvalde ir sociālekonomiski un politiski faktori, kas var sekmēt atkārtotu bērnu darba ļaunprātīgu izmantošanu dažos pasaules reģionos;

J.  atgādinot par visu attiecīgo valstu valdību primāro atbildību par to, lai pilnībā tiktu īstenota attiecīgi ANO Konvencija par bērna tiesībām, SDO Konvencija Nr. 138 par minimālo vecumu pieņemšanai darbā un Konvencija Nr. 182 par bērnu darba ļaunāko formu aizliegšanu un tūlītēju rīcību bērnu darba ļaunāko formu izskaušanai;

K.  atgādinot par ES stratēģiju 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību, ANO Globālo līgumu, jo īpaši tā 5. principu par bērnu darba izskaušanu, un Harkin-Engel protokolu, kas paredz lietderīgu struktūru korporatīvajai sociālajai atbildībai kakao nozarē,

1.  aicina valstis, kas vēl nav ratificējušas ANO Konvenciju par bērna tiesībām un SDO konvenciju Nr. 138 un Nr. 182, bez kavēšanās ratificēt un īstenot minētās konvencijas; turklāt uzskata, ka valstīm ir jāievieš visas atbilstošās politikas nostādnes, lai sekmētu sapratni par bērnu ļaunprātīgu izmantošanu darba tirgū un par nepieciešamību ievērot pastāvošos valstu un starptautiskos noteikumus;

2.  spēcīgi nosoda bērnu darba izmantošanu kakao laukos;

3.  aicina visus, kas ir iesaistīti kakao pupiņu audzēšanā un apstrādē un to atvasināto produktu ražošanā, t.i., valdības, nozares pārstāvjus pasaulē, kakao ražotājus, organizēto darbaspēku, nevalstiskās organizācijas un patērētājus, pildīt to pienākumus visu veidu bērnu piespiedu darba un bērnu tirdzniecības apkarošanā, dalīties pieredzē un sadarboties, lai nodrošinātu ilgtspējīgu kakao piegādes ķēdi, neizmantojot bērnu darbu;

4.  uzskata, ka būtiskas izmaiņas var panākt tikai ar visaptverošu un saskaņotu pieeju, kurā uzmanība pievērsta galvenajiem bērnu darba cēloņiem un kuru valdības, nozares pārstāvji, tirgotāji, ražotāji un pilsoniskā sabiedrība īsteno ilgtermiņā;

5.  aicina Komisiju politikas konsekvenci nodrošināt visās tās iniciatīvās, proti, tajās, kuras attiecas uz tirdzniecību, attīstību (jo īpaši skar izglītības pieejamību bērniem), cilvēktiesībām, publisko iepirkumu un uzņēmumu sociālo atbildību, turklāt veicināt labākās prakses apmaiņu starp dažādām nozarēm, kurās tiek izmantots bērnu darbs;

6.  mudina Komisiju nodrošināt to, lai visos tirdzniecības nolīgumos būtu ietverti efektīvi noteikumi nabadzības samazināšanai un cienījamu un drošu darba apstākļu sekmēšanai un tie ietvertu juridiski saistošas klauzulas par starptautiski atzītiem cilvēktiesību, sociālajiem un vides standartiem un to īstenošanu, paredzot pasākumus pārkāpumu gadījumā;

7.  atgādina, ka ES vispārējo preferenču sistēma (VPS), kas ir galvenais ES tirdzniecības politikas instruments darba pamatstandartu veicināšanai, tiek pārskatīta un ka saskaņā ar šo sistēmu saņēmējvalstīm piešķirtās tirdzniecības preferences noteiktos apstākļos var tikt atsauktas, t.i., ja ir konstatēti nopietni un sistemātiski to principu pārkāpumi, kas paredzēti vairākās svarīgākajās SDO konvencijās, tostarp Konvencijā Nr. 138 un Nr. 182;

8.  atgādina, ka Parlaments 2011. gada 15. decembrī nolēma atsaukt savu piekrišanu ES un Uzbekistānas Partnerattiecību un sadarbības nolīguma Protokola par tekstilizstrādājumiem noslēgšanai, pamatojoties uz bažām par bērnu piespiedu nodarbināšanu Uzbekistānas kokvilnas laukos, un ieteica ES veikt izmeklēšanu attiecībā uz Uzbekistānai piešķirto VPS priekšrocību pagaidu atsaukšanu, ja SDO uzraudzības iestādes secinātu, ka pastāv nopietni un sistemātiski Uzbekistānas saistību pārkāpumi(3);

9.  atzinīgi vērtē visas iniciatīvas, kuras kopā paudušas daudzas ieinteresētās personas, tostarp, valdības, nozares pārstāvji, ražotāji un pilsoniskā sabiedrība, un kuru mērķis ir izskaust bērnu darba izmantošanu, uzlabot bērnu un pieaugušo dzīves apstākļus kakao ražotnēs un nodrošināt atbildīgu kakao ražošanu, piemēram, neseno ESAO un Sahelas un Rietumāfrikas kluba sekretariāta reģionālo iniciatīvu un starptautisko kakao iniciatīvu sekmēt labāko praksi viskaitīgāko bērnu darba veidu izskaušanā Rietumāfrikas kakao ražotnēs; norāda, ka šīs iniciatīvas ir atbilstoši jāuzrauga, lai nodrošinātu patiesus panākumus; mudina valdības palielināt atbalstu godīgas tirdzniecības tīkliem kakao nozarē un lauku kooperatīviem un dot tiem iespēju savus ražojumus laist tieši valsts vai starptautiskajā tirgū bez starpniekiem un par godīgu cenu; aicina Komisiju atbalstīt šādus pasākumus;

10.  atbalsta Protokola par kakao pupiņu audzēšanu un apstrādi un to atvasināto produktu ražošanu mērķus, ciktāl tie atbilst SDO Konvencijai Nr. 182 par bērnu darba ļaunāko formu aizliegšanu un tūlītēju rīcību bērnu darba ļaunāko formu izskaušanai (pazīstama kā Harkin-Engel protokols), un aicina šo protokolu pilnībā īstenot;

11.  atgādina, ka Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) nesen nolēma izveidot jaunu projekta komiteju, lai izstrādātu Eiropas standartu divās daļās ‐ attiecībā uz kakao ražošanas izsekojamību un ilgtspēju; aicina Komisiju apsvērt un atbilstošā gadījumā iesniegt likumdošanas priekšlikumu par efektīvu mehānismu to preču izsekojamības nodrošināšanai, kuru ražošanā izmanto bērnu piespiedu darbu; aicina Starptautiskā kakao nolīguma partnerus atbalstīt uzlabojumus piegādes ķēdē un lauksaimnieku labāku organizāciju, lai nodrošinātu izsekojamību visā kakao nozares piegādes ķēdē;

12.  aicina Starptautiskā kakao nolīguma partnerus izvērtēt iespēju kakao piegādes ķēdē ieviest akreditētas trešās personas uzraudzītu piegādes ķēdes izsekojamību;

13.  aicina Komisiju, SDO-IPEC un citus partnerus turpināt īstenot pasākumus, lai uzlabotu sapratni par lauku kopienu ekonomisko, sociālo un kultūras sarežģītību;

14.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ANO Bērnu fondam, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem, Āfrikas Savienībai un SDO.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0434. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0446. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0586.