Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2011/2911(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0145/2012

Debates :

PV 13/03/2012 - 16
CRE 13/03/2012 - 16

Balsojumi :

PV 14/03/2012 - 9.9

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0082

Pieņemtie teksti
PDF 234kWORD 76k
Trešdiena, 2012. gada 14. marts - Strasbūra Galīgā redakcija
Risinājumi diabēta izplatības problēmai Eiropas Savienībā
P7_TA(2012)0082RC-B7-0145/2012

Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. marta rezolūcija par ES diabēta epidēmijas novēršanu (2011/2911(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu ,

–  ņemot vērā Sentvinsentā 1989. gada 10.–12. oktobrī notikušajā pirmajā Sentvinsentas Deklarācijas par diabēta rīcības programmu sanāksmē pieņemto Sentvinsentas Deklarāciju par diabēta ārstēšanu un izpēti Eiropā(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2005. gada 15. martā izveidoto ES Platformu veselīgam uzturam, fiziskajām aktivitātēm un veselībai(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2005. gada 8. decembra Zaļo grāmatu “Veselīga uztura un fiziskās aktivitātes veicināšana ‐ liekā svara, aptaukošanās un hronisko slimību profilakse Eiropas mērogā”, kurā ir pievērsta uzmanība otrā tipa diabētu izraisošiem faktoriem (COM(2005)0637),

–  ņemot vērā 2006. gada 15. un 16. februārī Vīnē notikušās Austrijas prezidentūras konferences “Otrā tipa diabēta novēršana” secinājumus(3),

–  ņemot vērā 2006. gada 27. aprīļa deklarāciju par diabētu(4),

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par veselīga dzīvesveida veicināšanu un 2. tipa diabēta novēršanu(5),

–  ņemot vērā Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) Reģionālās Eiropas komitejas 2006. gada 11. septembra rezolūciju par neinfekcijas slimību profilaksi un kontroli PVO Eiropas reģionā(6),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2006. gada 20. decembra Rezolūciju Nr. 61/225 par Pasaules diabēta dienu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Lēmumu Nr. 1350/2007/EK, ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam)(7), un tam sekojošo Komisijas 2011. gada 22. februāra Lēmumu par finansēšanas lēmuma pieņemšanu 2011. gadam saistībā ar otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) un par šīs programmas rīcībām paredzēto finanšu ieguldījumu atlases, piešķiršanas un citiem kritērijiem(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 23. oktobra Balto Grāmatu par tēmu “Kopā par veselību. ES stratēģiskā pieeja 2008.–2013. gadam” (COM(2007)0630),

–  ņemot vērā Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)(9) un pētniecības un inovācijas pamatprogrammu (COM(2011)0808),

   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 20. oktobra paziņojumu “Solidaritāte veselības jomā. Nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES” (COM(2009)0567),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 13. maija Rezolūciju Nr. 64/265 par neinfekcijas slimību profilaksi un kontroli,

–  ņemot vērā projekta “Septītā pamatprogramma ‐ Veselība ‐ 200701” svarīgākos rezultātus un ieteikumus, kas izklāstīti “DIAMAP ‐ Ceļvedis diabēta pētījumiem Eiropā”(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu “Stratēģijas ”Eiropa 2020' pamatiniciatīva “Inovācijas savienība'” (COM(2010)0546) un tās izmēģinājuma partnerību par aktīvām un veselīgām vecumdienām,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 7. decembra secinājumus “Inovatīvas pieejas hroniskām slimībām sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmās”,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 24. decembra rezolūciju Nr. 65/238 par Ģenerālās asamblejas augstākā līmeņa sanāksmes par neinfekcijas slimību novēršanu un kontroli mērķiem, norises kārtību, struktūru un organizāciju,

–  ņemot vērā Maskavas Deklarāciju, kuru pieņēma pirmajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispasaules ministru konferencē par veselīgu dzīvesveidu un neinfekcijas slimību kontroli, kura 2011. gada 28. un 29. aprīlī notika Maskavā(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. septembra rezolūciju par Eiropas Savienības nostāju un apņemšanos, gatavojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas augsta līmeņa sanāksmei par neinfekcijas slimību novēršanu un kontroli(12),

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā diabēts ir viena no visizplatītākajām neinfekcijas slimībām, kas saskaņā ar aplēsēm skar vairāk nekā 32 miljonus ES iedzīvotāju, sasniedzot gandrīz 10 % no ES kopējā iedzīvotāju skaita, un papildus 32 miljoni iedzīvotāju cieš no glikozes tolerances traucējumiem, kas, ļoti iespējams, var attīstīties par diabētu ar klīniskām pazīmēm(13);

B.  tā kā tiek sagaidīts, ka aptaukošanās epidēmijas, Eiropas iedzīvotāju novecošanās un citu vēl neatklātu faktoru dēļ līdz 2030. gadam Eiropā ar diabētu slimo cilvēku skaits palielināsies par 16,6 %;

C.  tā kā 2. tipa diabēts par 5–10 gadiem samazina paredzamo dzīves ilgumu(14) un 1. tipa diabēts par aptuveni 20 gadiem samazina paredzamo dzīves ilgumu(15), tā kā ik gadu no diabēta Eiropas Savienībā mirst 325 000 cilvēku(16), proti, viens ES pilsonis katrās divās minūtēs;

D.  tā kā aizvien vairāk tiek atzīts, ka gan 1., gan 2. tipa diabēta izplatības, sastopamības un komplikāciju novēršanas svarīgākā stratēģija ir mazināt atklātos riska faktorus, jo īpaši dzīvesveida paradumus;

E.  tā kā vēl ir jāveic pētījumi, lai precīzi noskaidrotu 1. tipa diabēta riska faktorus, kaut gan ģenētiskā predispozīcija jau tiek pētīta un ar 1. tipa diabētu cilvēki saslimst aizvien jaunāki cilvēki;

F.  tā kā 2. tipa diabēts ir novēršana slimība, kuras riska faktori, piemēram, nabadzīgs un nesabalansēts uzturs, aptaukošanās, fizisko aktivitāšu trūkums un alkohola patēriņš ‐ ir skaidri atklāti un novēršami ar efektīvām profilakses stratēģijām;

G.  tā kā pašlaik nav pieejami diabēta ārstēšanas līdzekļi;

H.  tā kā 2. tipa diabēta komplikācijas var novērst, veicinot veselīgu dzīvesveidu un agrīni diagnosticējot šo slimību; tā kā tomēr tas bieži tiek diagnosticēts pārāk vēlu un pašlaik gandrīz 50 % cilvēku, kuriem ir diabēts, neapzinās savu veselības stāvokli(17);

I.  tā kā gandrīz 75 % visu cilvēku, kuriem ir diabēts, nespēj labi kontrolēt savu slimību, radot lielāku komplikāciju, produktivitātes zaudēšanas un izmaksu risku sabiedrībai(18), kā tas atklāts nesenajā pētījumā(19);

J.  tā kā vairumā dalībvalstu vairāk nekā 10 % no veselības aprūpes izdevumiem tiek novirzīti diabētam, dažkārt šim skaitlim sasniedzot pat 18,5 %(20), un vispārējās veselības aprūpes izmaksas ES pilsonim ar diabētu vidēji ir EUR 2100 gadā(21); tā kā šīs izmaksas neizbēgami palielināsies, jo pieaug ar diabētu slimo cilvēku skaits, iedzīvotāji noveco un palielinās ar to saistīto vairāku vienlaicīgo saslimšanu daudzums;

K.  tā kā diabēts, ja to ārstē nesekmīgi vai diagnosticē pārāk vēlu, ir vadošais sirdslēkmju, triekas, akluma, amputāciju un nieru mazspējas cēlonis;

L.  tā kā visās politikas jomās veicinot veselīgu dzīvesveidu un pievēršot uzmanību četriem svarīgākajiem veselības faktoriem ‐ smēķēšanai, nepilnvērtīgam uzturam, fizisko aktivitāšu trūkumam un alkohola patēriņam, var ievērojami sekmēt diabēta, tā komplikāciju, kā arī tā ekonomisko un sociālo izmaksu novēršanu;

M.  tā kā cilvēkiem, kuri sadzīvo ar diabētu, pašiem ir jānodrošina 95 % no savas aprūpes(22), taču diabēta radītais slogs cilvēkiem un viņu ģimenēm nav tikai finansiāls, bet ir saistīts arī ar psihosociālām problēmām un zemāku dzīves kvalitāti;

N.  tā kā tikai 14 no 27 dalībvalstīm ir valsts sistēma vai programma attiecībā uz diabēta novēršanu un nav skaidru kritēriju attiecībā uz to, kas ir laba programma vai kuras ir paraugprakses valstis(23), tā kā diabēta ārstēšanā ES pastāv ievērojamas atšķirības un nevienlīdzība;

O.  tā kā nepastāv ES tiesiskais regulējums attiecībā uz diskrimināciju, kas vērsta pret cilvēkiem, kuri slimo ar diabētu vai citām hroniskām slimībām, un joprojām visā ES skolās, pieņemot darbā, darba vietās, apdrošināšanas polisēs un novērtējumos vadītāja apliecību izsniegšanai ir plaši izplatīti aizspriedumi pret šādiem slimniekiem;

P.  tā kā tūkst finansējuma un nav infrastruktūras, lai koordinētu ES pētījumus par diabētu, kas negatīvi ietekmē ES diabēta pētniecības konkurētspēju un neļauj diabēta slimniekiem pilnībā gūt labumu no pētījumiem Eiropā;

Q.  tā kā pašlaik nav Eiropas diabēta novēršanas stratēģijas, neskatoties uz Austrijas prezidentūras Padomes secinājumiem par veselīga dzīvesveida veicināšanu un 2. tipa diabēta novēršanu(24), plašu ANO rezolūciju sarakstu un Eiropas Parlamenta rakstisko deklarāciju par diabētu,

1.  atzinīgi vērtē Padomes 2010. gada 7. decembra secinājumus “Inovatīvas pieejas hroniskām slimībām sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmās”(25) un tās aicinājumu dalībvalstīm un Komisijai uzsākt pārdomu procesu, kura mērķis būtu noteikt iespējas kā uzlabot reaģēšanas spējas uz hronisko slimību radītajām problēmām;

2.  ņem vērā iepriekš minēto 2011. gada 15. septembra rezolūciju par Eiropas Savienības nostāju un apņemšanos, gatavojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas augsta līmeņa sanāksmei par neinfekcijas slimību novēršanu un kontroli, kurā pievērsta uzmanība diabētam kā vienai no četrām lielākajām neinfekcijas slimībām;

3.  aicina Komisiju izstrādāt un īstenot mērķtiecīgu ES diabēta novēršanas stratēģiju ES Padomes ieteikumu veidā attiecībā uz diabēta novēršanu, diagnosticēšanu, pārvaldību, izglītošanu par to un šīs slimības pētniecību;

4.  aicina Komisiju izstrādāt kopējus, standartizētus kritērijus un metodes datu apkopošanai par diabētu un sadarbībā ar dalībvalstīm koordinēt, apkopot, reģistrēt, pārraudzīt un pārvaldīt visaptverošus diabēta epidemioloģiskos datus un ekonomiskos datus par diabēta profilakses un pārvaldīšanas tiešajām un netiešajām izmaksām;

5.  aicina dalībvalstis izstrādāt, īstenot un uzraudzīt valsts diabēta programmas, kuru mērķis ir veselības veicināšana, riska faktoru samazināšana un diabēta prognozēšana, novēršana, agrīna diagnosticēšana un ārstēšana, kā mērķauditoriju izvēloties gan visu sabiedrību, gan arī īpaši augsta riska grupas, un nosakot mērķi samazināt nevienlīdzību un uzlabot veselības aprūpes resursus;

6.  aicina dalībvalstis veicināt 2. tipa diabēta un aptaukošanās profilaksi (ierosinot, lai jau kopš agrīna vecuma tiktu īstenotas stratēģijas, saskaņā ar kurām skolās izglītotu par veselīgiem uztura un fizisko aktivitāšu paradumiem), kā arī veselīga dzīvesveida stratēģijas, tostarp veselīga uztura un fizisko aktivitāšu pieeju, šajā sakarībā uzsver, ka nepieciešamību saskaņot uztura pamatnostādnes ar mērķi veicināt veselīgu uzturu, lai patērētāji varētu izdarīt apzinātu un veselīgu izvēli, un agrīnu diabēta diagnosticēšanu ir jānosaka par galvenajām darbības jomām valsts diabēta programmās;

7.  aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis, veicinot paraugprakses apmaiņu attiecībā uz veiksmīgu valsts diabēta programmu; uzsver nepieciešamību, lai Komisija nepārtraukti uzraudzītu virzību saistībā ar dalībvalstu valsts diabēta programmu īstenošanu un reizi trijos gados iepazīstinātu ar tās rezultātiem Komisijas ziņojumā;

8.  aicina dalībvalstis izstrādāt diabēta pārvaldības programmas, kuru pamatā ir paraugprakse un ar pierādījumiem pamatotas ārstniecības pamatnostādnes;

9.  aicina dalībvalstis nodrošināt nepārtrauktu pacientu piekļuvi primārajā un sekundārajā veselības aprūpē augstas kvalitātes starpdisciplinārām speciālistu komandām, diabēta ārstēšanas metodēm un tehnoloģijām, tostarp e-veselības tehnoloģijām, un sniegt atbalstu pacientiem tādu prasmju un izpratnes iegūšanā un saglabāšanā, kas nepieciešama kompetentai slimības kontrolei visa mūža garumā;

10.  aicina Komisiju un dalībvalstis labāk koordinēt Eiropas pētniecību par diabētu, veicinot sadarbību starp pētniecības jomām un izveidojot vispārēju, kopīgu infrastruktūru pētījumu sekmēšanai par diabētu Eiropā, tostarp par risku faktoru noteikšanu un novēršanu;

11.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pastāvīgu atbalstu diabēta finansējumam saskaņā ar spēkā esošajām un nākamajām ES Pamatprogrammām pētniecības jomā, vienlaikus uzskatot 1. tipa diabētu un 2. tipa diabētu par dažādām slimībām;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pienācīgu un atbilstošu paveiktā darba kontroli attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas 2011. gada septembra augstākā līmeņa sanāksmes par neinfekcijas slimību novēršanu rezultātiem;

13.  uzsver, cik svarīgi ir ES un dalībvalstīm, lai īstenotu ar neinfekcijas slimībām saistītos mērķus un novērstu sabiedrības veselības, sociālās un ekonomiskās problēmas, visās atbilstīgajās likumdošanas un politikas jomās, jo īpaši vides aizsardzības, pārtikas un patērētāju aizsardzības politikā, vēl vairāk integrēt profilaksi un riska faktoru samazināšanu;

14.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) http://www.idf.org/webdata/docs/idf-europe/SVD%201989.pdf
(2) http://ec.europa.eu/health/nutrition_physical_activity/platform/index_en.htm
(3) http://www.msps.es/organizacion/sns/planCalidadSNS/pdf/excelencia/cuidadospaliativos-diabetes/DIABETES/opsc_est9.pdf.pdf
(4) OV C 296 E, 6.12.2006., 273. lpp..
(5) OV C 147, 23.6.2006., 1. lpp.
(6) http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0004/77575/RC56_eres02.pdf
(7) OV L 301, 20.11.2007., 3. lpp.
(8) OV C 69, 3.3.2011., 1. lpp.
(9) OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.
(10) http://www.diamap.eu/report/DIAMAP-Road-Map-Report-Sept2010.pdf
(11) http://www.who.int/nmh/events/moscow_ncds_2011/conference_documents/moscow_declaration_en.pdf
(12) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0390.
(13) Starptautiskā Diabēta federācija (IDF). IDF 'Diabetes Atlas“, 4. izdevums, 2009. g. http://www.diabetesatlas.org/downloads
(14) http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0003/98391/E93348.pdf
(15) http://www.diabetes.org.uk/Documents/Reports/Diabetes_in_the_UK_2010.pdf
(16) Starptautiskā Diabēta federācija (IDF). IDF 'Diabetes Atlas“, 3. izdevums, 2006. g. http://www.diabetesatlas.org/sites/default/files/IDF%20Diabetes%20Atlas-2007%20(3rd%20edition).pdf
(17) “Diabēts. Problemātiska politika ‐ salīdzinošais vērtējums par 25 ES dalībvalstīm”, 2005. gads, Starptautiskā Diabēta federācija, 2006. gads, http://www.idf.org/webdata/docs/idf-europe/DiabetesReport2005.pdf
(18) “Diabēts. Problemātiska politika ‐ salīdzinošais vērtējums par 25 ES dalībvalstīm”, 2005. gads, Starptautiskā Diabēta federācija, 2006. gads, http://www.idf.org/webdata/docs/idf-europe/DiabetesReport2005.pdf
(19) Diabēta izdevumi, tā radītais apgrūtinājums un slimības pārvaldība 5 ES valstīs, 2012. gads; http://www2.lse.ac.uk/LSEHealthAndSocialCare/research/LSEHealth/MTRG/LSEDiabetesReport26Jan2012.pdf
(20) “Diabēts. Problemātiska politika ‐ salīdzinošais vērtējums par 27 ES dalībvalstīm”, 2007. gads, http://www.idf.org/webdata/docs/EU-diabetes-policy-audit-2008.pdf
(21) Starptautiskā Diabēta federācija (IDF). IDF 'Diabetes Atlas“, 4. izdevums, Brisele (Beļģija), 2009. g.; http://www.diabetesatlas.org/downloads
(22) http://www.worlddiabetesday.org/media/press-materials/press-releases/idf-launches-world-diabetes-day-2010-campaign
(23) “Diabēts. Problemātiska politika ‐ salīdzinošais vērtējums par 27 ES dalībvalstīm”, 2007. gads, http://www.idf.org/webdata/docs/EU-diabetes-policy-audit-2008.pdf
(24) OV C 147, 23.6.2006., 1. lpp.
(25) http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/lsa/118282.pdf

Juridisks paziņojums - Privātuma politika