Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā” (COM(2011)0112) un tam pievienotos darba dokumentus (SEC(2011)0288) un (SEC(2011)0289),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Dažādu iespēju analīze, kā panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par vairāk nekā 20 %, un oglekļa emisiju pārvirzes riska analīze” (COM(2010)0265) un tam pievienoto dokumentu (SEC(2010)0650),

–  ņemot vērā priekšlikumus pārstrādāt (COM(2011)0656) un grozīt Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (MiFID) (COM(2011)0652) un Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīvu (MAD) (COM(2011)0651) attiecībā uz emisiju kvotām saskaņā ar ES ETS,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 23. oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu,

–  ņemot vērā LESD 9. pantu (sociālā klauzula),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A7-0033/2012),

A.  tā kā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām aptuveni 90 puses, tostarp jaunās tirgus ekonomikas valstis, kuras kolektīvi atbildīgas par vairāk nekā 80 % pasaules emisiju, ir vienpusēji paziņojušas par kvantitatīviem, visas ekonomikas nozares aptverošiem emisiju samazināšanas mērķiem, kas tomēr nav juridiski saistoši;

B.  tā kā Eiropas Parlaments un Eiropadome ir paziņojuši par savu mērķi līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par 80 līdz 95 %;

C.  tā kā, lai nodrošinātu pamatu un satvaru vajadzīgajiem tiesību aktiem un citiem pasākumiem, Eiropas Savienībai jāvienojas par konkrētiem emisiju apjoma samazināšanas mērķiem;

D.  tā kā Ceļvedis atklāj, ka pašreizējais 20 % klimata mērķis, no kā vairāk nekā pusi varētu sasniegt, izmantojot ārējās kompensācijas, nenodrošina ekonomiski pamatotu virzību uz 80 % samazinājuma mērķi 2050. gadā salīdzinājumā ar 1990. gadu; tā kā 80 % ir vispieticīgākā izvēle no 80–95 % amplitūdas, ko IPCC uzskatīja par nepieciešamu attiecībā uz industrializētajām valstīm un Eiropadome noteica par ES mērķi 2050. gadam;

E.  tā kā nozarēm, lai veiktu ilgtermiņa ieguldījumus vides saudzēšanas jomā, jāsaņem skaidra informācija par Eiropas stratēģiju attiecībā uz zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kas jānostiprina arī ar regulatīvo noteiktību, vērienīgiem mērķiem un labi izstrādātiem finansēšanas mehānismiem;

F.  tā kā dalībvalstu interesēs ir samazināt to atkarību no ārvalstu enerģijas piegādātājiem, jo īpaši no politiski problemātiskām valstīm;

G.  tā kā Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ir aprēķinājusi, ka četras piektdaļas kopējo ar enerģētiku saistīto CO2 emisiju, kas 450. scenārijā ir atļautas līdz 2035. gadam, jau fiksētas esošajās kapitāla rezervēs;

H.  tā kā ir jānovērtē risks un jārīkojas, lai novērstu iespēju, ka nepietiekamu globālo pūliņu gadījumā vietēja mēroga rīcība veicina tirgus daļas pārvirzīšanos uz mazāk efektīvām iekārtām citur, tādējādi radot palielinātu emisiju daudzumu pasaulē, t. i., oglekļa emisiju pārvirzi;

I.  tā kā N. Stern ziņojumā lēsts, ka izmaksas attiecībā uz bezdarbību klimata aizsardzības jomā būs līdzvērtīgas vismaz 5 % pasaules IKP zaudējuma gadā;

J.  tā kā biomasas kā enerģijas avota ražošana un patēriņš pēc definīcijas nav oglekļa neitrāls process;

K.  tā kā sociālie aspekti jāņem vērā, izmantojot “sociālā ietekmes novērtējuma” instrumentu,

1.  atzīst priekšrocības, ko dalībvalstis un attiecīgos gadījumos to reģioni gūs, attīstot ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni; tāpēc atbalsta Komisijas Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā un tajā paredzēto virzību un konkrētos starpposma mērķus, kas 2030., 2040. un 2050. gadā paredz samazināt ES emisiju apjomu attiecīgi par 40 %, 60 % un 80 %, kā arī vairākus konkrētām nozarēm izvirzītus starpposma mērķus, uz kuru pamata varētu ierosināt likumdošanas un citas iniciatīvas saistībā ar ekonomikas un klimata politiku; atzīst, ka virzība un starpposma mērķi pamatojas uz PRIMES modelēšanu, lai sagatavotu nepieciešamos tiesiskos un regulatīvos instrumentus;

2.   aicina Komisiju noteikt siltumnīcefekta gāzu emisiju starpposma samazināšanu 2030. un 2040. gadam, tostarp konkrētus katras nozares mērķus, kā arī noteikt vērienīgu grafiku;

3.  aicina Komisiju nākamajos divos gados ierosināt pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu 2030. gada mērķus, īpaši ņemot vērā dalībvalstu iespējas un potenciālu, kā arī starptautisko progresu klimata aizsardzības jomā;

4.  uzskata, ka pasākumi būtu jāīsteno koordinētā, rentablā un efektīvā veidā, ņemot vērā konkrētās dalībvalstu īpatnības;

5.   lai sasniegtu Ceļvedī izvirzītos mērķus un nodrošinātu, ka Kopienas prioritātes ir pilnībā iekļautas jaunajā 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā, prasa labāk saskaņot Kopienas programmas un politiskās nostādnes; atzīst, ka, sasniedzot 20 % energoefektivitātes mērķi, ES varētu savā teritorijā līdz 2020. gadam samazināt CO2 emisijas par 25 % vai vairāk un ka šis samazinājums joprojām būtu rentabls, cenšoties sasniegt ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990. gadu; atzīmē ‐ kā norādīts ceļvedī, pielaidīgāka pieeja varētu radīt ievērojami augstākas izmaksas visā laikposmā kopumā; tomēr atgādina, ka ieguldījumu rentabilitāte vienmēr būtu jāvērtē, ņemot vērā dalībvalstu budžetus;

6.  atgādina, ka, gatavojoties Durbanas klimata konferencei, Eiropas Parlaments aicināja CO2 samazināšanas mērķa vērtību līdz 2020. gadam palielināt virs 20 %;

7.   uzsver, ka skaidri emisiju samazināšanas mērķi stimulēs savlaicīgus ieguldījumus zema emisiju līmeņa tehnoloģiju pētniecībā un izstrādē, to demonstrēšanas un ieviešanas pasākumos un ka ilgtermiņa stratēģijas definēšana ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu, ka ES virzās uz apstiprinātā mērķa sasniegšanu ‐ līdz 2050. gadam samazināt emisijas;

8.  aicina Komisiju iesniegt izmaksu un ieguvumu analīzi attiecībā uz ierosinātās pieejas īstenošanu dalībvalstu līmenī, ņemot vērā valstu situācijas atšķirības atkarībā no tehnoloģiskās attīstības līmeņa, nepieciešamajiem ieguldījumiem (un to sociālās pieņemamības) un plašāka iespējamo globālo nosacījumu klāsta;

9.  uzsver, ka virzībai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni būtu nozīmīgs potenciāls radīt papildu darbavietas, vienlaikus nodrošinot ekonomikas izaugsmi un sniedzot konkurētspējīgas priekšrocības Eiropas rūpniecībai;

10.  atgādina, ka pāreja uz tīrām tehnoloģijām krasi samazinātu gaisa piesārņojumu un tādējādi sniegtu ievērojamas priekšrocības veselības un vides jomā;

Starptautiskā dimensija

11.  atzīmē, ka pasaulē aizvien straujāk attīsta un ievieš tādas tehnoloģijas, kurām ir zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis, un Eiropas turpmākās konkurētspējas nodrošināšanai vitāli svarīgi ir palielināt ieguldījumus ar šādām tehnoloģijām saistītā pētniecībā, izstrādē un piemērošanā;

12.   atzīmē, ka ir notikusi ilgtspējīga zinātniskā un tehnoloģiskā novatorisma pārnese no Eiropas uz citām pasaules daļām un ka tā rezultātā ES var zaudēt savas vadošās tehnoloģiskās pozīcijas šajā jomā, kā arī kļūt tikai par šo tehnoloģiju un ar tām saistītās gatavās produkcijas importētāju; tāpēc uzsver Eiropas pievienotās vērtības nozīmi, izstrādājot un vietējā līmenī ražojot tehnoloģijas un produktus, it īpaši energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā;

13.   uzsver, ka Ķīna ir pasaules līdere uzstādīto vēja parku jaudas ziņā, ka Ķīnas un Indijas uzņēmumi ir vējturbīnu lielāko ražotāju desmitniekā un ka Ķīna un Taivāna patlaban ražo pasaulē lielāko daļu no saules fotoelementu paneļiem; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai Eiropas Savienībā veicinātu šo tehnoloģiju un jaunu, kā arī novatorisku tehnoloģiju vides ziņā efektīvu izstrādi un ražošanu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu tālejošos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus;

14.  aicina ES turpināt aktīvi piedalīties starptautiskajās sarunās, lai noslēgtu vērienīgu, visaptverošu un juridiski saistošu nolīgumu; atzīmē, ka ir svarīgi, lai ES demonstrētu savu pārliecību un būtu paraugs, kas apliecina ekonomikas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni priekšrocības un dzīvotspēju; atzinīgi vērtē Durbanas konferencē panākto vienošanos par skaidru izstrādes grafiku starptautiskam nolīgumam attiecībā uz laikposmu pēc 2012. gada, un atzinīgi vērtē panākto akceptu attiecībā uz to, ka lielajiem piesārņotājiem ‐ gan rūpnieciski attīstītām, gan jaunattīstības valstīm ‐ ir jāpieņem vērienīgi un pietiekami siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi;

15.   uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāturpina konstruktīvi rīkoties pasaules mēroga sarunās par klimata pārmaiņām un Eiropas Ārējas darbības dienesta pārraudzībā jāturpina attīstīt Eiropas diplomātija klimata jomā;

16.   norāda, ka galvenais uzdevums, lai panāktu ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, ir nodrošināt klimata pārmaiņu politikas nostādņu iekļaušanu visās svarīgākajās darbības jomās, kas saistītas ar enerģētiku, transportu, lauksaimniecību, izglītību, jauninājumiem utt.;

17.  uzsver, ka, vilcinoties ar globālu un Eiropas līmeņa rīcību klimata jomā, rastos ne vien lielākas 2050. gada mērķa sasniegšanas izmaksas, neveiksmīgi ieguldot augsta oglekļa dioksīda līmeņa kapitāla rezervēs un lēnāk apgūstot tehnoloģijas, bet ES arī zaudētu vadošo novatorisko lomu pētniecībā, darba vietu radīšanā un vadlīniju sniegšanā “zaļākai” ilgtspējīgai ekonomikai; turklāt norāda, ka novēlota rīcība attiecībā uz 2020. gada mērķiem pazeminās emisiju samazināšanas potenciālu attiecībā uz 2030. gada un turpmākiem mērķiem;

18.  atkārtoti pauž viedokli, ka kumulatīvām emisijām klimata sistēmā ir izšķiroša nozīme; atzīmē, ka pat ar 30 % samazinājumu 2020. gadā, 55 % ‐ 2030. gadā, 75 % ‐ 2040. gadā un 90 % ‐ 2050. gadā pieeju ES joprojām būtu atbildīga par apmēram dubultu tās daļu uz vienu iedzīvotāju no globālā 2°C savietojamā oglekļa budžeta un ka emisiju samazināšanas aizkavēšana ievērojami palielina kopējo daļu;

19.  atgādina, ka globālās temperatūras paaugstināšanās ierobežošana līdz vidēji 2°C nenodrošina izvairīšanos no nozīmīgas negatīvas ietekmes uz klimatu;

Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

20.  atzīst, ka ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) ir galvenais, lai gan ne vienīgais rūpniecības emisiju mazināšanas un ieguldījumu veicināšanas instruments, kas veicina investīcijas tādās tehnoloģijās, kurām ir zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis; atzīmē, ka ETS ir jāturpina pilnveidot; aicina Komisiju un dalībvalstis papildināt ES ETS ar tehnoloģijās un jauninājumos pamatotu pieeju, lai nodrošinātu nepieciešamo ievērojamo samazinājumu;

21.  atzīmē, ka ES ETS darbojas, kā iecerēts, un atzīmē, ka oglekļa cenas ir zemākas tāpēc, ka ir samazinājusies ES ekonomiskā aktivitāte un kvotu piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu; pauž bažas par to, ka, nestimulējot ieguldījumus zemas oglekļa emisijas tehnoloģijās un energoefektivitātes palielināšanā, ES varētu nonākt neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar konkurējošām rūpnieciskām valstīm; ņem vērā ziņojumus, kas apstiprina, ka oglekļa cena nepieaugs, ja netiks panākta daudz straujāka izaugsme vai netiks veikti pielāgojumi emisiju tirdzniecības sistēmā;

22.  atzīst to, ka pašreizējā oglekļa dioksīda emisiju cena neveicinās ieguldījumus zemas oglekļa emisijas tehnoloģijās un tādējādi tai būs ļoti ierobežota loma emisiju samazinājumu veicināšanā, vienlaikus radot draudus, ka nākamajās desmitgadēs ES saglabās atkarību no tādām infrastruktūrām, kas saistītas ar lielām oglekļa dioksīda emisijām;

23.  uzsver, ka klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanā nevar paļauties tikai uz tirgus mehānismiem;

24.  atzīst, ka ETS pašlaik saduras ar problēmām, kuras sākotnēji netika paredzētas, un ka augošais kvotu pārpalikums mazinās stimulu veicināt ieguldījumus zema oglekļa emisiju līmenī daudzus turpmākos gadus; norāda, ka tas apdraud ETS efektivitāti, kurš savukārt ir ES galvenais mehānisms emisiju samazināšanai tādā veidā, kas rada līdzvērtīgus konkurences apstākļus konkurējošām tehnoloģijām, atvēl uzņēmumiem elastības iespējas izstrādāt pašiem savu samazināšanas stratēģiju un paredz īpašus pasākumus cīņai ar oglekļa emisijas pārvirzi; aicina Komisiju pieņemt pasākumus, lai labotu ETS nepilnības un nodrošinātu tās darbību atbilstīgi sākotnējai iecerei. Tie var būt šādi pasākumi:

25.  atzīmē, ka šie pasākumi palielinās dalībvalstu ieņēmumus no izsolēm; atgādina valdībām, ka nav ierobežojuma tādas naudas proporcijai, ko var izmantot klimata vajadzībām, un iesaka attiecīgās summas izmantot, lai veicinātu ieguldījumus zemas oglekļa emisijas tehnoloģijās vai atbalstītu citus darba vietu radīšanas veidus, piemēram, samazinot nodokļus par darbaspēku;

26.  aicina Komisiju līdz 2013. gada beigām iesniegt priekšlikumus, lai prasību par kvotu pirkšanu izsolē attiecinātu arī uz tām energoietilpīgajām nozarēm, kas tikai minimāli var tikt pakļautas ārvalstu konkurencei;

27.  atzīst ‐ lai sasniegtu zemas oglekļa emisijas ekonomikas ceļveža mērķus, ir jāpielāgo lēmums par pasākumu apvienošanu (Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 406/2009/EK);

Oglekļa emisiju pārvirze

28.  aicina Komisiju publicēt detalizētu informāciju par ES patieso ieguldījumu pasaules CO2 emisiju mazināšanā kopš 1990. gada, ņemot vērā to, ka šobrīd ES patērē citās vietās ražotus produktus;

29.  uzskata, ka pārejai uz ekonomiku ar zemu CO2 emisiju līmeni jābūt pamatotai ar saprātīgu un izsvērtu pieeju regulatīvajos jautājumos; apstiprina, ka administratīvi un finansiāli apgrūtinošā vides prasību ievērošana būtiski ietekmē nodarbinātību un ražošanu energoietilpīgās nozarēs, kā arī palielina oglekļa emisiju pārvirzes risku, vienlaikus arī izspiežot no ES uzņēmumus un līdz ar to arī darba vietas;

30.  ir vienisprātis ar Komisiju, ka pielāgošanas pasākumi uz robežām vai importa iekļaušana ETS ir jāapvieno ar visu kvotu izsoli attiecīgajās nozarēs; aicina Komisiju izvērtēt, kurās nozarēs bezmaksas kvotu piešķiršana nenovērš oglekļa emisiju pārvirzi;

31.  aicina Komisiju, kā paredzēts direktīvā, pēc iespējas ātrāk sniegt dalībvalstīm ieteikumus, lai pieņemtu jebkādus pasākumus, ar ko nodrošinātu kompensācijas par netiešajām izmaksām, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisijām, tām nozarēm, kuras nenoliedzami apdraud oglekļa emisiju būtisks pārvirzes risks;

32.  aicina Komisiju sagatavot analīzi par ģeogrāfiskā kritērija neiekļaušanu oglekļa emisiju pārvirzes novērtējumā attiecībā uz Dienvidaustrumeiropas elektrības tirgu;

33.   norāda uz ceļveža secinājumu, ka enerģētikas nozarei līdz 2050. gadam vajadzētu gandrīz pilnībā samazināt oglekļa emisijas (93–99 % no emisiju samazinājuma); atzīst, ka, vērtējot ES rūpniecības perspektīvas, tiem, kuri pirmie ievieš zemu oglekļa dioksīda emisiju tehnoloģijas, ir konkurences priekšrocības jau tagad un nākotnes zemu oglekļa dioksīda emisiju pasaulē; atzīmē, ka tāpēc emisiju samazinājumu vajadzētu panākt tādā veidā, kas neapdraud ES konkurētspēju un novērš oglekļa emisiju pārvirzes risku, it īpaši energoietilpīgās nozarēs;

Energoefektivitāte

34.   atgādina par pašreizējiem novērtējumiem, kas liecina, ka pašlaik nenotiek energoefektivitātes palielināšana un enerģijas izmantošanas samazināšana par 20 % salīdzinājumā ar 2020. gada prognozēm; prasa rīkoties straujāk, izvirzīt vērienīgākus mērķus un uzņemties stingrākas politiskās saistības, lai sasniegtu 2020. gada mērķus, un apsvērt stāvokli pēc 2020. gada, tādējādi piesaistot atbilstošus ieguldījumus; atbalsta Komisijas ceļvedī paustos secinājumus, ka turpmākai oglekļa dioksīda emisiju samazināšanai svarīgas ir politiskās nostādnes energoefektivitātes jomā; tāpēc uzskata, ka nevajadzētu atteikties no saistošajiem mērķiem; uzsver, ka energoefektivitātes pasākumu rezultātā rodas darba vietas, līdzekļu ietaupījumi, lielāka piegādes drošība un konkurētspēja; šajā sakarībā atzinīgi vērtē prioritātes, kuras iekļautas Energoefektivitātes direktīvas priekšlikumā par energoefektivitātes palielināšanu visās nozarēs un it īpaši ēkās, ko panāk, renovējot pašreiz izmantotās ēkas un pievēršot uzmanību mērķim par sabiedrisko ēku renovāciju; prasa piešķirt lielākus resursus un veikt vairāk pasākumu, lai izmantotu jaunus finansējuma avotus Eiropas un dalībvalstu līmenī, tostarp jaunus finanšu instrumentus; uzsver, ka liela nozīme ir privātajiem ieguldījumiem, lai pārvarētu pašreizējos budžeta ierobežojumus publiskajā sektorā;

35.  pauž nožēlu, ka netiek īstenoti pasākumi, lai ietvertu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma negatīvo izmaksu potenciālu energoefektivitātē un resursu efektivitātē, un prasa paātrināt Ekodizaina direktīvā (Direktīva 2009/125/EK) paredzēto darbu, lai stingri piemērotu vismazāko dzīves cikla izmaksu principu vai īstenotu pasākumus, kuri jānosaka labāko ražotāju līmenī, kā arī lai noteiktu obligātās prasības attiecībā uz ražojumiem, kas nav elektropreces;

36.  prasa ar Ekodizaina direktīvu saistītajā darbā ietvert apkures iekārtas, tvaika katlus un izolācijas materiālus, kuri var veicināt enerģijas un resursu izmantošanas samazinājumu, vienlaikus veicinot otrreizējo izmantošanu, kā arī lai paplašinātu un pilnveidotu marķējuma prasības, kas var palīdzēt patērētājiem pieņemt kompetentus lēmumus;

37.  uzsver nepieciešamību atjaunināt Energoefektivitātes rīcības plānu ar saistošiem mērķiem, ietverot visus atbilstošos, kvantitatīvos pasākumus visā enerģijas piegādes ķēdē;

38.  uzskata, ka energoefektivitāte ir visefektīvākais instruments rūpnieciski tehnoloģisko inovāciju uzlabošanai un vispārējā emisiju samazinājuma veicināšanai ekonomiski efektīvā veidā, vienlaikus veicinot darba vietu skaita pieaugumu; tāpēc aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstu centienus veicināt energoefektivitāti, ieviešot stabilas ilgtermiņa veicināšanas pasākumu sistēmas to tehnoloģiju veicināšanai, kas ir visefektīvākās izmaksu un ieguvuma ziņā; uzskata ‐ lai sasniegtu 2020. gada energoefektivitātes mērķi, jānodrošina atbilstošs Eiropas efektivitātes standartu saskaņošanas līmenis;

39.   vēlreiz atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt stimulus publiskiem un privātiem ieguldījumiem, kuru mērķis ir izstrādāt un pilnveidot citiem viegli izmantojamas tehnoloģijas, lai tādējādi uzlabotu energotaupības un energoefektivitātes kvalitāti;

40.  aicina Komisiju, veicinot energoefektivitāti, paredzēt īpašus pasākumus, lai novērstu pretējus stimulus, kas rodas starp patērētājiem un enerģijas piegādātājiem;

41.  aicina Komisiju ieviest ilgtermiņa mērķi enerģijas patēriņa samazināšanai ES ēku fondā līdz 2050. gadam;

42.  vērš uzmanību uz to, ka ES un dalībvalstis nav veikušas pietiekamus ieguldījumus pasākumos, kuru mērķis ir samazināt CO2 emisijas vai palielināt energoefektivitāti celtniecības un transporta nozarēs; aicina Komisiju un dalībvalstis, gan pārskatot pašreizējo finanšu plānu, gan gatavojot nākamās daudzgadu finanšu shēmas, piešķirt lielākus līdzekļus pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt ēku un pilsētu apkures un dzesēšanas centralizēto sistēmu energoefektivitāti;

Atjaunojamā enerģija

43.  aicina Komisiju izstrādāt biomasas piegāžu politiku, lai veicinātu ilgtspējīgu biomasas ražošanu un izmantošanu; uzsver, ka šajā politikā jānosaka arī ilgtspējības kritēriji attiecībā uz dažādiem biomasas veidiem, ņemot vērā dažādu avotu oglekļa emisijas profilus dzīves ciklā, prioritāti piešķirot tam, lai biomasu vispirms novērtētu atbilstīgi izejmateriāliem, ko tā nodrošina, nevis atbilstīgi to izmantošanai enerģijas ieguvē; uzstāj, ka ES mērķu sasniegšana attiecībā uz biodegvielām nedrīkst negatīvi ietekmēt pārtikas un barības ražošanu vai novest pie bioloģiskās daudzveidības bojāejas;

44.  tāpēc aicina Komisiju piemērot plašāku pieeju jautājumam par ILUC un veicināt adekvātu vides aizsardzību trešās valstīs, ko skar izmaiņas zemes izmantojumā, divpusēji un daudzpusēji, lai ņemtu vērā siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar zemes izmantojuma maiņu; to varētu panākt, ieviešot papildu prasības par ilgtspēju noteiktām biodegvielas kategorijām, ko ieved no trešām valstīm;

45.   uzsver jaunu tehnoloģiju nozīmi atjaunojamo energoresursu izstrādē un bioenerģijas ražošanā un uzsver, ka ES ir jāizmanto ikviens pieejamais jauninājums, kas ļautu tai sasniegt savus mērķus attiecībā uz CO2 emisiju samazināšanu;

46.   uzsver, ka liela nozīme ir atjaunojamiem enerģijas avotiem, arī novatoriskiem sasniegumiem šajā jomā, un ka steidzami vajadzīgi labāki risinājumi enerģijas uzglabāšanai, energoefektivitātes palielināšanai un enerģijas efektīvas pārvades nodrošināšanai, tostarp atbilstoši infrastruktūras pasākumi; atzīst, ka dalībvalstis kopš saistošo 2020. gada mērķu noteikšanas ir panākušas nozīmīgu progresu atjaunojamo enerģijas avotu attīstīšanā; vērš uzmanību uz to, ka svarīgi ir arī turpmāk īstenot šo pieeju un noteikt nākamos saistošos mērķus 2030. gadam, ņemot vērā šādas rīcības iespējamību un tās makroekonomisko ietekmi; norāda, ka šāda rīcība palīdzēs sasniegt 2050. gada mērķus, sniegs nozarei nepieciešamo skaidrību par ieguldījumiem, būtiski samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, radīs darba vietas, veicinās ES enerģētisko neatkarību, kā arī sekmēs tehnoloģisko līderību un rūpniecisko novatorismu; uzsver, ka, cenšoties izpildīt kopējos ES 2050. gada mērķus, izšķiroša nozīme ir to mērķu sasniegšanai, kuri paredzēti dalībvalstu rīcības plānos atjaunojamo energoresursu jomā, uzskata, ka Komisijai būtu jārīkojas, ja valstu mērķi netiek sasniegti;

47.  uzsver ― Komisijai jānodrošina, ka šādu mērķu pieņemšana nemazina stimulus ieguldījumiem citos enerģijas ražošanas veidos ar zemām oglekļa emisijām;

48.   aicina Komisiju, līdz 2012. gada beigām publicējot nepieciešamo ziņojumu par visu dalībvalstu panākto progresu attiecībā uz to juridiskajām prasībām par atjaunojamās enerģijas ražošanu kopā ar novērtējumu par to, vai tiks sasniegti 2020. gada mērķi, ierosināt veicamo pasākumu programmu, lai panāktu, ka savus pienākumus pilda tās dalībvalstis, kas pašlaik neizpilda prasības;

49.   atgādina, ka elektrotīkli būs jāatjaunina un jāattīsta, it īpaši, lai pārvadītu atjaunojamo enerģiju, kas iegūta teritorijās ar lielu potenciālu, piemēram, jūras vēja enerģiju Ziemeļjūrā un saules enerģiju Dienvideiropā, kā arī lai integrētu decentralizēto atjaunojamās enerģijas ražošanu;

50.   uzsver, ka, cenšoties sasniegt ES stratēģiskos mērķus samazināt CO2 emisijas, ļoti liela nozīme ir efektīvākai resursu izmantošanai, piemēram, atkritumu pārstrādei, labākai atkritumu apsaimniekošanai un attiecīgo paradumu maiņai;

51.   konstatē ‐ izmantojot jau tagad pieejamās zināšanas un metodes, lauku saimniecības var pašas sevi nodrošināt ar enerģiju un, vietējā mērogā ražojot bioenerģiju no organiskajiem atkritumiem, tās var gan palielināt rentabilitāti, gan nodrošināt ieguvumus vides aizsardzības jomā;

52.   norāda, ka ar resursu efektīvu izlietošanu saistītu iemeslu dēļ būtu jāmudina lauksaimnieki attiecībā uz mēslojumu aizstāšanu labāk izmantot iespējas, ko piedāvā biogāze un biogāzes blakusprodukti;

53.   tādēļ uzsver, ka ir svarīgi pārstrādāt kūtsmēslus, kas ir ne vien atjaunojamās enerģijas avots, bet arī mazina ietekmi uz vidi un ir minerālu koncentrāta veida mākslīgo mēslošanas līdzekļu aizvietotājs; šai ziņā jo īpaši norāda ‐ ja kūtsmēsli tiek uzskatīti par enerģijas avotu, t. s. Nitrātu direktīvā ir būtiski atzīt, ka pārstrādāti kūtsmēsli ir mākslīgo mēslošanas līdzekļu aizstājējs;

54.   uzsver, ka ir jāveicina saimniecību spēja pašām sevi nodrošināt ar enerģiju, šajā nolūkā stimulējot saimniecības ražot atjaunojamo enerģiju, piemēram, izvietot vēja turbīnas, saules kolektorus un ieviest biofermentācijas tehnoloģiju, jo tas samazinātu ražošanas izmaksas un palielinātu lauksaimnieku ekonomisko dzīvotspēju, nodrošinot alternatīvus ienākumu avotus.

Pētniecība

55.  aicina Komisiju nodrošināt, ka pamatprogrammā “Horizon 2020” un Eiropas inovāciju partnerībās atbilstoši pamatprogrammai “Inovācijas Savienība” prioritāte tiek piešķirta nepieciešamībai izstrādāt visus tādu tehnoloģiju veidus, kam ir zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis, lai stimulētu ES konkurētspēju, veicinātu zaļās nodarbinātības iespējas un panāktu, ka tiek mainīti patēriņa paradumi;

56.   uzsver ‐ steidzami ir jāveic vairāk pētījumu un ir jāpiešķir vairāk finansējuma, kas nodrošinātu, ka tiek izstrādāta un integrēta klimata pārmaiņu faktora ziņā efektīva lauksaimniecības prakse, mazāk energoietilpīgas un mazāk piesārņojošas lauksaimniecības darba metodes un efektīvāka enerģijas ražošana; turklāt norāda, ka jau eksistē šādas alternatīvas metodes, kas rada maz piesārņojuma un ir energoefektīvas; uzskata, ka pētniecība un izstrāde šajā jomā ir būtiska energotehnoloģiju stratēģiskā plāna pilnīgai īstenošanai un ka tādēļ ir vajadzīgi papildu ieguldījumi; jo īpaši akcentē to, ka šajā sakarībā ir jānodrošina, lai pētījumu rezultāti tiktu īstenoti praksē saimniecību līmenī; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot jaunu pētniecības pamatprogrammu (“Horizon 2020”);

57.   prasa panākt, lai budžeta atbalsts būtu atbilstīgs 50 miljardiem euro, kas nepieciešami no valsts un privātajiem avotiem, lai pilnībā īstenotu SET plānu;

58.   uzsver, ka liela nozīme ir pētniecībai un izstrādei, lai pilnveidotu zemu emisiju un energoefektīvas tehnoloģijas; aicina Eiropas Savienību uzņemties vadību pētījumos par klimatam labvēlīgām un energoefektīvām tehnoloģijām un veidot ciešu zinātnisko sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, īpašu uzmanību pievēršot tīrajām un ilgtspējīgajām tehnoloģijām, kuras izmantos 2020. gadā saskaņā ar energotehnoloģiju stratēģisko (ETS) plānu, kas ir ES pamatiniciatīva zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju jomā; uzsver, ka ir jāpalielina finansējums visu veidu enerģētikas pētījumiem, ko veic saskaņā ar iniciatīvu “Horizon 2020”, it īpaši pētījumiem par atjaunojamiem enerģijas avotiem; atgādina, ka pašlaik ES budžetā laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam enerģētikai ir piešķirti tikai 0,5 % finanšu un ka tas neatbilst ES politiskajām prioritātēm;

Oglekļa uztveršana un uzglabāšana

59.  atzīst ‐ lai emisiju samazināšanas mērķus sasniegtu ar viszemākajām iespējamajām izmaksām, ir svarīgi attiecīgos gadījumos piemērot oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) tehnoloģijas, un atzīst arī to, ka ieilgusī procedūra, finansējuma nepietiekamība un dažu dalībvalstu apņēmības trūkums, iespējams, traucē sasniegt Eiropadomes mērķi līdz 2015. gadam panākt, ka tiek īstenoti līdz 12 CCS paraugprojekti; aicina Komisiju publicēt CCS rīcības plānu; atzīst, ka CCS nebūs piemērotākais risinājums visos apstākļos, arī līdz 2050. gadam, un to, iespējams, varēs nodrošināt tikai lielu iekārtu gadījumā, kā arī cenšoties nepieļaut ražošanas procesa emisijas; prasa atbalstīt novatoriskas tehnoloģijas citās nozarēs, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu enerģijas patēriņu un lai rastu risinājumus ārpus CCS sistēmas;

60.  aicina Komisiju ierosināt, ka CCS projektiem paredzētie, bet neizmantotie līdzekļi no Eiropas ekonomikas atveseļošanas programmas tiek pārdalīti alternatīviem CCS paraugprojektiem;

Valstu un konkrētu nozaru ceļveži

61.  norāda, ka saskaņā ar Kankūnas nolīgumu visās attīstītajās valstīs ir jāizstrādā stratēģijas zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa sasniegšanai;

62.  atzinīgi vērtē to, ka dažās dalībvalstīs ir izstrādātas stratēģijas zema oglekļa līmeņa sasniegšanai, tomēr aicina visas dalībvalstis izstrādāt šādas stratēģijas vēlākais līdz 2013. gada jūlijam; ja līdz 2012. gada beigām visas dalībvalstis vēl nebūs paudušas šādu apņēmību, prasa, lai Komisija ierosinātu tiesību aktu priekšlikumus, kuros prasītu izstrādāt šīs stratēģijas;

63.  aicina Komisiju izvērtēt šādu plānu atbilstību Kankūnas mērķim nodrošināt to, ka temperatūras pieaugums pasaulē nepārsniegtu 2°C salīdzinājumā ar līmeni pirms rūpniecības laikmeta;

64.   aicina Komisiju nodrošināt to, ka valstu un konkrētu nozaru ceļveži tiek rūpīgi un neatkarīgi pārbaudīti, lai izvērtētu, vai ir pilnībā ņemta vērā iespēja izmantot labāko pieejamo tehnoloģiju, un ka ierosinātās izmaksas atbilst pieņemtajai praksei;

65.   sagaida, ka Komisija pilnībā ņems vērā ceļvežus, izstrādājot politikas iniciatīvas, un ka tā pievērsīs uzmanību gadījumiem, kad rūpniecības nozares nebūs sagatavojušas šādus rīcības plānus;

66.  aicina attiecīgās nozaru grupas sagatavot katras konkrētās nozares ceļvežus, kuros noteikts, kā vislabāk sasniegt ES mērķus zema oglekļa līmeņa sasniegšanai, norādot arī vajadzīgo ieguldījumu apjomu un izmantojamos finansējuma avotus;

67.   sagaida, ka Komisija un dalībvalstis atbalstīs nozares, kurās ir izstrādāti ceļveži ar mērķi arī turpmāk attīstīt iniciatīvas un partnerības, kas izriet no šiem ceļvežiem, lai, attīstot īpaši novatoriskas tehnoloģijas, panāktu energoietilpīgo nozaru oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu;

68.   aicina Komisiju reizi 3–5 gados atjaunināt ceļvedi un prognozes 2050. gadam un aicina tās ceļvežu atjauninātajās versijās iekļaut nozaru, reģionu un dalībvalstu ceļvežus, nodrošinot, ka šim mērķim izmantotie modeļi un metodes ir pilnīgi pārredzami;

69.   uzsver, ka ir būtiski efektīvāk izmantot resursus, lai pārietu uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni; tādēļ mudina dalībvalstis izstrādāt jaunas vai stiprināt esošās resursu efektīvas izmantošanas stratēģijas un līdz 2013. gadam tās iekļaut valstu izaugsmes un nodarbinātības politikas virzienos;

Elektroenerģijas ražošana

70.   atgādina, ka pasaules primārās enerģijas pieprasījums līdz 2035. gadam pieaugs par vairāk nekā 30 %, līdz ar to palielinot pasaules mēroga konkurenci energoresursu jomā;

71.   atkārtoti apliecina, ka dalībvalstīm jābūt pieejamiem visdažādākajiem līdzekļiem (tostarp atjaunojamās enerģijas resursiem, kodolenerģijai, oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas izmantošanai, kā arī ilgtspējīgi ražotai biomasai), kas nepieciešami zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa elektroenerģijas ražošanai, un ka nedrīkst izslēgt nevienu no iespējām, kas ļauj izpildīt prasības;

72.   aicina Komisiju būt īpaši piesardzīgai attiecībā uz jebkuru saražotās enerģijas noplūdi ārpus ES ETS, pievēršot uzmanību dalībvalstīm, kurām ir starpsavienojumi ar ārpuskopienas valstīm;

73.   aicina Komisiju izvērtēt to mehānismu efektivitāti, kas nodrošina elektroenerģijas tirgus stabilu darbību ekonomikā ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un, ja nepieciešams, iesniegt tiesību aktu priekšlikumus attiecībā uz pārrobežu elektroenerģijas tirgu ciešāku integrāciju un citiem pasākumiem, lai pievērstu uzmanību nepieciešamībai noteikt ražošanas jaudas līdzsvaru un pieejamību;

74.   aicina ES apņemties līdz 2050. gadam atbrīvot enerģētikas nozari no oglekļa dioksīda emisijām;

75.   aicina dalībvalstis un Komisiju ieguldīt vairāk līdzekļu enerģētikas infrastruktūrā, kas nepieciešama pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku; uzsver, ka Eiropai jābūt līderei standartu izstrādē un sadarbspējīgu ar enerģētiku saistīto interneta tehnoloģiju un energoefektīvu IKT programmatūru attīstīšanā, it īpaši attiecībā uz viedajiem tīkliem, viedo māju sistēmu (piemēram, patērētāja interesēm atbilstoši izstrādātu viedo skaitītāju) visaptverošu un savlaicīgu ieviešanu, kā arī savstarpēji savienota Eiropas superelektrotīkla un sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūru modernizācijas un izstrādes jomā; uzsver, ka attiecībā uz reģionālajiem starpsavienojumiem ir jāsāk īstenot ieguldījumu plāns, kura pamatā galvenokārt būtu tiesību aktu kopums par ES enerģētikas infrastruktūrām, lai nodrošinātu energoapgādes avotu plašu daudzveidību; aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumu ar praktiskiem risinājumiem par atjaunojamās enerģijas lielu apjomu efektīvu integrāciju, atbalstot tirgus noteikumus, kas dod iespēju efektīvi un pārredzami apmainīties ar enerģiju starptautiskā mērogā; tāpēc prasa iespējami drīz integrēt un izmantot pārrobežu elektroenerģijas tirgus; atzīst ‐ ilgi izmantojamas enerģētikas infrastruktūras izbūvei nepieciešami vairāki gadi, tāpēc steidzami vajadzīga ilgtermiņa koncepcija; atzinīgi vērtē to, ka enerģētikas infrastruktūrai ir pievērsta uzmanība ierosinātajā Eiropas savienošanas instrumentā;

76.   vērš uzmanību uz to, ka pašreizējā 20 % mērķa pamatā ir tāds energoavotu sadalījums dažās dalībvalstīs, kas ietver arī kodolenerģiju; atzīmē, ka Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) 2011. gada pasaules enerģētikas prognozēs ir iekļauta kodolenerģētikas samazināšanas iespējas analīze, saskaņā ar kuru paredzamais pasaules mēroga CO2 emisiju pieaugums enerģētikas nozarē vidējā termiņā varētu būt ievērojami augstāks tāpēc, ka palielinātos fosilo degvielu izmantošana; vēlreiz atgādina, ka atsevišķu dalībvalstu lēmums slēgt dažus esošos kodolreaktorus nedrīkst būt pamatojums, lai pazeminātu savas klimata pārmaiņu politikas mērķu vērienīgumu; norāda, ka saskaņā ar IEA informāciju 2°C mērķa sasniegšanai varētu būt nepieciešams oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas attīstīt straujāk un izmantot gan ogļu, gan gāzes spēkstacijās; tomēr atzīmē, ka oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijām vēl ir testēšanas un pirmskomercializācijas posms, tāpēc ir jāapsver arī citi risinājumi, piemēram, tie, kas saistīti ar jaudīgiem atjaunojamiem energoresursiem un augstu energoefektivitāti; tādēļ aicina palielināt atbalstu revolucionāru tehnoloģiju attīstīšanai un piemērošanai, lai palielinātu energoefektivitāti un nošķirtu ekonomisko izaugsmi no enerģijas patēriņa;

77.   uzskata, ka šo mērķu sasniegšana līdz 2050. gadam, neskarot dalībvalstu enerģētikas struktūras, varētu samazināt patēriņu, palielināt energoapgādes drošību un uzticamību, kā arī ierobežot enerģijas cenu svārstības, tādējādi nodrošinot taisnīgas un konkurētspējīgas enerģijas cenas patērētājiem un uzņēmumiem, lielāku ES konkurētspēju un lielāku nodarbinātības pieaugumu;

Rūpniecība

78.   prasa, lai ES, atbalstot “zaļo” ekonomiku, atzītu, cik nozīmīgi ir esošo nozaru ieguldījumi, kas būtiski uzlaboja resursu izmantošanas efektivitāti, samazināja CO2 emisijas un palīdzēja sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus attiecībā uz videi draudzīgu darba vietu radīšanu; uzsver, ka ar “zaļāku” ekonomiku jāatbalsta konkurētspēja un jauninājumi visās nozarēs, pievēršot uzmanību jomām, kurās uzlabojumi ir ekonomiski izdevīgākie un vides ziņā efektīvākie;

79.   aicina Komisiju izpētīt iespējamos novatoriskos finanšu instrumentus, kas nodrošinātu ieguldījumus ekonomikā ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;

80.   aicina dalībvalstis un Eiropas Komisiju atbalstīt jauninājumu kopu veidošanu, lai izstrādātu reģionālus un valsts līmeņa risinājumus;

Transports

81.   atbalsta Komisijas Ceļvedī uz Eiropas vienoto transporta telpu noteikto prasību līdz 2050. gadam samazināt ES transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni; turklāt aicina Komisiju izvirzīt starpposma mērķus emisiju samazināšanai nozarē, lai nodrošinātu, ka savlaicīgi tiek veikti atbilstoši pasākumi;

82.   atzinīgi vērtē progresu, ko transportlīdzekļu ražotāji kopš 2007. gada ir panākuši vieglo automobiļu radīto CO2 emisiju samazināšanas jomā, un uzsver, ka arī turpmāk ir svarīgi strauji uzlabot degvielas izmantošanas efektivitāti; apstiprina, ka, gatavojoties paredzētajai pārskatīšanai, Komisijai būtu jāierosina veidi, kā nodrošināt, lai līdz 2020. gadam panāktu, ka jaunu automobiļu vidējais CO2 emisiju apjoms nepārsniedz 2020. gadam noteikto mērķi ‐ 95 g/km; aicina Komisiju paplašināt dialogu un sadarbību ar Starptautisko Jūrniecības organizāciju, lai nodrošinātu kuģniecības nozares iekļaušanu CO2 emisiju samazināšanas saistībās;

83.  atgādina, ka saskaņā ar Direktīvu 2009/29/EK tika pieprasīts, lai Komisija līdz 2011. gada 31. decembrim novērtētu sarunās ar SJO par emisijām panākto progresu; aicina Komisiju iekļaut Kopienas emisiju samazināšanas saistībās starptautiskā jūras transporta emisijas un, ja netiek apstiprināta starptautiska vienošanās par kuģošanas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanu, ierosināt tiesību aktu par šo emisiju iekļaušanu Kopienas emisiju samazināšanas saistībās, tā cenšoties panākt, ka ierosinātais tiesību akts stājas spēkā līdz 2013. gadam;

84.   aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem par to, kā uzlabot smago kravas transportlīdzekļu degvielas izmantošanas efektivitāti, un tās 2013. gada pārskatā par tiesību aktiem, kuri reglamentē vieglo komerciālo transportlīdzekļu radītās emisijas, lielāku uzmanību pievērst nepieciešamībai samazināt uzņēmējdarbības izmaksas, ko rada paaugstinātas degvielas cenas;

85.   aicina Komisiju nodrošināt visu veidu pasažieru un kravas transportlīdzekļu pircējiem lielāku skaidrību par šo transportlīdzekļu degvielas izmantošanas efektivitāti un nākt klajā ar krietni iekavētajiem priekšlikumiem par Marķēšanas direktīvas pārskatīšanu, kurā jāparedz arī noteikumi attiecībā uz visu veidu pārdošanas veicināšanu;

86.   aicina Komisiju nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu to, ka testa cikli, kas tiek izmantoti jaunu automobiļu radīto emisiju izvērtēšanai, precīzi atspoguļo situācijas, kad šādi transportlīdzekļi tiek izmantoti normālos braukšanas apstākļos;

87.   atzinīgi vērtē atsevišķu dalībvalstu centienus izveidot uzlādes/uzpildes infrastruktūru, lai veicinātu elektrisko un ļoti zemas oglekļa dioksīda emisijas transportlīdzekļu izmantošanu, un aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par obligāto prasību noteikšanu katrā dalībvalstī, lai izveidotu Eiropas mēroga tīklu;

88.   aicina Komisiju un dalībvalstis, lai samazinātu piesārņojošās transporta emisijas, kā prioritāti apsvērt iespēju veikt ieguldījumus tāda visu Eiropu aptveroša viedā energotīkla attīstībā, kurā var vietējā un reģionālā līmenī cita starpā izmantot arī no atjaunojamiem energoavotiem ražotu enerģiju un kurš palīdz attīstīt elektromobiļu lietošanai nepieciešamo infrastruktūru;

89.   uzskata, ka ir nepieciešama pāreja uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt jaunus ieguldījumu veidus, kas sekmētu pārvadājumu novirzīšanu uz videi nekaitīgākiem transporta veidiem un samazinātu nepieciešamību pēc transporta, šai nolūkā cita starpā izmantojot informācijas tehnoloģijas un telpisko plānošanu;

90.   uzsver, ka piesārņojuma dēļ transporta ārējo izmaksu iekļaušana transporta cenās ir grūtākais uzdevums, kas jāpilda, lai veicinātu enerģijas ietaupījumu un energoefektivitāti, un uzsver ‐ darbības efektivitātes uzlabošana sekmēs to, ka izvēle tiks izdarīta par labu videi nekaitīgiem transporta veidiem;

91.   aicina ievērot ceļvedī noteiktās prioritātes attiecībā uz plānotajiem ieguldījumiem jaunā transporta infrastruktūrā, jo pastāv risks, ka Komisijas pieprasītie EUR 1,5 triljoni turpmāko divu desmitgažu laikā (no 2010. līdz 2030. gadam) netiks novirzīti atbilstošajām prioritātēm zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa sasniegšanai; tādēļ uzsver, ka ES infrastruktūrām paredzētais budžets ir jāpadara videi nekaitīgāks, jo īpaši saistībā ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu;

92.   atzinīgi vērtē jaunās ierosinātās pamatnostādnes Eiropas transporta tīklu attīstībai un nozīmi, kāda piešķirta dzelzceļa kravu un pasažieru pārvadājumu koridoru izveidei; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk nākt klajā ar stratēģiju alternatīvo degvielu un jaunu tehnoloģiju izmantošanai transporta nozarē; mudina dalībvalstis nekavējoties īstenot Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvas pasākumus un tādējādi uzlabot lidaparātu un satiksmes pārvaldības darbību efektivitāti;

93.   aicina Komisiju un dalībvalstis emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) pilnībā īstenot tiesību aktus aviācijas jomā;

Lauksaimniecība

94.  aicina Komisiju ierosināt īpašus pasākumus, kas samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielinātu lauksaimniecības zemju izmantošanas efektivitāti un samazinātu tāda mēslojuma izmantošanu, kurš iegūts no fosilā kurināmā, jo īpaši ņemot vērā to, ka lauksaimniecības galvenais uzdevums ir pārtikas (nevis degvielas) ražošana; turklāt uzskata, ka mazākiem lauksaimniecības uzņēmumiem varētu būt nepieciešama apmācība un tehniskā palīdzība šajā jomā; aicina Komisiju arī izvērst pētījumus par dažādu lauksaimniecības veidu darbību un efektīvu agrovides praksi, pienācīgi ņemot vērā attiecīgos klimatiskos apstākļus;

95.  uzskata, ka lauksaimniecība atrodas izdevīgā situācijā, lai sniegtu būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu novēršanā un radītu darba vietas, panākot izaugsmi videi saudzīgā veidā; norāda, ka lauksaimniecības nozarē var panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, kas būs izdevīgi visām pusēm un varētu palielināt lauksaimnieku ilgtermiņa ekonomisko un agronomisko dzīvotspēju; prasa KLP iekļaut mērķus ilgtspējīgas enerģijas izmantošanai;

96.   uzsver, ka KLP pēc 2013. gada varētu palielināt iepriekšminēto ieguldījumu; atzīst, ka lauksaimniecības nozare, uzlabojot ražošanas efektivitāti, jau ir būtiski samazinājusi savu emisiju apjomu; tomēr norāda, ka lauksaimniecībai ir būtisks emisiju samazināšanas ilgtermiņa potenciāls (līdz 2050. gadam lauksaimniecības nozare spēs samazināt emisijas, kas nav CO2 emisijas, par 42–49 % salīdzinājumā ar attiecīgajiem 1990. gada līmeņiem), ko tomēr var uzskatīt par diezgan ierobežotu salīdzinājumā ar citām nozarēm; uzsver, ka visām valstīm, kas ir galvenās emisiju radītājas, ir jāsniedz atbilstošs ieguldījums;

97.   pauž atbalstu tam, ka KLP daļu, kas paredzēta, lai padarītu lauksaimniecību videi nekaitīgāku, izmanto kā ES mēroga stimulēšanas sistēmu ar mērķi uzlabot barības vielu izmantošanas efektivitāti, energoefektivitāti un klimata efektivitāti, pievēršot uzmanību oglekļa sekvestrācijas palielināšanai augsnē, siltumnīcefekta gāzu emisiju tālākai samazināšanai un barības vielu pārvaldības uzlabošanai; šīs sistēmas mērķis būtu nodrošināt lauku saimniecību konkurētspēju un ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku, panākot to ar efektīvāku ierobežoto dabas resursu pārvaldību;

98.   prasa kopējā lauksaimniecības politikā īstenot vajadzīgos pasākumus, tostarp pētniecības finansēšanu, izglītības pasākumu organizēšanu, ieguldījumu atbalstu un citas stimulējošas iniciatīvas, kas veicinātu un nodrošinātu lauksaimniecības un mežsaimniecības atlieku izlietošanu ilgtspējīgas enerģijas ražošanai;

99.   atgādina, ka pilnveidotai lauksaimniecības un mežsaimniecības praksei būtu jāpalielina nozares potenciāls attiecībā uz oglekļa uzglabāšanu un uztveršanu augsnē un mežu masīvos; vienlaikus uzsver, ka vairums meža īpašnieku ir arī lauksaimnieki; turklāt uzsver ES mērķi ierobežot mežu izciršanu, kas notiek visā pasaulē, jo īpaši jaunattīstības valstīs, un vēlākais līdz 2030. gadam apturēt meža platību samazināšanos;

100.   jo īpaši norāda, ka ir svarīgi izstrādāt piemērotus līdzekļus un/vai mehānismus, kas ļautu faktiski finansiālā veidā atzīt lauksaimniecības un mežsaimniecības ieguldījumu oglekļa uzglabāšanā;

101.   uzsver, ka ilgtspējīga mežu izmantošana veicina CO2 emisiju samazināšanu un ka tādēļ saskaņā ar otro lauksaimniecības politikas pīlāru ir jāveic pasākumi, kas nodrošinātu iespēju apsaimniekot mežus arī grūti pieejamās vietās;

102.   uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš apmežošanai, kas ir vienīgais veids, kā dabiski palielināt oglekļa piesaisti un nodrošināt koksni bioenerģijas ieguvei;

103.   aicina pieņemt stratēģiju attiecībā uz ES zemes izmantojumu, izmaiņām zemes izmantojumā un mežsaimniecību (LULUCF), nodrošinot stabilitāti un vides integritāti attiecībā uz nozares ieguldījumu emisiju samazināšanā; mudina dalībvalstis izstrādāt savu valsts politiku, lai dotu ieguldījumu to attiecīgo LULUCF nozaru samazināšanas potenciālā, ievērojot subsidiaritātes principu, jo tas varētu palīdzēt gūt vērtīgu pieredzi; uzsver nepieciešamību investēt zinātniskajos pētījumos par uzglabāšanas spēju un emisijām, kas izriet no LULUCF darbībām;

104.   uzskata, ka ilgtermiņā konkurētspēju var panākt, tikai izveidojot veselīgas, bioloģiski daudzveidīgas agroekosistēmas, kas ir izturīgas pret klimata pārmaiņām, un pienācīgi rūpējoties par tādiem ierobežotiem dabas resursiem kā augsne, ūdens un zeme;

105.   uzsver, ka ir būtiski aizsargāt, augstu vērtēt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, lai pārietu uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;

106.   uzsver, ka Komisijai īpaša uzmanība būtu jāpievērš ar klimatu saistīto jautājumu integrēšanai, nodrošinot, lai politikas nostādnes, tostarp tādās jomās kā rūpniecība, pētniecība, enerģētika, bioloģiskā daudzveidība, tirdzniecība, attīstība, lauksaimniecība, jauninājumi, transports, dzīvnieku labturība un stratēģija “Eiropa 2020”, būtu savstarpēji saskaņotas; uzskata, ka lauksaimniecības nozares potenciāla stabila un stratēģiska pārvaldība krietni vien palīdzētu Eiropai nākotnē kļūt par konkurētspējīgu dalībnieci zemu oglekļa emisiju pasaules ekonomikā;

107.  uzsver, ka pārtikas aprites ķēdei vajadzētu būt īsākai un pārredzamākai un ka būtu jāveicina vietējā ražojuma pārtikas patēriņš, tostarp jāatbalsta vietējie un reģionālie tirgi, lai samazinātu ar lauksaimniecības produktu transportēšanu saistītās emisijas; uzsver, ka Eiropas daudzfunkcionālās ražošanas un pārstrādes pārvietošana uz trešām valstīm negatīvi iespaidotu Eiropas pievienoto vērtību un klimata jomā noteikto mērķu sasniegšanu;

108.  uzskata, ka labāka lopbarības apsaimniekošana, tostarp proteīnaugu izmantošana augsekas sistēmā un lielāka proteīnaugu daudzveidība pastāvīgo ganību sēklu maisījumos, tā nodrošinot iespēju saimniecībā izaudzēt vairāk lopbarības, samazinātu atkarību no lopbarības importa, kam raksturīga liela oglekļa bilance; uzskata, ka tādējādi samazinātos arī lopbarības izmaksas lauksaimniekiem, un tas būtu ieguldījums labākā augsnes apsaimniekošanā, veicinot augsnes mitruma saglabāšanas spēju, kā arī mazinot kaitēkļu vairošanās iespējas;

Finansējums

109.  atbalsta Komisijas priekšlikumus daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam paredzēt īpašu finansējumu, kas palielinātu investīciju apjomu un veicinātu tehnoloģiju ar zemu oglekļa līmeni izstrādi un piemērošanu; atbalsta ieceri klimatam paredzētajam finansējumam veltīt 20 % no DFS kopējā apjoma un atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes ieguldījumiem novirzīt 20 % no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, bet uzstāj, ka šis process efektīvi jāuzrauga; iesaka Komisijai nodrošināt to, ka šie līdzekļi tiek īpaši izmantoti ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm, kurām salīdzinājumā ar noteiktajiem mērķiem ir liels potenciāls ievērojami samazināt emisijas, bet nav iespēju veikt nepieciešamos ieguldījumus;

110.  norāda, ka ir jāņem vērā pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze, izstrādājot politikas nostādnes, ar kurām nodrošināt un atbalstīt sākotnējos ieguldījumus, kas veicina atjaunojamo enerģijas avotu plašāku izmantošanu, lai samazinātu enerģijas izmaksas ilgtermiņā un palielinātu energoefektivitāti energoapgādes un transporta nozarēs;

111.  atgādina, ka, neveicot klimata pārmaiņu novēršanas pasākumus, ilgtermiņa saimnieciskās izmaksas stipri pārsniedz īstermiņa izmaksas, kas vajadzīgas stingrai un izlēmīgai rīcībai tagad;

112.  cer, ka drīz katrai nozarei tiks noteikti konkrēti un novērtējami mērķi, lai mudinātu privātos ieguldītājus un veicinātu viņu uzticēšanos un savstarpējo sadarbību, vienlaikus veicinot Eiropas līdzekļu labāku izmantošanu; uzsver, ka atjaunojamie enerģijas avoti, inovācija, kā arī progresīvu tehnoloģiju attīstība un izplatīšana palīdz novērst klimata pārmaiņas un vienlaikus pārliecināt ES partnerus visā pasaulē, ka emisiju samazināšana ir iespējama, nezaudējot konkurētspēju un neapdraudot darba vietu izveidi; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai ES un tās dalībvalstis rādītu piemēru, izveidojot sistēmu ieguldījumiem jaunās, energoefektīvās un zemu oglekļa dioksīda emisiju tehnoloģijās; prasa pastiprināt pašreizējās finanšu shēmas, lai sasniegtu ceļvedī noteiktos mērķus, kā arī prasa nekavējoties sākt diskusijas par izmantojamiem finanšu instrumentiem un veicināt labāku sinerģiju starp dalībvalstu un Eiropas finanšu shēmām; uzskata, ka efektīvs līdzeklis var būt daudzavotu finanšu shēmas; uzsver, ka reģionālās un kohēzijas politikas finansējumam ir liela nozīme kā galvenajam instrumentam tādu reģionālo pasākumu līdzfinansēšanai, kuri paredzēti pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni; uzskata, ka ievērojama daļa no 2014.–2020. gada plānošanas laikposmam paredzētā finansējuma ir jāpiešķir 2050. gada ceļvedī noteikto mērķu izpildei;

113.  norāda, ka, ņemot vērā zemo oglekļa cenu, ETS kvotu izsole nedos cerētos līdzekļus ieguldījumiem klimata jomā; atgādina, ka vismaz 50 % no izsoles ieņēmumiem no jauna jāiegulda pasākumos klimata jomā gan ES, gan jaunattīstības valstīs, un mudina Komisiju aktīvi uzraudzīt, kā dalībvalstis šādus ieņēmumus izlieto, un katru gadu par to ziņot Parlamentam; aicina dalībvalstis aktīvi izmantot izsoles ieņēmumus, lai veicinātu pētniecību, izstrādi un inovācijas nolūkā panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu ilgtermiņā;

114.  aicina Komisiju no 2013. gada apkopot informāciju par ETS kvotu izsolē gūto līdzekļu izmantošanu un katru gadu publicēt ziņojumu, izvērtējot, cik lielā mērā katra dalībvalsts izmanto šādus līdzekļus, lai veicinātu tehnoloģiju ar zemu oglekļa emisiju līmeni un citu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu paņēmienu izstrādi;

115.  aicina Komisiju ierosināt, lai dalībvalstis daļu no izsoles līdzekļiem paredzētu kā nodrošinājumu papildu ES finansējumam jauninājumu atbalstīšanai, īstenojot SET plānu vai līdzvērtīgas iniciatīvas;

116.  aicina Komisiju veikt izpēti un apsvērt papildu novatoriskus finansējuma avotus, tostarp iespēju izmantot Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, lai arī turpmāk veicinātu tehnoloģiju ar zemu oglekļa līmeni izstrādi un piemērošanu;

117.  uzsver, ka saistībā ar ceļvedi steidzami jārisina videi kaitīgo subsīdiju problēma; prasa saskaņoti rīkoties, lai līdz 2020. gadam identificētu visas videi kaitīgās subsīdijas un tās pakāpeniski likvidētu, tā atbalstot budžeta konsolidāciju un pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku; aicina Komisiju līdz 2013. gada beigām publicēt paziņojumu par to, kā ES budžets ir izmantots, tieši vai ar dalībvalstu starpniecību nodrošinot finansiālo atbalstu pasākumiem, kas ir pretrunā ar Zema oglekļa satura ekonomikas ceļveža mērķiem;

118.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt to, ka straujāk tiek īstenota G20 valstu vienošanās par fosilā kurināmā subsīdiju atcelšanu; uzsver, ka šīs vienošanās īstenošana ir jākoordinē starptautiski, lai panāktu vēlamo rezultātu;

Papildu pasākumi

119.  aicina Komisiju līdz 2012. gada beigām izvirzīt vērienīgus priekšlikumus metāna, melnā oglekļa un F-gāzu emisiju samazināšanai;

120.  atgādina, ka ar koksni var aizstāt materiālus, kas rada lielas oglekļa emisijas, cita starpā arī būvniecības nozarē, un aicina izveidot skaidru ilgtspējīgi iegūtas koksnes izmantošanas hierarhiju, lai nodrošinātu atbilstību klimata un energoefektivitātes mērķiem; uzskata, ka ilgtspējīgu bioenerģiju var iegūt no atkritumiem, atsevišķām atliekām un rūpniecības blakusproduktiem, ja tiek izveidoti pietiekami aizsardzības līdzekļi, kas novērš oglekļa zudumu no augsnes un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kā arī netiešās emisijas, kas rodas, aizstājot citus tā paša materiāla izmantošanas veidus;

121.  atgādina, ka būvniecība būtiski ietekmē vidi, patērējot lielu daudzumu neatjaunojamu dabas resursu un enerģijas un radot ievērojamas oglekļa dioksīda emisijas; atgādina, ka, izmantojot atjaunojamus būvmateriālus, samazinās dabas resursu patēriņš un videi radītais kaitējums; tādēļ mudina Komisiju vairāk ņemt vērā būvmateriālu zemo emisiju līmeni un energoefektivitāti visā to dzīves ciklā un veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, atjaunojamu un zema emisiju līmeņa materiālu, piemēram, koksnes, izmantošanu būvniecībā; atgādina, ka koks augšanas procesā piesaista oglekli, tādēļ koksne ir oglekļa emisiju ziņā neitrāls materiāls;

o
o   o

122.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.