Choisissez la langue de votre document :
- bg - български
- es - español
- cs - čeština
- da - dansk
- de - Deutsch
- et - eesti keel
- el - ελληνικά
- en - English
- fr - français
- ga - Gaeilge
- hr - hrvatski
- it - italiano
- lv - latviešu valoda
- lt - lietuvių kalba
- hu - magyar
- mt - Malti
- nl - Nederlands
- pl - polski
- pt - português
- ro - română
- sk - slovenčina
- sl - slovenščina
- fi - suomi
- sv - svenska
|
 Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice un Šengenas acquis *** |
| ||||||
(Piekrišana) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (07763/2010), – ņemot vērā Vienošanās projektu starp Eiropas Savienību un Islandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par šo valstu līdzdalību to komiteju darbā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot izpildvaru attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu (07763/2010), un kļūdas labojumu Vienošanās 5. panta 1. punkta 1. zemsvītras piezīmē (13573/2011), – ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 74., 77. un 79. pantu, kā arī 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0272/2011), – ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A7-0013/2012), 1. sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu, Islandes Republikas, Lihtenšteinas Firstistes, Norvēģijas karalistes un Šveices Konfederācijas valdībām un parlamentiem. | |||||||
| Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes * |
| ||||||
(Īpašā likumdošanas procedūra ‐ apspriešanās) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2011)0813), – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0500/2011), – ņemot vērā Reglamenta 55. pantu un 46. panta 1. punktu, – ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A7-0011/2012), 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu; 2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā; 3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu; 4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem. | |||||||
| Pārtikas izdalīšana vistrūcīgākajām personām Savienībā ***II |
| |||||||||||||||||
(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (18733/1/2011 – C7-0022/2012), – ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu iesniedzis Dānijas parlaments, Zviedrijas parlaments un Apvienotās Karalistes Lordu palāta un kuros apgalvots, ka tiesību akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam, – ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 20. janvāra(1) un 2011. gada 8. decembra(2) atzinumus, – ņemot vērā Reģionu komitejas 2011. gada 27. janvāra(3) atzinumu, – ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 26. marta(4) nostāju, – ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūciju par Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekmi uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām (COM(2009)0665) ‐ “omnibus”(5), – ņemot vērā grozītos Komisijas priekšlikumus (COM(2010)0486) un COM(2011)0634), – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu, – ņemot vērā Reglamenta 72. pantu, – ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A7-0032/2012), 1. apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā; 2. konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju; 3. uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu; 4. uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; 5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
| ||||||||||||||||||
| Radiofrekvenču spektra politika ***II |
| |||||||||||
(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (16226/1/2011 – C7-0012/2012), – ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 16. februāra atzinumu(1), – pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju, – ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0471), – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu, – ņemot vērā Reglamenta 72. pantu, – ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A7-0019/2012), 1. apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā; 2. konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju; 3. uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu; 4. uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; 5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
| ||||||||||||
| Līgumattiecības piena un piena produktu nozarē ***I |
| ||||||||||
| |||||||||||
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0728), – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 42. panta pirmo daļu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0408/2010), – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu, – ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu iesniedzis Polijas Parlaments un kurā apgalvots, ka tiesību akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam, – ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 4. maija atzinumu(1), – ņemot vērā Padomes pārstāvja 2011. gada 12. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu, – ņemot vērā Reglamenta 55. pantu, – ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A7-0262/2011), 1. pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā; 2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 15. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2012, ar ko attiecībā uz līgumattiecībām piena un piena produktu nozarē groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 261/2012.)
| |||||||||||
| Reglamenta 48. panta 2. punkta grozīšana attiecībā uz patstāvīgajiem ziņojumiem |
| ||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2011. gada 7. aprīļa lēmumu par patstāvīgajiem ziņojumiem, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2011. gada 26. aprīļa vēstuli Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšsēdētājam, – ņemot vērā Reglamenta 211. un 212. pantu, – ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A7-0399/2011), 1. pieņem zināšanai Priekšsēdētāju konferences 2011. gada 7. aprīļa lēmumu, kurā noteikts, ka patstāvīgie ziņojumi, ko sagatavo kā gada darbības pārskatus un uzraudzības ziņojumus, kuri uzskaitīti 1. un 2. pielikumā Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumam, kas iekļauts Reglamenta XVIII pielikumā (“2002. gada lēmums”), ir jāuzskata par stratēģiskiem ziņojumiem Reglamenta 48. panta 2. punkta izpratnē, un uzdod ģenerālsekretāram lēmumu iekļaut XVIII pielikumā; 2. uzskata, ka 2002. gada lēmuma 2. panta 4. punkts ir kļuvis lieks, jo ir pieņemts Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. novembra lēmums par Parlamenta Reglamenta grozījumiem atbilstīgi Deputātu nolikumam(1), un uzdod ģenerālsekretāram attiecīgi pielāgot XVIII pielikumu; 3. nolemj veikt Reglamentā turpmāk minēto grozījumu; 4. atgādina, ka šis grozījums stājas spēkā nākamās sesijas pirmajā dienā; 5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu zināšanai Padomei un Komisijai.
| |||||||||||||||||||||||
| Stabilitātes obligāciju ieviešanas iespējamība |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu(1) (daļa no sešu tiesību aktu kopuma), – ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. novembra Zaļo grāmatu par stabilitātes obligāciju ieviešanas iespējamību, – ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieka O. Rehn uzstāšanos Ekonomikas un monetārajā komitejā 2011. gada 23. novembrī un 2011. gada 29. novembrī notikušo viedokļu apmaiņu ar Vācijas Ekonomikas ekspertu padomi par Eiropas glābšanas fondu, – ņemot vērā priekšsēdētāja H. Van Rompuy 2011. gada 6. decembrī sniegto starpposma ziņojumu “Ekonomikas savienības stiprināšana”, – ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu, A. tā kā Parlaments ir pieprasījis Komisijai sniegt ziņojumu par iespēju ieviest eiro zonas vērtspapīrus, kas ir būtiska sastāvdaļa Parlamenta un Padomes nolīgumā par ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopumu (sešu tiesību aktu pakete); B. tā kā eiro zona ir unikālā situācijā, jo eiro zonas dalībvalstīm ir kopēja valūta, bet nav vienotas nodokļu politikas un vienota obligāciju tirgus; C. tā kā, lai varētu emitēt obligācijas, paredzot vienotu un solidāru atbildību par tām, būtu nepieciešama pilnīgāka integrācija, 1. pauž nopietnas bažas par pastāvīgo spriedzi eiro zonas valdību obligāciju tirgos, par ko liecina divu iepriekšējo gadu laikā novērotā peļņas likmju starpības palielināšanās, augstā nepastāvība un jutīgums pret spekulatīviem uzbrukumiem; 2. uzskata, ka eiro zona kā pasaules otras nozīmīgākās valūtas emitents ir līdzatbildīga par starptautiskā monetārā sistēmas stabilitāti; 3. uzsver, ka eiro zonas un dalībvalstu stratēģiskajās ilgtermiņa interesēs ir gūt visus iespējamos labumus no eiro ieviešanas, jo eiro ir potenciāls kļūt par pasaules rezerves valūtu; 4. jo īpaši norāda, ka ASV Valsts kases parādzīmju tirgus un eiro zonas valsts obligāciju tirgus ir salīdzināmi pēc apjoma, bet ne likviditātes, daudzveidības un cenu noteikšanas ziņā; norāda, ka eiro zonas interesēs būtu izveidot vienotu likvīdu un diversificētu obligāciju tirgu, un stabilitātes obligāciju tirgus piedāvātu ekonomiski dzīvotspējīgu alternatīvu ASV dolāram un izveidotu eiro par vispārēju drošu valūtu uzkrājumiem un ieguldījumiem; 5. vēl uzskata, ka eiro zona un tās dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai ilgtermiņā nodrošinātu stabilitāti valūtai, ko lieto vairāk nekā 330 miljoni cilvēku, kā arī daudzi uzņēmumi un investori un kas netieši ietekmē visu pasauli; 6. norāda, ka stabilitātes obligācijas atšķirtos no obligācijām, ko izdevušas tādas federālas valstis kā ASV un Vācija, un tādēļ tās nevar tieši salīdzināt ar ASV Valsts kases un Vācijas Centrālās bankas obligācijām; 7. atzinīgi vērtē uzstāšanos par Zaļo grāmatu, kas atbilst Eiropas Parlamenta sen izvirzītajai prasībai, un uzskata to par lietderīgu sākumpunktu turpmākām pārdomām; ir gatavs un apņēmības pilns apspriest visus jautājumus ‐ gan priekšrocības, gan trūkumus ‐ attiecībā uz iespējamību ieviest stabilitātes obligācijas atbilstoši dažādiem variantiem; mudina Komisiju pēc šā jautājuma plašas sabiedriskas apspriešanas veikt vēl dziļāku analīzi, kurā būtu jāiesaistās arī Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem, kā arī ECB, ja tā uzskatīs to par vajadzīgu; uzskata, ka neviens no Komisijas piedāvātajiem variantiem pats par sevi nav atbilde uz pašreizējo valsts parādu krīzi; 8. ņem vērā Komisijas vērtējumu, kas ir daļa no Komisijas Zaļās grāmatas par stabilitātes obligāciju ieviešanas iespējamību, ka stabilitātes obligācijas ļautu vieglāk īstenot eiro zonas monetāro politiku un veicinātu efektīvu darbību gan obligāciju tirgū, gan plašākā eiro zonas finanšu sistēmā; 9. atkārtot uzsver savu nostāju, ka ir jābūt izveidotai ilgtspējīgai nodokļu sistēmai, kas eiro zonā uzlabos ekonomisko pārvaldību un ekonomisko izaugsmi, un tikai pēc tam var kopīgi izlaist obligācijas, un ka ļoti svarīgs jautājums ir secība, izstrādājot saistošu ceļvedi, kas būtu līdzīgs Māstrihtas kritērijiem vienotas valūtas ieviešanai, un ņemot vērā visu iepriekš gūto pieredzi; 10. uzskata, ka mērķi, uz kuriem ir balstīti Eiropadomes 2011. gada 8. un 9. decembrī pieņemtie lēmumi par valsts finanšu ilgtspējības palielināšanu, palīdz arī radīt nepieciešamos nosacījumus iespējai ieviest stabilitātes obligācijas; 11. uzskata, ka stabilitātes obligācijas varētu būt papildu līdzeklis, kā veicināt Stabilitātes un izaugsmes pakta ievērošanu, ar nosacījumu, ka tās tiek izmantotas, lai risinātu morālā kaitējuma un līdzatbildības problēmas; norāda, ka ir jāveic turpmāki pasākumi attiecībā uz Zaļajā grāmatā minētajiem variantiem saistībā ar tādiem jautājumiem kā:
12. uzskata, ka perspektīvas ieviest stabilitātes obligācijas varēt veicināt eiro zonas stabilitāti vidējā termiņā; tomēr aicina Komisiju steidzami iesniegt priekšlikumus pašreizējās valsts parādu krīzes galīgam risinājumam, piemēram, par Eiropas glābšanas paktu, ko ir ierosinājusi Vācijas Ekonomikas ekspertu padome, un/vai par ESM līguma pilnīgu izstrādi un ratificēšanu, un/vai eiro obligācijām, kā arī par valstu parādu vērtspapīru emisijas kopīgu pārvaldīšanu; 13. norāda, ka šī rezolūcija ir sākotnēja atbilde uz Komisijas Zaļo grāmatu, un tai sekos vispusīgāka rezolūcija, kas tiks noformēta kā INI ziņojums; 14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Nodarbinātības un sociālie aspekti 2012. gada izaugsmes pētījumā |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu, – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantu, – ņemot vērā LESD 145., 148. un 152. pantu un 153. panta 5. punktu, – ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pantu, – ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011.–2020. gads), ko Padome pieņēma 2011. gada 7. martā, – ņemot vērā 2011. gada 23. novembra Komisijas paziņojumu “Gada izaugsmes pētījums par 2012. gadu” (COM(2011)0815) un tam pievienoto Vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu, – ņemot vērā tā 2011. gada 1. decembra rezolūciju par Eiropas pusgadu ekonomikas politikas koordinēšanai(1), – ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020 ‐ stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020), – ņemot vērā 2010. gada 8. septembra nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm ‐ stratēģijas “Eiropa 2020” integrēto pamatnostādņu II daļu(2), – ņemot vērā Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmumu 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm(3), – ņemot vērā Komisijas 2010. gada 23. novembra paziņojumu “Jaunu prasmju un darba vietu programma ‐ Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību” (COM(2010)0682), – ņemot vērā tā 2011. gada 26. oktobra rezolūciju par jaunu prasmju un darba vietu programmu(4), – ņemot vērā Komisijas 2010. gada 16. decembra paziņojumu “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību ‐ Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai” (COM(2010)0758), – ņemot vērā tā 2011. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību(5), – ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. oktobra Ieteikumu 2008/867/EK par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus (paziņots ar dokumenta numuru K(2008)5737)(6) un tā 2009. gada 6. maija rezolūciju par šo jautājumu(7), – ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas (SAK) atzinumu un ziņojumu par stratēģijas “Eiropa 2020” sociālajiem aspektiem (SPC/2010/10/7 galīgā redakcija), – ņemot vērā Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumu “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam” (COM(2011)0173), – ņemot vērā tā 2011. gada 9. marta rezolūciju par ES stratēģiju romu integrācijai(8), – ņemot vērā Komisijas 2010. gada 15. septembra paziņojumu “Jaunatne kustībā ‐ iniciatīva jauniešu potenciāla izmantošanai, lai Eiropas Savienībā panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi” (COM(2010)0477), – ņemot vērā tā 2011. gada 12. maija rezolūciju par iniciatīvu “Jaunatne kustībā ‐ pamats Eiropas izglītības un apmācības sistēmu uzlabošanai(9), – ņemot vērā tā 2010. gada 6. jūlija rezolūciju par jauniešu piekļuves darba tirgum veicināšanu un praktikanta, stažiera un mācekļa statusa nostiprināšanu(10), – ņemot vērā tā 2010. gada 7. septembra rezolūciju par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai(11), – ņemot vērā Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvu 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatlīgumu par darbu uz noteiktu laiku(12), – ņemot vērā Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvu 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu(13), – ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(14), – ņemot vērā Reglamenta 48. pantu, – ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A7-0021/2012), A. tā kā krīzes sociālās sekas ir tālejošas un tās padziļina dažu valstu taupības pasākumi, ko šī valstis veic, reaģējot uz valsts parāda krīzi, darbavietu likvidēšana gan privātajā, gan valsts sektorā, kā arī sociālo pabalstu un sabiedrisko pakalpojumu ierobežošana un līdz ar to nabadzības pastiprināšanās ES; B. tā kā laikā kopš 2008. gada ir būtiski pieaudzis bezdarbs, bezdarbnieku skaitam Eiropas Savienībā sasniedzot 23 miljonus, kas atbilst 10 % darbspējas vecuma iedzīvotāju; tā kā, lai sasniegtu nodarbinātības jomā noteikto mērķi, ES līdz 2020. gadam ir jānodrošina, lai 17,6 miljoni cilvēku atrastu darbu; C. tā kā situācija darba tirgū ir īpaši smaga jauniešiem neatkarīgi no viņu izglītības līmeņa un tā kā viņi bieži strādā ar pagaidu darba līgumiem un iesaistās neapmaksātā praksē; tā kā jauniešu sarežģītās situācijas iemesls daļēji ir tāds, ka iegūtās iemaņas neatbilst darba tirgus pieprasījumam; D. tā kā krīze ir smagi skārusi arī cilvēkus, kam tuvojas pensionēšanās vecums, ilgtermiņa bezdarbniekus, trešo valstu valstspiederīgos un mazkvalificēta darba ņēmējus; E. tā kā dzimumu līdztiesības aspekts ir ļoti svarīgs stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķu sasniegšanā, jo sievietes veido lielāko vēl neizmantotā darbaspēka rezervi un lielāko daļu nabadzīgo ļaužu ES; tā kā tādēļ visa Eiropas pusgada laikā jāpievērš īpaša uzmanība dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai un politikas jomām, kas veltītas sievietēm; F. tā kā papildus lielam skaitam bezdarbnieku un pieaugošam vidējam laikam, kas tiek pavadīts bez darba, ES pieaug strādājošo nabadzība un nedrošība; tā kā krīze ir radījusi jaunas cilvēku kategorijas, kuras apdraud nabadzība; tā kā SAK brīdina par pieaugošu to cilvēku skaitu, kurus apdraud zemu ienākumu izraisīta nabadzība, bērnu nabadzība, dziļš materiālais trūkums un sociālā atstumtība, ko rada nepareizi vērstu un regresīvu fiskālās konsolidācijas pasākumu ietekme uz sociālās aizsardzības sistēmām, un tā kā tādēļ ES un valsts sociālās politikas darba kārtībā svarīgākajam elementam jābūt integrētu un aktīvu iekļaušanas stratēģiju īstenošana; G. tā kā taupības pasākumi un pasākumi, kuri vērsti uz fiskālo konsolidāciju, var nesamērīgi negatīvi ietekmēt sieviešu stāvokli darba tirgū un palielināt sieviešu nabadzību, piemēram, līdzekļu samazināšanas dēļ valsts sektorā, kas skar sievietes, vai nodokļu atvieglojumu ierobežošanas dēļ bērnu aprūpei; H. tā kā, neraugoties uz situācijas steidzamību, panākumi saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu ir mazāki, nekā iecerēts; tā kā valstu reformu programmās noteiktās saistības ir nepietiekamas, lai sasniegtu vairumu ES līmeņa mērķu; I. tā kā sociālie un nodarbinātības aspekti ir sagrupēti tikai vienā no piecām gada izaugsmes pētījuma prioritātēm, lai gan tie veido trīs no pieciem stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķiem, Galvenie vēstījumi Eiropadomes pavasara sanāksmei 1. mudina Eiropadomi tās 2012. gada Eiropas pusgadam paredzētajās politikas norādēs iekļaut turpmākos vēstījumus un pilnvaro Parlamenta priekšsēdētāju aizstāvēt šo nostāju pavasara Eiropadomē, kas notiks 2012. gada 1. un 2. martā; I. Nodrošināt saskaņotību un pastiprināt centienus, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus 2. aicina Eiropadomi nodrošināt, lai ikgadējās politikas norādes, kas sagatavotas, pamatojoties uz gada izaugsmes pētījumu, būtu pilnībā vērstas uz to, lai sasniegtu visus mērķus, kas noteikti stratēģijā “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei; 3. aicina Eiropadomi savās politikas norādēs nodrošināt saskanību starp dažādām prioritātēm, lai norādes par fiskālo konsolidāciju būtu pamatotas uz sociālo tiesiskumu un nepalielinātu nabadzību vai nekavētu centienus risināt bezdarba problēmu un mazinātu krīzes sociālās sekas; noteikti uzskata, ka galvenā uzmanība jāpievērš integrētiem reformas pasākumiem, kas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā veicina izaugsmi; tādēļ uzsver, ka budžeta, izaugsmes un nodarbinātības pasākumi jāaplūko kopā, jo tie visi ir savstarpēji atkarīgi un kopā veido priekšnoteikumus tam, lai panāktu atveseļošanos; 4. aicina Eiropadomi savās politikas norādēs nodrošināt, ka ES līdzekļi tiek paredzēti tam, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus; 5. pauž lielu uztraukumu par to, ka pašreizējie valstu mērķi nav pietiekami, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķus nodarbinātības, izglītības un nabadzības samazināšanas jomā; mudina Eiropadomi nodrošināt, lai dalībvalstis paplašinātu savus valsts līmeņa mērķus, papildinātu tos ar konkrētiem un reālistiskiem īstenošanas plāniem un veiktu novērtējumu, piemērojot skaidrus un saskanīgus rādītājus un izmantojot kopīgo izvērtējuma sistēmu, par kuru panākta vienošanās, lai tādējādi ES būtu uz skaidra un piemērota ceļa ar mērķi sasniegt visus stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un varētu pārredzami novērtēt panākumus; II. Atbalstīt ilgtspējīgu darbavietu radīšanu ar investīciju un nodokļu reformu palīdzību 6. aicina Eiropadomi nodrošināt vajadzīgās manevra iespējas budžeta jomā un stimulus investīcijām ilgtspējīgu un pienācīgu darbavietu radīšanā daudzās nozarēs, kā arī investīcijām darba ņēmēju apmācībai, bezdarbnieku apmācībai un nabadzības samazināšanai; 7. aicina Eiropadomi apstiprināt politikas norādes, lai darbaspēku atbrīvotu no nodokļu sloga, kas ir daļa no izmaksām papildus algai, un vienlaikus mudināt uzņēmumus, kuri izmantos šos atbrīvojumus/samazinājumus, savukārt nodrošināt pienācīgu iztikas minimumu; uzskata, ka tas padarītu darbinieku nolīgšanu un paturēšanu pievilcīgāku un uzlabotu darba tirgus vispārējo stāvokli, it sevišķi neaizsargāto grupu stāvokli; aicina Eiropadomi saskaņā ar subsidiaritātes principu apstiprināt norādes par ienākumu palielināšanu ar taisnīgu, progresīvu, ienākumu pārdali nodrošinošu, lietderīgu un efektīvu nodokļu sistēmu un labāku nodokļu koordinēšanu, lai apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodrošinātu sistēmas taisnīgumu un turpinātu sociālo kohēziju; III. Uzlabot nodarbinātības kvalitāti un apstākļus, lai palielinātu iesaistīšanos darba tirgū 8. pauž nožēlu, ka politikas norādēs, kuru mērķis ir padarīt nodarbinātību pievilcīgāku, nav aplūkots jautājums par darbavietu kvalitāti un ka pārāk maza uzmanība ir veltīta visu priekšnosacījumu izpildei, lai palielinātu nodarbinātību, jo īpaši sieviešu, personu ar invaliditāti un visnelabvēlīgākajos apstākļos esošo personu, piemēram, ilgtermiņa bezdarbnieku, nodarbinātību; aicina Eiropadomi iekļaut norādes par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un centieniem atbalstīt profesionālās, ģimenes un privātās dzīves līdzsvarošanu, nodrošinot cenu ziņā pieejamu aprūpi un bērnu aprūpi, atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ un elastīgus darba apstākļus; 9. brīdina, ka taupības pasākumiem un administratīvā sloga samazināšanai nevajadzētu apdraudēt sociālās aizsardzības, veselības un drošības standartus vai radīt vieglākus nosacījumus vai atkāpes no ES tiesību aktiem; IV. Risināt jauniešu bezdarba problēmu 10. uzsver, ka ir svarīgi nepazaudēt jaunās paaudzes potenciālu, un aicina Eiropadomi noteikt jauniešu bezdarba problēmas risināšanu par prioritāti; aicina dalībvalstis izstrādāt visaptverošas stratēģijas jauniešiem, kuri nav nodarbināti un neapmeklē mācību iestādes, tostarp mērķētus aktīva darba tirgus politikas pasākumus, pasākumus prasmju neatbilstības novēršanai darba tirgū, uzņēmējdarbības gara veicināšanai jauniešu vidū un pasākumus, lai ieviestu sistēmas, kas nodrošina pāreju no mācībām pie darba, piemēram, “duālo profesionālo apmācību”; aicina dalībvalstis ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem ieviest Eiropas Jaunatnes garantijas sistēmu, kura katram jaunietim ES pēc ilgākais 4 mēnešu bezdarba dod tiesības uz darbu, praksi, papildu apmācību vai darbu apvienojumā ar apmācību; uzsver, ka ir svarīgi samazināt nepastāvīgas jauniešu nodarbinātības veidus, piemēram, pagaidu līgumus, nevēlamu nepilnas slodzes darbu, kā arī neapmaksātu praksi; V. Risināt nabadzības un sociālās atstumtības problēmu, jo īpaši pievēršoties grupām, kuru saikne ar darba tirgu ir ierobežota vai kurām šādas saiknes nav 11. pozitīvi vērtē to, ka pirmo reizi gada izaugsmes pētījumā ir iekļautas norādes nabadzības un sociālās atstumtības jomā, un aicina Eiropadomi apstiprināt šīs norādes kā prioritāti, vienlaikus nodrošinot, ka nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana neaprobežojas ar pasākumiem, kuru mērķis ir cilvēku integrēšana darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot sociālajai aizsardzībai un aktīvai to neaizsargāto grupu iekļaušanai, kuru saikne ar darba tirgu ir ierobežota vai kurām šādas saiknes nav; 12. uzsver, ka LESD 9. pants ir jāintegrē visos Eiropas pusgados, tostarp konkrētām valstīm paredzētajos ieteikumos, kas būtu jāpapildina ar ex-ante un ex-post sociālās ietekmes novērtējumiem; VI. Stiprināt demokrātisko leģitimitāti, pārskatatbildību un atbildību 13. atgādina, ka lielākai Eiropas dimensijas nozīmei dalībvalstu ekonomikas politikā vajadzētu būt cieši saistītai ar lielāku demokrātisko leģitimitāti un atbilstīgu pārskatatbildību Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem; uzskata ‐ tā kā nav tiesiska pamata gada izaugsmes pētījumam piemērot parasto likumdošanas procedūru, Eiropadomei, apstiprinot politikas norādes, ir īpašs pienākums ņemt vērā Parlamenta komentārus, lai piešķirtu šīm norādēm demokrātisku leģitimitāti, un nepieciešamība steidzami īstenot taupības pasākumus un fiskālo disciplīnu nedrīkst aizēnot vajadzību nodrošināt demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu; 14. aicina Eiropadomi un dalībvalstis nodrošināt valstu un reģionālo parlamentu, sociālo partneru, valsts iestāžu un pilsoniskās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos politikas norāžu īstenošanā un uzraudzībā atbilstoši stratēģijai “Eiropa 2020” un ekonomikas pārvaldības procesam, lai nodrošinātu atbildību; 15. aicina Komisiju 2013. gadā pārveidot gada izaugsmes pētījumu par gada ilgtspējīgas izaugsmes pamatnostādnēm, lai sagatavotu to tādā formātā, kas Parlamentam sniegtu iespēju ierosināt grozījumus un nodrošināt, ka pārredzams starpiestāžu lēmumu pieņemšanas process noslēdzas ar tādu politikas norāžu pieņemšanu, par kurām ir panākta kopīga vienošanās; Papildu pasākumi, kas veicami nodarbinātības un sociālajā jomā 16. aicina dalībvalstis atbalstīt iniciatīvas, kas veicina to nozaru attīstību, kurās pastāv visaugstākais nodarbinātības potenciāls, jo īpaši pārejā uz ilgtspējīgu ekonomiku (“zaļajām darbavietām”), veselības un sociālajiem pakalpojumiem (“baltajām darbavietām”) un digitālo ekonomiku; 17. aicina dalībvalstis uzlabot uzņēmējdarbības vidi, it sevišķi MVU, un īpaši veicināt jaunu uzņēmumu izveidi un atbalstīt esošos MVU darbavietu radīšanā; 18. aicina Eiropadomi pastiprināt tās centienus uzlabot vienoto tirgu, digitālo ekonomiku un koncentrēt uzmanību uz lietpratīgu regulējumu, lai samazinātu nevajadzīgu birokrātiju; 19. aicina dalībvalstis paplašināt valsts nodarbinātības dienestu aptvērumu un efektivitāti, kā arī ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem pieņemt efektīvu aktīva darba tirgus politiku, un pabalstu sistēmām, lai tādējādi saglabātu nodarbinātības iespējas, atbalstītu cilvēku atgriešanos darba tirgū un aizsargātu atbilstīgus dzīves apstākļus; 20. aicina dalībvalstis atbalstīt un attīstīt priekšnoteikumus elastīgākiem darba nosacījumiem, it sevišķi vecākiem un jaunākiem darba ņēmējiem, un veicināt darba ņēmēju mobilitāti; uzsver, ka ir svarīgi palielināt darbaspēka produktivitāti un efektivitāti visā ES, lai atjaunotu Eiropas konkurētspēju; 21. aicina dalībvalstis pilnībā izmantot struktūrfondus, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas un efektīvi apkarotu strukturālo un ilgtermiņa bezdarbu; uzskata, ka Komisijai jāsniedz dalībvalstīm papildu palīdzība un norādes saistībā ar šo mērķi, it sevišķi lejupslīdes un sociālo problēmu laikā; 22. uzskata, ka stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi attiecībā uz nodarbinātības līmeni var sasniegt tikai tad, ja ievērojami palielinās sieviešu līdzdalība darba tirgū; aicina Komisiju dalībvalstīm nodrošināt stingrākas norādes, kurām vajadzētu būt vērstām uz priekšnosacījumu nodrošināšanu nolūkā sasniegt augstāku sieviešu nodarbinātības līmeni, piemēram, garantējot pieņemamas shēmas attiecībā uz aprūpi un bērnu aprūpi, atbilstīgu bērna kopšanas atvaļinājumu mātei un tēvam, paternitātes un vecāku atvaļinājumu, kā arī elastību attiecībā uz darba laiku un vietu; 23. aicina Eiropadomi novērtēt tās politikas ieteikumu efektivitāti, atbalstot visu mājsaimniecībā esošo pieaugušo dalību darba tirgū, nodrošinot atbilstīgu minimālo algu un veicinot karjeras iespējas cilvēkiem, kuriem ir zems atalgojums vai nepastāvīgas darbavietas, jo tie ir trīs mehānismi, kas var samazināt strādājošo nabadzību; aicina dalībvalstis apkarot strādājošo nabadzību, īstenojot darba tirgus politikas virzienus, kuru mērķis ir strādājošos nodrošināt ar iztikas minimumu; 24. aicina Komisiju progresa ziņojumos izmantot pēc dzimumiem nošķirtus datus; 25. aicina dalībvalstis arī atzīt vecāku darba ņēmēju patieso pievienoto vērtību uzņēmumos un radīt dažādiem vecumiem atbilstīgus darba apstākļus, lai vecākiem darbiniekiem, kuri to vēlas, sniegtu iespēju piedalīties un saglabāt savu vietu darba tirgū; aicina dalībvalstis to paveikt, apkarojot diskrimināciju vecuma dēļ, aizstājot vecākiem darbiniekiem paredzētus stimulus pamest darba tirgu ar stimuliem iekļaujošam darba tirgum, kā arī pielāgojot darba apstākļus vecāku darbinieku vajadzībām, piemēram, ieviešot tiesības uz elastīgu pieeju darba laikam un darbavietai, tiesības uz apmācību un uz elastīgāku pensionēšanās režīmu, ikvienam paredzot atbilstīgu pensiju nodrošinājumu; uzskata, ka arodveselības profilakses veicināšanas rezultātā nodarbinātības laikā un pēc tam būtu jānodrošina aktīvas vecumdienas; 26. aicina dalībvalstis nodrošināt, lai cilvēkiem, kuri strādā uz pagaidu vai nepilna darba laika līguma pamata, būtu nodrošināta vienlīdzīga attieksme attiecībā uz atbrīvošanu no darba un atalgojumu saskaņā ar ES primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem un lai šiem darbiniekiem un pašnodarbinātām personām būtu pienācīga sociālā aizsardzība un piekļuve mācībām, kā arī mūžizglītībai, un lai tiktu paredzēti pamatnoteikumi ar mērķi nodrošināt karjeras iespējas; aicina dalībvalstis īstenot pamatnolīgumus par nepilna laika darbu un darbu uz noteiktu laiku un efektīvi nodrošināt to direktīvu izpildi, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju; 27. uzskata, ka darba tirgū vajadzīgās reformas, kuru mērķis ir palielināt produktivitāti un konkurētspēju, ir jāīsteno tā, lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu un veicinātu darbavietu kvalitāti, vienlaikus ņemot vērā valstu tradīcijas attiecībā uz sociālo dialogu; 28. aicina dalībvalstis īstenot pasākumus, lai uzlabotu mobilitāti darba tirgos un starp tiem un atceltu visus esošos juridiskos un administratīvos ierobežojumus, kas kavē darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā; 29. aicina Eiropadomi noteikt finanšu transakciju nodokli, lai uzlabotu ilgtspējīgu darbavietu radīšanu; 30. pauž nožēlu par nepietiekamajiem centieniem īstenot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu gada izaugsmes pētījuma prioritātēs, neraugoties uz to, ka Eiropas Dzimumu līdztiesības paktā (2011.–2020. gads) Komisija tiek aicināta dzimumu līdztiesības perspektīvu integrēt gada izaugsmes pētījumā; aicina Eiropadomi nodrošināt, lai politikas norādēs tiek risināts jautājums par dzimumu nelīdztiesību; aicina dalībvalstis īstenot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu valstu reformu programmu izstrādē; aicina Komisiju pievērsties konkrētām valstīm paredzētiem ieteikumiem, ja dalībvalstis neņem vērā dzimumu dimensiju; Investēt izglītībā un mācībās 31. aicina dalībvalstis pielāgot un palielināt investīcijas izglītībā, apmācībā, uzņēmējdarbības iemaņu veicināšanā un mūžizglītībā visām vecuma grupām ne tikai formālās mācīšanās ietvaros, bet arī attīstot neformālo un informālo izglītību, kas nodrošina lielāku izaugsmes potenciālu, kā arī brīdina par izglītības budžeta līdzekļu samazināšanas ilgtermiņa sociālajām un ekonomiskajām izmaksām; 32. aicina ES un dalībvalstis pārvarēt iemaņu neatbilstību un to trūkumu un palielināt sinerģiju starp universitātēm, apmācību iestādēm, jauniešu organizācijām un uzņēmumiem, uzlabojot prognozes par vajadzīgajām iemaņām, pielāgojot izglītības un apmācības sistēmas darba tirgus vajadzībām un sniedzot darbaspēkam jaunas prasmes, lai cīnītos pret strukturālo bezdarbu un to sagatavotu pārejai uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku; 33. mudina dalībvalstis nepieļaut, ka taupības pasākumi apdraud izaugsmi veicinošus politikas virzienus, un piešķirt prioritāti izaugsmi veicinošiem izdevumiem, piemēram, izglītības, mūžizglītības, pētniecības un inovāciju jomā, vienlaikus nodrošinot šo izdevumu efektivitāti; 34. atgādina, ka Komisija savā pamatiniciatīvā “Jaunatne kustībā” apsolīja ierosināt prakšu kvalitātes sistēmu, un aicina to bez kavēšanās iesniegt dokumentu par šādu sistēmu; 35. mudina aktīvi īstenot nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru kā instrumentu, ar kuru var veicināt mūžizglītības attīstību; 36. mudina Komisiju, dalībvalstis un darba devējus radīt vairāk iespēju darba ņēmējām jauno tehnoloģiju jomā, lai nostiprinātu progresīvo tehnoloģiju nozari saskaņā ar stratēģijas “ES 2020” mērķiem; Izskaust nabadzību, sekmēt sociālo iekļaušanu un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti 37. uzsver to, ka saskaņā ar 2011. gada novembra Eirobarometru 49 % Eiropas iedzīvotāju minēja nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanu kā politikas prioritāti, kas, viņuprāt, būtu jāatbalsta Eiropas Parlamentam, uzskatot šos jautājumus par augstāku prioritāti nekā ekonomikas, budžeta un fiskālo politiku koordinācija; 38. aicina dalībvalstis uzlabot sociālās aizsardzības sistēmu atbilstību un efektivitāti, arī piekļuvi pensiju sistēmām, pienācīgi ņemot vērā dzimumu līdztiesību, un nodrošināt, ka tās turpina darboties kā buferi pret nabadzību un sociālo atstumtību; 39. aicina dalībvalstis īstenot aktīvas iekļaušanas stratēģijas, kā arī nodrošināt atbilstīgus, cenu ziņā pieejamus un augstas kvalitātes pakalpojumus, atbilstīgu minimālo ienākumu atbalstu un piekļuves pieejas kvalitatīvai nodarbinātībai, lai novērstu iedzīvotāju grupu ar zemiem ienākumiem un neaizsargāto grupu marginalizāciju; 40. aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā SAK aicinājumu izstrādāt dalību veicinošus valsts sociālos ziņojumus, lai nodrošinātu pamatu valsts reformu programmām, pamatojoties uz sociālās atklātās koordinācijas metodes kopējiem mērķiem un nodrošinot nabadzības problēmas daudzdimensionālus risinājumus, kuri veicina piekļuvi tiesībām, līdzekļiem un pakalpojumiem; 41. aicina dalībvalstis un Komisiju ieviest, īstenot un piemērot efektīvus pretdiskriminācijas pasākumus; aicina Komisiju risināt progresa trūkumu saistībā ar pretdiskriminācijas pasākumu īstenošanu un piemērošanu konkrētām valstīm paredzētās norādēs; 42. aicina dalībvalstis savās valsts reformu programmās norādīt, kā tās izmantos ES līdzekļus, lai sniegtu atbalstu valsts nabadzības un citiem sociālajiem, nodarbinātības un izglītības mērķiem, nodrošinot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu; 43. brīdina, ka gada izaugsmes pētījumā atbalstītās pensiju reformas nedrīkst vienkārši palielināt pensionēšanās vecumu, lai novērstu budžetu deficītus, bet tām gluži pretēji ir jāietver nostrādātie gadi un jānodrošina atbilstīgs universāls segums, samazinot vecāku cilvēku nabadzību un neapdraudot valsts pensiju sistēmas; 44. aicina ES un dalībvalstis nodrošināt, ka visās veselības aprūpes sistēmu reformās uzmanību koncentrē uz kvalitātes uzlabošanu un atbilstības, pieņemamu cenu un vispārējas piekļuves nodrošināšanu; 45. pauž bažas par krīzes sociālo ietekmi uz nabadzību sieviešu vidū; aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt fiskālās konsolidācijas atbilstību stratēģijas “Eiropa 2020” sociālajai dimensijai un nodarbinātības pamatnostādnēm; aicina Komisiju novērtēt arī taupības pasākumu ietekmi uz dzimumu līdztiesību un sieviešu nodarbinātību; 46. aicina Komisiju veikt analīzi attiecībā uz dzimumiem un pilnveidot integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai šajā jomā, lai noteiktu, kā pensiju reformas ietekmē sieviešu dzīvi ES, un lai individualizētu pensiju tiesības un sociālo nodrošinājumu, kā arī nodokļu sistēmas; Papildu pasākumi, kas vajadzīgi, lai uzlabotu pārvaldību, atbildību un demokrātisko leģitimitāti 47. pauž bažas par to, ka Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem ar Eiropas pusgadu saistītos jautājumos vēl joprojām ir ierobežota ietekme; pauž nožēlu par to, ka saistībā ar gada izaugsmes pētījumā sniegtajām politikas norādēm, ko ierosināja Komisija un kas jāapstiprina Eiropadomei, nav nodrošināta parlamentu līdzdalība un tādējādi ‐ demokrātiskā leģitimitāte; 48. norāda, ka piecas dalībvalstis, kuras ir noslēgušas saprašanās memorandu ar Komisiju, SVF un ECB, 2011. gada jūlijā nesaņēma tām adresētus ieteikumus; aicina Komisiju nodrošināt, lai saprašanās memoranda īstenošana būtu pilnīgi saskanīga ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu attiecībā uz nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu un nabadzības samazināšanu; atkārtoti pauž nostāju, ka Starptautiskā Darba organizācija būtu jāiesaista Komisijas, SVF un ECB finansiālās palīdzības programmās; aicina Eiropadomi atbilstoši mudināt attiecīgās dalībvalstis investēt ilgtspējīgu darbavietu radīšanā, izglītībā un apmācībā, kā arī nabadzības samazināšanā, lai palīdzētu tām sniegt vajadzīgo ieguldījumu ES pamatmērķu sasniegšanā šajās jomās; 49. aicina dalībvalstis, ņemot vērā vissmagāko ekonomikas krīzi, kas jebkad ir skārusi Eiropas Savienību, nekavējoties īstenot vajadzīgās valsts reformu programmas; o 50. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Ieguldījums 2012. gada izaugsmes pētījumā |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. novembra paziņojumu “Gada izaugsmes pētījums par 2012. gadu” (COM(2011)0815), – ņemot vērā 2011. gada 16. novembrī pieņemto tiesību aktu kopumu par ekonomikas pārvaldību un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību(1), – ņemot vērā 2011. gada 15. decembra rezolūciju par rādītāju kopsavilkumu makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzībai ‐ sākotnēji plānotā struktūra(2), – ņemot vērā 2011. gada 1. decembra rezolūciju par Eiropas pusgadu ekonomikas politikas koordinēšanai(3), – ņemot vērā 2011. gada 6. jūlija rezolūciju par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi ‐ ieteikumi veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām(4), – ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 9. decembra sanāksmes secinājumus, – ņemot vērā Reglamenta 48. pantu, – ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0018/2012), A. tā kā jaunākie statistikas dati liecina par augošu nevienlīdzību un bezdarbu Eiropas Savienībā; B. tā kā lielākā daļa dalībvalstu ir pārtraukušas virzību uz stratēģijas “Eiropa 2020” galveno mērķu sasniegšanu, Ekonomikas problēmas un galvenās makroekonomikas politikas pamatnostādnes 1. atzinīgi vērtē Komisijas iesniegto Gada izaugsmes pētījumu (GIP) par 2012. gadu, kas veido labu pamatu šā gada Eiropas pusgadam; uzsver, ka risinājumi, kas ir īpaši paredzēti pašreizējās valsts parādu un finanšu krīzes risināšanai un pie kuriem ik dienas strādā visas iestādes, būtu cieši jāsaista ar pasākumiem, kas palielinās izaugsmi vidējā termiņā un ilgtermiņā, kā arī būtu jāpārskata vispārējā ekonomikas sistēma, lai uzlabotu Eiropas ekonomikas ilgtspējību un konkurētspēju un nodrošinātu tai ilgstošus panākumus; 2. tomēr uzskata, ka gada izaugsmes pētījums neatbilst tam, kas nepieciešams, lai atjaunotu Eiropas iedzīvotāju, uzņēmumu un finanšu tirgu uzticēšanos, jo tajā netiek ņemta vērā vajadzība steidzami rīkoties, lai atbalstītu īstermiņa darbību un nodarbinātību, kas nepieciešama stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai; 3. atgādina, ka Gada izaugsmes pētījums par 2011. gadu un vairākas citas iniciatīvas, kuras jāīsteno, pieņemot valsts un Eiropas līmeņa tiesību aktus, jau ietvēra lielāko daļu no elementiem, kas ir nepieciešami, lai atjaunotu uzticību, palielinātu konkurētspēju un veicinātu gudru un ilgtspējīgu izaugsmi un darba vietu radīšanu; 4. atgādina par prasībām, ko tas izteicis Padomei un Komisijai 2011. gada 1. decembra rezolūcijā par Eiropas pusgadu ekonomikas politikas koordinēšanai, un prasa publiski atbildēt uz šajā rezolūcijā ietvertajiem jautājumiem; 5. pauž nožēlu par trūkumiem vai nevienmērīgumu saistībā ar ES līmenī saskaņoto vadlīniju īstenošanu dalībvalstīs, ņemot vērā to, ka dalībvalstīm ir dota atbilstīga rīcības brīvība, lai realizētu savas politikas pamatnostādnes, un tas kavē pilnībā īstenot saskaņotās vadlīnijas stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai; atzinīgi vērtē to, ka šā gada izaugsmes pētījumā galvenokārt tika uzsvērta nepieciešamība veikt īstenošanas, kā arī izaugsmi veicinošas darbības; uzsver to, ka būtiski jāpalielina valstu atbildības sajūta par pārmaiņām, par kurām ir izlemts saistībā ar turpmāko ekonomikas pārvaldību, un šo pārmaiņu demokrātiskā leģitimitāte; 6. piekrīt, ka gada izaugsmes pētījumā un oficiālajās nostājās, ko Eiropas Parlaments un citas Eiropas iestādes pieņēmušas šajā sakarībā, būtu jānosaka darbības prioritātes valsts un ES līmenī nākamajiem divpadsmit mēnešiem, tai skaitā prioritātes stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai, un šīs prioritātes būtu jāiestrādā valstu lēmumos par ekonomiku un budžetu, ņemot vērā ES ieteikumus konkrētām valstīm; 7. atbalsta Komisijas analīzi attiecībā uz to, ka valstu un ES līmenī būtu galvenokārt jāstrādā ar šādām piecām prioritātēm:
8. pauž atzinību par to, kā novērtēts stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu īstenošanas progress, bet uzsver, ka cīņa pret sociālo atstumtību un nabadzību būtu jānosaka par ikvienas politikas jomas svarīgu prioritāti; 9. uzskata, ka piekļuve banku pamatpakalpojumiem ir svarīgs faktors sociālās integrācijas nodrošināšanā, un tādēļ mudina Komisiju veikt radikālākus pasākumus, lai šo piekļuvi garantētu; Diferencētas, izaugsmi veicinošas fiskālās konsolidācijas turpināšana, vienlaikus nodrošinot ekonomikas atlabšanu un darba vietu radīšanu 10. atzīst dalībvalstu ekonomikas un fiskālās politikas savstarpējo atkarību un tās radīto domino efektu; uzsver, ka izaugsmes prognozes visās dalībvalstīs neatkarīgi no tā, vai tās ir pievienojušās eurozonai, ir ļoti atkarīgas no tā, cik izlēmīgi tiek risināta valsts parādu krīze un cik efektīvi, īstenojot saskaņotas ekonomikas politikas pamatnostādnes, uzmanība tiek vērsta uz ieguldījumiem ilgtspējīgas izaugsmes un darba vietu izveides nodrošināšanā; mudina dalībvalstis veikt attiecīgus pasākumus, lai koriģētu pārmērīgo budžeta deficītu Padomes noteiktajos termiņos un samazinātu valsts parādu līdz noturīgam līmenim; 11. ņem vērā priekšlikumus jauniem tiesību aktiem par ekonomikas pārvaldību un uzskata, ka ar šādiem priekšlikumiem būtu jārada iespēja palielināt Eiropas Parlamenta lomu attiecībā uz ekonomikas politikas uzraudzības procedūru definēšanu un īstenošanu Eiropas pusgadā atbilstīgi Līguma 121. un 136. panta noteikumiem; 12. atgādina, ka pašreizējā situācijā, kad vairākas dalībvalstis ir nonākušas stingras un sarežģītas izvēles priekšā saistībā ar valsts resursu piešķiršanu, ir steidzami jānodrošina tas, ka tiek konsekventi izmantoti dažādi ekonomikas politikas instrumenti, jo īpaši tādi, kas veicina stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķu vienlīdzīgu sasniegšanu un uzdevumu vienlīdzīgu izpildi; 13. šajā sakarībā atgādina par nepieciešamību skaidri noteikt, novērtēt un risināt dalībvalstu ekonomikas politikas radītā domino efekta sekas, kā arī turpināt izvērtēt Eiropas pusgadā ietverto ekonomikas politikas instrumentu ietekmi uz sociālo jomu; 14. uzsver to, ka dalībvalstīm būtu jāīsteno diferencētas stratēģijas, ņemot vērā katras valsts budžeta stāvokli, un uzstāj, ka dalībvalstīm jāraugās, lai valsts izdevumu pieaugums nepārsniegtu IKP izaugsmes rādītāju vidējam laika posmam, ja vien netiek radīta situācija, kad izdevumu apmēru palielina, vienlaikus īstenojot apdomīgus papildu pasākumus ieņēmumu jomā; aicina dalībvalstis budžeta izdevumu un ieņēmumu daļā par prioritāti noteikt izaugsmi veicinošas politikas jomas, piemēram, izglītību, pētniecību, inovācijas, infrastruktūru un enerģētiku, un nodrošināt šo izdevumu un ieņēmumu efektīvu izmantošanu; prasa efektīvi, sociālā ziņā taisnīgi un ilgtspējīgi reformēt:
Reālās ekonomikas ilgtermiņa finansēšana 15. atzinīgi vērtē to, ka finanšu nozarē tiek nopietni pārstrādāti noteikumi un uzraudzības struktūra; uzskata, ka ES finanšu sistēmas izturības uzlabošanai ir vajadzīgi rūpīgāk izstrādāti un vērienīgāki pasākumi; uzsver, ka tas uzlabotu Eiropas Savienības konkurētspēju; uzsver, ka tas jādara tā, lai nepieļautu regulējuma arbitrāžu un neveicinātu kapitāla aizplūšanu vai finanšu darbības pārcelšanu ārpus Eiropas Savienības; 16. uzsver to, ka investoru uzticības atjaunošanai būs vajadzīga banku kapitāla pozīciju nostiprināšana un pasākumi, lai atvieglotu banku piekļuvi līdzekļiem, cik vien iespējams ierobežojot īstermiņa atlīdzības sistēmu un neatbilstošu uzņēmējdarbības modeļu izmantošanu; uzskata, ka būs vajadzīga turpmāka finanšu nozares noteikumu un uzraudzības reforma, lai atspoguļotu paaugstināto risku valsts un privāto parādu tirgos, ietverot šajā reformā sistēmisko banku kapitāla pozīciju nostiprināšanu, lai gan tas nedrīkst apgrūtināt nesistēmisko finanšu iestāžu konkurences pozīciju; uzsver, ka bankām pēc tam, kad ir veikta pareizi kapitalizācijas pasākumi, nebūtu nevajadzīgi jāierobežo aizdevumi reālajai ekonomikai, un tādēļ ar regulatīvu darbību palīdzību būtu jāveido pamats banku kreditēšanas spēju palielināšanai; aicina Komisiju nodrošināt to, ka Eiropas finanšu uzraudzības sistēma saglabā banku aizdevumus, jo īpaši tos, kurus izsniedz iestādes, kas guva labumu no krīzes novēršanai paredzētās valsts palīdzības un ECB likviditātes kredītlīnijām; sagaida, ka Komisija līdz 2012. gada vasarai nāks klajā ar priekšlikumiem par banku pārvaldību krīzes periodā; pauž nožēlu par to, ka sabiedrībai jāuzņemas atbildība par privātā sektora zaudējumiem, kas tiek segti, piešķirot līdzekļus banku nozarei, un par kredītreitingu aģentūru un starptautisko finanšu centru spekulatīvajām darbībām; 17. atbalsta to, ka tiek izveidotas projektu obligācijas, ar kurām paredzēts finansēt svarīgus infrastruktūras projektus, lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un darba vietu radīšanu; 18. uzsver EIB grupas svarīgo nozīmi reālās ekonomikas, jo īpaši MVU, atbalstīšanā un infrastruktūras ilgtermiņa projektiem nepieciešamo ieguldījumu nodrošināšanā saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”; uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāizmanto pastāvošie resursi un jārada inovatīvi finanšu instrumenti tām dalībvalstīm, kurām ir ierobežotas iespējas īstenot finansiālos stimulus; Ilgtspējīgas izaugsmes veicināšana, nodrošinot lielāku konkurētspēju un ieguldījumus 19. pauž bažas par makroekonomisko nelīdzsvarotību Eiropas Savienībā un to, ka daudzas dalībvalstis, jo īpaši tās, kas izjūt tirgus spiedienu, atpaliek produktivitātes ziņā; uzstāj uz to, ka uzlabotai ekonomikas politikas koordinācijai un strukturālajām reformām ir liela nozīme šo problēmu adekvātā risināšanā gan valstīs ar budžeta deficītu, gan valstīs ar budžeta pārpalikumu; pauž bažas par prognozi, ka turpmākajos gados globālā izaugsme pārsvarā notiks ārpus Eiropas, tādēļ būs nepieciešams uzlabot dalībvalstu eksporta jaudu, kā arī radīt stabilu sistēmu vērtību radošiem tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem ES reālajā ekonomikā; Bezdarba un krīzes sociālo seku novēršana (EMPL komitejas kompetence) 20. uzskata, ka strukturālā neatbilstība starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū kavēs ekonomikas atveseļošanos un ilgtermiņa izaugsmi, un tādēļ prasa veikt strukturālas reformas darba tirgū, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu un nodrošinot sociālo kohēziju; vērš uzmanību uz sociālo partneru lomu un atbildību strukturālo reformu izstrādāšanā un īstenošanā; ES publiskās administrācijas un vispārējas nozīmes pakalpojumu modernizācija 21. atgādina, ka publiskās administrācijas kvalitāte ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī ir viens no noteicošajiem konkurētspējas elementiem un svarīgs produktivitātes faktors; norāda, ka valsts sektora reformas ir obligāts priekšnosacījums konkurētspējas atjaunošanai; uzskata, ka augstas kvalitātes valsts administrācijai ir vajadzīgi pietiekami budžeta resursi un reformas, kas tiek veiktas, ievērojot subsidiaritātes principu, kā noteikts LESD 26. protokolā par sabiedriskiem pakalpojumiem; 22. ņem vērā saistībā ar vispārējas nozīmes pakalpojumiem izstrādāto kvalitātes sistēmu, kas paredzēta, lai pastiprinātu skaidrību un juridisko noteiktību attiecībā uz to, kā ES noteikumi tiek piemēroti vispārējas nozīmes pakalpojumiem, nodrošinātu piekļuvi būtiskiem pakalpojumiem un veicinātu kvalitāti; 23. pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis kavējas ar ES tiesību aktu īstenošanu, un mudina tās sasniegt rezultātus statistikas datu kvalitātes jomā, par kuriem tika panākta vienošanās; pauž stingru pārliecību, ka uzticamu, precīzu un atjauninātu datu pieejamība ir viens no galvenajiem elementiem politisko lēmumu pieņemšanas procesā; atzinīgi vērtē Komisijas centienus uzlabot Komisijai (Eiropas Savienības Statistikas birojam) sniegto dalībvalstu datu ticamību; aicina dalībvalstis pēc iespējas drīzāk īstenot nesen pieņemto Padomes direktīvu par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām; 24. prasa uzlabot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, kā arī administrācijas un tiesu sistēmas pārredzamību un kvalitāti, un mudina vēl vairāk mazināt nevajadzīgu administratīvo un birokrātisko slogu; uzsver to, ka ir svarīgi uzraudzīt un novērtēt civildienesta darbību saskaņā ar subsidiaritātes principu; 25. ņemot vērā to, ka gada izaugsmes pētījumā ir ietverts daudz vairāk nekā tikai ekonomikas aspekti, mudina Komisiju izstrādāt programmas konkrētām politikas jomām, piemēram, aizsardzībai, kurās vairāku dalībvalstu kopīga pārvaldība vai kopīgas īpašumtiesības ļautu ietaupīt līdzekļus un tādējādi sniegtu iesaistītajām dalībvalstīm pievienoto vērtību un finansiālus ietaupījumus; 26. uzsver, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā aizvien lielāka nozīme ir ES finansētām programmām, un mudina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par stratēģijas “Eiropa 2020” darbību finansēšanu, pārvietojot neizlietotās maksājumu apropriācijas; Procedūras noteikumi 27. pauž nožēlu par to, ka Eiropas Parlamenta iesaistīšanās ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu / GIP izstrādē nav oficiāli noteikta Līgumā, lai gan Parlaments ir devis ieguldījumu nodarbinātības jomā saskaņā ar apspriežu procedūru (LESD 148. panta 2. punkts); atgādina, ka gada izaugsmes pētījums būtu jāpieņem saskaņā ar koplēmuma procedūru, kas būtu jāievieš, nākamreiz pārskatot Līgumu; pauž vēlmi attiecīgā gadījumā pastiprināt dialogu starp ES un dalībvalstu iestādēm, it īpaši parlamentiem, ievērojot savstarpēju cieņu un piekrišanu; 28. atgādina, ka Eiropas pusgads tagad ir daļa no ES sekundārajiem tiesību aktiem (skatīt Regulas (ES) Nr. 1175/2011 2.-a pantu(6)); 29. atgādina, ka ekonomikas pārvaldības tiesiskajā regulējumā (sešu tiesību aktu kopumā) ir paredzēts tāds instruments kā dialogs par ekonomikas jautājumiem ‐'Lai sekmētu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt Padomes priekšsēdētāju, Komisiju un attiecīgā gadījumā Eiropadomes priekšsēdētāju vai Eurogrupas priekšsēdētāju piedalīties komitejas sanāksmēs, lai apspriestu lēmumus, kas pieņemti [..]. Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var dot iespēju viedokļu apmaiņā piedalīties dalībvalstij, uz kuru attiecas šādi lēmumi.“; prasa pēc iespējas vairāk izmantot šo instrumentu, kas nodrošina ekonomisko sadarbību un savstarpējo sapratni; 30. norāda, ka Eiropas pusgada 2012. gada izdevums ir pirmais tiesību akts no pieņemtā ekonomikas pārvaldības tiesiskā regulējuma (“sešu tiesību aktu kopums”), kas ietver stingrākus noteikumus attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes paktu un valstu fiskālajiem noteikumiem, kā arī jaunas procedūras makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzībai un korekcijai; 31. aicina Komisiju nākt klajā ar turpmākiem pētījumiem, nosaucot tos par “Ikgadējām ilgtspējīgas izaugsmes pamatnostādnēm”; 32. aicina Komisiju sniegt izsmeļošu novērtējumu par to, kā dalībvalstis izpilda konkrēti sev adresētos ieteikumus, ko tā publiskos līdz Eiropadomes 2012. gada jūnija sanāksmei; 33. prasa Komisijai veidot ciešu sadarbību ar Padomi, lai izstrādātu patiesu un vienotu budžeta un grāmatvedības nomenklatūru; 34. atgādina, ka Padomei, veidojot dialogu ar Parlamentu par ekonomikas jautājumiem, būtu publiski jāizskaidro tās nostāja gadījumos, kad tā būtiski atšķiras no Komisijas ieteikumiem un priekšlikumiem; 35. šajā sakarībā uzsver, ka Komisijas ieteikumos un priekšlikumos jārespektē un jāsaglabā politisku lēmumu pieņemšanā īstenotā dalībvalstu rīcības brīvība, kas vajadzīga šo ieteikumu un priekšlikumu īstenošanai saskaņā ar subsidiaritātes principu un LESD 126. panta noteikumiem, jo ieteiktos mērķus var sasniegt ar dažādiem līdzekļiem; 36. mudina Komisiju izsmeļoši paskaidrot, kādēļ tā ir negatīvi novērtējusi valsts reformu programmas vai stabilitātes un konverģences programmas un citus dokumentus, ko dalībvalstis ir iesniegušas ekonomikas pārvaldības sistēmas ietvaros; sagaida, ka, sniedzot šādu novērtējumu, Komisija detalizēti informēs attiecīgās dalībvalstis par metodēm un hipotēzēm, kas izmantotas vērtēšanas procesā; 37. atgādina ‐ jaunajā tiesiskajā regulējumā ir paredzēts, ka Eiropas Parlaments tiks pienācīgi iesaistīts Eiropas pusgadā, lai palielinātu pārredzamību un atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, jo īpaši izmantojot ekonomisko dialogu, kā norādīts attiecīgajos sekundārajos tiesību aktos; 38. atzinīgi vērtē to, ka Komisija līdz novembra beigām publicēja gada izaugsmes pētījumu, un sagaida, ka šāds grafiks tiks ievērots pastāvīgi, lai Parlamentam būtu pietiekami daudz laika paust savu viedokli, pirms Eiropadomes pavasara sanāksmē tiek pieņemtas ikgadējās vadlīnijas; 39. uzsver to, ka saskaņā ar LESD 121. pantu Padomes un Komisijas priekšsēdētājam un attiecīgā gadījumā Eurogrupas priekšsēdētājam ik gadu jāziņo Eiropas Parlamentam un Eiropadomei par daudzpusējās uzraudzības rezultātiem; 40. mudina Komisiju, Padomi un Eiropadomi vienoties ar Parlamentu par vienkāršotu Eiropas pusgada īstenošanas grafiku, lai padarītu to cik vien iespējams efektīvu, pārredzamu un likumīgu; 41. pilnvaro priekšsēdētāju aizstāvēt Parlamenta nostāju pavasara Eiropadomes sanāksmē (2012. gada 1. un 2. martā); o 42. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropadomei.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Juridisks paziņojums - Privātuma politika |