Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 6. jūlija Direktīvu 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā(1) (turpmāk tekstā ‐ Direktīva 98/44/EK) un jo īpaši tās 4. pantu, kurā noteikts, ka augu un dzīvnieku šķirnes un pēc savas būtības bioloģiski augu un dzīvnieku ražošanas procesi nav patentējami,

–  ņemot vērā Direktīvas 98/44/EK 33. apsvērumu un 2. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka augu vai dzīvnieku ražošanas process ir pēc savas būtības bioloģisks, ja tas pilnībā sastāv tikai no dabīgām norisēm, kā, piemēram, krustošana vai selekcija,

–  ņemot vērā to, ka ir svarīgi pareizi piemērot Direktīvas 98/44/EK 11. pantu, nodrošinot priekšrocības lauksaimniekam,

–  ņemot vērā 1973. gada 5. oktobra Konvenciju par Eiropas patentu piešķiršanu (turpmāk tekstā ‐ Eiropas patentu konvencija) un jo īpaši tās 53. panta b) apakšpunktu,

–  ņemot vērā Eiropas Patentu organizācijas Administratīvās padomes 1999. gada 16. jūnija lēmumu par Direktīvas 98/44/EK iekļaušanu Eiropas patentu konvencijas īstenošanas noteikumos(2),

–  ņemot vērā Eiropas Patentu iestādes (EPI) Lēmumu G2/06 un Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-34/10, kurā konstatēts, ka, skaidrojot aizliegumus patentu tiesībās, ir jāņem vērā tehniskās metodes izmantošana kopumā, nevis tikai pretenziju formulējums,

–  ņemot vērā EPI paplašinātās Apelācijas padomes Lēmumu G2/07 (par brokoļiem) un Lēmumu G1/08 (par tomātiem), kuros noteikts, ka selekcijas process principā nav patentējams,

–  ņemot vērā patentus, ko EPI piešķīrusi tradicionāli audzētu kultūru, piemēram, brokoļu (EP 1069819), tomātu (EP 1211926) un meloņu (EP 1962578), ražošanai,

–  ņemot vērā patentus, ko EPI piešķīrusi tradicionāli audzētu dzīvnieku ražošanai, piemēram, attiecībā uz dzimuma izvēli un pavairošanas materiālu, kas tiek izmantots tradicionālās selekcijas procesā (EP 1263521, EP 1257168), piena govju selekciju (EP 1330552) un lopkopību (EP 1506316),

–  ņemot vērā Starptautisko līgumu par pārtikas un lauksaimniecības augu ģenētiskajiem resursiem, kuram Eiropas Savienība ir pievienojusies saskaņā ar Padomes Lēmumu 2004/869/EK(3),

–  ņemot vērā 1961. gada 2. decembra Starptautisko jaunu augu šķirņu aizsardzības konvenciju, kas pārskatīta Ženēvā 1972. gada 10. novembrī, 1978. gada 23. oktobrī un 1991. gada 19. martā (turpmāk tekstā ‐ UPOV konvencija),

–  ņemot vērā Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību(4) (turpmāk tekstā ‐ Regula (EK) Nr. 2100/94),

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā intelektuālā īpašuma tiesības ir svarīgas, lai veicinātu jaunu augu šķirņu izstrādi un ar augkopību saistītus jauninājumus, un tās ir obligāts priekšnoteikums, kas sekmē izaugsmi un jaunradi un palīdz Eiropas uzņēmumiem, sevišķi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), strādāt ekonomikas krīzes un globālas konkurences apstākļos;

B.  tā kā jo īpaši selekcijas jomā pārmērīgi plaša patentu aizsardzība var kavēt jaunradi un progresu un nelabvēlīgi ietekmēt mazos un vidējos selekcijas uzņēmumus, liedzot tiem piekļuvi dzīvnieku un augu ģenētiskajiem resursiem;

C.  tā kā augu selekcija ir būtisks priekšnoteikums tam, ka tiek garantēta nodrošinātība ar pārtiku un (zināmā mērā) ar energoapgādi;

D.  tā kā tradicionālās selekcijas metodes ir izšķirošas nozīmes faktors mūsdienīgai augu un dzīvnieku selekcijai;

E.  tā kā gan saskaņā ar UPOV konvenciju izveidotās starptautiskās augu šķirņu aizsardzības sistēmas, gan saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/94 izveidotās ES sistēmas pamatprincips ir ‐ augu šķirnes īpašnieks nedrīkst liegt citiem izmantot ar patentu aizsargātu augu šķirni, lai veicinātu aizsargāto augu šķirņu izmantošanu turpmākās selekcijas darbībās;

F.  tā kā ir svarīgi, lai līdzīgas priekšrocības būtu noteiktas patentu tiesībās visā Eiropas Savienībā;

G.  tā kā Direktīvas 98/44/EK 4. pantā un Eiropas patentu konvencijas 53. panta b) apakšpunktā ir noteikts, ka augu un dzīvnieku šķirnes un pēc savas būtības bioloģiski augu un dzīvnieku ražošanas procesi nav patentējami;

H.  tā kā patenti, kas piešķirti tradicionālās selekcijas rezultātā iegūtiem produktiem vai tradicionālajai selekcijai vajadzīgam ģenētiskajam materiālam, var būt par iemeslu tam, ka netiek piemērots Direktīvas 98/44/EK 4. pantā un Eiropas patentu konvencijas 53. panta b) apakšpunktā noteiktais izņēmums;

I.  tā kā ģenētiskās inženierijas jomā patentus var piešķirt, tomēr ir jāsaglabā augu un dzīvnieku šķirņu patentēšanas aizliegums;

J.  tā kā, lemjot par patenta piešķiršanu biotehnoloģijas jomā, būtu jāņem vērā tehniskās metodes izmantošana kopumā, nevis tikai pretenziju formulējums, un dažos jaunākajos lēmumos šo vispārēja tvēruma pieejas principu ir piemērojusi gan Eiropas Patentu iestāde, gan Eiropas Savienības Tiesa(5);

K.  tā kā saskaņā ar Direktīvas 98/44/EK 16. panta c) apakšpunktu Komisijai ir pienākums katru gadu ziņot “par patentu tiesību attīstību un sekām biotehnoloģijas un ģenētiskās inženierijas jomā”;

L.  tā kā kopš 2005. gada Komisija nav publicējusi nevienu šādu ziņojumu;

M.  tā kā 2005. gada 26. oktobra rezolūcijā par biotehnoloģisko izgudrojumu patentiem(6) Parlaments aicināja Komisiju nākamajā ziņojumā rūpīgi apsvērt to, kā pareizi īstenot Direktīvas 98/44/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

N.  tā kā šādi Komisijas ziņojumi nodrošinātu, ka sabiedrība ir pilnībā informēta, un tā kā Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadošā loma, rosinot diskusiju sabiedrībā,

1.  atzīst EPI darbības nozīmīgumu, atbalstot konkurētspēju jaunrades jomā un ekonomisko izaugsmi Eiropā;

2.  atzīst, ka patenti sekmē vērtīgas tehniskās informācijas izplatīšanu un ka tie ir svarīgs tehnoloģijas nodošanas instruments;

3.  atzinīgi vērtē lēmumus, ko EPI paplašinātā Apelācijas padome pieņēmusi t. s. “brokoļu” (G2/07) un “tomātu” (G1/08) lietā, atbildot uz jautājumu par to, kā pareizi interpretējams jēdziens “pēc savas būtības bioloģiski augu (vai dzīvnieku) ražošanas procesi”, kurš izmantots Direktīvā 98/44/EK un Eiropas patentu konvencijā, lai aizliegtu šādu procesu patentēšanu;

4.  aicina EPI noteikt, ka nav patentējami arī tradicionālās selekcijas rezultātā iegūti produkti un neviena no tradicionālās selekcijas metodēm, tostarp t. s. SMART selekcija (jeb precīzā selekcija), kā arī pavairošanas materiāls, kas tiek izmantots tradicionālās selekcijas procesā;

5.  aicina Komisiju jaunajā ziņojumā izvērtēt lēmumus, ko EPI paplašinātā Apelācijas padome pieņēmusi t. s. “brokoļu” un “tomātu” lietā;

6.  atzinīgi vērtē lēmumus, ko nesen pieņēmusi Eiropas Patentu iestāde (lietā “WARF”) un Eiropas Savienības Tiesa (lietā Oliver Brüstle), jo tajos pareizi interpretēta Direktīva 98/44/EK un sniegtas svarīgas norādes uz t. s. vispārēja tvēruma pieeju; aicina Eiropas Komisiju šos lēmumus izvērtēt, izdarot atbilstošus secinājumus arī citās attiecīgajās politikas jomās, lai nodrošinātu ES politikas atbilstību šiem lēmumiem;

7.  aicina Komisiju jaunajā ziņojumā izvērtēt to, kādas varētu būt augu selekcijas metožu patentēšanas sekas un kā tās ietekmētu selekcijas nozari, lauksaimniecību, pārtikas rūpniecību un nodrošinātību ar pārtiku;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai ES arī turpmāk patentu tiesībās piemērotu vispārēju izņēmumu, kas par labu audzētājiem noteikts attiecībā uz augu un dzīvnieku selekcionēšanu;

9.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un EPI.

(1) OV L 213, 30.7.1998., 13. lpp. (2) Oficiālais Vēstnesis, EPO 7/1999, 437. lpp. (3) OV L 378, 23.12.2004., 1. lpp. (4) OV L 227, 1.9.1994., 1. lpp. (5) Eiropas Patentu biroja paplašinātās Apelācijas padomes 2008. gada 25. novembra Lēmums G2/06 (“WARF”) un EST spriedums lietā C-34/10 (Oliver Brüstle pret Greenpeace eV.). (6) OV C 272E, 9.11.2006., 440. lpp.