(Īpašā likumdošanas procedūra ‐ apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2011)0594),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0355/2011),

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Kipras parlaments, Maltas parlaments un Zviedrijas Riksdāgs un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Budžeta komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7-0154/2012),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  tādēļ aicina Komisiju grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums (1)  Nesenā finansiālā krīze ir visos līmeņos raisījusi diskusijas par iespējamu papildu nodokli finanšu nozarē, it sevišķi ‐ par finanšu darījuma nodokli (FDN). Diskusijas pamatā ir vēlēšanās nodrošināt, lai finanšu nozare iesaistās krīzes izmaksu segšanā un turpmāk tā tiek aplikta ar nodokļiem tikpat taisnīgi kā citas nozares; mazināt finanšu iestāžu stimulus uzņemties pārmērīgi riskantas darbības; papildināt regulatīvos pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no turpmākām krīzēm, un ģenerēt papildu ieņēmumus valdību budžetiem vai konkrētām politiskām vajadzībām. (1)  Nesenā finanšu krīze ir visos līmeņos raisījusi diskusijas par iespējamu papildu nodokli finanšu nozarē, it sevišķi ‐ par finanšu darījuma nodokli (FDN). Diskusijas pamatā ir vēlēšanās nodrošināt, lai finanšu nozare iesaistās krīzes izmaksu segšanā un turpmāk tā tiek aplikta ar nodokļiem tikpat taisnīgi kā citas nozares; mazināt finanšu iestāžu stimulus uzņemties pārmērīgi riskantas darbības; papildināt regulatīvos pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no turpmākām krīzēm, un ģenerēt papildu ieņēmumus valstu budžetos, cita starpā kā ieguldījumu fiskālajā konsolidācijā, lai veicinātu izaugsmi un radītu darbavietas, vai konkrētām politikas vajadzībām, piemēram, attīstības palīdzībai un cīņai pret klimata pārmaiņām. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums (2)  Lai novērstu kropļojumus, ko rada dalībvalstu vienpusēji noteikti pasākumi, ņemot vērā attiecīgo finanšu darījumu lielākās daļas ārkārtīgi augsto mobilitāti, un tādējādi nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, ir svarīgi Savienības līmenī saskaņot FDN galvenās iezīmes dalībvalstīs. Tādā veidā varētu izvairīties no pamudinājumiem uz nodokļu arbitrāžu Savienībā un sadalījuma kropļojumiem Savienības finanšu tirgu starpā, kā arī dubultas nodokļu uzlikšanas vai nodokļu neuzlikšanas iespējām. (2)  Lai novērstu kropļojumus, ko rada dalībvalstu vienpusēji noteikti pasākumi, ņemot vērā attiecīgo finanšu darījumu lielākās daļas ārkārtīgi augsto mobilitāti, un tādējādi nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, ir svarīgi Savienības līmenī saskaņot FDN galvenās iezīmes dalībvalstīs un īstenot šo direktīvu. Tādā veidā varētu izvairīties no pamudinājumiem uz nodokļu arbitrāžu Savienībā un sadalījuma kropļojumiem Savienības finanšu tirgu starpā, kā arī dubultas nodokļu uzlikšanas vai nodokļu neuzlikšanas iespējām. Ja, paturot prātā galīgo mērķi ‐ piemērot FDN visā Savienībā, kāda dalībvalstu grupa, ieskaitot euro zonas valstis, bet neaprobežojoties ar tām, izvēlētos šajā jomā virzīties uz priekšu ātrāk, izmantojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 329. pantā paredzēto ciešāko sadarbību, šajā direktīvā izstrādātais modelis, šķiet, būtu piemērots pamats īstenošanai šajā dalībvalstu grupā. Tomēr FDN ieviešana īpaši nelielā skaitā dalībvalstu varētu novest pie būtiskiem konkurences izkropļojumumiem iekšējā tirgū, un tādēļ būtu jāpieņem visaptveroši pasākumi, lai nodrošinātu, ka šāds solis neatstāj negatīvu ietekmi uz iekšējā tirgus darbību. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) (2a)  Saskaņā ar Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumiem un ņemot vērā to, ka FDN mērķi tiks pilnībā sasniegti tikai tad, ja to ieviesīs pasaules līmenī, Savienībai būtu jācenšas panākt vienošanos par FDN ieviešanu pasaules līmenī. Sniedzot piemēru FDN ieviešanā, Savienībai apņēmīgi jācenšas panākt šādu vienošanos attiecīgajās starptautiska līmeņa sanāksmēs, jo īpaši G20, lai izveidotu kopīgu pamatu pasaules līmeņa FDN ieviešanai. Konkrētas darbības šajā virzienā būtu jāaplūko Komisijas ziņojumā saistībā ar šīs direktīvas pirmo pārskatīšanu. Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums (3)  Lai iekšējais tirgus darbotos pareizi, FDN būtu jāattiecas uz tirdzniecību ar plašu finanšu instrumentu klāstu, ieskaitot strukturētos instrumentus, gan organizētos tirgos, gan “ārpus biržas”, kā arī uz visu atvasinājumu līgumu noslēgšanu un pārjaunošanu. Tā paša iemesla dēļ tam būtu jāattiecas uz vispārēji noteiktu finanšu iestāžu loku. (3)  Lai samazinātu nodokļa apiešanas iespējas, uzņēmējdarbības pārvietošanas risku un regulatīvo arbitrāžu, FDN būtu jāpiemēro tirdzniecībai ar plašu finanšu instrumentu klāstu, ieskaitot strukturētos instrumentus, gan organizētos tirgos, gan “ārpus biržas”, kā arī visu atvasinājumu līgumu noslēgšanai un grozīšanai. Tā paša iemesla dēļ tam būtu jāattiecas uz vispārēji noteiktu finanšu iestāžu loku. FDN piemērošana pēc iespējas plašākam finanšu instrumentu un dalībnieku lokam nodrošinātu arī nodokļu sloga vienlīdzīgu sadalījumu starp visiem dalībniekiem, tomēr salīdzinoši augstāku nodokļu slogu ‐ spekulatīvākiem un lielākus traucējumus izraisošiem finanšu darījumiem. Tādu pašu rezultātu nevarētu panākt, ja FDN piemērošanas joma būtu šaurāka, piemēram, ja to piemērotu zīmognodevas veidā, kad nodokļu slogs pilnībā gultos uz daudz ierobežotāku regulētajos tirgos tirgoto instrumentu grupu, nesasniedzot mērķi ierobežot pārmērīgu un kaitīgu spekulāciju. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns) (11a)  Lai stiprinātu tirdzniecību biržā, kura tiek stingri regulēta, kontrolēta un ir pārredzama, attiecībā pret neregulēto, nekontrolēto un mazāk pārredzamo ārpusbiržas tirdzniecību, dalībvalstīm finanšu darījumiem biržā būtu jāpiemēro zemākas nodokļa likmes nekā ārpusbiržas darījumiem. Tas dotu iespēju no tirdzniecības maz regulētos vai neregulētos tirgos pāriet uz tirdzniecību biržās, kas tiek stingri regulēta un uzraudzīta. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums (12)  Lai novirzītu nodokļa uzlikšanu uz finanšu nozari kā tādu, nevis uz pilsoņiem, un tādēļ, ka finanšu iestādes izpilda vairākumu finanšu tirgu darījumu, nodoklim būtu jāattiecas uz šīm iestādēm neatkarīgi no tā, vai tās tirgojas savā vārdā vai citu personu vārdā, uz sava rēķina vai uz citu personu rēķina. (12)  Lai novirzītu nodokļa uzlikšanu finanšu nozarei kā tādai, nevis pilsoņiem, un tādēļ, ka finanšu iestādes izpilda vairākumu finanšu tirgu darījumu, nodoklis būtu jāpiemēro tikai šīm iestādēm neatkarīgi no tā, vai tās tirgojas savā vārdā vai citu personu vārdā, uz sava rēķina vai uz citu personu rēķina. Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums (13)  Finanšu darījumu augstās mobilitātes dēļ un tādēļ, lai palīdzētu mazināt varbūtēju izvairīšanos no nodokļa, FDN būtu piemērojams saskaņā ar rezidences principu. (13)  Finanšu darījumu augstās mobilitātes dēļ un tādēļ, lai palīdzētu mazināt iespējamu nodokļa apiešanu un nodrošinātu pēc iespējas plašāku ar nodokli apliekamo dalībnieku un darījumu loku, FDN būtu piemērojams saskaņā ar ļoti plaši definētu rezidences principu, kas būtu papildināts ar emisijas principa elementiem. Turklāt, lai nodrošinātu FDN labāku iekasēšanu, būtu jāpiemēro īpašumtiesību princips. Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums (14)  Nodokļa minimālās likmes būtu nosakāmas pietiekami augstas, lai būtu iespējams sasniegt šās direktīvas noteikto saskaņotības mērķi. Tajā pašā laikā tām ir jābūt pietiekami zemām, lai minimizētu darbības pārcelšanas risku. (14)  Nodokļa minimālās likmes būtu jānosaka pietiekami augstas, lai varētu sasniegt šajā direktīvā noteikto saskaņotības mērķi un lai finanšu nozare tādējādi sniegtu pienācīgu ieguldījumu ekonomikas krīzes radīto izmaksu segšanā, veicinot reālās ekonomikas izaugsmi. Tajā pašā laikā līdz vienota pasaules līmeņa FDN režīma ieviešanaišīm likmēm ir jābūt pietiekami zemām, lai minimizētu darbības pārcelšanas risku. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns) (15a)  Tā kā nodokļa apiešanas, izvairīšanās no tā maksāšanas un ļaunprātīgas izmantošanas apmērs daļēji būs atkarīgs no dalībvalstu spējas pārbaudīt ar nodokli apliekamos darījumus, kas veikti tirdzniecības vietā trešā valstī, dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā Komisijai būtu pilnībā jāizmanto sadarbībai nodokļu jautājumos paredzētie instrumenti, ko ieviesušas ESAO, Eiropas Padome un citas starptautiskas organizācijas. Ja nepieciešams, šajā sakarībā būtu jāpieņem jaunas divpusējas un daudzpusējas sadarbības iniciatīvas. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums (16)  Lai būtu iespējams pieņemt sīkāk detalizētus noteikumus par to, kā noteikt, vai zināmas finansiālas darbības ir uzņēmuma darbības ievērojama daļa, lai uzņēmumu šās direktīvas vajadzībām varētu uzskatīt par finanšu iestādi, kā arī sīkāk detalizētus noteikumus par aizsardzību pret izvairīšanos no nodokļiem, nodokļu nemaksāšanu un ļaunprātīgu izmantošanu, tad pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu deleģējamas Komisijai, kas konkretizētu šim nolūkam vajadzīgos pasākumus. Sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija rīkotu pienācīgas konsultācijas, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu laicīga un pienācīga nosūtīšana Padomei. (16)  Lai būtu iespējams pieņemt sīkāk detalizētus noteikumus par to, kā noteikt, vai zināmas finansiālas darbības ir uzņēmuma darbības ievērojama daļa, lai uzņēmumu šās direktīvas vajadzībām varētu uzskatīt par finanšu iestādi, kā arī sīkāk detalizētus noteikumus par aizsardzību pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un ļaunprātīgu izmantošanu, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu deleģējamas Komisijai, kas konkretizētu šim nolūkam vajadzīgos pasākumus. Ir sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija rīkotu pienācīgas konsultācijas, jo īpaši ar ekspertiem, nevalstiskām organizācijām (NVO) un citām ieinteresētajām personām. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu laicīga un pienācīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns) (17a)  Ar šo direktīvu netiek risināts no FDN gūto ieņēmumu pārvaldības jautājums. Tomēr, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, un jo īpaši noteikumus par Savienības pašu resursiem, daļu no FDN veidā gūtajiem ieņēmumiem varētu pārvaldīt Savienības līmenī ‐ vai nu kā daļu no ES pašu resursiem, vai tiešā saistībā ar konkrētām ES politikas jomām un sabiedriskām precēm. Ja daļa no FDN veidā gūtajiem ieņēmumiem tiktu izmantota kā Savienības pašu resursi, samazinātos dalībvalstu iemaksa Savienības budžetā un līdz ar to valstu budžetos atbrīvotos līdzekļi citiem mērķiem. Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 17.b apsvērums (jauns) (17b)  Nodokli drīkst iekasēt tikai dalībvalstis. Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2. punkts 2.  Šī direktīva attiecas uz visiem finanšu darījumiem, ar nosacījumu, ka vismaz viena no darījuma pusēm ir reģistrēta dalībvalstī un ka dalībvalsts teritorijā reģistrēta finanšu iestāde ir darījuma puse un rīkojas uz sava rēķina vai uz citas personas rēķina vai rīkojas darījuma puses vārdā. 2.  Saskaņā ar 3. pantu šī direktīva attiecas uz visiem finanšu darījumiem, ja tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem: (a) vismaz viena no darījuma pusēm ir reģistrēta dalībvalstī un dalībvalsts teritorijā reģistrēta finanšu iestāde ir darījuma puse un rīkojas uz sava rēķina vai uz citas personas rēķina vai rīkojas darījuma puses vārdā; (b) darījumā ir iesaistīts finanšu instruments, ko emitējušas Savienībā reģistrētas juridiskās personas. Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkta – ca punkts (jauns) (ca) tūlītēji valūtas darījumi, izņemot gadījumus, kad tie ir tieši saistīti ar tāda nefinanšu darījuma partnera saimniecisko darbību, kurš ir galalietotājs. Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 7. apakšpunkta – f punkts (f) pensiju fonds vai papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/41/EK 6. panta a) punktā, šāda fonda vai institūcijas ieguldījumu pārvaldnieks; (f) pensiju fonds vai papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību 6. panta a) punktā, šāda fonda vai institūcijas ieguldījumu pārvaldnieks un juridiska persona, kas izveidota šādu fondu vai institūciju līdzekļu ieguldīšanai un kas darbojas tikai šādu fondu vai institūciju interesēs, šajā direktīvā netiek uzskatīti par finanšu iestādēm līdz direktīvas pārskatīšanai saskaņā ar 16. pantu; Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns) (ea) tā ir puse, kas rīkojas uz sava rēķina vai uz citas personas rēķina vai rīkojas tāda darījuma puses vārdā, kurš saistīts ar finanšu instrumentu, kas emitēts dalībvalsts vai Savienības teritorijā. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a Šā panta 1. punkta konsekventas piemērošanas nolūkos dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas savā starpā un ar EVTI finanšu tirgu uzraudzības jomā. Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 3.a pants (jauns) 3.a pants Emisija 1.  Šajā direktīvā finanšu instruments tiek uzskatīts par emitētu dalībvalsts vai Savienības teritorijā, ja to ir emitējusi kādā no dalībvalstīm reģistrēta juridiska persona. 2.  Atvasinājumu līguma gadījumā nosacījums par emisiju dalībvalsts vai Savienības teritorijā ir izpildīts, ja atsauces instrumentu vai pamatinstrumentu ir emitējusi kādā no dalībvalstīm reģistrēta juridiska persona. 3.  Strukturēta instrumenta gadījumā nosacījums par emisiju dalībvalsts vai Savienības teritorijā ir izpildīts, ja strukturētā instrumenta pamatā ir nozīmīga aktīvu vai finanšu instrumentu daļa un atvasinājumu līgums attiecībā uz finanšu instrumentiem, ko emitējusi kādā no dalībvalstīm reģistrēta juridiska persona, vai ja šo strukturēto instrumentu finansē, izmantojot minētos instrumentus un līgumu. Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 3.b pants (jauns) 3.b pants Īpašumtiesību nodošana 1.  Finanšu darījums, par kuru nav iekasēts FDN, tiek uzskatīts par juridiski neizpildāmu, un tā rezultātā netiek nodotas īpašumtiesības uz šim darījumam pakārtoto instrumentu. 2.  Šā panta 1. punktā minētais finanšu darījums tiek uzskatīts par tādu, kas neatbilst prasībām attiecībā uz centrālo mijieskaitu, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulā (ES) Nr. .../2012 par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem [EMIR], vai kapitāla pietiekamības prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulā (ES) Nr. .../2012 par prudenciālās uzraudzības prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām [CRR IV]. 3.  Automātisko elektronisko maksājumu sistēmu gadījumā ar maksājumu veikšanas pārstāvju līdzdalību vai bez tās dalībvalsts ieņēmumu iestādes var izveidot FDN automātiskas elektroniskās iekasēšanas sistēmu un ieviest īpašumtiesību nodošanas sertifikātus. Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 3. punkts 3.  Dalībvalstis piemēro vienu likmi visiem finanšu darījumiem, kas ietilpst vienā kategorijā atbilstīgi šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktam. 3.  Lai novērstu nodokļu arbitrāžu, dalībvalstis piemēro vienu likmi visiem finanšu darījumiem, kas ietilpst vienā kategorijā atbilstīgi šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktam. Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a Dalībvalstis biržās veiktiem finanšu darījumiem piemēro zemāku nodokļa likmi nekā ārpusbiržas darījumiem. Tas attiecas uz 5. un 6. pantā minētajiem finanšu darījumiem. Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts 2.  Ja finanšu iestāde rīkojas citas finanšu iestādes vārdā vai uz tās rēķina, par FDN nomaksu atbild tikai šī cita finanšu iestāde. 2.  Ja finanšu iestāde rīkojas citas finanšu iestādes vārdā, uz tās rēķina vai pēc tās rīkojuma, par FDN nomaksu atbild tikai šī cita finanšu iestāde. Ja šādā procesā ir iesaistītas vairākas finanšu iestādes, FDN piemēro tikai sākotnējai iestādei, kas oficiālajā sarakstā uzrādīta kā tirgotājs. Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis nosaka reģistrācijas, uzskaites, ziņošanas pienākumus un citus pienākumus nolūkā nodrošināt nodokļu iestādēm saņemamā FDN faktisku nomaksu. 1.  Dalībvalstis nosaka uzskaites un ziņošanas pienākumus un citus pienākumus nolūkā nodrošināt nodokļu iestādēm saņemamā FDN faktisku nomaksu. Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a Sešu mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā finanšu iestāde reģistrējas tās dalībvalsts nodokļu iestādēs, kurā tā uzskatāma par reģistrētu saskaņā ar 3. panta 1. punktu. Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1.b punkts (jauns) 1.b Dalībvalsts informē citas dalībvalstis par tās teritorijā reģistrētajām finanšu iestādēm. Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a Dalībvalstis katru gadu Komisijai un Eurostat paziņo darījumu apjomu, no kura tikuši iekasēti ieņēmumi. Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 11. pants – virsraksts Īpaši noteikumi par izvairīšanās, nemaksāšanas un ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu Īpaši noteikumi par pārredzamību un nodokļu apiešanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis pieņem pasākumus, kuri novērš izvairīšanos no nodokļiem, nodokļu nemaksāšanu un ļaunprātīgu izmantošanu. 1.  Tiek pieņemti Savienības noteikumi, lai novērstunodokļu apiešanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un ļaunprātīgu izmantošanu. Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a Komisija izveido ekspertu darba grupu (FDN komiteju), kurā ietilpst dalībvalstu pārstāvji un kura uzrauga šīs direktīvas piemērošanu. Dalībvalstis nozīmē institūcijas, kurām ir pietiekama kompetence, lai varētu nekavējoties rīkoties ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā. FDN komiteja uzrauga finanšu darījumus, lai atklātu nodokļa apiešanas shēmas, ierosinātu pretpasākumus un attiecīgā gadījumā koordinētu šo pasākumu īstenošanu valsts līmenī. Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a Administratīvais slogs, ko FDN ieviešana rada nodokļu iestādēm, tiek uzturēts minimālā līmenī, un šajā nolūkā Komisija veicina sadarbību starp dalībvalstu nodokļu iestādēm. Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3.b punkts (jauns) 3.b Eurostat vāc un reizi gadā publicē datus par tām finanšu plūsmām Savienībā, kurām piemēro FDN. Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3.c punkts (jauns) 3.c Lai pārbaudītu ar nodokli apliekamus darījumus, kas veikti tirdzniecības vietā trešā valstī, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija pilnībā izmanto sadarbībai nodokļu jautājumos paredzētos instrumentus, kurus ieviesušas attiecīgās starptautiskās organizācijas. Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3.d punkts (jauns) 3.d Lai dalībvalstu nodokļu administrācijas iestādes varētu pielāgoties šīs direktīvas noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz 3. punktā minēto administratīvo sadarbību, dalībvalstis tās nodrošina ar atbilstošiem cilvēkresursiem un tehnisko aprīkojumu. Īpašu uzmanību velta ierēdņu apmācībai. Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3.e punkts (jauns) 3.e Komisija rūpīgi izanalizē administratīvās izmaksas, ko reģionālajām un vietējām pašvaldībām rada šīs direktīvas īstenošana. Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 16. pants Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šās direktīvas piemērošanu un ‐ attiecīgā gadījumā ‐ priekšlikumu par tās grozījumiem. Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2016. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un attiecīgā gadījumā priekšlikumu par tās grozījumiem. Ziņojumā Komisija vismaz izvērtē FDN iespaidu uz iekšējā tirgus pareizu darbību, finanšu tirgiem un tautsaimniecībuun ņem vērā nodokļu uzlikšanas attīstību finanšu nozarē starptautiskos mērogos. Ziņojumā Komisija vismaz izvērtē FDN ietekmi uz iekšējā tirgus pareizu darbību, finanšu tirgiem un reālo ekonomiku. Tā novērtē arī ietekmi, ko atstāj atsevišķi noteikumi, piemēram, FDN piemērošanas jomas atbilstība, iespēja nošķirt dažādas finanšu produktu un aktīvu kategorijas nolūkā piemērot augstākas nodokļa likmes pēc tam, kad sasniegts noteikts atcelto rīkojumu īpatsvars, nodokļa likmes un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju atbrīvošana no nodokļa maksāšanas saskaņā ar 2. panta 1. punkta 7. apakšpunkta f) punktu. Ja Komisija konstatē izkropļojumu vai ļaunprātīgu izmantošanu, tā ierosina atbilstošus pasākumus to novēršanai. Turklāt Komisija analizē FDN radīto ieņēmumu iekasēšanu valstu līmenī, balstoties uz finanšu iestāžu reģistrācijas vietu, un to, cik lielā mērā šī iekasēšana atšķiras no nodokļa sadales, balstoties uz pamatā esošo patērētāja reģistrācijas vietu, proti, cik lielā mērā finanšu konsolidācija nodokļu ienākumus centralizē finanšu centros, kā arī ziņo par šīs analīzes rezultātiem. Komisija savos ziņojumos ņem vērā dažādos apspriežamos vai jau ieviestos nodokļu piemērošanas veidus finanšu nozarē un progresu, kas panākts attiecībā uz plašākas darbības jomas FDN ieviešanu. Attiecīgā gadījumā Komisija ierosina priekšlikumus vai veic pasākumus, lai atvieglotu konverģenci un veicinātu pasaules līmeņa FDN ieviešanu.