Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Konvenciju par bērna tiesībām un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu., 3. panta 5. punktu, 6., 7., 21. un 27. pantu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 10. un 19. pantu un ES Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes cilvēktiesību darba grupas pieņemto instrumentu kopumu, ar ko veicina un aizsargā visas lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) cilvēktiesības,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2010. gada 29. aprīļa rezolūciju Nr. 1728 par diskrimināciju seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ un Ministru komitejas 2010. gada 31. marta ieteikumu CM/Rec(2010)5 par pasākumiem, ar kuriem novērst diskrimināciju seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2010. gada ziņojumu “Homofobija, transfobija un diskriminācija seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ”,

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 18. aprīļa rezolūciju par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā, tostarp arī ietekmi uz ES politikas stratēģiju cilvēktiesību jomā(1),

–  ņemot vērā 2011. gada 14. decembra rezolūciju par gaidāmo ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 28. septembra rezolūciju par cilvēktiesību, seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes jautājumu Apvienoto Nāciju Organizācijā(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 19. janvāra rezolūciju par vārda brīvības pārkāpšanu un ar seksuālo orientāciju saistīto diskrimināciju Lietuvā(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 17. septembra rezolūciju par Lietuvas likumu par nepilngadīgo aizsardzību pret publiskas informācijas kaitīgo ietekmi(5),

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par homofobiju un jo īpaši 2007. gada 26. aprīļa rezolūciju par homofobiju Eiropā(6), 2006. gada 15. jūnija rezolūciju par rasistiskās un homofobiskās vardarbības pastiprināšanos(7) un 2006. gada 18. janvāra rezolūciju par homofobiju Eiropā(8),

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienības dibināšanas pamatā ir cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, līdztiesības, tiesiskuma un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanas vērtības un tā kā ES atbalsta un veicina šīs vērtības attiecībās ar citām pasaules daļām;

B.  tā kā homofobija ir uz aizspriedumiem balstītas iracionālas bailes no sieviešu un vīriešu homoseksualitātes un lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām (LGBT) un izpaužas kā nepatika pret šiem cilvēkiem, un tā kā tā līdzinās rasismam, ksenofobijai, antisemītismam un seksismam un tā kā homofobijai privātajā un publiskajā jomā ir dažādi izpausmes veidi, piemēram, naidīgi izteikumi un mudināšana uz diskrimināciju, izsmiešana un vārdiska, psiholoģiska un fiziska vardarbība, vajāšana, slepkavības un diskriminācija, neievērojot līdztiesības principu, kā arī tiesību nepamatota un nevajadzīga ierobežošana, un bieži vien šīs izpausmes tiek maskētas ar apsvērumiem par sabiedrisko kārtību, reliģisko brīvību un tiesībām atteikties pārliecības dēļ;

C.  tā kā Krievijā kriminālie un administratīvie tiesību akti pret “homoseksuālisma propagandu” tika ieviesti Rjazaņas reģionā 2006. gadā, Arhangeļskas reģionā 2011. gadā, Kostromas un Sanktpēterburgas reģionā 2012. gadā un šādu tiesību aktu ieviešana pašlaik tiek izskatīta Novosibirskas, Samāras, Kirovas, Krasnojarskas un Kaļiņingradas apgabalā; tā kā šie tiesību akti paredz dažādus sodus līdz pat EUR 1270 apmērā privātpersonām un līdz EUR 12 700 apmērā biedrībām un uzņēmumiem un tā kā Krievijas Valsts dome apsver iespēju ieviest līdzīgu tiesību aktu;

D.  tā kā Ukrainas Parlaments izskata divus ‐ 2011. un 2012. gadā ‐ iesniegtus tiesību aktu projektus, kas padarītu par noziegumu “homoseksuālisma izplatīšanu”, tostarp “sanāksmju, parāžu, akciju, demonstrāciju un masu pasākumu rīkošanu nolūkā apzināti izplatīt jebkādu pozitīvu informāciju par homoseksualitāti” un paredzētu naudas sodus un ieslodzījumu līdz pieciem gadiem; tā kā Vārda un informācijas brīvības komiteja ir atbalstījusi šos tiesību aktu projektus;

E.  tā kā tādas Moldovas pilsētas kā Belci, Soroki, Drokija, Kahula, Čadirlunga un Hiliuti, kā arī Aneni Nojas un Basarabjaskas apgabali ir nesen pieņēmuši tiesību aktus, lai aizliegtu “netradicionālu seksuālu orientāciju agresīvu propagandu” un vienā gadījumā “musulmaņu aktivitāti”; tā kā Ketrisas rajona kanceleja šādus pasākumus jau ir pasludinājusi par neatbilstošiem konstitūcijai;

F.  tā kā Lietuvā juridiski joprojām nav juridiski skaidrs, vai saskaņā ar 2010. gadā grozīto likumu par nepilngadīgo aizsardzību pret publiskas informācijas kaitīgo ietekmi ar publisku informāciju drīkst vai nedrīkst veicināt homoseksualitātes pieņemšanu;

G.  tā kā Latvijā Rīgas Domes deputāts nesen iesniedza tiesību akta projektu “homoseksuālisma propagandas” aizliegšanai ar mērķi nepieļaut “Baltijas praida” gājienu 2012. gada martā un tā kā šis priekšlikums vēl nav izskatīts;

H.  tā kā Ungārijā galēji labējā partija Jobbik nesen iesniedza vairākus tiesību aktu priekšlikumus, lai pasludinātu jaunu nozieguma veidu ‐ “seksuālās uzvedības traucējumu popularizēšanu' ‐, un tā kā Fidesz partija pirms Budapeštas geju praida Budapeštas Domē iesniedza rīkojuma projektu ”ierobežot nepiedienīgus gājienus' un tā kā šie priekšlikumi vēlāk tika noraidīti;

I.  tā kā ES delegācija Moldovā ir paudusi “dziļu nožēlu un bažas” par “šīm neiecietības un diskriminācijas izpausmēm”;

J.  tā kā Komisija ir paudusi apņemšanos nodrošināt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu Eiropas Savienībā un ir paziņojusi, ka homofobijai nav vietas Eiropā;

K.  tā kā homofobija turpina izpausties dalībvalstīs un trešās valstīs, tostarp notiek slepkavības, tiek aizliegti geju praidi un vienlīdzības gājieni, publiski tiek pausti kūdoši, draudoši un naidīgi izteikumi, policija nenodrošina pienācīgu aizsardzību un notiek sankcionētas homofobisku grupu vardarbīgas demonstrācijas;

L.  tā kā Eiropas Parlaments joprojām iestājas par līdztiesību un diskriminācijas novēršanu seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ Eiropas Savienībā un jo īpaši atbalsta Padomes direktīvas pieņemšanu par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, kura joprojām ir bloķēta dažu dalībvalstu iebildumu dēļ, kā arī gaidāmos priekšlikumus par civilstāvokļa dokumentu spēkā esamības savstarpēju atzīšanu, gaidāmo pamatlēmuma par rasismu un ksenofobiju pārskatīšanu, lai tajā iekļautu homofobijas noziegumus, un visaptveroša ceļveža izveidi par līdztiesības nodrošināšanu, nepieļaujot diskrimināciju dzimumorientācijas un dzimumidentitātes dēļ,

Situācija Eiropas Savienībā

1.  stingri nosoda jebkādu diskrimināciju dzimumorientācijas vai dzimumidentitātes dēļ un pauž dziļu nožēlu par to, ka Eiropas Savienībā lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu pamattiesības ne vienmēr tiek pilnībā ievērotas; tādēļ aicina dalībvalstis nodrošināt lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām aizsardzību pret homofobiskiem naidīgiem izteikumiem un vardarbību un panākt, ka pret viena dzimuma partneriem izrāda tādu pašu cieņu kā pret pārējo sabiedrību un nodrošina viņiem tāda paša līmeņa aizsardzību; mudina dalībvalstis un Komisiju stingri nosodīt homofobiskus naidīgus izteikumus vai kūdīšanu uz naidu un vardarbību un nodrošināt, ka praktiski tiek ievērota visos cilvēktiesību līgumos garantētā brīvība piedalīties demonstrācijās;

2.  aicina Komisiju pārskatīt pamatlēmumu par rasismu un ksenofobiju, lai stiprinātu un paplašinātu tā darbības jomu, iekļaujot tajā naida noziegumus, kuru pamatā ir dzimumorientācija, dzimumidentitāte un dzimuma izpausmes;

3.  aicina Komisiju nodrošināt, ka visās nozarēs tiek aizliegta diskriminācija dzimumorientācijas dēļ, pieņemot tiesību aktu kopumu diskriminācijas novēršanas jomā, kas balstās uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pantu;

4.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai Direktīva 2004/38/EK par brīvu pārvietošanos tiktu īstenota bez diskriminācijas dzimumorientācijas dēļ, un aicina Komisiju ierosināt pasākumus, lai civilstāvokļa dokumentu spēkā esamība tiktu savstarpēji atzīta, pamatojoties uz savstarpējās atzīšanas principu;

5.  vērš uzmanību uz Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras ziņojumā “Homofobija, transfobija un diskriminācija seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ” paustajiem secinājumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis, cik vien iespējams, rīkoties saskaņā ar minētajā ziņojumā iekļautajiem atzinumiem;

6.  aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt gaidāmos rezultātus, kas tiks ietverti Pamattiesību aģentūras pētījumā par LGBT Eiropā, un attiecīgi rīkoties;

7.  aicina Komisiju nodrošināt, lai ikgadējā ziņojumā par Pamattiesību hartas piemērošanu tiktu ietverta stratēģija pamattiesību stiprināšanai ES, tostarp pilnīga un visaptveroša informācija par homofobijas izplatību dalībvalstīs un ierosinātajiem risinājumiem un darbībām, lai to novērstu;

8.  atkārtoti prasa Komisijai izstrādāt visaptverošu ceļvedi par līdztiesības nodrošināšanu, nepieļaujot diskrimināciju dzimumorientācijas un dzimumidentitātes dēļ;

9.  uzskata, ka LGBT pamattiesības tiks vairāk aizsargātas, ja šiem cilvēkiem būs pieejamas tādas likumīgas iespējas kā kopdzīve, reģistrētas partnerattiecības vai laulība; atzinīgi vērtē to, ka 16 dalībvalstis pašlaik nodrošina šīs iespējas, un aicina arī pārējās dalībvalstis apsvērt šādu rīcību;

Homofobiski tiesību akti un vārda brīvība Eiropā

10.  pauž dziļas bažas par notikumiem, kas ierobežo vārda un pulcēšanās brīvību, balstoties uz nepareiziem pieņēmumiem par homoseksualitāti un dzimuma maiņu; uzskata, ka ES dalībvalstīm ir jārāda piemērs pamattiesību piemērošanā un aizsardzībā Eiropā;

11.  pauž nožēlu, ka šie tiesību akti jau tiek izmantoti, lai arestētu iedzīvotājus un piemērotu viņiem naudassodus, tostarp tiek izmantoti pret heteroseksuāliem iedzīvotājiem, kas pauž atbalstu lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām vai ir iecietīgi pret viņiem, vai arī atzīst viņu tiesības; pauž nožēlu arī par to, ka šie tiesību akti homofobiju un dažkārt arī vardarbību padara likumīgu, kā, piemēram, 2012. gada 17. maijā Sanktpēterburgā notikušā vardarbīgā uzbrukuma gadījumā autobusam, kurā atradās lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu kustības aktīvisti;

12.  nosoda vardarbību un draudus, kas bija raksturīgi 2012. gada 20. maija praidam Kijevā, kurā tika piekauti divi geju praida līderi, kā rezultātā tas bija jāatceļ; atgādina, ka ES nolīgumos ir iestrādāti nosacījumi par pamattiesību ievērošanu saskaņā ar Līgumiem, un tādēļ aicina Ukrainu ieviest tiesību aktus, ar kuriem aizliegtu diskrimināciju, tostarp diskrimināciju dzimumorientācijas dēļ; uzskata, ka pašreizējie notikumi Ukrainā ir pretrunā šīm prasībām; aicina Ukrainas iestādes nekavējoties atsaukt attiecīgos tiesību aktu projektus, ierosināt tiesību aktus par diskriminācijas, tostarp arī diskriminācijas dzimumorientācijas dēļ, aizliegšanu un censties, lai nākamgad Kijevas praids varētu notikt drošā gaisotnē;

13.  uzsver, ka “propagandas” jēdziens reti tiek definēts; pauž bažas par to, ka plašsaziņas līdzekļi sevi neapšaubāmi cenzē, iedzīvotāji ir iebiedēti un baidās paust savu viedokli un biedrības un uzņēmumi, kas izmanto gejiem draudzīgu simboliku, piemēram, varavīksni, var tikt sodīti;

14.  uzsver, ka šie tiesību akti un priekšlikumi ir pretrunā Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kas aizsargā dzimumorientāciju pret diskriminējošiem tiesību aktiem un praksi(9) un kuru ir parakstījusi Krievija, Ukraina, Moldova un visas ES dalībvalstis; aicina Eiropas Padomi izmeklēt šos cilvēktiesību pārkāpumus, pārbaudīt to saderību ar saistībām, kuras jāpilda, pamatojoties uz dalību Eiropas Padomē un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, un veikt attiecīgus pasākumus;

15.  turklāt uzsver, ka izglītībai ir svarīga nozīme, un tāpēc uzskata, ka ir nepieciešama laba, pieejama un cieņpilna dzimumizglītība; mudina dalībvalstis un Komisiju pastiprināt cīņu pret homofobiju, veicot izglītojošus pasākumus, kā arī izmantojot administratīvus, tiesiskus un juridiskus līdzekļus;

16.  visbeidzot, uzsver, ka valstu un starptautiskās tiesas ir konsekventi apstiprinājušas, ka sabiedriskās morāles apsvērumi neattaisno atšķirīgu izturēšanos, tostarp attiecībā uz vārda brīvību; norāda, ka lielākajā daļā Eiropas valstu nav šādu tiesību aktu un ka tajās ir plaukstoša, daudzveidīga un toleranta sabiedrība;

17.  aicina attiecīgās iestādes Krievijā, Ukrainā, Moldovā un visās ES dalībvalstīs apliecināt un nodrošināt atbalstu nediskriminēšanas principa ievērošanai un pārskatīt šos tiesību aktus un priekšlikumus, ņemot vērā starptautiskos tiesību aktus cilvēktiesību jomā un no tiem izrietošos pienākumus;

18.  aicina Komisiju, Padomi un Ārējās darbības dienestu pieņemt zināšanai šos aizliegumus un nosodīt tos, jo īpaši saistībā ar iekšlietām, divpusējo dialogu un Eiropas kaimiņattiecību politiku; turklāt aicina Eiropas Savienības Padomi un Ārējās darbības dienestu aktualizēt šo jautājumu attiecīgajos starptautiskajos forumos, piemēram, Eiropas Padomē, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā un Apvienoto Nāciju Organizācijā;

o
o   o

19.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības Padomei, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos/Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas un Ukrainas valdībai un parlamentam, šajā rezolūcijā minētajiem Krievijas reģionālajiem parlamentiem un Moldovas vietējām padomēm.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0126. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0575. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0427. (4) OV C 136 E, 11.5.2012., 50. lpp. (5) OV C224 E, 19.8.2010., 18. lpp. (6) OV C 74 E, 20.3.2008., 776. lpp. (7) OV C 300 E, 9.12.2006., 491. lpp. (8) OV C 287 E, 24.11.2006., 179. lpp. (9) . Toonen v. Australia, Paziņojums Nr. 488/1992, ANO dokuments CCPR/C/50/D/488/1992 (1994); Young v. Australia, Paziņojums Nr. 941/2000, ANO dokuments CCPR/C/78/D/941/2000 (2003); X v. Columbia, Paziņojums Nr. 1361/2005, ANO dokuments CCPR/C/89/D/1361/2005 (2007).