Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2012. gada 26. aprīļa jautājumu Komisijai par “Jaunatnes iespēju iniciatīvu” (O-000106/2012 – B7-0113/2012),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumus par stratēģiju “Eiropa 2020” un tās pieciem pamatmērķiem,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Jaunatnes iespēju iniciatīva” (COM(2011)0933),

–  ņemot vērā nodarbinātības dokumentu paketi “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām”, ko Komisija iesniedza 2012. gada 18 aprīlī (COM(2012)0173),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Jaunatne kustībā ‐ iniciatīva jauniešu potenciāla izmantošanai, lai Eiropas Savienībā panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi” (COM(2010)0477),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Gada izaugsmes pētījums par 2012. gadu” (COM(2011)0815),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 6. jūlija rezolūciju par jauniešu piekļuves darba tirgum veicināšanu un praktikanta, stažiera un mācekļa statusa nostiprināšanu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par personu ar invaliditāti integrāciju un mobilitāti un Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020)(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 9. marta rezolūciju par ES stratēģiju romu integrācijai(3),

–  ņemot vērā 2011. gada 17. jūnijā Luksemburgā pieņemtos Padomes secinājumus par jauniešu nodarbinātības veicināšanu nolūkā sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus,

–  ņemot vērā Eiropadomes locekļu 2012. gada 30. janvāra paziņojumu “Uz izaugsmi stiprinošu konsolidāciju un nodarbinātību veicinošu izaugsmi”,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barroso astoņām dalībvalstīm nosūtīto 2012. gada 31. janvāra vēstuli par jauniešu bezdarbu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta Darba dokumentu (SOC)450 par Komisijas paziņojumu (COM(2011)0933) Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai,

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju,

–  ņemot vērā Eiropas pamattiesību hartas 15., 31. un 32. pantu,

–  ņemot vērā LESD XII sadaļu,

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas Parlaments 2010. gada rezolūcijā ir paudis nostāju, ka tas atbalsta jauniešu piekļuves darba tirgum veicināšanu un praktikanta, stažiera un mācekļa statusa nostiprināšanu, aicinot Eiropas Komisiju, dalībvalstis, sociālos partnerus un citas ieinteresētās personas atbilstīgi to attiecīgajām kompetencēm cita starpā:

B.  tā kā, lai gan kopš 2010. gada ir vērojama vēl nestabila ekonomikas atlabšana, atkal pieaug bezdarbs, kas Eiropas Savienībā vidēji sasniedz 10 % rādītāju un jauniešu vidū ir 22 % līmenī, savukārt ekonomikas prognozes paredz jaunu ekonomikas stagnāciju un turpmāku bezdarba pieaugumu, turklāt tuvākajā nākotnē neparedzot tautsaimniecības atlabšanu un daudzu darba vietu radīšanu;

C.  tā kā jauniešu bezdarba situācija dalībvalstīs būtiski atšķiras, un bezdarba rādītāji dažās valstīs ir krietni zem 10 % līmeņa, savukārt citās, kurās krīze bija vissmagākā, tas sasniedz gandrīz 50 % līmeni;

D.  tā kā jauniešu bezdarbu var risināt tikai jēgpilnā veidā, to analizējot plašākā kontekstā un izpētot kopējo bezdarba situāciju attiecīgajā dalībvalstī, kā arī vispārējo ekonomikas politikas sistēmu, kas ir valsts darba tirgus pamatā;

E.  tā kā viens no jauniešu augstā bezdarba iemesliem ir jaunu darba vietu trūkums;

F.  tā kā Eiropā ekonomikas un finanšu krīzes un jo īpaši eurozonas valstu parādu krīzes negatīvās sekas ir padziļinājušas jauniešu jau tā smago stāvokli, un tagad viņi atrodas sevišķi nelabvēlīgā situācijā, jo īpaši tie jaunieši, kuri nav pabeiguši vai nokārtojuši obligātās vai vidējās izglītības programmas, kuri ir ilgstošie bezdarbnieki un ir sociāli atstumti, un tie, kuri dzīvo ekonomiski atpalikušos reģionos;

G.  tā kā jauniešu bezdarba satraucoši augstais līmenis apdraud daudzu Eiropas Savienības jauniešu ekonomisko un sociālo nākotni, liekot viņiem dārgi maksāt par krīzes sekām;

H.  tā kā jauniešu bezdarba izskaušanai Eiropas Savienībā ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi izglītībā un apmācībā;

I.  tā kā efektīvi pasākumi ietver darba ņēmēju pārvietošanu no konkurēt nespējīgām nozarēm uz tādām, kurās notiek izaugsme, stiprinot inovāciju un radot darba vietas;

J.  tā kā Eiropadome 2010. gada 17. jūnijā vienojās par stratēģiju “Eiropa 2020” un tās pieciem pamatmērķiem, proti:

K.  tā kā Eiropas Komisija paziņojumā par vienotā tirgus aktu pareizi norāda, ka, padziļinot vienotā tirgus izveidi, tiktu radītas tik vajadzīgās darba vietas un izaugsme, lai panāktu ekonomikas augšupeju un novērstu pašreizējo ekonomikas krīzi;

L.  tā kā Eiropas Komisija paziņojumā “Jaunatne kustībā” mudināja dalībvalstis ieviest Jaunatnes garantijas sistēmu un attiecīgi aicināja dalībvalstis darīt vairāk, lai šo garantiju īstenotu;

M.  tā kā 2012. gada 30. janvāra sanāksmē Eiropadomes locekļi laida klajā paziņojumu, kurā aicināja dalībvalstis uzlabot darba vietu izveidi un samazināt jauniešu bezdarbu, un secināja, ka par mērķi ir jānosaka kārtība, ar kuru saskaņā dažus mēnešus pēc skolas beigšanas jaunieši saņem kvalitatīvu piedāvājumu stāties darbā, turpināt izglītību, stažēties vai iziet praksi;

N.  tā kā 2012. gada 31. janvārī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs J. M. Barroso nosūtīja vēstules astoņām dalībvalstīm, kurās jauniešu bezdarba rādītājs ievērojami pārsniedz vidējo rādītāju Eiropas Savienībā, kā arī uz šīm valstīm tika nosūtītas rīcības grupas jauniešu nodarbinātības plānu izstrādei;

O.  tā kā šajās astoņās dalībvalstīs konstatētie kopīgie faktori ir ļoti augsts skolu pametušo skaits un mazkvalificēti jaunieši, kuri darba tirgū cenšas atrast darbu;

P.  tā kā Eiropas Komisija 2012. gada maijā piedāvās katrai dalībvalstij pielāgotus ieteikumus 2012. gadam, vienlaikus norādot paziņojumā “Jaunatnes iespēju iniciatīva”, ka tām dalībvalstīm, kurās ir sevišķi augsts jauniešu bezdarbs, negaidot šos ieteikumus, būtu jāveic apņēmīgi pasākumi, lai novērstu skolu priekšlaicīgu pamešanu, attīstītu darba tirgū vajadzīgās prasmes, atbalstītu pirmā darba sākšanu un apmācību darba vietā, kā arī atvieglinātu iespējas dabūt (pirmo) darbu;

Q.  tā kā Eiropadomes 2012. gada 30. janvāra sanāksmē Eiropas Komisijas priekšsēdētājs J. M. Barroso paziņoja, ka no struktūrfondu budžeta vēl nav piešķirti 82 miljardi euro, kurus varētu pārdalīt,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas Jaunatnes iespēju iniciatīvu, kuras pamatā ir iepriekšējās iniciatīvas “Jaunatne kustībā” un “Jaunas prasmes un jaunas darba vietas”, kā arī daudzas citas paziņojumos ierosinātās iniciatīvas, taču ļoti apšauba to, vai ierosinātie pasākumi atbilst pašreizējās jauniešu bezdarba krīzes smagumam, kādu izjūt daudzas dalībvalstis;

2.  uzsver, ka jauniešu bezdarba situācija ir ļoti atkarīga no vispārējās ekonomiskās situācijas; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” un mudina ES valstu vai valdību vadītājus pēc iespējas drīz iesniegt Eiropas ieguldījumu plānu, ar ko sekmēt integrējošu un ilgtspējīgu izaugsmi ar daudzām jaunām darba vietām;

3.  atzinīgi vērtē Eiropadomes paziņojumu, aicinot dalībvalstis ieviest tādus valsts plānus kā Jaunatnes garantijas sistēma, un mudina dalībvalstis šo aicinājumu atbalstīt ar tūlītējiem un konkrētiem pasākumiem valsts līmenī, lai nodrošinātu, ka jaunieši četru mēnešu laikā pēc skolas beigšanas vai nu iegūst pienācīgu darbu, vai arī turpina izglītību un apmācību, vai pārkvalificējas;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosmi sekmēt Jaunatnes garantijas iniciatīvu un piešķirt dalībvalstīm 4 miljonus euro, lai palīdzētu izveidot Jaunatnes garantijas shēmas, kas jāatbalsta ar aktīvām darba tirgus iniciatīvām, palīdzot likvidēt plaisu starp izglītības un apmācības sistēmām un darba tirgu, taču ļoti apšauba to, vai šī summa ir pietiekami liela, lai šāda veida garantijas palīdzētu īstenot valstīs, kurās ir augsts bezdarba līmenis un tiek īstenoti budžeta taupības pasākumi;

5.  uzsver, ka Jaunatnes garantijai efektīvi jāuzlabo to jauniešu situāciju, kuri nestrādā un nav arī iesaistīti izglītībā vai apmācībā, un lai pakāpeniski pārvarētu jauniešu bezdarba problēmu Eiropas Savienībā;

6.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumā “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” izklāstīto nodomu līdz 2012. gada beigām iesniegt priekšlikumu Padomes ieteikumam par prakses vietu kvalitātes sistēmu un Padomes ieteikumam par Jaunatnes garantijas sistēmu un mudina dalībvalstis šo priekšlikumu noteikti pieņemt līdz 2012. gada beigām;

7.  atzīst, ka attiecībā uz piekļuvi darba tirgum un palikšanu tajā jaunieši saskaras ar diskrimināciju, kas ir jauniešu nestabilās situācijas un pagaidu līgumu sekas, un norāda, ka šajā situācijā pilnībā ir jāievēro Eiropas tiesību aktos noteiktā vienlīdzīgā attieksme;

8.  uzsver, ka jaunās mātes tiek īpaši diskriminētas darba tirgū, jo ģimenes pienākumu dēļ viņas pārtrauc profesionālo darbību; tāpēc aicina dalībvalstis nostiprināt politiku darba savienošanai ar ģimenes dzīvi, jo īpaši ES līmenī nostiprinot direktīvu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un nodrošinot pieejamus, cenu ziņā saprātīgus un kvalitatīvus aprūpes pakalpojumus bērniem un apgādībā esošiem pieaugušajiem;

9.  ir pārliecināts, ka viens no veidiem, kā efektīvi panākt jauniešu ienākšanu darba tirgū, ir izstrādāt sistēmiskas reformas strukturālā bezdarba problēmas risināšanai;

10.  atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšsēdētājs J. M. Barroso rīkojās nekavējoties, nosūtot rīcības grupas uz dalībvalstīm, kurās ir augstākie jauniešu bezdarba rādītāji; prasa Komisijai sniegt Parlamentam pilnīgu informāciju par šo pasākumu darba kārtību un konkrētiem rezultātiem; pauž nožēlu, ka vienīgi Komisija ir pilnvarota izveidot šādas rīcības grupas, un ierosina, lai turpmāk šajā procesā iesaistītu arī Eiropas Parlamentu un Padomi;

11.  aicina Komisiju izvērtēt ar rīcības grupu priekšlikumiem saistīto darba tirgus reformu ietekmi uz bezdarba līmeni un nodarbinātības kvalitātes standartiem attiecīgajā dalībvalstī;

12.  aicina Komisiju 2012. gadā pēc iespējas drīz pieņemt Eiropas kvalitātes sistēmas regulu un noteikt standartu minimumu, ar ko atbalstīt kvalitatīvu prakses vietu nodrošināšanu un pieejamību tām;

13.  aicina dalībvalstis uzlabot arodizglītības un apmācības (kas ir galvenā alternatīva augstākajai izglītībai) kvalitāti un līdz ar to statusu,

14.  uzskata, ka mobilitāte un iespēja strādāt citā dalībvalstī varētu būt nozīmīgs pasākums jauniešiem, kas viņiem ļautu vieglāk piekļūt darba tirgum; tāpēc atzinīgi vērtē iniciatīvas “Erasmus visiem” paplašināšanu un ieteikumus, ka šajā programmā liela uzmanība jāvelta studentu un jauniešu darba pieredzei citā valstī saistībā ar arodizglītību;

15.  aicina dalībvalstis noteikt un izvērtēt jaunus saistošus mērķus jaunatnei, īpašu uzmanību pievēršot kvalitatīvām un jauniešiem paredzētām politikas stratēģijām, kas atbilst stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, un aicina šos mērķus ieviest savu valstu reformu programmās;

16.  aicina Komisiju jauniešu bezdarba jautājumu skaidri iekļaut Eiropas semestrī, nosakot to par stratēģijas “Eiropa 2020” apakšmērķi;

17.  aicina dalībvalstis, kurās ir zems bezdarba līmenis vai kuras sekmīgi ieviesušas jaunatnes garantijas sistēmu, piemēram, Austriju, aktīvi sadarboties ar tām dalībvalstīm, kurās ir augsts jauniešu bezdarbs, nododot savas speciālās zināšanas un sekmīgos modeļus, ar kuriem samazināt lielo atšķirību starp valstu bezdarba līmeņiem, un kopīgi izstrādāt labāku un integrējošāku jauniešiem paredzētu nodarbinātības politiku, kas labvēlīgi ietekmētu situāciju attiecīgajā valstī;

18.  aicina Komisiju un dalībvalstis novērtēt specifiskās problēmas, ar kādām sastopas jaunieši, cenšoties saņemt sociālo aizsardzību, kā arī aicina novērtēt sociālās atstumtības risku; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pasākumus, ar kuriem sekmēt jauniešu piekļuvi sociālajai aizsardzībai un atalgojumam;

19.  nosoda to, ka, lai gan krīze turpinās jau četrus gadus, vēl aizvien nav izmantoti 82 miljardi euro no struktūrfondu budžeta, kas paredzēti 2007.–2013. gada finanšu plānos; mudina Komisiju prioritārā kārtā ierosināt šo līdzekļu pārdali, ievērojamu daļu no 82 miljardiem euro novirzot jauniešiem paredzētiem projektiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai sekmētu pienācīgas nodarbinātības iespējas jauniešiem, un aicina Komisiju apsvērt iespēju palielināt līdzfinansējuma likmes tām astoņām dalībvalstīm, kurās ir sevišķi augsts bezdarba līmenis;

20.  aicina Komisiju meklēt turpmākus un vērienīgākus finansējuma avotus, lai palīdzētu dalībvalstīm risināt jauniešu bezdarba problēmu;

21.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi, izstrādājot finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, paredzēt līdzekļus jauniešiem, galveno uzmanību pievēršot jauniešiem, kuri nestrādā un nav arī iesaistīti izglītībā vai apmācībā;

22.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka šo līdzekļu piešķiršanā pilnībā tiek iesaistīti sociālie partneri un jaunatnes organizācijas;

23.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu veicināt jauniešu nodarbinātības mobilitāti, kas būtu daļa no jaunās sociālo pārmaiņu un inovācijas programmas, lai mudinātu jauniešus meklēt darbu tajās dalībvalstīs un reģionos, kuros vajadzīgas attiecīgās prasmes un trūkst darbaspēka; šajā ziņā aicina lielāku uzmanību pievērst jauniešu situācijai, jo īpaši pārejai no izglītības uz nodarbinātību, kā arī skolu priekšlaicīgi pametušo skaita samazināšanai un prakses un māceklības kvalitātei; uzsver, ka nodarbinātības mobilitātes sekmēšana ir jāsaista ar labāku sociālo aizsardzību un mobilitātes šķēršļu samazināšanu tādās jomās kā sociālās tiesības un sociālās drošības segums, jo īpaši attiecībā uz gados jauniem darba ņēmējiem, kuri atrodas riska grupā;

24.  aicina Komisiju un dalībvalstis finansēt mobilitātes programmas, kas paredzētas jauniešu apmācībai un nodarbinātībai jaunās jomās, kuras var sekmēt ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām, jo īpaši saistībā ar ekoloģiju un aprūpes nozari, kurā varētu nodarbināt gan jauniešus, gan jaunietes;

25.  aicina dalībvalstis ieviest duālas izglītības sistēmas visām profesijām, kurām nav nepieciešama augstākā izglītība, ietverot mērķus, ar kuriem saskaņā noteikta mēroga uzņēmumiem ir jāpiedāvā prakses vietas, un paredzot stimulus, kas veicinātu jauniešu pieņemšanu darbā;

26.  aicina dalībvalstis ne tikai īstermiņā, bet jo īpaši vidējā un ilgā termiņā izstrādāt saskaņotāku stratēģiju starp valsts izglītības un apmācības plāniem un darba tirgus vajadzībām, lai nepieļautu pārprodukciju atsevišķās nozarēs, sekmētu jaunu tirgus sektoru attīstību un resursus no nozarēm, kurās samazinās darba vietas, pārvietotu uz augošām nozarēm, piemēram, saistībā ar ilgtspējīgu ekonomiku;

27.  mudina pieņemt Eiropas jauniešu nodarbinātības stratēģiju, atbalstot uzņēmumus, sociālos dienestus, publiskā sektora iestādes un citus darba devējus pienācīgu un kvalitatīvu darba vietu radīšanā;

28.  ir ļoti nobažījies, ka ievērojamais izglītības budžeta līdzekļu samazinājums atsevišķās dalībvalstīs nelabvēlīgi ietekmēs jauniešu smago situāciju un jaunatnes iniciatīvā ietverto priekšlikumu īstenošanu; aicina Komisiju pārliecināties, ka dalībvalstīm sniegtie ieteikumi par fiskālās ilgtspējības atjaunošanu neapdraud vai neiznīcina to politiku un programmas, kuru mērķis ir sekmēt jauniešu nodarbinātību un sociālo integrāciju un/vai novērst jauniešu atstumšanu un izslēgšanu no darba tirgus;

29.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 351 E, 2.12.2011., 29. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0453. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0092.