Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1),

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un it īpaši tā 311. un 312. pantu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē ‐ jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumu “Budžets stratēģijai ”Eiropa 2020“,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā saskaņā ar LESD 312. panta 2. punktu Padomei pēc tam, kad tā ir saņēmusi Parlamenta piekrišanu, vienprātīgi jāpieņem regula, kas nosaka daudzgadu finanšu shēmu;

B.  tā kā Savienībai saskaņā ar LESD 311. pantu ir jānodrošina pašai sevi ar līdzekļiem, kas nepieciešami tās mērķu sasniegšanai un politikas virzienu īstenošanai, un šie līdzekļi pilnībā jāgūst no pašu resursiem;

C.  tā kā Dānija kā pašreizējā ES prezidentvalsts Eiropadomes jūnija sanāksmē gatavojas iesniegt tā dēvēto “sarunu paketi”, piedāvājot dažādas izvēles iespējas attiecībā uz visiem sarunu aspektiem, tostarp ieņēmumiem, tomēr šajā posmā vēl neminot nekādus skaitļus;

D.  tā kā Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā noteica savas politikas prioritātes attiecībā uz nākamo DFS gan likumdošanas, gan budžeta jomā, tādējādi nodrošinot stabilu pamatu sarunām;

E.  tā kā ar nākamo DFS saistītās daudzgadu programmas pieņems Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru;

F.  tā kā Parlaments vairākkārt ir prasījis izveidot jaunus un patiesus pašu resursus,

1.  uzsver, ka ES budžets ir ieguldījumu budžets ar izteiktu sviras efektu, ņemot vērā to, ka 94 % tā apropriāciju ir paredzētas ekonomiskās izaugsmes un darbavietu izveides stimulēšanai un Savienības ietekmes palielināšanai pasaules mērogā; uzsver, ka, neraugoties uz ES budžeta nelielo apjomu ‐ tikai 2 % no Savienības kopējiem publiskajiem izdevumiem, tas apvieno līdzekļus, darbojas kā katalizators un nodrošina apjomradītus ietaupījumus un pozitīvu pārrobežu ietekmi, kas nepieciešami ES kopīgi izvirzīto politikas mērķu sasniegšanai; pauž stingru pārliecību, ka ES budžets ir ļoti iedarbīgs instruments, lai palielinātu stratēģiskos ieguldījumus ar Eiropas pievienoto vērtību un ievirzītu Eiropas ekonomiku atpakaļ pareizajās sliedēs, veicinot izaugsmi un darbavietu izveidi un vienlaikus atbalstot ekonomisko un sociālo kohēziju visā Savienībā; tādēļ uzsver, ka paralēli budžeta konsolidācijas pasākumiem, kas pašlaik tiek piemēroti dalībvalstu budžetiem, ES budžetam jābūt stratēģiskai lomai;

2.  atgādina, ka Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma Īpašās komitejas ilgtspējīgas Eiropas Savienības politisko uzdevumu un budžeta resursu plānošanai laikposmam pēc 2013. gada (SURE) ziņojumu, kas iekļauts tā 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā, kuras saturs joprojām ir pilnībā spēkā un kura jāuzskata par Parlamenta sarunu nostāju attiecībā uz DFS laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam; atkārtoti apgalvo, ka Savienības politikas mērķus nebūs iespējams sasniegt bez atbilstoša finansējuma no stabila ES budžeta; uzsver, ka visu 27 dalībvalstu atbalstītajai stratēģijai “Eiropa 2020” būtu jāpalīdz Savienībai atgūties no krīzes un kļūt stiprākai, radot darbavietas un nodrošinot viedu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi; atkārtoti apstiprina savu nostāju pret jebkādiem priekšlikumiem, kas Savienībai neļautu pildīt savus uzdevumus un politiskās saistībās, kuras tā jau ir uzņēmusies, vai uzņemties jaunus pienākumus;

3.  uzstāj, ka ES budžetā saskaņā ar Līguma prasībām būtu jānodrošina atbilstošs līdzsvars starp ieņēmumiem, kas gūti no patiesiem pašu resursiem, un izdevumiem; apgalvo, ka Parlaments nav gatavs dot piekrišanu nākamajai DFS regulai, ja pirms tam netiks panākta politiska vienošanās par pašu resursu sistēmas reformu, kas atceltu pašreizējās atlaides un citus korekcijas mehānismus un ieviestu pārredzamību, godīgumu un ilgtspējību; atzinīgi vērtē Komisijas 2011. gada 29. jūnija likumdošanas priekšlikumus attiecībā uz pašu resursu sistēmas reformu, tai skaitā priekšlikumus par finanšu darījumu nodokli un jaunu ES PVN kā pašu resursu veidu, kuru mērķis ir līdz 2020. gadam samazināt uz dalībvalstu NKI balstīto pašu resursu īpatsvaru ES budžetā līdz 40 %, tādējādi atbalstot dalībvalstu apvienotos centienus;

4.  ņemot vērā makroekonomisko vidi un mainīgās pasaules izaicinājumus, kā arī nepieciešamību labāk un efektīvāk izmantot ES budžeta līdzekļus, uzstāj, ka ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam jāpanāk lielāks budžeta elastīgums gan vienas izdevumu kategorijas ietvaros, gan starp izdevumu kategorijām, kā arī starp finanšu gadiem vienas DFS ietvaros, lai nodrošinātu to, ka budžeta līdzekļi atbilst jaunajiem apstākļiem un prioritātēm; uzstāj, ka ES budžetā ir jāievēro vienotības princips un uzsver ‐ iekļaujot daudzgadu finanšu shēmā ES politikas virzienus un programmas, tiem jāparedz pienācīgs finansējums, tādējādi veicinot pārredzamību, prognozējamību un pārskatatbildību;

5.  pieprasa, lai pirms Padomes priekšlikumu oficiālas iesniegšanas Parlamenta piekrišanas saņemšanai par DFS regulu saskaņā ar LESD 312. pantu Eiropadomes politiskās nostājas apspriestu Parlaments un Padome, ko pārstāvētu Vispārējo lietu padome; uzsver, ka sarunas par likumdošanas priekšlikumiem attiecībā uz daudzgadu programmām notiks saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un tiks pabeigtas, tiklīdz būs panākta vienošanās par to finansējumu; pauž apņemšanos pilnībā izmantot savas piekrišanas un parastās likumdošanas pilnvaras, kā to paredz Līgums;

6.  uzsver, ka pirms konkrētu skaitļu ierakstīšanas ir jāvienojas par pašiem DFS mērķiem un politikas virzieniem un ka Parlamentam un Padomei pirms konkrētu skaitļu ierakstīšanas un visas DFS tiesību aktu paketes galīgās pielāgošanas ir jārīko visaptverošas sarunas par visiem ar DFS saistītajiem aspektiem; kā atbilstošu darba metodi atbalsta principu “nav panākta vienošanās ne par ko, kamēr nav panākta vienošanās par visu”;

7.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, kā arī pārējām iesaistītajām institūcijām un struktūrām.

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266.