Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ES, Kolumbiju un Peru sarunu noslēgšanu 2010. gada 1. martā par tirdzniecības nolīgumu un paziņojumu par tirdzniecības sarunu noslēgšanu 2010. gada 19. maijā,

–  ņemot vērā ES, Kolumbiju un Peru nolīguma parafēšanu 2011. gada 23. martā,

–  ņemot vērā to, ka tirdzniecības nolīguma puses to oficiāli apstiprināja 2011. gada 13. aprīlī,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam par tirdzniecības nolīguma Eiropas Savienību un Kolumbiju un Peru parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā (COM(2011)0570),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūciju par ES stratēģiju attiecībām ar Latīņameriku(1) un 2010. gada 21. oktobra rezolūciju par Eiropas Savienības un Latīņamerikas tirdzniecības attiecībām(2),

–  ņemot vērā Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas rezolūcijas un it sevišķi tās 2011. gada 19. maija rezolūciju par Eiropas Savienības un Latīņamerikas tirdzniecības attiecību perspektīvu,

–  ņemot vērā 2012. gada 26. aprīļa jautājumu Komisijai par tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (O–000107/2012 – B7-0114/2012),

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā, ņemot vērā vēsturisko un kultūras saikņu nozīmi, starp Eiropas Savienību un Kolumbiju un Peru noslēgtā tirdzniecības nolīguma mērķis ir atvērt tirgus inter alia precēm, pakalpojumiem, valsts iepirkumam un investīcijām un veicināt nolīguma pušu ekonomisko integrāciju un vispusīgu ekonomikas attīstību, lai samazinātu nabadzību, radītu jaunas nodarbinātības iespējas, uzlabotu darba apstākļus un paaugstinātu dzīves standartus, liberalizējot un paplašinot tirdzniecību starp pušu teritorijām un investīcijas tajās, kā arī lai sekmētu apņemšanos īstenot tirdzniecības nolīgumu saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi, tostarp veicinot ekonomikas izaugsmi un darba tiesību ievērošanu un aizsargājot vidi atbilstīgi starptautiskajām saistībām, ko puses ir uzņēmušās;

B.  B. tā kā saskaņā ar neatkarīga ilgtspējības ietekmes novērtējuma pētījuma datiem Eiropas Savienība ir otrais lielākais Kolumbijas un Peru tirdzniecības partneris un tā kā plānotajā tirdzniecības nolīgumā ir paredzēta pilnīga rūpniecības un zvejniecības produktu tirdzniecības liberalizācija, kas ilgākā termiņā varētu palielināt Kolumbijas IKP par 1,3 % un Peru IKP par 0,7 %, bet kurai varētu būtu arī būtiska negatīva ietekme uz vides un sociālo jomu;

C.  tā kā, stājoties spēkā šim tirdzniecības nolīgumam, uz Kolumbiju un Peru vairs neattiektos ES vispārējo preferenču sistēmas īpašais veicināšanas režīms (VPS+), kuru patlaban pārskata;

D.  tā kā saskaņā ar spēkā esošo VPS+ sistēmu gan Kolumbijai, gan Peru ir piešķirtas tirdzniecības preferences apmaiņā pret to, ka tās nodrošinās 27 cilvēka pamattiesību un vides konvenciju, tostarp SDO četru darba pamatstandartu, efektīvu īstenošanu;

E.  tā kā atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienību ES rīkojoties starptautiskajā arēnā ir jāievēro tie paši principi, kas ir likti tās izveides, attīstības un paplašināšanās pamatā un ko tā mēģina popularizēt pēc iespējas plašāk: demokrātija, tiesiskas valsts, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas ievērošana, vienlīdzības un solidaritātes principi, kā arī visu Apvienoto Nācijas Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana; tā kā Savienība cenšas attīstīt attiecības un veidot partnerības ar trešām valstīm un starptautiskām, reģionālam vai globālām organizācijām, kuras atbalsta iepriekš minētos principus;

F.  tā kā tirdzniecības nolīguma pirmajā pantā ir iekļauti plaši un saistoši noteikumi, kuros ir garantēta cilvēktiesību aizsardzība, nosakot, ka “demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību ievērošana, kā tas paredzēts Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā, un tiesiskas valsts principa ievērošana ir pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā. Šo principu ievērošana ir būtiska šā nolīguma sastāvdaļa”; tā kā cilvēktiesību un demokrātijas principu neievērošana tiktu uzskatīta par būtisku šā tirdzniecības nolīguma pārkāpumu un atbilstīgi starptautiskajām publiskajām tiesībām būtu uzskatāma par pamatu pieņemt atbilstošus pasākumus, tostarp arī pamatu iespējai šo nolīgumu izbeigt vai daļēji vai pilnībā apturēt tā darbību; tā kā ir atbilstoši jāuzrauga, kā visas nolīguma parakstītājas puses ievēro cilvēktiesības, un jāgarantē cilvēktiesību klauzulas faktiskā piemērojamība;

G.  tā kā tirdzniecības nolīgumā ir piedāvātas garantijas, lai nodrošinātu, ka saistībā ar jauno ES tirdzniecības un investīciju attiecību struktūru tiek atbalstīta tālejoša sociāla un vides aizsardzība un ilgtspējīga attīstība, veicinot un saglabājot augstus darba un vides aizsardzības standartus visās nolīguma pusēs, jo tajā ir iekļauta nodaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību;

H.  tā kā gan Kolumbija, gan Peru pēdējos gados ir pielikušas ļoti lielas pūles, lai uzlabotu savu iedzīvotāju vispārējos dzīves apstākļus, tostarp cilvēktiesības un darba tiesības;

I.  I. tā kā, neraugoties uz milzīgajiem centieniem pilnībā īstenot augstos standartus, ko noteikuši un pieprasa atsevišķi iedzīvotāji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, opozīcijas partijas un valdība, gan Kolumbijā, gan Peru vēl joprojām ir jāveic liels darbs, jo īpaši, lai efektīvi īstenotu jauno tiesisko regulējumu, kas izstrādāts nolūkā atrisināt vēl pilnībā neatrisinātās vecās problēmas, kuras saistītas ar ilgi pastāvošo nabadzību, vardarbību un korupciju, iekšēju bruņotu konfliktu (tā aizsākumi Kolumbijas gadījumā ir meklējami vairāk kā 50 gadus senā pagātnē), nelegāliem bruņotiem grupējumiem, narkotiku tirdzniecību, nesodāmību un zemes atsavināšanu;

J.  tā kā, neskatoties uz šiem lielajiem pūliņiem, Kolumbija joprojām ir augstākais arodbiedrības biedru slepkavību skaits pasaulē, un tā kā, neskatoties uz būtiskiem uzlabojumiem, kas nesen panākti tiesību īstenošanas kontrolē, vairāk nekā 90 % no šiem noziegumiem joprojām paliek nesodīti; tā kā valsts iekšienē ir pārvietoti gandrīz 4 miljoni personu; tā kā, kaut arī ANO speciālais referents par pirmiedzīvotāju tiesībām apstiprināja, ka Kolumbijas valsts atzīst pirmiedzīvotāju tiesības, tomēr mudināja Kolumbiju uzaicināt ANO īpašo padomdevēju genocīda novēršanas jautājumā, lai viņš uzraudzītu to pirmiedzīvotāju kopienu situāciju, kuriem draud kulturāla un fiziska bojāeja, jo valstī jau ilgstoši notiek iekšējs un bruņots konflikts,

1.  pauž nožēlu, ka, neskatoties uz to, ka tirdzniecības nolīguma nodaļā par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību ir iekļautas tiesiski saistošas normas, tajā nav strīdu obligātas izšķiršanas mehānisma un ka šajā nodaļā paredzēto standartu neievērošanas gadījumā nedrīkst piemērot pasākumus un sankcijas, kas noteikti tirdzniecības nolīgumā saistošajā vispārīgajā strīdu izšķiršanas mehānismā, tādējādi vājinot spēkā esošos ES VPS+ sistēmas saistošos nosacījumus;

2.  augstu vērtē visu iesaistīto pušu izrādīto apņemšanos veicināt cilvēktiesības, demokrātijas principus un tiesiskas valsts principu, par ko liecina fakts, ka tirdzniecības nolīgumā kā pirmais ir iekļauts pants, kurā paredzēti plaši un saistoši noteikumi attiecībā uz šiem pamatprincipiem;

3.  uzsver, cik svarīgi ir uzturēt konstruktīvu dialogu ar mūsu partnervalstīm par cilvēktiesību augstāku standartu efektīvu īstenošanu; augstu vērtē savstarpējo dialoga mehānismu par cilvēktiesībām (ES un Kolumbijas cilvēktiesību dialogu), kas 2009. gadā tika brīvprātīgi izveidots starp Kolumbiju un Eiropas Savienību un kopš tā laika tiek rīkots divas reizes gadā un kas ir skaidrs pierādījums tam, ka Kolumbijas valdība ir atvērta dialogam par cilvēktiesībām ar ES, kā arī ar citiem starptautiskajiem partneriem; tomēr pauž nožēlu, ka Eiropas Parlaments netiek informēts regulāri un pilnīgi par tā programmu un rezultātiem;

4.  pauž stingru atbalstu tam, ka tirdzniecības nolīgumā tiek iekļauta nodaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību un izveidoti iekšzemes mehānismi un sākts dialogs ar pilsonisko sabiedrību, kurā iedzīvotāji piedalīsies vai nu individuāli, vai arī organizēti kolektīvā veidā;

5.  aicina pilsoniskās sabiedrības organizācijas gan Andu reģiona valstīs, gan Eiropas Savienībā piedalīties uzraudzības mehānismos, kas paredzēti tirdzniecības nolīguma nodaļā par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību; aicina iesaistītās valdības iespējami drīz izstrādāt tiesisko regulējumu iekšzemes mehānismiem un sākt dialogu ar pilsonisko sabiedrību, ja tas vēl nav izdarīts, tostarp organizēt plašu informācijas un reklāmas kampaņu, lai pilsoniskās sabiedrības mehānisma uzraudzības sistēmā iesaistītos pēc iespējas vairāk ieinteresēto grupu vai personu; ierosina šīs procedūras izveidot sešu mēnešu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, nevis viena gada laikā, kā tas paredzēts tirdzniecības nolīgumā(3);

6.  atgādina, cik svarīgi ir izveidot reprezentatīvus iekšzemes padomdevēju mehānismus, kā tas paredzēts tirdzniecības nolīguma 281. pantā, iesaistot tajos arodbiedrības, darba devēju pārstāvjus vai citas atbilstīgās ieinteresētās personas, piemēram, NVO, kuriem obligāti jāpiedalās tirdzniecības nolīguma īstenošanas procesa novērošanā, jo īpaši jautājumos, kas skar darbaspēku un ilgtspējīgu attīstību, piešķirot tiem tiesības pieprasīt, lai ar tiem regulāri apspriestos, tiesības iesniegt sūdzības, īstenojot obligātu un institucionalizētu sūdzību izskatīšanas mehānismu, kā arī ieteikumus un priekšlikumus, tostarp priekšlikumu organizēt neatkarīgu viedokļu apmaiņu ar līdzvērtīgām struktūrām citās ES dalībvalstīs;

7.  lai pilnībā īstenotu tirdzniecības nolīgumā paredzētos augstos cilvēktiesību standartus, kurus ievērot ir apņēmušās gan minētās Andu reģiona valstis, gan Eiropas Savienība, iesaka iesaistītajām pusēm steidzami izveidot speciālo iekšējo padomdevējgrupu (IPG) cilvēktiesību un demokrātijas principu jautājumos, kurai būtu jāseko līdzi šā vai citu tirdzniecības nolīgumu īstenošanai un tā jāuzrauga un jādarbojas kā efektīvai iekšējai konsultatīvai struktūrai, kas sniegtu padomus iekšzemes dienestiem, kuri piedalās tirdzniecības nolīguma Tirdzniecības komitejā, par savas darbības modeli izmantojot tiesisko regulējumu, kas tirdzniecības nolīgumā paredzēts pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejā; aicina tirdzniecības nolīguma puses garantēt šīm IPG tāda paša līmeņa obligātu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu, kāds tas bija paredzēts brīvās tirdzniecības nolīgumā ar Dienvidkoreju, iekļaujot oficiālu un institucionalizētu sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas mehānismu; turklāt aicina puses nodrošināt IPG pilnīgu neatkarību, arī attiecībā uz to tiesībām pašām izvēlēties savus locekļus;

8.  atbalsta visus likumdošanas un neleģislatīvos pasākumus, ko abas šīs Andu reģiona valstis veikušas, lai apkarotu nabadzību, visa veida vardarbību, nesodāmību, korupciju, narkotiku tirdzniecību, aizsargātu bērnu un sieviešu tiesības ‐ jo īpaši saistībā ar bērnu darbu ‐, nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību kā vienīgo dzīvotspējīgo nākotni mūsu planētai, kā arī sekmētu pirmiedzīvotāju tiesību ievērošanu, plašāku dialogu un iedzīvotāju līdzdalību likumdošanas procesā un atjaunotu taisnīgumu;

9.  stingri nosoda arodbiedrības biedru, cilvēktiesību aizstāvju, civilo iedzīvotāju, pirmiedzīvotāju ‐ viņi visi ir iekšējā bruņotā konflikta upuri ‐ policistu un militārpersonu nogalināšanu, kas jo īpaši notiek Kolumbijā; tomēr konstatē, ka pēdējos divos gados ziņojumu skaits par arodbiedrību biedru slepkavībām ir samazinājies;

10.  atbalsta Kolumbijas valdības veiktos nesodāmības un arodbiedrības biedru un cilvēktiesību aizstāvju slepkavību apkarošanas pūliņus, kas, piemēram, izpaužas kā ģenerālprokuratūras izmeklētāju skaita palielināšana no 100 2010. gadā līdz 243 2011. gadā, jo īpaši izmeklējot noziegumus, kas izdarīti pret arodbiedrības biedriem; arī saskaņā ar SDO datiem laikposmā starp 2010. gadu un 2011. gada jūniju tika veikti 355 aresti un pieņemti 88 spriedumi un 483 personas tika notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem pret arodbiedrības biedriem; šajā sakarībā uzsver, cik svarīga ir īpašā aizsardzības programma, ar kuru patlaban valsts aizsargā vairāk kā 8 500 cilvēku, tostarp arodbiedrības biedrus (13 %), pašvaldību deputātus (30 %) un cilvēktiesību aizstāvjus (15 %); secina, ka šīs programmas budžets ir palielināts no 10,5 miljoniem euro 2002. gadā līdz vairāk kā 120 miljoniem euro 2011. gadā;

11.  atzinīgi vērtē to, ka tirdzniecības nolīguma 271. un 324. pantā ir minēts, cik nozīmīgas ir attiecīgi ilgtspējīgu attīstību atbalstošas tirdzniecības un taisnīgas un līdztiesīgas tirdzniecības veicināšanas koncepcijas; aicina puses atvieglot tādu preču tirdzniecību, kas palīdz nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, tostarp arī tādu, kuras tirgo atbilstoši taisnīgas un ētiskas tirdzniecības sistēmām, un tādu, kuras ražojot, uzņēmumi ir bijuši sociāli atbildīgi un ir ievērojuši pārskatatbildības pienākumu, piemēram, saskaņā ar taisnīgas tirdzniecības, tropisko mežu alianses, UTZ Certified, BSCI vai citām līdzīgām sistēmām;

12.  aicina iesaistītās puses sniegt pietiekamu tehnisko un finansiālo nodrošinājumu, lai garantētu tirdzniecības nolīgumā iekļauto ilgtspējības standartu pilnīgu ievērošanu, un paredzēt, ka pilnībā tiks pārskatīta, uzraudzīta un novērtēta nodaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību īstenošana ne vēlāk kā trīs gadu pēc brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanās spēkā;

13.  jo īpaši uzsver, cik svarīgi ir veicināt uzņēmumu sociālo atbildību USA, un atbalsta tās iekļaušanu tirdzniecības nolīgumā; aicina visas puses veicināt ar USA saistīto labākās uzņēmējdarbības praksi atbilstoši ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas USA vadlīnijām vai Komisijas nesenajam 2011. gada 25. oktobra paziņojumam “Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” COM(2011)0681; ir cieši pārliecināts, ka augstāku dzīves līmeni iedzīvotājiem var nodrošināt tikai, aktīvi sadarbojoties uzņēmējiem, darba ņēmējiem, NVO un pārvaldes struktūrām gan centrālajā, gan reģionālajā, gan pašvaldību līmenī; tādēļ vēlreiz uzsver to, cik svarīgi ir iesaistīt visus šo ieinteresētos dalībniekus, jo īpaši valdības, kurām jāuzņemas būtiska loma par USA efektīvu īstenošanu savās valstīs; aicina ES un šīs Andu reģiona valstis strādāt pie tā, lai visā pasaulē īstenotu saistošos ANO pamatprincipus USA jomā;

14.  atzinīgi vērtē stingrās vides tiesības, kuras Kolumbijas varas iestādes ir pievienojušas normatīvajam kopumam, taču uzsver nepieciešamību šīs tiesības pilnībā un pareizi īstenot; īpaši norāda uz iespējamām vides problēmām, tostarp pieaugušo atmežošanu un rūpniecisko, agrāro un kalnrūpniecisko piesārņojumu, kas varētu negatīvi ietekmēt pastāvīgu ūdens piegādi un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību;

15.  aicina Andu reģiona valstis nodrošināt pārredzama un saistoša ceļveža pieņemšanu par cilvēktiesībām, vides un darba tiesībām, kurš būtu jāizstrādā, lai galvenokārt aizsargātu cilvēktiesības, paplašinātu un uzlabotu arodbiedrības biedru tiesības un aizsargātu vidi; ierosina šajā plānā ņemt vērā rīcības plānu darba ņēmēju tiesību jomā, ko izstrādājušas Kolumbija un ASV un kurā ir paredzētas šādas darbības:

16.  aicina Komisiju palīdzēt veikt šos pasākumus ar sadarbības programmu palīdzību izglītības, apmācības un normatīvās sadarbības jomā, jo īpaši uzlabojot Andu varas iestāžu spēju efektīvi ierosināt, īstenot un novērtēt vides tiesību aktus; šajā sakarībā mudina Komisiju pilnībā izmantot attīstības sadarbības instrumentu un Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzības instrumentu;

17.  augstu vērtē jauno “Upuru un zemes tiesību atjaunošanas aktu” (ko pazīst arī ar nosaukumu “Ley 1448”), kas Kolumbijā stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī, garantējot finansiālu kompensāciju un zemes tiesību atjaunošanu gandrīz 4 miljoniem cilvēku, kuri cietuši no šajā valstī vairāk nekā piecdesmit gadus ilgušā bruņotā konflikta un vardarbības; uzsver lielo summu, ko Kolumbijas valdība nākamajiem desmit gadiem ir atvēlējusi un kas tiek lēsta vairāk nekā 25 miljardu ASV dolāru apmērā, t.i. nākamo desmit gadu laikā ik mēnesi ir paredzēts tērēt aptuveni 160 miljonu euro; īpaši norāda uz nepieciešamību rūpīgi uzraudzīt un izvērtēt šā likuma īstenošanu, cieši apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību, jo īpaši attiecībā uz atgriezušos personu aizsardzību;

18.  atzinīgi vērtē augstākā mērā neviennozīmīgi vērtētās slepenās aģentūras likvidāciju un 25 gadu cietumsoda piespriešanu tās bijušajam direktoram, kas ir svarīgs signāls par izmaiņām Kolumbijas pārvaldes attieksmē un par tās atvērtību, kā arī par tiesu varas neatkarību;

19.  uzsver, ka tiesības uz īpašumu arī ir vienas no pamata cilvēktiesībām un ir jāaizsargā visām tirdzniecības nolīguma pusēm; tāpēc brīdina visas tirdzniecības nolīguma puses par vienpusējas rīcības bīstamību, jo tā varētu apdraudēt ieguldījumu aizsardzību; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību efektīvi īstenot strīdu izšķiršanas pienācīgu risinājumu;

20.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar SDO pārstāvja teikto Starptautiskās tirdzniecības komitejas rīkotā atklātā uzklausīšanā par šo tirdzniecības nolīgumu Eiropas Parlamentā Briselē 2012. gada 29. februārī Kolumbija un Peru ir ratificējušas visas astoņas SDO pamata konvencijas un papildus tam vēl trīs no četrām pārvaldības konvencijām; stingri norāda, cik svarīgi ir pēc iespējas ātrāk ratificēt un efektīvi īstenot visas šīs SDO konvencijas, jo īpaši konvenciju Nr. 122 Kolumbijas gadījumā un konvenciju Nr. 129 Peru gadījumā; uzsver visām pusēm, cik svarīgi ir ratificēt SDO konvenciju Nr. 135 par darba ņēmēju pārstāvjiem; šajā sakarībā atgādina, ka 24 ES dalībvalstis vēl joprojām nav ratificējušas SDO Konvenciju Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām;

21.  uzsver, cik nozīmīgi ir godīgu, taisnīgu un pārredzamu administratīvo un juridisko procedūru principi, lai īstenotu valsts darba tiesības, tostarp stingras darba inspekcijas un piemērotu starptautiskos cilvēktiesību standartus saskaņā ar starptautiskajām saistībām; uzskata, ka godīgas, taisnīgas un pārredzamas administratīvās un juridiskās procedūras ir nepieciešamas arī tāpēc, lai nodrošinātu, ka netiek nevajadzīgi ierobežota saziņa vai runas brīvība, kas ir ļoti svarīga, lai pilsoņi varētu pašorganizēties;

22.  uzskata, ka Lisabonas līgumā Eiropas Parlamentam paredzētās jaunās pilnvaras par starptautiskajiem nolīgumiem uzliek tam arī jaunus pienākumus; tādēļ ierosina 2013. gada pēdējā ceturksnī organizēt atklātas uzklausīšanas gan Eiropas Parlamentā, gan vienā no šo Andu reģiona valstu galvaspilsētām; pēc uzklausīšanām prasa, lai Starptautiskās tirdzniecības komitejai un Cilvēktiesību apakškomitejai tiktu iesniegts rakstisks ziņojums par šā tirdzniecības nolīguma līdzšinējās piemērošanas rezultātiem;

23.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī Kolumbijas un Peru valdībām.

(1) OV C 81 E, 15.3.2011., 54. lpp.. (2) OV C 70 E, 8.3.2012., 79. lpp.. (3) 282. panta 1. punkts.