Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2012/2088(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0174/2012

Iesniegtie teksti :

A7-0174/2012

Debates :

PV 12/06/2012 - 10
CRE 12/06/2012 - 10

Balsojumi :

PV 13/06/2012 - 9.6
CRE 13/06/2012 - 9.6
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0250

Pieņemtie teksti
PDF 207kWORD 52k
Trešdiena, 2012. gada 13. jūnijs - Strasbūra
ES īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos
P7_TA(2012)0250A7-0174/2012

Eiropas Parlamenta 2012. gada 13. jūnija ieteikums par ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos (2012/2088(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 6., 21., 31., 33. un 36. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā 2010. gada 16. decembra rezolūciju par 2009. gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jomā(1),

–  ņemot vērā 2012. gada 18. aprīļa rezolūciju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā, tostarp arī ietekmi uz ES politikas stratēģiju cilvēktiesību jomā(2),

–  ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas 2011. gada 12. decembra kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Cilvēktiesības un demokrātija ‐ ES ārējās darbības svarīgākais elements” (COM(2011)0886),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nodrošināšana Eiropas iedzīvotājiem ‐ Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns” (COM(2010)0171),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamatnostādnes cilvēktiesību jomā un starptautiskās humanitārās tiesības(3),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības pievienošanos Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai,

–  ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos deklarāciju par politisko atbildību(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 97. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A7-0174/2012),

A.  tā kā Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā atkārtoti apstiprināta ES apņemšanās veicināt cilvēktiesības un demokrātiju visos ārējās darbības pasākumos, garantējot atbilstību un konsekvenci visās jomās un starp ārējo darbību un pārējiem savas politikas aspektiem;

B.  tā kā LES 33. pantā paredzēts ES īpašā pārstāvja (ESĪP) cilvēktiesību jomā iecelšanas tiesiskais pamats, proti: “Padome pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma var izvirzīt īpašu pārstāvi, pilnvarojot to konkrētos politikas jautājumos. Īpašais pārstāvis īsteno savas pilnvaras Augstā pārstāvja vadībā”;

C.  tā kā Eiropas Parlaments atkārtoti ir prasījis iecelt ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos (ESĪP cilvēktiesību jautājumos), kā noteikts iepriekšminētajās 2010. gada 16. decembra un 2012. gada 18. aprīļa rezolūcijās;

D.  tā kā ESĪP cilvēktiesību jautājumos būtu jāstiprina ES cilvēktiesību politikas kā kopējās ārlietu un drošības politikas (KĀDP) būtiskas sastāvdaļas redzamība un atbilstība un jādod ieguldījums ES cilvēktiesību darbībā visā pasaulē,

1.  iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

   a) lai gan par ESĪP cilvēktiesību jautājumos iecelšanu un viņa(-as) pilnvaru noteikšanu oficiāli lemj Padome, pamatojoties uz ES augstās pārstāves priekšlikumu, ESĪP cilvēktiesību jautājumos jādarbojas un jārunā Savienības vārdā, atspoguļojot visu ES iestāžu un dalībvalstu kopīgo un nedalāmo atbildību par cilvēktiesību aizsardzību un veicināšanu visā pasaulē; pirmā tematiskā ESĪP iecelšanai jāpalielina ES cilvēktiesību politikas redzamība, efektivitāte, atbilstība un atbildība; jo īpaši Eiropas Parlamentam ir jābūt atbilstošai lomai iecelšanas procedūrā un pilnvaru uzraudzībā visā to darbības laikā;
   b) lai stiprinātu pārredzamību un atbildību par ESĪP pilnvarām, Augstajai pārstāvei jāorganizē viedokļu apmaiņa un/vai uzklausīšana Eiropas Parlamenta attiecīgās komitejas sanāksmē ar nominēto ESĪP cilvēktiesību jautājumos;
   c) šo pilnvaru īstenošana un to atbilstība citām Savienības darbībām šajā jomā regulāri jāpārskata; ESĪP jāsniedz Padomei, augstajai pārstāvei, Parlamentam un Komisijai gada progresa ziņojums un pārskata ziņojums par pilnvaru īstenošanu to nobeigumā;
   d) ESĪP cilvēktiesību jautājumos politikas mērķos jāietver ES darbības saskaņotības, efektivitātes un redzamības pastiprināšana cilvēktiesību un demokrātijas aizsardzībā un veicināšanā; ESĪP cilvēktiesību jautājumos ir jāstrādā ciešā sadarbībā ar Padomes Cilvēktiesību darba grupu; ESĪP cilvēktiesību jautājumos jābūt augsta līmeņa pārstāvim(-ei) sarunās ar saviem partneriem trešās valstīs un starptautiskās organizācijās, kā arī jāspēj sadarboties ar ANO (ANO Ģenerālo asambleju, ANO Cilvēktiesību komiteju u. c.), kā arī attiecīgām reģionālām organizācijām; ESĪP cilvēktiesību jautājumos jāvada augsta līmeņa cilvēktiesību dialogi un konsultācijas ar trešām valstīm par cilvēktiesību jautājumiem;
   e) lai panāktu šos mērķus, ES īpašā(-ās) pārstāvja(-es) pilnvarām, darbojoties augstās pārstāves pārraudzībā, jābūt stingrām, neatkarīgām un elastīgām, kurās nav noteikta šaura un konkrēti tematiska atbildība, bet kuras ļauj ESĪP darboties strauji un efektīvi; atbilstīgi rīcības plānā izvirzītajiem pasākumiem un prioritātēm ESĪP cilvēktiesību jautājumos jāpievēršas arī dažādiem horizontāliem jautājumiem, sniedzot ieguldījumu efektīvākai un saskaņotākai darbībai ES ārējā politikā; ESĪP pilnvaru darbības jomai pilnībā jāatbilst cilvēktiesību un pamatbrīvību universāluma un nedalāmības principam un tiem politikas mērķiem, kas noteikti LES 21. pantā, un tajā jāietver demokrātijas un tiesiskuma stiprināšana un institūciju veidošana, starptautiskais tiesiskums un starptautiskās humanitārās tiesības; šo pilnvaru darbības jomā ir jāietver inter alia nāves soda atcelšana, cilvēktiesību aizstāvji, cīņa pret nesodāmību, cīņa pret spīdzināšanu, vārda (tostarp internetā), biedrošanās un pulcēšanās brīvība, reliģijas un pārliecības brīvība, minoritāšu tiesības, bērna aizsardzība, sieviešu tiesības, miers un drošība, dzimumu līdztiesības jautājumi un cīņa pret diskrimināciju visās tās izpausmēs invaliditātes, rasu vai etniskās piederības, dzimuma, seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ;
   f) pilnvarām jābalstās uz principiem, kas ir ES cilvēktiesību politikas pamatā, un jo īpaši uz ES pamatnostādnēm jautājumā par nāvessodu (2008); spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu (2008); cilvēktiesību dialogiem ar trešām valstīm (2009); bērniem un bruņotiem konfliktiem (2008); cilvēktiesību aizstāvjiem (2008); bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību (2008); vardarbību pret sievietēm un sieviešu visāda veida diskriminācijas apkarošanu (2008); starptautiskām humanitārām tiesībām (2009), LGBT instrumentu kopumu (2010), kā arī ES gada ziņojumiem par cilvēktiesībām pasaulē; turklāt pilnvarās būtu jāiekļauj augstās pārstāves un ES iestāžu atbalstīšana attiecībā uz ANO izstrādāto uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu veicināšanu, ņemot vērā starp tām 2011. gadā noslēgto nolīgumu un prioritāti;
   g) ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos ir jābūt vajadzīgajai profesionālajai kvalifikācijai, plašai pieredzei un apliecinātiem darba rezultātiem cilvēktiesību jomā, kā arī personas un profesionālai integritātei un starptautiskai reputācijai;
   h) ESĪP cilvēktiesību jautājumos jāieceļ uz 2,5 gadiem; lai nodrošinātu kontinuitāti, saskaņotību un demokrātisku pārskatatbildību, pilnvaras ir atjaunojamas un atjaunošanas procesā ir pienācīgi un savlaicīgi jāapspriežas ar Parlamentu;
   i) ESĪP cilvēktiesību jautājumos cieši jāsadarbojas ar Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju, lai nodrošinātu saskaņotību un cilvēktiesību integrēšanu visās politikas jomās visu ES iestāžu darbībā; ESĪP cieši jāsadarbojas ar Eiropas ārējās darbības dienesta Cilvēktiesību un demokrātijas departamentu un visām daudzpusējām ES delegācijām (Ņujorkā, Ženēvā, Vīnē, Strasbūrā), kā arī visām ES delegācijām pasaulē, lai veicinātu kontaktus cilvēktiesību jautājumos ar visiem ES dienestiem, ES delegācijām trešās valstīs un ar starptautiskām organizācijām; EĀDD Cilvēktiesību un demokrātijas departamentam jānodrošina visi nepieciešamie pakalpojumi un jāveicina ESĪP pilnvaru īstenošana;
   j) uzturot ciešas saites ar Padomes Politikas un drošības komiteju, ESĪP cilvēktiesību jautājumos regulāri jāsniedz ziņojumi Eiropas Parlamenta attiecīgajai komitejai par situāciju cilvēktiesību jomā pasaulē un par stāvokli pilnvaru īstenošanā, tostarp par rezultātiem UNHRC un ANO Ģenerālās asamblejas sesijās un dialogos par cilvēktiesībām ar trešām valstīm, kā arī par valstu stratēģiju cilvēktiesību jomā īstenošanu;
   k) ES īpašajam(-ai) pārstāvim(-ei) cilvēktiesību jautājumos, īstenojot savas pilnvaras, jāsadarbojas ar vietējās, reģionālās un valsts pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, NVO, ekspertiem un reģionālām un starptautiskām organizācijām, kas darbojas cilvēktiesību un demokrātijas aizsardzības jomā;
   l) ESĪP cilvēktiesību jautājumos rīcībā jābūt pienācīgiem finanšu un cilvēkresursiem, lai garantētu īpašā(-ās) pārstāvja(-es) un viņa(-as) komandas efektīvu darbu; ESĪP cilvēktiesību jautājumos budžets jāpārskata ik gadu;
   m) ESĪP cilvēktiesību jautājumos atbild par tādas komandas izveidošanu, kurai ir nepieciešamās zināšanas par politikas jomu atbilstīgi pilnvarām un kura strādā ESĪP cilvēktiesību jautājumos pilnvaru īstenošanas labā; ņemot vērā pilnvaru darbības jomu un starpnozaru būtību, ir svarīgi piešķirt pietiekami daudz darbinieku, kas strādās ESĪP cilvēktiesību jautājumos tiešā pakļautībā; komandā var iekļaut no dalībvalstīm un ES iestādēm piesaistītu personālu, tādējādi ņemot vērā arī vajadzību nodrošināt saskaņotību un cilvēktiesību integrēšanu visu ES iestāžu un dalībvalstu darbībā;
   n) atsauce uz šo ieteikumu jāiekļauj pilnvarās ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei, Savienības augstajai pārstāvei ārlietu un drošības politikas jautājumos un informēšanas nolūkā Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0489.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0126.
(3) http://www.eeas.europa.eu/human_rights/docs/guidelines_en.pdf
(4) OV C 351 E, 2.12.2011., 470. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika