Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā rīcības programmu MED 2007.−2013. gadam, ko Komisija pieņēma 2007. gada decembrī,

–  ņemot vērā EKPI pārrobežu sadarbības programmu “Vidusjūras baseins” 2007.−2013. gadam, ko Komisija pieņēma 2008. gada 14. augustā,

–  ņemot vērā Arco Latino stratēģisko plānu 2010.–2015. gadam “Strukturēts un novatorisks Vidusjūras reģions”,

–  ņemot vērā 2010. gada 6. jūlija rezolūciju par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam un makroreģionu nozīmi turpmākajā kohēzijas politikā(1),

–  ņemot vērā 2010. gada 22. septembra rezolūciju par Eiropas stratēģiju kalnu apgabalu, salu un mazapdzīvotu apvidu ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 9. novembra paziņojumu “Secinājumi piektajā ziņojumā par ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju ‐ kohēzijas politikas nākotne (COM(2010)0642),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumu par Eiropas stratēģiju Donavas reģionam (COM(2010)0715) un orientējošo rīcības plānu, kas papildina stratēģiju (SEC(2009)0712),

–  ņemot vērā 2011. gada 17. februāra rezolūciju par Donavas reģionam paredzētās ES stratēģijas īstenošanu(3),

–  ņemot vērā ARLEM 2011. gada 29. janvāra ziņojumu par ES teritoriālo dimensiju attiecībā uz Vidusjūras reģionu ‐ ieteikumi nākotnei,

–  ņemot vērā 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensijas pārskatīšanu(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 22. jūnija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (COM(2011)0381),

–  ņemot vērā 2011. gada 23. jūnija rezolūciju par 3. mērķi: teritoriālās sadarbības uzdevumi ‐ pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbības turpmākā darba kārtība(5),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 23. un 24. jūnija secinājumus, ar kuriem apstiprina Eiropas stratēģiju Donavas reģionam un aicina dalībvalstis, sadarbojoties ar Komisiju, turpināt darbus pie iespējamām turpmākām makroreģionālām stratēģijām, it īpaši attiecībā uz Adrijas jūras un Jonijas jūras reģionu,

–  ņemot vērā 2011. gada 6. oktobra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (COM(2011)0611),

–  ņemot vērā pašiniciatīvas atzinumu par tematu “Teritoriālā sadarbība Vidusjūras reģionā ‐ Adrijas−Jonijas jūras makroreģions”, kas vienprātīgi pieņemts Reģionu komitejas plenārsēdē 2011. gada 11. oktobrī,

–  ņemot vērā Katānijas iestāžu foruma prezidentūras 2011. gada 10. decembra noslēguma deklarāciju par tematu “Vecie un jaunie mainīgā Vidusjūras reģiona dalībnieki ‐ tautu, reģionu un vietējo iedzīvotāju, valdību un pārvalstisku iestāžu loma integrētā stratēģijā kopīgai attīstībai”,

–  ņemot vērā 2011. gada 14. decembra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu(6),

–  ņemot vērā 2012. gada 19. janvāra deklarāciju par Salu pakta noteikšanu par oficiālu Eiropas iniciatīvu(7), piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 23. marta paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (COM(2012)0128),

–  ņemot vērā Belgradas deklarāciju, kura tika apstiprināta Adrijas–Jonijas jūras reģiona padomes 14. sanāksmē 2012. gada 30. aprīlī,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģijas izstrāde” (COM(2011)0782),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A7-0219/2012),

A.  tā kā Baltijas jūras reģionam paredzētā makroreģionālā stratēģija tika pieņemta 2009. gadā un tā kā Komisija (2011. gada 22. jūnija ziņojumā ‐ COM(2011)0381) ir uzsvērusi šīs jaunās sadarbības pieejas vērtību;

B.  tā kā 2011. gada 13. aprīlī(8) Padome aicināja Komisiju vadīt makroreģionālās stratēģijas Donavas reģionam stratēģisku koordinēšanu;

C.  tā kā makroreģionālās stratēģijas mērķis ir veidot jaunu telpu tādai kohēzijas politikai Eiropā, kuras mērķis ir attīstība, par pamatu izmantojot teritoriālo aspektu;

D.  tā kā budžeta pozīcija “tehniskā palīdzība Baltijas jūras reģionam”, par ko tika nobalsots pēc Parlamenta iniciatīvas Eiropas Savienības 2011. gada budžeta pieņemšanas laikā, pierādīja šādu apropriāciju nozīmi makroreģionālās stratēģijas sekmīgai attīstībai;

E.  tā kā Komisija ierosina, ka būtu jāpastiprina teritoriālās sadarbības politikas starptautiskais aspekts, lai atbalstītu jaunas makroreģionālās politikas jomas (COM(2010)0642);

F.  tā kā vairāku makroreģionu projektu izpilde ir krietni pavirzījusies uz priekšu un tā kā Komisijai, pildot savu koordinatores lomu, būtu jāpalīdz ieviest ilgtspējīgu pārvaldību un definēt kopējus kritērijus un izmērāmus rādītājus, lai ļautu novērtēt to atbilstību;

G.  tā kā Vidusjūras reģionam ir ļoti liela ģeopolitiska nozīme Eiropas vēsturē;

H.  tā kā tā dēvētais Arābu pavasaris ir pierādījis, ka ģeogrāfiskajām, politiskajām un ekonomiskajām saiknēm starp abiem Vidusjūras krastiem ir stratēģiskais potenciāls;

I.  tā kā ir jāatzīmē saskaņā ar Barselonas procesu un Savienību Vidusjūrai īstenotā sekmīgā sadarbība, kā arī sekmīgās daudzpusējās un divpusējās sadarbības iniciatīvas, kas Eiropas kaimiņattiecību politikas kontekstā īstenotas saskaņā ar ES instrumentiem un programmām, piemēram, MED un EKPI;

J.  tā kā ir jāatzīmē pašreizējā Savienības Vidusjūrai attīstība un ir jāņem vērā, ka tās kā šā reģiona katalizatora potenciāls palielināsies;

K.  tā kā makroreģionālā pieeja ļautu izveidot vispārēju projektu šajā apgabalā, kas ir ļoti svarīgs ES nākotnei, raugoties uz izkļūšanu no pašreizējās krīzes un reaģējot uz visu tās kaimiņvalstu cerībām, jo sevišķi to, kas atrodas Vidusjūras reģiona dienvidos;

L.  tā kā Vidusjūras reģions ir vienots kopums, kas veido vienu kultūras un vides apgabalu ar ļoti daudzām kopīgām īpašībām un prioritātēm, kas raksturīgas Vidusjūras klimatam: tie paši augi, bagātīgi atjaunojamās enerģijas avoti, it īpaši saules enerģija, tūrisma nozīmīgums, līdzīgi dabas katastrofu riski (ugunsgrēki, plūdi, zemestrīces, ūdens trūkums) un cilvēku darbības riski, īpaši jūras piesārņojums;

M.  tā kā Vidusjūras reģions ir ļoti liela teritorija, kas stiepjas gandrīz 4000 km no austrumiem uz rietumiem, ar daudzām salām, un ar teritorijām, kurām ir sauszemes un jūras robeža ar Ziemeļāfriku, un tā kā šai ziņā jāveicina milzīga jūras ceļu tīkla veidošana, ļaujot palielināt tirdzniecību, vienlaikus samazinot ar to saistītās CO2 emisijas;

N.  tā kā, neskarot LESD 174. pantu, Eiropas iestādes vēl nav pieņēmušas pastāvīgu stratēģiju, kurā ir ņemtas vērā salu specifiskās vajadzības, un tā kā pilnīgu Vidusjūras salu reģionu pieejamību un to labāku integrāciju Eiropas vienotajā tirgū var vislabāk nodrošināt, ja tiek piešķirti atbilstoši resursi un pieņemta integrēta pieeja salu jautājumā, atzīstot, ka salu iedzīvotājiem ir jāsaskaras ar strukturāliem trūkumiem transporta un enerģētikas jomā;

O.  tā kā priekšlikums Adrijas–Jonijas makroreģionālajai stratēģijai virzās uz priekšu un šis progress pieguļošajā teritorijā gar Adrijas un Jonijas jūrām notiek ilgstošas sadarbības un solidaritātes kontekstā, un to atbalsta astoņas Adrijas–Jonijas iniciatīvas (AJI) dalībvalstis, kā to savos paziņojumos atkārtoti ir apliecinājuši šo astoņu valstu ārlietu ministri, kuri parakstīja iniciatīvu Ankonā (2010), Briselē (2011) un Belgradā (2011);

P.  tā kā šā ziņojuma sagatavošanas laikā ir notikušas vairākas sanāksmes ar iesaistītajiem reģioniem, Savienību Vidusjūrai un dažādām iestādēm, kuras ir iesaistītas Eiropas Savienības teritoriālās sadarbības politikas īstenošanā,

Par makroreģionālajām stratēģijām kopumā

1.  apstiprina makroreģionālo pieeju teritoriālās sadarbības politikai starp teritorijām, kas pieder kādam pakalpojumu un darba apgabalam: jūras rajons, kalnu grēda vai upju baseins; uzskata, ka makroreģionālās stratēģijas atvēra jaunu lappusi Eiropas teritoriālajā sadarbībā, izmantojot augšupēju pieeju un izplatot sadarbību arvien vairāk apgabalos, labāk izmantojot pieejamos resursus; iesaka ‐ ņemot vērā to skaidri redzamo Eiropas pievienoto vērtību, makroreģionālajām stratēģijām būtu jāsaņem lielāka uzmanība Eiropas teritoriālās sadarbības sistēmā, kura būtu jāpastiprina no 2013. gada;

2.  uzskata, ka šis teritoriālās sadarbības stratēģijas veids ir noderīgs, it īpaši, ja šīs teritorijas vēsturiski ir dalītas ar robežām, un ka ar tā palīdzību var turpināt integrēt jaunas dalībvalstis un to reģionus;

3.  uzskata, ka pārskats, ko sniedz makroreģionālā stratēģija, varētu padarīt teritoriālās sadarbības projektus un ETSG lietderīgākus, un ka tas varētu uzlabot sinerģiju ar tādām galvenajām ES stratēģijām kā Eiropas transporta tīkls vai integrētā jūrniecības politika; uzskata, ka arī būtu vieglāk iesaistīt citus Eiropas politikas instrumentus, piemēram, tos, ko ierosināja EIB; uzskata, ka šie pasākumi varētu uzlabot ES politikas koordināciju starptautiskā un starpreģionālā līmenī;

4.  iesaka veidot makroreģionālās stratēģijas uz daudzlīmeņu pārvaldības bāzes, nodrošinot vietējo un reģionālo iestāžu iesaistīšanos un iesaistot makroreģionālo stratēģiju izstrādāšanā un arī īstenošanā pēc iespējas vairāk partneru un ieinteresēto personu, piemēram, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, universitātes un pētniecības centrus, lai palielinātu to līdzdalību vietējā un reģionālajā līmenī;

5.  uzsver, ka makroreģioni rada vidi, kas sekmē vietējo politikas dalībnieku un nevalstisko dalībnieku iesaisti, jo tie veicina tādu efektīvu koordinēšanas sistēmu attīstību, kuras ļauj īstenot augšupēju pieeju ar mērķi nodrošināt pilsoniskās sabiedrības patiesu piedalīšanos politisko lēmumu pieņemšanā un apvienot esošās iniciatīvas, lai optimizētu resursus un apvienotu iesaistītās ieinteresētās personas;

6.  uzskata, ka makroreģionālā stratēģija varētu uzlabot Eiropas kaimiņattiecību politiku un/vai pirmspievienošanās politiku tā, lai tās kļūtu efektīvākas;

Par pašreizējām makroreģionālajām stratēģijām

7.  atzinīgi vērtē, ka Baltijas jūras reģiona makroreģionālā stratēģija ir parādījusi savu spēju radīt ievērojamu Eiropas pievienoto vērtību; to ir apstiprinājusi Padome, atbalstījusi Komisija, tā ir kopīga visiem iesaistītajiem valstu, reģionālajiem un vietējiem partneriem un tā ir definējusi rīcības programmu ar skaidri noteiktām prioritātēm;

8.  prasa, lai šī stratēģija tiktu pilnībā izvērtēta, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un izmērāmiem rādītājiem katrā no prioritārajām jomām;

9.  uzskata ‐ lai šī stratēģija būtu pilnībā veiksmīga, pārvaldības struktūra ir jāsaglabā ilgtermiņā un jāpaplašina, tajā ietverot vietējās un reģionālās iestādes, un tā it jāiekļauj nākamajā plānošanas periodā 2014.–2020. gadam;

10.  aicina Komisiju un Padomi pilnībā atbalstīt pieeju Donavas baseinam, kas būtu arī jānovērtē un regulāri jāuzrauga;

Par turpmākajām makroreģionālajām stratēģijām

11.  iesaka Komisijai koordinēt konsultāciju un dialoga procesu attiecībā uz turpmākajām makroreģionālajām stratēģijām; norāda uz sadarbības trūkumu un vajadzību nostiprināt pašreizējo sadarbību starp Eiropas teritorijām, kas pieder dažādām dalībvalstīm, taču, lai noteiktu prioritārās jomas, par pamatu ir jāizmanto vieni un tie paši pakalpojumi un darba jomas; uzskata, ka šā dialoga noslēgumā vajadzētu izveidot prognozētu Eiropas makroreģionu karti, kas būtu galvenokārt saskaņota ar dalībvalstīm un attiecīgajiem reģioniem, nebūtu saistoša un varētu mainīties atkarībā no vietējās dinamikas;

12.  uzskata, ka makroreģionālajai stratēģijai vajadzētu labāku finansēšanas saskaņošanu, efektīvāku esošo resursu izmantošanu un instrumentu koordināciju, uzskata ‐ lai gan šādai makroreģionālajai stratēģijai nav vajadzīgs papildu finansējums, institucionālie instrumenti vai reglamentēšana, ir pamatoti prasīt tās uzraudzības finansējumu tehniskās palīdzības apropriāciju veidā un apropriācijas sākotnējam izvērtējumam un datu vākšanai, kā arī atbalstu ikvienā darbības sākšanas gadījumā, un uzskata, ka makroreģionālajai stratēģijai vajadzētu sekmēt strukturālos projektus, ņemot vērā daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam;

13.  aicina Komisiju un Padomi ņemt vērā ES makroreģionālās stratēģijas, pieņemot lēmumus par tādām budžeta pozīcijām kā Kohēzijas fonds un struktūrfondi, pētniecība un izstrāde un jo īpaši reģionālā sadarbība;

14.  prasa, lai darbības programmas tiktu cieši pieskaņotas atbilstošajām makroreģionālās stratēģijas prioritātēm, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo mērķu un līdzekļu koordināciju;

Nākotnes izredzes Vidusjūras reģionā

15.  atbalsta makroreģionālās stratēģijas īstenošanu Vidusjūras baseinā, lai Vidusjūras reģiona valstīm un reģioniem piedāvātu kopīgu rīcības plānu kopēju un problemātisku jautājumu risināšanai un piešķirtu struktūru šajā apgabalā, kas ir ļoti nozīmīgs Eiropas attīstībai un integrācijai, un aicina Padomi un Komisiju ātri risināt šo jautājumus;

16.  uzskata, ka Vidusjūras reģionam paredzētā makroreģionālā stratēģija, kas ietver Eiropas, dalībvalstu, reģionālās un vietējās iestādes, reģionālās organizācijas, finanšu iestādes un Vidusjūras baseina Eiropas valstu un Savienības Vidusjūrai NVO pārstāvjus un kas būtu atvērta kaimiņvalstīm un/vai valstīm pirmspievienošanās posmā, politiskajā un darbības ziņā ievērojami uzlabotu teritoriālo sadarbību šajā apgabalā; uzsver, ka ir svarīgi ņemt vērā pieredzi, esošos resursus un pašreizējo reģionālo organizāciju sasniegumus;

17.  uzsver, ka Vidusjūras makroreģions varētu nodrošināt to, ka ES dažādās Vidusjūrai veltītās programmas papildina viena otru un esošais finansējums tiek izmantots pēc iespējas efektīvāk, un varētu radīt patiesu pievienoto vērtību konkrētiem Savienības Vidusjūrai projektiem un šīs stratēģijas izstrādes laikā iesaistīt attiecīgās trešās valstis un reģionus, šim nolūkam izmantojot Kaimiņattiecību un partnerības finanšu instrumentu, un vienmēr stingri ievērojot tiesiskumu un pamatojoties uz cilvēktiesību pamatbrīvību un demokrātijas principiem, kā arī vajadzības gadījumā sekmējot principa “vairāk par vairāk” ievērošanu;

18.  uzsver, ka Vidusjūras reģionam kā decentralizētas sadarbības telpai, kas pārsniedz tīri ģeogrāfiskas robežas, ir svarīga nozīme starpreģionālo lēmumu pieņemšanā un labas prakses apmaiņā, jo īpaši demokrātijas, cilvēktiesību, tiesiskuma, ekoloģijas, ekonomikas attīstības, ekotūrisma, kultūras, pētniecības, izglītības, jaunatnes un sporta partnerību jomā; uzsver, ka izglītībai kā demokrātiskās pārveides katalizatoram ir īpaša nozīme;

19.  uzskata, ka Vidusjūras makroreģionam jāattīstās saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem par ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību ievērošanu un veicināšanu, it īpaši Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Unesco Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu;

20.  mudina Padomi ievērot 2011. gada 24. jūnijā pieņemtos secinājumus un ņemt vērā labo gribu, ko ir izrādījušas teritorijas, kuras saistībā ar Adrijas–Jonijas makroreģionālo stratēģiju, vēsturisko saikni, tradīcijām un īstenotajām iniciatīvām tiek skartas nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī un kuras tuvākajos mēnešos pieņems šo stratēģiju, lai īstenotu pirmo soli ceļā uz Vidusjūras makroreģionālo stratēģiju;

21.  uzsver, ka Jonijas–Adrijas jūras makroreģionālā stratēģija ir svarīgs Rietumbalkānu teritoriju izlīguma nodrošināšanas faktors un tādējādi var palīdzēt šīm valstīm pievienoties ES;

22.  cer, ka makroreģionālās stratēģijas, kam ir būtiski jūras aspekti un kas ņem vērā neskaitāmās Vidusjūras piekrastes un salu teritorijas un to attīstības vajadzības, tiks izstrādātas arī Vidusjūras rietumu un austrumu valstīm; uzskata, ka šajās turpmākajās stratēģijās pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš vides aizsardzībai, bioloģiskajai daudzveidībai un ilgtspējīgam tūrismam;

23.  aicina Komisiju patiesi īstenot LESD 174. pantu ar stratēģiska plāna palīdzību, lai novērstu strukturālos trūkumus salu teritorijās un nodrošinātu atbilstošus apstākļus ekonomikas izaugsmei un efektīvai sociālajai un teritoriālajai kohēzijai; uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai nodrošinātu šo teritoriju pilnīgu pieejamību un teritoriālo piesaisti kontinentam, izmantojot atbilstošu finansējumu; turklāt mudina Komisiju pieņemt pasākumus, piemēram, palielināt minimālās palīdzības apjomu salām, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimniecības, transporta un zivsaimniecības nozarēm, kas padara salas par līdzvērtīgām cietzemes teritoriju konkurentēm, un samazināt atšķirību starp dažādiem attīstības līmeņiem Eiropas reģionos, kā arī panākt lielāku integrāciju vienotajā tirgū;

24.  cer, ka Komisijai būs pozitīvs skatījums uz Vidusjūras reģionam paredzētās makroreģionālās stratēģijas salu dimensiju, it īpaši apsverot jautājumu par valsts palīdzību, kas uzskatāma par likumīgu kompensāciju attiecībā uz trūkumiem salās, un pielāgojot kohēzijas politiku un pētniecības un jaunrades politiskās nostādnes salu īpašajām vajadzībām, lai paātrinātu to integrāciju kontinentālajā Eiropā;

25.  uzsver kultūras un radošo nozaru nozīmi un raksturo tās kā fundamentālu balstu attīstībā un darba vietu radīšanā salu reģionos;

26.  mudina Komisiju noteikt, kādi instrumenti ir vajadzīgi, lai novērtētu un sāktu jaunas makroreģionālās iniciatīvas Vidusjūras rietumu un austrumu daļā, piemēram, izmēģinājuma projektus;

27.  uzsver, ka Vidusjūras makroreģiona galvenajām darbības jomām vajadzētu mērķtiecīgi attiekties uz sadarbību apakšreģionu līmenī attiecībā uz noteiktiem projektiem un aptvert enerģētikas tīklus, zinātnisko sadarbību un novatorismu, tīklus, kas veicina kultūru, izglītību un apmācību, tūrismu, tirdzniecību, vides aizsardzību, ilgtspējīgu jūras transportu, jūras drošību un drošumu un jūras vides aizsardzību pret piesārņošanu, pārzveju un nelegālu zveju, izveidojot integrētu jūrniecības darbību brīdināšanas un uzraudzības sistēmu tīklu, stiprinot labu pārvaldību un efektīvu valsts pārvaldi, lai tādējādi veicinātu jaunu darba vietu radīšanu;

28.  uzskata, ka koordinācija starp šīm trim makroreģionālajām stratēģijām, kas paredzētas Vidusjūras rietumu daļai, Adrijas–Jonijas jūrai un Vidusjūras austrumu daļai, ļaus visā Vidusjūras baseinā īstenot tādu vispārēju politiku, kas ir sinerģijā ar reģionālo un starptautisko organizāciju un jo īpaši ar Savienības Vidusjūrai noteiktajām prioritātēm, un īstenot labāko praksi, kas var veicināt ES stratēģijas mērķu sasniegšanu attiecībā uz viedu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi;

29.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi, jo īpaši pēc Arābu pavasara notikumiem, lai jaunais makroreģions veicinātu trešām valstīm paredzētas jaunas stratēģijas noteikšanu attiecībām uz imigrantu plūsmas pienācīgu pārvaldību, pienācīgi ņemot vērā savstarpējās priekšrocības, ko nodrošina palielināta mobilitāte, un pamatojoties uz tādiem aspektiem kā nabadzības apkarošana un nodarbinātības un godīgas tirdzniecības veicināšana, tādējādi sekmējot makroreģiona stabilitāti;

30.  uzskata ‐ ņemot vērā ES Vidusjūras teritorijas, kurām ir kopīgas jūras un sauszemes robežas ar Ziemeļāfriku, makroreģionālā stratēģija sekmētu ES kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensiju, aptverot konkrētu teritoriālo dimensiju, kas garantētu migrācijas plūsmu labāku pārvaldību un pozitīvi ietekmētu attiecīgo valstu ekonomiskos rādītājus;

31.  uzskata, ka makroreģionālajai stratēģijai Vidusjūras reģionā ir jākoordinē pašreizējie ES līdzekļi, jo īpaši kaimiņattiecību politikai, kohēzijas politikai un teritoriālajai sadarbībai paredzētais finansējums, lai īstenotu projektus, kuru mērķis ir risināt tādas kopīgas problēmas kā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu kultūras mantojuma aizsardzība un tās uzlabošana; atgādina par to, ka ir svarīgi īstenot saskaņotu un līdzsvarotu kaimiņattiecību politiku dienvidu reģioniem, un par ERAF finansēto kultūras projektu atbilstību šo problēmu risināšanai;

32.  uzsver radošo un kultūras nozaru svarīgumu un uzskata, ka šo ekonomikas nozaru nozīme attiecībā uz ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību minētajā reģionā aizvien palielināsies; aicina pievērst īpašu uzmanību kultūras un akadēmisko apmaiņas programmu īstenošanai, kā arī kultūras un stabilu tūrisma saikņu nostiprināšanai;

33.  uzskata, ka kultūras tūrisms var radīt īpašu ietekmi uz Vidusjūras reģionu gan no ekonomiskā viedokļa, gan arī kā savstarpēju zināšanu un starpkultūru saprašanās veicinātājs;

34.  uzsver, ka Vidusjūras makroreģions ļautu veicināt starpkultūru dialogu un bagātināt Eiropas Savienības kopējo kultūras mantojumu, mobilizēt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību un tādējādi sekmēt NVO un Vidusjūras reģiona valstu iedzīvotāju līdzdalību ES kultūras un izglītības programmās;

35.  atgādina par būtisko nozīmi, kāda izglītībai ir demokrātijā un sociālajā un ekonomiskajā attīstībā, kā arī par profesionālās apmācības nozīmi jauniešu bezdarba novēršanā;

36.  uzsver, ka Vidusjūras makroreģiona kontekstā un, ņemot vērā jauniešu motivāciju, jo īpaši dienvidu valstīs, ir svarīgi nostiprināt jauniešu sadarbību, sekmējot Eiropas programmu īstenošanu un radot sinerģiju ar Vidusjūras reģiona valstu jaunatnes lietu biroja darbību;

37.  uzsver, ka ir svarīgi pievērst īpašu uzmanību jauniešiem, jo viņi ir jaunas paaudzes veidotāji un visvairāk ietekmēs savu valstu nākotnes izredzes;

38.  lai sekmētu apmaiņas programmas, dinamisku pētniecisko darbību, inovācijas un mūžizglītību, iesaka izveidot sadarbības tīklus, kas apvienotu augstākās izglītības un pētniecības iestādes nākotnes Vidusjūras makroreģionā, un attīstīt minētā reģiona izglītības infrastruktūru, kā arī atcelt šķēršļus attiecībā uz studentu, apmācāmo personu, brīvprātīgo, skolotāju, pasniedzēju, pētnieku un administratīvā personāla pārvietošanos; uzsver, ka ir būtiski nostiprināt minēto tīklu apmācības un pētniecības kvalitāti, nodrošinot atbilstošu finansējumu un atbalstot Tempus un Erasmus Mundus programmas, jo īpaši ņemot vērā zemo Erasmus Mundus programmas stipendiju ieguvēju skaitu Vidusjūras reģionā;

39.  uzskata, ka mākslinieku un mākslas darbu mobilitāti Eiropas un Vidusjūras telpā ierobežo vairāki faktori, kas dažādās valstīs un reģionos ir atšķirīgi un ir saistīti ne tikai ar grūtībām iegūt vīzas, bet arī ar mākslinieka statusa neesamību, kā arī ar mākslas darbu radīšanas nosacījumiem, jo īpaši dienvidu valstīs; uzskata, ka Vidusjūras makroreģiona attīstība palīdzētu sekmēt mākslinieku statusa savstarpēju atzīšanu, apsvērt mobilitātes atvieglojumu piešķiršanu un optimizēt apmācības programmas, sadarbības tīklus un kultūras darbinieku, mākslinieku un mākslas darbu brīvu apriti;

40.  attiecībā uz nākamo plānošanas periodu aicina ieviest “Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Erasmus” programmu, kas paredzēta abu Vidusjūras krastu studentu pārrobežu mobilitātes veicināšanai, kā arī “Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Leonardo da Vinci” programmu jauniešiem, kas vēlas iegūt profesionālo apmācību ārvalstīs saskaņā ar makroreģionālo stratēģiju;

41.  uzsver, ka ir jāpieņem pasākumi, lai cīnītos pret pieaugošo kvalificēta darbaspēka aizplūšanas tendenci šajā reģionā;

42.  aicina maksimāli izmantot Vidusjūras reģiona vēstures, kultūras un valodu daudzveidību, kas ir kultūras un radošo nozaru, kā arī tūrisma nozares inovāciju un attīstības veicinātāja; aicina veicināt un atbalstīt muzeju un kultūras iestāžu sadarbību;

43.  atgādina, ka Vidusjūras reģiona valstīs ir vērojama īpaši interese par Eiropas kino un audiovizuālajiem darbiem un ka tas turpina būtiski ietekmēt starpkultūru dialogu šajā reģionā pašreizējā minēto valstu demokrātiskās attīstības posmā;

44.  iesaka īstenot ciešāku sadarbību un tirdzniecību ar trešām valstīm, lai uzlabotu Eiropas ražojumu statusu pasaules tirgū, jo īpaši Vidusjūras reģionā, un līdz ar to veicināt kultūras apmaiņu un uzsākt jaunas iniciatīvas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu dialoga un minētā reģiona demokrātiskās attīstības sekmēšanai, jo īpaši ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu konferencē par kino uzņemtās saistības;

45.  aicina iesaistītās dalībvalstis veicināt sadarbības garu, kas ir izveidojies šā ziņojuma izstrādes laikā, un mudina nākamo ES prezidentvalsti Kipru atbalstīt šo projektu, lai Komisija un Padome varētu steidzamības kārtā pieņemt rīcības plānu attiecībā uz Vidusjūras reģionam paredzēto makroreģionālo stratēģiju; turklāt uzsver valdību un reģionu sadarbības nozīmi, izstrādājot makroreģionālo stratēģiju;

o
o   o

46.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 351 E, 2.12.2011., 1. lpp. (2) OV C 50 E, 21.2.2012., 55. lpp.. (3) OV C 188 E, 28.6.2012., 30. lpp.. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0154. (5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0285. (6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0576. (7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0016. (8) 8743/1/2011 REV 1.