Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pašlaik notiekošās sarunas par ES un Ukrainas, ES un Moldovas, ES un Gruzijas, ES un Armēnijas un ES un Azerbaidžānas asociācijas nolīgumiem, kuros būs iekļauti būtiski tirdzniecības aspekti,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. janvāra secinājumus, ar kuriem tā pieņēma norādes sarunām par ES un Ukrainas asociācijas nolīgumu, ietverot padziļinātu un vispārēju brīvās tirdzniecības zonu,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 10. maija secinājumus, ar kuriem tā pieņēma norādes sarunām par ES un Armēnijas, kā arī ES un Gruzijas asociācijas nolīgumiem, kuros ietverta padziļināta un vispārēja brīvās tirdzniecības zona,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 15. jūnija secinājumus, ar kuriem tā pieņēma norādes sarunām par ES un Moldovas asociācijas nolīgumu un Padomes 2011. gada 20. jūnijā pieņemtās papildu detalizētās sarunu norādes par padziļinātu un vispārēju brīvās tirdzniecības zonu,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 10. maija secinājumus, ar kuriem tā pieņēma norādījumus sarunām par ES un Azerbaidžānas asociācijas nolīgumu,

–  ņemot vērā 1989. gadā noslēgto Eiropas Kopienas un toreizējās Padomju Savienības Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, ko vēlāk apstiprināja Baltkrievija,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 25. maija kopīgo paziņojumu “Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs” (COM(2011)0303),

–  ņemot vērā Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) attīstību kopš 2004. gada un jo īpaši Komisijas Progresa ziņojumus par tās īstenošanu,

–  ņemot vērā Parlamenta ieteikumus sarunām par ES asociācijas nolīgumiem ar Moldovu, Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu,

–  ņemot vērā rīcības plānus, kas pieņemti kopīgi ar Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju un Moldovu, kā arī ES un Ukrainas asociācijas programmu,

–  ņemot vērā kopīgās deklarācijas, ko parakstīja 2009. gada 7. maijā Austrumu partnerības valstu samitā Prāgā un 2011. gada 29.–30. septembrī ‐ Austrumu Partnerības valstu samitā Varšavā,

–  ņemot vērā EURONEST parlamentārās asamblejas izveidošanu ar tās dibināšanas aktu 2011. gada 3. maijā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 8. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu,

–  ņemot vērā tā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7-0183/2012),

A.  tā kā Eiropas kaimiņattiecību pārskatītās politikas prioritāte un mērķis attiecībā uz Austrumu partnervalstīm ir asociācijas nolīgumu noslēgšana un īstenošana, šajos nolīgumos iekļaujot padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA),

B.  tā kā četras no sešām Austrumu partnerības valstīm jau ir PTO dalībvalstis, bet Azerbaidžānas un Baltkrievijas valdībai tajā ir tikai novērotāja statuss;

C.  tā kā pēc 2011. gadā ES dienvidu kaimiņvalstīs notikušajām revolucionārajām pārmaiņām, ko tagad dēvē par Arābu pavasari, ES uzmanība ir pievērsta tās dienvidu kaimiņvalstīm; tā kā ES uzmanība ir jāvelta Austrumu partnerībā iesaistītajām valstīm un ES tirdzniecības attiecībām ar tām;

D.  tā kā Ķīnas ekonomiskā klātbūtne austrumu partnervalstīs turpina pieaugt;

E.  tā kā 2011. gada oktobrī tika pabeigtas sarunas ar Ukrainu par DCFTA; tā kā DCFTA stāsies spēkā tikai pēc ES un Ukrainas asociācijas nolīguma parakstīšanas, kas šobrīd ir apturēta, jo ES nav apmierināta ar Ukrainas iekšpolitikas attīstības tendencēm un tās tiesu sistēmas darbību;

F.  tā kā 2011. gada decembrī Padome apstiprināja sarunu sākšanu ar Gruziju un Moldovu par DCFTA un sarunu pirmajām kārtām bija jāsākas 2012. gada pavasarī;

G.   tā kā 2011. gadā Armēnijai bija ievērojami panākumi galveno ieteikumu izpildē un 2012. gada februārī tika pieņemts lēmums sākt ES un Armēnijas sarunas par DCFTA, kas tika sāktas 2012. gada 6. martā;

H.  tā kā kopš 1997. gada Azerbaidžāna mēģina pievienoties PTO, tomēr tās panākumi šajā jomā ir bijuši visai ierobežoti, kas ir viens no galvenajiem šķēršļiem, lai ES sāktu sarunas par DCFTA;

I.   tā kā Baltkrievija līdz šim neaktīvi iesaistījusies dažādās Austrumu partnerības platformās; tā kā tas neļauj īstenot Austrumu partnerības galveno mērķi ‐ stiprināt demokrātiju ES Austrumu partnerības valstīs un tajās panākt attīstību, stabilitāti un labklājību; atzīmē ekonomisko dinamiku, kas raksturīga jaunajai ekonomiskajai telpai, ko veido Krievija, Kazahstāna un Baltkrievija, un mudina šīs valstis īstenot tirdzniecības darbības saskaņā ar starptautiski pieņemtiem tirdzniecības noteikumiem un standartiem, proti, tiem, ko pieņēmusi PTO;

J.   tā kā visām Austrumu partnerībā iesaistītajām valstīm ‐ bijušajām PSRS valstīm ‐ ir kopīgs vēsturiskais un institucionālais konteksts un visas šīs valstis pēdējās divās desmitgadēs notikušo politisko un sociālekonomisko pārmaiņu laikā ir sastapušās ar līdzīgām problēmām,

Vispārīgi apsvērumi

1.  uzsver, ka partnervalstīm iespēja noslēgt DCFTA ar ES ir viens no galvenajiem stimuliem, lai turpinātu reformu pasākumus; uzskata, ka DCFTA izveide ir viens no vērienīgākajiem ES divpusējās tirdzniecības politikas instrumentiem, lai panāktu stabilu, pārredzamu un paredzamu ekonomisko vidi, kurā tiek ievērota demokrātija, pamattiesības un tiesiskums, kas, pakāpeniski likvidējot šķēršļus tirdzniecībai, nodrošinās ne vien labāku ekonomisko integrāciju, bet arī regulējuma konverģenci preču un pakalpojumu tirdzniecību ietekmējošās jomās, jo īpaši uzlabojot ieguldījumu aizsardzību, racionalizējot muitas un robežu procedūras, samazinot tehniskos un citus beztarifu šķēršļus tirdzniecībai, stiprinot sanitāros un fitosanitāros noteikumus, uzlabojot dzīvnieku labturību, sekmējot konkurences un publiskā iepirkuma tiesisko regulējumu darbību un nodrošinot ilgtspējīgu attīstību; uzskata, ka DCFTA noslēgšanai ir galvenā nozīme cīņā pret protekcionisma izpausmēm pasaulē;

2.  atzīst, ka DCFTA ir būtiski svarīgs ES tirdzniecības instruments ilgtermiņa ekonomisko attiecību veidošanai ar trešām valstīm; atzīst DCFTA ietekmi uz ES tirdzniecības partnervalstu darbību kopumā, kas sniedzas daudz tālāk par tirdzniecības jautājumiem un skar arī demokrātijas, tiesiskuma un citus vispārpieņemtos standartus.

3.  uzsver, ka lēmumu pieņemšanas procesā, novērtējot potenciālo ES partnervalstu gatavība tirdzniecības sarunu uzsākšanai, nedrīkst pieļaut politiskus aizspriedumus, un lēmumiem lielākā mērā ir jābūt atkarīgiem no tirdzniecības partnera patiesajām spējām efektīvi pildīt DCFTA nosacījumus;

4.  atzīst to, ka DCFTA var kalpot kā plašākas politiskas vienošanās (asociācijas nolīguma) pamatelements; tomēr uzsver, ka gadījumos, kuros nav ne iespējams, ne ieteicams slēgt asociācijas nolīgumu ar konkrētu valsti, ir jāapsver citas stratēģijas, lai efektīvi īstenotu Savienības ekonomikas un tirdzniecības mērķus ar attiecīgo valsti;

5.  uzsver, ka vispusīgas iestāžu izveides programmas demokrātiskai pārveidei, tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas instruments (TAIEX) un mērķsadarbības programmas ir svarīgas, lai palīdzētu austrumu partnervalstīm pildīt galvenos ieteikumus, kā arī uzlabotu to īstenošanas spēju;

6.  atzīst, ka, lielāka tirdzniecības integrācija, īstenojot padziļinātas nepieciešamās pārmaiņas ekonomikas struktūrās, no austrumu partnervalstīm prasa būtisku līdzdalību īstermiņā un vidējā termiņā, tomēr uzskata, ka ilgtermiņā ieguvumi no šādas integrācijas kompensēs ieguldītās pūles; uzsver, ka vietējās pilsoniskās sabiedrības un starptautisko NVO atbalsts un līdzdalība ilgtermiņa ieguvumu veicināšanā ir galvenais šo valstu reformu procesu veiksmes faktors;

7.  atbalsta ES sadarbību ar austrumu partnervalstīm vairākās nozarēs, jo īpaši rūpniecības, MVU, pētniecības, izstrādes un inovācijas, IKT un tūrisma jomā;

8.  uzskata, ka jau minētajā kopīgajā paziņojumā “Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs” uzsvērtā diferenciācija, ko papildina princips “vairāk par vairāk”, atzinīgi novērtējot to valstu ieguldījumu, kuras panākušas vislielāko virzību, un motivējot pārējās aktīvākai līdzdalībai, ir pareizais virziens tirdzniecības attiecībās ar austrumu partnervalstīm; uzskata, ka tirdzniecībai jāveicina pārmaiņas, un uzsver nosacījumu izpildes noteikumu un to turpmākās īstenošanas nozīmi;

9.  ir pārliecināts, ka efektīvu austrumu partnervalstu ekonomisko integrāciju ES nevar īstenot bez politiskām un sociālām reformām, pilsoniskās sabiedrības līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesā un austrumu partnervalstu savstarpējās ekonomiskās integrācijas; uzsver, ka šo valstu savstarpējai ekonomiskai integrācijai jābūt atvērtai, lai tās ieguvumus valstis varētu izmantot; tāpēc pauž nožēlu par to, ka ieilgušie reģionālie konflikti jau daudzus gadus ir kaitējuši pārrobežu tirdzniecības efektivitātei un attīstībai un turpina radīt milzīgus zaudējumus dažu austrumu partnervalstu ekonomikai un izraisīt šo valstu ekonomisko izolāciju;

10.  uzskata, ka ir svarīgi, lai ES visām DCFTA partnervalstīm piedāvātu elastīgus mehānismus, kas tām pienākas atbilstīgi PTO noteikumiem;

11.  uzsver konfliktu novēršanas nozīmi, īstenojot ekonomisko un sociālo kohēziju;

12.  īpaši aicina Komisiju piešķirt tādus elastības mehānismus, kas veicina jaunu nozaru attīstību DCFTA partnervalstīs;

13.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam, kurā ierosināts par 40 % palielināt Eiropas kaimiņattiecību politikai paredzēto finansējumu; uzsver savu pārliecību par to, ka austrumu partnervalstis vienas nespēj finansēt ar tiesību aktu tuvināšanu un vajadzīgajām institucionālajām un strukturālajām reformām saistītās izmaksas un ka ES finansiālais atbalsts, kas papildinātu šo valstu reformu centienus, ir arī būtisks veiksmes faktors; tādēļ aicina Padomi saglabāt finansējuma Komisijas ierosinātajā apjomā;

14.  uzsver ES austrumu partnervalstu parlamentu lomu tirdzniecības tiesību aktu tuvināšanā ES acquis, jo tas ir priekšnoteikums vēlākai DCFTA noslēgšanai un tā pienācīgai īstenošanai; tādēļ aicina ES un tās dalībvalstis sniegt lielāku tehnisko palīdzību un īpaši aicina jaunās ES dalībvalstis dalīties ar zināšanām un paraugpraksi, ko tās ieguvušas savas valsts tiesību aktu saskaņošanas procesā ar tirdzniecības acquis communautaire;

15.  atzinīgi vērtē Ukrainas un Moldovas pievienošanos Enerģētikas kopienas dibināšanas līgumam, ņemot vērā tā būtisko nozīmi ES energoapgādes drošības mērķu sasniegšanā un šo valstu drošības veicināšanā;

16.  atzinīgi vērtē Austrumu partnerības stiprināšanā ieguldīto darbu, jo īpaši Komisijas pamatiniciatīvas attiecībā uz MVU, tostarp Austrumu partnerības MVU atbalsta instrumentu, un reģionālajiem enerģētikas tirgiem un energoefektivitāti;

17.  aicina Komisiju turpināt ES Melnās jūras reģiona stratēģijas izstrādi, jo reģiona ģeostratēģiskā stāvokļa dēļ šī stratēģija ir ES ārējās enerģētikas stratēģijas svarīga daļa, kurai ir būtisks potenciāls energoapgādes drošības un piegādes dažādošanas ziņā;

18.  atzīst lielo nozīmi, kas piemīt EURONEST parlamentārajai asamblejai, jo īpaši tās Komitejai darbam saistībā ar ekonomisko integrāciju, tiesību aktu tuvināšanu un konverģenci ar ES politikas virzieniem un Energoapgādes drošības komitejai Eiropas Parlamenta deputātu un austrumu partnervalstu parlamentāriešu diskusijās par tirdzniecības jautājumiem; pauž cerību, ka Baltkrievijas parlamenta deputāti tuvākajā nākotnē izpildīs vajadzīgos nosacījumus, lai pievienotos EURONEST parlamentārajai asamblejai;

19.  uzsver, ka DCFTA nav atbalsts, ko sniedz austrumu partnervalstīm, bet gan abpusēji izdevīgs un saistošs tirdzniecības darījums; pauž nožēlu, ka EKP pārskatā joprojām nav detalizēti parādīts, kā šādas tirdzniecības politikas veidošana var stiprināt ES ekonomiskās intereses, nodrošinot būtiskus ieguvumus ES patērētājiem, uzņēmumiem un strādājošiem; uzsver, ka DCFTA austrumu partnervalstīm būs izdevīgas ne tikai ekonomiskā ziņā, bet tās var paātrināt arī iestāžu reformas, modernizāciju un attīstību;

20.  ņem vērā brīvās tirdzniecības zonu, ko 2011. gada 18. oktobrī izveidoja vairākums Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dalībvalstu, tostarp ES austrumu partnervalstis, izņemot Gruziju un pašlaik arī Azerbaidžānu; uzskata, ka brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšanai ar citām valstīm nevajadzētu traucēt austrumu partnervalstīm noslēgt DCFTA nolīgumus ar ES, tāpēc uzsver, ka ir svarīgi, lai ES piedāvātu austrumu partnervalstīm pievilcīgu un dzīvotspējīgu alternatīvu;

21.  uzstāj, lai ES stratēģijā attiecībām ar Krieviju pienācīgi tiktu ņemta vērā tās ietekme uz austrumu partnervalstīm; atzīmē, ka Krievija ir izveidojusi muitas savienību ar Kazahstānu un ar vienu no austrumu partnervalstīm ‐ Baltkrieviju; pauž nožēlu, ka Krievija, iespējams, ir traucējusi ES tirdzniecības sarunas ar vairākām austrumu partnervalstīm, jo īpaši Ukrainu, piedāvājot tām uz īstermiņa risinājumiem balstītas alternatīvas, piemēram, zemākus gāzes tarifus; uzskata, ka šīm alternatīvām ilgākā laika periodā būs nelabvēlīga ietekme uz austrumu partnervalstīm;

22.  uzstāj, ka DCFTA veiksme būs lielā mērā atkarīga no iestāžu veidošanas un pienācīgas saistību pildīšanas, ko iespējams nodrošināt tikai atklātā, pārredzamā un nekorumpētā uzņēmējdarbības vidē, kas ir veiksmīgas DCFTA īstenošanas priekšnoteikums;

23.  atzīmē, ka ES galvenokārt ir ieinteresēta austrumu partnervalstu labklājības un stabilitātes veicināšanā, turklāt stabilas un paredzamas ES un tās austrumu partnervalstu attiecības neapšaubāmi palielinās abu pušu tirdzniecības apjomus;

24.  vienlaicīgi atzīmē, ka ES ir galvenā eksporta partnere lielākajai daļai austrumu partnervalstu;

25.  uzsver, ka, lai gan galvenie ieteikumi ‐ nosacījumi DCFTA sarunu sākšanai ‐ tiek pildīti pietiekami ātri, Gruzijai un Moldovai joprojām ir jāpierāda sava apņemšanās veikt ilgtermiņa reformas, kā arī apņemšanās visā sarunu laikā īstenot ilgstošu reformu procesu; uzsver, ka abām valstīm joprojām jāīsteno būtiskas regulatīvās reformas, jo īpaši attiecībā uz tirdzniecības tehniskajiem šķēršļiem, sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, intelektuālā īpašuma tiesībām un konkurences noteikumiem;

26.  pauž bažas par austrumu partnervalstu administratīvo spēju faktiski īstenot DCFTA; uzsver, ka DCFTA nolīguma noslēgšana pati par sevi negarantē panākumus, ja vien to neīsteno efektīvi un nepapildina ar efektīviem pasākumiem konkurences un korupcijas novēršanas jomā;

27.  atzīmē, ka DCFTA nolīgumu noslēgšanā jāievēro starptautiski pieņemtie darba standarti; atzīmē, ka Starptautiskās Darba organizācijas apstiprināto darba pamattiesību ievērošana ir noteicošais elements cilvēktiesību ievērošanā;

28.  aicina izmantot vērienīgu pieeju ES un austrumu partnervalstu ekonomikas integrēšanā, izmantojot DCFTA, kurā tiek iekļauti arī citi brīvas un godīgas tirdzniecības aspekti; iesaka iekļaut visās DCFTA nolīgumos saistošu ilgtspējīgas attīstības nodaļu, paredzot vides aizsardzības un starptautisko darba tiesību noteikumus;

Armēnija

29.  uzteic Armēnijas valdības centienus pastiprināt pūles, lai 2011. gadā izpildītu galvenos ieteikumus, tādējādi radot iespēju 2012. gada februārī sākt sarunas par DCFTA;

30.  atzinīgi vērtē 2012. gada februārī pieņemto lēmumu sākt Armēnijas un ES sarunas par DCFTA izveidi un to sākšanos 2012. gada 6. martā; mudina Armēniju izmantot DCFTA iespējas, lai uzlabotu valsts ekonomiku, eksporta iespējas un piekļuvi ES tirgum, paātrinātu vajadzīgās reformas un vispārīgi paaugstinātu Armēnijas standartus līdz Eiropas līmenim; uzsver, ka ciešāka ekonomiskā integrācijas ar ES veicinās politisko stabilitāti un drošību reģionā; cer, ka Armēnijas un ES sarunas par DCFTA drīzumā tiks noslēgtas;

31.  atzinīgi vērtē DCFTA sarunu sākšanu, kas dos iespējas uzlabot abpusējās ekonomiskās attiecības; uzskata, ka ir jāturpina reformas, lai izveidotu stabilu un pārredzamu ekonomisko vidi, kas piesaistīs ārvalstu ieguldījumus, stimulēs izaugsmi un radīs darba vietas;

32.  uzskata, ka DCFTA noslēgšana stimulēs Armēnijas ekonomiku, tostarp arī uzlabojot konkurenci;

33.  pauž nožēlu par to, ka Kalnu Karabahas konflikta dēļ vēl joprojām ir slēgtas Armēnijas robežas ar Azerbaidžānu un Turciju un ka trūkstošo pievedceļu dēļ valsts atrodas ekonomiskajā izolācijā; uzsver, ka robežu atvēršana cita starpā ir svarīgs nosacījums ārvalstu investīciju piesaistei;

34.  pauž bažas par norādēm uz politisko aprindu pārstāvju un uzņēmēju ciešo saikni un būtiskiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, tostarp nepārredzamu nodokļu sistēmu un vāju investīciju aizsardzību; atzīst vajadzību veidot spēcīgu iestāžu sistēmu publiskā iepirkuma un konkurences politikas īstenošanai, tajā paredzot efektīvu izpildes mehānismu;

35.  atzinīgi vērtē Armēnijas 2011. gada decembra lēmumu no jauna pievienoties PTO Daudzpusējam nolīgumam par valsts iepirkumu; ir pārliecināts, ka šis solis labvēlīgi ietekmē Armēnijas kā uzticama tirdzniecības partnera tēlu;

36.  uzsver, ka DCFTA būtu jāiekļauj nopietna Armēnijas apņemšanās veikt regulējuma reformu, lai panāktu atbilstību ES standartiem, papildinot šo reformu ar efektīviem korupcijas novēršanas pasākumiem;

37.  ierosina arī, ka DCFTA būtu jāiekļauj pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt konkurences noteikumu īstenošanu, tādā veidā jo īpaši veicinot ārvalstu investoru un uzņēmumu līdzdalību Armēnijas celtniecības un enerģētikas nozarēs;

38.  mudina Armēniju ātrāk panākt atbilstību ES sanitārajiem un fitosanitārajiem noteikumiem, tādā veidā ļaujot dažādot Armēnijas eksportu, tajā iekļaujot arī lauksaimniecības produktus;

39.  uzskata, ka tas, ka Armēnija ir atvērusi robežas un stiprinājusi starptautisko sadarbību, tā mazinot atkarību no Krievijas komerciālā un valdības atbalsta, veicina valsts ekonomikas izaugsmi; uzskata, ka tādēļ DCFTA noslēgšana ar ES būtu īpaši izdevīga;

Azerbaidžāna

40.  atzīst Azerbaidžānas centienus un sasniegumus valsts tiesību aktu tuvināšanā ES acquis; šajā sakarībā atzinīgi vērtē nesen pieņemto jauno Muitas kodeksu un Celtniecības kodeksu;

41.  uzsver, ka Azerbaidžānas pievienošanās PTO ir galvenais priekšnoteikums, lai sāktu sarunas par DCFTA un līdz ar to uzlabotu ES un Azerbaidžānas tirdzniecības attiecības; atzīmē, ka Azerbaidžānas ekonomikas struktūras dēļ tās valdība nav pietiekami motivēta pievienoties PTO un noslēgt DCFTA nolīgumu ar ES; tomēr uzsver, ka DCFTA nesniedz tikai ekonomiskas priekšrocības, tas var attīstīt arī vietējo ekonomiku, pārvarot pārmērīgu atkarību no enerģijas eksporta; tāpēc mudina Azerbaidžānas valdību pastiprināt centienus, lai iestātos PTO; šajā saistībā aicina ES sniegt Azerbaidžānai vajadzīgo atbalstu;

42.  atzinīgi vērtē Azerbaidžānas ievērojamo ekonomisko izaugsmi pēdējos gados; tomēr uzsver, ka naftas ieguves nozare nodrošina 50 % no Azerbaidžānas IKP, 95 % valsts eksporta un 60 % budžeta ieņēmumu, tādējādi Azerbaidžānas ekonomiku padarot atkarīgu no naftas cenu svārstībām un visām izmaiņām globālajā pieprasījumā; tādēļ aicina Azerbaidžānas valdību apsvērt iespējas pieņemt efektīvus un konsekventus pasākumus, kas vērsti uz valsts ekonomikas dažādošanu;

43.  atgādina, ka Azerbaidžānai ir konkurētspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas iespējas, un ierosina Azerbaidžānas valdībai uzskatīt šo nozari par svarīgu nozari ekonomikas dažādošanai un eksporta veicināšanai gan uz ES, ievērojot ES sanitārās un fitosanitārās prasības, gan uz citām valstīm;

44.  aicina Azerbaidžānas valdību patiesi iesaistīties cīņā pret korupciju un sociālo nevienlīdzību, kas var radīt sociālos nemierus, uzlabot uzņēmumu piekļuvi finansējumam, tā uzlabojot valsts konkurētspēju un padarot to pievilcīgu ārvalstu ieguldītājiem;

45.  stingri atbalsta nākamajā ES un Azerbaidžānas asociācijas nolīgumā iekļaut tirdzniecības aspektu, kas pēc visu nosacījumu izpildes būs līdzvērtīgs DCFTA noteikumiem;

Baltkrievija

46.  pauž nožēlu, ka Baltkrievija, neraugoties uz tās neapstrīdamo potenciālu, arvien vairāk attālinās no ES vispārējo politisko un ekonomisko standartu, kā arī ekonomikas modeļa ziņā;

47.  uzsver Baltkrievijas kā energoproduktu tranzītvalsts stratēģiskā stāvokļa nozīmi, kas jo īpaši attiecas uz dabasgāzes piegādi Eiropas Savienībai; tādēļ aicina Baltkrieviju nekavējoties ratificēt un pienācīgi īstenot Enerģētikas hartu;

48.  atgādina, ka ES ir Baltkrievijas otrā lielākā tirdzniecības partnere aiz Krievijas;

49.  uzsver, ka ir jāpalielina ES atbalsts, lai uzlabotu administratīvo struktūru veiktspēju, jo īpaši korupcijas apkarošanas jomā;

50.  uzsver, ka nav iespējams gūt priekšstatu par Baltkrievijas patieso ekonomisko situāciju, jo, kā apgalvo neatkarīgie novērotāji, oficiālā statistika slēpj reālo situāciju ‐ ziņojumi liecina, ka 20 % Baltkrievijas iedzīvotāju izjūt pārtikas trūkumu;

51.  atzīmē, ka 80 % uzņēmumu pieder valstij un privātā sektora attīstību kavē diskriminējoši un patvaļīgi pasākumi, tiesību aktu grozījumi un smags nodokļu slogs, tādējādi mudinot privātos uzņēmumus daļēji iesaistīties ēnu ekonomikā;

52.  atgādina, ka Baltkrievijas negatīvā politiskā un ekonomiskā klimata dēļ Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka 1996. gadā pārtrauca piešķirt kredītus Baltkrievijai un ES to pašu izdarīja 1997. gadā; uzsver, ka šāda situācija ir atbaidījusi un turpina atbaidīt ārvalstu ieguldītājus ‐ ārvalstu tiešie ieguldījumi šobrīd veido tikai 1 % no valsts IKP;

53.  uzskata, ka ES ir jāpalīdz stiprināt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, atbilstoši pārdalot ES līdzekļus;

54.  pauž pārliecību ‐ lai sāktu veidot darboties spējīgu, pārredzamu un atvērtu tirgus ekonomiku, valstī ir jāīsteno padziļinātas institucionālās un strukturālās reformas;

55.  uzsver, ka valsts pievienošanās PTO ir nosacījums, lai sāktu sarunas par jebkāda veida brīvās tirdzniecības nolīgumu ar ES; tādēļ aicina Baltkrieviju pilnībā iesaistīties PTO pievienošanās procesā; atzīmē, ka Baltkrievija, kas ir Krievijas un Kazahstānas Muitas savienības dalībvalsts, varētu gūt labumu no Krievijas PTO pievienošanās procesā gūtās pieredzes;

56.  ir pārliecināts, ka ES jādara viss iespējamais, lai iesaistītu Baltkrieviju patiesā politiskā un ekonomiskā dialogā un mudinātu veikt Baltkrievijas iedzīvotājiem ļoti vajadzīgās un ārkārtīgi svarīgās reformas; šajā sakarībā atzīmē ES pašreizējos mērķtiecīgos un ierobežojošos pasākumus, kas vērsti pret Baltkrieviju; uzskata, ka ES būtu jāturpina atsevišķi mērķtiecīgi ierobežojošie pasākumi, vienlaikus turpinot atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un uzņēmējiem, lai ne tikai uzlabotu ekonomiskos apstākļus, bet arī uzlabotu tiesiskuma ievērošanu, pārredzamību un korupcijas apkarošanu;

Gruzija

57.  uzsver, ka saskaņā ar Pasaules Bankas vērtējumu Gruzijas ekonomikas reforma ir viena no visstraujākajām pasaulē un ka Pasaules Banka šo valsti ierindojusi 16. vietā pasaulē komercdarījumiem piemērotāko vietu sarakstā;

58.  atzīst Gruzijas atjaunošanas darbus pēc 2008. gadā notikušā kara, kā arī jaunu tirgu atvēršanu valstī;

59.  atzīst, ka Gruzijas valdība mēģina uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, tomēr uzsver, ka Gruzijā, salīdzinot ar citām valstīm, joprojām ir, iespējams, vislielākais pirātisko programmatūru pārsvars; tāpēc aicina Gruzijas valdību izstrādāt likumus intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai, tomēr pienācīgi ņemot vērā cilvēktiesības un samērīguma principu;

60.  ņem vērā, ka Gruzija parādījusi ievērojamu ekonomikas izaugsmi un ieguldījumu līmeņus, un uzsver, ka DCFTA būtu papildu faktors plašas izaugsmes atbalstam un ārvalstu ieguldījumu piesaistīšanai;

61.  mudina Gruziju pilnveidot tiesību aktus, uzlabot tās iestāžu efektivitāti un nodrošināt augstu kvalitātes standartu ievērošanu preču ražošanā, lai tās atbilstu Eiropas Komisijas noteiktajām prasībām;

62.  atzinīgi vērtē Gruzijas jauno publiskā iepirkuma sistēmu, kas ļauj rīkot e-izsoles visiem līgumu veidiem, neatkarīgi no to apjoma vai rakstura; norāda, ka šajā jomā Gruzija varētu būt arī paraugs ES dalībvalstīm;

63.  aicina Gruziju nodrošināt, lai pēc DCFTA sarunu pabeigšanas tirdzniecības preferences piešķir tikai to reģionu produktiem, kuri formāli atzīst savu piederību Gruzijas valstij;

Moldova

64.  ar gandarījumu atzīst, ka Moldova, neskatoties uz tās ekonomisko nestabilitāti, pēdējos gados veikusi ievērojamas reformas un ļoti uzlabojusi ekonomikas veiktspēju; tāpēc uzsver, ka Starptautiskā Valūtas fonda finansiālais un ES makrofinansiālais atbalsts ir būtiski svarīgs;

65.  uzskata, ka nākotnes DCFTA būtu jāpiemēro visā Moldovas teritorijā, kas formāli atzīst savu piederību Moldovas valstij;

66.  atzīmē, ka šobrīd Moldova galvenokārt eksportē lauksaimniecības produktus un tādēļ tie ES tirgū saskaras ar nežēlīgu konkurenci un stingrām prasībām; uzskata, ka DCFTA palīdzētu dažādot Moldovas eksportu un uzlabot valsts konkurētspēju un ka tā ļautu Moldovai piesaistīt ārvalstu ieguldījumus, lai izbeigtu atkarību no naudas pārskaitījumiem un īstenotu pāreju uz eksporta ziņā konkurētspējīgu tirgus ekonomiku;

67.  uzsver, ka ir svarīgi, lai Moldova turpinātu ES standartiem pielīdzināt savu infrastruktūru un tehnisko noteikumu, standartizācijas, atbilstības novērtēšanas, pārbaužu, tirgus uzraudzības un metroloģijas sistēmas;

68.  uzsver, ka vēl joprojām ir vajadzīgas ievērojamas pārmaiņas pakalpojumu un investīciju aizsardzības jomā;

69.  aicina ES iestādes aktīvāk iesaistīties, lai rastu miermīlīgu risinājumu Moldovas teritoriālās reintegrācijas problēmu risināšanai;

Ukraina

70.  atzinīgi vērtē ES un Ukrainas DCFTA nolīguma noslēgšanu kā vēsturē pirmo brīvās tirdzniecības nolīgumu ar austrumu partnervalsti; uzskata, ka šis nolīgums ir pirmreizējs un ka sarunu laikā gūtā pieredze nenoliedzami būs lietderīga sarunās par turpmākajām DCFTA;

71.  uzsver, ka Ukraina ir lielākā ES austrumu partnervalsts un ka DCFTA atvērs ES jaunu tirgu ar 46 miljoniem patērētāju; uzskata, ka lielākās priekšrocības, ko ES iegūs, īstenojot DCFTA, būs stabilāks un paredzamāks tirdzniecības un investīciju režīms Ukrainā;

72.  atzinīgi vērtē Ukrainas iestāžu centienus pārvarēt sociālo un ģeogrāfisko nevienlīdzību, jo īpaši starp galvaspilsētu un reģioniem;

73.  pauž nožēlu par to, ka vēl nav parakstīts asociācijas nolīgums, kas vajadzīgs, lai DCTFA nolīgums stātos spēkā; pauž cerību, ka drīz tiks pārvarēti šķēršļi, kas traucē parakstīt nolīgumu;

74.  atzīmē, ka Komisija izslēdza iespēju DCFTA piemērot pagaidu režīmā pirms asociācijas nolīguma parakstīšanas un Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas; uzsver, ka asociācijas nolīguma un DCFTA piemērošana ietvers arī strukturālas un politiskas reformas, tādēļ vēlas, lai tie abi tiktu drīz īstenoti;

75.  atzīst, ka attiecībā uz integrāciju Eiropas struktūrās Ukraina ir panākusi zināmu progresu un ir sākusi pielīdzināt savu tiesisko sistēmu ES un starptautiskajiem standartiem, kā arī ir panākusi strauju virzību ESAO standartu un normu pieņemšanā; tomēr atzīmē, ka, ņemot vērā pārrobežu tirdzniecības problēmu saasināšanos, saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumā uzņēmējdarbības indeksu Ukraina uzņēmējdarbības vides ziņā joprojām atrodas 152. vietā pasaulē;

76.  uzsver, ka veiksmīga DCFTA īstenošana būs ļoti atkarīga no politiskās gribas un administratīvās spējas laikā un pareizi īstenot visus tā noteikumus; uzskata, ka tas ir nopietns uzdevums Ukrainai, kas valstī un ekonomikā īsteno dažādas reformas un kas joprojām cenšas izpildīt visas PTO pievienošanās procesa saistības, kā arī saistības, ko uzliek Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds;

77.  atkārtoti uzsver, ka, lai nodrošinātu DCFTA pienācīgu īstenošanu un ieguvumus no tās, ir jāpaātrina būtisku ekonomisko, politisko un institucionālo reformu īstenošana, plaši un pastāvīgi iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un tīklus, un tā jāveic plašāk un konsekventāk; jo īpaši aicina turpināt ekonomiskās reformas lauksaimniecības, enerģētikas un transporta jomā;

78.  pauž bažas saistībā ar negatīvajiem signāliem par Ukrainas uzņēmējdarbības un investīciju jomas stāvokli, ko radījušas dažādas institucionālas un strukturālas nepilnības, piemēram, šķēršļi ienākšanai tirgū, administratīvās atļaujas, pārmērīgais administratīvo pārbaužu skaits, nepārredzama nodokļu un muitas sistēma un slikta pārvaldība, nestabila un nepārredzama tiesu sistēma un slikta tās darbība, vāja un korumpēta valsts pārvalde un tiesu iestādes, vāja līgumu izpilde un nepietiekama īpašumtiesību aizsardzība, mazattīstīta un monopolizēta infrastruktūra; mudina Ukrainas valdību paātrināt reformu gaitu, lai ierobežotu minētos šķēršļus brīvai un godīgai uzņēmējdarbībai un tirdzniecībai;

79.  aicina Ukrainas valdību aktīvāk risināt problēmas uzņēmējdarbības nozarē, jo īpaši nodrošināt pieeju kredītiem un zemei, hipotekārajiem kredītiem, atvieglotajiem kredītiem, kas paredzēti mazo lauksaimniecības uzņēmumu attīstībai; vienkāršāku un pārredzamāku nodokļu iekasēšanas sistēmu, pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu eksportētājiem, muitošanas un importa apstiprināšanas procedūras, attīstības veicināšanu MVU sektorā, tiesību aktu izpildes pilnveidošanu mantiskā un intelektuālā īpašuma jomā, jo visiem šiem faktoriem ir nekavējoša un tieša ietekme uz tirdzniecības attiecību kvantitāti un kvalitāti ar ES un uz tās ārvalstu ieguldījumu plūsmu uz Ukrainu;

80.  aicina Ukrainu pieņemt valsts tiesību aktus, lai atvieglotu brīvu un nepārtrauktu gāzes tranzītu ES dalībvalstīm; atzīmē, ka šajā procesā jāiekļauj gāzes nozares pārstrukturēšana un godīga enerģētikas infrastruktūras regulējuma izveide, lai nodrošinātu vienlīdzīgus noteikumus ārvalstu piegādātājiem, ārvalstu patērētājiem un vietējam enerģijas patēriņam; aicina uzlabot ES un Ukrainas sadarbību enerģētikas jomā, lai Ukrainas enerģētikas nozari integrētu Eiropas enerģētikas telpā, kā arī lai uzsāktu kopējos enerģētikas infrastruktūras modernizācijas un attīstības projektus; aicina valdību īstenot trešo tiesību aktu paketi enerģētikas jomā;

81.  pauž cerību, ka Ukrainai būs pietiekama politiskā griba un drosme, lai radītu politiskos un tiesiskos apstākļus pilnīgai un savlaicīgai DCFTA īstenošanai, kas dod lielu ieguvumu tās iedzīvotājiem;

82.  aicina ES varas iestādes vairāk atbalstīt Ukrainas administratīvo struktūru veiktspēju un veicināt ES standartu ieviešanu pārvaldības jomā;

o
o   o

83.  aicina Padomi, Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu pienācīgi ņemt vērā minētos apsvērumus un ieteikumus, risinot sarunas un īstenojot tirdzniecības daļas asociācijas nolīgumos ar Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Moldovu un Ukrainu, kā arī veidojot ES tirdzniecības attiecības ar Baltkrieviju;

84.  aicina Komisiju regulāri un izsmeļoši ziņot Eiropas Parlamentam par sarunu virzību un ‐ pēc stāšanās spēkā ‐ par katra DCFTA nolīguma īstenošanas gaitu;

85.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, EĀDD un Austrumu partnerībā iesaistīto valstu valdībām un parlamentiem.