Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2012. gada 14. marts - Strasbūra
Eiropas Zivsaimniecības fonds ***I
 Autonomas tarifu kvotas augstas kvalitātes liellopu gaļas importam ***I
 Kopējā tirdzniecības politika ***I
 2013. gada budžeta vispārējās vadlīnijas, III iedaļa ‐ Komisija
 Īpašās komitejas organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos pilnvaras
 Apmācība tieslietu jomā
 Bērnu darba izmantošana kakao nozarē
 2010. gada Starptautiskais kakao nolīgums ***
 Risinājumi diabēta izplatības problēmai Eiropas Savienībā
 Paplašināšanās ziņojums attiecībā uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku
 Paplašināšanās ziņojums attiecībā uz Islandi
 Paplašināšanās ziņojums attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu

Eiropas Zivsaimniecības fonds ***I
PDF 275kWORD 37k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu attiecībā uz dažiem noteikumiem par finanšu pārvaldību dalībvalstīs, kurām ir vai kuras apdraud lielas grūtības, kas saistītas ar to finansiālo stabilitāti (COM(2011)0484 – C7-0219/2011 – 2011/0212(COD))
P7_TA(2012)0074A7-0447/2011

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0484),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0219/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 27. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2012. gada 3. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4.punktu.

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A7-0447/2011),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 14. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2012, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu attiecībā uz konkrētiem noteikumiem par finanšu pārvaldību konkrētām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības attiecībā uz to finanšu stabilitāti

P7_TC1-COD(2011)0212


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 387/2012.)

(1) OV C 24, 28.1.2012., 84. lpp.


Autonomas tarifu kvotas augstas kvalitātes liellopu gaļas importam ***I
PDF 273kWORD 36k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 617/2009 par autonomas tarifu kvotas atvēršanu augstas kvalitātes liellopu gaļas importam (COM(2011)0384 – C7-0170/2011 – 2011/0169(COD))
P7_TA(2012)0075A7-0025/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0384),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0170/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2012. gada 13. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā tā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A7-0025/2012),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 14. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2012, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 617/2009 par autonomas tarifu kvotas atvēršanu augstas kvalitātes liellopu gaļas importam

P7_TC1-COD(2011)0169


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 464/2012.)


Kopējā tirdzniecības politika ***I
PDF 1220kWORD 737k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza konkrētas regulas par kopējo tirdzniecības politiku attiecībā uz konkrētu pasākumu pieņemšanas procedūru (COM(2011)0082 – C7-0069/2011 – 2011/0039(COD))
P7_TA(2012)0076A7-0028/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0082),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0069/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7-0028/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 14. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2012, ar ko attiecībā uz atsevišķu pasākumu pieņemšanas procedūru groza dažas regulas par kopējo tirdzniecības politiku

P7_TC1-COD(2011)0039


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(1),

tā kā:

(1)  Daudzas pamatregulas, kas attiecas uz kopējo tirdzniecības politiku, paredz, ka īstenošanas aktus kopējās tirdzniecības politikas jomā pieņem Padome saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas dažādajos attiecīgajos instrumentos, vai Komisija atbilstīgi īpašām procedūrām un kontrolei, ko veic Padome. Uz šādām procedūrām neattiecas Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmums 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(2).

(2)  Lai nodrošinātu saderību ar noteikumiem, kuri ieviesti ar Lisabonas līgumu, ir lietderīgi grozīt minētās pamatregulas. Attiecīgā gadījumā tas jāveic, piešķirot deleģētās pilnvaras Komisijai un piemērojot konkrētas procedūras, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(3).

(3)  Tādēļ attiecīgi ir jāgroza šādas regulas:

   Padomes 1972. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 2841/72 par aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumā(4);
   Padomes 1972. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 2843/72 par aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Ekonomikas kopienas un Islandes Republikas nolīgumā(5);
   Padomes 1973. gada 25. jūnija Regula (EEK) Nr. 1692/73 par aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Ekonomikas kopienas un Norvēģijas Karalistes nolīgumā(6);
   Padomes 1993. gada 6. decembra Regula (EK) Nr. 3448/93, ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm(7)[Gr. 1]
   Padomes 1994. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 3286/94, ar ko nosaka Kopienas procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules tirdzniecības organizācijas aizgādnībā(8);
   Padomes 1996. gada 29. janvāra Regula (EK) Nr. 385/96 par aizsardzību pret zaudējumus radošu cenu noteikšanu kuģiem(9);
   Padomes 1996. gada 22. novembra Regula (EK) Nr. 2271/96, ar ko paredz aizsardzību pret trešās valsts pieņemtu tiesību aktu eksteritoriālas piemērošanas sekām un no tiem izrietošām vai ar tiem pamatotām darbībām(10);
   Padomes 2001. gada 23. jūlija Regula (EK) Nr. 1515/2001 par pasākumiem, kurus Kopiena drīkst veikt aizsardzībai pret dempingu un subsidētu importu pēc ziņojuma, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas organizācija(11);
   Padomes 2001. gada 19. novembra Regula (EK) Nr. 2248/2001 par dažām piemērošanas procedūrām Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, kā arī Pagaidu nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Horvātijas Republiku(12);
   Padomes 2002. gada 21. janvāra Regula (EK) Nr. 153/2002 par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no vienas puses, un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, no otras puses, Stabilizācijas un asociācijas līgumu, kā arī lai piemērotu Eiropas Kopienas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Pagaidu nolīgumu(13);
   Padomes 2003. gada 3. marta Regula (EK) Nr. 427/2003, ar ko paredz pagaidu aizsardzības mehānismu attiecībā uz konkrētu preču importu no Ķīnas Tautas Republikas un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 519/94 par kopējiem noteikumiem importam no trešām valstīm(14);
   Padomes 2003. gada 6. marta Regula (EK) Nr. 452/2003 par pasākumiem, kurus Kopiena drīkst veikt attiecībā uz antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu un aizsardzības pasākumu kopējo ietekmi(15);
   Padomes 2005. gada 25. aprīļa Regula (EK) Nr. 673/2005, ar ko nosaka papildu muitas nodokļus dažu tādu preču importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs(16);
   Padomes 2005. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai(17);[Gr. 2]
   Padomes 2006. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1616/2006 par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses, un lai piemērotu Pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republiku(18);
   Padomes 2007. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1528/2007, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide(19);
   Padomes 2007. gada 19. novembra Regula (EK) Nr. 140/2008 par dažām procedūrām, lai piemērotu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses, kā arī lai piemērotu Pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses(20);
   Padomes 2008. gada 21. janvāra Regula (EK) Nr. 55/2008, ar ko ievieš autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 980/2005 un Komisijas Lēmumu 2005/924/EK(21);
   Padomes 2008. gada 16. jūnija Regula (EK) Nr. 594/2008 par dažām procedūrām, lai piemērotu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, kā arī lai piemērotu Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses(22);
   Padomes 2008. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 732/2008 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmā no 2009. gada 1. janvāra un par grozījumiem Regulās (EK) Nr. 552/97, Nr. 1933/2006 un Komisijas Regulās (EK) Nr. 1100/2006 un Nr. 964/2007(23);
   Padomes 2009. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis(24);
   Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 260/2009 par kopējiem importa noteikumiem(25);
     Padomes 2009. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 625/2009 par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm(26);
   Padomes 2009. gada 19. oktobra Regula (EK) Nr. 1061/2009, ar ko nosaka kopīgus eksporta noteikumus(27);
   Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1215/2009, ar ko ievieš ārkārtas tirdzniecības pasākumus tām valstīm un teritorijām, kas piedalās vai ir saistītas ar Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesu(28); [Gr. 3]
   Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis(29).

(4)  Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, ir nepieciešams, lai šī regula neietekmētu pasākumu pieņemšanas procedūras, kuras pirms šīs regulas stāšanās spēkā ir sāktas, bet nav pabeigtas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā uzskaitītās regulas atbilstīgi pielikumam pielāgo Līguma 290. pantam vai Regulas (ES) Nr. 182/2011 piemērojamajiem noteikumiem.

2. pants

Atsauces uz pielikumos minēto dokumentu noteikumiem uzskata par atsaucēm uz noteikumiem, kas pielāgoti ar šo regulu.

Atsauces uz iepriekšējiem komiteju nosaukumiem uzskata par atsaucēm uz jaunajiem komiteju nosaukumiem, kas paredzēti šajā regulā.

Visās pielikumā uzskaitītajās regulās jebkuru atsauci uz “Eiropas Kopienu”, “Kopienu”, “Eiropas Kopienām” vai “Kopienām” saprot kā atsauci uz Eiropas Savienību vai Savienību; jebkuru atsauci uz “kopējo tirgu” saprot kā atsauci uz “iekšējo tirgu”; jebkuru atsauci uz “113. pantā paredzēto komiteju”, “133. pantā paredzēto komiteju”, “113. pantā minēto komiteju” un “133. pantā minēto komiteju” saprot kā atsauci uz “207. pantā paredzēto komiteju”; jebkuru atsauci uz vārdiem “Līguma 113. pants” vai “Līguma 133. pants” saprot kā atsauci uz “Līguma 207. pantu”. [Gr. 4]

3. pants

Šī regula neietekmē pielikumā uzskaitītajās regulās paredzēto pasākumu pieņemšanas procedūras, kuras sāktas, stājoties spēkā šai regulai vai pirms tam:

   a) Komisija ir pieņēmusi aktu, vai
   b) saskaņā ar vienu no regulām vajadzīga apspriešana, un šāda apspriešana ir sākta, vai
   c) saskaņā ar vienu no regulām ir jāpieņem priekšlikums, un Komisija ir pieņēmusi šādu priekšlikumu.

4. pants

Šī regula stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

To regulu saraksts, kuras attiecas uz kopējo tirdzniecības politiku un ir pielāgotas Līguma 290. pantam vai piemērojamajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(30).

1.  Padomes 1972. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 2841/72 par aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumā(31)

Attiecībā uz Regulu (EEK) Nr. 2841/72 Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto regulu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tādēļ Regulu (EEK) Nr. 2841/72 groza šādi.

[Gr. 5]

[Gr. 6]

   -1. Iekļauj šādu 3.a apsvērumu:"
'Tā kā divpusējā Nolīguma drošības klauzulu īstenošanai ir nepieciešami vienoti nosacījumi pagaidu un galīgo aizsardzības pasākumu pieņemšanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*;
* OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.“"
   -1.a Iekļauj šādu 3.b apsvērumu:"
Tā kā pagaidu pasākumu pieņemšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ņemot vērā minēto pasākumu ietekmi un loģisko saistību ar galīgo aizsardzības pasākumu pieņemšanu. Ja pasākumu piemērošanas kavēšanās varētu radīt grūti labojamu kaitējumu, jāļauj Komisijai pieņemt tādus pagaidu pasākumus, kurus piemēro nekavējoties;"

[Gr. 12]

   1. Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:"
1. pants
Komisija var nolemt, ka jautājumu nodod Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumā (turpmāk “Nolīgums”) izveidotajai Apvienotai komitejai, lai veiktu Nolīguma 22., 24., 24.a un 26. pantā paredzētos pasākumus. Vajadzības gadījumā Komisija pieņem minētos pasākumus saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru."
   2. Regulas 2. panta 1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:"
Vajadzības gadījumā Komisija pieņem aizsardzības pasākumus saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru."
   3. Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:"
4. pants
1.  Ja ārkārtēju apstākļu dēļ vajadzīga tūlītēja rīcība Nolīguma 24., 24.a un 26. pantā minētajās situācijās vai ja piešķirts tāds eksporta atbalsts, kam ir tieša un tūlītēja ietekme uz tirdzniecību, var pieņemt Nolīguma 27. panta 3. punkta e) apakšpunktā paredzētos piesardzības pasākumus saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. punktā1.a punktā minēto konsultēšanās procedūru. Steidzamos gadījumos piemēro 7. panta 3. punktu. [Gr. 7]
2.  Ja dalībvalsts lūdz Komisiju rīkoties, Komisija pieņem lēmumu ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgā lūguma saņemšanas."
   3.a Regulas 5. pantu svītro. [Gr. 8]
   4. Regulai pievieno šādu pantu:"
7. pants
1.  Komisijai palīdz Aizsardzības pasākumu komiteja, kas izveidota ar 4. panta 1. punktu Padomes 2009. gada 26. februāra Regulā (EK) Nr. 260/2009 par kopējiem importa noteikumiem*. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
1.a   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. [Gr. 9]
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. [xxxx/2011]182/2011 8. pantu saistībā ar tās [5.] pantu4. pantu. [Gr. 10].
3.a   Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums. [Gr. 11]
* OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp."
   4.a Pievieno šādu pantu:"
'7.a pants
1.   Komisija reizi pusgadā iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu par Nolīguma piemērošanu un īstenošanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par to dažādo struktūru darbību, kurām ir jāuzrauga Nolīguma īstenošana un no tā izrietošo saistību, tostarp saistību par tirdzniecības šķēršļiem, ievērošana.
2.   Ziņojumā iekļauj arī statistikas kopsavilkumu un attīstības izklāstu par tirdzniecības attiecībām ar Šveices Konfederāciju.
3.   Ziņojumā iekļauj informāciju par šīs regulas īstenošanu.
4.   Eiropas Parlaments mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju atbildīgās Parlamenta komitejas ad hoc sanāksmē izklāstīt visus jautājumus saistībā ar Nolīguma īstenošanu un sniegt paskaidrojumus par to.
5.   Komisija ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam.“"

2.  Padomes 1972. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 2843/72 par aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Ekonomikas kopienas un Islandes Republikas nolīgumā(32)

Attiecībā uz Regulu (EEK) Nr. 2843/72 Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto regulu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tādēļ Regulu (EEK) Nr. 2843/72 groza šādi.

[Gr. 13]

[Gr. 14]

   -1. Iekļauj šādu 3.a apsvērumu:"
Tā kā divpusējā Nolīguma drošības klauzulu īstenošanai ir nepieciešami vienoti nosacījumi pagaidu un galīgo aizsardzības pasākumu pieņemšanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*;
* OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp."
   -1.a Iekļauj šādu 3.b apsvērumu:"
Tā kā pagaidu pasākumu pieņemšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ņemot vērā minēto pasākumu ietekmi un loģisko saistību ar galīgo aizsardzības pasākumu pieņemšanu. Ja pasākumu piemērošanas kavēšanās varētu radīt grūti labojamu kaitējumu, ir jāļauj Komisijai pieņemt tādus pagaidu pasākumus, kurus piemēro nekavējoties;"

[Gr. 20]

   1. Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:"
1. pants
Komisija var nolemt, ka jautājumu nodod Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumā (turpmāk “Nolīgums”) izveidotajai Apvienotai komitejai, lai veiktu Nolīguma 23., 25., 25.a un 27. pantā paredzētos pasākumus. Vajadzības gadījumā Komisija pieņem minētos pasākumus saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru."
   2. Regulas 2. panta 1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:"
Vajadzības gadījumā Komisija pieņem aizsardzības pasākumus saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru."
   3. Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:"
4. pants
1.  Ja ārkārtēju apstākļu dēļ vajadzīga tūlītēja rīcība Nolīguma 25., 25.a un 27. pantā minētajās situācijās vai ja piešķirts tāds eksporta atbalsts, kam ir tieša un tūlītēja ietekme uz tirdzniecību, var piemērot Nolīguma 28. panta 3. punkta e) apakšpunktā paredzētos piesardzības pasākumus saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. punktā1.a punktā noteikto konsultēšanās procedūru. Steidzamos gadījumos piemēro 7. panta 3.punktu. [Gr. 15]
2.  Ja dalībvalsts lūdz Komisiju lūdz rīkoties, Komisija pieņem lēmumu ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgā lūguma saņemšanas."
   3.a Regulas 5. pantu svītro. [Gr. 16]
   4. Regulai pievieno šādu pantu:"
7. pants
1.  Komisijai palīdz Aizsardzības pasākumu komiteja, kas izveidota ar 4. panta 1. punktu Padomes 2009. gada 26. februāra Regulā (EK) Nr. 260/2009 par kopējiem importa noteikumiem*. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
1.a   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. [Gr. 17]
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. [xxxx/2011]182/2011 8. pantu saistībā ar tās [5.] pantu4. pantu.' [Gr. 18]
3.a   Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums. [Gr. 19]
* OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp."
   4.a Pievieno šādu pantu:"
'7.a pants
1.   Komisija reizi pusgadā iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu par Nolīguma piemērošanu un īstenošanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par to dažādo struktūru darbību, kurām ir jāuzrauga Nolīguma īstenošana un no tā izrietošo saistību, tostarp saistību par tirdzniecības šķēršļiem, ievērošana.
2.   Ziņojumā iekļauj arī statistikas kopsavilkumu un attīstības izklāstu par tirdzniecības attiecībām ar Islandes Republiku.
3.   Ziņojumā iekļauj informāciju par šīs regulas īstenošanu.
4.   Eiropas Parlaments mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju atbildīgās Parlamenta komitejas ad hoc sanāksmē izklāstīt visus jautājumus saistībā ar Nolīguma īstenošanu un sniegt paskaidrojumus par to.
5.   Komisija ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam.“"

3.  Padomes 1973. gada 25. jūnija Regula (EEK) Nr. 1692/73 par aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Ekonomikas kopienas un Norvēģijas Karalistes nolīgumā(33)

Attiecībā uz Regulu (EEK) Nr. 1692/73 Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto regulu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tādēļ Regulu (EEK) Nr. 1692/73 groza šādi.

[Gr. 21]

[Gr. 22]

   -1. Iekļauj šādu 3.a apsvērumu:"
Tā kā divpusējā Nolīguma drošības klauzulu īstenošanai ir nepieciešami vienoti nosacījumi pagaidu un galīgo aizsardzības pasākumu pieņemšanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*;
*OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp."
   -1.a Iekļauj šādu 3.b apsvērumu:"
Tā kā pagaidu pasākumu pieņemšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ņemot vērā minēto pasākumu ietekmi un loģisko saistību ar galīgo aizsardzības pasākumu pieņemšanu. Ja pasākumu piemērošanas kavēšanās varētu radīt grūti labojamu kaitējumu, ir jāļauj Komisijai pieņemt tādus pagaidu pasākumus, kurus piemēro nekavējoties;"

[Gr. 28]

   1. Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:"
1. pants
Komisija var nolemt, ka jautājumu nodod Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumā (turpmāk “Nolīgums”) izveidotajai Apvienotai komitejai, lai veiktu Nolīguma 22., 24., 24.a un 26. pantā paredzētos pasākumus. Vajadzības gadījumā Komisija pieņem minētos pasākumus saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru."
   2. Regulas 2. panta 1.punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:"
Vajadzības gadījumā Komisija pieņem aizsardzības pasākumus saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru."
   3. Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:"
4. pants
1.  Ja ārkārtēju apstākļu dēļ vajadzīga tūlītēja rīcība Nolīguma 24., 24.a un 26. pantā minētajās situācijās vai ja piešķirts tāds eksporta atbalsts, kam ir tieša un tūlītēja ietekme uz tirdzniecību, var pieņemt Nolīguma 27. panta 3. punkta e) apakšpunktā paredzētos piesardzības pasākumus saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. punktā1.a punktā noteikto konsultēšanās procedūru. Steidzamos gadījumos piemēro 7. panta 3. punktu. [Gr. 23]
2.  Ja dalībvalsts lūdz Komisiju lūdz rīkoties, Komisija pieņem lēmumu ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgā lūguma saņemšanas."
   3.a Regulas 5. pantu svītro. [Gr. 24]
   4. Regulai pievieno šādu pantu:"
7. pants
1.  Komisijai palīdz Aizsardzības pasākumu komiteja, kas izveidota ar 4. panta 1. punktu Padomes 2009. gada 26. februāra Regulā (EK) Nr. 260/2009 par kopējiem importa noteikumiem*. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
1.a   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. [Gr. 25]
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. [xxxx/2011] [8.] 182/2011 8. pantu saistībā ar tās [5.] pantu4. pantu.' [Gr. 26]
3.a   Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums. [Gr. 27]
* OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp."
   4.a Pievieno šādu pantu:"
'7.a pants
1.  Komisija reizi pusgadā iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu par Nolīguma piemērošanu un īstenošanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par to dažādo struktūru darbību, kurām ir jāuzrauga Nolīguma īstenošana un no tā izrietošo saistību, tostarp saistību par tirdzniecības šķēršļiem, ievērošana.
2.  Ziņojumā iekļauj arī statistikas kopsavilkumu un attīstības izklāstu par tirdzniecības attiecībām ar Norvēģijas Karalisti.
3.  Ziņojumā iekļauj informāciju par šīs regulas īstenošanu.
4.  Eiropas Parlaments mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju atbildīgās Parlamenta komitejas ad hoc sanāksmē izklāstīt visus jautājumus saistībā ar Nolīguma īstenošanu un sniegt paskaidrojumus par to.
5.  Komisija ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam.“"

3.  A Padomes 1993. gada 6. decembrA Regula (EK) Nr. 3448/93, ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm(34)[Gr. 29]

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 3448/93 Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai pieņemtu sīki izstrādātus noteikumus un grozītu minētās regulas B pielikumu. Turklāt Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, kas nepieciešami minētās regulas īstenošanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 3448/93 groza šādi.

[Gr. 30]

[Gr. 31]

[Gr. 32]

[Gr. 33]

[Gr. 34]

[Gr. 35]

[Gr. 36]

[Gr. 38]

[Gr. 39]

[Gr. 40]

[Gr. 41]

[Gr. 42]

[Gr. 43]

[Gr. 44]

[Gr. 319 ]

[Gr. 320]

[Gr. 47]

[Gr. 48]

   1. Iekļauj šādu 17.a apsvērumu:"
Tā kā, lai pieņemtu šīs regulas piemērošanai vajadzīgos noteikumus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, ar kuriem pieņemtu sīki izstrādātus noteikumus par 6. panta 1. līdz 3. punkta piemērošanu saskaņā ar 6. panta 4. punktu, sīki izstrādātus noteikumus par samazināto agrokomponentu noteikšanu un pārvaldīšanu saskaņā ar 7. panta 2. punktu un grozītu B pielikuma 2. tabulu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei;"
   2. Regulas 18. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus par to, kā pieņemt dažādus pasākumus un sīki izstrādātus noteikumus par saziņu starp Komisiju un dalībvalstīm, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*;
*OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp."
   3. Regulas 2. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: "
'4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a un 14.b pantu attiecībā uz sīki izstrādātu noteikumu pieņemšanu šīs regulas piemērošanai.“"
   4. Regulas 6. panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a un 14.b pantu attiecībā uz sīki izstrādātu noteikumu pieņemšanu šā panta piemērošanai."
   5. Regulas 7. panta 2. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"
2.  Ja preferenču nolīgumā ir paredzēts samazināt maksas agrokomponentu tarifu kvotas robežās vai ne, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a un 14.b pantu attiecībā uz sīki izstrādātu noteikumu pieņemšanu šādu samazinātu agrokomponentu noteikšanai un pārvaldībai ar noteikumu, ka tādā nolīgumā ir precizēti:"
   6. Regulas 7. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a un 14.b pantu attiecībā uz sīki izstrādātu noteikumu pieņemšanu, kuri vajadzīgi neagrokomponenta samazinājumu ierosināšanai vai pārvaldībai."
  7. Regulas 8. pantu groza šādi.

[Gr. 37]
   a) Panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3.   Vispārējos noteikumus, kas jāievēro, ieviešot kompensāciju režīmu, kurš minēts šajā pantā, pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā noteikto pārbaudes procedūru."
   b) Panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"
Šīs summas nosaka saskaņā ar 16. panta 2. punktā noteikto pārbaudes procedūru. Īstenošanas noteikumus, kas var būt vajadzīgi, ievērojot šo punktu, un jo īpaši pasākumus, lai nodrošinātu, ka preces, kas deklarētas izvešanai saskaņā ar nolīgumu par preferenču režīmu, netiek faktiski izvestas režīmā bez atvieglojumiem vai otrādi, pieņem saskaņā ar to pašu procedūru."
   c) Panta 6. punktu aizstāj ar šādu:"
6.  Apjoms, zem kura maza mēroga eksportētājus var atbrīvot no apliecību iesniegšanas atbilstīgi eksporta atmaksu kārtībai, ir EUR 50 000 gadā. Šo maksimumu var pielāgot saskaņā ar 16. panta 2. punktā noteikto pārbaudes procedūru."
   8. Regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:"
9. pants
Ja, ievērojot regulu par kāda konkrēta tirgus kopējo organizāciju, nodevas, maksu vai citus pasākumus piemēro to lauksaimniecības produktu eksportam, kas uzskaitīti A pielikumā, tad saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru drīkst pieņemt atbilstīgus pasākumus attiecībā uz noteiktām precēm, kuru eksports varētu kavēt attiecīgās lauksaimniecības nozares mērķa sasniegšanu lielā attiecīgā lauksaimniecības produkta satura un tā iespējamās izmantošanas dēļ, pienācīgi ņemot vērā pārstrādes rūpniecības īpašās intereses. Steidzamos gadījumos Komisija pieņem nekavējoties piemērojamus pagaidu pasākumus saskaņā ar 16. panta 3. punktā minēto procedūru."
   9. Regulas 10.a panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a un 14.b pantu attiecībā uz sīki izstrādātu īstenošanas noteikumu pieņemšanu."
   10. Regulas 11. panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:"
Sīki izstrādātus noteikumus otrās daļas piemērošanai, kas ļaus noteikt tos pamatproduktus, kuru ievešana pieļaujama atbilstīgi aktīvās pārstrādes režīmam, kā arī pārbaudīt un plānot to daudzumus, uzņēmējiem garantēs lielāku skaidrību, iepriekš publicējot orientējošos importa daudzumus katrai atsevišķai kopējā tirgus organizācijai. Tos publicē regulāri atkarībā no šo daudzumu izmantošanas. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a un 14.b pantu attiecībā uz sīki izstrādātu piemērošanas noteikumu pieņemšanu."
   11. Regulas 12. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a un 14.b pantu, ar kuriem groza B pielikuma 2. tabulu, lai pielāgotu to nolīgumiem, ko noslēgusi Savienība."
   12. Regulas 13. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a un 14.b pantu, lai grozītu šo regulu."
   13. Regulas 14. pantu aizstāj ar šādu:"
'14. pants
1.   Slieksni vai sliekšņus, zem kuriem summas, kas noteiktas saskaņā ar 6. un 7. pantu, reducē uz nulli, var noteikt saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Steidzamos gadījumos Komisija pieņem nekavējoties piemērojamus pagaidu pasākumus saskaņā ar 16. panta 3. punktā minēto procedūru. Lai novērstu mākslīgu tirdzniecības plūsmu radīšanu, uz minēto agrokomponentu nepiemērošanu var attiecināt īpašus nosacījumus saskaņā ar to pašu procedūru.
2.   Slieksni, zem kura dalībvalstis drīkst atturēties no tādu summu piemērošanas, kas saskaņā ar šo regulu jāpiešķir vai jāiekasē saistībā ar konkrētu saimniecisku darījumu, drīkst noteikt saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, ja šādu summu atlikums ir mazāks par minēto slieksni. Steidzamos gadījumos Komisija pieņem nekavējoties piemērojamus pagaidu pasākumus saskaņā ar 16. panta 3. punktā minēto procedūru.“"
   14. Iekļauj šādu pantu:"
14.a pants
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.b pantu attiecībā uz sīki izstrādātu noteikumu pieņemšanu 4. panta 1. un 2. punkta piemērošanai, 6. panta 1. līdz 3. punkta piemērošanai saskaņā ar 6. panta 4. punktu un samazināto agrokomponentu noteikšanai un pārvaldībai saskaņā ar 7. panta 2. punktu, kā arī ir pilnvarota grozīt B pielikuma 2. tabulu."
   15. Iekļauj šādu pantu:"
'14.b pants
1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.   Pilnvaras pieņemt 7. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ...(35). Komisija ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms minētā piecu gadu laikposma beigām sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģējumu. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome šādam pagarinājumam neiebilst ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 7. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
5.   Saskaņā ar 7. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par četriem mēnešiem.“"
   16. Regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:"
16. pants
1.   Komisijai palīdz komiteja, kas nodarbojas ar horizontālajiem jautājumiem, kuri saistīti ar tādu pārstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību, uz ko neattiecas Līguma I pielikums (turpmāk – “Komiteja”).
2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 4. pantu.
4.   Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums."
   17. Regulas 17. pantu svītro.[Gr. 46]
   18. Regulas 18. pantu aizstāj ar šādu:"
18. pants
Pasākumus, kas vajadzīgi, lai pielāgotu šo regulu grozījumiem, kuri izdarīti regulās par lauksaimniecības produktu tirgu kopējo organizāciju tāpēc, lai saglabātu esošo režīmu, pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru."
   19. Regulas 20. pantu aizstāj ar šādu:"
20. pants
Dalībvalstis paziņo Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu šo regulu, no vienas puses, attiecībā uz importu, eksportu un vajadzības gadījumā pat uz preču ražošanu, un, no otras puses, attiecībā uz paredzētajiem administratīvajiem īstenošanas pasākumiem. Sīki izstrādātas normas, kas jāievēro, paziņojot šo informāciju, paredz saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru."

4.  Padomes 1994. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 3286/94, ar ko nosaka Kopienas procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules tirdzniecības organizācijas aizgādnībā(36)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 3286/94 Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto regulu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 3286/94 groza šādi.

[Gr. 49]

[Gr. 50]

[Gr. 51]

[Gr. 52]

   -1. Iekļauj šādu 4.a apsvērumu:"
Tā kā, lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*;
* OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp."
   -1.a Iekļauj šādu 4.b apsvērumu:"
Tā kā notiekošo pārbaudes pasākumu apturēšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi un loģisko saistību ar galīgo pasākumu pieņemšanu. Ja pasākumu piemērošanas kavēšanās varētu radīt grūti labojamu kaitējumu, ir jāļauj Komisijai pieņemt tādus pagaidu pasākumus, kurus piemēro nekavējoties."
   -1.b Regulas 9. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
Tā kā būtu jāņem vērā Līguma 207. panta institucionālie un procedurālie noteikumi; tā kā tādēļ Eiropas Parlamentu un saskaņā ar minēto pantu izveidoto komiteju vajadzētu informēt par atsevišķu lietu attīstības gaitu, lai ļautu tiem izvērtēt šo lietu saistību ar plašāku politiku;"
   -1.c Regulas 10. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
Tā kā turklāt, ciktāl nolīgums ar trešo valsti šķiet vispiemērotākais veids, kā atrisināt no šķēršļa tirdzniecībā radušos strīdu, šajā nolūkā būtu jārīko sarunas saskaņā ar Līguma 207. pantā noteiktajām procedūrām, jo īpaši konsultējoties ar komiteju, kas izveidota saskaņā ar minēto Līgumu, un Eiropas Parlamentu;"

[Gr. 58]

   1. Regulas 5. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3.  Ja atklājas, ka sūdzībā nav sniegti pietiekami pierādījumi, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu, tad par to informē sūdzības iesniedzēju."
   2. Regulas 6. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4.  Ja atklājas, ka pieprasījumā nav sniegti pietiekami pierādījumi, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu, tad par to informē dalībvalsti."
  3. Regulas 7. pantu groza šādi.

[Gr. 54]
   a) Panta nosaukumu aizstāj ar nosaukumu “Komitejas procedūra”.
   b) Panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
1.  a) Komisijai palīdz Tirdzniecības šķēršļu komiteja (turpmāk “komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
aa)  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. [Gr. 53]
b)  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
ba)  Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums."
   c) Svītro 2. punkta pirmos divus teikumus.
   d) Svītro 3. un 4. punktu.
   4. Regulas 8. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"
1.  Ja Komisija konstatē, ka pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu pārbaudes procedūras sākšanu, ka tā nepieciešama Savienības interesēs, Komisija rīkojas šādi:"
   5. Regulas 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"
a)  Ne Komisija, ne dalībvalstis, ne amatpersonas, kas pārstāv jebkuru no tām, neizpauž konfidenciālu informāciju, kura ir saņemta saskaņā ar šo regulu, un informāciju, kuru pārbaudes procedūrā ir konfidenciāli sniegusi kāda persona, ja nav saņemta īpaša atļauja no personas, kas sniegusi šādu informāciju."
  6. Regulas 11. pantu groza šādi.

[Gr. 55]
[Gr. 56]
[Gr. 57]
   a) Panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
1.  Ja pārbaudes procedūras rezultātā konstatē, ka Savienības interesēs nav jāveic turpmākas darbības, procedūra tiek izbeigta saskaņā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu apakšpunktā minēto pārbaudes procedūru. Priekšsēdētājs var saņemt komitejas atzinumu, izmantojot 7. panta 1. punkta ba) apakšpunktā minēto rakstisko procedūru."
   b) Panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"
a)  Ja pēc pārbaudes procedūras attiecīgā(-s) trešā(-s) valsts(-is) veic pasākumus, kas tiek atzīti par pietiekamiem, un tādēļ Savienības rīcība nav vajadzīga, Komisija procedūru var apturēt saskaņā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktāaa) apakšpunktā minēto konsultēšanās procedūru."
   c) Panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3.  Ja pēc pārbaudes procedūras vai jebkurā laikā pirms starptautiskas strīdu atrisināšanas procedūras, tās laikā un pēc tam šķiet, ka vispiemērotākais veids, kā atrisināt strīdu, kas izriet no tirdzniecības šķēršļa, ir noslēgt ar attiecīgo(-ajām) trešo(-ajām) valsti(-īm) nolīgumu, kurš var grozīt Savienības un attiecīgās(-o) trešās(-o) valsts(-u) materiālās tiesības, Komisija procedūru aptur saskaņā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktāaa) apakšpunktā paredzēto konsultēšanās procedūru, un tiek rīkotas sarunas saskaņā ar Līguma 207. pantu."
   7. Regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:"
13. pants
Lēmumu pieņemšanas procedūras
1.  Gadījumā, kad Savienība pēc 3. vai 4. pantā paredzētās sūdzības vai 6. pantā paredzētā pieteikuma izmanto starptautiskās konsultācijas vai strīdu atrisināšanas procedūras, lēmumus attiecībā uz attiecīgo procedūru sākšanu, veikšanu vai izbeigšanu pieņem Komisija.
2.  Ja pēc tam, kad Savienība ir rīkojusies saskaņā ar 12. panta 2. punktu, tai jāpieņem lēmums par tirdzniecības politikas pasākumiem, kuri jāpieņem saskaņā ar 11. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai saskaņā ar 12. pantu, tā nekavējoties rīkojas saskaņā ar Līguma 207. pantu un vajadzības gadījumā saskaņā ar visām piemērojamajām procedūrām."
   7.a Iekļauj šādu pantu:"
13.a pants
Ziņojums
Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam ikgadēju ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un īstenošanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par Komisijas un Tirdzniecības šķēršļu komitejas darbību. Komisija ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam."
   8. Svītro 14. pantu.

5.  Padomes 1996. gada 29. janvāra Regula (EK) Nr. 385/96 par aizsardzību pret zaudējumus radošu cenu noteikšanu kuģiem(37)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 385/96 Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto regulu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 385/96 groza šādi.

[Gr. 59]

   -1. Regulas 25. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
*OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
   (25) Tā kā, lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*.
"

[Gr. 61]

[Gr. 62]

   1. Regulas 5. panta 11. punktu aizstāj ar šādu:"
11.  Neskarot 15. panta 2. punktu, ja ir skaidrs, ka pastāv pietiekami pierādījumi, lai pamatotu procedūras sākšanu, Komisija to sāk 45 dienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas vai, ja procedūru sāk atbilstīgi 8. punktam, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc fakta, kas kļuvis zināms vai kam būtu vajadzējis kļūt zināmam par kuģa pārdošanu, un publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, tad 45 dienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas Komisijai par to informē sūdzības iesniedzēju."
  2. Regulas 7. pantu groza šādi.

[Gr. 60]
   a) Panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Ja pasākumi nav nepieciešami, izmeklēšanu vai lietas izskatīšanu izbeidz. Komisija izbeidz izmeklēšanu saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Priekšsēdētājs var saņemt komitejas atzinumu, izmantojot 10. panta 2.a punktā minēto rakstisko procedūru."
   b) Panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
Ja galīgi konstatētie fakti liecina, ka pastāv zaudējumus radošu cenu noteikšana un tās radīts kaitējums, Komisija uzliek kuģu būvētājam maksājumu par zaudējumus radošu cenu noteikšanu saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Šā maksājuma apjoms ir vienāds ar noteikto starpību starp parasto cenu un zaudējumus radošu cenu. Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus sava lēmuma īstenošanai, jo īpaši minētā maksājuma iekasēšanai."
   3. Regulas 8. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
Izmeklēšanu var izbeigt, nenosakot zaudējumus radošu cenu, ja kuģu būvētājs galīgi un bez nosacījumiem anulē kuģa pārdošanu par zaudējumus radošu cenu vai izpilda līdzvērtīgu pasākumu, kam ir piekritusi Komisija."
   4. Regulas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
1.  Ja attiecīgais kuģu būvētājs neveic samaksu saskaņā ar 7. pantā noteikto maksājumu par zaudējumus radošu cenu noteikšanu, Komisija attiecībā uz šā kuģu būvētāja būvētiem kuģiem ievieš pretpasākumus piekraušanas un izkraušanas tiesību atteikšanas veidā."
   5. Regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:"
10. pants
Komitejas procedūra
1.  Komisijai palīdz komiteja, kas atbild par zaudējumus radošu cenu noteikšanu kuģiem. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
2.a   Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums."
   6. Regulas 13. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"
5.  Bez ziņu sniedzēja īpašas atļaujas Komisija un dalībvalstis vai to ierēdņi neatklāj informāciju, kas saņemta, ievērojot šo regulu, un kuru ziņu sniedzējs lūdz uzskatīt par konfidenciālu. Informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm vai iekšējos dokumentus, ko sagatavojušas Savienības vai dalībvalstu iestādes, neizpauž, izņemot šajā regulā īpaši paredzētus gadījumus."
   7. Regulas 14. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3.  Informāciju izpauž rakstiski. To veic, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālās informācijas aizsardzību, cik drīz vien iespējams un parasti ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms galīgā lēmuma datuma. Ja Komisija attiecīgajā termiņā nevar informēt par konkrētiem faktiem vai apsvērumiem, tad pēc tam tos dara zināmus pēc iespējas drīz. Informācijas atklāšana neskar turpmākos Komisijas lēmumus, bet, ja šāds lēmums balstās uz jebkuriem atšķirīgiem faktiem vai apsvērumiem, tos atklāj pēc iespējas drīz."
   7.a Iekļauj šādu pantu:"
'14.a pants
Ziņojums
Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam ikgadēju ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un īstenošanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par Komisijas un tās komitejas darbību, kura atbild par aizsardzību pret zaudējumus radošu cenu noteikšanu kuģiem. Komisija ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam.“"

6.  Padomes 1996. gada 22. novembra Regula (EK) Nr. 2271/96, ar ko paredz aizsardzību pret trešās valsts pieņemtu tiesību aktu eksteritoriālas piemērošanas sekām un no tiem izrietošām vai ar tiem pamatotām darbībām(38)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 2271/96 Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai grozītu minētās regulas pielikumu. Turklāt Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu Regulu (EK) Nr. 2271/96, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 2271/96 groza šādi.

[Gr.63 ]

[Gr. 64]

   -1. Regulas 9. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
* OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
   9. Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus par to, kā noteikt kritērijus attiecībā uz atļauju personām pilnībā vai daļēji pakļauties kādai prasībai vai aizliegumam, tostarp ārvalstu tiesu pieprasījumiem, tādā mērā, lai nepakļaušanās nenodarītu nopietnu kaitējumu viņu pašu vai Savienības interesēm, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*;
"
   -1.a Iekļauj šādu 9.a apsvērumu:"
   9.a Tā kā, lai pieņemtu šīs regulas piemērošanai vajadzīgos noteikumus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz tiesību aktu iekļaušanu vai svītrošanu šīs regulas pielikumā. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei;
"

[Gr. 66]

[Gr. 322]

   1. Regulas 1. panta otro daļu aizstāj ar šādu:"
Saskaņā ar Līguma attiecīgajiem noteikumiem un neatkarīgi no 7. panta c) apakšpunkta noteikumiem Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11.a, 11.b un 11.c punktu, lai šīs regulas pielikumam pievienotu tiesību aktus vai svītrotu tos."
   2. Regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:"
8. pants
1.  Lai īstenotu Regulas 7. panta b) un c) punktu, Komisijai palīdz Eksteritoriālo tiesību aktu komiteja. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šā panta 2. punktā. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. […./2011] 182/2011 nozīmē. [Gr. 65]
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
2.a   Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums."
   3. Regulā iekļauj šādus pantus."
'11.a pants
1.  Komisijai uz nenoteiktu laiku tiek piešķirtas pilnvarasKomisija ir pilnvarota pieņemt 1. pantā minētos deleģētos aktus saskaņā ar 1. pantu attiecībā uz tiesību aktu iekļaušanu un svītrošanu šīs regulas pielikumā..
2.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei.
3.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 11.b un 11.c pantā izklāstītos nosacījumus.[Gr. 67]
11.b pants
1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.[Gr. 68]
2.  Iestāde, kura ir sākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, apņemas informēt pārējās iestādes un Komisiju samērīgā termiņā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī atsaukšanas iespējamos iemeslus.Pilnvaras pieņemt 1. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ...(39). Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome šādam pagarinājumam neiebilst ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 321]
3.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 1. panta otrajā daļā1. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta šajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanaizbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Tas stājas spēkā nekavējoties nākamajā dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlāk, lēmumā norādītajā dienā. Tas neietekmē jau spēkā esošos deleģētos aktus.To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3.a   Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.[Gr. 68]
3.b   Saskaņā ar 1. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par četriem mēnešiem.“"

11.c pants

1.  Eiropas Parlaments un Padome var paust iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par vienu mēnesi.

2.  Ja, beidzoties šim termiņam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome iebildumus pret deleģēto aktu nav paudusi, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā dienā.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu necelt iebildumus.

3.  Ja Eiropas Parlaments vai Padome pauž iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kura ceļ iebildumus, norāda iemeslus, kāpēc tā iebilst pret deleģēto aktu.“

[Gr. 69]

7.  Padomes 2001. gada 23. jūlija Regula (EK) Nr. 1515/2001 par pasākumiem, kurus Kopiena drīkst veikt aizsardzībai pret dempingu un subsidētu importu pēc ziņojuma, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas organizācija(40)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1515/2001 Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto regulu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 1515/2001 groza šādi.

[Gr. 70]

[Gr. 71]

   -1. Pievieno šādu apsvērumu:"
(6a)  Tā kā ir nepieciešami vienoti nosacījumi par pasākumu pieņemšanu vai apturēšanu, lai izpildītu PTO Strīdu izšķiršanas padomes ieteikumus un nolēmumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*.
* OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp."
   -1.a Pievieno šādu apsvērumu:"
(6b)  Pasākumu apturēšanai uz ierobežotu laikposmu būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi un loģisko saistību ar galīgo aizsardzības pasākumu pieņemšanu. Ja pasākumu piemērošanas kavēšanās varētu radīt grūti labojamu kaitējumu, ir jāļauj Komisijai pieņemt tādus pagaidu pasākumus, kurus piemēro nekavējoties."

[Gr. 76]

[Gr. 77]

  1. Regulas 1. pantu groza šādi.

[Gr. 72]
[Gr. 73]
   a) Panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"
1.  Kad SIO pieņem ziņojumu par Savienības pasākumu (“apstrīdēto pasākumu”), kas pieņemts saskaņā ar Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis*, Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis**, vai šo regulu, Komisija var veikt vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem, ko tā uzskata par piemērotiem atbilstīgi 3.a panta 2. punktā minētajai pārbaudes procedūrai:
* OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.
** OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp."
   aa) panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"
   b) pieņemt jebkādus citus tiesību akta īstenošanas pasākumus, kurus uzskata par piemērotiem konkrētajos apstākļos.
"
   b) Panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3.  Ciktāl ir lietderīgi veikt pārskatīšanu pirms 1. punktā noteiktajiem pasākumiem vai to laikā, šādu pārskatīšanu sāk Komisija."
   c) Panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4.  Ciktāl ir lietderīgi apturēt apstrīdēto vai grozīto pasākumu, to uz ierobežotu termiņu aptur Komisija saskaņā ar 3.a panta 2. punktā1.a punktā minēto kārtībukonsultēšanās procedūru."
  2. Regulas 2. pantu groza šādi.

[Gr. 74]
   a) Panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
1.  Lai ņemtu vērā SIO ziņojumā sniegtās juridiskās interpretācijas par neapstrīdētiem pasākumiem, Komisija pēc sava ieskata var veikt arī jebkuru no 1. panta 1. punktā minētajiem pasākumiem."
   b) Panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3.  Ciktāl ir lietderīgi veikt pārskatīšanu pirms 1. punktā noteiktajiem pasākumiem vai to laikā, šādu pārskatīšanu sāk Komisija."
   c) Panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4.  Ciktāl ir lietderīgi apturēt apstrīdēto vai grozīto pasākumu, to uz ierobežotu termiņu aptur Komisija saskaņā ar 3.a panta 2. punktā1.a punktā minēto kārtībukonsultēšanās procedūru."
   3. Iekļauj šādu pantu."
'3.a pants
1.  Komisijai palīdz Antidempinga komiteja, kas izveidota ar 15. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1225/2009, vai attiecīgā gadījumā ‐ Antisubsidēšanas komiteja, kas izveidota ar 25. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 597/2009. Šīs komitejas ir komitejas Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
1.a   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. [Gr. 75]
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
2.a   Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums.“"
   3.a Iekļauj šādu pantu:"
'3.b pants
Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam ikgadēju ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un īstenošanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par Komisijas, Antidempinga komitejas un Antisubsidēšanas komitejas darbību, procedūrām un lēmumiem. Komisija ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam.“"

8.  Padomes 2001. gada 19. novembra Regula (EK) Nr. 2248/2001 par dažām piemērošanas procedūrām Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, kā arī Pagaidu nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Horvātijas Republiku(41)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 2248/2001 Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto regulu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 2248/2001 groza šādi.

[Gr. 78]

[Gr. 79]

[Gr. 80]

[Gr. 81]

[Gr. 82]

[Gr. 84]

[Gr. 86]

   -1. Regulas 6. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
Komisijas īstenošanas akti, ar ko groza kombinēto nomenklatūru un TARIC kodus, neizraisa nekādas būtiskas izmaiņas."
   -1.a Regulas 10. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus par to, kā pieņemt sīki izstrādātu kārtību, kādā īstenojami dažādi noteikumi, kas paredzēti Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*.
*OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp."
   -1.b Pievieno šādu apsvērumu:"
(10a)  Tūlītēju pasākumu pieņemšanai ārkārtējos un kritiskos apstākļos būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi un loģisko saistību ar galīgo pasākumu pieņemšanu. Ja pasākumu piemērošanas kavēšanās varētu radīt grūti labojamu kaitējumu, ir jāļauj Komisijai pieņemt tādus pagaidu pasākumus, kurus piemēro nekavējoties."
   -1.c Pievieno šādu apsvērumu:"
(10b)   Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti, ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar ārkārtējiem un kritiskiem apstākļiem Pagaidu nolīguma 25. panta 4. punkta b) apakšpunkta un 26. panta 4. punkta un pēc tam Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 38. panta 4. punkta b) apakšpunkta un 39. panta 4. punkta izpratnē."
   -1.d Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu."
'2. pants
Koncesijas attiecībā uz zīdāmu teļu gaļu
Kārtību, kā attiecībā uz zīdāmu teļu gaļas produktu tarifa kvotu īstenojams Pagaidu nolīguma 14. panta 2. punkts, kā arī Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 27. panta 2. punkts, pieņem Komisija saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas paredzēta 7.fa panta 5. punktā.“"
   -1.e Regulas 3. pantu svītro. [Gr. 83]
   -1.f Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:"
'4. pants
Koncesijas attiecībā uz zvejniecības produktiem
Kārtību, kā attiecībā uz abu nolīgumu Va pielikumā uzskaitīto zivju un zvejniecības produktu tarifa kvotām īstenojams Pagaidu nolīguma 15. panta 1. punkts, kā arī 28. panta 1. punkts Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā, pieņem Komisija saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas paredzēta 7.fa panta 5. punktā.“"
   -1.g Regulas 5. pantu svītro. [Gr. 85]
   -1.h Regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:"
'7. pants
Tehniski pielāgojumi
Tehniskus šajā regulā definētās īstenošanas kārtības grozījumus un pielāgojumus, kas ir vajadzīgi sakarā ar izmaiņām kombinētās nomenklatūras kodos vai TARIC apakšgrupās, vai sakarā ar to, ka noslēgti jauni nolīgumi, protokoli, veiktas vēstuļu apmaiņas vai citas darbības starp Savienību un Horvātiju un kas neietver būtiskas izmaiņas, pieņem saskaņā ar 7.fa panta 5. punktā noteikto pārbaudes procedūru.“"
   1. Regulas 7.a pantu groza šādi.

a)  Iekļauj šādu 3.a un 3.b punktu."

'3.a  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. [xxxx/2011] [5.] pantu.

3.b  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. [xxxx/2011] [8.] pantu saistībā ar tās [5.] pantu.“

Pēc apspriešanās pabeigšanas un ja izrādās, ka nav iespējams neviens cits pasākums, Komisija saskaņā ar 7.a panta 3.a punktā7.fa panta 5. punktā paredzēto kārtību pārbaudes procedūru var nolemt nerīkoties vai arī pieņemt attiecīgos pasākumus atbilstīgi Pagaidu nolīguma 25. un 26. pantam un pēc tam ‐ atbilstīgi Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 38. un 39. pantam. Steidzamos gadījumos piemēro šīs regulas 7.a panta 3.b punktu7.fa panta 7. punktu.

   a) Panta 2., 3. un 4. punktu svītro. [Gr. 87]
   b) Panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
"

[Gr. 88]

   c) Svītro 7., 8. un 9. punktu.
   2. Regulas 7.b pantu aizstāj ar šādu:"
7.b pants
Ārkārtēji un kritiski apstākļi
Ja Pagaidu nolīguma 25. panta 4. punkta b) apakšpunkta un 26. panta 4. punkta un pēc tam Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 38. panta 4. punkta b) apakšpunkta un 39. panta 4. punkta nozīmē iestājas ārkārtēji un kritiski apstākļi, Komisija saskaņā ar 7.a panta 3.a punktu 7.fa panta 4. punktā minēto konsultēšanās procedūru var veikt tūlītējus pasākumus, kā paredzēts Pagaidu nolīguma 25. un 26. pantā un pēc tam ‐ Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 38. un 39. pantā. Steidzamos gadījumos piemēro 7.a panta 3.b punktu7.fa panta 6. punktu.' [Gr. 89]
Ja Komisija saņem dalībvalsts pieprasījumu, tā pieņem par to lēmumu piecu darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas."

3.  Regulas 7.e panta otro teikumu aizstāj ar šādu: "

“Ja vajadzīgs, tā pieņem aizsardzības pasākumus saskaņā ar 7.a panta 3.a punktā7.fa panta 5. punktā minēto kārtībupārbaudes procedūru, izņemot palīdzības gadījumus, kuros piemēro Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis*, ja pasākumi jāveic atbilstīgi minētajā regulā noteiktajai kārtībai. [Gr. 90]

* OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.'

"

  3.a Regulas 7.f pantu groza šādi:
   a) Panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3.  Kamēr 2. punktā minētajās pārrunās nav panākts savstarpēji apmierinošs risinājums, Komisija var izlemt veikt citus attiecīgus pasākumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem saskaņā ar Pagaidu nolīguma 30. pantu un pēc tam Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 43. pantu, kā arī saskaņā ar 7.fa panta 5. punktā minēto pārbaudes procedūru."
   b) Panta 4., 5. un 6. punktu svītro. [Gr. 91 ]
   3.b Iekļauj šādu pantu:"
“7.fa pants
Komitejas procedūra
1.   Lai sasniegtu 2. panta mērķus, Komisijai palīdz komiteja, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1254/1999 42. pantā. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.   Lai sasniegtu 4. panta mērķus, Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja, kas izveidota ar 248.a pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi*. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
3.   Lai sasniegtu 7.a, 7.b, 7.e un 7.f panta mērķus, Komisijai palīdz Padomdevēju komiteja, kas izveidota ar Padomes 1994. gada 22. decembris Regulas (EK) Nr. 3285/94* 4. pantu. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
5.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
6.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 4. pantu.
7.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.
8.   Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums. [Gr. 92]
* OV L 349, 31.12.1994., 53. lpp.“"

9.  Padomes 2002. gada 21. janvāra Regula (EK) Nr. 153/2002 par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no vienas puses, un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, no otras puses, Stabilizācijas un asociācijas līgumu, kā arī lai piemērotu Eiropas Kopienas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Pagaidu nolīgumu(42)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 153/2002 Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto regulu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 153/2002 groza šādi.

[Gr. 93]

[Gr. 94]

[Gr. 95]

[Gr. 96]

[Gr. 97]

[Gr. 99]

[Gr. 101]

   -1. Regulas 6. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
“(6) Komisijas īstenošanas aktos, ar ko groza kombinēto nomenklatūru un TARIC kodus, nav ietvertas būtiskas izmaiņas."
   -1.a Regulas 11. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
(11)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus par to, kā pieņemt sīki izstrādātu kārtību, kādā īstenojami dažādi noteikumi, kas paredzēti Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*.
* OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp."
   -1.b Pievieno šādu apsvērumu:"
(11a)  Tūlītēju pasākumu pieņemšanai ārkārtējos un kritiskos apstākļos būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi un loģisko saistību ar galīgo pasākumu pieņemšanu. Ja pasākumu piemērošanas kavēšanās varētu radīt grūti labojamu kaitējumu, ir jāļauj Komisijai pieņemt tādus pagaidu pasākumus, kurus piemēro nekavējoties."
   -1.c Pievieno šādu apsvērumu:"
(11b)  Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti, ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar ārkārtējiem un kritiskiem apstākļiem Pagaidu nolīguma 24. panta 4. punkta b) apakšpunkta un 25. panta 4. punkta un pēc tam Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 37. panta 4. punkta b) apakšpunkta un 38. panta 4. punkta izpratnē."
   -1.d Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:"
'2. pants
Koncesijas teļa gaļai
Komisija saskaņā ar 7.fa panta 5. punktā norādīto pārbaudes procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus Pagaidu nolīguma 14. panta 2. punkta un pēc tam Stabilizācijas un asociācijas līguma 27. panta 2. punkta īstenošanai attiecībā uz tarifu kvotu teļa gaļas produktiem.“"
   -1.e Regulas 3. pantu svītro. [Gr. 98]
   -1.f Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:"
4. pants
Turpmākas koncesijas
Ja, ievērojot Stabilizācijas un asociācijas līguma 29. pantu un Pagaidu nolīguma 16 pantu, tarifu kvotu robežās piešķir papildu koncesijas attiecībā uz zvejniecības produktiem, Komisija saskaņā ar 7.fa panta 5. punktā noteikto pārbaudes procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus šo tarifu kvotu ieviešanai."
   -1.g Regulas 5. pantu svītro. [Gr. 100]
   -1.h Regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:"
7. pants
Tehniski pārlabojumi
Sīki izstrādāto īstenošanas noteikumu, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, grozījumus un tehniskus pārlabojumus, kuri vajadzīgi sakarā ar kombinētās nomenklatūras kodu un TARIC apakšiedaļu izmaiņām, kā arī izriet no Savienības un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas jaunu līgumu noslēgšanas, protokoliem, sarakstes vai cita veida savstarpējām darbībām, un kas neietver būtiskas izmaiņas, pieņem saskaņā ar šīs regulas 7.fa panta 5. punktā noteikto pārbaudes procedūru."
   1. Regulas 7.a pantu groza šādi.

a)  Iekļauj šādu 3.a un 3.b punktu."

'3.a  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. [xxxx/2011] [5.] pantu.

3.b  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. [xxxx/2011] [8.] pantu saistībā ar tās [5.] pantu.“

"

[Gr. 103]

   a) Panta 2., 3. un 4. punktu svītro. [Gr. 102]
   b) Panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: "
“Pēc pārrunu pabeigšanas un ja izrādās, ka nav iespējams neviens cits pasākums, Komisija saskaņā ar 7.a panta 3.a punktā7.fa panta 5. punktā paredzēto kārtībupārbaudes procedūru var nolemt vai nu nerīkoties, vai nepieņemt attiecīgus pasākumus atbilstīgi Pagaidu nolīguma 24. un 25. pantam un pēc tam ‐ atbilstīgi Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 37. un 38. pantam. Steidzamos gadījumos piemēro šīs regulas 7.a panta 3.b punktu7.fa panta 7. punktu.”"
   c) Svītro 7., 8. un 9. punktu.
   2. Regulas 7.b pantu aizstāj ar šādu:"
'7.b pants
Ārkārtēji un kritiski apstākļi
Ja Pagaidu nolīguma 24. panta 4. punkta b) apakšpunkta un 25. panta 4. punkta un pēc tam Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 37. panta 4. punkta b) apakšpunkta un 38. panta 4. punkta nozīmē iestājas ārkārtēji un kritiski apstākļi, Komisija saskaņā ar šīs regulas 7.a panta 3.a punktu 7.fa panta 4. punktā minēto konsultēšanās procedūru var veikt tūlītējus pasākumus, kā paredzēts Pagaidu nolīguma 24. un 25. pantā un pēc tam ‐ Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 37. un 38. pantā. Steidzamos gadījumos piemēro 7.a panta 3.b punktu7.fa panta 6. punktu. [Gr. 104]
Ja Komisija saņem dalībvalsts pieprasījumu, tā pieņem par to lēmumu piecu darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.' "
   3. Regulas 7.e panta 1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu: "
“Ja vajadzīgs, tā pieņem aizsardzības pasākumus saskaņā ar 7.a panta 3.a punktā7.fa panta 5. punktā minēto kārtībupārbaudes procedūru, izņemot palīdzības gadījumus, kuros piemēro Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis*, ja pasākumus veic atbilstīgi minētajā regulā noteiktajai kārtībai. [Gr. 105]
* OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.“"
  3.a Regulas 7.f pantu groza šādi:
   a) Panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3.   Kamēr 2. punktā minētajās apspriedēs nav atrasts abpusēji pieņemams risinājums, Komisija var pieņemt lēmumu par citiem piemērotiem pasākumiem, ko tā uzskata par vajadzīgiem saskaņā ar Pagaidu nolīguma 30. pantu un vēlāk Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 43. pantu, kā arī 7.fa panta 5. punktā minēto pārbaudes procedūru."
   b) Panta 4., 5. un 6. punktu svītro. [Gr. 106]
   3.b Iekļauj šādu pantu:"
7.fa pants
Komitejas procedūra
1.   Lai sasniegtu 2. panta mērķus, Komisijai palīdz komiteja, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1254/1999 42. pantā. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.   Lai sasniegtu 4. panta mērķus, Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja, kas izveidota ar 248.a pantu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi*. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
3.   Lai sasniegtu 7.a, 7.b, 7.e un 7.f panta mērķus, Komisijai palīdz Padomdevēju komiteja, kas izveidota ar Padomes Regulas (EK) Nr. 3285/94* 4. pantu. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
5.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
6.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 4. pantu.
7.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.
8.   Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums.“[Gr. 107]
* OV L 349, 31.12.1994., 53. lpp."

10.  Padomes 2003. gada 3. marta Regula (EK) Nr. 427/2003, ar ko paredz pagaidu aizsardzības mehānismu attiecībā uz konkrētu preču importu no Ķīnas Tautas Republikas un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 519/94 par kopējiem noteikumiem importam no trešām valstīm(43)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 427/2003 Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai grozītu Regulas (EK) Nr. 625/2009 I pielikumu. Turklāt Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu Regulu (EK) Nr. 427/2003 saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [xxxx/2011]182/2011. [Gr. 108]

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 427/2003 groza šādi.

[Gr. 109]

[Gr. 110]

[Gr. 111]

[Gr. 112]

[Gr. 113]

   -1. Iekļauj šādu apsvērumu:"
(21a)  Lai pieņemtu šīs regulas piemērošanai vajadzīgos noteikumus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz Padomes 2009. gada 7. jūlija Regulas (EK) Nr. 625/2009 par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm* I pielikuma grozīšanu, lai valstis, kad tās kļūs par PTO dalībniecēm, svītrotu no trešo valstu saraksta, kas iekļauts minētajā pielikumā. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaikus, savlaicīgi un pienācīgi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
* OV L 185, 17.7.2009., 1. lpp."
   -1.a Regulas 22. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
(22)   Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*.
* OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp."
   -1.b Iekļauj šādu apsvērumu:"
(22a)  Uzraudzības un pagaidu pasākumu pieņemšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi un loģisko saistību ar galīgo aizsardzības pasākumu pieņemšanu. Ja pasākumu piemērošanas kavēšanās varētu radīt grūti labojamu kaitējumu, ir jāļauj Komisijai pieņemt tādus pagaidu pasākumus, kurus piemēro nekavējoties."
   -1.c Regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
1.  Izmeklēšanu uzsāk pēc dalībvalsts, jebkuras juridiskas personas vai asociācijas, kas nav juridiska persona un kas rīkojas Savienības nozares vārdā, iesniegta pieprasījuma vai pēc Komisijas pašiniciatīvas, ja Komisija uzskata, ka ir pietiekami daudz pierādījumi, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu."
   -1.d Regulas 5. pantā iekļauj šādu punktu:"
2.a  Pieprasījumā uzsākt izmeklēšanu iekļauj pierādījumus, ka ir ievēroti 1. panta 1. punktā noteiktie aizsardzības pasākumu piemērošanas nosacījumi. Pieprasījumā parasti iekļauj šādu informāciju: attiecīgās preces importa pieauguma tempu un apjomu absolūtā un relatīvā izteiksmē, pieaugušā importa aizņemto iekšzemes tirgus daļu, pārdošanas apjoma, ražošanas, ražīguma, jaudas izmantošanas, peļņas un zaudējumu, kā arī nodarbinātības izmaiņas.
Izmeklēšanu var sākt arī tad, ja importa pieaugums koncentrējas vienā vai vairākās dalībvalstīs, un ar nosacījumu, ka ir pietiekami daudz pierādījumu par to, ka ir izpildīti nosacījumi izmeklēšanas sākšanai, kuri konstatēti, pamatojoties uz 2. panta 2. punktā un 3. pantā minētajiem faktoriem."

[Gr. 114]

[Gr. 117]

[Gr. 118]

[Gr. 119]

[Gr. 120]

[Gr. 323]

[Gr. 124]

   1. Regulas 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
5.  Ja ir skaidrs, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu un visas konsultācijas, kurās saskaņā ar 3. punktu nav panākts savstarpēji apmierinošs risinājums, Komisija publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī."
   1.a Iekļauj šādu pantu:"
'6.a pants
Iepriekšējas uzraudzības pasākumi
1.  Ja kādas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes preces importa tendences liecina, ka varētu rasties viena no 2. un 3. pantā minētajām situācijām, minētās preces importam var piemērot iepriekšējas uzraudzības pasākumus.
2.  Ja kādā no paaugstināta riska nozarēm strauji palielinās importētu preču apjoms, kas ir koncentrēts vienā vai vairākās dalībvalstīs, Komisija var ieviest iepriekšējas uzraudzības pasākumus.
3.  Iepriekšējas uzraudzības pasākumus pieņem Komisija saskaņā ar 15. panta 1.a punktā minēto konsultēšanās procedūru.
4.  Iepriekšējas uzraudzības pasākumi ir spēkā ierobežotu laiku. Ja vien nav paredzēts citādi, tie zaudē spēku otrā sešu mēnešu perioda beigās pēc pirmajiem sešiem mēnešiem, kurā šie pasākumi ieviesti.“"
  2. Regulas 7. pantu groza šādi.

[Gr. 115]
   a) Panta 1. punkta otro un trešo teikumu aizstāj ar šādiem teikumiem:"
Komisija veic šādus pagaidu pasākumus saskaņā ar 15. panta 2. punktā1.a punktā minēto kārtībukonsultēšanās procedūru. Steidzamos gadījumos piemēro 15. panta 3. punktu."
   b) Svītro 3. punktu.
   3. Regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:"
8. pants
Procedūras izbeigšana bez pasākumu noteikšanas
Ja aizsardzības pasākumus uzskata par nevajadzīgiem, tad izmeklēšanu vai procedūru beidz saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru."
  4. Regulas 9. pantu groza šādi.
   a) Panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Ja šā panta 1. punktā minētās konsultācijās nevienojas par abpusēji apmierinošu risinājumu 60 dienu laikā no konsultācijas pieprasījums saņemšanas galīgos aizsardzības vai tirdzniecības novirzīšanas pasākumus nosaka saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru."
   b) Svītro 3. un 6. punktu.
   4.a Regulas 12. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3.  Veicot jebkuru aizsardzības pasākumu, konsultācijas notiek ar [...] komiteju vai nu pēc dalībvalsts pieprasījuma, vai pēc Komisijas iniciatīvas, lai pārbaudītu pasākumu iedarbību un pārliecinātos, vai to piemērošana vēl joprojām ir nepieciešama."
   5. Regulas 12. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4.  Ja Komisija uzskata, ka aizsardzības pasākumi jāatsauc vai jāgroza, tā atsauc vai groza aizsardzības pasākumus saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru."
   6. Regulas 14. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4.  Pasākumus, kas noteikti saskaņā ar šo regulu, Savienības interesēs ar Komisijas lēmumu var atlikt uz deviņiem mēnešiem. Saskaņā ar 15. panta 2. punktā1.a punktā minēto konsultēšanās procedūru pasākumu atlikšanu var pagarināt uz turpmāku termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu. Pasākumus var apturēt tikai tad, ja uz laiku ir mainījušies tirgus apstākļi, un nav domājams, ka pasākumu apturēšanas rezultātā atkal radīsies tirgus traucējumi. Pēc apspriešanās pasākumus jebkurā laikā var atjaunot, ja atlikšanas iemesls vairs nepastāv."
   6.a Iekļauj šādu pantu:"
14.a pants
Pilnvaru piešķiršana
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.b pantu attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 625/2009 I pielikuma grozījumu pieņemšanu, lai valstis, kad tās kļūs par PTO dalībniecēm, svītrotu no trešo valstu saraksta, kas iekļauts minētajā pielikumā."
   6.b Iekļauj šādu pantu:"
14.b pants
Deleģējuma īstenošana
1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.   Pilnvaras pieņemt 22. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ...(44). Komisija ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms minētā piecu gadu laikposma beigām sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģējumu. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome šādam pagarinājumam neiebilst ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 22. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
5.   Saskaņā ar 22. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par četriem mēnešiem."
   7. Regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:"
15. pants
Komitejas procedūra
1.  Komisijai palīdz Aizsardzības pasākumu komiteja, kas izveidota ar 4. panta 1. punktu Padomes 2009. gada 26. februāra Regulā (EK) Nr. 260/2009 par kopējiem importa noteikumiem*. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
1.a   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. [Gr. 122]
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. [xxxx/2011]182/2011 8. pantu saistībā ar tās [5.] pantu4. pantu. [Gr. 123]
4.  Ievērojot Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. panta 5. punktu, ja izmanto rakstisko procedūru, to izbeidz bez rezultātiem, ja priekšsēdētāja noteiktajā termiņā tā nolemj priekšsēdētājs vai pieprasa komitejas locekļu vairākums, kas definēts Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 1. punktā.
* OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp."
   8. Regulas 17. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"
5.  Bez ziņu sniedzēja īpašas atļaujas Komisija un dalībvalstis vai to ierēdņi neatklāj informāciju, kas saņemta, ievērojot šo regulu, un ko ziņu sniedzējs lūdz uzskatīt par konfidenciālu. Informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm vai informāciju, kas attiecas uz konsultācijām, ko rīko atbilstoši 12. pantam, vai 5. panta 3. punktā un 9. panta 1. punktā noteiktajām konsultācijām, vai iekšējos dokumentus, ko sagatavojušas Savienības vai tās dalībvalstu iestādes, neizpauž atklātībā vai lietā iesaistītajām pusēm, izņemot gadījumus, ko īpaši paredz šī regula."
   9. Regulas 18. panta 4. punkta ceturto teikumu aizstāj ar šādu:"
Informācijas atklāšana neskar turpmākos Komisijas lēmumus, bet, ja šāds lēmums balstās uz atšķirīgiem faktiem vai apsvērumiem, tos dara zināmus pēc iespējas drīz."
   10. Regulas 19. panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:"
5.  Komisija pārbauda pienācīgi iesniegto informāciju un to, ciktāl tā ir reprezentatīva, un šādas analīzes rezultātus kopā ar atzinumu pēc būtības nodod komitejai.
6.  Puses, kuras ir rīkojušās saskaņā ar 2. punktu, var pieprasīt, lai tām nosūta faktus un apsvērumus, uz kuriem, iespējams, pamatosies galīgie lēmumi. Šādu informāciju dara pieejamu tiktāl, cik tas iespējams, un neskarot turpmākos Komisijas lēmumus."
   10.a Iekļauj šādu pantu:"
19.a pants
Ziņojums
1.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam ikgadēju ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un īstenošanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par Komisijas, komitejas un visu citu struktūru darbību, kuras atbildīgas par šīs regulas īstenošanu un no tās izrietošo saistību izpildi, tostarp attiecībā uz tirdzniecības šķēršļiem.
2.   Ziņojumā iekļauj arī statistikas kopsavilkumu un attīstības izklāstu par tirdzniecības attiecībām ar Ķīnu.
3.   Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju uz atbildīgās Parlamenta komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu visus jautājumus saistībā ar šīs regulas piemērošanu.
4.   Komisija ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam."
   10.b Regulas 22. panta 3. punktu svītro.[Gr. 125]

11.  Padomes 2003. gada 6. marta Regula (EK) Nr. 452/2003 par pasākumiem, kurus Kopiena drīkst veikt attiecībā uz antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu un aizsardzības pasākumu kopējo ietekmi(45)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 452/2003 Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto regulu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 452/2003 groza šādi.

[Gr. 126]

   -1. Iekļauj šādu apsvērumu:"
(10a)  Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*.
*OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp."

[Gr. 127]

   1. Regulas 1. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"
  Ja Komisija uzskata, ka antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu kombinācija ar tarifu aizsardzības pasākumiem uz vienu un to pašu importu var radīt lielāku ietekmi, nekā Savienības tirdzniecības aizsardzības politikā būtu vēlams, tā var pieņemt tos no turpmāk minētajiem leģislatīvā akta īstenošanas pasākumiem, kurus tā uzskata par nepieciešamiem saskaņā ar 2.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru:"
   2. Iekļauj šādu pantu."
'2.a pants
1.  Komisijai palīdz Antidempinga komiteja, kas izveidota saskaņā ar 15. panta 1. punktu Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis*. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.“
2.a  Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums. [Gr. 128]
* OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.“"

12.  Padomes 2005. gada 25. aprīļa Regula (EK) Nr. 673/2005, ar ko nosaka papildu muitas nodokļus dažu tādu preču importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs(46)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 673/2005 Padomei ir dotas pilnvaras to atcelt. Šīs pilnvaras būtu jāatņem, un, lai atceltu šo regulu, būtu jāpiemēro Līguma 207. pants.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 673/2005 groza šādi.

Regulas 7. pantu svītro.

12.  A PADOMES 2005. GADA 27. JŪNIJA REGULA (EK) NR. 1236/2005 PAR TĀDU PREČU TIRDZNIECĪBU, KO VARĒTU IZMANTOT NĀVESSODA IZPILDEI, SPĪDZINĀŠANAI VAI CITĀDAI NEŽĒLĪGAI, NECILVĒCĪGAI VAI PAZEMOJOŠAI RĪCĪBAI VAI SODĪŠANAI (47)[Gr. 129]

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1236/2005 Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai grozītu minētās regulas pielikumus.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 1236/2006 groza šādi:

[Gr. 130]

[Gr. 131]

[Gr. 132]

[Gr. 134]

   1. Regulas 25. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
   “(25) Lai pieņemtu šīs regulas piemērošanai vajadzīgos noteikumus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz šīs regulas II, III, IV un V pielikuma grozīšanu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.”"
   2. Regulas 12. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Komisija ir tiesīga pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15.a pantu, lai grozītu II, III, IV un V pielikumu."
   3. Regulas 15. pantu svītro.[Gr. 133]
   4. Iekļauj šādu pantu:"
'15.a pants
Deleģējuma īstenošana
1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  Pinvaras pieņemt 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ...(48). Komisija ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms minētā piecu gadu laikposma beigām sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģējumu. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome šādam pagarinājumam neiebilst ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 15. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
5.  Saskaņā ar 15. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par četriem mēnešiem."
   5. Regulas 16. pantu svītro. [Gr. 135]

13.  Padomes 2006. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1616/2006 par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses, un lai piemērotu Pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republiku(49)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1616/2006 Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto regulu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 1616/2006 groza šādi.

[AM 137]

[Gr. 138]

[Gr. 139]

[Gr. 140]

[Gr. 141]

[Gr. 142]

[Gr. 143]

   -1. Regulas 7. apsvērumu svītro. [Gr. 136]
   -1.a Regulas 8. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
(8)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus par to, kā pieņemt sīki izstrādātu kārtību, kādā īstenojami dažādi noteikumi, kas paredzēti Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*.
*OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp."
   -1.b Pievieno šādu apsvērumu:"
(8a)  Tūlītēju pasākumu pieņemšanai ārkārtējos un kritiskos apstākļos un konkrētu preferenciālo režīmu pagaidu apturēšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi un loģisko saistību ar galīgo aizsardzības pasākumu pieņemšanu. Ja pasākumu piemērošanas kavēšanās varētu radīt grūti labojamu kaitējumu, ir jāļauj Komisijai pieņemt tādus pagaidu pasākumus, kurus piemēro nekavējoties."
   -1.c Pievieno šādu apsvērumu:"
(8b)  Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti, ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar ārkārtējiem un kritiskiem apstākļiem Pagaidu nolīguma 26. panta 4. punkta un, attiecīgi, Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 39. panta 4. punkta izpratnē."
   -1.d Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:"
2. pants
Koncesijas zivīm un zivsaimniecības produktiem
Sīki izstrādātus noteikumus par to, kā attiecībā uz zivju un zivsaimniecības produktu tarifu kvotām īstenot Pagaidu nolīguma 15. panta 1. punktu un, attiecīgi, SAN 28. panta 1. punktu, pieņem Komisija saskaņā ar 8.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru."
   -1.e Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:"
4. pants
Tehniski pielāgojumi
Grozījumus un šajā regulā definētās īstenošanas kārtības tehniskus pielāgojumus, kas ir vajadzīgi sakarā ar izmaiņām kombinētās nomenklatūras kodos vai TARIC apakšgrupās vai sakarā ar to, ka noslēgti jauni vai mainīti nolīgumi, protokoli, veiktas vēstuļu apmaiņas vai citas darbības starp Savienību un Albānijas Republiku, un kas neizraisa būtiskas izmaiņas, pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kura paredzēta šīs regulas 8.a panta 2. punktā."
   -1.f Regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:"
5. pants
Vispārīgā aizsargpasākumu klauzula
Ja Savienībai ir nepieciešams veikt pasākumu, kas paredzēts Pagaidu nolīguma 25. pantā un, attiecīgi, SAN 38. pantā, to pieņem atbilstoši pārbaudes procedūrai, kura paredzēta šīs regulas 8.a panta 2. punktā, ja nav noteikts citādi Pagaidu nolīguma 25. pantā un, attiecīgi, SAN 38. pantā."
   -1.g Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:"
6. pants
Deficīta klauzula
Ja Savienībai ir nepieciešams veikt pasākumu, kas paredzēts Pagaidu nolīguma 26. pantā un, attiecīgi, SAN 39. pantā, to pieņem atbilstoši pārbaudes procedūrai, kura paredzēta šīs regulas 8.a panta 2. punktā."

[Gr. 144]

[Gr. 151]

   1. Regulas 7. punkta trešo, ceturto un piekto daļu aizstāj ar šādu:"
Komisija veic pasākumus saskaņā ar 8.a. panta 2. punktā1.b punktā minēto konsultēšanās procedūru. Steidzamos gadījumos piemēro 8.a panta 3. punktu2.a punktu."
   2. Regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Komisija pieņem šādus pasākumus saskaņā ar 8.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Steidzamos gadījumos piemēro 8. panta 3. punktu."
   3. Iekļauj šādu pantu."
'8.a pants
Komitejas procedūra
-1.  Lai sasniegtu 2., 4. un 11. panta mērķus, Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja, kas izveidota ar 248.a pantu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi*. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. [Gr. 145]
1.  Lai sasniegtu šīs regulas 7. un 8. punkta5., 7. un 8. panta mērķus, Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar saskaņā ar 4. panta 1. punktu Padomes Regulā Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 260/2009 par kopējiem importa noteikumiem**. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. […./2011]182/2011 nozīmē. [Gr. 146]
1.a   Lai sasniegtu šīs regulas 6. panta mērķus, Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Padomes 2009. gada 19. oktobra Regulu (EK) Nr. 1061/2009, ar ko nosaka kopīgus eksporta noteikumus***. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. [Gr. 147]
1.b   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. [Gr. 148]
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
2.a   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 4. pantu. [Gr. 149]
3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.
3.a   Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums.[Gr. 150]
*OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.
**OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp.
***OV L 291, 7.11.2009., 1. lpp.“"
   3.a Regulas 11. panta trešo daļu aizstāj ar šādu:"
Atbilstīgi konsultēšanās procedūrai, kas paredzēta šīs regulas 8.a panta 1.b punktā, Komisija var nolemt uz laiku pārtraukt attiecīgo atvieglojumu režīmu produktiem, kā paredzēts Pagaidu nolīguma 30. panta 4. punktā un, attiecīgi, SAN 43. panta 4. punktā."
   3.b Regulas 12. pantu svītro. [Gr. 152]

14.  Padomes 2007. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1528/2007, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide(50)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1528/2007 Komisijai būtu jābūt pilnvarotai pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto regulu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 1528/2007 groza šādi.

[Gr. 153]

   -1.a Regulas 17. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
(17)  Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*.
*OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp."
   1. Regulas 2. pantu groza šādi.

a)  Panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

2.  Saskaņā ar 24.a, 24.b un 24.c pantu pieņemot deleģētos aktus, Komisija groza I pielikumu, pievienojot ĀKK valstu grupas reģionus vai valstis, kuras pabeigušas sarunas par nolīgumu starp Savienību un reģionu vai valsti, kas atbilst vismaz VVTT 1994 XXIV panta prasībām.

"

b)  Panta 3. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu ievadfrāzi:"

3.  Šāds reģions vai valsts joprojām būs iekļauts I pielikuma sarakstā, ja vien Komisija nepieņem deleģēto aktu saskaņā ar 24.a, 24.b un 24.c, ar ko groza I pielikumu, lai svītrotu reģionu vai valsti no minētā pielikuma, īpaši ja:

"

[Gr. 155]

[Gr. 156]

[Gr. 325]

[Gr. 158]

[Gr. 159]

[Gr. 160]

[Gr. 161]

[Gr. 162]

[Gr. 164]

[Gr.173]

[Gr.174]

[Gr.175]

   1.a Regulas 5. panta 3. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"
3.  Ja Komisija, pamatojoties uz dalībvalsts iesniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas konstatē, ka 1. un 2. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, attiecīgā režīma piemērošanu var apturēt saskaņā ar 21. panta 1.d punktā minēto konsultēšanās procedūru, ja Komisija pirms tam ir:"
   1.b Regulas 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4.   Šajā pantā paredzētās apturēšanas termiņš ir spēkā tik ilgi, cik tas ir nepieciešams Savienības finansiālo interešu aizsardzībai. Tas nepārsniedz sešus mēnešus, un to var pagarināt. Minētā perioda beigās Komisija pieņem lēmumu, vai izbeigt apturēšanu vai pagarināt apturēšanas termiņu saskaņā ar 21. panta 1.d punktā minēto konsultēšanās procedūru."
   1.c Regulas 5. panta 6. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"
Lēmumu, ar ko aptur attiecīgo režīmu, pieņem saskaņā ar 21. panta 1.d punktā paredzēto konsultēšanās procedūru."
   1.d Regulas 6. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3.  Sīki izstrādātus noteikumus 2. punktā minēto tarifa kvotu īstenošanai paredz saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 21. panta 2. punktā."
   1.e Regulas 7. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4.  Sīki izstrādātus noteikumus šajā pantā minēto tarifa kvotu sadalei pa reģioniem un īstenošanai pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru."
   1.f Regulas 9. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"
5.  Sīki izstrādātus noteikumus par 1. punktā paredzēto daudzumu apakšsadalījumu, šā panta 1., 3. un 4. punktā minētās sistēmas pārvaldībai un lēmumus par apturēšanu pieņem Komisija saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru."
   1.g Regulas 10. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4.  Komisija sīki izstrādātus noteikumus šīs sistēmas pārvaldībai un lēmumus par apturēšanu pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru."
  2. Regulas 14. pantu groza šādi.
   a) Panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3.  Ja izrādās, ka ir pietiekami pierādījumi, kas pamato procedūras sākšanu, Komisija publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Procedūru sāk viena mēneša laikā pēc tam, kad no dalībvalsts saņemta informācija."
   b) Panta 4. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"
4.  Ja Komisija uzskata, pastāv 12. pantā izklāstītie apstākļi, tā attiecīgajam I pielikumā minētajam reģionam vai valstīm nekavējoties paziņo nodomu sākt izmeklēšanu."
  3. Regulas 16. pantu groza šādi.

[Gr. 163]
   a) Panta 1. punkta otro un trešo teikumu aizstāj ar šādiem teikumiem: "
“Pagaidu pasākumus nosaka saskaņā ar 21. panta 2. punktā1.d punktā minēto konsultēšanās procedūru. Steidzamos gadījumos piemēro 21. panta 3. punktu.”"
   b) Svītro 2. punkta otro teikumu.
   c) Svītro 4. punktu.
   4. Regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:"
17. pants
Izmeklēšanas un procedūras izbeigšana bez pasākumu noteikšanas
Ja divpusējus aizsardzības pasākumus uzskata par nevajadzīgiem, saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru izmeklēšanu un procedūru izbeidz."
  5. Regulas 18. pantu groza šādi.
   a) Panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Ja šā panta 1. punktā minētās apspriešanās rezultātā 30 dienu laikā pēc tam, kad jautājums nodots izskatīšanai attiecīgajam reģionam vai valstij, nepanāk savstarpēji apmierinošu risinājumu, tad lēmumu par galīgo divpusējo aizsardzības pasākumu noteikšanu 20 darba dienu laikā pēc apspriešanās perioda beigām Komisija pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru."
   b) Svītro 3. un 4. punktu.
   6. Regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Lēmumu noteikt uzraudzību pieņem Komisija saskaņā ar 21. panta 2. punktā1.d punktā minēto konsultēšanās procedūru."
   7. Regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:"
21. pants
Komitejas procedūra
1.  Lai sasniegtu šīs nodaļas5., 16., 17., 18. un 20. panta mērķus, Komisijai palīdz Aizsardzības pasākumu komiteja, kas izveidota ar 4. panta 1. punktu Padomes 2009. gada 26. februāra Regulā (EK) Nr. 260/2009 par kopējiem importa noteikumiem*. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. […./2011]182/2011 nozīmē. [Gr. 165]
1.a  Lai sasniegtu 4. panta mērķus, Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar 2. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi*. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. [Gr. 166]
1.b   Lai sasniegtu 6. panta mērķus, Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju**. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. [Gr. 167]
1.c  Lai sasniegtu 7. un 9. panta mērķus, Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. [Gr. 168]
1.d   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. [Gr. 169]
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. [xxxx/2011]182/2011 8. pantu saistībā ar tās [5.] pantu4. pantu. [Gr. 170]
4.  Attiecībā uz precēm, ko klasificē ar KN kodu 1701, šā panta 1. punktā minētajai komitejai palīdz komiteja, kas izveidota ar 195. pantu Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulā (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”)***.
4.a  Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums. [Gr. 171]
* OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp.
**OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp.
*** OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp."
   7.a Regulas 24. pantu svītro. [Gr. 172]
   8. Iekļauj šādu 24.a, 24.b un 24.c pantu:"
24.a pants
Deleģēšana
1.  Pilnvaras pieņemt 2. panta 2. un 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.
2.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
3.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 24.b un 24.c pantā izklāstītos nosacījumus.
24.b pants
Deleģēšanas atsaukšana
1.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 2. un 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu.
2.  Iestāde, kura ir sākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, apņemas pieņemamā termiņā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt pārējās iestādes un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī atsaukšanas iespējamos iemeslus.
3.  Ar atsaukšanas lēmumu izbeidzas to pilnvaru deleģēšana, kas konkrēti norādītas minētajā lēmumā. Tas stājas spēkā nekavējoties vai vēlāk, lēmumā norādītajā dienā. Lēmums neietekmē to deleģēto aktu spēkā esību, kas jau ir spēkā. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
24.c pants
Iebildumi pret deleģētajiem aktiem
1.  Eiropas Parlaments un Padome var celt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu var pagarināt par vienu mēnesi.
2.  Ja, šim termiņam beidzoties, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav cēlusi iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā tajā norādītajā dienā.
Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms šā perioda beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir darījuši Komisijai zināmu nodomu necelt iebildumus.
3.  Ja Eiropas Parlaments vai Padome ceļ iebildumus pret pieņemtu deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kura ceļ iebildumus, norāda iemeslus, kāpēc iebilst pret deleģēto aktu."
   8.a Iekļauj šādu pantu:"
24.d pants
Konfidencialitāte
1.  Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kuram tā pieprasīta.
2.  Bez informācijas sniedzēja īpašas atļaujas neizpauž nedz konfidenciālu informāciju, nedz arī konfidenciāli sniegtu informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo regulu.
3.  Katrā lūgumā ievērot konfidencialitāti norādāmi iemesli, kāpēc informācija ir konfidenciāla. Taču, ja informācijas sniedzējs nedz vēlas to darīt publiski pieejamu, nedz arī atļauj to izpaust tiklab kopumā, kā konspektīvi un ja tiek uzskatīts, ka konfidencialitātes pieprasījums nav pamatots, tad attiecīgo informāciju var atstāt bez ievērības.
4.  Informāciju katrā ziņā uzskata par konfidenciālu, ja tās izpaušana varētu būtiski negatīvi iespaidot informācijas sniedzēju vai šādas informācijas avotu.
5.  Šā panta 1. līdz 4. punkts neliedz Savienības iestādēm atsaukties uz vispār pieejamu informāciju un jo īpaši uz iemesliem, pamatojoties uz kuriem pieņemti lēmumi saskaņā ar šo regulu. Minētās iestādes tomēr ņem vērā attiecīgo fizisko un juridisko personu likumīgās intereses neatklāt noslēpumus, kas saistās ar to uzņēmējdarbību."
   8.b Iekļauj šādu pantu:"
24.e pants
Ziņojums
1.  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam ikgadēju ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un īstenošanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par Komisijas, komiteju un visu citu struktūru darbību, kuras atbildīgas par šīs regulas īstenošanu un no tās izrietošo saistību izpildi, tostarp attiecībā uz tirdzniecības šķēršļiem.
2.  Ziņojumā iekļauj arī statistikas kopsavilkumu un attīstības izklāstu par tirdzniecības attiecībām ar ĀKK valstīm.
3.  Ziņojumā iekļauj informāciju par šīs regulas īstenošanu.
4.  Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju uz atbildīgās Parlamenta komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu visus jautājumus saistībā ar šīs regulas piemērošanu.
5.  Komisija ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam."

15.  Padomes 2007. gada 19. novembra Regula (EK) Nr. 140/2008 par dažām procedūrām, lai piemērotu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses, kā arī lai piemērotu Pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses(51)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 140/2008 Komisijai būtu jābūt pilnvarotai pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto regulu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 140/2008 groza šādi.

[Gr. 177]

[Gr. 178]

[Gr. 179]

[Gr. 180]

[Gr. 181]

[Gr. 182]

[Gr. 183]

   -1. Regulas 7. apsvērumu svītro. [Gr. 176]
   -1.a Regulas 8. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
(8)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus par to, kā pieņemt sīki izstrādātu kārtību, kādā īstenojami dažādi noteikumi, kas paredzēti Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*.
* OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp."
   -1.b Pievieno šādu apsvērumu:"
(8a)  Uzraudzības un pagaidu pasākumu pasākumu pieņemšanai un preferenciālo režīmu pagaidu apturēšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ņemot vērā to ietekmi un loģisko saistību ar galīgo aizsardzības pasākumu pieņemšanu. Ja pasākumu piemērošanas kavēšanās varētu radīt grūti labojamu kaitējumu, ir jāļauj Komisijai pieņemt tādus pagaidu pasākumus, kurus piemēro nekavējoties."
   -1.c Pievieno šādu apsvērumu:"
(8b)  Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti, ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar ārkārtējiem un kritiskiem apstākļiem Pagaidu nolīguma 26. panta 5. punkta b) apakšpunkta un 27. panta 4. punkta un pēc tam Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 41. panta 5. punkta b) apakšpunkta un 42. panta 4. punkta izpratnē."
   -1.d Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:"
2. pants
Koncesijas zivīm un zivsaimniecības produktiem
Sīki izstrādātas normas Pagaidu nolīguma 14. panta un pēc tam Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 29. panta īstenošanai attiecībā uz zivju un zivsaimniecības produktu tarifu kvotām pieņem Komisija saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas paredzēta šīs regulas 8.a panta 2. punktā."
   -1.e Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:"
4. pants
Tehniski pielāgojumi
Grozījumus un tehniskus pielāgojumus noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu un kas ir vajadzīgi sakarā ar izmaiņām kombinētās nomenklatūras kodos vai Taric apakšgrupās vai sakarā ar to, ka noslēgti jauni vai mainīti nolīgumi, protokoli, veiktas vēstuļu apmaiņas vai citas darbības starp Savienību un Melnkalnes Republiku, un kas neizraisa nekādas būtiskas izmaiņas, pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kura paredzēta 8.a panta 2. punktā."
   -1.f Regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:"
5. pants
Vispārējā drošības klauzula
Ja Savienībai ir jāveic pasākums, kas paredzēts Pagaidu nolīguma 26. pantā un pēc tam SAN 41. pantā, to pieņem atbilstīgi pārbaudes procedūrai, kura norādīta šīs regulas 8.a panta 2. punktā, ja nav paredzēts citādi Pagaidu nolīguma 26. pantā un pēc tam SAN 41. pantā."
   -1.g Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:"
6. pants
Deficīta klauzula
Ja Savienībai ir jāveic pasākums, kas paredzēts Pagaidu nolīguma 27. pantā un pēc tam SAN 42. pantā, to pieņem atbilstīgi pārbaudes procedūrai, kura norādīta šīs regulas 8.a panta 2. punktā."

[Gr. 184]

[Gr. 191]

   1. Regulas 7. panta trešo, ceturto un piekto daļu aizstāj ar šādu:"
Komisija pieņem šādus pasākumus saskaņā ar 8.a panta 2. punktā1.a punktā minēto konsultēšanās procedūru. Steidzamos gadījumos piemēro 8.a panta 3. punktu 2.a punktu."
   2. Regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Komisija pieņem šādus pasākumus saskaņā ar 8.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Steidzamos gadījumos piemēro 8.a panta 3. punktu."
   3. Iekļauj šādu pantu."
“8.a pants
Komitejas procedūra
-1.  Lai sasniegtu 2., 4. un 11. panta mērķus, Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja, kas izveidota ar 248.a pantu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi*. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. [Gr. 185]
-1.a  Lai sasniegtu 6. panta mērķus, Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Padomes 2009. gada 19. oktobra Regulu (EK) Nr. 1061/2009, ar ko nosaka kopīgus eksporta noteikumus**. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. [Gr. 186]
1.  Lai sasniegtu 7. un 8. panta5., 7. un 8. panta mērķus, Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar 4. panta 1. punktu Padomes 2009. gada 26. februāra Regulā (EK) Nr. 260/2009 par kopējiem importa noteikumiem***. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. […./2011]182/2011 nozīmē. [Gr. 187]
1.a  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. [Gr. 188]
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
2.a  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 4. pantu. [Gr. 189]
3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.
3.a  Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums.
[Gr. 190]
*OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.
**OV L 291, 7.11.2009., 1. lpp.
*** OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp.“"
   3.a Regulas 11. panta trešo daļu aizstāj ar šādu:"
Atbilstīgi konsultēšanās procedūrai, kas paredzēta šīs regulas 8.a panta 1.a punktā, Komisija var nolemt uz laiku pārtraukt attiecīgo preferenciālo režīmu produktiem, kā paredzēts Pagaidu nolīguma 31. panta 4. punktā un pēc tam SAN 46. panta 4. punktā."
   3.b Regulas 12. pantu svītro. [Gr. 192]

16.  Padomes 2008. gada 21. janvāra Regula (EK) Nr. 55/2008, ar ko ievieš autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 980/2005 un Komisijas Lēmumu 2005/924/EK(52)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 55/2008 Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto regulu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 55/2008 groza šādi.

[Gr. 195]

[Gr. 196]

[Gr. 197]

[Gr. 198]

[Gr. 199]

   -1. Regulas 11. apsvērumu svītro. [Gr. 193]
   -1.a Regulas 12. apsvērumu svītro. [Gr. 194]
   -1.b Regulas 13. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
(13)  Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*.
* OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp."
   -1.c Iekļauj šādu apsvērumu:"
(13)  Uzraudzības un pagaidu pasākumu pieņemšanai un preferenciālo režīmu pagaidu apturēšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi un loģisko saistību ar galīgo aizsargpasākumu pieņemšanu. Ja pasākumu piemērošanas kavēšanās varētu radīt grūti labojamu kaitējumu, ir jāļauj Komisijai pieņemt tādus pagaidu pasākumus, kurus piemēro nekavējoties."
   -1.d Regulas 3. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3.  Neskarot citus šīs regulas noteikumus, jo īpaši 10. pantu, ja lauksaimniecības produktu imports rada būtiskus sarežģījumus Savienības tirgiem un to regulēšanas mehānismiem, Komisija ar īstenošanas aktiem var veikt vajadzīgos pasākumus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru."
   -1.e Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:"
4. pants
Tarifu kvotu piemērošana piena produktiem
Sīki izstrādātus noteikumus tarifu kvotu īstenošanai pozīcijām 0401 līdz 0406 Komisija nosaka, pieņemot īstenošanas aktus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru."
   -1.f Regulas 7. panta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"
Komisija saskaņā ar 11.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem noteikumus, kas vajadzīgi šīs regulas piemērošanai un kas nav 4. pantā minētie noteikumi, jo īpaši:"
   -1.g Regulas 8. pantu svītro. [Gr. 200]

[Gr. 327]

[Gr. 204]

[Gr. 205]

[Gr. 211]

  1. Regulas 10. pantu groza šādi.

[Gr. 201]
[Gr. 326]
   a) Ievadfrāzi 1. punktā aizstāj ar šādu:"
1.  Ja Komisija konstatē, ka ir pietiekami pierādījumi par krāpšanu, nelikumībām vai par to, ka Moldova sistemātiski neievēro produktu izcelsmes noteikumus un ar tiem saistītās procedūras vai ka tā nenodrošina to ievērošanu, un par to, ka Moldova nenodrošina administratīvo sadarbību, kā paredzēts 2. panta 1. punktā, vai neievēro citus 2. panta 1. punktā paredzētos nosacījumus, Komisija var veikt pasākumus saskaņā ar 11.a panta 2. punktā11.a panta 1.b punktā paredzēto konsultēšanās procedūru, lai pilnīgi vai daļēji ne vairāk kā uz sešiem mēnešiem atceltu šajā regulā paredzēto preferenču režīmu, ar nosacījumu, ka Komisija iepriekš:"
   b) Svītro 2. punktu.
   ba) Panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3.  Pēc atcelšanas perioda beigām Komisija lemj vai nu par pagaidu atcelšanas pasākuma atcelšanu, […] vai par atcelšanas pasākuma pagarināšanu saskaņā ar 11.a panta 1.b punktā minēto konsultēšanās procedūru."
   2. Regulas 11. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
1.  Ja Moldovas izcelsmes produktu importē saskaņā ar noteikumiem, kas līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu ražotājam Savienībā rada vai var radīt ievērojamus sarežģījumus, Komisija saskaņā ar 11.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru var atkal noteikt, ka minētajam produktam piemērojami kopējā muitas tarifa nodokļi."
   2.a Regulas 11. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"
5.  Izmeklēšanu pabeidz sešos mēnešos no 2. punktā minētā paziņojuma publicēšanas. Ārkārtas apstākļos Komisija saskaņā ar 11.a panta 1.b punktā minēto konsultēšanās procedūru var pagarināt šo termiņu."
   2.b Regulas 11. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:"
6.  Komisija saskaņā ar 11.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem lēmumu trijos mēnešos. Šāds lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas."
   2.c Regulas 11. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:"
7.  Ja ārkārtas apstākļos, kas prasa tūlītēju rīcību, izmeklēšana nav iespējama, Komisija saskaņā ar 11.a panta 2.a punktā minēto procedūru nekavējoties veic visus vajadzīgos preventīvos pasākumus."
   3. Iekļauj šādu pantu:"
11.a pants
Komitejas procedūra
1.  Lai sasniegtu 11. panta3. panta 3. punkta, kā arī 11. un 12. panta mērķus, Komisijai palīdz Aizsardzības pasākumu komiteja, kas izveidota saskaņā ar 4. panta 1. punktu Padomes 2009. gada 26. februāra Regulā (EK) Nr. 260/2009 par kopējiem importa noteikumiem*. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. […./2011]182/2011 nozīmē. [Gr. 206]
1.a  Lai sasniegtu 4. panta mērķus, Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar 195. pantu Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulā (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”)**. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.[Gr. 207]
1.b  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. [Gr. 208]
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
2.a   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 4. pantu. [Gr. 209]
2.b  Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums. [Gr. 210]
*OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp.
**OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp."
   3.a Regulas 12. panta otro daļu aizstāj ar šādu:"
2.   Ja Moldova attiecībā uz iepriekš minēto 17., 18., 19. un 21. sadaļu neievēro izcelsmes noteikumus vai nenodrošina administratīvu sadarbību, kā prasīts 2. pantā, vai ja minēto sadaļu produktu imports, uz kuriem attiecas preferenču režīms, kas piešķirts ar šo regulu, būtiski pārsniedz Moldovas parastos eksporta līmeņus, veic atbilstīgus pasākumus saskaņā ar 11.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru."

17.  Padomes 2008. gada 16. jūnija Regula (EK) Nr. 594/2008 par dažām procedūrām, lai piemērotu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, kā arī lai piemērotu Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses(53)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 594/2008 Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto regulu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 594/2008 groza šādi.

[Gr. 213]

[Gr. 214]

[Gr. 215]

[Gr. 216]

[Gr. 217]

[Gr. 218]

[Gr. 219]

   -1. Regulas 7. apsvērumu svītro. [Gr. 212]
   -1.a Regulas 8. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
(8)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus par to, kā pieņemt sīki izstrādātu kārtību, kādā īstenojami dažādi noteikumi, kas paredzēti Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*.
* OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp."
   -1.b Pievieno šādu apsvērumu:"
(8a)  Uzraudzības un pagaidu pasākumu pieņemšanai un atvieglojumu režīmu pagaidu apturēšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi un loģisko saistību ar galīgo aizsargpasākumu pieņemšanu. Ja pasākumu piemērošanas kavēšanās varētu radīt grūti labojamu kaitējumu, ir jāļauj Komisijai pieņemt tādus pagaidu pasākumus, kurus piemēro nekavējoties."
   -1.c Pievieno šādu apsvērumu:"
(8b)  Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas piemērojami nekavējoties, ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar ārkārtēju un kritisku apstākļu iestāšanos Pagaidu nolīguma 24. panta 5. punkta b) apakšpunkta un 25. panta 4. punkta, kā arī SAN 39. panta 5. punkta b) apakšpunkta un 40. panta 4. punkta izpratnē."
   -1.d Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:"
2. pants
Koncesijas zivīm un zivsaimniecības produktiem
Sīki izstrādātu kārtību, kā attiecībā uz zivju un zivsaimniecības produktu tarifu kvotām īstenojams Pagaidu nolīguma 13. pants, kā arī SAN 28. pants, pieņem Komisija saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 8.a panta 2. punktā."
   -1.e Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:"
4. pants
Tehniski pielāgojumi
Grozījumus un tehniskus pielāgojumus, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu un kas ir vajadzīgi sakarā ar izmaiņām kombinētās nomenklatūras kodos vai Taric apakšgrupās vai sakarā ar to, ka noslēgti jauni vai mainīti nolīgumi, protokoli, veiktas vēstuļu apmaiņas vai citas darbības starp Savienību un Bosniju un Hercegovinu, un kas neizraisa nekādas būtiskas izmaiņas, pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas noteikta 8.a panta 2. punktā."
   -1.f Regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:"
5. pants
Vispārējā drošības klauzula
Ja Savienībai ir jāveic pasākums, kas paredzēts Pagaidu nolīguma 24. pantā, kā arī SAN 39. pantā, to pieņem atbilstīgi pārbaudes procedūrai, kas minēta šīs regulas 8.a panta 2. punktā, ja nav noteikts citādi Pagaidu nolīguma 24. pantā, kā arī SAN 39. pantā."
   -1.g Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:"
6. pants
Klauzula par deficītu
Ja Savienībai ir jāveic pasākums, kas paredzēts Pagaidu nolīguma 25. pantā, kā arī SAN 40. pantā, to pieņem atbilstīgi pārbaudes procedūrai, kas minēta šīs regulas 8.a panta 2. punktā."

[Gr. 220]

[Gr. 227]

   1. Regulas 7. punkta trešo, ceturto un piekto daļu aizstāj ar šādu:"
Komisija pieņem šādus pasākumus saskaņā ar 8.a. panta 2. punktā1.a punktā minēto konsultēšanās procedūru. Steidzamos gadījumos piemēro 8. panta 3. punktu2.a punktu."
   2. Regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Komisija pieņem šādus pasākumus saskaņā ar 8.a. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Steidzamos gadījumos piemēro 8. panta 3. punktu."
   3. Iekļauj šādu ."
“8.a pants
Komitejas procedūra
-1.  Lai sasniegtu 2., 4. un 11. panta mērķus, Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja, kas izveidota ar 248.a pantu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi*. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. [Gr. 221]
-1.a  Lai sasniegtu 6. panta mērķus, Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Padomes 2009. gada 19. oktobra Regulu (EK) Nr. 1061/2009, ar ko nosaka kopīgus eksporta noteikumus**. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. [Gr. 222]
1.  Lai sasniegtu 7. un 8. panta5., 7. un 8. panta mērķus, Komisijai palīdz Aizsardzības pasākumu komiteja, kas izveidota saskaņā ar 4. panta 1. punktu Padomes 2009. gada 26. februāra Regulā (EK) Nr. 260/2009 par kopējiem importa noteikumiem***. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. […./2011]182/2011 nozīmē. [Gr. 223]
1.a  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. [Gr. 224]
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
2.a  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 4. pantu. [Gr. 225]
3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.
3.a  Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums. [Gr. 226]
*OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.
**OV L 291, 7.11.2009., 1. lpp.
*** OV L 84, 31.3.2009., 1 lpp.“"
   3.a Regulas 11. panta trešo daļu aizstāj ar šādu:"
Atbilstoši konsultatīvajai procedūrai, kas minēta šīs regulas 8.a panta 1.a punktā, Komisija var nolemt uz laiku pārtraukt attiecīgo atvieglojumu režīmu produktiem, kā paredzēts Pagaidu nolīguma 29. panta 4. punktā, kā arī SAN 44. panta 4. punktā."
   3.b Regulas 12. pantu svītro. [Gr. 228]

18.  Padomes 2008. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 732/2008 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmā no 2009. gada 1. janvāra un par grozījumiem Regulās (EK) Nr. 552/97, Nr. 1933/2006 un Komisijas Regulās (EK) Nr. 1100/2006 un Nr. 964/2007(54)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 732/2008 Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai grozītu minētās regulas I pielikumu. Turklāt Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto regulu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. [Gr. 229]

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 732/2008 groza šādi:

[Gr. 230]

[Gr. 231]

[Gr. 232]

   -1. Iekļauj šādu apsvērumu:"
(24a)  Lai pieņemtu šīs regulas piemērošanai vajadzīgos noteikumus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz to, ka pieprasījuma iesniedzējai valstij piešķir īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai un atbilstīgi groza I pielikumu, ka pieņem sīki izstrādātu kārtību par to noteikumu īstenošanu, kuri attiecas uz Kopējā muitas tarifa nodokļu samazināšanu 1701 pozīcijā minētajiem produktiem, ka aptur Kopējā muitas tarifa nodokļus 1006 un 1701 pozīcijā minētajiem produktiem, ka prasa importa licences 1701 pozīcijā minēto produktu importam, ka, grozot I pielikumu, valsti svītro no režīma saņēmējvalstu saraksta un nosaka pārejas periodu, ka aptur šajā regulā paredzētos preferenciālos režīmus, ka preferenciālos režīmus uz laiku atceļ attiecībā uz visiem vai dažiem produktiem, kuru izcelsme ir saņēmējvalstī, un ka groza šīs regulas I pielikumu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaikus, savlaicīgi un regulāri nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei."
   -1.a Regulas 25. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
(25)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus par to, kā pieņemt pagaidu un galīgos pasākumus aizsargpasākumu pieņemšanai, piemērot iepriekšējas uzraudzības pasākumus un izbeigt izmeklēšanu bez pasākumu piemērošanas, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*.
* OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp."
   -1.b Pievieno šādu apsvērumu:"
(25a)  Lai sāktu un pagarinātu izmeklēšanu, pieņemtu lēmumu sešus mēnešus kontrolēt un izvērtēt stāvokli saņēmējvalstī, ja Komisija uzskata, ka preferenču atcelšana uz laiku ir pamatota, un lai pieņemtu pagaidu pasākumus, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi un loģisko saistību ar galīgo aizsargpasākumu pieņemšanu, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra saistībā ar nekavējoties piemērojamiem īstenošanas aktiem. Ja pasākumu piemērošanas kavēšanās varētu radīt grūti labojamu kaitējumu, ir jāļauj Komisijai pieņemt tādus pagaidu pasākumus, kurus piemēro nekavējoties."
  -1.c Regulas 10. pantu groza šādi:

[Gr. 233]
   a) Panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt delģētos aktus saskaņā ar 27.a pantu, lai pēc pieprasījuma izskatīšanas lemtu par to, vai pieprasījuma iesniedzējai valstij piešķirt īpašo veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai un attiecīgi grozīt I pielikumu.
Ja kavētas rīcības dēļ varētu rasties grūti labojams kaitējums un tāpēc pastāv nenovēršama steidzamība, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, piemēro 27.b pantā noteikto procedūru."
   b) Panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"
5.  Visas attiecības saistībā ar pieprasījuma iesniedzējas valsts pieprasījumu Komisija kārto saskaņā ar 27. panta 5. punktā minēto konsultēšanās procedūru."
  -1.d Regulas 11. pantu groza šādi:

[Gr. 234]
   a) Panta 7. punktu aizstāj ar šādu:"
7.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27.a pantu attiecībā uz sīki izstrādātu kārtību par to noteikumu īstenošanu, kuri minēti šā panta 4., 5. un 6. punktā.
Ja kavētas rīcības dēļ varētu rasties grūti labojams kaitējums un tāpēc pastāv nenovēršama steidzamība, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, piemēro 27.b pantā noteikto procedūru."
   b) Panta 8. punktu aizstāj ar šādu:"
8.  Ja ANO izslēdz valsti no vismazāk attīstīto valstu saraksta, to svītro no šā režīma saņēmējvalstu saraksta. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27.a pantu , lai, grozot I pielikumu, atceltu valstij noteikto režīmu un noteiktu pārejas laiku vismaz uz trim gadiem."

[Gr. 236]
  1. Regulas 16. pantu groza šādi.

[Gr. 235]
   a) Panta 3. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"
3.  Komisija saskaņā ar 27. panta 6. punktā minēto procedūru var apturētir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27.a pantu, lai apturētu šajā regulā paredzēto preferenciālo režīmu attiecībā uz visiem vai dažiem ražojumiem, kuru izcelsme ir saņēmējvalstī, ja tā uzskata, ka pastāv pietiekami pierādījumi, ka pagaidu atcelšana būtu pamatota šī panta 1. un 2. punktā minēto iemeslu dēļ, ar noteikumu, ka iepriekš tā:"
   b) Svītro 4. punktu.
   2. Regulas 17. pantu aizstāj ar šādu."
“17. pants
1.  Ja Komisija vai kāda no dalībvalstīm saņem ziņas, kas var pamatot pagaidu atcelšanu, un ja Komisija vai kāda no dalībvalstīm uzskata, ka ir pietiekams pamats sākt izmeklēšanu, tā informē 27. pantā minēto komiteju un pieprasa konsultācijas.
2.  Komisija saskaņā ar 27. panta 5. punktā minēto konsultēšanās procedūru viena mēneša laikā var lemt par izmeklēšanas sākšanu.“"
   2.a Regulas 18. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:"
6.  Izmeklēšanu pabeidz gada laikā. Komisija var pagarināt šo termiņu saskaņā ar 27. panta 5. punktâ minēto konsultēšanās procedūru."
  3. Regulas 19. pantu groza šādi.

[Gr. 237]
[Gr. 238]
   -a) Panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
1.   Komisija iesniedz 27. panta 1. punktā minētajai Komitejai, kā arī Eiropas Parlamentam ziņojumu par sava darba rezultātiem."
   -aa) Panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Ja Komisija uzskata, ka darba rezultāti nepamato pagaidu atcelšanu, tā saskaņā ar 27. panta 5. punktā minēto konsultēšanās procedūru nolemj izmeklēšanu izbeigt. Tādā gadījumā Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu, ar kuru izsludina izmeklēšanas izbeigšanu un kurā izklāsta savus galvenos secinājumus."

a)  Panta 3. punktā otro teikumu3. punktu aizstāj ar šādu teikumupunktu:"

3.  Ja Komisija uzskata, ka darba rezultāti pamato pagaidu atcelšanu 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā iemesla dēļ, tā saskaņā ar 27. panta 5. punktā minēto konsultēšanās procedūru nolemj sešus mēnešus kontrolēt un izvērtēt stāvokli attiecīgajā saņēmējvalstī. Komisija paziņo par šo lēmumu attiecīgajai saņēmējvalstij un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par nodomu uz laiku atcelt preferenciālo režīmu attiecībā uz visiem vai dažiem saņēmējvalsts izcelsmes ražojumiem, ja vien attiecīgā saņēmējvalsts līdz minētā laikposma beigām neapņemas veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai samērīgā termiņā panāktu atbilstību III pielikuma A daļā minētajām konvencijām.

"

[Gr. 239]

[Gr. 240]

[Gr. 241]

   b) Panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4.  Ja Komisija uzskata, ka ir nepieciešamair pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27.a pantu, lai lemtu par pagaidu atcelšana, tā lemj saskaņā ar 27. panta 6. punktā minēto procedūruatcelšanu. Šī panta 3. punktā minētajos gadījumos Komisija rīkojas tur minētā termiņa beigās."
   c) Panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"
5.  Ja Komisija lemjpieņem deleģēto aktu par pagaidu atcelšanu, šāds lēmums stājas spēkā sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas dienas, ja vien deleģētais akts netiek atsaukts vai pirms tam netiek nolemts deleģēto aktu atcelt tāpēc, ka vairs nav spēkā iemesli, kas to pamato."

[Gr. 329]

[Gr. 244]

[Gr. 245]

[Gr. 246]

[Gr. 247]

[Gr. 330]

[Gr. 249]

[Gr. 250]

[Gr. 251]

  4. Regulas 20. pantu groza šādi.

[Gr. 328]
[Gr. 243]
   a) Panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"
5.  Izmeklēšanu pabeidz sešos mēnešos pēc šī panta 2. punktā minētā paziņojuma publicēšanas. Izņēmuma apstākļos Komisija saskaņā ar 27. panta 5. punktā minēto konsultēšanās procedūru var pagarināt šo termiņu."
   b) Panta 6. punktu aizstāj ar šādu:"
6.  Komisija saskaņā ar 27. panta 6. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Šāds lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā no dienas, kad tas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī."
   c) Panta 7. punktu aizstāj ar šādu:"
7.  Ja izņēmuma apstākļi, kas prasa tūlītēju rīcību, izmeklēšanu padara neiespējamu, Komisija saskaņā ar 27. panta 7. punktā minēto procedūru var veikt visus preventīvospagaidu pasākumus, kas ir noteikti nepieciešami.
Ja Komisijas iejaukšanos lūgusi dalībvalsts un ja ir izpildīti 1. punktā paredzētie nosacījumi, Komisija pieņem lēmumu ilgākais piecās darbdienās pēc šāda lūguma saņemšanas.
Pagaidu pasākumus nepiemēro ilgāk par 200 dienām.
Ja pagaidu aizsargpasākumus atceļ tāpēc, ka izmeklēšana liecina ‐ šajā pantā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, minēto pagaidu pasākumu dēļ iekasētos muitas nodokļus atmaksā automātiski."
   5. Regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:"
21. pants
Ja Līguma I pielikumā iekļauto produktu imports rada vai var radīt nopietnus Savienības tirgu, jo īpaši viena vai vairāku attālāko reģionu tirgu, vai to regulēšanas mehānismu darbības traucējumus, Komisija saskaņā ar 27. panta 6. punktā5. punktā minēto konsultēšanās procedūru pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var apturēt preferenču režīma piemērošanu attiecīgajiem produktiem pēc tam, kad ir konsultējusies ar attiecīgās kopējā tirgus organizācijas pārvaldības komiteju."
   6. SvītroRegulas 22. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
   2. Iepriekšējas uzraudzības pasākumus Komisija pieņem saskaņā ar 27. panta 5. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
"
   6.a Iekļauj šādu pantu:"
22.a pants
1.  Ja galīgi konstatētie fakti liecina, ka 20. pantā paredzētie nosacījumi nav ievēroti, Komisija pieņem lēmumu, ar ko izbeidz izmeklēšanu un procedūru saskaņā ar 27. panta 6. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2.  Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzību 27.c panta nozīmē, Eiropas Parlamentam iesniedz ziņojumu, kurā izklāsta atzinumus un pamatotus secinājumus, kas izdarīti par visiem attiecīgajiem faktiskajiem un juridiskajiem jautājumiem. Komisija ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam."
   6.b Regulas 25. panta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"
Vajadzības gadījumā Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27.a pantu, lai pieņemtu grozījumus šīs regulas pielikumos:"
   7. Regulas 27. pantā pievieno27. pantu aizstāj ar šādu 6. un 7 punktupantu:"
27. pants
1.  Komisijai palīdz Vispārējo preferenču komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
5.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
6.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. [xxxx/2011]182/2011 5. pantu.
7.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. [xxxx/2011]182/2011 8. pantu saistībā ar tās [5.] pantu4. pantu.
7.a  Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums."
   7.a Pievieno šādu pantu:"
27.a pants
1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  Pilnvaras pieņemt 10. panta 2. punktā, 11. panta 7. un 8. punktā, 16. panta 3. punktā, 19. panta 4. un 5. punktā un 25. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ...(55). Komisija ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms minētā piecu gadu laikposma beigām sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģējumu. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome šādam pagarinājumam neiebilst ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 10. panta 2. punktā, 11. panta 7. un 8. punktā, 16. panta 3. punktā, 19. panta 4. un 5. punktā un 25. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 10. panta 2. punktu, 11. panta 7. un 8. punktu, 16. panta 3. punktu, 19. panta 4. un 5. punktu un 25. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka iebildumus neizteiks. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par četriem mēnešiem."
   7.b Iekļauj šādu pantu:"
27.b pants
1.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot aktu, Eiropas Parlamentam un Padomei izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.
2.  Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 27.a panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus, nekavējoties atceļ aktu."
   7.c Iekļauj šādu pantu:"
27.c pants
1.  Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kuram tā pieprasīta.
2.  Bez informācijas sniedzēja īpašas atļaujas neizpauž nedz konfidenciālu informāciju, nedz arī konfidenciāli sniegtu informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo regulu.
3.  Katrā lūgumā ievērot konfidencialitāti norādāmi iemesli, kāpēc informācija ir konfidenciāla. Taču, ja informācijas sniedzējs nedz vēlas to darīt publiski pieejamu, nedz arī atļauj to izpaust tiklab kopumā, kā konspektīvi un ja tiek uzskatīts, ka konfidencialitātes pieprasījums nav pamatots, tad attiecīgo informāciju var atstāt bez ievērības.
4.  Informāciju katrā ziņā uzskata par konfidenciālu, ja tās izpaušana varētu būtiski negatīvi iespaidot informācijas sniedzēju vai šādas informācijas avotu.
5.  Šā panta 1. līdz 4. punkts neliedz Savienības iestādēm atsaukties uz vispār pieejamu informāciju un jo īpaši uz iemesliem, pamatojoties uz kuriem pieņemti lēmumi saskaņā ar šo regulu. Minētās iestādes tomēr ņem vērā attiecīgo fizisko un juridisko personu likumīgās intereses neatklāt noslēpumus, kas saistās ar to uzņēmējdarbību."
   7.d Iekļauj šādu pantu:"
27.d pants
1.  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam ikgadēju ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un īstenošanu. Ziņojumā iekļauj visus 1. panta 2. punktā minētos preferenču režīmus, tostarp informāciju par to dažādo struktūru darbību, kurām ir jāuzrauga regulas īstenošana un no tās izrietošo saistību, tostarp attiecībā uz tirdzniecības šķēršļiem, ievērošana, un sniedz statistikas kopsavilkumu, un atspoguļo to, kā mainījušās tirdzniecības attiecības ar saņēmējvalstīm un teritorijām.
2.  Vispārējo preferenču komiteja un Eiropas Parlaments, pamatojoties uz ziņojumu, izskata shēmas elementus. Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju piedalīties tā kompetentās komitejas ad hoc sanāksmē, lai iepazīstinātu ar jebkuru jautājumu saistībā ar nolīguma īstenošanu un sniegtu attiecīgus paskaidrojumus.
3.  Komisija ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam."

19.  Padomes 2009. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis(56)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 597/2009 Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto regulu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 597/2009 groza šādi.

[Gr. 254]

[Gr. 255]

[Gr. 256]

   -1. Regulas 16. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
(16)  Jāparedz, ka lietas tiktu izbeigtas neatkarīgi no tā, vai ir pieņemti galīgie pasākumi, parasti 11 mēnešos un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 12 mēnešos pēc izmeklēšanas sākuma. Tikai tad, ja dalībvalstis Komisijai norāda, ka tās paredz intensīvas domstarpības lēmumu pieņemšanas procesā un ir nepieciešamība iesniegt īstenošanas akta projektu pārsūdzības komitejai saskaņā ar 6. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*, tad Komisijai būtu jābūt iespējai nolemt pagarināt termiņu līdz 13 mēnešiem, taču ne ilgāk. [Gr. 252]
*OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp."
   -1.a Svītro 26. apsvērumu. [Gr. 253]
   -1.b Iekļauj šādu apsvērumu:"
(26a)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus par to, kā pieņemt pagaidu un galīgos pasākumus aizsargpasākumu pieņemšanai, piemērot iepriekšējas uzraudzības pasākumus un izbeigt izmeklēšanu bez pasākumu piemērošanas, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011."
   -1.c Iekļauj šādu apsvērumu:"
(26b)  Pagaidu pasākumu pieņemšanai un izmeklēšanas pārtraukšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi un loģisko saistību ar galīgo pasākumu pieņemšanu. Ja pasākumu piemērošanas kavēšanās radītu grūti novēršamu kaitējumu, jāļauj Komisijai pieņemt tādus pagaidu pasākumus, kurus piemēro nekavējoties."
   -1.d Regulas 10. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"
Sūdzību var iesniegt Komisijai vai dalībvalstij, kas to pārsūta Komisijai. Komisija nosūta dalībvalstīm katras saņemtās sūdzības kopiju. Sūdzību uzskata par iesniegtu pirmajā darbdienā pēc tās piegādes Komisijai ar ierakstītu sūtījumu vai pēc tam, kad Komisija ir izsniegusi rakstisku apliecinājumu par saņemšanu. Pirms procedūras sākšanas Komisija informē dalībvalstis un dod tām iespēju paust savu nostāju."

[Gr. 257]

[Gr. 258]

[Gr. 261]

[Gr. 269]

[Gr. 270]

   1. Regulas 10. panta 11. punktu aizstāj ar šādu:"
11.  Ja izrādās, ka pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu procedūru sākšanu, Komisija to dara 45 dienu laikā no sūdzības iesniegšanas un publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja iesniegtie pierādījumi ir nepietiekami, 45 dienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas Komisijai par to informē sūdzības iesniedzēju."
   2. Regulas 11. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:"
9.  Procedūrām, kas sāktas, ievērojot 10. panta 11. punktu, izmeklēšanu, ja vien iespējams, pabeidz viena gada11 mēnešu laikā. Katrā ziņā šādas izmeklēšanas pabeidz 13 mēnešu12 mēnešu laikā pēc sākšanas saskaņā ar konstatējumiem, kas gūti atbilstīgi 13. pantam attiecībā uz saistībām, vai konstatējumiem, kuri gūti atbilstīgi 15. pantam attiecībā uz galīgo lēmumu. Izņēmuma gadījumos, ņemot vērā izmeklēšanas sarežģītību, Komisija ne vēlāk kā 8 mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākuma var izlemt šo termiņu pagarināt līdz 18 mēnešiem, bet nekādā ziņā vairāk."
   2.a Regulas 11. pantā iekļauj šādu punktu:"
9a.  Ne vēlāk kā 32 nedēļas pēc izmeklēšanas sākšanas Komisija, pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, apspriežas ar dalībvalstīm. Šādas apspriešanās procesā dalībvalstis norāda Komisijai, vai tās paredz intensīvas diskusijas lēmuma pieņemšanas procesā saskaņā ar 14. un 15. pantu, lai pieņemtu konkrētus pasākumus, kuru ietekmē varētu būt jāveic Regulas (ES) Nr. 182/2011 6. pantā minētā pārsūdzības procedūra. Šādā gadījumā Komisija ne vēlāk kā 8 mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākuma var izlemt pagarināt 9. pantā noteikto termiņu līdz 13 mēnešiem, bet nekādā ziņā ilgāk. Komisija šo lēmumu publisko."
  3. Regulas 12. pantu groza šādi.

[Gr. 259]
   a) Panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"
Pagaidu maksājumus nosaka ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā 9 mēnešus8 mēnešu laikā no procedūru sākšanas. Izņēmuma gadījumos, ņemot vērā izmeklēšanas sarežģītību,Ja dalībvalstis saskaņā ar 11. panta 9.a punktu norāda Komisijai, ka tās paredz intensīvas diskusijas lēmuma pieņemšanas procesā saskaņā ar 14. un 15. pantu, lai pieņemtu konkrētus pasākumus, kuru ietekmē varētu būt jāveic Regulas (ES) Nr. 182/2011 6. pantā minētā pārsūdzības procedūra, Komisija ne vēlāk kā 8 mēnešus pēc izmeklēšanas sākšanas var nolemt termiņu pagarināt līdz 12 mēnešiem9 mēnešiem, bet nekādā ziņā vairāk."
   b) Panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3.  Komisija pieņem pagaidu pasākumus saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto procedūru."
   c) Svītro 5. punktu.
  4. Regulas 13. pantu groza šādi.

[Gr. 260]
   a) Panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
1.  Ja provizoriski ir konstatēts, ka subsidēšana pastāv un ka tā ir radījusi kaitējumu, Komisija var pieņemt pietiekamas brīvprātīgas saistības, saskaņā ar kurām:
   a) izcelsmes un/vai eksportētāja valsts piekrīt likvidēt vai ierobežot subsīdiju vai veikt citus pasākumus attiecībā uz tās ietekmi; vai
   b) vai ikviens eksportētājs apņemas pārskatīt cenas vai pārtraukt eksportu uz konkrēto apgabalu tik ilgi, kamēr par šādu eksportu tiek saņemtas kompensējamas subsīdijas, tā, lai Komisija varētu atzīt, ka subsīdiju kaitīgā ietekme ir likvidēta.

Šādā gadījumā un tikmēr, kamēr saistības ir spēkā, attiecīgi vai nu pagaidu maksājumi, kurus Komisija noteikusi saskaņā ar 12. panta 3. punktu, vai galīgie maksājumi, kas noteikti saskaņā ar 15. panta 1. punktu, neattiecas uz tāda attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojuši uzņēmumi, kas minēti Komisijas lēmumā, ar kuru tā pieņem saistības, un vēlākos minētā lēmuma grozījumos.
Atbilstīgi šīm saistībām cenu paaugstinājums nav lielāks kā nepieciešams, lai atsvērtu kompensējamo subsīdiju apmēru, un tam jābūt mazākam nekā kompensējamo subsīdiju apmēram, ja šāds paaugstinājums būtu pietiekams Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai."
   b) Panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"
5.  Ja saistības tiek pieņemtas, izmeklēšanu izbeidz. Komisija izbeidz izmeklēšanu saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto izmeklēšanas procedūru. Priekšsēdētājs var saņemt komitejas atzinumu atbilstoši 15. panta 5. punktā minētajai rakstiskajai procedūrai."
   c) Panta 9. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
9.  Ja kāda puse neizpilda vai atsauc saistības, vai gadījumā, ja Komisija atsauc saistību pieņemšanu, tad šo saistību pieņemšanu atsauc pēc vajadzības vai nu ar Komisijas lēmumu, vai ar Komisijas regulu, un piemēro vai nu pagaidu maksājumu, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 12. pantu, vai galīgo maksājumu, kas noteikts saskaņā ar 15. panta 1. punktu, ar nosacījumu, ka attiecīgajam eksportētājam vai eksportētājvalstij un/vai izcelsmes valstij ir bijusi sniegta iespēja izteikt komentārus, izņemot gadījumu, ja saistības ir atsaucis eksportētājs vai attiecīgā valsts."
   d) Panta 10. punktu aizstāj ar šādu:"
10.  Pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju, ja ir iemesls uzskatīt, ka saistības netiek pildītas, ja tās netiek pildītas vai ir atsauktas, gadījumos ja nav pabeigta izmeklēšana, kuras notika saistību uzņemšanās, saskaņā ar 12. pantu var noteikt pagaidu maksājumu."
   5. Regulas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Ja aizsardzības pasākumi nav vajadzīgi, izmeklēšanu vai procedūru izbeidz. Komisija izbeidz izmeklēšanu saskaņā ar 25. panta 2. punktā1.a punktā minēto konsultēšanās procedūru. Priekšsēdētājs var saņemt komitejas atzinumu atbilstoši 25. panta 4.b punktā minētajai rakstiskajai procedūrai."
  6. Regulas 15. panta 1. punktu groza šādi.
   a) Pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
1.  Ja galīgi konstatētie fakti liecina, ka saņemtas kompensējamas subsīdijas, kuras nodarījušas kaitējumu, un Savienības interešu dēļ tādēļ vajadzīga iejaukšanās saskaņā ar 31. pantu, Komisija saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru nosaka galīgo kompensācijas maksājumu. Ja spēkā ir pagaidu maksājumi, tad Komisija šo procedūru sāk ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šādu maksājumu termiņa beigām."
   b) Svītro otro un trešo daļu.
   7. Regulas 16. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
2.  Ja ir piemērots pagaidu maksājums un galīgi konstatētie fakti liecina, ka bijušas kompensējamas subsīdijas un kaitējums, Komisija neatkarīgi no tā, vai nosakāms galīgais kompensācijas maksājums, lemj, kāda pagaidu maksājuma daļa galīgi jāiekasē."
   8. Regulas 20. panta otro daļu aizstāj ar šādu:"
Šādu pārskatīšanu sāk pēc tam, kas Savienības ražotājiem ir dota iespēja iesniegt komentārus."
   9. Regulas 21. panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
4.  Komisija lemj, vai un kādā apmērā pieteikums jāapmierina, vai arī tā jebkurā laikā var lemt, ka sāks starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pārskatīšanai piemērojamiem noteikumiem, šādas pārskatīšanas rezultātā iegūto informāciju un konstatējumus izmanto, lai lemtu, vai un kādā mērā maksājumu atmaksāšana ir pamatota."
  10. Regulas 22. pantu groza šādi.

[Gr. 262]
[Gr. 263]
   a) Panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"
Pārskatīšanu saskaņā ar 18. un 19. pantu veic bez kavēšanās un parasti pabeidz 12 mēnešu11 mēnešu laikā no dienas, kad sākta pārskatīšana. Katrā ziņā pārskatīšanu saskaņā ar 18. un 19. pantu pabeidz 15 mēnešu14 mēnešu laikā no sākšanas. Izņēmuma gadījumos, ņemot vērā izmeklēšanas sarežģītību,Ne vēlāk kā 32 nedēļas pēc izmeklēšanas sākšanas saskaņā ar 11. pantu Komisija, pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, apspriežas ar dalībvalstīm. Šādas apspriešanās procesā dalībvalstis norāda Komisijai, vai tās paredz intensīvas diskusijas lēmuma pieņemšanas procesā saskaņā ar 14. un 15. pantu, lai pieņemtu konkrētus pasākumus, kuru ietekmē varētu būt jāveic Regulas (ES) Nr. 182/2011 6. pantā minētā pārsūdzības procedūra. Šādā gadījumā Komisija ne vēlāk kā 9 mēnešu8 mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākuma var izlemt šo termiņu pagarināt līdz 18 mēnešiem15 mēnešiem, bet nekādā ziņā vairāk. Komisija šo lēmumu publisko."
   b) Svītro 1. punkta piekto daļu.
   c) Panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Pārskatīšanu, ko veic saskaņā ar 18., 19. un 20. pantu, sāk Komisija. Pirms procedūras sākšanas Komisija informē dalībvalstis un dod tām iespēju paust savu nostāju."
  11. Regulas 23. pantu groza šādi.
   a) Panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
Izmeklēšanu saskaņā ar šo pantu sāk pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts vai jebkuras ieinteresētās puses pieprasījuma, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem attiecībā uz 1., 2. un 3. punktā izklāstītajiem faktoriem. Izmeklēšanu sāk ar Komisijas regulu, kurā var būt ietverti arī norādījumi, ka muitas iestādes importētās preces reģistrē saskaņā ar 24. panta 5. punktu vai arī pieprasa garantijas."
   b) Panta 4. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:"
Ja galīgi konstatētie fakti pamato pasākumu paplašināšanu, to veic Komisija saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru."
   c) Panta 6. punkta ceturto daļu aizstāj šādu daļu:"
Šos atbrīvojumus piešķir ar Komisijas lēmumu, un tie paliek spēkā lēmumā noteiktajā termiņā un saskaņā ar lēmumā izklāstītajiem nosacījumiem."
  12. Regulas 24. pantu groza šādi.
   a) Panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4.  Pasākumus, kas noteikti saskaņā ar šo regulu, Savienības interesēs ar Komisijas lēmumu var atlikt uz deviņiem mēnešiem. Komisija saskaņā ar 25. panta 2. punktā25. panta 1.a punktā minēto konsultēšanās procedūru, var pagarināt minēto procedūru atlikšanas termiņu uz turpmāku termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu. [Gr. 264]
Pasākumus var atlikt tikai gadījumā, ja tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies tādā apmērā, ka nav domājams, ka pasākumu atlikšanas rezultātā atkal radīsies kaitējums, un ar noteikumu, ka Savienības ražošanas nozarei ir bijusi iespēja sniegt komentārus un šie komentāri ir ņemti vērā. Pasākumus jebkura laikā var atjaunot, ja atlikšanas iemesls vairs nepastāv."
   b) Panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
Komisija var dot rīkojumu muitas iestādēm veikt attiecīgus pasākumus, lai reģistrētu importu tā, lai pēc tam no reģistrēšanas dienas šim importam varētu piemērot pasākumus."
   13. Regulas 25. pantu aizstāj ar šādu:"
25. pants
Komitejas procedūra
1.  Komisijai palīdz Antisubsidēšanas komiteja, turpmāk “Komiteja”. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
1.a  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. Padomdevēja komiteja viena mēneša laikā pēc iesniegšanas dienas sniedz savu atzinumu. Grozījumus ierosina vēlākais trīs dienas pirms komitejas sanāksmes. [Gr. 265]
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. [xxxx/2011]Nr. 182/2011 5. pantu. Pārbaudes komiteja viena mēneša laikā pēc iesniegšanas dienas sniedz savu atzinumu. Grozījumus ierosina vēlākais trīs dienas pirms komitejas sanāksmes. [Gr. 266]
3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. [xxxx/2011]182/2011 8. pantu saistībā ar tās [5.] pantu4. pantu. [Gr. 267]
4.  Ievērojot Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. panta 5. punktu, ja izmanto rakstisko procedūru, to izbeidz bez rezultātiem, ja priekšsēdētāja noteiktajā termiņā tā nolemj priekšsēdētājs vai pieprasa komitejas locekļu vairākums, kas definēts Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 1. punktā.
4.a   Ja pārsūdzības komitejai iesniedz īstenošanas akta projektu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 6. pantu, tā viena mēneša laikā pēc iesniegšanas dienas sniedz savu atzinumu. Grozījumus ierosina vēlākais trīs dienas pirms komitejas sanāksmes. [Gr. 268]
4.b  Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums.“"
   14. Regulas 29. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"
5.  Bez ziņu sniedzēja īpašas atļaujas Komisija un dalībvalstis vai to ierēdņi neatklāj informāciju, kas saņemta, ievērojot šo regulu, un kuru ziņu sniedzējs lūdz uzskatīt par konfidenciālu. Informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm vai iekšējos dokumentus, ko sagatavojušas Savienības vai dalībvalstu iestādes, neizpauž, izņemot šajā regulā īpaši paredzētus gadījumus."
  15. Regulas 30. pantu groza šādi:
   a) Panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4.  Galīgo informāciju sniedz rakstiski. To dara, ievērojot prasību par konfidenciālas informācijas aizsardzību, tiklīdz iespējams un parasti ne vēlāk kā mēnesi pirms 14. vai 15. pantā noteikto procedūru sākšanas. Ja Komisija minētajā laikā nevar atklāt konkrētus faktus vai apsvērumus, tad tos atklāj pēc tam, tiklīdz tas iespējams.
Informācijas atklāšana neskar turpmākus iespējamus Komisijas lēmumus, bet, ja šādi lēmumi pamatojas uz atšķirīgiem faktiem vai apsvērumiem, tos atklāj, tiklīdz tas iespējams."
   b) Panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"
5.  Komentārus, kas sniegti pēc galīgās informācijas atklāšanas, ņem vērā tikai tad, ja tos saņem termiņā, ko katru reizi atsevišķi nosaka Komisija un kas ir vismaz 10 dienas, pienācīgi ņemot vērā lietas steidzamību. Ja galīgā informācijas jau atklāta, var noteikt īsāku termiņu."
  16. Regulas 31. pantu groza šādi.
   a) Panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4.  Personas, kuras ir rīkojušās saskaņā ar 2. punktu, var sniegt komentārus par ikviena pagaidu maksājuma piemērošanu. Komentāri tiek saņemti 15 dienu laikā no šādu pasākumu piemērošanas, ja tie jāņem vērā un ja tos vai to attiecīgos kopsavilkumus dara pieejamus citām personām, kurām ir tiesības atbildēt uz šādiem komentāriem."
   b) Panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"
5.  Komisija pārbauda pienācīgi iesniegto informāciju un to, ciktāl tā ir reprezentatīva, un šādas analīzes rezultātus kopā ar atzinumu pēc būtības nodod komitejai."
   c) Panta 6. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:"
Šādu informāciju dara pieejamu tiktāl, cik tas iespējams, un neskarot turpmākos Komisijas lēmumus."
   16.a Iekļauj šādu pantu:"
33.a pants
Ziņojums
1.  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam ikgadēju ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un īstenošanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par pagaidu un galīgo pasākumu piemērošanu, iepriekšēju uzraudzības pasākumu piemērošanu, izmeklēšanas izbeigšanu bez pasākumu noteikšanas, pārskatīšanu un pārbaužu apmeklējumu piemērošanu un par to dažādo struktūru darbību, kurām ir jāuzrauga regulas īstenošana un no tās izrietošo saistību ievērošana.
2.  Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju apmeklēt tā atbildīgās komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu jebkādus jautājumus saistībā ar regulas īstenošanu.
3.  Komisija ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam."

20.  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 260/2009 par kopējiem importa noteikumiem(57)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 260/2009 Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto regulu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 260/2009 groza šādi.

[Gr. 271]

[Gr. 272]

   -1. Regulas 11. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus, lai varētu pieņemt pagaidu un galīgos aizsargpasākumus un noteikt iepriekšējas uzraudzības pasākumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*.
*OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp."
   -1.a Iekļauj šādu apsvērumu:"
(11a)  Uzraudzības un pagaidu pasākumu pieņemšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi un loģisko saistību ar galīgo aizsargpasākumu pieņemšanu. Ja pasākumu piemērošanas kavēšanās radītu grūti novēršamu kaitējumu, būtu jāļauj Komisijai pieņemt tādus pagaidu pasākumus, kurus piemēro nekavējoties."

[Gr. 276]

[Gr. 277]

[Gr. 278]

[Gr. 279]

   1. Svītro3. pantu.
   2. Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:"
4. pants
1.  Komisijai palīdz Aizsardzības pasākumu komiteja, turpmāk “Komiteja”. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
1.a  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. [Gr. 273]
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. [xxxx/2011]182/2011 8. pantu saistībā ar tās [5.] pantu4. pantu. [Gr. 274]
3.a  Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums. [Gr. 275]
4.  Ievērojot Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. panta 5. punktu, ja izmanto rakstisko procedūru, to izbeidz bez rezultātiem, ja priekšsēdētāja noteiktajā termiņā tā nolemj priekšsēdētājs vai pieprasa komitejas locekļu vairākums, kas definēts Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 1. punktā."
  3. Regulas 6. pantu groza šādi.
   a) Panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"
Ja Komisijai ir skaidrs, ka pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu, Komisija sāk izmeklēšanu mēneša laikā pēc tam, kad no dalībvalsts saņemta informācija, un publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī."
   b) Panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
Komisija tiecas iegūt visu informāciju, ko tā atzīst par vajadzīgu, un, ja uzskata to par lietderīgu, cenšas pārbaudīt šo informāciju, vēršoties pie importētājiem, tirgotājiem, aģentiem, ražotājiem, tirdzniecības apvienībām un organizācijām."
   c) Panta 7. punktu aizstāj ar šādu:"
7.  Ja Komisijai rodas iespaids, ka trūkst pierādījumu, kas pamatotu izmeklēšanu, tā mēneša laikā pēc tam, kad no dalībvalstīm saņemta informācija, par savu lēmumu informē dalībvalstis."
   4. Regulas 7. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Ja Komisija deviņu mēnešu laikā no izmeklēšanas sākuma atzīst, ka nav vajadzīgi Savienības uzraudzības pasākumi vai aizsardzības pasākumi, izmeklēšanu viena mēneša laikā pārtrauc."
   5. Regulas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Ne Komisija, ne dalībvalstis, ne to amatpersonas bez informācijas sniedzēja īpašas atļaujas neizpauž nedz konfidenciālu informāciju, ko tās saņēmušas atbilstīgi šai regulai, nedz arī konfidenciāli sniegtu informāciju."
   6. Regulas 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Lēmumu sākt uzraudzību ar īstenošanas aktiem pieņem Komisija saskaņā ar 16. panta 6. punktā paredzēto4. panta 1.a punktā minēto konsultēšanās procedūru."
   7. Regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:"
13. pants
Ja uz ražojumu importu neattiecas iepriekšēja Savienības uzraudzība, Komisija saskaņā ar 18. pantu var ieviest importa uzraudzību vienā vai vairākos Savienības reģionos."
   8. Regulas 16. panta 6. un 7. punktu aizstāj ar šādu:"
6.  Ja Komisijas iejaukšanos lūgusi dalībvalsts, Komisija saskaņā ar 4. panta 2. punktā3. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu ilgākais piecās darba dienās pēc šāda lūguma saņemšanas. Steidzamos gadījumos piemēro 4. panta 3. punktu."
   9. Regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:"
17. pants
Ja nepieciešams Savienības interesēs, Komisija saskaņā ar 4. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru var pieņemt piemērotus pasākumus, īstenojot tiesību aktus, kuri neizraisa nekādas būtiskas izmaiņas, lai Savienība vai visas dalībvalstis varētu starptautiskā līmenī īstenot savas tiesības un pildīt pienākumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz patēriņa preču tirdzniecību.
Piemēro 16. panta 2. līdz 5. punktu."
   10. Regulas 21. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Ja Komisija atzīst, ka jāatceļ vai jāgroza kāds 11., 13., 16., 17. un 18. pantā minētais uzraudzības pasākums vai aizsardzības pasākums, tā saskaņā ar 4. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru atceļ vai groza pasākumus."
   11. Regulas 23. pantu aizstāj ar šādu:"
23. pants
Ja nepieciešams Savienības interesēs, Komisija saskaņā ar 4. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru var pieņemt piemērotus pasākumus, īstenojot tiesību aktus, kuri neizraisa nekādas būtiskas izmaiņas, lai Savienība vai visas dalībvalstis varētu starptautiskā līmenī īstenot savas tiesības un pildīt pienākumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz patēriņa preču tirdzniecību."
   11.a Iekļauj šādu pantu:"
23.a pants
1.  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam ikgadēju ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un īstenošanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par pagaidu un galīgo pasākumu piemērošanu, iepriekšējas uzraudzības pasākumiem, reģionālo uzraudzību un aizsargpasākumiem, izmeklēšanas pārtraukšanu bez pasākumu noteikšanas un to dažādo struktūru darbību, kurām ir jāuzrauga regulas īstenošana un no tās izrietošo saistību ievērošana.
2.  Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju apmeklēt tā atbildīgās komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu jebkādus jautājumus saistībā ar regulas īstenošanu.
3.  Komisija ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam."

21.  Padomes 2009. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 625/2009 par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm(58)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 625/2009 Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto regulu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 625/2009 groza šādi.

[Gr. 280]

[Gr. 281]

   -1. Regulas 10. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
(10)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus, lai varētu pieņemt pagaidu un galīgos aizsargpasākumus un lai varētu noteikt iepriekšējas uzraudzības pasākumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*.
*OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp."
   -1.a Iekļauj šādu apsvērumu:"
(10a)  Uzraudzības un pagaidu pasākumu pieņemšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi un loģisko saistību ar galīgo aizsargpasākumu pieņemšanu. Ja pasākumu piemērošanas kavēšanās varētu radīt grūti novēršamu kaitējumu, jāļauj Komisijai pieņemt tādus pagaidu pasākumus, kurus piemēro nekavējoties."

[Gr. 285]

[Gr. 286]

[Gr. 287]

[Gr. 289]

[Gr. 290]

[Gr. 291]

   1. Svītro 3. pantu.
   2. Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:"
4. pants
1.  Komisijai palīdz Aizsardzības pasākumu komiteja, turpmāk “Komiteja”, kas izveidota ar 4. panta 1. punktu Padomes 2009. gada 26. februāra Regulā (EK) Nr. 260/2009 par kopējiem importa noteikumiem*. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
1.a  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. [Gr. 282]
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. [xxxx/2011]182/2011 8. pantu saistībā ar tās [5.] pantu4. pantu. [Gr. 283]
3.a  Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums. [Gr. 284]
4.  Ievērojot Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. panta 5. punktu, ja izmanto rakstisko procedūru, to izbeidz bez rezultātiem, ja priekšsēdētāja noteiktajā termiņā tā nolemj priekšsēdētājs vai pieprasa komitejas locekļu vairākums, kas definēts Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 1. punktā.
* OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp."
  3. Regulas 5. pantu groza šādi.
   a) Panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"
Ja Komisijai ir skaidrs, ka pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanu, Komisija sāk izmeklēšanu mēneša laikā pēc tam, kad no dalībvalsts saņemta informācija, un publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī."
   b) Panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
Komisija tiecas iegūt visu informāciju, ko tā atzīst par vajadzīgu, un, ja uzskata to par lietderīgu, cenšas pārbaudīt šo informāciju, vēršoties pie importētājiem, tirgotājiem, aģentiem, ražotājiem, tirdzniecības apvienībām un organizācijām."
   c) Panta 6. punktu aizstāj ar šādu:"
6.  Ja Komisijai rodas iespaids, ka trūkst pierādījumu, kas pamatotu izmeklēšanu, tā mēneša laikā pēc tam, kad no dalībvalstīm saņemta informācija, par savu lēmumu informē dalībvalstis."
   4. Regulas 6. panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"
Ja Komisija deviņu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākuma atzīst, ka nav vajadzīgi Savienības uzraudzības pasākumi vai aizsardzības pasākumi, izmeklēšanu izbeidz."
   5. Regulas 7. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Komisija, dalībvalstis un to amatpersonas bez informācijas sniedzēja īpašas atļaujas neizpauž nedz konfidenciālu informāciju, ko tās saņēmušas atbilstīgi šai regulai, nedz arī konfidenciāli sniegtu informāciju."
   5.a Regulas 9. pantā iekļauj šādu punktu:"
1.a  Šā panta 1. punktā minēto lēmumu pieņem Komisija saskaņā ar 4. panta 1.a punktā minēto konsultēšanās procedūru."
   5.b Regulas 11. panta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:"
   uz minētā dokumenta izsniegšanu attiecināt konkrētus nosacījumus un kā ārkārtas pasākumu paredzēt atcelšanas klauzulu.
"
   6. Regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:"
12. pants
Ja uz ražojumu importu neattiecas iepriekšēja Savienības uzraudzība, Komisija ar īstenošanas aktiem saskaņā ar 4. panta 1.a punktā minēto konsultēšanās procedūru un saskaņā ar 17. pantu var ieviest importa uzraudzību vienā vai vairākos Savienības reģionos."
  7. Regulas 15. pantu groza šādi.

[Gr. 288]
   a) Panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
  Pieņemtos pasākumus tūlīt dara zināmus dalībvalstīm, un tie stājas spēkā nekavējoties."
   b) Panta 4., 5. un 6. punktu aizstāj ar šādu:"
4.  Ja Komisijas iejaukšanos lūgusi dalībvalsts, Komisija saskaņā ar 4. panta 2. punktā4. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu ilgākais piecās darba dienās pēc šāda lūguma saņemšanas. Steidzamos gadījumos piemēro 4. panta 3. punktu."
   8. Regulas 16. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
1.  Komisija jo īpaši 15. panta 1. punktā minētajā situācijā var pieņemt piemērotus pasākumusaizsargpasākumus saskaņā 4. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru."
   8.a Regulas 18. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"
1.  Ja darbojas kāds uzraudzības pasākums vai aizsargpasākums, ko piemēro saskaņā ar IV un V nodaļu, Komitejā vai nu pēc kādas dalībvalsts lūguma, vai pēc Komisijas iniciatīvas rīko 4. panta 1. punktā paredzētās konsultācijas. Šādu konsultāciju mērķis ir:"
   9. Regulas 18. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Ja Komisija atzīst, ka jāatceļ vai jāgroza kāds IV un V nodaļā minētais uzraudzības pasākums vai aizsardzības pasākums, tā atceļ vai groza pasākumus."
   9.a Iekļauj šādu pantu:"
19.a pants
1.  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam ikgadēju ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un īstenošanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par pagaidu un galīgo pasākumu piemērošanu, iepriekšējas uzraudzības pasākumiem, reģionālo uzraudzību un aizsargpasākumiem un to dažādo struktūru darbību, kurām ir jāuzrauga regulas īstenošana un no tās izrietošo saistību ievērošana.
2.  Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju apmeklēt tā atbildīgās komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu jebkādus jautājumus saistībā ar regulas īstenošanu.
3.  Komisija ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam."

22.  Padomes 2009. gada 19. oktobra Regula (EK) Nr. 1061/2009, ar ko nosaka kopīgus eksporta noteikumus(59)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1061/2009 Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto regulu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 1061/2009 groza šādi.

[Gr. 292]

   -1. Iekļauj šādu apsvērumu:"
(11a)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus, lai varētu pieņemt aizsargpasākumus, ar kuriem novērš kritiskas situācijas veidošanos būtisku produktu trūkuma dēļ vai arī labo šādu situāciju un ar kuriem kāda produkta eksportam paredz eksporta atļaujas saņemšanu, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*.
*OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp."

[Gr. 293]

   1. Svītro 3. pantu.
   2. Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu tekstu:"
4. pants
1.  Komisijai palīdz Kopīgu eksporta noteikumu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.
3.a  Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums.“"
  3. Regulas 6. pantu groza šādi.

[Gr. 294]
   a) Panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
1.  Lai novērstu kritisku stāvokli sakarā ar pirmās nepieciešamības preču deficītu vai izlabotu šādu stāvokli un ja Savienības interesēs ir tūlītēja rīcība, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas un ņemot vērā ražojumu raksturu un citas īpašas attiecīgā darījuma iezīmes, var uz kāda ražojuma eksportu attiecināt tādas eksporta atļaujas uzrādīšanas prasību, kuras piešķiršanu reglamentē noteikumi un ierobežojumi, kurus Komisija nosaka saskaņā ar 4. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Steidzamos gadījumos piemēro 4. panta 3. punktu."
   aa) Panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Eiropas Parlaments, Padome un dalībvalstis tiek informētas par veiktajiem pasākumiem. Šādi pasākumi stājas spēkā tūlīt."
   b) Svītro 4. punkta otro teikumu.
   c) Panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādu:

“5.  Ja Komisija ir rīkojusies saskaņā ar šī panta 1. punktu, tā 12 darba dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā tās pieņemtais pasākums, lemj, vai pieņemt 7. pantā paredzētos attiecīgos pasākumus. Ja 6 nedēļu laikā pēc pasākuma stāšanās spēkā nav pieņemti pasākumi, attiecīgais pasākums tiek uzskatīts par atceltu.“

[Gr. 295]

[Gr. 296]

   4. Regulas 7. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"
Ja nepieciešams Savienības interesēs, Komisija saskaņā ar 4. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru var pieņemt attiecīgus pasākumus:"
   5. Regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Ja Komisija uzskata, ka jāatceļ vai jāgroza kāds 6. vai 7. pantā paredzētais pasākums, tā rīkojas saskaņā ar 4. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru."
   5.a Regulas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
Kamēr Eiropas Parlaments un Padome nav pieņēmuši attiecīgus pasākumus atbilstoši starptautiskajām saistībām, kuras uzņēmusies Savienība vai visas dalībvalstis, dalībvalstīm attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajiem izstrādājumiem, neskarot noteikumus, ko Savienība pieņēmusi šajā jomā, ir ļauts īstenot ārkārtas sadales sistēmu, ar kuru ievieš sadales saistības vis–á–vis trešām valstīm un kura paredzēta starptautiskajās saistībās, kas noslēgtas pirms šīs regulas stāšanās spēkā."
   5.b Iekļauj šādu pantu:"
9.a pants
1.  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam ikgadēju ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un īstenošanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par aizsargpasākumu piemērošanu un to dažādo struktūru darbību, kurām ir jāuzrauga šīs regulas īstenošana un no tās izrietošo saistību ievērošana.
2.  Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju apmeklēt tā atbildīgās komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu jebkādus jautājumus saistībā ar šīs regulas īstenošanu.
3.  Komisija ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam."

23.  Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1215/2009, ar ko ievieš ārkārtas tirdzniecības pasākumus tām valstīm un teritorijām, kas piedalās vai ir saistītas ar Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesu(60)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1215/2009 Komisija jāpilnvaro pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto regulu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes [xx/yy/2011] Regulu (ES) Nr. [xxxx/2011], ar ko nosaka normas un vispārīgos principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu(61).

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 1215/2009 groza šādi.

   1. Regulas 2. pantu groza šādi:

a)  svītro 2. punkta otro daļu;

b)  pievieno šādu 3. punktu:"

3.  Ja 1. vai 2. punkts netiek ievērots, saskaņā ar 8.a panta 2. punktā minēto procedūru var pilnībā vai daļēji atlikt ar šo regulu valstij piešķirtās priekšrocības.

"

   2. Iekļauj šādu 8.a pantu:"
8.a pants
Komiteja
1.  Regulas 2. un 10. panta vajadzībām Komisijai palīdz Rietumbalkānu īstenošanas komiteja. Šī ir komiteja Regulas (ES) Nr. […./2011] nozīmē.
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. [xxxx/2011] [5.] pantu."
   3. Regulas 10. pantu groza šādi.

a)  Panta 1. punktu groza šādi.

1)  Punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:"

   a) informējusi Rietumbalkānu īstenošanas komiteju;
"

2)  Pievieno šādu otro daļu:"

Pirmajā daļā minētos pasākumus pieņem saskaņā ar 8.a. panta 2. punktā minēto procedūru.

"

b)  Svītro 2. punktu.

c)  Panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

Atlikšanas perioda beigās Komisija lemj, vai izbeigt pagaidu atlikšanas pasākumu vai arī pagarināt atlikšanas pasākumu saskaņā ar 1. punktu.

"

[Gr. 297]

24.  Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis(62)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1225/2009 Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu minēto regulu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 1225/2009 groza šādi.

[Gr. 298]

[Gr. 300]

[Gr. 301]

   -1. Regulas 15. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
(15)  Ir jānodrošina, lai neatkarīgi no tā, vai ir pieņemti galīgie pasākumi vai nav, lietas parasti būtu jāizbeidz 12 mēnešu laikā un nekādā gadījumā ne vēlāk kā 14 mēnešus pēc izmeklēšanas sākuma. Tikai tad, ja dalībvalstis norāda Komisijai, ka tās paredz intensīvas diskusijas lēmuma pieņemšanas procesā un ir nepieciešamība iesniegt īstenošanas akta projektu pārsūdzības komitejai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulas (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*, 6. pantu, tad Komisijai būtu jāpiešķir tiesības izlemt pagarināt termiņu līdz 15 mēnešiem, taču ne ilgāk. Izmeklēšana vai lietas izskatīšana būtu jāizbeidz, ja dempings ir minimāls vai zaudējumi ir nenozīmīgi, un ir jādefinē šie noteikumi. Ja ir jāievieš pasākumi, ir jāparedz izmeklēšanas izbeigšana un jānosaka, ka pasākumiem vajadzētu būt mazākiem par dempinga starpību, ja ar to pietiek, lai novērstu zaudējumus, kā arī jākonkretizē pasākumu līmeņa aprēķināšanas metode, ja izmeklēšanu veic, izmantojot atlasi.
*OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp."
   -1.a Regulas 27. apsvērumu svītro. [Gr. 299]
   -1.b Regulas 28. apsvērumu aizstāj ar šādu:"
(28)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus, lai varētu apstiprināt pagaidu un galīgos pienākumus un lai varētu pārtraukt izmeklēšanu bez pasākumu noteikšanas, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011."
   -1.c Iekļauj šādu apsvērumu:"
(28a)  Pasākumu apturēšanas paildzināšanai, izmeklēšanas pārtraukšanai un pagaidu pasākumu pieņemšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi un loģisko saistību ar galīgo aizsargpasākumu pieņemšanu. Ja pasākumu piemērošanas kavēšanās varētu radīt grūti novēršamu kaitējumu, jāļauj Komisijai pieņemt tādus pagaidu pasākumus, kurus piemēro nekavējoties."

[Gr. 302]

[Gr. 303]

[Gr. 304]

[Gr. 305]

[Gr. 317]

[Gr. 318]

   1. Regulas 2. panta 7. punkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu:"
To, vai ražotājs atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, Komisija konstatē sešu mēnešu laikātriju mçneðu standartperiodā no izmeklēšanas sākšanas pēc tam, kad Savienības nozarei vismaz viena mēneša laikā ir bijusi iespēja izteikt komentārus. Šis konstatējums paliek spēkā visu izmeklēšanas laiku."
   1.a Regulas 5. panta 1. punkta otro  daļu aizstāj ar šādu:"
Sūdzību var iesniegt Komisijai vai dalībvalstij, kas to pārsūta Komisijai. Komisija dalībvalstīm nosūta visu saņemto sūdzību kopijas. Sūdzību uzskata par iesniegtu pirmajā darbdienā pēc tās piegādes Komisijai ierakstīta sūtījuma veidā vai pēc tam, kad Komisija ir izsniegusi rakstisku apliecinājumu par saņemšanu. Pirms procedūras sākšanas Komisija informē dalībvalstis un dod tām iespēju paust savu nostāju."
   2. Regulas 5. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:"
9.  Ja izrādās, ka pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu procedūra sākšanu, Komisija to dara 45 dienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas un publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja iesniegtie pierādījumi ir nepietiekami, sūdzības iesniedzēju par to informē 45 dienu laikā no sūdzības iesniegšanas Komisijai."
   3. Regulas 6. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:"
9.  Procedūrām, kas sāktas, ievērojot 5. panta 9. punktu, izmeklēšanu, ja vien iespējams, pabeidz viena gada laikā. Katrā ziņā šādas izmeklēšanas vienmēr pabeidz 15 mēnešu14 mēnešu laikā pēc sākšanas saskaņā ar konstatējumiem, kas gūti atbilstīgi 8. pantam attiecībā uz saistībām vai konstatējumiem, kuri gūti atbilstīgi 9. pantam attiecībā uz galīgo lēmumu. Izņēmuma gadījumos, ņemot vērā izmeklēšanas sarežģītību, Komisija ne vēlāk kā 9 mēnešu laikā no izmeklēšanas sākuma var izlemt šo termiņu pagarināt līdz 18 mēnešiem, bet nekādā ziņā vairāk."
   3.a Regulas 6. pantā iekļauj šādu punktu:"
9.a  Ne vēlāk kā 32 nedēļas pēc izmeklēšanas sākšanas Komisija, pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, apspriežas ar dalībvalstīm. Šādas apspriešanās procesā dalībvalstis norāda Komisijai, vai tās paredz intensīvas diskusijas lēmuma pieņemšanas procesā saskaņā ar 9. pantu, lai pieņemtu konkrētus pasākumus, kuru ietekmē varētu būt jāveic Regulas (ES) Nr. 182/2011 6. pantā minētā pārsūdzības procedūra. Šādā gadījumā Komisija ne vēlāk kā 8 mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākuma var izlemt pagarināt 6. panta 9. punktā noteikto termiņu līdz 15 mēnešiem, bet nekādā ziņā ilgāk. Komisija šo lēmumu publisko."
  4. Regulas 7. pantu groza šādi.

[Gr. 306]
   a) Panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
1.  Pagaidu maksājumus var noteikt, ja procedūras sāktas saskaņā ar 5. pantu, ja par to ir sniegts paziņojums un ieinteresētajām pusēm ir dotas pietiekamas iespējas iesniegt informāciju un sniegt komentārus saskaņā ar 5. panta 10. punktu, ja provizoriski ir konstatēts dempings un no tā izrietošais kaitējums Savienības ražošanas nozarei un ja Savienības interesēs ir novērst šādu kaitējumu. Pagaidu maksājumus nosaka ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā 9 mēnešus8 mēnešus no procedūru sākuma. Izņēmuma gadījumos, ņemot vērā izmeklēšanas sarežģītību,Tikai tad, ja dalībvalstis saskaņā ar 6. panta 10. punktu norāda Komisijai, ka tās paredz intensīvas diskusijas lēmuma pieņemšanas procesā saskaņā ar 9. pantu, lai pieņemtu konkrētus pasākumus, kuru ietekmē varētu būt jāveic Regulas (ES) Nr. 182/2011 6. pantā minētā pārsūdzības procedūra, Komisija ne vēlāk kā 8 mēnešus pēc izmeklēšanas sākuma var nolemt termiņu pagarināt līdz 12 mēnešiem9 mēnešiem, bet nekādā ziņā vairāk."
   b) Panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4.  Komisija pieņem pagaidu pasākumus saskaņā ar 15. panta 3. punktā minēto procedūru."
   c) Svītro 6. punktu.
  5. Regulas 8. pantu groza šādi.

[Gr. 307]
   a) Panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
1.  Ja provizoriski ir konstatēts dempings un kaitējums, Komisija var piekrist, ka eksportētāji brīvprātīgi uzņemas pietiekamas saistības pārskatīt savas cenas vai izbeigt eksportu par dempinga cenām, ja tā ir pārliecināta, ka tādējādi tiek novērsta dempinga kaitējumu radošā ietekme. Šādā gadījumā un tikmēr, kamēr saistības ir spēkā, attiecīgi pagaidu maksājumi, kurus Komisija noteikusi saskaņā ar 7. panta 1. punktu, vai galīgie maksājumi, kuri noteikti saskaņā ar 9. panta 4. punktu, neattiecas uz tādu attiecīgo produktu importu, kurus ražojuši uzņēmumi, kas minēti tajā Komisijas lēmumā ar vēlākiem grozījumiem, ar kuru tā pieņem saistības. Saskaņā ar šādām saistībām cenu paaugstinājums nav lielāks kā nepieciešams, lai likvidētu dempinga starpību, bet tam jābūt mazākam par dempinga starpību, ja ar šādu paaugstinājumu pietiek, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei."
   b) Panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"
5.  Ja saistības tiek pieņemtas, tad izmeklēšanu izbeidz. Komisija izbeidz izmeklēšanu saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Priekšsēdētājs var saņemt komitejas atzinumu atbilstoši 15. panta 4. punktā minētajai rakstiskajai procedūrai."
   c) Panta 9. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
9.  Ja kāda puse neizpilda vai atsauc saistības vai ja Komisija atsauc saistību pieņemšanu, šo pieņemšanu pēc vajadzības atsauc ar Komisijas lēmumu vai ar Komisijas regulu un automātiski piemēro pagaidu maksājumu, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 7. pantu, vai galīgo maksājumu, kurš noteikts saskaņā ar 9. panta 4. punktu, ar noteikumu, ka attiecīgajam eksportētājam ir bijusi iespēja sniegt komentārus, izņemot, ja viņš pats ir atsaucis saistības."
   d) Panta 10. punktu aizstāj ar šādu:"
10.  Pagaidu maksājumu var noteikt saskaņā ar 7. pantu, pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju, ja ir iemesls uzskatīt, ka saistības nav izpildītas, vai saistību neizpildes vai atsaukšanas gadījumā, ja nav pabeigta izmeklēšana, kuras rezultātā notikusi saistību uzņemšanās."
  6. Regulas 9. pantu groza šādi.

[Gr. 308]
   a) Panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.  Ja aizsardzības pasākumi nav nepieciešami, izmeklēšanu vai procedūru izbeidz. Komisija izbeidz izmeklēšanu saskaņā ar 15. panta 2. punktā1.a punktā minēto konsultēšanās procedūru. Priekšsēdētājs var saņemt komitejas atzinumu atbilstoši 15. panta 4. punktā minētajai rakstiskajai procedūrai."
   b) Panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4.  Ja galīgi konstatētie fakti apliecina dempinga un tā radītā kaitējuma esību un saskaņā ar 21. pantu Savienības interesēs ir nepieciešams iejaukties, Komisija saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru nosaka galīgo antidempinga maksājumu. Ja spēkā ir pagaidu maksājumi, tad Komisija šo procedūru sāk ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šādu maksājumu termiņa beigām. Antidempinga maksājuma apmērs nepārsniedz konstatēto dempinga starpību, bet tam jābūt mazākam par dempinga starpību, ja ar to pietiek, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei."
   7. Regulas 10. panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"
2.  Ja ir piemērots pagaidu maksājums un galīgi konstatētie fakti apliecina dempinga un kaitējuma esību, neatkarīgi no tā, vai tiks noteikts galīgais antidempinga maksājums, Komisija lemj par to, kāda daļa no pagaidu maksājuma ir iekasējama galīgi."
  8. Regulas 11. pantu groza šādi.

[Gr. 309]
[Gr. 310]
   a) Panta 4. punkta trešās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"
Jaunā eksportētāja pārbaudi sāk un veic paātrināti pēc tam, kad Savienības ražotājiem ir bijusi iespēja sniegt komentārus."
   b) Panta 5. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādu:"
Šīs regulas attiecīgos noteikumus par procedūrām un izmeklēšanu veikšanu, izņemot tos, kas attiecas uz termiņiem, piemēro ikvienai pārskatīšanai, ko veic atbilstīgi 2., 3. un 4. punktam. Pārskatīšanu saskaņā ar 2. un 3. punktu veic bez kavēšanās un parasti pabeidz 12 mēnešu laikā no dienas, kad sākta pārskatīšana. Katrā ziņā pārskatīšanu saskaņā ar 2. un 3. punktu pabeidz 15 mēnešu14 mēnešu laikā pēc sākšanas. Izņēmuma gadījumos, ņemot vērā izmeklēšanas sarežģītību,Ne vēlāk kā 32 nedēļas pēc izmeklēšanas sākšanas saskaņā ar 6. pantu Komisija, pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, apspriežas ar dalībvalstīm. Šādas apspriešanās procesā dalībvalstis norāda Komisijai, vai tās paredz intensīvas diskusijas lēmuma pieņemšanas procesā saskaņā ar šīs regulas 9. pantu, lai pieņemtu konkrētus pasākumus, kuru ietekmē varētu būt jāveic Regulas (ES) Nr. 182/2011 6. pantā minētā pārsūdzības procedūra. Šādā gadījumā Komisija ne vēlāk kā 9 mēnešu8 mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākuma var izlemt šo termiņu pagarināt līdz 18 mēnešiem15 mēnešiem, bet nekādā ziņā vairāk. Komisija šo lēmumu publisko. Pārskatīšanu saskaņā ar 4. punktu vienmēr pabeidz deviņu mēnešu laikā no dienas, kad tā sākta. Ja pārskatīšana, ko veic saskaņā ar 2. punktu, ir sākta, kamēr tajā pašā procedūrā turpinās pārskatīšana saskaņā ar 3. punktu, tad pārskatīšanu saskaņā ar 3. punktu pabeidz tajā pašā laikā, kad pārskatīšanu saskaņā ar 2. punktu."
   c) Panta 6. punktu aizstāj ar šādu:"
6.  Pārskatīšanu, ko veic, ievērojot šo pantu, sāk Komisija. Pirms procedūras sākšanas Komisija par to informē dalībvalstis un dod tām iespēju paust savu nostāju. Atkarībā no pārskatīšanas rezultātiem pasākumus atceļ vai turpina, ievērojot 2. punktu, vai atceļ, turpina vai groza, ievērojot 3. un 4. punktu. Ja pasākumus atceļ attiecībā uz atsevišķiem eksportētājiem, bet ne visai valstij kopumā, uz šiem eksportētājiem turpina attiekties procedūra un, ievērojot šo pantu, uz tiem automātiski var attiecināt atkārtotu izmeklēšanu jebkuras jaunas pārskatīšanas laikā, kura attiecas uz minēto valsti."
   d) Panta 8. punkta ceturtās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"
Komisija lemj, vai un kādā apmērā iesniegums jāapmierina, vai arī tā var jebkurā laikā nolemt, ka sāks starpposma pārskatīšanu, turklāt šādas atbilstoši piemērojamiem noteikumiem veiktas pārskatīšanas rezultātā iegūto informāciju un konstatējumus izmanto, lai nolemtu, vai un kādā apmērā maksājumu atmaksāšana ir pamatota."
  9. Regulas 12. pantu groza šādi.

[Gr. 311]
   a) Panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
Ja Savienības ražošanas nozare vai cita ieinteresētā puse parasti divu gadu laikā pēc pasākumu stāšanās spēkā iesniedz pietiekamu informāciju, kas liecina, ka pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda un pirms vai pēc pasākumu noteikšanas Savienībā importēto ražojumu eksporta cenas ir samazinājušās vai palikušas nemainīgas, vai nepietiekami mainījušās tālākpārdošanas cenas vai turpmākās pārdošanas cenas, var atsākt izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai pasākums ir ietekmējis iepriekšminētās cenas."
   b) Panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3.  Ja atkārtotā izmeklēšanā saskaņā ar šo pantu konstatē palielinātu dempingu, Komisija saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru var grozīt spēkā esošos pasākumus atbilstoši jaunajiem konstatējumiem par eksporta cenām. Antidempinga maksājuma summa, kas noteikta saskaņā ar šo pantu, nepārsniedz divkāršu sākotnēji noteiktā maksājuma summu."
   c) Panta 4. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādu:"
Visām atkārtotām izmeklēšanām, ko veic saskaņā ar šo pantu, piemēro attiecīgos 5. un 6. panta noteikumus un noteikumu, ka šādas atkārtotas izmeklēšanas veic bez kavēšanās un ka parasti tās pabeidz deviņu mēnešusešu mēnešu laikā no dienas, kad sākta atkārtotā izmeklēšana. Katrā ziņā šādas atkārtotās izmeklēšanas vienmēr pabeidz viena gadadesmit mēnešu laikā no atkārtotās izmeklēšanas sākšanas."
  10. Regulas 13. pantu groza šādi.
   a) Panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3.  Izmeklēšanu saskaņā ar šo pantu sāk pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts vai jebkuras ieinteresētās puses pieprasījuma, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem attiecībā uz 1. punktā izklāstītajiem faktoriem. Izmeklēšanu sāk ar Komisijas regulu, kurā var būt arī norādījumi muitas dienestiem reģistrēt importu saskaņā ar 14. panta 5. punktu vai arī pieprasīt garantijas. Izmeklēšanu veic Komisija, kurai var palīdzēt muitas dienesti, un to pabeidz deviņu mēnešu laikā. Ja galīgi noskaidrotie fakti pamato pasākumu paplašināšanu, to veic Komisija saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Paplašināšana stājas spēkā dienā, kad saskaņā ar 14. panta 5. punktu ieviesta reģistrācija vai kad pieprasītas garantijas. Attiecīgos šīs regulas procesuālos noteikumus par izmeklēšanas sākšanu un veikšanu piemēro atbilstīgi šim pantam."
   b) Panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"
Šos atbrīvojumus piešķir ar Komisijas lēmumu, un tie paliek spēkā attiecīgajā lēmumā noteiktajā laikposmā un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem."
  11. Regulas 14. pantu groza šādi.

[Gr. 312]
   a) Panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4.  Pasākumus, kas piemēroti saskaņā ar šo regulu, Savienības interesēs ar Komisijas lēmumu var atlikt uz deviņiem mēnešiem. Komisija saskaņā ar 15. panta 2. punktā1.a punktā minēto konsultēšanās procedūru, var pagarināt pasākumu atlikšanu uz turpmāku laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu. Pasākumus var atlikt tikai tajā gadījumā, ja tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies tādā apmērā, ka nav domājams, ka pasākumu atlikšanas dēļ atkal tiks nodarīts kaitējums, un ar noteikumu, ka Savienības ražošanas nozarei ir bijusi iespēja sniegt komentārus un šie komentāri ir ņemti vērā. Pasākumus jebkura laikā var atjaunot, ja vairs nav atlikšanas iemesla."
   b) Panta 5. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"
5.  Komisija var uzdot muitas dienestiem veikt attiecīgus pasākumus, lai reģistrētu importu tā, lai pēc tam, sākot no reģistrēšanas datuma, pasākumus varētu vērst pret minēto importu."
   12. Regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:"
15. pants
Komitejas procedūra
1.  Komisijai palīdz Antidempinga komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
1.a  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. Padomdevēja komiteja viena mēneša laikā pēc iesniegšanas dienas sniedz savu atzinumu. Grozījumus ierosina vēlākais trīs dienas pirms komitejas sanāksmes. [Gr. 313]
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. [xxxx/2011]182/2011 5. pantu. Pārbaudes komiteja viena mēneša laikā pēc iesniegšanas dienas sniedz savu atzinumu. Grozījumus ierosina vēlākais trīs dienas pirms komitejas sanāksmes. [Gr. 314]
3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. [xxxx/2011]182/2011 8. pantu saistībā ar tās [5.] pantu4. pantu. [Gr. 315]
4.  Ievērojot Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. panta 5. punktu, ja izmanto rakstisko procedūru, to izbeidz bez rezultātiem, ja priekšsēdētāja noteiktajā termiņā tā nolemj priekšsēdētājs vai pieprasa komitejas locekļu vairākums, kas definēts Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 1. punktā.
4.a   Ja pārsūdzības komitejai iesniedz īstenošanas akta projektu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 6. pantu, tā viena mēneša laikā pēc iesniegšanas dienas sniedz savu atzinumu. Grozījumus ierosina vēlākais trīs dienas pirms komitejas sanāksmes. [Gr. 316]
4.b   Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums."
   13. Regulas 19. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"
5.  Komisija, dalībvalstis vai to amatpersonas bez informācijas sniedzēja īpašas atļaujas neizpauž informāciju, kas saņemta, ievērojot šo regulu, un ko informācijas sniedzējs lūdz uzskatīt par konfidenciālu. Informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm vai iekšējos dokumentus, ko sagatavojušas Savienības vai dalībvalstu iestādes, neizpauž, izņemot šajā regulā īpaši paredzētus gadījumus."
  14. Regulas 20. pantu groza šādi.
   a) Panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4.  Galīgo informāciju paziņo rakstiski. To dara, ievērojot prasību par konfidenciālas informācijas aizsardzību, tiklīdz iespējams un parasti ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms 9. pantā noteikto procedūru sākšanas. Ja Komisija minētajā laikā nevar atklāt konkrētus faktus vai apsvērumus, tad tos atklāj, tiklīdz tas iespējams pēc tam. Informācijas atklāšana neskar turpmākus iespējamus Komisijas lēmumus, bet, ja šādi lēmumi pamatojas uz atšķirīgiem faktiem vai apsvērumiem, tos atklāj, tiklīdz tas iespējams."
   b) Panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"
5.  Komentārus, kas sniegti pēc galīgās informācijas atklāšanas, ņem vērā tikai tad, ja tos saņem termiņā, ko katru reizi atsevišķi nosaka Komisija un kas nepārsniedz 10 dienas, pienācīgi ņemot vērā lietas steidzamību. Ja galīgi konstatētie fakti jau atklāti, var noteikt īsāku termiņu."
  15. Regulas 21. pantu groza šādi.
   a) Panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4.  Personas, kuras ir rīkojušās saskaņā ar 2. punktu, var sniegt komentārus par ikviena pagaidu maksājuma piemērošanu. Komentāri tiek saņemti 15 dienu laikā no konkrēto pasākumu piemērošanas dienas, ja tie jāņem vērā vai ja tos vai to attiecīgos kopsavilkumus dara pieejamus citām personām, kurām ir tiesības atbildēt uz šādiem komentāriem."
   b) Pants 5. punktu aizstāj ar šādu:"
5.  Komisija pārbauda pienācīgi iesniegto informāciju un to, ciktāl tā ir reprezentatīva, un šādas analīzes rezultātus kopā ar atzinumu, kas sagatavots pēc būtības, nodod Komitejai."
   c) Panta 6. punktā otro teikumu aizstāj ar šādu:"
Šādu informāciju dara pieejamu tiktāl, cik tas iespējams, un neskarot turpmākos Komisijas lēmumus."
   15.a Iekļauj šādu pantu:"
22.a pants
Ziņojums
1.  Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības 19. panta izpratnē, iesniedz Eiropas Parlamentam ikgadēju ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un īstenošanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par pagaidu un galīgo pasākumu piemērošanu, izmeklēšanas pārtraukšanu bez pasākumu noteikšanas, atkārtotu izmeklēšanu, pārskatīšanu un pārbaudēm uz vietas un to dažādo struktūru darbību, kurām ir jāuzrauga šīs regulas īstenošana un no tās izrietošo saistību ievērošana.
2.  Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju apmeklēt tā atbildīgās komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu jebkādus jautājumus saistībā ar šīs regulas īstenošanu.
3.  Komisija ziņojumu publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam."

(1) Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. marta nostāja.
(2) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(3) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(4) OV L 300, 31.12.1972., 284. lpp.
(5) OV L 301, 31.12.1972., 162. lpp.
(6) OV L 171, 27.6.1973., 103. lpp.
(7) OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp.
(8) OV L 349, 31.12.1994., 71. lpp.
(9) OV L 56, 6.3.1996., 21. lpp.
(10) OV L 309, 29.11.1996., 1. lpp.
(11) OV L 201, 26.7.2001., 10. lpp.
(12) OV L 304, 21.11.2001., 1. lpp.
(13) OV L 25, 29.1.2002., 16. lpp.
(14) OV L 65, 8.3.2003., 1. lpp.
(15) OV L 69, 13.3.2003., 8. lpp.
(16) OV L 110, 30.4.2005., 1. lpp.
(17) OV L 200, 30.7.2005., 1. lpp.
(18) OV L 300, 31.10.2006., 1. lpp.
(19) OV L 348, 31.12.2007., 1. lpp.
(20) OV L 43, 19.2.2008., 1. lpp.
(21) OV L 20, 24.1.2008., 1. lpp.
(22) OV L 169, 30.6.2008., 1. lpp.
(23) OV L 211, 6.8.2008., 1. lpp.
(24) OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.
(25) OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp.
(26) OV L 185, 17.7.2009., 1. lpp.
(27) OV L 291, 7.11.2009., 1. lpp.
(28) OV L 328, 15.12.2009., 1. lpp.
(29) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.
(30) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(31) OV L 300, 31.12.1972., 284. lpp.
(32) OV L 301, 31.12.1972., 162. lpp.
(33) OV L 171, 26.6.1973., 103. lpp.
(34) OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp.
(35)+ Regulas spēkā stāšanās datums.
(36) OV L 349, 31.12.1994., 71. lpp.
(37) OV L 56, 6.3.1996., 21. lpp.
(38) OV L 309, 29.11.1996., 1. lpp.
(39)+ Regulas spēkā stāšanās datums.
(40) OV L 201, 26.7.2001., 10. lpp.
(41) OV L 304, 21.11.2001., 1. lpp.
(42) OV L 25, 29.1.2002., 16. lpp.
(43) OV L 65, 8.3.2003., 1. lpp.
(44)+ Regulas spēkā stāšanās datums.
(45) OV L 69, 13.3.2003., 8. lpp.
(46) OV L 110, 30.4.2005., 1. lpp.
(47) OV L 200, 30.7.2005., 1. lpp.
(48)+ Regulas spēkā stāšanās datums.
(49) OV L 300, 31.10.2006., 1. lpp.
(50) OV L 348, 31.12.2007., 1. lpp.
(51) OV L 43, 19.2.2008., 1. lpp.
(52) OV L 20, 24.1.7.2008., 1. lpp.
(53) OV L 169, 30.6.2008., 1. lpp.
(54) OV L 211, 6.8.2008., 1. lpp.
(55)+ Regulas spēkā stāšanās datums.
(56) OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.
(57) OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp.
(58) OV L 185, 17.7.2009., 1. lpp.
(59) OV L 291, 7.11.2009., 1. lpp.
(60) OV L 328, 15.12.2009., 1. lpp.
(61) OV L…
(62) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.


2013. gada budžeta vispārējās vadlīnijas, III iedaļa ‐ Komisija
PDF 300kWORD 74k
Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. marta rezolūcija par vispārējām vadlīnijām 2013. gada budžeta sagatavošanai, III iedaļa ‐ Komisija (2012/2000(BUD))
P7_TA(2012)0077A7-0040/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 313. un 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) (Iestāžu nolīgums),

–  ņemot vērā Komisijas atjaunināto finanšu plānu 2007.–2013. gadam, kas iesniegts saskaņā ar iepriekšminētā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 46. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2012. finanšu gada vispārējo budžetu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 21. februāra secinājumus par 2013. gada budžeta pamatnostādnēm,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0040/2012),

ES budžeta nozīme ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšanas kontekstā

1.  atzinīgi vērtē fiskālās konsolidācijas pasākumus, ko vairākums dalībvalstu veikušas, reaģējot uz finanšu un budžeta krīzi; tomēr uzsver, ka ES nekādi nespēs pareizi rīkoties pašreizējās ekonomikas un sociālās krīzes situācijā un novērst turpmākas krīzes, ja netiks veikta lielāka politiskā integrācija, netiks izstrādāti kopīgi instrumenti, piemēram, automātiskās sankcijas, un Komisijai netiks piešķirtas tiesības uzsākt tiesvedību par budžeta deficīta novēršanas procedūru, kā arī ja netiks nodrošinātas kopīgas ES finansētas programmas un resursi, kas ļauj šos instrumentus efektīvi izmantot; uzstāj, ka ekonomikas atveseļošanai nepieciešami pasākumi, kas stiprina solidaritāti un veicina ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību; atzinīgi vērtē to, ka Eiropadome ir atzinusi šo faktu 2012. gada 30. janvāra paziņojumā un secinājumos pēc 2012. gada 1. un 2. marta sanāksmes, taču uzstāj, ka jāveic konkrēti pasākumi, īpaši izmantojot ES budžetu kā kopīgu instrumentu; uzsver, ka iepriekš minētajos paziņojumos uzsvērtās prioritātes ir tieši tās, ko Eiropas Parlaments aizstāvēja iepriekšējo budžeta procedūru laikā;

2.  joprojām ir nobažījies par līdz šim vēl nepieredzēto pasaules mēroga krīzi, kas ļoti postoši ietekmējusi ekonomisko izaugsmi un finanšu stabilitāti un pamatīgi iedragājusi dalībvalstu stāvokli valsts budžeta deficīta un valsts parāda jomā; izprot Padomes bažas par valsts līmenī pastāvošiem ekonomiskiem un budžeta ierobežojumiem un ir nelokāmi pārliecināts, ka 2013. gads noteikti būs ekonomikas atveseļošanai izšķirošas nozīmes gads;

3.  atgādina, ka Eiropas Savienības budžets ir viens no svarīgākajiem dalībvalstu un paaudžu instrumentiem solidaritātes izrādīšanai un ka tas neapšaubāmi nodrošina pievienoto vērtību, jo ārkārtīgi spēcīgi ietekmē reālo ekonomiku un Eiropas iedzīvotāju ikdienu; atgādina, ka tad, ja dalībvalstīm nāktos pašu spēkiem vien finansēt Savienības politikas virzienus, to izmaksas būtu neiedomājami augstas un ka, raugoties no šāda viedokļa un izmantojot to sinerģiski, ES budžets tiešām nepārprotami nodrošina vispārēju ietaupījumu kopējās labklājības vārdā; uzskata, ka valstu līmenī veiktajiem taupības pasākumiem nav automātiski jārada atbilstošs samazinājums ES līmenī, jo viens šajā līmenī iztērētais euro var radīt ietaupījumus 27 dalībvalstīs;

4.  uzsver, ka jo īpaši krīzes laikā ir kopīgiem spēkiem apņēmīgi jārīkojas ES līmenī, lai garantētu, ka rīcība ir rezultatīva; uzsver to, ka ar Eiropas Savienības gada budžetu un tam piemītošo sviras efektu, valstu budžeta prioritātēm un visiem pārējiem ES instrumentiem ir jāatbalsta dalībvalstu ekonomikas atveseļošanas politika un tie ir jāsaskaņo ar izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju “Eiropa 2020”, jo tam ir būtiska nozīme, lai šīs stratēģijas īstenošanā tiktu gūti panākumi un lai nemazinātos uzticēšanās ES politikas virzieniem, jo īpaši iedzīvotāju vidū; uzsver, ka ES budžets veicina ieguldījumus, tādēļ tā samazināšana nelabvēlīgi ietekmētu Savienības izaugsmes un jaunu darba vietu radīšanas iespējas;

5.  uzskata ‐ lai veicinātu izaugsmi un darba vietu radīšanu, ir vajadzīga konkrēta rīcība un spēcīgākas budžeta saistības ilgtspējīgas ilgtermiņa rūpniecības politikas, konkurētspējas, jaunrades, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam, jo lielākais ES ekonomiskais potenciāls ir tieši MVU, kas saskaņā ar jaunāko pētījumu datiem laikposmā no 2002. līdz 2010. gadam ir radījuši 85 % no visām jaunajām darba vietām Eiropas Savienībā un ir ES ekonomiskās izaugsmes stūrakmens; tāpēc ir ļoti svarīgi veicināt uzņēmējam raksturīgos domāšanas veidus un uzņēmumu jaunizveidi, un šim nolūkam jānodrošina atbilstoši resursi; šajā sakarībā atzīst, ka jāpieliek pūles, lai vēl vairāk palielinātu izaugsmei paredzēto ES finansējumu;

6.  uzsver, ka šāds atbalsts noteikti būtu vajadzīgs, lai nepieļautu, ka MVU samazina savus ieguldījumus, sevišķi pētniecībā un izstrādē, un lai vienlaikus veicinātu nodarbinātību un profesionālo apmācību, jo īpaši gados jauniem iedzīvotājiem, un nodrošinātu prasmju saglabāšanu; uzskata, ka par prioritāti būtu jānosaka EIB atbalsta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un infrastruktūrai stiprināšana, tā palīdzot atraisīt MVU jaunrades potenciālu, kas ir būtisks ES labklājībai un zināšanu sabiedrības veidošanai; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību vēl vairāk vienkāršot procedūru pieteikumu iesniegšanai saistībā ar ES finansētām programmām;

7.  uzskata, ka ES budžeta ieguldījumu palielināšana videi draudzīgā ekonomikā nodrošinātu augstāku darba vietu radīšanas rādītāju nekā pašreizējais budžets; tādējādi ar šādiem ieguldījumiem varētu ievērojami veicināt izaugsmes atjaunošanos Eiropas Savienībā;

8.  uzsver, ka stratēģijas “Eiropa 2020” rezultāti lielā mērā ir atkarīgi no šodienas jauniešiem, kuri ir tik izglītoti, tehnoloģiju jomā zinoši un mobili kā nekad agrāk, un tādēļ viņi ir un būs lielākais resurss izaugsmes un darba vietu nodrošināšanai ES; pauž bažas par dalībvalstīs vērojamo augsto bezdarba līmeni jauniešu vidū; ņemot to vērā, uzsver, ka gan ES, gan valstu līmenī ir jādara viss iespējamais, lai garantētu, ka izaugsme un darba vietas ir realitāte, sevišķi jauniem cilvēkiem, kuri ir visas ES nākotne; turklāt uzsver nepieciešamību steidzami risināt bezdarba un augošās nabadzības problēmu Eiropas Savienībā atbilstīgi pamatiniciatīvai “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību”;

9.  ņem vērā Komisijas priekšlikumu pārvirzīt EUR 82 miljardus, kas vēl ieplānoti visu ES struktūrfondu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda) budžetā, lai palīdzētu MVU un izskaustu jauniešu bezdarbu; prasa, lai Parlaments tiktu pienācīgi informēts par šo iniciatīvu, tās īstenošanu un iespējamo ietekmi uz 2013. gada budžetu;

Līdzsvarots un atbildīgi veidots budžets 2013. gadam

10.  uzsver to, ka visiem līdz šim veiktajiem krīzes pārvarēšanas pasākumiem būtu jāpalīdz atkal nostāties uz izaugsmes ceļa; šajā sakarībā uzsver, ka jau veiktie konkrētie taupības pasākumi ir jāpapildina ar mērķtiecīgi veidotiem ieguldījumiem, kas nodrošinās ilgtspējīgu ekonomikas attīstību; norāda, ka šajā kontekstā ES budžetam ir izšķiroša nozīme, jo tas ir instruments, kas garantē ātru un labi saskaņotu rīcību visās jomās, mazinot krīzes ietekmi uz reālo ekonomiku, un darbojas kā katalizators, veicinot ieguldījumus, izaugsmi un darba vietu radīšanu Eiropā;

11.  uzsver ‐ lai saskaņoti, konsekventi un savlaicīgi īstenotu valstu un ES līmenī kopīgas politiskās saistības un prioritātes, valstu un ES iestādēm ir jāsadarbojas, lai priekšroku dotu publiskajiem izdevumiem izaugsmes jomās, veiktu plānoto pasākumu iepriekšēju (ex ante) novērtējumu, palielinātu šo pasākumu savstarpējo sinerģiju un garantētu, ka tiem ir pozitīva ietekme, jo tiek novērsti šķēršļi un aktivizēts maz izmantots potenciāls; šajā sakarībā uzsver to, ka ir svarīgi arī turpmāk pirms pavasara Eiropadomes sanāksmes rīkot pasākumu, kurā Komisija iepazīstina ar budžeta projektu un valsts budžeta procedūru uzsākšanu dalībvalstīs, starpparlamentu debates par kopīgām dalībvalstu un Savienības ekonomikas un budžeta pamatnostādnēm, tā nodrošinot valstu budžetu un ES budžeta savstarpēju koordinēšanu Eiropas pusgadam veltīto Parlamenta uzlaboto pasākumu vispārējā kontekstā, lai palielinātu tā demokrātisko leģitimitāti, kā prasīts 2011. gada 1. decembra rezolūcijā par Eiropas pusgadu ekonomikas politikas koordinēšanai;

12.  prasa pieņemt atbildīgi veidotu un uz rezultātiem vērstu budžetu, kura pamatā ir kvalitatīvs līdzekļu izlietojums, kā arī esošā ES finansējuma optimāla un savlaicīga izmantošana; Eiropadomes locekļu 2012. gada 30. janvāra paziņojuma kontekstā uzsver nepieciešamību pēc ieguldījumiem, kas veicinātu izaugsmi un darba vietu radīšanu, sevišķi MVU un jauniešu vajadzībām; uzsver to, ka sadarbībā ar specializētajām parlamentu komitejām ir iecerējis ne vien identificēt konkrētas jomas, kurās jārīkojas enerģiskāk, bet arī noteikt iespējamās negatīvās prioritātes;

13.  uzsver, ka ES budžets nodrošina ieguldījumu tikai un vienīgi to politikas virzienu un pasākumu īstenošanā, kas neapšaubāmi nodrošina ES pievienoto vērtību; pievērš uzmanību tam, ka ES budžetam (kuram nedrīkst veidoties deficīts) ir krietni lielāka līdzsvarojoša ietekme uz izaugsmi un nodarbinātību nekā valstu budžeta izdevumiem, tāpat kā spēja palielināt ieguldījumus, nodrošināt stabilitāti Eiropā un palīdzēt ES izkļūt no pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes; tomēr uzsver nepieciešamību panākt vairāk ieguldījumu, lai neapdraudētu ekonomikas atveseļošanas un konkurētspējas galvenos projektus; šajā sakarībā uzsver to, ka ar jauniem un uzlabotiem finanšu instrumentiem varētu radīt vēl lielāku ES izdevumu ietekmi uz izaugsmi, piesaistot privātus ieguldījumus un tādējādi kompensējot valsts līmenī radītos ierobežojumus un uzlabotu publiskos izdevumus;

14.  atgādina, ka laikā no 2000. līdz 2011. gadam valstu budžeti Eiropas Savienībā palielinājās vidēji par 62 %, turpretī ES budžeta maksājumi palielinājās par nedaudz mazāk kā 42 %, lai gan ES paplašinājās no 15 līdz 27 dalībvalstīm;

15.  saistībā ar 2013. gada budžeta procedūru īpašu uzmanību pievērsīs EP iepriekšējo gadu budžeta prioritāšu īstenošanai, un sevišķi rūpīgi sekos tam, kā tiek finansēta un īstenota stratēģija “Eiropa 2020” (ko dalībvalstis ir pilnībā apstiprinājušas), veicinot konkurētspēju un nodarbinātību, kā arī citas konkrētām nozarēm noteiktās EP prioritātes;

16.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija, iesniedzot finanšu plāna 2012.–2013. gadam jaunāko versiju, tāpat kā 2011. gadā ņēmusi vērā EP 2012. gada budžeta prioritātes, nekompensējot iepriekšējos pieaugumus; aicina 2013. gada budžeta projektā ievērot šādu pašu principu;

17.  atgādina, ka pašreizējā finanšu shēmā maksimālie apmēri vairākās izdevumu kategorijās, jo īpaši 1.a izdevumu apakškategorijā (“Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”) un 4. izdevumu kategorijā (“ES ‐ globālo procesu dalībniece”), ir nepietiekami, lai tiktu īstenoti tie politikas mērķi, ko Parlaments, Padome un Komisija atzinuši par prioritāriem; turklāt atgādina, ka dažām politikas jomām piešķirtās apropriācijas vairākas reizes bija jāpārskata, lai tās atbilstu jaunajiem mērķiem un uzdevumiem, liekot izmantot elastības instrumentu gandrīz ikvienā gada budžeta izpildē; uzsver to, ka nepiekritīs ES ilgtermiņa politisko saistību apdraudēšanai; īpaši uzsver to, ka ir jāievēro un pienācīgi jāiekļauj budžeta projektā finanšu saistības, kas paredzētas starptautiskos nolīgumos un/vai nolīgumos starp ES un starptautiskām organizācijām;

Uz Savienības programmu un prioritāšu izpildi vērsts 2013. gada budžets

18.  atgādina, ka daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2007.–2013. gadam tika izstrādāta, lai veicinātu labklājību un uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī pilnībā izmantotu iespējas, ko sniedza paplašināšanās, tomēr kopš 2008. gada ES ir piedzīvojusi līdz šim vēl nebijušu krīzi, kura ietekmējusi arī katra gada budžetu; šajā kontekstā uzsver to, ka DFS 2007.–2013. gadam netika pārskatīta, lai to pielāgotu papildu vajadzībām pēc finansējuma, kas radušās pašreizējās krīzes ietekmē, bet taisni pretēji ‐ kopš 2007. gada katru gadu kopējās maksimālajās budžeta robežās ir atstātas ievērojamas vispārējas rezerves, un ka šai ziņā visi gada budžeti ir bijuši pārdomāti un taupīgi veidoti; uzsver, ka tādēļ attiecīgie maksājumi būtu jāveic vismaz saskaņā ar normālo budžeta ciklu; atgādina, ka maksājumi no saistību apropriācijām ir nošķirti tikai tādēļ, ka daudzgadu programmu gadījumā līdzekļi faktiski tiek izmaksāti vēlāk;

19.  uzsver ‐ tā kā 2013. gads būs pēdējais pašreizējā plānošanas perioda gads, nāksies atgūt iekavēto maksājumu ziņā (kā tas vienmēr ir bijis finanšu plāna noslēgumā), jo būs jāpabeidz 2007.–2013. gada programmu īstenošana, kā arī saistību ziņā, lai nodrošinātu atbilstību finanšu plānā noteiktajām summām, kas 2013. gadam sasniedz gandrīz EUR 152 miljardus; vēlreiz norāda, ka maksājumu apjoma mākslīga samazināšana aizkavēs gan līgumsaistību, gan iepriekšējo ES saistību izpildi un ka tādēļ arī, iespējams, nāktos maksāt nokavējuma procentus un zustu ticība ES politikas virzieniem un uzticēšanās ES iestādēm; šajā kontekstā īpaši uzsver to, ka, īstenojot budžeta disciplīnu, būtu iespējami drīz jānomaksā līgumsaistību parādi;

20.  norāda, ka maksājumu apjoms, kas ir tikai iepriekšējo saistību rezultāts un būtu jānosaka, pamatojoties uz tādiem tehniskiem kritērijiem kā izpildes rādītāji, līdzekļu izlietojuma prognozes vai nesamaksāto saistību (RAL) apjoms, iepriekšējās pāris budžeta procedūrās ir kļuvis par pašu svarīgāko politisko jautājumu Padomē; norāda, ka 2011. gada beigās RAL apjoms joprojām palielinājās, sasniedzot EUR 207 miljardus, kas ir par gandrīz 7 % vairāk nekā attiecīgais apjoms 2010. gada beigās; ņemot vērā gaidāmo starpiestāžu sanāksmi par atšķirību starp saistību un maksājumu apropriācijām, izveidos dialogu ar Komisiju, lai pilnībā noskaidrotu, kā veidojas RAL; uzstāj, ka par maksājumu apjomu Padomei ir jālemj, obligāti ņemot vērā faktiskās vajadzības un juridiskos pienākumus; turklāt norāda, ka RAL uzkrāšanās faktiski mazina ES budžeta pārredzamību, kurā ir skaidri redzams, kā saistības un maksājumi attiecas uz konkrētu budžeta gadu;

21.  īpaši uzsver to, ka, īstenojot tikai “konkrēta ES budžeta ieguldītāja/ konkrēta ES budžeta saņēmēja” pieeju, netiek ņemta vērā ārkārtīgi pozitīvā papildu ietekme, ko ES budžets rada ES dalībvalstīs, veicinot kopīgu ES politikas mērķu sasniegšanu; ir ārkārtīgi noraizējies par maksājumu ļoti pieticīgu palielinājumu iepriekšējos divos gada budžetos (2012. gada budžetā tas ir pat mazāks par inflācijas līmeni), jo tas notiek laikā, kad izšķiroša nozīme ir tam, lai visas ieguldījumu programmas tiktu īstenotas ar pilnu jaudu un lai pilnībā tiktu izmantots to potenciāls;

22.  uzsver, ka, pareizi īstenojot finanšu pārvaldību, nevajadzētu noteikt pārāk mazu budžeta apjomu un ka apropriācijas ir jāpielāgo reālu izlietojuma iespēju prognozēm; norāda, ka tad, ja mākslīgi tiek samazināts apropriāciju apjoms salīdzinājumā ar Komisijas reālistiskajām prognozēm, tas ‐ gluži pretēji ‐ varētu liegt iespēju pilnībā izmantot budžeta galīgās izpildes potenciālu; atgādina, ka Komisijas budžeta projektā ierosināto maksājumu apropriāciju līmeni galvenokārt nosaka atbilstoši pašu dalībvalstu prognozēm un to īstenošanas iespējām, jo dalībvalstis kopā ar Komisiju pārvalda vairāk nekā 80 % no ES finansējuma;

23.  pauž nožēlu par to, ka, lai gan Padome 2011. gada decembrī atteicās finansēt konstatētās papildu vajadzības, 2011. gada beigās netika rasta iespēja apmaksāt dažus maksājuma pieprasījumus, kuru kopējā summa pārsniedz EUR 10 miljardus, jo tas tagad tieši ietekmē 2012. gadā pieejamo maksājumu apjomu; ir noraizējies, jo tas noticis tādēļ, ka Padome, nepiedāvājot alternatīvus datus vai avotus, apšaubīja Komisijas sniegto izpildes informāciju un vajadzību novērtējumu;

24.  tādēļ ir ārkārtīgi noraizējies par maksājumu stāvokli 2012. gadā un prasa Komisijai nākt klajā ar priekšlikumiem, lai šogad iespējami drīz rastu šīs problēmas risinājumu, neatliekot to vēlreiz, nu jau uz 2013. gadu; turklāt uzskata, ka nākamo gadu apropriāciju izmantošana pašreizējo vajadzību finansēšanai liecina par finanšu nepareizu pārvaldību un ir uzskatāma par budžeta gada pārskata principa pārkāpumu; pauž nopietnas bažas par to, ka šāda prakse kavē Savienības nulles līmeņa parāda principa ievērošanu;

25.  vēlreiz prasa Padomei, īstenojot budžeta procedūru, mākslīgi nesamazināt maksājumus, jo uzsver, ka tādēļ, šķiet, veidojas nestabils maksājumu apjoms; gadījumā, ja Padome tomēr ierosina šādus priekšlikumus, prasa, lai tā skaidri un atklāti identificētu un pamatotu, tieši kuru ES programmu vai projektu īstenošanu tā uzskata par iespējamu atlikt vai pat pilnībā izbeigt;

26.  šajā kontekstā prasa, lai Padome savu nostāju pielāgotu reālistiskai un atbildīgai budžeta veidošanai, un ir apņēmies arī turpmāk cieši uzraudzīt 2012. gada apropriāciju izlietojumu un jo īpaši maksājumu izpildi; aicina Padomi rīkoties tieši tāpat, lai abas budžeta lēmējiestādes varētu strādāt, pamatojoties uz kopīgiem, atjauninātiem izpildes datiem, un ticami prognozēt izdevumus; šai nolūkā aicina Padomi un Komisiju piedalīties iestāžu sadarbības sanāksmē, kas atbilstošā politiskā līmenī tiks rīkota 2012. gada pirmajā pusgadā, lai noskaidrotu un novērstu iespējamos pārpratumus attiecībā uz izpildes rādītājiem un prognozētajām maksājumu vajadzībām un lai kopīgi izanalizētu maksājumu stāvokli 2012. un 2013. gada budžetā;

27.  uzsver, ka finansējuma piešķiršana Eiropas uzraudzības iestādēm (Eiropas Banku iestādei, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) ir svarīga, lai ļautu pilnībā nodrošināt finanšu regulējuma dienaskārtībā paredzēto uzdevumu izpildi un uzraudzības struktūru izveidi nolūkā novērst turpmākas krīzes; uzsver, ka budžetā par prioritāti būtu jānosaka finansējuma piešķiršana Eiropas uzraudzības iestādēm un to vajadzībām paredzētiem neatkarīgiem juridiskiem pakalpojumiem;

28.  atzinīgi vērtē 2011. gada decembrī panākto vienošanos par to, ka tiks finansētas starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora (ITER) papildu izmaksas; mudina Komisiju ievērot visus šīs vienošanās kopīgos secinājumus un ierosināt konkrētu priekšlikumu par EUR 360 miljonu nodrošināšanu 2013. gada budžeta projektā, pilnībā izmantojot Finanšu regulā un 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā noteiktās iespējas un nodrošinot, ka DFS saistībā ar ITER vairs netiek pārskatīta; atkārtoti pauž nelokāmu pārliecību, ka EUR 360 miljonu nodrošinājums 2013. gada budžetā nedrīkst kavēt citu ES politikas virzienu, sevišķi to, kas palīdz sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktos mērķus, sekmīgu īstenošanu pēdējā šī plānošanas perioda gadā, un jo īpaši iebilst pret jebkādu līdzekļu pārvietošanu, kas skartu šīs budžeta prioritātes; uzsver, ka Komisija savā finanšu plānā paredz rezervi EUR 47 miljonu apmērā 1.a izdevumu kategorijā, kas daļēji sedz ITER vajadzības;

29.  rēķinoties ar gaidāmo Horvātijas pievienošanos 2013. gada 1. jūlijā, sagaida, ka DFS pārskatīšana tiks apstiprināta nevilcinoties, atbilstoši Iestāžu nolīguma 29. punktam (“Finanšu shēmas koriģēšana saistībā ar paplašināšanos”), un prasa, lai Komisija iesniegtu priekšlikumu par attiecīgām papildu apropriācijām, tiklīdz Pievienošanās aktu būs ratificējušas visas ES dalībvalstis; vēlreiz norāda, ka ar Horvātijas uzņemšanu saistītajām paplašināšanās vajadzībām ir nepieciešams atbilstošs papildu finansējums, paredzot šim nolūkam jaunus līdzekļus, nevis veicot 2013. gada otrajā pusē līdzekļu pārvietojumus;

Administratīvie izdevumi

30.  ņem vērā par budžeta un finanšu plānošanu atbildīgā komisāra 2012. gada 23. janvāra vēstuli, kurā pausta Komisijas gatavība jau 2013. gadā par 1 % samazināt štata vietu skaitu Komisijas štatu sarakstos, rūpīgi ņemot vērā to, kādas sekas tas radīs lieliem, vidējiem un maziem ģenerāldirektorātiem; apņemas cieši vērot, kā Komisija īsteno savu nodomu līdz 2018. gadam samazināt ES iestāžu un struktūru darbinieku skaitu par 5 % salīdzinājumā ar 2013. gadu, un atgādina, ka tas ir uzskatāms par vispārēju mērķi; atgādina, ka ikvienas izmaiņas štatu sarakstā tieši ietekmē budžetu un tās nekādā gadījumā nedrīkst pārkāpt Budžeta komitejas un Eiropas Parlamenta budžeta prerogatīvas; uzskata, ka darbinieku skaita samazināšana īstermiņā vai ilgtermiņā ir jāveic, pamatojoties uz iepriekšēju ietekmes novērtējumu un cita starpā ņemot vērā visas Savienības juridiskās saistības un iestāžu jaunās pilnvaras un lielāku pienākumu apmēru, kas tām ir noteiktas Līgumos;

31.  atgādina, ka cieša un konstruktīva iestāžu sadarbība ir svarīga visos procedūras posmos, un vēlreiz pauž gatavību pilnībā veicināt šādu sadarbību, stingri ievērojot LESD noteikumus; sagaida, ka visas šīs vadlīnijas tiks ņemtas vērā, gan īstenojot budžeta procedūru, gan sagatavojot budžeta projektu;

o
o   o

32.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(2) OV L 56, 29.2.2012.


Īpašās komitejas organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos pilnvaras
PDF 262kWORD 38k
Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. marta lēmums par īpašas komitejas izveidošanu organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos, tās pilnvarām, skaitlisko sastāvu un pilnvaru laiku
P7_TA(2012)0078B7-0151/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komiteju priekšsēdētāju konferences 2012. gada 16. februāra lēmumu ierosināt izveidot īpašu komiteju organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos, kā arī noteikt tās pilnvaras un skaitlisko sastāvu,

–  ņemot vērā 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par organizēto noziedzību Eiropas Savienībā(1), ar kuru Parlaments paudis nodomu izveidot īpašu komiteju,

–  ņemot vērā 2011. gada 15. septembra rezolūciju par ES centieniem korupcijas apkarošanā(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 184. pantu,

1.  nolemj izveidot īpašu komiteju organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos, kurai ir šādas pilnvaras:

   a) analizēt un novērtēt organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas izplatību un to, kā tas ietekmē Savienību un tās dalībvalstis, kā arī ierosināt attiecīgus pasākumus, lai Savienība spētu novērst šos draudus un cīnīties pret tiem gan starptautiskā, gan Eiropas un valstu mērogā;
   b) analizēt un novērtēt to, kā pašreiz tiek īstenoti Savienības tiesību akti, kuri attiecas uz organizēto noziedzību, korupciju un naudas atmazgāšanu, un ar šiem jautājumiem saistītās politiskās nostādnes, lai nodrošinātu, ka Savienības tiesību akti un politiskās nostādnes balstās uz faktiem un ka to pamatā ir vislabākie pieejamie draudu novērtējumi, kā arī uzraudzīt to saderību ar pamattiesībām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. un 6. pantu, jo īpaši tiesībām, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī principiem, uz kuriem balstās Savienības ārējā darbība, jo īpaši tiem, kas izklāstīti Līguma 21. pantā;
   c) izskatīt un rūpīgi pārbaudīt to Savienības iekšlietu aģentūru (piemēram, Eiropols, COSI, Eurojust) lomas un darbību īstenošanu, kuru darbs ir saistīts ar organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumiem, kā arī ar šiem jautājumiem saistītajām politiskajām nostādnēm attiecībā uz drošību;
   d) risināt jautājumus, kas minēti 2011. gada 25. oktobra rezolūcijā par organizēto noziedzību Eiropas Savienībā un jo īpaši tās 15. punktā(3), kā arī 2011. gada 15. septembra rezolūcijā par ES centieniem korupcijas apkarošanā;
   e) šiem nolūkiem veidot nepieciešamos kontaktus un rīkot uzklausīšanas ar Eiropas Savienības iestādēm un starptautiskām, Eiropas un valstu iestādēm, dalībvalstu un trešo valstu parlamentiem un valdībām, zinātnieku un uzņēmēju aprindu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kā arī ar pamatorganizāciju pārstāvjiem, cietušo organizācijām, ierēdņiem, kuru ikdienas darbs ir organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana, piemēram, tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem un tiesnešiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības locekļiem, kuri veicina likumības kultūru sarežģītās jomās, kā arī apmeklēt šīs iestādes un tikties ar šiem cilvēkiem;

2.  nolemj ‐ ņemot vērā to, ka Parlamenta to pastāvīgo komiteju pilnvaras, kuru kompetencē ir jautājumi attiecībā uz tādu Savienības tiesību aktu pieņemšanu, uzraudzību un īstenošanu, kas saistīti ar šo jomu, paliek nemainīgas, īpašā komiteja var sniegt ieteikumus attiecībā uz veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām, cieši sadarbojoties ar pastāvīgajām komitejām;

3.  nolemj, ka īpašajā komitejā ir 45 deputāti;

4.  nolemj, ka īpašās komitejas pilnvaru laiks ir 12 mēneši, sākot no 2012. gada 1. aprīļa, un to ir iespējams pagarināt; nolemj, ka īpašā komiteja iesniedz Parlamentam termiņa vidusposma ziņojumu un nobeiguma ziņojumu, kurā ir ieteikumi par veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0459.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0388.
(3) Minētais punkts formulēts šādi: “15. pauž nodomu triju mēnešu laikā pēc šīs rezolūcijas apstiprināšanas izveidot īpašu komiteju darbam pret tādu noziedzīgo organizāciju, tostarp mafijas, izplatību, kas darbojas pārrobežu līmenī, un vienu no komitejas mērķiem izvirzīt izpēti par šīs parādības izplatības apjomu un tās negatīvo ietekmi sociālajā un ekonomikas jomā Eiropas Savienībā, tostarp par problēmu saistībā ar valsts līdzekļu novirzīšanu, ko veic noziedzīgās organizācijas un mafija, un viņu iekļūšanu valsts sektorā, kā arī par legālās ekonomikas un finanšu sistēmas iedragāšanu, turklāt par mērķi izvirzīt tiesību aktu kopuma izveidi, lai mazinātu šos reālos un apstiprinātos draudus Eiropas Savienībai un tās pilsoņiem; tāpēc aicina Priekšsēdētāju konferenci iesniegt priekšlikumu saskaņā ar Reglamenta 184. pantu;”.


Apmācība tieslietu jomā
PDF 209kWORD 54k
Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. marta rezolūcija par apmācību tieslietu jomā (2012/2575(RSP))
P7_TA(2012)0079B7-0150/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. un 82. pantu, kuros paredzēta tādu pasākumu pieņemšana saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kuru mērķis ir nodrošināt “atbalstu tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku mācībām”;

–  ņemot vērā 1991. gada 10. septembra rezolūciju par Eiropas tiesību akadēmijas dibināšanu(1), 2002. gada 24. septembra nostāju saistībā ar Padomes lēmuma par Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla izveidi pieņemšanu(2), 2008. gada 9. jūlija rezolūciju par dalībvalstu tiesnešu lomu Eiropas tieslietu sistēmā(3) un 2009. gada 7. maija ieteikumu Padomei par ES krimināltiesiskuma telpas izveidi(4),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns” (COM(2010)0171,

–  ņemot vērā 2009. gada 25. novembra rezolūciju par Stokholmas programmu(5),

–  ņemot vērā 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par tiesisko apmācību(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. septembra paziņojumu “Uzticēšanās veidošana tiesiskumam ES mērogā: Eiropas tiesiskās apmācības jauna dimensija” (COM(2011)0551),

–  ņemot vērā izmēģinājuma projektu tiesiskās apmācības jomā, kuru Parlaments ierosināja 2011. gadā,

–  ņemot vērā salīdzinošo pētījumu par tiesisko apmācību dalībvalstīs, kuru Parlamenta uzdevumā veica ERA sadarbībā ar EJTN(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā minētajā pētījumā tika apkopota informācija par pasākumiem, kādus šajā jomā veikušas valstu tiesu sistēmas darbinieku izglītības iestādes, tostarp par sniegtās apmācības veidu, būtiskiem apstākļiem un budžeta līdzekļiem, nolūkā arī apzināt vajadzības un ierosinājumus uzlabojumiem, kā arī labāko praksi, un tajā ir iekļauti arī pārskata rezultāti, kas tika gūti, aptaujājot 6000 tiesnešus un prokurorus dalībvalstīs, galveno uzmanību pievēršot viņu pieredzei ES tiesību apmācības jomā un viņu ierosinājumiem, kā to uzlabot;

B.  tā kā tiesisko apmācību būtu pareizi jāsauc par “tiesību studijām”, lai īpaši atspoguļotu to, ka turpinās tiesu sistēmas locekļu intelektuālā attīstība, un to, ka vislabāk tiesiskās zināšanas citiem spēj nodot paši tiesneši;

C.  tā kā pašreizējais apmācības piedāvājums nebūt neatbilst Komisijas izvirzītajam mērķim, proti, ka tai būtu jābūt pieejamai pusei ES juridisko profesiju pārstāvju;

D.  tā kā saskaņā ar pētījumu valodu barjeras, (savlaicīgas) informācijas trūkums par esošām programmām, tas, ka programmas ne vienmēr tiek pielāgotas tiesnešu vajadzībām, kā arī tiesnešu lielā noslogotība un attiecīga finansējuma trūkums ir minami starp iemesliem, kādēļ samērā neliels skaits respondentu iegūst apmācību ES tiesībās (53 %, turklāt pēdējo trīs gadu laikā ‐tikai trešdaļa no tiem);

E.  tā kā, tostarp no budžeta viedokļa pašreizējos finanšu taupības apstākļos, ir vērts izmantot esošo iestāžu, īpaši valstu tiesiskās apmācības iestāžu, bet arī universitāšu un profesionālo struktūru priekšrocības, ciktāl tas attiecas uz Eiropas tiesiskās kultūras struktūras “valstu tiesību” aspektiem; tā kā tādējādi dalībvalstīs var noteikt labāko praksi un to veicināt un izplatīt visā ES; tā kā attiecībā uz ES tiesībām Eiropas tiesību akadēmijai (ERA) būtu jāturpina pildīt savus uzdevumus;

F.  tā kā, kā Parlaments to jau ir norādījis, Eiropas tiesiskās telpas pamatā jābūt tādai Eiropas tiesiskuma kultūrai starp praktizējošiem juristiem, tiesu iestādēm un prokuroriem, kura ne tikai balstās uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, bet arī tiek izstrādāta, izmantojot savstarpējās zināšanas un izpratni par dalībvalstu tiesu sistēmām, radikāli mainot universitāšu mācību programmas, organizējot apmaiņas un mācību braucienus un kopēju apmācību ar aktīvu Eiropas tiesību akadēmijas, Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla un Eiropas tiesību institūta atbalstu;

G.  tā kā tiesiskajai apmācībai vajadzētu būt saistītai ar debatēm par tiesu iestāžu tradicionālo lomu un tās modernizēšanu, par to, kā to padarīt pieejamāku un paplašināt tās tvērumu; tā kā tas ietver arī valodu apmācību un salīdzinošo tiesību un starptautisko tiesību studiju veicināšanu;

H.  tā kā kopīgu tiesiskuma kultūru nepieciešams radīt arī starp tiesu sistēmas locekļiem, izmantojot Pamattiesību hartu, Eiropas Padomes Venēcijas komisijas darbu u.c., lai veicinātu tiesu sistēmas profesiju pamatvērtības, apspriežot un izplatot kopīgo profesionālo ētiku, tiesiskumu un tiesnešu iecelšanas un izraudzīšanās principus, un lai nepieļautu tiesu sistēmas politizēšanu, tādējādi veicinot savstarpēju uzticēšanos, kas nepieciešama, lai praksē īstenotu kopīgo tiesisko telpu;

I.  tā kā ir nepieciešams dibināt kontaktus starp dažādām kultūrām piederīgiem tiesnešiem un uzlabot esošo kontaktu koordināciju, lai radītu “koherentus lokus”; tā kā šajā nolūkā ar elektronisko saziņu vien ir par maz un ir jābūt forumiem, kuros tiesneši var veidot kontaktus, un ir būtiski iesaistīt Luksemburgas un Strasbūras tiesu tiesnešus;

J.  tā kā tiesību studijas nevar ietvert tikai materiālās un procesuālās tiesības un tā kā tiesnešiem nepieciešama apmācība saistībā ar tiesu sistēmas ikdienas darbību un “tiesnešu arodu”,

1.  uzskata, vienlaikus atzīstot, ka tieši kontakti ir labākais risinājums, ka, ņemot vērā budžeta ierobežojumus, kā arī atbildes, ko pētījumā snieguši tiesneši, šādas apmācības un konsultācijas varētu sniegt arī ar interneta starpniecību (izmantojot videokonferences, tiešsaistes kursus, straumēšanu), kā arī apmaiņas veidā; norāda, ka tiesneši prasa sīkāk izvērtēt mācību programmas un pielāgot tās viņu vajadzībām, vienlaikus, šķiet, dodot priekšroku interaktīvām mācībām, kuru laikā viņi var apmainīties ar pieredzi un apspriest konkrētas lietas, nevis “klasiskiem” apmācības veidiem (no augšas uz leju);

2.  uzskata, ka par turpmāku mērķi izvirzāma tās apmācības koordinācija, kuru sniedz esošās tiesiskās apmācības iestādes, un dialoga un profesionālo kontaktu atvieglošana un veicināšana;

3.  norāda, ka svarīga ir daudzvalodu apmācība, jo pētījums liecina, ka tikai samērā nedaudz tiesnešu runā svešvalodā pietiekami labi, lai varētu aktīvi piedalīties tiesiskajā apmācībā citās dalībvalstīs;

4.  uzskata, ka viens no problēmu (izmaksu, valodu apmācības, izmaksu lietderīguma) risinājumiem ir izmantot modernās tehnoloģijas un finansēt lietojumprogrammu izstrādi līdzīgi kā Apple ITunes U; šādās valstu mācību iestāžu, ERA, universitāšu un citu mācībspēku izstrādātajās lietojumprogrammās būtu ietverti mācību kursi ar videomateriāliem, tostarp, valodu apmācība (īpašu uzsvaru liekot uz juridisko terminoloģiju) un mācības par valstu tiesību sistēmām, īpaši juridiskajām procedūrām, utt., un tiesu sistēmas locekļiem tās būtu pieejamas bez maksas;

5.  uzskata, ka sekmīga dalība šādos kursos varētu būt sākums virzībai uz Erasmus tiesnešiem un dalību mācību kursos ārvalstīs;

6.  ierosina, ka šādas lietojumprogrammas varētu par nelielu maksu darīt pieejamas arī praktizējošiem juristiem, profesionālām struktūrām, akadēmiskajām aprindām un tiesību studentiem, un to izstrāde un ražošana ar salīdzinoši nelieliem izdevumiem zināmā mērā veicinātu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību;

7.  uzskata, ka izmēģinājuma projektu, kuru iesniedza Luigi Berlinguer un Erminia Mazzoni un kuru paredzēts īstenot 2012. gadā, galvenokārt vajadzētu vērst uz labākās prakses apzināšanu un paplašināšanu, organizējot piekļuvi ES tiesībām un attiecīgajām mācībām valstu tiesu sistēmu un mācību iestāžu ietvaros; uzskata, ka ES būtu, piemēram, jāmudina dalībvalstis veidot līdziniekus sekmīgām iestādēm, piemēram, tādiem ES tiesību koordinatoriem, kādi pastāv Itālijas un Nīderlandes valsts tiesu struktūrā, un veicināt šādu koordinatoru apmācību, kā arī citādi sekmēt viņu darbu ES līmenī;

8.  uzskata, ka izmēģinājuma projektā būtu jāparedz darba grupas veidošana, kurā darbotos valstu un Eiropas līmeņa tiesiskās apmācības sniedzēji, kā arī pārstāvji no citām jomām ārpus tiesu sistēmas un kuras mērķis būtu noteikt ES tiesību jautājumu tematiskās kopas, kuras šķiet visbūtiskākās ikdienas tiesiskajā praksē, gan “praktiskos” jautājumos (kā iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kā piekļūt ES tiesību datubāzēm utt.), gan jautājumos pēc būtības;

9.  ierosina, ka izmēģinājuma projektā varētu koordinēt a) padomu un zināšanu apmaiņu par konkrētām tiesību sistēmām starp konkrētām tiesiskās apmācības iestādēm, balstoties uz esošiem kontaktiem un resursiem, un b) formālo apmācību un iepazīšanos ar ārvalstu tiesību sistēmām;

10.  ierosina, ka Komisija rīkotu ikgadēju forumu, kurā visu hierarhijas līmeņu tiesneši jomās, kurās bieži rodas jautājumi valsts un pārrobežu dimensijas sakarā, varētu apspriesties par jaunākajām konstatētajām juridiskajām pretrunām vai sarežģījumiem, lai veicinātu diskusiju, dibinātu kontaktus, veidotu saziņas kanālus un stiprinātu savstarpējo uzticēšanos un sapratni; uzskata, ka šāds forums varētu arī sniegt iespēju kompetentajām iestādēm, apmācības sniedzējiem un ekspertiem, tostarp universitātēm un profesionālām struktūrām, apspriest tiesiskās apmācības politiku un tiesiskās izglītības nākotni Eiropā;

11.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai.

(1) OV C 267, 14.10.1991., 33. lpp.
(2) OV C 273 E, 14.11.2003., 99. lpp.
(3) OV C 294 E, 3.12.2009., 27. lpp..
(4) OV C 212 E, 5.8.2010., 116. lpp..
(5) OV C 285 E, 21.10.2010., 12. lpp.
(6) OV C 236 E, 12.8.2011., 130. lpp.
(7) http://www.europarl.europa.eu/delegations/en/studiesdownload.html?languageDocument=EN&file=60091


Bērnu darba izmantošana kakao nozarē
PDF 208kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. marta rezolūcija par bērnu darba izmantošanu kakao nozarē (2011/2957(RSP))
P7_TA(2012)0080B7-0126/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3., 6. un 21. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 206. un 207. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju Nr. 182 par bērnu darba ļaunāko formu aizliegšanu un tūlītēju rīcību bērnu darba ļaunāko formu izskaušanai, SDO Konvenciju Nr. 138 par minimālo vecumu pieņemšanai darbā un ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā 2010. gada Starptautiskā kakao nolīguma noslēgšanu un jo īpaši tā 42. un 43. pantu,

–  atgādinot par iepriekšējām rezolūcijām par bērnu tirdzniecību un bērnu ekspluatāciju jaunattīstības valstīs,

–  atgādinot par tā 2010. gada 25. novembra rezolūcijām par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskos tirdzniecības nolīgumos(1) un uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos (2),

–  ņemot vērā Reglamenta 110. pantu,

A.  tā kā SDO lēš, ka visā pasaulē ir vairāk nekā 215 miljoni strādājošo bērnu un viņi ir iesaistīti darbībās, kuras būtu jāaizliedz; tā kā 152 miljoni no šiem bērniem nav sasnieguši 15 gadu vecumu un 115 miljoni no viņiem ir iesaistīti bīstamās darbībās;

B.  tā kā šīs rezolūcijas nolūkā bērnu darbs ir bērnu darbs attiecīgi SDO Konvencijas Nr. 138 par minimālo vecumu pieņemšanai darbā un Konvencijas Nr. 182 par bērnu darba ļaunāko formu aizliegšanu un tūlītēju rīcību bērnu darba ļaunāko formu izskaušanai izpratnē;

C.  tā kā Parlamentam jādod piekrišana 2010. gada Starptautiskā kakao nolīguma noslēgšanai; tā kā iesaistītās puses paudušas spēcīgas bažas par bērnu darba izmantošanu kakao pupiņu audzēšanā un novākšanā;

D.  tā kā 70 % pasaules kakao produkcijas tiek audzēti Rietumāfrikā un šajā reģionā apmēram 7,5 miljoni cilvēku strādā kakao ražošanā, galvenokārt tikai mazās ģimenes saimniecībās ‐ visā Rietumāfrikā ir aptuveni 1,5 līdz 2 miljoni ģimenes lauku saimniecību; tā kā piecu mēnešu ilgajā ražas novākšanas periodā kakao audzēšana ir ļoti darbietilpīga nozare un ražotāji izjūt lielu valsts un starptautiskā tirgus dalībnieku spiedienu saglabāt darbaspēka izmaksas zemā līmenī; tā kā maksimālā darba apjoma periodos ražošanā ir iesaistīti visi ģimenes locekļi, tostarp bērni; tā kā bērnu darba izmantošana rada nepieņemamu apdraudējumu;

E.  tā kā saskaņā ar SDO datiem ne visi darbi, ko strādā bērni, būtu jāklasificē kā izskaužams bērnu darbs un ir skaidri jānošķir šie divi darba veidi; tā kā bērnu vai pusaudžu dalību tādā darbā, kas neietekmē viņu veselību un personisko attīstību vai netraucē izglītībai, kopumā uzskata par pozitīvu, ja vien pienākumi nav bīstami vai netraucē bērniem apmeklēt skolu;

F.  tā kā Ganā un Kotdivuārā veiktie pētījumi liecina, ka bērnus, kas strādā kakao ražotnēs, skar dažādu veidu apdraudējumi; turklāt daži bērni varētu būt nelegāli atvesti no citiem valsts reģioniem vai kaimiņvalstīm; tā kā būtu jāveic turpmāka izpēte par bērnu darba sastopamību un bērnu tirdzniecību reģionā, jo nepastāv pārbaudītu datu;

G.  tā kā viskaitīgāko bērnu darba veidu izmantošana kakao pupiņu audzēšanā un novākšanā ir nepieņemama;

H.  tā kā pēdējos gados gūti būtiski panākumi, īstenojot programmas un iniciatīvas viskaitīgāko bērnu darba veidu izskaušanai Rietumāfrikas kakao ražotnēs, taču nozares lielā apjoma dēļ darāmā vēl ir daudz; tā kā jaunās konfliktsituācijas reģionā, jo īpaši Kotdivuārā, bērnu stāvokli kārtējo reizi ir pasliktinājušas;

I.  tā kā nabadzība un ienākumu gūšanas iespēju trūkums, nedrošība vai ārpusskolas iespēju pilnīga neesamība jauniešiem, iesīkstējušas kopienu struktūras un valdošā attieksme, atbilstošas bērnu tiesiskās aizsardzības trūkums un tas, ka nav ieviesta obligāta valsts izglītība visiem bērniem neatkarīgi no dzimuma, kā arī korupcija un slikta pārvalde ir sociālekonomiski un politiski faktori, kas var sekmēt atkārtotu bērnu darba ļaunprātīgu izmantošanu dažos pasaules reģionos;

J.  atgādinot par visu attiecīgo valstu valdību primāro atbildību par to, lai pilnībā tiktu īstenota attiecīgi ANO Konvencija par bērna tiesībām, SDO Konvencija Nr. 138 par minimālo vecumu pieņemšanai darbā un Konvencija Nr. 182 par bērnu darba ļaunāko formu aizliegšanu un tūlītēju rīcību bērnu darba ļaunāko formu izskaušanai;

K.  atgādinot par ES stratēģiju 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību, ANO Globālo līgumu, jo īpaši tā 5. principu par bērnu darba izskaušanu, un Harkin-Engel protokolu, kas paredz lietderīgu struktūru korporatīvajai sociālajai atbildībai kakao nozarē,

1.  aicina valstis, kas vēl nav ratificējušas ANO Konvenciju par bērna tiesībām un SDO konvenciju Nr. 138 un Nr. 182, bez kavēšanās ratificēt un īstenot minētās konvencijas; turklāt uzskata, ka valstīm ir jāievieš visas atbilstošās politikas nostādnes, lai sekmētu sapratni par bērnu ļaunprātīgu izmantošanu darba tirgū un par nepieciešamību ievērot pastāvošos valstu un starptautiskos noteikumus;

2.  spēcīgi nosoda bērnu darba izmantošanu kakao laukos;

3.  aicina visus, kas ir iesaistīti kakao pupiņu audzēšanā un apstrādē un to atvasināto produktu ražošanā, t.i., valdības, nozares pārstāvjus pasaulē, kakao ražotājus, organizēto darbaspēku, nevalstiskās organizācijas un patērētājus, pildīt to pienākumus visu veidu bērnu piespiedu darba un bērnu tirdzniecības apkarošanā, dalīties pieredzē un sadarboties, lai nodrošinātu ilgtspējīgu kakao piegādes ķēdi, neizmantojot bērnu darbu;

4.  uzskata, ka būtiskas izmaiņas var panākt tikai ar visaptverošu un saskaņotu pieeju, kurā uzmanība pievērsta galvenajiem bērnu darba cēloņiem un kuru valdības, nozares pārstāvji, tirgotāji, ražotāji un pilsoniskā sabiedrība īsteno ilgtermiņā;

5.  aicina Komisiju politikas konsekvenci nodrošināt visās tās iniciatīvās, proti, tajās, kuras attiecas uz tirdzniecību, attīstību (jo īpaši skar izglītības pieejamību bērniem), cilvēktiesībām, publisko iepirkumu un uzņēmumu sociālo atbildību, turklāt veicināt labākās prakses apmaiņu starp dažādām nozarēm, kurās tiek izmantots bērnu darbs;

6.  mudina Komisiju nodrošināt to, lai visos tirdzniecības nolīgumos būtu ietverti efektīvi noteikumi nabadzības samazināšanai un cienījamu un drošu darba apstākļu sekmēšanai un tie ietvertu juridiski saistošas klauzulas par starptautiski atzītiem cilvēktiesību, sociālajiem un vides standartiem un to īstenošanu, paredzot pasākumus pārkāpumu gadījumā;

7.  atgādina, ka ES vispārējo preferenču sistēma (VPS), kas ir galvenais ES tirdzniecības politikas instruments darba pamatstandartu veicināšanai, tiek pārskatīta un ka saskaņā ar šo sistēmu saņēmējvalstīm piešķirtās tirdzniecības preferences noteiktos apstākļos var tikt atsauktas, t.i., ja ir konstatēti nopietni un sistemātiski to principu pārkāpumi, kas paredzēti vairākās svarīgākajās SDO konvencijās, tostarp Konvencijā Nr. 138 un Nr. 182;

8.  atgādina, ka Parlaments 2011. gada 15. decembrī nolēma atsaukt savu piekrišanu ES un Uzbekistānas Partnerattiecību un sadarbības nolīguma Protokola par tekstilizstrādājumiem noslēgšanai, pamatojoties uz bažām par bērnu piespiedu nodarbināšanu Uzbekistānas kokvilnas laukos, un ieteica ES veikt izmeklēšanu attiecībā uz Uzbekistānai piešķirto VPS priekšrocību pagaidu atsaukšanu, ja SDO uzraudzības iestādes secinātu, ka pastāv nopietni un sistemātiski Uzbekistānas saistību pārkāpumi(3);

9.  atzinīgi vērtē visas iniciatīvas, kuras kopā paudušas daudzas ieinteresētās personas, tostarp, valdības, nozares pārstāvji, ražotāji un pilsoniskā sabiedrība, un kuru mērķis ir izskaust bērnu darba izmantošanu, uzlabot bērnu un pieaugušo dzīves apstākļus kakao ražotnēs un nodrošināt atbildīgu kakao ražošanu, piemēram, neseno ESAO un Sahelas un Rietumāfrikas kluba sekretariāta reģionālo iniciatīvu un starptautisko kakao iniciatīvu sekmēt labāko praksi viskaitīgāko bērnu darba veidu izskaušanā Rietumāfrikas kakao ražotnēs; norāda, ka šīs iniciatīvas ir atbilstoši jāuzrauga, lai nodrošinātu patiesus panākumus; mudina valdības palielināt atbalstu godīgas tirdzniecības tīkliem kakao nozarē un lauku kooperatīviem un dot tiem iespēju savus ražojumus laist tieši valsts vai starptautiskajā tirgū bez starpniekiem un par godīgu cenu; aicina Komisiju atbalstīt šādus pasākumus;

10.  atbalsta Protokola par kakao pupiņu audzēšanu un apstrādi un to atvasināto produktu ražošanu mērķus, ciktāl tie atbilst SDO Konvencijai Nr. 182 par bērnu darba ļaunāko formu aizliegšanu un tūlītēju rīcību bērnu darba ļaunāko formu izskaušanai (pazīstama kā Harkin-Engel protokols), un aicina šo protokolu pilnībā īstenot;

11.  atgādina, ka Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) nesen nolēma izveidot jaunu projekta komiteju, lai izstrādātu Eiropas standartu divās daļās ‐ attiecībā uz kakao ražošanas izsekojamību un ilgtspēju; aicina Komisiju apsvērt un atbilstošā gadījumā iesniegt likumdošanas priekšlikumu par efektīvu mehānismu to preču izsekojamības nodrošināšanai, kuru ražošanā izmanto bērnu piespiedu darbu; aicina Starptautiskā kakao nolīguma partnerus atbalstīt uzlabojumus piegādes ķēdē un lauksaimnieku labāku organizāciju, lai nodrošinātu izsekojamību visā kakao nozares piegādes ķēdē;

12.  aicina Starptautiskā kakao nolīguma partnerus izvērtēt iespēju kakao piegādes ķēdē ieviest akreditētas trešās personas uzraudzītu piegādes ķēdes izsekojamību;

13.  aicina Komisiju, SDO-IPEC un citus partnerus turpināt īstenot pasākumus, lai uzlabotu sapratni par lauku kopienu ekonomisko, sociālo un kultūras sarežģītību;

14.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ANO Bērnu fondam, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem, Āfrikas Savienībai un SDO.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0434.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0446.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0586.


2010. gada Starptautiskais kakao nolīgums ***
PDF 185kWORD 30k
Eiropas Parlamenta 2012 gada 14. marta normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu 2010. gada Starptautisko kakao nolīgumu (09771/2011 – C7-0206/2011 – 2010/0343(NLE))
P7_TA(2012)0081A7-0024/2012

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (09771/2011),

–  ņemot vērā projektu 2010. gada Starptautiskajam nolīgumam par kakao (08134/2011),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. un 4. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) daļu (C7-0206/2011),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A7-0024/2012),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


Risinājumi diabēta izplatības problēmai Eiropas Savienībā
PDF 234kWORD 76k
Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. marta rezolūcija par ES diabēta epidēmijas novēršanu (2011/2911(RSP))
P7_TA(2012)0082RC-B7-0145/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu ,

–  ņemot vērā Sentvinsentā 1989. gada 10.–12. oktobrī notikušajā pirmajā Sentvinsentas Deklarācijas par diabēta rīcības programmu sanāksmē pieņemto Sentvinsentas Deklarāciju par diabēta ārstēšanu un izpēti Eiropā(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2005. gada 15. martā izveidoto ES Platformu veselīgam uzturam, fiziskajām aktivitātēm un veselībai(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2005. gada 8. decembra Zaļo grāmatu “Veselīga uztura un fiziskās aktivitātes veicināšana ‐ liekā svara, aptaukošanās un hronisko slimību profilakse Eiropas mērogā”, kurā ir pievērsta uzmanība otrā tipa diabētu izraisošiem faktoriem (COM(2005)0637),

–  ņemot vērā 2006. gada 15. un 16. februārī Vīnē notikušās Austrijas prezidentūras konferences “Otrā tipa diabēta novēršana” secinājumus(3),

–  ņemot vērā 2006. gada 27. aprīļa deklarāciju par diabētu(4),

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par veselīga dzīvesveida veicināšanu un 2. tipa diabēta novēršanu(5),

–  ņemot vērā Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) Reģionālās Eiropas komitejas 2006. gada 11. septembra rezolūciju par neinfekcijas slimību profilaksi un kontroli PVO Eiropas reģionā(6),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2006. gada 20. decembra Rezolūciju Nr. 61/225 par Pasaules diabēta dienu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Lēmumu Nr. 1350/2007/EK, ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam)(7), un tam sekojošo Komisijas 2011. gada 22. februāra Lēmumu par finansēšanas lēmuma pieņemšanu 2011. gadam saistībā ar otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) un par šīs programmas rīcībām paredzēto finanšu ieguldījumu atlases, piešķiršanas un citiem kritērijiem(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 23. oktobra Balto Grāmatu par tēmu “Kopā par veselību. ES stratēģiskā pieeja 2008.–2013. gadam” (COM(2007)0630),

–  ņemot vērā Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)(9) un pētniecības un inovācijas pamatprogrammu (COM(2011)0808),

   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 20. oktobra paziņojumu “Solidaritāte veselības jomā. Nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES” (COM(2009)0567),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 13. maija Rezolūciju Nr. 64/265 par neinfekcijas slimību profilaksi un kontroli,

–  ņemot vērā projekta “Septītā pamatprogramma ‐ Veselība ‐ 200701” svarīgākos rezultātus un ieteikumus, kas izklāstīti “DIAMAP ‐ Ceļvedis diabēta pētījumiem Eiropā”(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu “Stratēģijas ”Eiropa 2020' pamatiniciatīva “Inovācijas savienība'” (COM(2010)0546) un tās izmēģinājuma partnerību par aktīvām un veselīgām vecumdienām,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 7. decembra secinājumus “Inovatīvas pieejas hroniskām slimībām sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmās”,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 24. decembra rezolūciju Nr. 65/238 par Ģenerālās asamblejas augstākā līmeņa sanāksmes par neinfekcijas slimību novēršanu un kontroli mērķiem, norises kārtību, struktūru un organizāciju,

–  ņemot vērā Maskavas Deklarāciju, kuru pieņēma pirmajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispasaules ministru konferencē par veselīgu dzīvesveidu un neinfekcijas slimību kontroli, kura 2011. gada 28. un 29. aprīlī notika Maskavā(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. septembra rezolūciju par Eiropas Savienības nostāju un apņemšanos, gatavojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas augsta līmeņa sanāksmei par neinfekcijas slimību novēršanu un kontroli(12),

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā diabēts ir viena no visizplatītākajām neinfekcijas slimībām, kas saskaņā ar aplēsēm skar vairāk nekā 32 miljonus ES iedzīvotāju, sasniedzot gandrīz 10 % no ES kopējā iedzīvotāju skaita, un papildus 32 miljoni iedzīvotāju cieš no glikozes tolerances traucējumiem, kas, ļoti iespējams, var attīstīties par diabētu ar klīniskām pazīmēm(13);

B.  tā kā tiek sagaidīts, ka aptaukošanās epidēmijas, Eiropas iedzīvotāju novecošanās un citu vēl neatklātu faktoru dēļ līdz 2030. gadam Eiropā ar diabētu slimo cilvēku skaits palielināsies par 16,6 %;

C.  tā kā 2. tipa diabēts par 5–10 gadiem samazina paredzamo dzīves ilgumu(14) un 1. tipa diabēts par aptuveni 20 gadiem samazina paredzamo dzīves ilgumu(15), tā kā ik gadu no diabēta Eiropas Savienībā mirst 325 000 cilvēku(16), proti, viens ES pilsonis katrās divās minūtēs;

D.  tā kā aizvien vairāk tiek atzīts, ka gan 1., gan 2. tipa diabēta izplatības, sastopamības un komplikāciju novēršanas svarīgākā stratēģija ir mazināt atklātos riska faktorus, jo īpaši dzīvesveida paradumus;

E.  tā kā vēl ir jāveic pētījumi, lai precīzi noskaidrotu 1. tipa diabēta riska faktorus, kaut gan ģenētiskā predispozīcija jau tiek pētīta un ar 1. tipa diabētu cilvēki saslimst aizvien jaunāki cilvēki;

F.  tā kā 2. tipa diabēts ir novēršana slimība, kuras riska faktori, piemēram, nabadzīgs un nesabalansēts uzturs, aptaukošanās, fizisko aktivitāšu trūkums un alkohola patēriņš ‐ ir skaidri atklāti un novēršami ar efektīvām profilakses stratēģijām;

G.  tā kā pašlaik nav pieejami diabēta ārstēšanas līdzekļi;

H.  tā kā 2. tipa diabēta komplikācijas var novērst, veicinot veselīgu dzīvesveidu un agrīni diagnosticējot šo slimību; tā kā tomēr tas bieži tiek diagnosticēts pārāk vēlu un pašlaik gandrīz 50 % cilvēku, kuriem ir diabēts, neapzinās savu veselības stāvokli(17);

I.  tā kā gandrīz 75 % visu cilvēku, kuriem ir diabēts, nespēj labi kontrolēt savu slimību, radot lielāku komplikāciju, produktivitātes zaudēšanas un izmaksu risku sabiedrībai(18), kā tas atklāts nesenajā pētījumā(19);

J.  tā kā vairumā dalībvalstu vairāk nekā 10 % no veselības aprūpes izdevumiem tiek novirzīti diabētam, dažkārt šim skaitlim sasniedzot pat 18,5 %(20), un vispārējās veselības aprūpes izmaksas ES pilsonim ar diabētu vidēji ir EUR 2100 gadā(21); tā kā šīs izmaksas neizbēgami palielināsies, jo pieaug ar diabētu slimo cilvēku skaits, iedzīvotāji noveco un palielinās ar to saistīto vairāku vienlaicīgo saslimšanu daudzums;

K.  tā kā diabēts, ja to ārstē nesekmīgi vai diagnosticē pārāk vēlu, ir vadošais sirdslēkmju, triekas, akluma, amputāciju un nieru mazspējas cēlonis;

L.  tā kā visās politikas jomās veicinot veselīgu dzīvesveidu un pievēršot uzmanību četriem svarīgākajiem veselības faktoriem ‐ smēķēšanai, nepilnvērtīgam uzturam, fizisko aktivitāšu trūkumam un alkohola patēriņam, var ievērojami sekmēt diabēta, tā komplikāciju, kā arī tā ekonomisko un sociālo izmaksu novēršanu;

M.  tā kā cilvēkiem, kuri sadzīvo ar diabētu, pašiem ir jānodrošina 95 % no savas aprūpes(22), taču diabēta radītais slogs cilvēkiem un viņu ģimenēm nav tikai finansiāls, bet ir saistīts arī ar psihosociālām problēmām un zemāku dzīves kvalitāti;

N.  tā kā tikai 14 no 27 dalībvalstīm ir valsts sistēma vai programma attiecībā uz diabēta novēršanu un nav skaidru kritēriju attiecībā uz to, kas ir laba programma vai kuras ir paraugprakses valstis(23), tā kā diabēta ārstēšanā ES pastāv ievērojamas atšķirības un nevienlīdzība;

O.  tā kā nepastāv ES tiesiskais regulējums attiecībā uz diskrimināciju, kas vērsta pret cilvēkiem, kuri slimo ar diabētu vai citām hroniskām slimībām, un joprojām visā ES skolās, pieņemot darbā, darba vietās, apdrošināšanas polisēs un novērtējumos vadītāja apliecību izsniegšanai ir plaši izplatīti aizspriedumi pret šādiem slimniekiem;

P.  tā kā tūkst finansējuma un nav infrastruktūras, lai koordinētu ES pētījumus par diabētu, kas negatīvi ietekmē ES diabēta pētniecības konkurētspēju un neļauj diabēta slimniekiem pilnībā gūt labumu no pētījumiem Eiropā;

Q.  tā kā pašlaik nav Eiropas diabēta novēršanas stratēģijas, neskatoties uz Austrijas prezidentūras Padomes secinājumiem par veselīga dzīvesveida veicināšanu un 2. tipa diabēta novēršanu(24), plašu ANO rezolūciju sarakstu un Eiropas Parlamenta rakstisko deklarāciju par diabētu,

1.  atzinīgi vērtē Padomes 2010. gada 7. decembra secinājumus “Inovatīvas pieejas hroniskām slimībām sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmās”(25) un tās aicinājumu dalībvalstīm un Komisijai uzsākt pārdomu procesu, kura mērķis būtu noteikt iespējas kā uzlabot reaģēšanas spējas uz hronisko slimību radītajām problēmām;

2.  ņem vērā iepriekš minēto 2011. gada 15. septembra rezolūciju par Eiropas Savienības nostāju un apņemšanos, gatavojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas augsta līmeņa sanāksmei par neinfekcijas slimību novēršanu un kontroli, kurā pievērsta uzmanība diabētam kā vienai no četrām lielākajām neinfekcijas slimībām;

3.  aicina Komisiju izstrādāt un īstenot mērķtiecīgu ES diabēta novēršanas stratēģiju ES Padomes ieteikumu veidā attiecībā uz diabēta novēršanu, diagnosticēšanu, pārvaldību, izglītošanu par to un šīs slimības pētniecību;

4.  aicina Komisiju izstrādāt kopējus, standartizētus kritērijus un metodes datu apkopošanai par diabētu un sadarbībā ar dalībvalstīm koordinēt, apkopot, reģistrēt, pārraudzīt un pārvaldīt visaptverošus diabēta epidemioloģiskos datus un ekonomiskos datus par diabēta profilakses un pārvaldīšanas tiešajām un netiešajām izmaksām;

5.  aicina dalībvalstis izstrādāt, īstenot un uzraudzīt valsts diabēta programmas, kuru mērķis ir veselības veicināšana, riska faktoru samazināšana un diabēta prognozēšana, novēršana, agrīna diagnosticēšana un ārstēšana, kā mērķauditoriju izvēloties gan visu sabiedrību, gan arī īpaši augsta riska grupas, un nosakot mērķi samazināt nevienlīdzību un uzlabot veselības aprūpes resursus;

6.  aicina dalībvalstis veicināt 2. tipa diabēta un aptaukošanās profilaksi (ierosinot, lai jau kopš agrīna vecuma tiktu īstenotas stratēģijas, saskaņā ar kurām skolās izglītotu par veselīgiem uztura un fizisko aktivitāšu paradumiem), kā arī veselīga dzīvesveida stratēģijas, tostarp veselīga uztura un fizisko aktivitāšu pieeju, šajā sakarībā uzsver, ka nepieciešamību saskaņot uztura pamatnostādnes ar mērķi veicināt veselīgu uzturu, lai patērētāji varētu izdarīt apzinātu un veselīgu izvēli, un agrīnu diabēta diagnosticēšanu ir jānosaka par galvenajām darbības jomām valsts diabēta programmās;

7.  aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis, veicinot paraugprakses apmaiņu attiecībā uz veiksmīgu valsts diabēta programmu; uzsver nepieciešamību, lai Komisija nepārtraukti uzraudzītu virzību saistībā ar dalībvalstu valsts diabēta programmu īstenošanu un reizi trijos gados iepazīstinātu ar tās rezultātiem Komisijas ziņojumā;

8.  aicina dalībvalstis izstrādāt diabēta pārvaldības programmas, kuru pamatā ir paraugprakse un ar pierādījumiem pamatotas ārstniecības pamatnostādnes;

9.  aicina dalībvalstis nodrošināt nepārtrauktu pacientu piekļuvi primārajā un sekundārajā veselības aprūpē augstas kvalitātes starpdisciplinārām speciālistu komandām, diabēta ārstēšanas metodēm un tehnoloģijām, tostarp e-veselības tehnoloģijām, un sniegt atbalstu pacientiem tādu prasmju un izpratnes iegūšanā un saglabāšanā, kas nepieciešama kompetentai slimības kontrolei visa mūža garumā;

10.  aicina Komisiju un dalībvalstis labāk koordinēt Eiropas pētniecību par diabētu, veicinot sadarbību starp pētniecības jomām un izveidojot vispārēju, kopīgu infrastruktūru pētījumu sekmēšanai par diabētu Eiropā, tostarp par risku faktoru noteikšanu un novēršanu;

11.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pastāvīgu atbalstu diabēta finansējumam saskaņā ar spēkā esošajām un nākamajām ES Pamatprogrammām pētniecības jomā, vienlaikus uzskatot 1. tipa diabētu un 2. tipa diabētu par dažādām slimībām;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pienācīgu un atbilstošu paveiktā darba kontroli attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas 2011. gada septembra augstākā līmeņa sanāksmes par neinfekcijas slimību novēršanu rezultātiem;

13.  uzsver, cik svarīgi ir ES un dalībvalstīm, lai īstenotu ar neinfekcijas slimībām saistītos mērķus un novērstu sabiedrības veselības, sociālās un ekonomiskās problēmas, visās atbilstīgajās likumdošanas un politikas jomās, jo īpaši vides aizsardzības, pārtikas un patērētāju aizsardzības politikā, vēl vairāk integrēt profilaksi un riska faktoru samazināšanu;

14.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) http://www.idf.org/webdata/docs/idf-europe/SVD%201989.pdf
(2) http://ec.europa.eu/health/nutrition_physical_activity/platform/index_en.htm
(3) http://www.msps.es/organizacion/sns/planCalidadSNS/pdf/excelencia/cuidadospaliativos-diabetes/DIABETES/opsc_est9.pdf.pdf
(4) OV C 296 E, 6.12.2006., 273. lpp..
(5) OV C 147, 23.6.2006., 1. lpp.
(6) http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0004/77575/RC56_eres02.pdf
(7) OV L 301, 20.11.2007., 3. lpp.
(8) OV C 69, 3.3.2011., 1. lpp.
(9) OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.
(10) http://www.diamap.eu/report/DIAMAP-Road-Map-Report-Sept2010.pdf
(11) http://www.who.int/nmh/events/moscow_ncds_2011/conference_documents/moscow_declaration_en.pdf
(12) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0390.
(13) Starptautiskā Diabēta federācija (IDF). IDF 'Diabetes Atlas“, 4. izdevums, 2009. g. http://www.diabetesatlas.org/downloads
(14) http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0003/98391/E93348.pdf
(15) http://www.diabetes.org.uk/Documents/Reports/Diabetes_in_the_UK_2010.pdf
(16) Starptautiskā Diabēta federācija (IDF). IDF 'Diabetes Atlas“, 3. izdevums, 2006. g. http://www.diabetesatlas.org/sites/default/files/IDF%20Diabetes%20Atlas-2007%20(3rd%20edition).pdf
(17) “Diabēts. Problemātiska politika ‐ salīdzinošais vērtējums par 25 ES dalībvalstīm”, 2005. gads, Starptautiskā Diabēta federācija, 2006. gads, http://www.idf.org/webdata/docs/idf-europe/DiabetesReport2005.pdf
(18) “Diabēts. Problemātiska politika ‐ salīdzinošais vērtējums par 25 ES dalībvalstīm”, 2005. gads, Starptautiskā Diabēta federācija, 2006. gads, http://www.idf.org/webdata/docs/idf-europe/DiabetesReport2005.pdf
(19) Diabēta izdevumi, tā radītais apgrūtinājums un slimības pārvaldība 5 ES valstīs, 2012. gads; http://www2.lse.ac.uk/LSEHealthAndSocialCare/research/LSEHealth/MTRG/LSEDiabetesReport26Jan2012.pdf
(20) “Diabēts. Problemātiska politika ‐ salīdzinošais vērtējums par 27 ES dalībvalstīm”, 2007. gads, http://www.idf.org/webdata/docs/EU-diabetes-policy-audit-2008.pdf
(21) Starptautiskā Diabēta federācija (IDF). IDF 'Diabetes Atlas“, 4. izdevums, Brisele (Beļģija), 2009. g.; http://www.diabetesatlas.org/downloads
(22) http://www.worlddiabetesday.org/media/press-materials/press-releases/idf-launches-world-diabetes-day-2010-campaign
(23) “Diabēts. Problemātiska politika ‐ salīdzinošais vērtējums par 27 ES dalībvalstīm”, 2007. gads, http://www.idf.org/webdata/docs/EU-diabetes-policy-audit-2008.pdf
(24) OV C 147, 23.6.2006., 1. lpp.
(25) http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/lsa/118282.pdf


Paplašināšanās ziņojums attiecībā uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku
PDF 330kWORD 110k
Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. marta rezolūcija par 2011. gada progresa ziņojumu par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (2011/2887(RSP))
P7_TA(2012)0083B7-0127/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 16. decembra lēmumu piešķirt Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ES kandidātvalsts statusu un ņemot vērā Eiropadomes prezidentvalsts secinājumus, kas tika pieņemti pēc 2006. gada 15. un 16. jūnija un 2006. gada 14. un 15. decembra Eiropadomes sanāksmes,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1993. gada rezolūciju Nr. 845 un Nr. 817, kā arī ANO Ģenerālās asamblejas 1993. gada rezolūciju Nr. 47/225 un 1995. gada Pagaidu nolīgumu,

–  ņemot vērā Starptautiskās Tiesas spriedumu par 1995. gada13. septembra Pagaidu nolīguma piemērošanu (Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika pret Grieķiju),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada progresa ziņojumu (SEC(2011)1203) un Komisijas 2011. gada 12. oktobra paziņojumu “Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2011.−2012. gadā” (COM(2011)0666),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas,

–  ņemot vērā Apvienotās parlamentārās komitejas 2011. gada 4. novembra ieteikumu,

–  ņemot vērā EDSO/ Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja (DICB) vēlēšanu novērošanas misijas gala ziņojumu par 2011. gada 5. jūnija parlamenta vēlēšanām,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/212/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku,

–  ņemot vērā Vispārējo lietu padomes un Ārlietu padomes 2010. gada 13. un 14. decembra, kā arī 2011. gada 5. decembra sanāksmju secinājumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā 2003. gada 19. un 20. jūnija Saloniku Eiropadomes sanāksmē visām Rietumbalkānu valstīm tika apsolīts, ka tās varēs iestāties Eiropas Savienībā, un šī apņemšanās tika apstiprināta 2010. gada 2. jūnijā Sarajevā notikušajā augsta līmeņa sanāksmē par Rietumbalkāniem;

B.  tā kā Komisija savā 2011. gada progresa ziņojumā saglabāja 2009. gada ieteikumu sākt ES pievienošanās sarunas ar šo valsti;

C.  tā kā Komisija savā 2011. gada paplašināšanās stratēģijā apstiprināja, ka “paplašināšanās politika ir pierādījusi sevi kā spēcīgu instrumentu sabiedrības pārveidei” un ka “iestāšanās process ir balstījies uz apņemšanos, nosacījumiem un uzticamību, kas bijuši tā sekmju pamatā”;

D.  tā kā Asociācijas partnerība ir aicinājusi, pamatojoties uz konstruktīvu pieeju, pastiprināt centienus, lai sarunās ar Grieķiju apspriestu un rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu nosaukuma jautājumā atbilstīgi ANO Drošības padomes rezolūcijās Nr. 817 (1993) un 845 (1993) noteiktajam, kā arī izvairīties no rīcības, kas varētu negatīvi ietekmēt šādus centienus; tā kā gan Komisija, gan Padome ir vairākkārt uzsvērušas, ka ir būtiski svarīgi ANO aizgādībā uzturēt labas kaimiņattiecības, tostarp sarunu ceļā panākot pusēm pieņemamu vienošanos jautājumā par valsts nosaukumu;

E.  tā kā divpusējus strīdīgus jautājumus nedrīkstētu uzskatīt vai izmantot par šķērsli iestāšanās procesā un tie ir jārisina konstruktīvi un pēc iespējas drīzāk, ņemot vērā ES kopējās intereses un vērtības;

F.  tā kā reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības joprojām ir būtiska paplašināšanās procesa daļa un kompromisu panākšana strīdīgajos jautājumos ir labākais veids, kā sekmēt reģionālo sadarbību atbilstīgi miera un labu kaimiņattiecību saglabāšanas interesēm Rietumbalkānu reģionā; tā kā pievienošanās procesa turpināšana veicinātu šīs valsts stabilitāti un vēl vairāk stiprinātu attiecības starp etniskajām kopienām;

G.  tā kā katrai kandidātvalstij ir savs specifisks progresa līmenis un pievienošanās dinamika; tā kā Eiropas Savienībai ir pienākums uzņemt ikvienu valsti un, nemitīgi atliekot pievienošanās sarunu sākšanu, var mazināties ES paplašināšanās procesa ticamība;

H.  tā kā Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika bija viena no pirmajām šā reģiona valstīm, kam piešķīra kandidātvalsts statusu, šajā valstī, kā rāda vietējās sabiedrības atbalsts dalībai Eiropas Savienībā un tagad šī valsts ir trīs gadus pēc kārtas saņēmusi labvēlīgu Eiropas Komisijas ieteikumu, lai noteiktu datumu, kurā jāsākas sarunām par pievienošanos Eiropas Savienībai;

I.  tā kā integrācijas procesā visas kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis ir jāuzlūko atbilstīgi to sasniegumiem,

1.  atkārtoti aicina Padomi nekavējoties noteikt datumu, kad jāsākas pievienošanās sarunām ar šo valsti;

2.  piekrīt Komisijas 2011. gada progresa ziņojumā par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku sniegtajam novērtējumam par šīs valsts nepārtraukto darbu politisko kritēriju izpildē; pauž nožēlu par to, ka Padome trešo gadu pēc kārtas neņēma vērā Komisijas ieteikumu un 2011. gada 9. decembra sanāksmē nepieņēma lēmumu par pievienošanās sarunu sākšanu ar šo valsti;

3.  uzsver, ka valstij ir svarīgs Eiropas integrācijas process un visi pasākumi, kas tiek veikti šā mērķa atbalstam, jo īpaši iepriekšēja izpēte attiecībā uz tiesību aktu saskaņošanu ar acquis un Stabilizācijas un asociācijas nolīguma otrā posma īstenošana;

4.  negrasoties noliegt vēlamo progresu ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai, ko veikušas citas Rietumbalkānu valstis, pauž bažas, ka šīs valsts sasniegtā progresa uztveršana par “apsteidzošu” varētu traucēt etnisko kopienu savstarpējo attiecību uzlabošanai valstī, un ka, jebkurai šā reģiona valstij nespējot panākt pastāvīgu progresu ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai, galu galā tiek apdraudēta visu šo valstu stabilitāte un drošība;

5.  norāda ‐ lai gan katrai kandidātvalstij ir savs specifisks progresa līmenis un iestāšanās dinamika, ES pienākums ir nepieļaut šīs valsts atpalikšanu;

6.  ņem vērā, ka 2011. gada 5. septembrī par paplašināšanos un kaimiņattiecību politiku atbildīgais komisārs norādīja: “Eiropas Komisijas labvēlīgais ieteikums nav akmenī cirsts”; tomēr norāda, ka Padomes lēmums neievērot Komisijas ieteikumu ir radījis pamatotu apjukumu un neapmierinātību valsts sabiedrībā un ka ES un tās dalībvalstis nekādi nedrīkst uzskatīt jebkuras kandidātvalsts Eiropas izredzes par pašsaprotamām, un tām jāpieliek tādas pašas pūles, lai patiesā partnerības garā paātrinātu pievienošanās procesu;

7.  atzinīgi vērtē jaunā Eiropas Savienības delegācijas vadītāja iecelšanu un cer, ka šā amata izveide stiprinās ES attiecības ar šo valsti;

8.   atzinīgi vērtē 2012. gada 15. martā sākto augsta līmeņa dialogu ar Eiropas Komisiju par pievienošanos Eiropas Savienībai un uzskata, kas tas atspoguļo progresu pievienošanās procesā, kura mērķis ir sekmēt reformu īstenošanu, plaši apmainoties ar viedokļiem un regulāri veicot tehniskas konsultācijas piecās galvenajās politikas jomās ‐ vārda brīvība, tiesiskums, valsts pārvaldes reforma, vēlēšanu sistēmas reforma un ekonomiskie kritēriji; piekrīt Komisijas un valdības iestāžu paustajam viedoklim, ka jākoncentrējas uz dialoga veidošanu par 23. sadaļu (Tiesu iestādes un pamattiesības) un 24. sadaļu (Tiesiskums, brīvība un drošība), kas vēl vairāk uzlabos pievienošanās kritēriju un standartu piemērošanu; sagaida, ka šāds pastiprināts dialogs turpināsies arī citās pievienošanās procesam svarīgās jomās; uzskata, ka ar šā dialoga palīdzību tiks radīta jauna apņemšanās veikt reformas un stiprināt attiecības, divas reizes gadā organizējot politiska līmeņa sanāksmes;

9.  atzīst, ka gan dalība NATO, gan dalība Eiropas Savienībā ir nozīmīga valsts pieņemtajai eiroatlantiskajai pieejai, un norāda, ka NATO augstākā līmeņa tikšanās Čikāgā 2012. gada maijā, kā arī augsta līmeņa dialoga par pievienošanos sākšana un 2012. gada jūnijā paredzētā Eiropadomes sanāksme sniegs turpmākas svarīgas iespējas panākt vēl lielāku progresu; atgādina par neseno NATO ģenerālsekretāra paziņojumu, ka šo valsti aicinās iestāties šajā organizācijā, tiklīdz būs rasts savstarpēji pieņemams risinājums attiecībā uz nosaukumu;

10.  atkārtoti aicina šīs valsts iestādes un plašsaziņas līdzekļus strādāt pie tā, lai izveidotu pozitīvu gaisotni, kas palīdzēs izveidot attiecības ar kaimiņvalstīm, un atturēties no naidīgu izteikumu paušanas;

11.  norāda uz 2011. gada jūlijā izveidotās valdības lēmumu piemērot amnestijas tiesību aktus četriem gadījumiem, kas saistīti ar kara noziegumiem un kurus 2008. gadā šīs valsts tiesu sistēmai nodeva Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai; aicina valdību izskatīt alternatīvas iespējas, ar kurām tiktu nodrošināta piekļuve taisnīgai tiesai un reparācija šajos noziegumos cietušajiem un viņu ģimenēm, kā to paredz starptautisko humanitāro tiesību aktu noteikumi;

Strīds par nosaukumu

12.  norāda uz 2011. gada 5. decembrī izdoto Starptautiskās Tiesas lēmumu attiecībā uz strīdu par nosaukumu; uzskata, ka ar šo lēmumu vajadzētu radīt jaunu stimulu, nodrošinot, ka tiek darīts viss iespējamais, lai ANO aizgādībā atrisinātu strīdu par nosaukumu, un aicina puses labā ticībā ievērot lēmumu un izmantot to, lai pastiprinātu dialogu, vienlaikus uzsverot nepieciešamību panākt savstarpēji pieņemamu kompromisu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ANO ieceltā vidutāja paziņojumu un viņa aicinājumu pusēm izmantot minēto lēmumu, lai pastiprinātu dialogu nolūkā rast visiem pieņemamu problēmas risinājumu;

13.  pauž dziļu nožēlu par to, ka strīds par valsts nosaukumu joprojām bloķē šīs valsts virzību uz pievienošanos Eiropas Savienībai, tādējādi kavējot pašu paplašināšanās procesu; uzsver, ka labas kaimiņattiecības ir izšķirošais kritērijs ES paplašināšanās procesā, un aicina iesaistīto valstu valdības atturēties no pretrunīgiem žestiem, rīcības un paziņojumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt savstarpējās attiecības;

14.  atkārtoti aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi un par paplašināšanos atbildīgo komisāru veicināt vienošanos nosaukuma jautājumā un piedāvāt politisku vadību; turklāt uzskata, ka valsts vadītājiem un Eiropas Savienībai būtu konsekventi jāskaidro sabiedrībai risinājuma priekšrocības, pirms tiek organizēts referendums par šo jautājumu;

15.  pauž nožēlu par to, ka 2011. gada progresa ziņojumā tika izlaisti vārdi, kas saistīti ar nosaukumu “Maķedonija” un šāda prakse tiek īstenota kopš 2009. gada, lai gan Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentos šo vārdu regulāri izmanto, izdarot atsauces uz valsts valodu, kultūru un identitāti; vērš uzmanību uz negatīvo reakciju, ko šis aspekts šogad izraisījis sabiedrībā, un aicina Komisiju ņemt to vērā, gatavojot nākamos ziņojumus; atgādina, ka Ohridas pamatnolīgums ir balstīts uz visu kopienu etniskās identitātes ievērošanas principu;

16.  uzsver to, ka ir būtiski saglabāt pievienošanās procesa tempu; šajā saistībā atzinīgi vērtē šīs valsts valdības piedāvājumu noteikt termiņu strīda par nosaukumu veiksmīgam risinājumam ne vēlāk kā līdz brīdim, kad beigsies izpētes (“skrīninga”) process, kuru, sarunām sākoties, veiks Eiropas Komisija; uzskata, ka valdības patiesi centieni un ES reformu īstenošana plašā attiecīgo jautājumu diapazonā var palīdzēt radīt tādu politisko vidi, kas ļauj atrisināt divpusējos jautājumus, kā to parādījuši citi paplašināšanās procesi; norāda, ka divpusējā jautājuma risināšana paralēli pievienošanās sarunām, pamatojoties uz Slovēnijas un Horvātijas modeli, nāktu par labu gan šai valstij, gan Eiropas Savienībai;

17.  atkārtoti aicina Komisiju un Padomi sākt darbu, lai saskaņā ar ES līgumiem izstrādātu vispārēji piemērojamu šķīrējtiesas mehānismu, kas būtu paredzēts divpusēju strīdīgu jautājumu risināšanai starp paplašināšanās valstīm un ES dalībvalstīm;

Parlamentu sadarbība

18.  atzinīgi vērtē jaunā parlamenta ievēlēšanu un jaunas koalīcijas valdības ātro izveidošanu agrīno parlamenta vēlēšanu rezultātā; prasa stiprināt politisko dialogu, pievēršot uzmanību parlamentam kā galvenajai demokrātiskajai iestādei, kurā apspriež politisko domstarpību rezultātā radušās problēmas un rod tām risinājumu; norāda, ka Nacionālās asamblejas rezolūcijā ir atzinīgi vērtēti ieteikumi, kas iekļauti šā gada progresa ziņojumā, un ka tā tika pieņemta vienprātīgi; aicina visus politisko procesu dalībniekus valstī divkāršot centienus, turpinot vajadzīgās reformas, tai skaitā Komisijas ieteikumu efektīvu īstenošanu un paveiktā darba pārbaudi;

19.  apsveic valsti ar agrīno parlamenta vēlēšanu norisi 2011. gada 5. jūnijā un atzinīgi vērtē EDSO/DICB vērtējumu, ka to laikā notika sacensība starp kandidātiem un tās bija pārredzamas un labi organizētas visā valstī; tomēr vērš uzmanību uz dažiem trūkumiem un aicina iestādes pārbaudīt, kā ir izpildīti starptautiskās sabiedrības ieteikumi, jo īpaši EDSO/DICB vēlēšanu novērošanas misijas secinājumi un ieteikumi, un vietējo novērotāju (no apvienības “Most”) ieteikumi, piemēram, attiecībā uz vēlētāju saraksta atjaunināšanu, līdzsvarotas publicitātes nodrošināšanu presē gan valdības, gan opozīcijas partijām, tostarp ‐ sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos ‐, ierēdņu aizsardzību pret visu veidu politisko spiedienu, partiju finansējuma efektīvas uzraudzības un valsts līdzekļu izlietojuma pārredzamības nodrošināšanu, pasākumu organizēšanu balsošanai ārvalstīs, kā arī valsts un partiju struktūru pilnīgu nošķiršanu; aicina attiecīgās iestādes tuvākajā laikā atrisināt šos jautājumus;

20.  atzinīgi vērtē to, ka ir izbeigts parlamenta boikots, un uzskata, ka turpmāku demokrātijas nostiprināšanu valstī var panākt tikai, uzlabojot demokrātiskajās institūcijās risinātā politiskā dialoga gaisotni un iekļaujot tajā visas politiskās partijas; prasa pastiprināt parlamenta lomu valdības un tās aģentūru uzraudzībā; prasa darīt pieejamu nepieciešamo finansējumu un nodrošināt papildu personālu, lai varētu pilnībā izveidot parlamenta institūtu; atzinīgi vērtē progresu, kas panākts parlamenta uzraudzības uzklausīšanu ieviešanā, un pauž atbalstu turpmākiem Eiropas Savienības centieniem sniegt tehnisko palīdzību Nacionālajai asamblejai, lai tā varētu veidot savu praksi; atzinīgi vērtē to, ka turpinās Apvienotās parlamentārās komitejas sadarbība ar Eiropas Parlamentu;

Ekonomiskā attīstība

21.  pauž atzinību valstij par tās labajiem ekonomiskajiem rādītājiem un to, ka ir saglabāta makroekonomiskā stabilitāte; pauž atzinību valdībai par to, ka saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojuma “Doing Business” datiem pēdējos piecus gadus tā ir bijusi trešā veiksmīgākā valsts pasaulē regulatīvo reformu veikšanā; pauž nožēlu, ka globālā ekonomikas lejupslīde ir ietekmējusi ārvalstu tiešos ieguldījumus šajā valstī un to apjoms vēl aizvien ir ļoti mazs; uzskata, ka ieguldījumu, tirdzniecības un ekonomiskās attīstības potenciāls joprojām ir izšķirošais arguments, kādēļ valstij jāturpina ceļš uz pievienošanos Eiropas Savienībai;

22.  norāda, ka, turpmāk uzlabojot uzņēmējdarbības vidi gan vietējiem uzņēmumiem, gan ārvalstu investoriem, ir būtiski svarīgi, lai tiesību akti būtu prognozējami un tie tiktu piemēroti efektīvi; tādēļ aicina valdību pastiprināt centienus efektīvas un neatkarīgas tiesu varas, kā arī profesionālu, kompetentu un objektīvu pārvaldes iestāžu nodrošināšanā, tostarp paredzot pasākumus regulatīvo un uzraudzības aģentūru neatkarības un spēju pastiprināšanai;

23.  atzīst, ka augsts bezdarba līmenis un nabadzība ir problēmas, kas joprojām lielā mērā apgrūtina valsti; atzinīgi vērtē parlamentā pašlaik notiekošās debates par minimālo algu; atgādina, ka šī valsts ANO tautas attīstības indeksā ierindojas zemu, un atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta stratēģija nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai; aicinot valdību pastiprināt centienus, lai novērstu strukturālo bezdarbu un aizsargātu mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas, uzsver, ka tikai ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, kas tiek radīta, nodrošinot vidi, kurā uzņēmumiem tiek radīts stimuls veikt lielākus ieguldījumus, var atrisināt nopietno problēmu saistībā ar pastāvīgi augsto bezdarba līmeni valstī; šajā sakarībā mudina valdību atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, atvieglojot piekļuvi finansējumam, un aicina to turpināt labo praksi apspriesties ar darījumu aprindu pārstāvjiem;

24.  atzinīgi vērtē to, ka pēdējos piecos gados šī valsts Transparency International pretkorupcijas indeksā ir pakāpusies par 40 vietām; pauž atzinību par grozījumiem, kas saskaņā ar GRECO ieteikumiem izdarīti pretkorupcijas jomas tiesiskajā regulējumā; tomēr ir vienisprātis ar Komisiju, ka korupcija joprojām rada “nopietnas bažas”; mudina turpināt centienus, lai izveidotu uzskaiti attiecībā uz to, kā tiek panākta objektīva notiesāšana korupcijas gadījumos, jo īpaši saistībā ar augstākā līmeņa amatpersonām, un svarīgākajās jomās, kurās vērojamas problēmas, piemēram, valsts pasūtījumu jomā; uzsver nepieciešamību pēc labākas pārredzamības attiecībā uz valsts līdzekļu izdevumiem un politisko partiju finansēšanu; aicina Eiropas Savienības investorus un uzņēmējus, kuri veic tirdzniecību ar šo valsti, sadarbībā ar saviem partneriem rādīt piemēru un aktīvāk vērsties pret korupciju;

25.  norāda uz progresa ziņojumā iekļauto konstatējumu par to, ka Valsts komisijas korupcijas novēršanai neatkarība un objektivitāte joprojām ir trausla; prasa pastiprināt ziņotāju juridisko un institucionālo aizsardzību; atzinīgi vērtē jauno Kriminālprocesa kodeksu, kas pieņemts saistībā ar plašāku krimināltiesību reformu, ar kuru būtu jāuzlabo izmeklēšanas procedūras kompleksās lietās, kas saistītas ar organizēto noziedzību un korupciju; atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota izmeklēšanas grupa, kas, sākot ar nākamo gadu, strādās tiešā prokuratūras pakļautībā, un izsaka cerību, ka tas ļaus panākt faktisku vainīgo notiesāšanu lielākā skaitā lietu, kuras ir minējusi Komisija; aicina valdību piešķirt Korupcijas novēršanas valsts komisijai nepieciešamo finansējumu un personālu; uzsver, ka politiskā griba ir izšķiroši svarīga sistēmiskās korupcijas novēršanā;

26.  norāda, ka ir pieņemts plaša mēroga tiesību aktu kopums, lai turpinātu nostiprināt tiesu iestāžu efektivitāti un neatkarību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Tiesnešu un prokuroru akadēmijas efektīvo darbu un tādas sistēmas ieviešanu, ar kuru lietas tiek sadalītas pēc nejaušības principa; mudina atbildīgās iestādes turpināt korupcijas apkarošanai paredzēto tiesību aktu īstenošanu, kā arī palielināt tiesu iestāžu neatkarību, efektivitāti un piešķirt tām vairāk finansējuma; vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi, lai tiesu sistēma darbotos bez politiskas iejaukšanās; atzinīgi vērtē centienus palielināt tiesu sistēmas efektivitāti un pārredzamību; uzsver nepieciešamību izveidot reģistru, kurā tiktu iekļauti dati par veikto kriminālvajāšanu un piespriestajiem sodiem, lai varētu noteikt sasniegto progresu; aicina vienādot tiesu praksi, lai nodrošinātu paredzamu tiesiskās sistēmas darbību un sabiedrības paļāvību;

Ohridas pamatnolīgums (OFA)

27.  apsveic valsti neatkarības 20. gadadienā un Ohridas pamatnolīguma 10. gadadienā, kas tika atzīmēta 2011. gadā; uzsver, ka nolīgums var būt paraugs visam reģionam, kā veiksmīgi atrisināt etniskos konfliktus, vienlaikus saglabājot valsts teritoriālo integritāti un reformējot valsts struktūras; tomēr uzsver, ka ir nepieciešams vēl pastiprināt centienus, lai panāktu pušu pilnīgu izlīgumu un veidotu pamatu tādu starpetnisku demokrātisku iestāžu konsolidēšanai, kas nebūtu šķeltnieciskas;

28.  atzinīgi vērtē premjerministra 2011. gada 5. septembra runu, kurā viņš atzina, ka valsts sociālais un politiskais modelis ir multikulturālisms, uzsverot nepieciešamību īstenot OFA un par mērķi nosakot “integrāciju bez asimilācijas”; atbalsta apņemšanās, kas tika paustas attiecībā uz otro gadu desmitu Ohridas pamatnolīguma īstenošanā;

29.  atzīst to, ka nesen tika pieņemti vairāki likumi, jo īpaši ‐ grozījumi likumā par valodām un simbolu lietošanu; aicina visur sniegt aktīvu atbalstu Kopienu sadarbības komitejām;

30.  ar bažām norāda uz vēsturisku argumentu izmantošanu pašreizējās debatēs, tostarp tā dēvēto antikvizāciju, kuras rezultātā var palielināties saspīlējums attiecībās ar kaimiņvalstīm un rasties jauna iekšēja šķelšanās;

31.  uzsver nepieciešamību adekvāti sagatavot un operatīvi organizēt tautas skaitīšanu saskaņā ar tiesību aktiem un atbilstoši Eurostat standartiem; aicina valdību iesniegt uzticību raisošu plānu procesa īstenošanai; norāda, cik būtisks ir 20 % slieksnis, no kura saskaņā ar OFA sāk darboties atsevišķas tiesības, tomēr uzstāj, ka nekādā gadījumā nedrīkst attaisnot albāņu vai kādas citas mazākumtautības kopienas jebkāda veida diskrimināciju, pamatojoties uz šīs kopienas pārstāvju skaitu iedzīvotāju vidū;

32.  aicina pielikt ievērojami lielākas pūles, lai cīnītos pret bērnu dalījumu pa atšķirīgām etniskām grupām izglītības sistēmā, vienlaikus atbalstot visu bērnu tiesības uz izglītību dzimtajā valodā; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt jaunas mācību grāmatas, lai uzlabotu savstarpējo sapratni un pakāpeniski pārtrauktu kaitīgo praksi dalīt skolēnus plūsmās pēc etniskā principa, kas joprojām tiek īstenota dažās skolās; ņemot vērā izglītības milzīgo nozīmi šai valstij, aicina nodrošināt tai lielāku atbalstu no pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) ‐ ar nosacījumu, ka tiek efektīvi pārvarēta izglītības segregācija;

Decentralizācija

33.  atbalsta izlēmīgo rīcību virzībā uz valsts politisko decentralizāciju, kuru tās valdība ir nodēvējusi par OFA “galveno pīlāru” un kura ir labas valsts pārvaldes interesēs; atzinīgi vērtē to, ka ir apstiprināti rīcības plāni tā sasniegšanai;

34.  atbalsta Komisijas ieteikumu radīt spēcīgāku impulsu decentralizācijas procesam; aicina panākt ievērojamu līdzsvaru starp centralizēto budžetu un vietējo pašvaldību budžetiem, lai varētu veikt šo decentralizāciju; uzsver to, ka pašvaldībām paredzēto dotāciju sadalē ir svarīga pārredzamība, objektivitāte un personisko interešu neiesaistīšana; pauž bažas par to, ka atsevišķām pašvaldībām ir finansiālas grūtības saistībā ar zemu finanšu pārvaldības veiktspēju, un mudina valdību sniegt tām pienācīgu tehnisko palīdzību (ja nepieciešams ‐ ar Eiropas Komisijas atbalstu);

35.  uzteic pašvaldību veiksmīgo sadarbības programmu, kas tiek īstenota ar ANO Attīstības programmas palīdzību, un aicina ES palielināt atbalstu šai praksei;

Pamattiesības

36.  pauž patiesas bažas par nesenajām norisēm plašsaziņas līdzekļu jomā un to, ka plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesības joprojām ir nepārredzamas un lielā mērā monopolizētas; mudina valsti demonstrēt ciešu apņēmību ievērot plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, tostarp rīkot uz informāciju balstītas debates, kurās tiek pārstāvēti dažādi viedokļi, par progresa ziņojumā norādītajiem jautājumiem saistībā ar reformām; atzinīgi vērtē uzaicinājumu EDSO pārstāvei plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā piedalīties tikko izveidotā Plašsaziņas līdzekļu brīvības apaļā galda diskusijās un atbalsta viņas paziņojumu, ka vienlaikus ar to, ka juridiskie un finanšu noteikumi savā uzņēmējdarbībā ir jāievēro visām apraides organizācijām, juridiskā sistēma tomēr nedrīkst speciāli mērķtiecīgi vērsties pret plašsaziņas līdzekļiem, kas kritizē vienu partiju; mudina iestādes panākt valstī tiesiskuma un plašsaziņas līdzekļu brīvības ievērošanu, tādējādi nodrošinot, ka arī turpmāk Komisijas novērtējums būs pozitīvs;

37.  aicina valdības reklāmas ieņēmumus vienādi un pārredzami sadalīt starp visām valsts apraides organizācijām neatkarīgi no redakcionālā satura vai politiskā novirziena; atbalsta Komisijas ieteikumu rīkoties, lai nodrošinātu, ka valsts televīzijas kanāls sasniedz mērķus un pilda objektīvas sabiedriskā raidorganizācijas lomu; aicina valsts iestādes pieņemt nepieciešamās izmaiņas, lai likumu par apraidi pielāgotu ES tiesību aktiem;

38.  prasa veltīt pūles tam, lai nepieļautu, ka politisku iemeslu dēļ pret žurnālistiem ļaunprātīgi tiek ierosinātas prāvas par neslavas celšanu; atzinīgi vērtē neseno valdības paziņojumu par to, ka likums par neslavas celšanu tiek svītrots no kriminālkodeksa un uzsāktās tiesas prāvas pret žurnālistiem ir pārtrauktas; uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība ir demokrātijas stūrakmens un obligāts priekšnosacījums katrai valstij, kas vēlas kļūt par ES dalībvalsti; piekrīt viedoklim, ka plašsaziņas līdzekļu nozarei būtu jāizstrādā un jāīsteno augsti žurnālistikas profesionālie standarti, kā arī jāievēro žurnālistu ētikas kodeksa noteikumi; aicina iestādes izstrādāt tiesību aktus, kas būtu vērsti pret monopolu plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī pasākumus, lai nepieļautu politisku ietekmi plašsaziņas līdzekļu darbībā;

39.  atzinīgi vērtē to, ka kopumā tiek nodrošināta domas brīvība, apziņas brīvība un ticības brīvība; mudina valdību turpināt centienus diskriminācijas novēršanas politiku stiprināšanā un uzsver to, ka ir svarīgi novērst diskrimināciju etniskās izcelsmes dēļ, tai skaitā diskrimināciju pret iedzīvotājiem, kas atklāti norāda uz savu bulgāru identitāti un/vai etnisko izcelsmi;

40.  atzinīgi vērtē to, ka šogad izveidota Diskriminācijas novēršanas komisija, un prasa Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai sadarboties un sniegt visaptverošu atbalstu šīs komisijas darbā, kā arī nodrošināt šādu sadarbību un atbalstu Eiropas neatkarīgo diskriminācijas novēršanas aģentūru tīklā Equinet; atzinīgi vērtē to, ka pašlaik šī komisija izmeklē trīs sūdzības par iespējamu diskrimināciju dzimumorientācijas dēļ, kuras iesniedza dzimumtiesību un veselības tiesību koalīcija;

41.  aicina stiprināt diskriminācijas novēršanas politiku un tās efektīvu īstenošanu, tostarp pielikt lielākas pūles, lai aizsargātu sieviešu un bērnu tiesības, kā arī cilvēku ar invaliditāti tiesības; atzinīgi vērtē Parlamenta Sieviešu kluba aktīvo un iedarbīgo lomu, bet pauž bažas par joprojām zemo sieviešu dalību vietējā mēroga politiskajā dzīvē, un uzskata, ka būtu jāuzlabo un jāīsteno izglītības programmas, lai iesaistītu sievietes pilsoniskajā un politiskajā dzīvē; aicina pastiprināt centienus, lai panāktu, ka personas ar invaliditāti nebūtu jāievieto speciālās iestādēs; atzinīgi vērtē to, ka parlaments 2011. gada 7. decembrī ir ratificējis ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;

42.  ir nobažījies, ka dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību joma ir panākts tikai neliels progress; mudina valsts valdību noteikt dzimumu līdztiesību par politisko prioritāti un palielināt atbalstu darbībām un iniciatīvam, kuru mērķis ir cīnīties ar diskriminējošām tradīcijām, paražām un stereotipiem, kas ierobežo sieviešu pamattiesības;

43.  atkārtoti aicina grozīt likumu par diskriminācijas novēršanu un aizsardzību pret diskrimināciju, aizliedzot visus diskriminācijas veidus, kas norādīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pantā, un uzsver, ka tas ir pievienošanās priekšnoteikums; pauž bažas par augstskolu un skolu mācību grāmatām, kurās homoseksualitāte aprakstīta kā slimība, un aicina nekavējoties izdarīt izmaiņas; aicina Komisiju izstrādāt veiktspējas palielināšanas programmas, lai nostiprinātu pilsonisko sabiedrību, iekļaujot tajā arī lesbietes, gejus, biseksuāļus un transpersonas;

44.  atzinīgi vērtē to, ka pašlaik šī valsts ir uzņēmusies “Romu integrācijas desmitgades” vadību, un pauž cerību, ka tas iedvesmos uz turpmāku progresu romu integrācijai politiskajā, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē; atzinīgi vērtē panākto progresu attiecībā uz romu integrēšanu izglītības sistēmā, jo aizvien vairāk personu reģistrējas mācībām vidējās izglītības un augstākās izglītības iestādēs, kā arī ir konstatēta romu labāka pārstāvība civildienestā; tomēr norāda uz Komisijas secinājumiem, ka ir nepieciešams turpināt centienus, lai veicinātu uzticēšanos, jo īpaši izglītības, kultūras un valodas jomā; atkārtoti pauž bažas par to, ka romu kopienai ir ļoti smagi sadzīves apstākļi un romi vēl aizvien saskaras ar diskrimināciju attiecībā uz izglītības, darba tirgus, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamību; vērš uzmanību uz īpaši smago stāvokli, kādā atrodas romu sievietes un bērni, kas dzīvo zem nabadzības robežas, un aicina iestādes nekavējoties veikt pasākumus, lai atrisinātu šo situāciju;

45.  atzinīgi vērtē to, ka valsts valdība ir pieņēmusi Romu sociālās integrācijas stratēģiju 2012.−2014. gadam; tomēr norāda, ka 2012. gadā nav atvēlēti valsts līdzekļi, lai īstenotu attiecīgajā rīcības plānā paredzētos pasākumus, un šajā saistībā aicina valsts iestādes rast tam nepieciešamos līdzekļus;

46.  aicina visas iesaistītās puses attīstīt valstī neatkarīgu, plurālistisku, starpetnisku, starpkultūru un objektīvu pilsonisko sabiedrību un sniegt tajā ieguldījumu; tomēr uzsver ‐ lai pilsoniskās sabiedrības organizācijas varētu pildīt šo lomu, tās ir ievērojami jānostiprina un tām jākļūst neatkarīgām no ārējas ietekmes, jo īpaši no politiskajām interesēm, un šāda tendence šajā valstī kopumā vēl nav beigusies; prasa nodrošināt nevalstiskajām organizācijām pieeju iekšzemes finanšu līdzekļiem, lai izbeigtu pārmērīgo paļaušanos uz ārvalstu donoriem;

47.  tomēr uzskata, ka ES Pilsoniskās sabiedrības palīdzības programmai ir potenciāls ievērojami palielināt saziņu starp šīs valsts NVO, uzņēmumiem un arodbiedrībām un partneriem ES dalībvalstīs, radot abpusēju labumu un paātrinot pievienošanos Eiropas Savienībai, kas ir šīs saziņas tiešais mērķis; šajā nolūkā aicina Komisiju paplašināt finanšu atbalstu, kas tiek piešķirts no pirmspievienošanās palīdzības instrumenta, jo īpaši lai uzlabotu nevalstisko organizāciju attīstību;

48.  uzsver, ka valsts ir ratificējusi Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) astoņas galvenās darba tiesību konvencijas; ir nobažījies, ka ir panākts tikai neliels progress darba tiesību un arodbiedrību tiesību jomā; aicina iestādes vēl vairāk nostiprināt darba un arodbiedrību tiesības; šajā sakarībā mudina valdību nodrošināt pietiekamu administratīvo veiktspēju, kas vajadzīga darba tiesību pareizai īstenošanai un piemērošanai; uzsver sociālā dialoga nozīmi un mudina valsts valdību noteikt vērienīgākus mērķus un sākt visaptverošu sociālo dialogu ar attiecīgajiem partneriem;

Tieslietas un iekšlietas

49.  norāda uz progresu, kas panākts, īstenojot reformu tieslietu jomā; apsveic Tiesnešu un prokuroru mācību akadēmiju, kas pašlaik atzīmē savu piekto gadadienu, ar paveikto darbu; pauž bažas par trūkumiem tiesību aktā par tiesnešiem, kurā ir atstātas iespējas politiski ietekmēt tiesnešu darbu, izmantojot atlaišanas procedūras, bet atzīst, ka pastāv vienprātība attiecībā uz to, ka ir vajadzīgi objektīvāki kritēriji tiesnešu atlaišanai no amata; atzinīgi vērtējot to, ka tagad uzmanības centrā ir tiesnešu darba rezultāti, uzsver, ka tos nav iespējams sasniegt bez patiesas apņemšanās nodrošināt spriedumu kvalitāti, tostarp apņemšanās pastāvīgi celt kvalifikāciju, kā arī nodrošināt uz nopelniem balstītas darbā pieņemšanas procedūras un tiesas neatkarības principa ievērošanu;

50.  pauž bažas saistībā ar saņemtajiem ziņojumiem par policijas slikto izturēšanos un aicina rūpīgi izmeklēt šos gadījumus, jo īpaši traģisko incidentu vēlēšanu naktī, un apgalvojumus, ka nozieguma vietā netika veikta pilnvērtīga izmeklēšana; uzsver to, ka ir svarīgi nodrošināt policijas kontroles mehānismu, jo īpaši Iekšlietu ministrijas Iekšējās kontroles un profesionālo standartu nodaļas, neatkarību;

51.  mudina veikt pasākumus, lai uzlabotu situāciju cietumos, piemēram, jaunus mācību un profesionālās izaugsmes kursus cietumu personālam un vairāku jaunu cietumu būvniecību, aizstājot vecos cietumus, kā arī īstenot iniciatīvu attiecībā uz likumprojekta par probāciju sagatavošanu, lai risinātu pārpildīto cietumu problēmu; mudina turpināt uzlabot apstākļus cietumos un prasa īpašu uzmanību pievērst jauniešu ieslodzījuma vietām un progresa ziņojumā iekļautajiem faktiem, ka vienība cīņai ar sliktu izturēšanos nav spējīga veikt savu uzdevumu;

52.  uzteic sadarbību ar Eiropas Savienību cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu un atzinīgi vērtē ar kaimiņvalstīm parakstītos nolīgumus par tiesas iestāžu sadarbību un policijas sadarbību; atzinīgi vērtē darbības nolīguma noslēgšanu starp šo valsti un Eiropolu, lai ievērojami atvieglotu analītisko datu apmaiņu un uzlabotu cīņu ar organizēto noziedzību un terorismu; pieņem zināšanai Sistematizācijas aktu un izmaiņas, ko tas ievieš Iekšlietu ministrijas Nodaļā cīņai ar organizēto noziedzību, uzlabojot nodaļas funkcionalitāti un integrāciju valsts un starptautiskajā kriminālizmeklēšanas izlūkošanas sistēmā; atzinīgi vērtē jauno Kriminālprocesa kodeksu, kuram būtu jāuzlabo izmeklēšanas procedūras kompleksās organizētās noziedzības un korupcijas lietās; uzstāj, ka uzraudzība ir jāveic proporcionāli patiesajiem draudiem sabiedrības drošībai, paredzot pastiprinātu parlamenta īstenotu tiesisko kontroli un izlūkošanas un pretizlūkošanas dienestu pārraudzību;

53.  atzinīgi vērtē politisko gribu beidzot īstenot sen doto solījumu darīt zināmus to aģentu vārdus, kuri bija saistīti ar bijušās Dienvidslāvijas slepenajiem dienestiem, un uzskata to par nozīmīgu soli, lai sarautu saites ar veco komunisma ēru; mudina nostiprināt Datu pārbaudes komisijas pilnvaras, proti, tās tiesības neatkarīgi un nepastarpināti informēt sabiedrību par konstatētajiem faktiem un visus vajadzīgos dokumentus regulāri nosūtīt uz Komisijas telpām;

54.  ņem vērā migrācijas plūsmu labākas pārvaldības nolūkos veiktos pasākumus, īpaši pievēršot uzmanību nepatiesu patvēruma meklētāju problēmai; tomēr pauž bažas par profilēšanu un aicina, īstenojot šādus pasākumus, stingri ievērot principu par diskriminācijas aizliegumu; aicina pastiprināt centienus, lai īstenotu pilsonības tiesības bēgļiem, kuri ir tiesīgi uz to, un lai patvēruma pieprasījumi tiktu apstrādāti savlaicīgi un pilnībā ievērojot tiesību aktus par starptautiskajām cilvēktiesībām;

55.  atzinīgi vērtē to, ka šīs valsts pilsoņi kopš 2009. gada decembra bauda priekšrocības, ko radījusi vīzu režīma atcelšana; apņemas aizstāvēt bezvīzu režīmu, jo tas ir stūrakmens attiecībām starp šo valsti un Eiropas Savienību, kā arī nozīmīgs pasākums turpmākai cilvēku savstarpējo kontaktu veicināšanai un nostiprināšanai;

Valsts pārvalde

56.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta atjauninātā Valsts pārvaldes reformas stratēģija līdz 2015. gadam un 2011. gada aprīlī stājies spēkā likums par ierēdņiem; mudina valdību turpināt saskaņot tiesisko satvaru ierēdņu un valsts darbinieku jomā, tostarp izdarot grozījumus attiecīgajos tiesību aktos; uzsver, ka ir nepieciešams veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu profesionālu un objektīvu civildienesta darbu, tai skaitā pašvaldību līmenī; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Augstākās administratīvās tiesas izveidi un mudina par valsts pārvaldes reformu atbildīgās iestādes piedalīties reformu gaitas paātrināšanā; uzstāj, ka paralēli centieniem panākt līdzvērtīgu pārstāvību var nodrošināt un ir jānodrošina, ka iecelšana amatos balstītos uz nopelniem, nevis uz politisko piederību;

57.  pauž atzinību valdībai par panākto progresu reģionālās attīstības jomā un sagatavojot IPA līdzekļu pārvaldības nodošanu; ar gandarījumu norāda uz valsts iestāžu akreditāciju attiecībā uz IPA komponentiem, kas saistīti ar pārejas palīdzību un iestāžu izveidi, reģionālo attīstību, cilvēkresursu attīstību un lauku attīstību; aicina valdību un Komisiju paātrināt darbu, kas nepieciešams, lai nodotu atlikušo IPA komponentu, kurš attiecas un pārrobežu sadarbību; atkārtoti norāda, ka IPA ir svarīgs instruments, kas izstrādāts, lai palīdzētu valstij sagatavoties dalībai Eiropas Savienībā, un mudina valdību vēl vairāk pastiprināt ministriju darba koordināciju, lai valsts varētu pilnīgi izmantot pieejamos līdzekļus;

Citi ar reformām saistīti jautājumi

58.  atzinīgi vērtē energoefektivitātes kampaņu un sagaida efektīvākus atjaunojamās enerģijas popularizēšanas pasākumus atbilstoši valsts potenciālam; uzsver, ka ir būtiski, efektīvi īstenojot tiesību aktus vides jomā, lai aizsargātu dabas resursus, jo īpaši ūdeni; atzīmē, ka šī valsts vēl nav paudusi apņemšanos samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju un ka valsts līmenī ir jāizvērš diskusijas par klimata pārmaiņu radītajām negatīvajām sekām; aicina pastiprināt centienus saskaņot valsts tiesību aktus ar ES acquis šajā jomā;

59.  atzinīgi vērtē panākto progresu transporta, enerģijas un telekomunikāciju tīklu modernizācijā un jo īpaši centienus pabeigt X transporta koridora izveidi; ņemot vērā to, ka dzelzceļa savienojumiem ir liela nozīme kā autoceļu transporta alternatīvai, atzinīgi vērtē valdības nodomu uzlabot vai izveidot dzelzceļa savienojumus no Skopjes uz kaimiņvalstu galvaspilsētām un aicina pabeigt dzelzceļa savienojumu izveidi VIII transporta koridorā;

60.  pauž vilšanos par to, ka nav panākts progress kopīgu vēsturisku notikumu atzīmēšanā un personu godināšanā kopā ar kaimiņvalstīm no ES, kas veicinātu labāku izpratni par vēsturi un labākas kaimiņattiecības; mudina izveidot kopīgas ekspertu komitejas vēstures un izglītības jautājumos ar Bulgāriju un Grieķiju, lai palīdzētu veidot objektīvu, uz faktiem balstītu vēstures interpretāciju, stiprinātu akadēmisko sadarbību un stimulētu jauniešu vidū pozitīvu attieksmi pret kaimiņiem;

61.  mudina turpināt centienus īstenot augstākajā izglītībā Boloņas procesu un sadarbību ar citām reģiona valstīm, lai veicinātu universitāšu izglītības kvalitāti; atgādina, cik svarīgs ir akadēmiskās brīvības princips;

62.  apsveic valsti ar tās basketbola komandas lieliskajiem panākumiem 2011. gada Eiropas Basketbola čempionātā;

63.  atzinīgi vērtē saskaņošanu starp šīs valsts un ES kopīgajām nostājām ārpolitikas jomā; pauž atbalstu šīs valsts centieniem nodibināt labas attiecības ar kaimiņvalstīm; atzinīgi vērtē to, ka robežas ar Kosovu demarkācija 2009. gadā ir ļāvusi uzturēt ciešākas attiecības un 2011. gada septembrī noslēgt nolīgumu par kopīgu robežkontroli; sagaida, ka tuvākajā laikā šis nolīgums sāks darboties pilnā apjomā; apsveic iestādes ar veiksmīgi organizēto Rietumbalkānu valstu ES integrācijas ministru sanāksmi, kas nesen notika Skopjē;

64.  uzsver, cik liela nozīme ir reģionālajai sadarbībai kā procesa būtiskai sastāvdaļai virzībā uz Eiropas Savienību; atzinīgi vērtē pasākumus, kas vērsti uz to, lai atvieglotu pārvietošanās brīvību reģionā, un kas iekļauti līgumā ar Albāniju un Melnkalni, ļaujot to pilsoņiem šķērsot robežas un brīvi pārvietoties šajās trīs valstīs, izmantojot tikai personas apliecības; mudina paplašināt šo iniciatīvu, aptverot citas reģiona valstis;

65.  atzinīgi vērtē valsts starptautisko iesaistīšanos vairākās svarīgās darbībās, piemēram, piedaloties EUFOR Althea misijā, vadot Eiropas sadarbības procesu 2012.–2013. gadā un pilnā apjomā sadarbojoties ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai;

o
o   o

66.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī šīs valsts valdībai un parlamentam.


Paplašināšanās ziņojums attiecībā uz Islandi
PDF 286kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. marta rezolūcija par Islandes 2011. gada progresa ziņojumu (2011/2884(RSP))
P7_TA(2012)0084B7-0125/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija lēmumu uzsākt pievienošanās sarunas ar Islandi,

–  ņemot vērā 2010. gada 27. jūnijā, 2011. gada 27. jūnijā un 2011. gada 12. decembrī notikušo ministru līmeņa pievienošanās konferenču ar Islandi rezultātus, kā arī 2011. gada 19. oktobrī notikušās deputātu konferences par Islandes pievienošanos rezultātus,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2011.–2012. gadā” (COM(2011)0666) un Islandes 2011. gada progresa ziņojumu, kas pieņemts 2011. gada 12. oktobrī (SEC(2011)1202),

–  ņemot vērā atbilstības izvērtēšanas procesa rezultātus,

–  ņemot vērā 2011. gada oktobrī pieņemto valsts IPA programmu Islandei, kuras budžets ir EUR 12 miljoni,

–  ņemot vērā 2010. gada 7. jūlija rezolūciju par Islandes pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā(1) un 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju par Islandes 2010. gada progresa ziņojumu(2),

–  ņemot vērā ES un Islandes Apvienotās parlamentārās komitejas sanāksmes,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā Islande ir izpildījusi Kopenhāgenas kritērijus un pievienošanās sarunas ar Islandi tika uzsāktas 2010. gada 27. jūlijā pēc Padomes piekrišanas;

B.  tā kā ES acquis izvērtēšana ir gandrīz pabeigta;

C.  ņemot vērā, ka līdz šim pievienošanās sarunās ir atvērtas un uz laiku slēgtas astoņas sadaļas (2. sadaļa ‐ darba ņēmēju brīva pārvietošanās, 6. sadaļa ‐ uzņēmējdarbības tiesības, 7. sadaļa ‐ intelektuālā īpašuma tiesību akti, 20. sadaļa ‐ uzņēmējdarbības un rūpniecības politika, 21. sadaļa ‐ Eiropas komunikāciju tīkli, 23. sadaļa ‐ tiesu vara un pamattiesības, 25. sadaļa ‐ zinātne un pētniecība un 26. sadaļa ‐ izglītība un kultūra) un ir atvērtas trīs jaunas sadaļas (5. sadaļa ‐ publiskais iepirkums, 10. sadaļa ‐ informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi un 33. sadaļa ‐ finanšu un budžeta noteikumi);

D.  tā kā ‐ kā uzsvērts atjaunotajā konsensā par paplašināšanos ‐ jebkuras valsts panākumi ceļā uz dalību Eiropas Savienībā balstās uz nopelniem;

E.  tā kā Islande jau cieši sadarbojas ar ES kā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), Šengenas līgumu un Dublinas II regulas dalībniece un jau ir pārņēmusi ievērojamu daļu acquis communautaire;

F.  tā kā Islandes pievienošanās procesā būtu pilnībā jāaizsargā ES principi un acquis communautaire;

G.  tā kā Islande sekmē Eiropas kohēzijas procesu un solidaritāti, izmantojot Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) paredzēto finanšu mehānismu, un sadarbojas ar ES miera uzturēšanas un krīžu pārvaldības operācijās;

H.  tā kā ekonomiskā un fiskālā konsolidācija notiek pareizā virzienā, Islandes ekonomika pamazām uzlabojas un tiek prognozēts, ka IKP lēni pieaugs,

Vispārīgi apsvērumi

1.  atgādina, ka Kopenhāgenas kritēriji un Savienības integrācijas spējas ir pievienošanās ES vispārējs pamats;

2.  atzinīgi vērtē Islandes gūtos panākumus pievienošanās procesā; atzinīgi vērtē 11 sarunu sadaļu atvēršanu un to, ka astoņas no šīm sadaļām pievienošanās sarunās ir provizoriski noslēgtas; uzskata, ka ir svarīgi radīt nosacījumus, lai pabeigtu Islandes pievienošanās procesu un nodrošinātu sekmīgu šīs valsts pievienošanos;

Politiskie kritēriji

3.  atzinīgi vērtē perspektīvu uzņemt ES jaunu dalībvalsti ar vēsturiski senām un spēcīgām demokrātiskām tradīcijām un pilsonisko kultūru;

4.  norāda uz Islandes ciešajām vēsturiskajām saitēm ar Ziemeļeiropu un veiksmīgo vairāk nekā 60 gadus ilgo eiroatlantisko sadarbību;

5.  pauž gandarījumu par Konstitucionālās padomes izveidi un pašlaik notiekošo Islandes konstitūcijas pārskatīšanas procesu, kura mērķis ir nostiprināt demokrātiskos aizsargmehānismus, stiprināt kontroles un līdzsvara sistēmas, uzlabot valsts iestāžu darbu un labāk noteikt to attiecīgās funkcijas un pilnvaras; atzinīgi vērtē centienus stiprināt Islandes Parlamenta (Altinga) lomu un efektivitāti, paplašinot tā pārraudzības funkcijas, kā arī palielinot likumdošanas procesa pārredzamību;

6.  norāda uz 2011. gada 31. decembrī notikušajām izmaiņām Islandes valdībā; pauž pārliecību, ka jaunā valdība turpinās sarunas ar vēl ciešāku un neatlaidīgāku apņēmību attiecībā uz pievienošanās procesu;

7.  pauž atzinību Islandei par tās gūtajiem panākumiem cilvēktiesību aizsardzības jomā un augsta līmeņa sadarbības nodrošināšanā ar starptautiskiem cilvēktiesību aizsardzības mehānismiem; uzsver, ka Islandes pievienošanās ES turpinās stiprināt Eiropas Savienības kā cilvēktiesību un pamatbrīvību veicinātājas un aizstāves lomu visā pasaulē;

8.  atzinīgi vērtē gūtos panākumus, stiprinot tiesu sistēmas neatkarību un efektivitāti, kā arī korupcijas apkarošanas politikas sistēmu, kas atzīts, provizoriski slēdzot 23. sadaļu;

9.  turklāt atzinīgi vērtē jauno plašsaziņas līdzekļu tiesību aktu, ko Altings pieņēma 2011.gada 20. aprīlī; mudina 2011. gada vasarā ieceltās attiecīgās parlamentārās komitejas turpināt darbu attiecībā uz tiesisko regulējumu šajā jomā, īpašuma koncentrāciju Islandes plašsaziņas līdzekļu tirgū un Islandes valsts apraides uzņēmuma ietekmi uz reklāmas tirgu;

10.  atkārtoti pauž atbalstu Islandes moderno plašsaziņas līdzekļu iniciatīvai un sagaida tās transponēšanu tiesību aktos un juridiskajā praksē, lai gan ES, gan Islande varētu ieņemt stabilu nostāju attiecībā uz vārda brīvības un informācijas brīvības tiesisko aizsardzību;

11.  atkārtoti aicina Islandes iestādes nodrošināt saskaņotību ar ES pilsoņu tiesībām attiecībā uz tiesībām balsot pašvaldību vēlēšanās Islandē;

12.  ņem vērā to, ka Islandes valdībā, Altingā un visos svarīgākajos politiskajos spēkos ir atšķirīgi politiskie uzskati par dalību Eiropas Savienībā; mudina pieņemt visaptverošas pievienošanās Eiropas Savienībai stratēģijas noteiktās jomās, jo īpaši jomās, uz kurām neattiecas EEZ;

13.  pauž gandarījumu par to, ka ievērojama daļa Islandes iedzīvotāju atbalsta pievienošanās sarunu turpināšanu; atzinīgi vērtē valdības atbalstu uz pienācīgu informāciju balstītām un līdzsvarotām debatēm par pievienošanās procesu un Islandes sabiedrības iesaistīšanos publiskās diskusijās par dalību ES; uzskata, ka ES informācijas centra atvēršana Islandē ir ES iespēja sniegt Islandes iedzīvotājiem visplašāko informāciju par dalības ES sekām gan pašai valstij, gan Eiropas Savienībai;

14.  uzskata, ka ir īpaši svarīgi sniegt ES pilsoņiem skaidru, visaptverošu un faktiem balstītu informāciju par Islandes pievienošanās ES ietekmi; aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot centienus šajā nolūkā un uzskata, ka ir vienlīdz svarīgi uzklausīt pilsoņu bažas un jautājumus un rast tiem risinājumu, kā arī reaģēt uz pilsoņu uzskatiem un interesēm;

Ekonomiskie kritēriji

15.  atzinīgi vērtē Islandes ciešās ekonomiskās attiecībās ar ES un to, ka Islandei kopumā ir apmierinoši rezultāti EEZ pienākumu īstenošanā un spējā izturēt konkurences un tirgus spēku spiedienu ES vidējā termiņā, ja tā turpina novērst pašreizējos trūkumus ar atbilstīgu makroekonomisko politiku un strukturālajām reformām; tomēr atgādina nepieciešamību pilnībā īstenot pienākumus saistībā ar EEZ, kā to noteikusi EBTA Uzraudzības iestāde;

16.  aicina Islandes iestādes novērst joprojām būtisko valsts iejaukšanos banku sektorā; mudina Islandes iestādes pakāpeniski veikt reformas un atvērt tādas nozares kā enerģētika, gaisa transports un zivsaimniecība, kuras joprojām tiek sargātas no ārvalstu konkurences, pienācīgi ņemot vērā šīs valsts īpašās iezīmes šajā sakarībā atbalsta centienus noskaidrot Islandes ekonomiskās un finanšu sistēmas sabrukuma iemeslus; uzsver, ka protekcionisma izbeigšana ir ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības priekšnoteikums;

17.  atzinīgi vērtē to, ka Islande sadarbībā ar SVF ir pabeigusi ekonomikas atveseļošanas programmu, kuras mērķis bija fiskālā un ekonomiskā konsolidācija;

18.  ar gandarījumu norāda uz jau panākto ekonomikas progresu un finanšu sektorā veikto plašo restrukturizāciju un reformām; mudina Islandes iestādes turpināt veikt pasākumus, lai samazinātu bezdarba līmeni, jo īpaši jauniešu vidū;

19.  atzinīgi vērtē Islandes 2020. gada politisko deklarāciju un mudina valdību stimulēt mazo un vidējo uzņēmumu darbību valstī, atvieglojot to līdzdalību starptautiskajā tirgū un nodrošinot tiem pienācīgu piekļuvi finanšu resursiem;

20.  pieņem zināšanai to, ka Altings ir apstiprinājis Islandes iestāžu kopā ar SVF sagatavoto pārskatīto stratēģiju atcelt kapitāla kontroles pasākumus, un Islandes un SVF konstruktīvo dialogu šajā jomā; atzinīgi vērtē kapitāla kontroles atcelšanu kā būtisku prasību valsts spējai pievienoties ES;

21.  atgādina, ka strīds saistībā ar uzņēmumu Icesave joprojām nav atrisināts; uzskata, ka Icesave jautājums ir jāatrisina ārpus pievienošanās sarunām un ka tas nedrīkst būt šķērslis Islandes pievienošanās procesā; pieņem zināšanai EBTA Uzraudzības iestādes lēmumu nodot Icesave lietu EEZ Tiesai un Islandes Augstākās tiesas nolēmumu atstāt spēkā 2008. gada 6. oktobra Ārkārtas situācijas aktu; atzinīgi vērtē Islandes iestāžu noturīgo apņēmību risināt šo strīdu un pauž gandarījumu par Landsbanki Íslands hf likvidācijas gaitā veiktajiem pirmajiem daļējiem maksājumiem prioritārajiem kreditoriem, ņemot vērā to, ka gandrīz viena trešdaļa ir atzīta par prioritāriem prasījumiem;

Spēja uzņemties dalībvalsts pienākumus

22.  aicina Islandi pastiprināt sagatavošanas darbus, lai nodrošinātu tiesību aktu saskaņošanu ar ES acquis, jo īpaši jomās, ko neskar EEZ, un līdz pievienošanās datumam nodrošināt tā īstenošanu un izpildi;

23.  pieņem zināšanai izvērtēšanas procesa rezultātus; atzinīgi vērtē Islandes pausto apņēmību atvērt visas sarunu sadaļas Dānijas prezidentūras laikā; pauž cerību, ka pievienošanās sarunas pašreizējās prezidentūras laikā notiks veiksmīgi, vienlaikus uzsverot nepieciešamību izpildīt sākuma kritērijus, kas paredzēti 11. sadaļā (lauksaimniecība un lauku attīstība) un 22. sadaļā (reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija), un noslēguma kritērijus, kas paredzēti 5. sadaļā (valsts iepirkums), 10. sadaļā (informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļi) un 33. sadaļā (finanšu un budžeta noteikumi);

24.  atzinīgi vērtē pašlaik notiekošo ministriju konsolidēšanu, atzīst Islandes administrācijas efektivitāti un profesionalitāti un atbalsta kopējo mērķi pastiprināt Islandes ministriju administratīvās un koordinācijas spējas;

25.  atzinīgi vērtē turpmākos centienus novērst finanšu nozares institucionālās nepilnības un gūtos panākumus, stiprinot banku regulatīvo un uzraudzības praksi;

26.  ņemot vērā to, ka patlaban tiek pārskatīta gan kopējā zivsaimniecības politika, gan Islandes zivsaimniecības politika, mudina Islandi un ES konstruktīvi risināt sarunas par šo sadaļu, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu zivsaimniecības resursu ilgtspējīgai pārvaldībai un izmantošanai saskaņā ar piemērojamo acquis;

27.  uzskata, ka ir būtiski veikt sagatavošanās darbus, lai nepieciešamās administratīvās struktūras tiktu pietiekami pielāgotas Islandes pilnīgai līdzdalībai KLP no pievienošanās dienas, tajā pašā laikā atzīstot Islandes lauksaimniecības īpašo situāciju, jo īpaši attiecībā uz valsts pašreizējo saimniecisko patstāvību pārtikas jomā, un pašlaik notiekošo kopējās lauksaimniecības politikas reformu;

28.  pauž nožēlu, ka piekrastes valstu, t. i., Islandes, ES, Norvēģijas un Fēru salu, nesenā tikšanās par makreļu zvejas pārvaldību Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā 2012. gadā ir noslēgusies, nepanākot vienošanos, un aicina visas piekrastes valstis no jauna turpināt sarunas, lai panāktu risinājumu strīdam par makreļu zveju, pamatojoties uz īstenojamiem priekšlikumiem, kuri atbilst vēsturiskām tiesībām un Starptautiskās Jūras pētniecības padomes ieteikumiem un nodrošina zivju krājumu ilgtspējību, darbavietu aizsardzību un saglabāšanu pelaģiskās zvejas nozarē, kā arī ilgtermiņa un ilgtspējīgu zveju; norāda uz Komisijas priekšlikumu par pasākumiem tirdzniecības jomā neilgtspējīgas zvejas prakses novēršanai;

29.  uzskata, ka Islande, kas gandrīz visu statisko enerģiju iegūst no atjaunojamiem avotiem, ar savu pieredzi atjaunojamās enerģijas jomā, jo īpaši ģeotermiskās enerģijas izmantošanas, vides aizsardzības un klimata pārmaiņu apkarošanas pasākumu jomā, var sniegt vērtīgu ieguldījumu ES politikā; pauž arī pārliecību, ka ciešāka sadarbība šajā jomā var veicināt ieguldījumus un līdz ar to uzlabot ekonomisko un nodarbinātības situāciju Islandē un ES;

30.  tomēr norāda, ka saglabājas atšķirības starp ES un Islandi jautājumos, kas attiecas uz jūras dzīves pārvaldību, jo īpaši vaļu medībām; norāda, ka vaļu medību aizliegums ir daļa no ES acquis, un aicina rīkot plašākas diskusijas par vaļu medību un vaļu produktu tirdzniecības aizliegumu;

31.  atzinīgi vērtē Islandes pastāvīgo atbalstu civilām KDAP operācijām un nodrošināto atbilstību lielākajai daļai deklarāciju un lēmumu KĀDP jomā; uzsver ‐ tiek sagaidīts, ka Islande pirmspievienošanās procesa ietvaros saskaņos nostāju ar ES un visiem starptautiskajiem forumiem, tostarp PTO;

Reģionālā sadarbība

32.  uzskata, ka Islandes pievienošanās ES būtiski stiprinās Savienības perspektīvas uzņemties aktīvāku un konstruktīvāku lomu Ziemeļeiropā un Arktikā, sniedzot ieguldījumu daudzpusējā pārvaldībā un ilgtspējīgas politikas risinājumos reģionā, jo uzdevumi attiecībā uz Arktikas vidi ir svarīgi abām pusēm; uzskata, ka Islande varētu kļūt par stratēģisku placdarmu reģionā, un tās pievienošanās ES turpmāk nostiprinātu Eiropas klātbūtni Arktikas Padomē;

33.  pozitīvi vērtē Islandes līdzdalību Ziemeļu padomē, Baltijas jūras valstu padomē, kā arī ES Ziemeļu dimensijas politikā, Barenca Eiro-Arktiskajā padomē, Arktikas Padomē un Ziemeļvalstu un Baltijas jūras valstu sadarbībā (NB8); uzskata, ka Altinga 2011. gada martā pieņemtā rezolūcija “Tālo ziemeļu politika” nostiprināja Islandes apņēmību aktīvi līdzdarboties Arktikas reģionā kopumā;

34.  uzsver, ka ir vajadzīga efektīvāka un saskaņotāka Eiropas Savienības politika attiecībā uz Arktiku, un pauž viedokli, ka Islandes pievienošanās ES pastiprinās gan ES ietekmi Arktikā, gan Savienības ārpolitiku Ziemeļatlantijas dimensijā,

o
o   o

35.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Altinga priekšsēdētājam un Islandes valdībai.

(1) OV C 351 E, 2.12.2011., 73. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0150.


Paplašināšanās ziņojums attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu
PDF 388kWORD 98k
Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. marta rezolūcija par Bosnijas un Hercegovinas 2011. gada progresa ziņojumu (2011/2888(RSP))
P7_TA(2012)0085B7-0129/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2008. gada 16. jūnijā parakstīto Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, ko ratificējušas visas ES dalībvalstis un Bosnija un Hercegovina,

  ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/211/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Bosniju un Hercegovinu, un par Lēmuma 2006/55/EK(1) atcelšanu,

–  ņemot Padomes 2011. gada 18. jūlija Lēmumu 2011/426/KĀDP, ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Bosnijā un Hercegovinā(2),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 21. marta, 2011. gada 10. oktobra un 2011. gada 5. decembra secinājumus par Bosniju un Hercegovinu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2011.–2012. gadā” (COM(2011)0666) un Bosnijas un Hercegovinas 2011. gada progresa ziņojumu, kas pieņemts 2011. gada 12. oktobrī (SEC(2011)1206),

–  ņemot vērā 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par stāvokli Bosnijā un Hercegovinā(3),

–  ņemot vērā 2011. gada 19. un 20. decembrī Briselē notikušajā EP un Bosnijas un Hercegovinas parlamentārās asamblejas 13. kopīgajā sanāksmē pieņemto kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienība turpina stingri atbalstīt Bosniju un Hercegovinu kā suverēnu un vienotu valsti; tā kā viens no ES politikas mērķiem ir paātrināt šīs valsts pievienošanos ES un tādējādi palīdzēt uzlabot visu iedzīvotāju dzīves līmeni; tā kā šai virzībai ir nepieciešamas darbspējīgas iestādes visos līmeņos un valsts politisko vadītāju apņemšanās;

B.  tā kā Bosnijas un Hercegovinas nākotne ir saistīta ar Eiropas Savienību un tā kā izredzes pievienoties Eiropas Savienībai ir viens no šīs valsts iedzīvotājus vienojošākajiem faktoriem;

C.  tā kā galvenā atbildība par veiksmīgu ES pievienošanās procesu ir jāuzņemas iespējamai kandidātvalstij, un sagatavošanas darbi ir galvenokārt jāveic pilsoņu ievēlētajām un tiem atbildīgajām struktūrām, ņemot vērā vienotu nostāju attiecībā uz valsts lielākajām politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām problēmām; tā kā Bosnijai un Hercegovinai ir izredzes pievienoties Eiropas Savienībai tikai tad, ja tā ir vienota valsts, un centieni vājināt valsts iestādes neļaus iedzīvotājiem gūt labumu no ES integrācijas;

D.  tā kā pēc aptuveni piecpadsmit mēnešus ilguša politiskā strupceļa politisko partiju vadītājiem principā izdevās vienoties par jauno valsts valdību, kura pēc tam tika izveidota;

E.  tā kā politiskā un institucionālā piespiedu dīkstāve valstij nav ļāvusi īstenot nepieciešamās reformas, kas paredzētas valsts tuvināšanai Eiropas Savienībai, jo īpaši tādās svarīgās jomās kā valsts veidošana, pārvaldība, tiesiskuma īstenošana un tuvināšanās Eiropas standartiem; tā kā valdības neesamība ir ietekmējusi arī valsts spēju pieņemt saskaņotu ekonomikas un fiskālo politiku;

F.  tā kā konstitucionālā reforma ir svarīgākā reforma, lai pārveidotu Bosniju un Hercegovinu par pilntiesīgu un pilnvērtīgi darbojošos valsti;

G.  tā kā valstī ar vairākiem pārvaldības līmeņiem ir stingri jākoordinē dažādie pārvaldības dalībnieki un ir nepieciešama patiesa sadarbība, lai uzlabotu tās spēju paust vienotu viedokli; tā kā tomēr neviens koordinācijas mehānisms nevar aizstāt tik ļoti vajadzīgo politisko gribu; tā kā sadarbība var sniegt taustāmus rezultātus, no kā labumu gūst visi pilsoņi, kā to pierāda vīzu režīma liberalizācija, lai gan daudzos gadījumos trūkst nepieciešamās koordinācijas;

H.  tā kā ES īpašā pārstāvja un delegācijas vadītāja politiskie mērķi ir sniegt Eiropas Savienības ieteikumus un atvieglot politisko procesu, kā arī nodrošināt konsekventu un saskaņotu Savienības rīcību;

I.  tā kā tiesu sistēmas sarežģītā struktūra bez valsts līmeņa augstākās tiesas, četru iekšējo jurisdikciju saskaņotības trūkums, politiskā iejaukšanās tiesu sistēmā un valsts līmeņa tiesu iestāžu kompetences problēmas traucē tiesu sistēmas darbībai un kaitē reformu centieniem;

J.  tā kā 2003. gadā izveidotā ES policijas misija ir pagarināta līdz 2012. gada 30. jūnijam, ņemot vērā turpmāko pasākumu nodošanu Kopienas instrumentiem un ES īpašā pārstāvja birojā izveidotu stratēģisko padomdevējstruktūru tiesībaizsardzības un krimināltiesību jomā;

K.  tā kā Bosnija un Hercegovina sniedz palīdzību pašreiz notiekošajos kara noziegumu tiesu procesos un apelācijās un sadarbojas nodotajās lietās;

L.  tā kā korupcija joprojām būtiski apdraud valsts sociālekonomisko un politisko attīstību;

M.  tā kā cilvēku tirdzniecība ir smags noziegums un nopietns cilvēktiesību pārkāpums; tā kā Bosnija un Hercegovina ir cilvēku (jo īpaši sieviešu un meiteņu) tirdzniecības izcelsmes, tranzīta un galamērķa valsts;

N.  tā kā darba izredžu trūkums, īpaši jaunu cilvēku vidū, apdraud valsts attīstību un veicina sabiedrības neapmierinātību;

O.  tā kā, lai panāktu ilgstošu mieru un samierinātu konfliktējošās puses Bosnijā un Hercegovinā un Rietumbalkānu reģionā, ir jānotiek sadarbībai ar pārējām reģiona valstīm,

Vispārīgi apsvērumi

1.  atzinīgi vērtē jaunās valsts valdības izveidi pēc tam, kad politisko partiju vadītāji panāca vienošanos par vairākiem svarīgiem jautājumiem; prasa pilnībā īstenot minēto vienošanos, pievēršoties atlikušajiem jautājumiem, tostarp 2012. gada valsts budžeta pieņemšanai un valsts aģentūru direktoru iecelšanai; aicina politisko eliti ņemt vērā šos pozitīvos piemērus, kas var vēl vairāk veicināt ES integrācijas procesu, un iesaistīties jaunā konstruktīvā dialogā arī par citām svarīgām reformām;

2.  pauž bažas par Bosnijas un Hercegovinas ierobežotajiem panākumiem stabilizācijas un sociālekonomiskās attīstības jomā, kas tai būtu jāpanāk kā iespējamai pievienošanās kandidātvalstij; tomēr uzskata, ka tai ir iespēja virzīties uz ES integrāciju un tādējādi sniegt labumu Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem, ja valsts turpmākās rīcības pamatprincipi būs apņēmība, politiskā atbildība, kompromisu panākšanas kultūra un vienots skatījums uz valsts nākotni; mudina Bosnijas un Hercegovinas iestādes veikt turpmākus konkrētus pasākumus, lai atjaunotu valsts virzību uz Eiropas Savienību;

3.  atgādina visiem Bosnijas un Hercegovinas politiskajiem darbiniekiem, ka reformām, kas nodrošina virzību uz ES integrāciju, ir jāsniedz labums Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem un ka viņu pienākums pret pilsoņiem ir panākt kompromisus, efektīvi koordinēt, vienoties par reformām un tās īstenot; atgādina, ka viens no priekšnoteikumiem dalībai Eiropas Savienībā ir stabila valsts un stabila valdība un administrācija; mudina visus politiskos dalībniekus veikt nepieciešamos konstitucionālos grozījumus un īstenot pārējās svarīgās reformas, kā arī koncentrēties uz vēlamo apstākļu radīšanu, lai varētu stāties spēkā Stabilizācijas un asociācijas nolīgums; uzsver, ka jebkuras ES finanšu palīdzības veiksmīgs iznākums ir atkarīgs no vietējās līdzdalības un politiskās apņemšanās; šādā nolūkā aicina valsts iestādes steidzami izveidot Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) decentralizētai pārvaldībai nepieciešamo struktūru (DIS); uzsver nepieciešamību stiprināt koordinācijas mehānismus turpmākas ES finanšu palīdzības plānošanai, īpaši attiecībā uz IPA programmu;

4.  pauž pārliecību, ka centrālās pārvaldes stiprināšana nenozīmē administratīvo vienību vājināšanu, bet gan labvēlīgu apstākļu radīšanu efektīvai centrālajai administrācijai, kas būtu spējīga ciešā sadarbībā ar dažādiem pārvaldes līmeņiem sagatavot visu valsti dalībai Eiropas Savienībā; tādēļ uzsver nepieciešamību stiprināt visu ar ES lietām saistīto pārvaldības līmeņu administratīvās spējas, kā arī koordināciju starp attiecīgajām pārvaldes iestādēm ES finanšu palīdzības plānošanā un visās jomās, kurās tiek veikta ES tiesību aktu transponēšana;

5.  pauž nosodījumu par aizvainojošiem izteikumiem un rīcību, kas apdraud etnisko samierināšanu un valsts struktūru darbību;

Lielāka ES klātbūtne

6.  atzinīgi vērtē ES vispārējo stratēģiju par Bosniju un Hercegovinu, tostarp ES klātbūtnes palielināšanu šajā valstī, izveidojot ES pārstāvja amatu, kuram būtu lielākas pilnvaras un kurš darbotos ar dubultu ‐ ES īpašā pārstāvja un delegācijas vadītāja ‐ mandātu; uzteic ES īpašo pārstāvi/ delegācijas vadītāju par Bosnijas un Hercegovinas atbalstīšanu ar ES saistītos jautājumos un vietējā ES integrācijas procesa atvieglošanu; pilnībā atbalsta ES īpašo pārstāvja/ delegācijas vadītāja mērķi palīdzēt Bosnijas un Hercegovinas iestādēm politiskā procesa pamatā ieviest ES programmu, nodrošinot konsekventu, koordinētu un saskaņotu Savienības rīcību; šajā sakarībā mudina visus politiskos dalībniekus darboties ciešā partnerībā ar ES īpašo pārstāvi; atgādina, ka ir jānodrošina pastiprināta ES klātbūtne, īstenojot skaidras un visaptverošas stratēģijas dažādu problēmu risināšanā un vienlaikus sniedzot visu ES dalībvalstu stingru un vienotu atbalstu ES īpašajam pārstāvim/ delegācijas vadītājam; šajā sakarībā norāda, ka ES ir jāpiešķir pietiekami līdzekļi, tostarp personāls, lai nodrošinātu klātbūtni visā valstī, lai ES īpašais pārstāvis/ delegācijas vadītājs varētu sasniegt vajadzīgos mērķus;

7.  aicina starptautisko sabiedrību apsvērt iespēju un rast risinājumus nolūkā īstenot Miera īstenošanas padomes valdes 5+2 programmu un sagatavoties augstā pārstāvja biroja darbības pārtraukšanai, lai veicinātu vietējo līdzdalību un atbildību par Bosnijas un Hercegovinas iekšējām lietām, paturot prātā, ka šīs darbības nedrīkst negatīvi ietekmēt valsts stabilitāti un ļoti vajadzīgo reformu gaitu un iznākumu; atgādina, ka Bosnijas un Hercegovinas iestādēm šajā kontekstā jāatrisina atlikušie jautājumi saistībā ar valsts īpašumu un aizsardzības īpašumu;

8.  ar gandarījumu konstatē, ka ES policijas misija un EUFOR operācija “Althea” ir sniegušas būtisku ieguldījumu Bosnijas un Hercegovinas stabilitātē un drošībā, un tos uzskata par svarīgu elementu ES pastiprinātājā vispārējā stratēģijā attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu; uzteic ES policijas misijas sasniegumus, palīdzot Bosnijas un Hercegovinas tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm cīnīties ar organizēto noziedzību un korupciju; norāda uz vienošanos līdz 2012. gada jūnija beigām noslēgt ES policijas misiju; atgādina, ka ES policijas misijas darbs ir pienācīgi jānodod ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu finansētajiem atbalsta projektiem un ES īpašā pārstāvja biroja stratēģiskajai padomdevējstruktūrai tiesībaizsardzības un krimināltiesību jomā; atzinīgi vērtē “Althea” militāro nozīmi, palīdzot Bosnijai un Hercegovinai uzturēt drošu vidi saskaņā ar atjaunotajām ANO pilnvarām; tomēr uzsver, ka ir jāturpina uzlabot Bosnijas un Hercegovinas drošības spēku prasmes un profesionālo sagatavotību, lai nostiprinātu vietējo līdzdalību un veiktspēju;

Politiskie kritēriji

9.  atkārtoti pauž nostāju ‐ lai valsts spētu izpildīt ES pievienošanās kritērijus, tai ir jābūt pietiekamai likumdevējvarai, budžeta pilnvarām, izpildvarai un tiesu varai;

10.  atzinīgi vērtē iniciatīvu par Parlamenta koordinācijas forumu, kas risinātu juridiskus jautājumus saistībā ar ES integrāciju dažādos pārvaldības līmeņos un palīdzētu ES programmu ieviest valsts līmenī; lai arī vēl nav panākta vienošanās par konkrētiem konstitucionāliem grozījumiem, uzskata, ka pagaidu apvienotās komitejas darbs ir ievērojams sasniegums, jo tā ir pirmā reize, kad Bosnijas un Hercegovinas politiķi izvēlējušies bez starptautiskās sabiedrības klātbūtnes institucionalizētā ceļā apspriest konstitucionālos grozījumus, iesaistot pilsonisko sabiedrību un šo procesu īstenojot atklātā un sabiedrībai pārredzamā veidā;

11.  pauž bažas par to, ka sociālais dialogs vēl aizvien ir vājš un ka apspriedes ar sociālajiem partneriem notiek neregulāri; mudina Bosnijas un Hercegovinas valdības gan administratīvo vienību, gan valsts līmenī stiprināt valsts administratīvo spēju sadarboties ar NVO un sniegt turpmāku atbalstu pilsoniskās sabiedrības attīstībai, veicinot mērķus par sociālā dialoga izveidi ar attiecīgajiem partneriem; uzsver, ka ir jāprecizē noteikumi par sociālo partneru atzīšanu un reģistrāciju un ir jāpieņem valsts tiesību akts par sociālo partneru pārstāvību;

12.  norāda, ka konstitucionālā reforma joprojām ir svarīgākā reforma, lai pārveidotu Bosniju un Hercegovinu par pilntiesīgu un pilnvērtīgi darbojošos valsti; aicina Parlamenta komiteju sniegt konkrētus priekšlikumus šajā jomā;

13.  atkārtoti aicina panākt vienošanos un pilnībā ievērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu Sejdić-Finci lietā un Stabilitātes un asociācijas nolīguma 2. pantu, kas prasa ievērot demokrātijas principus un cilvēktiesības; atgādina, ka konstitūcijā papildus spriedumam Sejdić-Finci lietā būtu jāveic arī vispārējas izmaiņas, kas ļautu īstenot plurālāku, demokrātiskāku un efektīvāku pārvaldību un valsts struktūras;

14.  aicina visas atbildīgās iestādes sekmēt attiecīgo tiesību aktu pārskatīšanu un nodrošināt neatkarīgas, objektīvas un efektīvas tiesu sistēmas izveidi atbilstīgi ES un starptautiskajiem standartiem, lai stiprinātu tiesiskumu, kas sniegtu labumu visiem iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē to, ka, īstenojot strukturētu dialogu par tiesu varu, ir panākti zināmi sasniegumi attiecībā uz valsts un administratīvo vienību tiesu iestāžu kompetences līdzsvarošanu; tomēr mudina valdību efektīvi īstenot tieslietu nozares reformu stratēģiju un nepieļaut mēģinājumus vājināt valsts tiesu iestādes, piemēram Tiesnešu un prokuroru augsto padomi;

15.  atkārto aicinājumu par varbūtēju augstākās tiesas izveidi un citiem stratēģiskiem un strukturāliem jautājumiem saistībā ar Bosnijas un Hercegovinas četru atšķirīgo tiesību sistēmu saskaņošanu, kas konsekventi jārisina strukturētā dialoga par tiesiskumu debatēs; uzskata, ka ‐ kā norādīts arī tieslietu nozares reformas stratēģijā ‐ šie stratēģiskie jautājumi būtu jāapspriež pilnīgas atbildības garā un kontekstā ar konstitucionālās reformas procesu;

16.  atzinīgi vērtē panākto progresu ar mērķi sagatavoties starptautiskās uzraudzības pārtraukšanai Brčko apgabalā;

17.  atzinīgi vērtē to, ka pēc partiju vadītāju politiskās vienošanās abas Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārās asamblejas palātas ir pieņēmušas tautas skaitīšanas likumu; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes steidzami veikt vajadzīgos tehniskos sagatavošanas darbus, jo tas ir ne tikai skaidrs priekšnosacījums dalībai ES, bet arī būtiski svarīgs jautājums valsts ekonomiskajai un sociālajai attīstībai;

18.  šajā sakarībā atgādina par pienākumu īstenot Deitonas miera līguma VII pielikumu, lai nodrošinātu iekšzemē pārvietotu personu, bēgļu un citu konfliktā cietušo personu stabilu atgriešanos un viņiem sniegtu taisnīgus, visaptverošus ilgtermiņa risinājumus;

19.  aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes efektīvi izmeklēt korupcijas gadījumus un saukt pie atbildības vainīgos, kā arī šiem likumpārkāpējiem biežāk piespriest cietumsodu; atzinīgi vērtē apņemšanos īstenot rīcības plānu korupcijas apkarošanai civildienestā; uzsver, ka ir jāveic sabiedrības izpratnes veidošana par pretkorupcijas likumiem un praksi un jāievieš sistēma, kas ļautu iedzīvotājiem ziņot par korupcijas gadījumiem; turklāt mudina valdību, vajadzības gadījumā ar ES atbalstu, izstrādāt un īstenot īpašas apmācības programmas policijas spēkiem, prokuroriem, tiesnešiem un citām attiecīgajām struktūrām, kas palielinātu izpratni un zināšanas par pretkorupcijas likumiem un praksi;

20.  atzinīgi vērtē Korupcijas novēršanas un korupcijas apkarošanas koordinācijas aģentūras direktoru iecelšanu, vienlaikus uzsverot ārkārtējo nepieciešamību pēc pienācīgiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem, lai šī aģentūra kļūtu pilnībā darbotiesspējīga; mudina visādi censties pēc iespējas ātrāk parakstīt darbības nolīgumu ar Eiropolu;

21.  pauž bažas par lēno notikumu attīstību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomā; mudina Bosnijas un Hercegovinas parlamentu pieņemt vajadzīgos tiesību aktu grozījumus, kas cita starpā uzlabotu ziņošanu par aizdomīgiem bankas darījumiem, veicinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu atsavināšanu un palielinātu attiecīgo iestāžu efektivitāti; prasa stiprināt finanšu izlūkošanas dienestu, palielinot tā izlūkošanas darbībspēju; uzsver, ka ir svarīgi izveidot struktūras, kas veiktu atsavināto līdzekļu pārvaldību un uzturēšanu;

22.  norāda, ka vīzu režīma liberalizācija nav Šengenas zonā, Bulgārijā un Rumānijā palielinājusi Bosnijas un Hercegovinas pilsoņu iesniegto patvēruma pieprasījumu skaitu; uzteic iestādes par divpusējo un daudzpusējo mehānismu izveidi gadījumiem, kad atsevišķās dalībvalstīs uz laiku ir palielinājies patvēruma pieprasījumu skaits;

23.  aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes aktīvi aizsargāt un veicināt visu personu grupu un indivīdu tiesības, kas būtu jāaizsargā pret tiešu vai netiešu diskrimināciju un vardarbību; ar bažām norāda, ka diskriminācijas apkarošanas likums joprojām tiek vāji īstenots un ka tiesību normas ir nepilnīgas; mudina Bosnijas un Hercegovinas valdību un parlamentu panākt valsts tiesiskā regulējuma un institucionālās sistēmas atbilstību ES un starptautiskajiem standartiem par lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu tiesībām; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes aktīvi iesaistīt pilsonisko sabiedrību cilvēktiesību politikas izstrādē un īstenošanā;

24.  norāda uz progresu, kāds panākts, īstenojot romu stratēģiju un rīcības plānus mājokļu un nodarbinātības jomā; prasa šajā jomā pieņemt turpmākus pasākumus, jo romu tautības iedzīvotāji joprojām saskaras ar diskrimināciju un smagiem sadzīves apstākļiem;

25.  uzsver nepieciešamību sadarbībā ar starptautisko sabiedrību efektīvi apkarot cilvēku tirdzniecību, sodīt pārkāpējus, sniegt aizsardzību un kompensācijas cietušajiem un veidot izpratni, lai iestādes un sabiedrība cietušos atkārtoti nepadarītu par noziedzīga nodarījuma upuriem; prasa stiprināt sadarbību un partnerību ar vairāku politikas jomu atbildīgajām iestādēm un valsts un reģionālā līmeņa NVO; prasa veicināt Bosnijas un Hercegovinas policijas spēku izpratni par cilvēku tirdzniecību, izstrādājot īpašus apmācības kursus; mudina ES sniegt pastāvīgu atbalstu cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā un prasa cieši sadarboties šajā jomā ar Eiropas Komisijas Paplašināšanās ģenerāldirektorātu, Iekšlietu ģenerāldirektorātu un ES koordinatoru cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā;

26.  atzīst, ka ir spēkā tiesību normas, kas garantē sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību, tomēr pauž bažas, ka šajā jomā ir panākts vienīgi neliels progress; mudina Bosnijas un Hercegovinas valdību censties panākt lielāku sieviešu līdzdalību gan politiskajā dzīvē, gan darba tirgū; turklāt mudina valdību palielināt atbalstu darbībām un iniciatīvām, kuru mērķis ir cīnīties ar diskriminējošām paražām, tradīcijām un stereotipiem, kas ierobežo sieviešu pamattiesības;

27.  aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes apkarot ekstrēmismu, reliģisko naidu un vardarbību, cieši sadarbojoties ar starptautisko sabiedrību; prasa visā Rietumbalkānu reģionā atpazīt, izmeklēt un likvidēt visus ekstrēmisma draudus;

28.  aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes nostiprināt neatkarīgus un daudzveidīgus plašsaziņas līdzekļus, kuros nenotiktu politiskā iejaukšanās, un ļaut plašsaziņas līdzekļiem brīvi sniegt informāciju no visām valsts daļām; pauž nožēlu par joprojām pastāvošo politisko spiedienu uz valsts plašsaziņas līdzekļiem un draudiem žurnālistiem; turklāt mudina pievērsties jautājumam par plašsaziņas līdzekļu lielo politisko un etnisko sadrumstalotību un polarizāciju;

Kara noziegumu izskatīšana

29.  pauž atzinību Bosnijas un Hercegovinas valsts un administratīvo vienību iestādēm par laicīgu un pienācīgu reaģēšanu uz Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai prasībām;

30.  atzinīgi vērtē stratēģijas izstrādi seksuālās vardarbības kara noziegumu upuriem, kas paredz tiem tieši sniegt pienācīgu reparācijas, ekonomisko, sociālo un psiholoģisko atbalstu, tostarp vislabākos garīgās un fiziskās veselības aprūpes pakalpojumus; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes izstrādāt programmas un piešķirt pienācīgus resursus liecinieku aizsardzībai; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāuzlabo dažādu tiesu struktūru koordinācija un jāpaātrina tiesvedības procedūras seksuālās vardarbības kara noziegumu lietās; aicina Komisiju un citus starptautiskos līdzekļu devējus atbalstīt šos Bosnijas un Hercegovinas iestāžu centienus, nodrošinot finanšu līdzekļus un ekspertu atbalstu, kas paredzēts seksuālās vardarbības kara noziegumu upuriem; norāda, ka Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību un bēgļu lietu ministrijai ar UNFPA atbalstu ir uzticēts uzdevums attīstīt minēto stratēģiju, izveidojot ekspertu darbgrupu; norāda, ka Serbu Republika (SR) tika aicināta izvirzīt dalībai kompetento ministriju pārstāvjus, bet tas līdz šim nav izdarīts; aicina SR iestādes aktīvi iesaistīties šajos būtiskajos centienos pieņemt un īstenot stratēģiju;

31.  atzinīgi vērtē stratēģijas izstrādi seksuālās vardarbības kara noziegumu upuriem, kas paredz tiem tieši sniegt pienācīgu reparācijas, ekonomisko, sociālo un psiholoģisko atbalstu, tostarp vislabākos garīgās un fiziskās veselības aprūpes pakalpojumus; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes izstrādāt programmas un piešķirt pienācīgus resursus liecinieku aizsardzībai; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāuzlabo dažādu tiesu struktūru koordinācija un jāpaātrina tiesvedības procedūras seksuālās vardarbības kara noziegumu lietās; aicina Komisiju un citus starptautiskos līdzekļu devējus atbalstīt šos Bosnijas un Hercegovinas iestāžu centienus, nodrošinot finanšu līdzekļus un ekspertu atbalstu, kas paredzēts seksuālās vardarbības kara noziegumu upuriem;

32.  pauž bažas, ka Bosnijai un Hercegovinai joprojām nav valsts mēroga ieslodzījuma vietas, kurā ievietot par smagu noziegumu, tostarp kara noziegumu, izdarīšanu notiesātās personas; atzinīgi vērtē to, ka ir notverts Radovan Stanković, kas bija izbēdzis no Fočas cietuma, kurā izcieta Bosnijas un Hercegovinas valsts tiesas piespriesto 20 gadu cietumsodu par noziegumiem pret cilvēci, tostarp izvarošanu, paverdzināšanu un spīdzināšanu;

33.  aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes veicināt un nodrošināt bēgļu un iekšzemē pārvietotu personu stabilu atgriešanos un pieņemt atbilstošu stratēģiju šajā jomā; stingri iesaka vietējām iestādēm nodrošināt sekmīgas atgriešanās atbalsta infrastruktūru; mudina Bosnijas un Hercegovinas iestādes veikt papildu pasākumus, lai īstenotu Sarajevas deklarāciju par bēgļu atgriešanos, risinot galvenās problēmas, kas saistītas ar veselības aprūpes, darba un sociālo pakalpojumu nodrošināšanu;

34.  šajā sakarībā atgādina, ka ir svarīgi pilnībā īstenot atmīnēšanas pasākumu stratēģiju; uzsver, ka turpmākā tiesību aktā pretmīnu pasākumu jomā ir pienācīgi jāreglamentē līdzekļu vākšanas atbildība, administratīvā un pārvaldības veiktspēja un atmīnēšanas pasākumu koordinācija, kā norādījusi Komisija;

35.  norāda uz Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālās tiesas spriedumu, ka Pilsonības likums ir pretrunā ar konstitūciju; atkārto Konstitucionālās tiesas aicinājumu Parlamentārajai asamblejai šo likumu grozīt pusgada laikā; prasa šo tiesas spriedumu steidzami īstenot;

Izglītība

36.  konstatē zināmus panākumus vispārējās izglītības sistēmas uzlabošanā, tomēr aicina jaunajai valdībai cita starpā uzlabot 13 izglītības ministriju un Brčko apgabala izglītības departamenta koordināciju, mazināt izglītības sistēmas sadrumstalotību un padarīt skolu vidi iekļaujošāku;

37.  ņemot vērā izglītības lielo nozīmi iecietīgas etniski daudzveidīgas sabiedrības izveidē, mudina visas Bosnijas un Hercegovinas valdības struktūras veicināt iekļaujošu, nediskriminējošu izglītības sistēmu un likvidēt dažādu etnisko grupu segregāciju (divas dažādas skolas vienā ēkā), izveidojot visā valstī vienotas izglītības programmas un integrētas klases; aicina Komisiju izvērtēt, vai mērķtiecīgs ES atbalsts palīdzētu likvidēt izglītības sistēmas segregāciju;

38.  mudina jauno valdību un administratīvo vienību, kantonu un Brčko apgabala atbildīgās iestādes izvērst rīcības plānu par romu izglītības vajadzībām un nodrošināt pienācīgu finansējumu tā īstenošanai; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes rast veidus, kā nodrošināt visu romu jaundzimušo reģistrāciju, lai viņus vēlāk varētu pieteikt skolā;

39.  uzsver, ka ir jāuzlabo vispārējā izglītības kvalitāte, lai tā atbilstu darba tirgus vajadzībām; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes likvidēt nepilnības profesionālajā izglītībā, lai piesaistītu ārvalstu ieguldījumus, un ‐ arī ekonomiskās nepieciešamības labad ‐ nodrošinātu, ka tiek sākta izglītības iestāžu akreditācija un pilnībā darbojas zinātnisko grādu un diplomu atzīšanas aģentūras;

40.  mudina jauno valdību veikt vajadzīgos pasākumus, lai Bosnijas un Hercegovinas ieinteresētas personas varētu beidzot izmantot iespēju piedalīties Eiropas Savienības izglītības mobilitātes programmās, kas tām ir pieejamas jau kopš 2007. gada;

41.  aicina iestādes sniegt ziņas par tiesisko regulējumu, ko piemēro kultūras iestādēm, piemēram, valsts muzejam, nacionālajai bibliotēkai un vēstures muzejam, un nodrošināt šo iestāžu saglabāšanu;

Ekonomikas un sociālie jautājumi

42.  konstatē dzīves apstākļu pasliktināšanos un bezdarba līmeņa pieaugumu, jo īpaši 18–24 gadu vecuma grupā; pauž stingru uzskatu, ka valsts turpmākās attīstības priekšnoteikums ir saimnieciskā labklājība un nodarbinātības iespējas, jo īpaši jauniešiem; aicina jauno valdību paātrināt ekonomisko izaugsmi, kuru ir kavējusi smagnējā pārvaldības struktūra, pārāk liels un dārgs valdības birokrātiskais aparāts un ieilgušās problēmas ar organizēto noziedzību un korupciju;

43.  mudina valsts un uzņēmējdarbības vadošās personas darīt visu iespējamo, lai atgūtu ieguldītāju uzticību un radītu uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, ņemot vērā, ka pašlaik Bosnija un Hercegovina reģionā ir noslīdējusi uz pēdējo vietu ieguldījumu klimata ziņā;

44.  atzinīgi vērtē Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanu un Ministru padomes un administratīvo vienību centienus sniegt finanšu atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; turklāt uzsver, ka ir nekavējoties jāizveido valsts mēroga uzņēmējdarbības statistikas reģistrs un visā valstī vienota MVU reģistrācijas sistēma, kas veicinās MVU izplatību;

45.  rosina jauno valdību un administratīvo vienību valdības koordinēti mazināt ekonomikas krīzes ietekmi, īstenot pareizu fiskālo politiku, kā arī pieņemt 2012. gada valsts budžetu un vispārīgo fiskālās politikas sistēmu 2012.–2014. gadam; uzskata, ka ir svarīgi paātrināt ekonomisko pārstrukturēšanu, jo īpaši federācijā; aicina valdību nodrošināt pienācīgus līdzekļus gaidāmajām 2012. gada pašvaldību vēlēšanām;

46.  mudina jauno valdību koncentrēties uz reformām, kas nepieciešamas Bosnijas un Hercegovinas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā, lai veicinātu vēl labvēlīgāku vidi uzņēmējdarbībai un ārvalstu ieguldījumiem;

47.  atkārtoti aicina visus iesaistītos dalībniekus strādāt pie tā, lai valstī izveidotu vienotu ekonomisko zonu, stiprinot administratīvo vienību valdību ekonomikas politikas koordināciju, likvidējot šķēršļus pienācīgam tiesiskajam regulējumam un radot valsts mēroga konkurenci;

48.  atzinīgi vērtē to, ka abas Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārās asamblejas palātas ir pieņēmušas valsts atbalsta likumu; norāda, ka šis likums ir viens no priekšnosacījumiem, lai varētu stāties spēkā Stabilizācijas un asociācijas nolīgums; aicina iestādes pieņemt šā likuma īstenošanas nosacījumus atbilstīgi ES tiesību aktiem;

49.  aicina jauno valdību izveidot efektīvu un ilgtspējīgu sociālās aizsardzības sistēmu, kā arī nodrošināt mērķtiecīgākus sociālos pabalstus; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes uzņemties ciešākas saistības nodarbinātības politikas, sociālās kohēzijas un dzimumu līdztiesības jomā; uzskata, ka ir ļoti svarīgi sekmēt izglītības un darba tirgus nozares koordināciju, lai sniegtā izglītība labāk atbilstu darba tirgus prasībām;

50.  aicina valsts un administratīvo vienību valdības likvidēt šķēršļus, kas ir pamatā zemajam darba ņēmēju mobilitātes līmenim valstī, saskaņojot administratīvo vienību un arī kantonu atšķirīgo nodarbinātības tiesību aktu noteikumus un pensiju un sociālās drošības sistēmas, tādējādi valstī veicinot plašāku mobilitāti un pabalstu pārvedamību;

51.  uzsver, ka Bosnija un Hercegovina ir ratificējusi Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) galvenās darba tiesību konvencijas un pārskatīto Eiropas Sociālo hartu; vērš uzmanību uz to, ka joprojām ir ierobežotas darbinieku pārstāvju un arodbiedrību tiesības, un aicina Bosnijas un Hercegovinas valdību turpmāk stiprināt šīs tiesības un strādāt pie šāda tiesiskā regulējuma saskaņošanas valsts mērogā;

52.  aicina Komisiju ierosināt detalizētu ceļvedi, lai veicinātu studentu, praktikantu un darba ņēmēju mobilitāti un piekļuvi darba tirgum un izglītības pakalpojumiem Eiropas Ekonomikas zonā, tostarp cirkulārās migrācijas programmām nodarbinātības nolūkā;

Reģionālā sadarbība

53.  pauž atzinību par Bosnijas un Hercegovinas proaktīvo lomu Sarajevas deklarācijas procesā, kā arī par Bosnijas un Hercegovinas, Serbijas, Horvātijas un Melnkalnes ārlietu ministru pieņemto kopīgo deklarāciju par pārvietošanas pārtraukšanu un stabilu risinājumu nodrošināšanu vismazāk aizsargātajiem bēgļiem un iekšzemē pārvietotajām personām;

54.  atzinīgi vērtē centienus panākt vienošanos par Bosnijas un Hercegovinas, Serbijas un Horvātijas savstarpēji neatrisinātajiem jautājumiem un to, ka šie centieni pēdējo mēnešu laikā ir pastiprinājušies; mudina visas iesaistītās puses, tostarp Bosnijas un Hercegovinas iestādes, pievērst īpašu uzmanību divpusējai un reģionālai sadarbībai tiesiskuma un drošības jomā;

55.  norādot, ka Bosnijai un Hercegovinai un Serbijai ir nodibinājušās labas kaimiņattiecības, aicina Bosniju un Hercegovinu neatlikt protokola parakstīšanu par pierādījumu apmaiņu kara noziegumu lietās un izveidot ciešu sadarbību šajā jutīgajā jautājumā, tomēr atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas un Serbijas divpusējo nolīgumu par informācijas apmaiņu organizētās noziedzības, narkotiku un cilvēka orgānu kontrabandas un tirdzniecības, nelegālās migrācijas un terorisma apkarošanā;

56.  aicina Bosnijas un Hercegovinas valdību un kaimiņvalstis darīt visu iespējamo, lai atrisinātu domstarpības robežu jautājumā ar kaimiņiem, vai nu izmantojot divpusējos nolīgumus, vai citas iespējas; uzsver, ka divpusējie strīdīgie jautājumi ir jāatrisina iesaistītajām pusēm, paužot apņēmību, ievērojot labas kaimiņattiecības un ņemot vērā ES vispārējās intereses;

57.  ņemot vērā to, ka Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai ietekmēs šo valstu divpusējās attiecības, aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes darīt visu iespējamo, lai attiecīgos Bosnijas un Hercegovinas pārvaldes līmeņu tiesību aktus pielāgotu ES tiesību aktiem veterinārajā, fitosanitārajā un pārtikas nekaitīguma jomā, kā arī modernizētu vai izveidotu nepieciešamo infrastruktūru robežšķērsošanas punktos starp Bosniju Hercegovinu un Horvātiju, lai atvieglotu robežkontroli, ko prasa ES noteikumi;

58.  pauž bažas, ka Bosnija un Hercegovina ir vienīgā valsts reģionā, kas neļauj ieceļot Kosovas pilsoņiem; tādēļ mudina Bosnijas un Hercegovinas iestādes pieņemt ceļošanas dokumentus, kas Kosovas pilsoņiem nepieciešami, lai ieceļotu valstī, kā to dara Serbija un arī citas valstis;

o
o   o

59.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos/ Komisijas priekšsēdētaja vietniecei, Padomei, Komisijai, kā arī Bosnijas un Hercegovinas un tās administratīvo vienību valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 80, 19.3.2008., 18. lpp.
(2) OV L 188, 19.7.2011., 30. lpp.
(3) OV C 236 E, 12.8.2011., 113. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika