Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2012. gada 15. marts - Strasbūra
Konkurētspējīga ekonomika ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā
 Diskriminējošas tīmekļa vietnes un valdību reakcija
 Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti
 Kazahstāna
 Stāvoklis Nigērijā
 Sestais Pasaules Ūdens forums
 Cilvēku tirdzniecība Sinajā, jo īpaši Solomon W. lieta
 Palestīna ‐ Izraēlas bruņoto spēku veiktā kratīšana Palestīnas televīzijas stacijās
 Cilvēktiesību pārkāpumi Bahreinā
 Zinātniskās darbībspējas veidošana Āfrikā ‐ Eiropas un Āfrikas partnerattiecību veicināšana radioastronomijas jomā
 Kaušanai paredzēto dzīvnieku pārvadāšanas laika ierobežošana Eiropas Savienībā, nosakot 8 stundu maksimālu pārvadāšanas ilgumu
 Programmas “Šahs skolā” ieviešana Eiropas Savienības skolu izglītības programmās

Konkurētspējīga ekonomika ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā
PDF 357kWORD 148k
Eiropas Parlamenta 2012. gada 15. marta rezolūcija par Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā (2011/2095(INI))
P7_TA(2012)0086A7-0033/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā” (COM(2011)0112) un tam pievienotos darba dokumentus (SEC(2011)0288) un (SEC(2011)0289),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Dažādu iespēju analīze, kā panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par vairāk nekā 20 %, un oglekļa emisiju pārvirzes riska analīze” (COM(2010)0265) un tam pievienoto dokumentu (SEC(2010)0650),

–  ņemot vērā priekšlikumus pārstrādāt (COM(2011)0656) un grozīt Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (MiFID) (COM(2011)0652) un Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīvu (MAD) (COM(2011)0651) attiecībā uz emisiju kvotām saskaņā ar ES ETS,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 23. oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu,

–  ņemot vērā LESD 9. pantu (sociālā klauzula),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A7-0033/2012),

A.  tā kā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām aptuveni 90 puses, tostarp jaunās tirgus ekonomikas valstis, kuras kolektīvi atbildīgas par vairāk nekā 80 % pasaules emisiju, ir vienpusēji paziņojušas par kvantitatīviem, visas ekonomikas nozares aptverošiem emisiju samazināšanas mērķiem, kas tomēr nav juridiski saistoši;

B.  tā kā Eiropas Parlaments un Eiropadome ir paziņojuši par savu mērķi līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par 80 līdz 95 %;

C.  tā kā, lai nodrošinātu pamatu un satvaru vajadzīgajiem tiesību aktiem un citiem pasākumiem, Eiropas Savienībai jāvienojas par konkrētiem emisiju apjoma samazināšanas mērķiem;

D.  tā kā Ceļvedis atklāj, ka pašreizējais 20 % klimata mērķis, no kā vairāk nekā pusi varētu sasniegt, izmantojot ārējās kompensācijas, nenodrošina ekonomiski pamatotu virzību uz 80 % samazinājuma mērķi 2050. gadā salīdzinājumā ar 1990. gadu; tā kā 80 % ir vispieticīgākā izvēle no 80–95 % amplitūdas, ko IPCC uzskatīja par nepieciešamu attiecībā uz industrializētajām valstīm un Eiropadome noteica par ES mērķi 2050. gadam;

E.  tā kā nozarēm, lai veiktu ilgtermiņa ieguldījumus vides saudzēšanas jomā, jāsaņem skaidra informācija par Eiropas stratēģiju attiecībā uz zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kas jānostiprina arī ar regulatīvo noteiktību, vērienīgiem mērķiem un labi izstrādātiem finansēšanas mehānismiem;

F.  tā kā dalībvalstu interesēs ir samazināt to atkarību no ārvalstu enerģijas piegādātājiem, jo īpaši no politiski problemātiskām valstīm;

G.  tā kā Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ir aprēķinājusi, ka četras piektdaļas kopējo ar enerģētiku saistīto CO2 emisiju, kas 450. scenārijā ir atļautas līdz 2035. gadam, jau fiksētas esošajās kapitāla rezervēs;

H.  tā kā ir jānovērtē risks un jārīkojas, lai novērstu iespēju, ka nepietiekamu globālo pūliņu gadījumā vietēja mēroga rīcība veicina tirgus daļas pārvirzīšanos uz mazāk efektīvām iekārtām citur, tādējādi radot palielinātu emisiju daudzumu pasaulē, t. i., oglekļa emisiju pārvirzi;

I.  tā kā N. Stern ziņojumā lēsts, ka izmaksas attiecībā uz bezdarbību klimata aizsardzības jomā būs līdzvērtīgas vismaz 5 % pasaules IKP zaudējuma gadā;

J.  tā kā biomasas kā enerģijas avota ražošana un patēriņš pēc definīcijas nav oglekļa neitrāls process;

K.  tā kā sociālie aspekti jāņem vērā, izmantojot “sociālā ietekmes novērtējuma” instrumentu,

1.  atzīst priekšrocības, ko dalībvalstis un attiecīgos gadījumos to reģioni gūs, attīstot ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni; tāpēc atbalsta Komisijas Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā un tajā paredzēto virzību un konkrētos starpposma mērķus, kas 2030., 2040. un 2050. gadā paredz samazināt ES emisiju apjomu attiecīgi par 40 %, 60 % un 80 %, kā arī vairākus konkrētām nozarēm izvirzītus starpposma mērķus, uz kuru pamata varētu ierosināt likumdošanas un citas iniciatīvas saistībā ar ekonomikas un klimata politiku; atzīst, ka virzība un starpposma mērķi pamatojas uz PRIMES modelēšanu, lai sagatavotu nepieciešamos tiesiskos un regulatīvos instrumentus;

2.   aicina Komisiju noteikt siltumnīcefekta gāzu emisiju starpposma samazināšanu 2030. un 2040. gadam, tostarp konkrētus katras nozares mērķus, kā arī noteikt vērienīgu grafiku;

3.  aicina Komisiju nākamajos divos gados ierosināt pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu 2030. gada mērķus, īpaši ņemot vērā dalībvalstu iespējas un potenciālu, kā arī starptautisko progresu klimata aizsardzības jomā;

4.  uzskata, ka pasākumi būtu jāīsteno koordinētā, rentablā un efektīvā veidā, ņemot vērā konkrētās dalībvalstu īpatnības;

5.   lai sasniegtu Ceļvedī izvirzītos mērķus un nodrošinātu, ka Kopienas prioritātes ir pilnībā iekļautas jaunajā 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā, prasa labāk saskaņot Kopienas programmas un politiskās nostādnes; atzīst, ka, sasniedzot 20 % energoefektivitātes mērķi, ES varētu savā teritorijā līdz 2020. gadam samazināt CO2 emisijas par 25 % vai vairāk un ka šis samazinājums joprojām būtu rentabls, cenšoties sasniegt ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990. gadu; atzīmē ‐ kā norādīts ceļvedī, pielaidīgāka pieeja varētu radīt ievērojami augstākas izmaksas visā laikposmā kopumā; tomēr atgādina, ka ieguldījumu rentabilitāte vienmēr būtu jāvērtē, ņemot vērā dalībvalstu budžetus;

6.  atgādina, ka, gatavojoties Durbanas klimata konferencei, Eiropas Parlaments aicināja CO2 samazināšanas mērķa vērtību līdz 2020. gadam palielināt virs 20 %;

7.   uzsver, ka skaidri emisiju samazināšanas mērķi stimulēs savlaicīgus ieguldījumus zema emisiju līmeņa tehnoloģiju pētniecībā un izstrādē, to demonstrēšanas un ieviešanas pasākumos un ka ilgtermiņa stratēģijas definēšana ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu, ka ES virzās uz apstiprinātā mērķa sasniegšanu ‐ līdz 2050. gadam samazināt emisijas;

8.  aicina Komisiju iesniegt izmaksu un ieguvumu analīzi attiecībā uz ierosinātās pieejas īstenošanu dalībvalstu līmenī, ņemot vērā valstu situācijas atšķirības atkarībā no tehnoloģiskās attīstības līmeņa, nepieciešamajiem ieguldījumiem (un to sociālās pieņemamības) un plašāka iespējamo globālo nosacījumu klāsta;

9.  uzsver, ka virzībai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni būtu nozīmīgs potenciāls radīt papildu darbavietas, vienlaikus nodrošinot ekonomikas izaugsmi un sniedzot konkurētspējīgas priekšrocības Eiropas rūpniecībai;

10.  atgādina, ka pāreja uz tīrām tehnoloģijām krasi samazinātu gaisa piesārņojumu un tādējādi sniegtu ievērojamas priekšrocības veselības un vides jomā;

Starptautiskā dimensija

11.  atzīmē, ka pasaulē aizvien straujāk attīsta un ievieš tādas tehnoloģijas, kurām ir zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis, un Eiropas turpmākās konkurētspējas nodrošināšanai vitāli svarīgi ir palielināt ieguldījumus ar šādām tehnoloģijām saistītā pētniecībā, izstrādē un piemērošanā;

12.   atzīmē, ka ir notikusi ilgtspējīga zinātniskā un tehnoloģiskā novatorisma pārnese no Eiropas uz citām pasaules daļām un ka tā rezultātā ES var zaudēt savas vadošās tehnoloģiskās pozīcijas šajā jomā, kā arī kļūt tikai par šo tehnoloģiju un ar tām saistītās gatavās produkcijas importētāju; tāpēc uzsver Eiropas pievienotās vērtības nozīmi, izstrādājot un vietējā līmenī ražojot tehnoloģijas un produktus, it īpaši energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā;

13.   uzsver, ka Ķīna ir pasaules līdere uzstādīto vēja parku jaudas ziņā, ka Ķīnas un Indijas uzņēmumi ir vējturbīnu lielāko ražotāju desmitniekā un ka Ķīna un Taivāna patlaban ražo pasaulē lielāko daļu no saules fotoelementu paneļiem; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai Eiropas Savienībā veicinātu šo tehnoloģiju un jaunu, kā arī novatorisku tehnoloģiju vides ziņā efektīvu izstrādi un ražošanu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu tālejošos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus;

14.  aicina ES turpināt aktīvi piedalīties starptautiskajās sarunās, lai noslēgtu vērienīgu, visaptverošu un juridiski saistošu nolīgumu; atzīmē, ka ir svarīgi, lai ES demonstrētu savu pārliecību un būtu paraugs, kas apliecina ekonomikas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni priekšrocības un dzīvotspēju; atzinīgi vērtē Durbanas konferencē panākto vienošanos par skaidru izstrādes grafiku starptautiskam nolīgumam attiecībā uz laikposmu pēc 2012. gada, un atzinīgi vērtē panākto akceptu attiecībā uz to, ka lielajiem piesārņotājiem ‐ gan rūpnieciski attīstītām, gan jaunattīstības valstīm ‐ ir jāpieņem vērienīgi un pietiekami siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi;

15.   uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāturpina konstruktīvi rīkoties pasaules mēroga sarunās par klimata pārmaiņām un Eiropas Ārējas darbības dienesta pārraudzībā jāturpina attīstīt Eiropas diplomātija klimata jomā;

16.   norāda, ka galvenais uzdevums, lai panāktu ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, ir nodrošināt klimata pārmaiņu politikas nostādņu iekļaušanu visās svarīgākajās darbības jomās, kas saistītas ar enerģētiku, transportu, lauksaimniecību, izglītību, jauninājumiem utt.;

17.  uzsver, ka, vilcinoties ar globālu un Eiropas līmeņa rīcību klimata jomā, rastos ne vien lielākas 2050. gada mērķa sasniegšanas izmaksas, neveiksmīgi ieguldot augsta oglekļa dioksīda līmeņa kapitāla rezervēs un lēnāk apgūstot tehnoloģijas, bet ES arī zaudētu vadošo novatorisko lomu pētniecībā, darba vietu radīšanā un vadlīniju sniegšanā “zaļākai” ilgtspējīgai ekonomikai; turklāt norāda, ka novēlota rīcība attiecībā uz 2020. gada mērķiem pazeminās emisiju samazināšanas potenciālu attiecībā uz 2030. gada un turpmākiem mērķiem;

18.  atkārtoti pauž viedokli, ka kumulatīvām emisijām klimata sistēmā ir izšķiroša nozīme; atzīmē, ka pat ar 30 % samazinājumu 2020. gadā, 55 % ‐ 2030. gadā, 75 % ‐ 2040. gadā un 90 % ‐ 2050. gadā pieeju ES joprojām būtu atbildīga par apmēram dubultu tās daļu uz vienu iedzīvotāju no globālā 2°C savietojamā oglekļa budžeta un ka emisiju samazināšanas aizkavēšana ievērojami palielina kopējo daļu;

19.  atgādina, ka globālās temperatūras paaugstināšanās ierobežošana līdz vidēji 2°C nenodrošina izvairīšanos no nozīmīgas negatīvas ietekmes uz klimatu;

Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

20.  atzīst, ka ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) ir galvenais, lai gan ne vienīgais rūpniecības emisiju mazināšanas un ieguldījumu veicināšanas instruments, kas veicina investīcijas tādās tehnoloģijās, kurām ir zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis; atzīmē, ka ETS ir jāturpina pilnveidot; aicina Komisiju un dalībvalstis papildināt ES ETS ar tehnoloģijās un jauninājumos pamatotu pieeju, lai nodrošinātu nepieciešamo ievērojamo samazinājumu;

21.  atzīmē, ka ES ETS darbojas, kā iecerēts, un atzīmē, ka oglekļa cenas ir zemākas tāpēc, ka ir samazinājusies ES ekonomiskā aktivitāte un kvotu piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu; pauž bažas par to, ka, nestimulējot ieguldījumus zemas oglekļa emisijas tehnoloģijās un energoefektivitātes palielināšanā, ES varētu nonākt neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar konkurējošām rūpnieciskām valstīm; ņem vērā ziņojumus, kas apstiprina, ka oglekļa cena nepieaugs, ja netiks panākta daudz straujāka izaugsme vai netiks veikti pielāgojumi emisiju tirdzniecības sistēmā;

22.  atzīst to, ka pašreizējā oglekļa dioksīda emisiju cena neveicinās ieguldījumus zemas oglekļa emisijas tehnoloģijās un tādējādi tai būs ļoti ierobežota loma emisiju samazinājumu veicināšanā, vienlaikus radot draudus, ka nākamajās desmitgadēs ES saglabās atkarību no tādām infrastruktūrām, kas saistītas ar lielām oglekļa dioksīda emisijām;

23.  uzsver, ka klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanā nevar paļauties tikai uz tirgus mehānismiem;

24.  atzīst, ka ETS pašlaik saduras ar problēmām, kuras sākotnēji netika paredzētas, un ka augošais kvotu pārpalikums mazinās stimulu veicināt ieguldījumus zema oglekļa emisiju līmenī daudzus turpmākos gadus; norāda, ka tas apdraud ETS efektivitāti, kurš savukārt ir ES galvenais mehānisms emisiju samazināšanai tādā veidā, kas rada līdzvērtīgus konkurences apstākļus konkurējošām tehnoloģijām, atvēl uzņēmumiem elastības iespējas izstrādāt pašiem savu samazināšanas stratēģiju un paredz īpašus pasākumus cīņai ar oglekļa emisijas pārvirzi; aicina Komisiju pieņemt pasākumus, lai labotu ETS nepilnības un nodrošinātu tās darbību atbilstīgi sākotnējai iecerei. Tie var būt šādi pasākumi:

   a) cik drīz vien iespējams, iepazīstināt Parlamentu un Padomi ar ziņojumu, kurā cita starpā tiek aplūkota ietekme uz stimuliem veikt ieguldījumus zema oglekļa emisiju līmeņu tehnoloģijās un aplūkots oglekļa emisiju pārvirzes risks. Pirms trešā posma sākuma Komisija vajadzības gadījumā groza regulu, kas minēta Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punktā, lai īstenotu pienācīgus pasākumus, kuru starpā var būt nepieciešamo kvotu piešķīrumu ieturēšana;
   b) vistuvākajā tam piemērotā laikā ierosināt tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu prasību par ikgadējo pakāpenisko samazināšanu 1,74 % apmērā, nodrošinot tādu līmeni, kas būtu pietiekams, lai sasniegtu 2050. gadam noteikto CO2 samazinājumu;
   c) veikt vērtības noteikšanu rezerves cenas noteikšanai kvotu izsolē un publicēt to;
   d) veikt pasākumus, lai veicinātu ETS reģistra attiecīgās informācijas efektivitāti un tā pārredzamību, nodrošinot efektīvāku uzraudzību un novērtēšanu;
   e) turpināt uzlabot kompensācijas mehānismu izmantošanu, piemēram, ierobežojot tādas kompensācijas pieejamību, kas subsidē Eiropas rūpniecības konkurentus, kā tas notiek fluorogļūdeņražu jomā;
   f) taču nodrošināt, ka ne ar vienu no šiem pasākumiem netiek samazināts kvotu skaits nozarēs, kam varētu būt tendence uz oglekļa emisiju pārvirzi saskaņā ar Kritēriju lēmumu (Komisijas Lēmums 2011/278/ES);

25.  atzīmē, ka šie pasākumi palielinās dalībvalstu ieņēmumus no izsolēm; atgādina valdībām, ka nav ierobežojuma tādas naudas proporcijai, ko var izmantot klimata vajadzībām, un iesaka attiecīgās summas izmantot, lai veicinātu ieguldījumus zemas oglekļa emisijas tehnoloģijās vai atbalstītu citus darba vietu radīšanas veidus, piemēram, samazinot nodokļus par darbaspēku;

26.  aicina Komisiju līdz 2013. gada beigām iesniegt priekšlikumus, lai prasību par kvotu pirkšanu izsolē attiecinātu arī uz tām energoietilpīgajām nozarēm, kas tikai minimāli var tikt pakļautas ārvalstu konkurencei;

27.  atzīst ‐ lai sasniegtu zemas oglekļa emisijas ekonomikas ceļveža mērķus, ir jāpielāgo lēmums par pasākumu apvienošanu (Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 406/2009/EK);

Oglekļa emisiju pārvirze

28.  aicina Komisiju publicēt detalizētu informāciju par ES patieso ieguldījumu pasaules CO2 emisiju mazināšanā kopš 1990. gada, ņemot vērā to, ka šobrīd ES patērē citās vietās ražotus produktus;

29.  uzskata, ka pārejai uz ekonomiku ar zemu CO2 emisiju līmeni jābūt pamatotai ar saprātīgu un izsvērtu pieeju regulatīvajos jautājumos; apstiprina, ka administratīvi un finansiāli apgrūtinošā vides prasību ievērošana būtiski ietekmē nodarbinātību un ražošanu energoietilpīgās nozarēs, kā arī palielina oglekļa emisiju pārvirzes risku, vienlaikus arī izspiežot no ES uzņēmumus un līdz ar to arī darba vietas;

30.  ir vienisprātis ar Komisiju, ka pielāgošanas pasākumi uz robežām vai importa iekļaušana ETS ir jāapvieno ar visu kvotu izsoli attiecīgajās nozarēs; aicina Komisiju izvērtēt, kurās nozarēs bezmaksas kvotu piešķiršana nenovērš oglekļa emisiju pārvirzi;

31.  aicina Komisiju, kā paredzēts direktīvā, pēc iespējas ātrāk sniegt dalībvalstīm ieteikumus, lai pieņemtu jebkādus pasākumus, ar ko nodrošinātu kompensācijas par netiešajām izmaksām, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisijām, tām nozarēm, kuras nenoliedzami apdraud oglekļa emisiju būtisks pārvirzes risks;

32.  aicina Komisiju sagatavot analīzi par ģeogrāfiskā kritērija neiekļaušanu oglekļa emisiju pārvirzes novērtējumā attiecībā uz Dienvidaustrumeiropas elektrības tirgu;

33.   norāda uz ceļveža secinājumu, ka enerģētikas nozarei līdz 2050. gadam vajadzētu gandrīz pilnībā samazināt oglekļa emisijas (93–99 % no emisiju samazinājuma); atzīst, ka, vērtējot ES rūpniecības perspektīvas, tiem, kuri pirmie ievieš zemu oglekļa dioksīda emisiju tehnoloģijas, ir konkurences priekšrocības jau tagad un nākotnes zemu oglekļa dioksīda emisiju pasaulē; atzīmē, ka tāpēc emisiju samazinājumu vajadzētu panākt tādā veidā, kas neapdraud ES konkurētspēju un novērš oglekļa emisiju pārvirzes risku, it īpaši energoietilpīgās nozarēs;

Energoefektivitāte

34.   atgādina par pašreizējiem novērtējumiem, kas liecina, ka pašlaik nenotiek energoefektivitātes palielināšana un enerģijas izmantošanas samazināšana par 20 % salīdzinājumā ar 2020. gada prognozēm; prasa rīkoties straujāk, izvirzīt vērienīgākus mērķus un uzņemties stingrākas politiskās saistības, lai sasniegtu 2020. gada mērķus, un apsvērt stāvokli pēc 2020. gada, tādējādi piesaistot atbilstošus ieguldījumus; atbalsta Komisijas ceļvedī paustos secinājumus, ka turpmākai oglekļa dioksīda emisiju samazināšanai svarīgas ir politiskās nostādnes energoefektivitātes jomā; tāpēc uzskata, ka nevajadzētu atteikties no saistošajiem mērķiem; uzsver, ka energoefektivitātes pasākumu rezultātā rodas darba vietas, līdzekļu ietaupījumi, lielāka piegādes drošība un konkurētspēja; šajā sakarībā atzinīgi vērtē prioritātes, kuras iekļautas Energoefektivitātes direktīvas priekšlikumā par energoefektivitātes palielināšanu visās nozarēs un it īpaši ēkās, ko panāk, renovējot pašreiz izmantotās ēkas un pievēršot uzmanību mērķim par sabiedrisko ēku renovāciju; prasa piešķirt lielākus resursus un veikt vairāk pasākumu, lai izmantotu jaunus finansējuma avotus Eiropas un dalībvalstu līmenī, tostarp jaunus finanšu instrumentus; uzsver, ka liela nozīme ir privātajiem ieguldījumiem, lai pārvarētu pašreizējos budžeta ierobežojumus publiskajā sektorā;

35.  pauž nožēlu, ka netiek īstenoti pasākumi, lai ietvertu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma negatīvo izmaksu potenciālu energoefektivitātē un resursu efektivitātē, un prasa paātrināt Ekodizaina direktīvā (Direktīva 2009/125/EK) paredzēto darbu, lai stingri piemērotu vismazāko dzīves cikla izmaksu principu vai īstenotu pasākumus, kuri jānosaka labāko ražotāju līmenī, kā arī lai noteiktu obligātās prasības attiecībā uz ražojumiem, kas nav elektropreces;

36.  prasa ar Ekodizaina direktīvu saistītajā darbā ietvert apkures iekārtas, tvaika katlus un izolācijas materiālus, kuri var veicināt enerģijas un resursu izmantošanas samazinājumu, vienlaikus veicinot otrreizējo izmantošanu, kā arī lai paplašinātu un pilnveidotu marķējuma prasības, kas var palīdzēt patērētājiem pieņemt kompetentus lēmumus;

37.  uzsver nepieciešamību atjaunināt Energoefektivitātes rīcības plānu ar saistošiem mērķiem, ietverot visus atbilstošos, kvantitatīvos pasākumus visā enerģijas piegādes ķēdē;

38.  uzskata, ka energoefektivitāte ir visefektīvākais instruments rūpnieciski tehnoloģisko inovāciju uzlabošanai un vispārējā emisiju samazinājuma veicināšanai ekonomiski efektīvā veidā, vienlaikus veicinot darba vietu skaita pieaugumu; tāpēc aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstu centienus veicināt energoefektivitāti, ieviešot stabilas ilgtermiņa veicināšanas pasākumu sistēmas to tehnoloģiju veicināšanai, kas ir visefektīvākās izmaksu un ieguvuma ziņā; uzskata ‐ lai sasniegtu 2020. gada energoefektivitātes mērķi, jānodrošina atbilstošs Eiropas efektivitātes standartu saskaņošanas līmenis;

39.   vēlreiz atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt stimulus publiskiem un privātiem ieguldījumiem, kuru mērķis ir izstrādāt un pilnveidot citiem viegli izmantojamas tehnoloģijas, lai tādējādi uzlabotu energotaupības un energoefektivitātes kvalitāti;

40.  aicina Komisiju, veicinot energoefektivitāti, paredzēt īpašus pasākumus, lai novērstu pretējus stimulus, kas rodas starp patērētājiem un enerģijas piegādātājiem;

41.  aicina Komisiju ieviest ilgtermiņa mērķi enerģijas patēriņa samazināšanai ES ēku fondā līdz 2050. gadam;

42.  vērš uzmanību uz to, ka ES un dalībvalstis nav veikušas pietiekamus ieguldījumus pasākumos, kuru mērķis ir samazināt CO2 emisijas vai palielināt energoefektivitāti celtniecības un transporta nozarēs; aicina Komisiju un dalībvalstis, gan pārskatot pašreizējo finanšu plānu, gan gatavojot nākamās daudzgadu finanšu shēmas, piešķirt lielākus līdzekļus pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt ēku un pilsētu apkures un dzesēšanas centralizēto sistēmu energoefektivitāti;

Atjaunojamā enerģija

43.  aicina Komisiju izstrādāt biomasas piegāžu politiku, lai veicinātu ilgtspējīgu biomasas ražošanu un izmantošanu; uzsver, ka šajā politikā jānosaka arī ilgtspējības kritēriji attiecībā uz dažādiem biomasas veidiem, ņemot vērā dažādu avotu oglekļa emisijas profilus dzīves ciklā, prioritāti piešķirot tam, lai biomasu vispirms novērtētu atbilstīgi izejmateriāliem, ko tā nodrošina, nevis atbilstīgi to izmantošanai enerģijas ieguvē; uzstāj, ka ES mērķu sasniegšana attiecībā uz biodegvielām nedrīkst negatīvi ietekmēt pārtikas un barības ražošanu vai novest pie bioloģiskās daudzveidības bojāejas;

44.  tāpēc aicina Komisiju piemērot plašāku pieeju jautājumam par ILUC un veicināt adekvātu vides aizsardzību trešās valstīs, ko skar izmaiņas zemes izmantojumā, divpusēji un daudzpusēji, lai ņemtu vērā siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar zemes izmantojuma maiņu; to varētu panākt, ieviešot papildu prasības par ilgtspēju noteiktām biodegvielas kategorijām, ko ieved no trešām valstīm;

45.   uzsver jaunu tehnoloģiju nozīmi atjaunojamo energoresursu izstrādē un bioenerģijas ražošanā un uzsver, ka ES ir jāizmanto ikviens pieejamais jauninājums, kas ļautu tai sasniegt savus mērķus attiecībā uz CO2 emisiju samazināšanu;

46.   uzsver, ka liela nozīme ir atjaunojamiem enerģijas avotiem, arī novatoriskiem sasniegumiem šajā jomā, un ka steidzami vajadzīgi labāki risinājumi enerģijas uzglabāšanai, energoefektivitātes palielināšanai un enerģijas efektīvas pārvades nodrošināšanai, tostarp atbilstoši infrastruktūras pasākumi; atzīst, ka dalībvalstis kopš saistošo 2020. gada mērķu noteikšanas ir panākušas nozīmīgu progresu atjaunojamo enerģijas avotu attīstīšanā; vērš uzmanību uz to, ka svarīgi ir arī turpmāk īstenot šo pieeju un noteikt nākamos saistošos mērķus 2030. gadam, ņemot vērā šādas rīcības iespējamību un tās makroekonomisko ietekmi; norāda, ka šāda rīcība palīdzēs sasniegt 2050. gada mērķus, sniegs nozarei nepieciešamo skaidrību par ieguldījumiem, būtiski samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, radīs darba vietas, veicinās ES enerģētisko neatkarību, kā arī sekmēs tehnoloģisko līderību un rūpniecisko novatorismu; uzsver, ka, cenšoties izpildīt kopējos ES 2050. gada mērķus, izšķiroša nozīme ir to mērķu sasniegšanai, kuri paredzēti dalībvalstu rīcības plānos atjaunojamo energoresursu jomā, uzskata, ka Komisijai būtu jārīkojas, ja valstu mērķi netiek sasniegti;

47.  uzsver ― Komisijai jānodrošina, ka šādu mērķu pieņemšana nemazina stimulus ieguldījumiem citos enerģijas ražošanas veidos ar zemām oglekļa emisijām;

48.   aicina Komisiju, līdz 2012. gada beigām publicējot nepieciešamo ziņojumu par visu dalībvalstu panākto progresu attiecībā uz to juridiskajām prasībām par atjaunojamās enerģijas ražošanu kopā ar novērtējumu par to, vai tiks sasniegti 2020. gada mērķi, ierosināt veicamo pasākumu programmu, lai panāktu, ka savus pienākumus pilda tās dalībvalstis, kas pašlaik neizpilda prasības;

49.   atgādina, ka elektrotīkli būs jāatjaunina un jāattīsta, it īpaši, lai pārvadītu atjaunojamo enerģiju, kas iegūta teritorijās ar lielu potenciālu, piemēram, jūras vēja enerģiju Ziemeļjūrā un saules enerģiju Dienvideiropā, kā arī lai integrētu decentralizēto atjaunojamās enerģijas ražošanu;

50.   uzsver, ka, cenšoties sasniegt ES stratēģiskos mērķus samazināt CO2 emisijas, ļoti liela nozīme ir efektīvākai resursu izmantošanai, piemēram, atkritumu pārstrādei, labākai atkritumu apsaimniekošanai un attiecīgo paradumu maiņai;

51.   konstatē ‐ izmantojot jau tagad pieejamās zināšanas un metodes, lauku saimniecības var pašas sevi nodrošināt ar enerģiju un, vietējā mērogā ražojot bioenerģiju no organiskajiem atkritumiem, tās var gan palielināt rentabilitāti, gan nodrošināt ieguvumus vides aizsardzības jomā;

52.   norāda, ka ar resursu efektīvu izlietošanu saistītu iemeslu dēļ būtu jāmudina lauksaimnieki attiecībā uz mēslojumu aizstāšanu labāk izmantot iespējas, ko piedāvā biogāze un biogāzes blakusprodukti;

53.   tādēļ uzsver, ka ir svarīgi pārstrādāt kūtsmēslus, kas ir ne vien atjaunojamās enerģijas avots, bet arī mazina ietekmi uz vidi un ir minerālu koncentrāta veida mākslīgo mēslošanas līdzekļu aizvietotājs; šai ziņā jo īpaši norāda ‐ ja kūtsmēsli tiek uzskatīti par enerģijas avotu, t. s. Nitrātu direktīvā ir būtiski atzīt, ka pārstrādāti kūtsmēsli ir mākslīgo mēslošanas līdzekļu aizstājējs;

54.   uzsver, ka ir jāveicina saimniecību spēja pašām sevi nodrošināt ar enerģiju, šajā nolūkā stimulējot saimniecības ražot atjaunojamo enerģiju, piemēram, izvietot vēja turbīnas, saules kolektorus un ieviest biofermentācijas tehnoloģiju, jo tas samazinātu ražošanas izmaksas un palielinātu lauksaimnieku ekonomisko dzīvotspēju, nodrošinot alternatīvus ienākumu avotus.

Pētniecība

55.  aicina Komisiju nodrošināt, ka pamatprogrammā “Horizon 2020” un Eiropas inovāciju partnerībās atbilstoši pamatprogrammai “Inovācijas Savienība” prioritāte tiek piešķirta nepieciešamībai izstrādāt visus tādu tehnoloģiju veidus, kam ir zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis, lai stimulētu ES konkurētspēju, veicinātu zaļās nodarbinātības iespējas un panāktu, ka tiek mainīti patēriņa paradumi;

56.   uzsver ‐ steidzami ir jāveic vairāk pētījumu un ir jāpiešķir vairāk finansējuma, kas nodrošinātu, ka tiek izstrādāta un integrēta klimata pārmaiņu faktora ziņā efektīva lauksaimniecības prakse, mazāk energoietilpīgas un mazāk piesārņojošas lauksaimniecības darba metodes un efektīvāka enerģijas ražošana; turklāt norāda, ka jau eksistē šādas alternatīvas metodes, kas rada maz piesārņojuma un ir energoefektīvas; uzskata, ka pētniecība un izstrāde šajā jomā ir būtiska energotehnoloģiju stratēģiskā plāna pilnīgai īstenošanai un ka tādēļ ir vajadzīgi papildu ieguldījumi; jo īpaši akcentē to, ka šajā sakarībā ir jānodrošina, lai pētījumu rezultāti tiktu īstenoti praksē saimniecību līmenī; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot jaunu pētniecības pamatprogrammu (“Horizon 2020”);

57.   prasa panākt, lai budžeta atbalsts būtu atbilstīgs 50 miljardiem euro, kas nepieciešami no valsts un privātajiem avotiem, lai pilnībā īstenotu SET plānu;

58.   uzsver, ka liela nozīme ir pētniecībai un izstrādei, lai pilnveidotu zemu emisiju un energoefektīvas tehnoloģijas; aicina Eiropas Savienību uzņemties vadību pētījumos par klimatam labvēlīgām un energoefektīvām tehnoloģijām un veidot ciešu zinātnisko sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, īpašu uzmanību pievēršot tīrajām un ilgtspējīgajām tehnoloģijām, kuras izmantos 2020. gadā saskaņā ar energotehnoloģiju stratēģisko (ETS) plānu, kas ir ES pamatiniciatīva zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju jomā; uzsver, ka ir jāpalielina finansējums visu veidu enerģētikas pētījumiem, ko veic saskaņā ar iniciatīvu “Horizon 2020”, it īpaši pētījumiem par atjaunojamiem enerģijas avotiem; atgādina, ka pašlaik ES budžetā laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam enerģētikai ir piešķirti tikai 0,5 % finanšu un ka tas neatbilst ES politiskajām prioritātēm;

Oglekļa uztveršana un uzglabāšana

59.  atzīst ‐ lai emisiju samazināšanas mērķus sasniegtu ar viszemākajām iespējamajām izmaksām, ir svarīgi attiecīgos gadījumos piemērot oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) tehnoloģijas, un atzīst arī to, ka ieilgusī procedūra, finansējuma nepietiekamība un dažu dalībvalstu apņēmības trūkums, iespējams, traucē sasniegt Eiropadomes mērķi līdz 2015. gadam panākt, ka tiek īstenoti līdz 12 CCS paraugprojekti; aicina Komisiju publicēt CCS rīcības plānu; atzīst, ka CCS nebūs piemērotākais risinājums visos apstākļos, arī līdz 2050. gadam, un to, iespējams, varēs nodrošināt tikai lielu iekārtu gadījumā, kā arī cenšoties nepieļaut ražošanas procesa emisijas; prasa atbalstīt novatoriskas tehnoloģijas citās nozarēs, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu enerģijas patēriņu un lai rastu risinājumus ārpus CCS sistēmas;

60.  aicina Komisiju ierosināt, ka CCS projektiem paredzētie, bet neizmantotie līdzekļi no Eiropas ekonomikas atveseļošanas programmas tiek pārdalīti alternatīviem CCS paraugprojektiem;

Valstu un konkrētu nozaru ceļveži

61.  norāda, ka saskaņā ar Kankūnas nolīgumu visās attīstītajās valstīs ir jāizstrādā stratēģijas zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa sasniegšanai;

62.  atzinīgi vērtē to, ka dažās dalībvalstīs ir izstrādātas stratēģijas zema oglekļa līmeņa sasniegšanai, tomēr aicina visas dalībvalstis izstrādāt šādas stratēģijas vēlākais līdz 2013. gada jūlijam; ja līdz 2012. gada beigām visas dalībvalstis vēl nebūs paudušas šādu apņēmību, prasa, lai Komisija ierosinātu tiesību aktu priekšlikumus, kuros prasītu izstrādāt šīs stratēģijas;

63.  aicina Komisiju izvērtēt šādu plānu atbilstību Kankūnas mērķim nodrošināt to, ka temperatūras pieaugums pasaulē nepārsniegtu 2°C salīdzinājumā ar līmeni pirms rūpniecības laikmeta;

64.   aicina Komisiju nodrošināt to, ka valstu un konkrētu nozaru ceļveži tiek rūpīgi un neatkarīgi pārbaudīti, lai izvērtētu, vai ir pilnībā ņemta vērā iespēja izmantot labāko pieejamo tehnoloģiju, un ka ierosinātās izmaksas atbilst pieņemtajai praksei;

65.   sagaida, ka Komisija pilnībā ņems vērā ceļvežus, izstrādājot politikas iniciatīvas, un ka tā pievērsīs uzmanību gadījumiem, kad rūpniecības nozares nebūs sagatavojušas šādus rīcības plānus;

66.  aicina attiecīgās nozaru grupas sagatavot katras konkrētās nozares ceļvežus, kuros noteikts, kā vislabāk sasniegt ES mērķus zema oglekļa līmeņa sasniegšanai, norādot arī vajadzīgo ieguldījumu apjomu un izmantojamos finansējuma avotus;

67.   sagaida, ka Komisija un dalībvalstis atbalstīs nozares, kurās ir izstrādāti ceļveži ar mērķi arī turpmāk attīstīt iniciatīvas un partnerības, kas izriet no šiem ceļvežiem, lai, attīstot īpaši novatoriskas tehnoloģijas, panāktu energoietilpīgo nozaru oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu;

68.   aicina Komisiju reizi 3–5 gados atjaunināt ceļvedi un prognozes 2050. gadam un aicina tās ceļvežu atjauninātajās versijās iekļaut nozaru, reģionu un dalībvalstu ceļvežus, nodrošinot, ka šim mērķim izmantotie modeļi un metodes ir pilnīgi pārredzami;

69.   uzsver, ka ir būtiski efektīvāk izmantot resursus, lai pārietu uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni; tādēļ mudina dalībvalstis izstrādāt jaunas vai stiprināt esošās resursu efektīvas izmantošanas stratēģijas un līdz 2013. gadam tās iekļaut valstu izaugsmes un nodarbinātības politikas virzienos;

Elektroenerģijas ražošana

70.   atgādina, ka pasaules primārās enerģijas pieprasījums līdz 2035. gadam pieaugs par vairāk nekā 30 %, līdz ar to palielinot pasaules mēroga konkurenci energoresursu jomā;

71.   atkārtoti apliecina, ka dalībvalstīm jābūt pieejamiem visdažādākajiem līdzekļiem (tostarp atjaunojamās enerģijas resursiem, kodolenerģijai, oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas izmantošanai, kā arī ilgtspējīgi ražotai biomasai), kas nepieciešami zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa elektroenerģijas ražošanai, un ka nedrīkst izslēgt nevienu no iespējām, kas ļauj izpildīt prasības;

72.   aicina Komisiju būt īpaši piesardzīgai attiecībā uz jebkuru saražotās enerģijas noplūdi ārpus ES ETS, pievēršot uzmanību dalībvalstīm, kurām ir starpsavienojumi ar ārpuskopienas valstīm;

73.   aicina Komisiju izvērtēt to mehānismu efektivitāti, kas nodrošina elektroenerģijas tirgus stabilu darbību ekonomikā ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un, ja nepieciešams, iesniegt tiesību aktu priekšlikumus attiecībā uz pārrobežu elektroenerģijas tirgu ciešāku integrāciju un citiem pasākumiem, lai pievērstu uzmanību nepieciešamībai noteikt ražošanas jaudas līdzsvaru un pieejamību;

74.   aicina ES apņemties līdz 2050. gadam atbrīvot enerģētikas nozari no oglekļa dioksīda emisijām;

75.   aicina dalībvalstis un Komisiju ieguldīt vairāk līdzekļu enerģētikas infrastruktūrā, kas nepieciešama pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku; uzsver, ka Eiropai jābūt līderei standartu izstrādē un sadarbspējīgu ar enerģētiku saistīto interneta tehnoloģiju un energoefektīvu IKT programmatūru attīstīšanā, it īpaši attiecībā uz viedajiem tīkliem, viedo māju sistēmu (piemēram, patērētāja interesēm atbilstoši izstrādātu viedo skaitītāju) visaptverošu un savlaicīgu ieviešanu, kā arī savstarpēji savienota Eiropas superelektrotīkla un sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūru modernizācijas un izstrādes jomā; uzsver, ka attiecībā uz reģionālajiem starpsavienojumiem ir jāsāk īstenot ieguldījumu plāns, kura pamatā galvenokārt būtu tiesību aktu kopums par ES enerģētikas infrastruktūrām, lai nodrošinātu energoapgādes avotu plašu daudzveidību; aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumu ar praktiskiem risinājumiem par atjaunojamās enerģijas lielu apjomu efektīvu integrāciju, atbalstot tirgus noteikumus, kas dod iespēju efektīvi un pārredzami apmainīties ar enerģiju starptautiskā mērogā; tāpēc prasa iespējami drīz integrēt un izmantot pārrobežu elektroenerģijas tirgus; atzīst ‐ ilgi izmantojamas enerģētikas infrastruktūras izbūvei nepieciešami vairāki gadi, tāpēc steidzami vajadzīga ilgtermiņa koncepcija; atzinīgi vērtē to, ka enerģētikas infrastruktūrai ir pievērsta uzmanība ierosinātajā Eiropas savienošanas instrumentā;

76.   vērš uzmanību uz to, ka pašreizējā 20 % mērķa pamatā ir tāds energoavotu sadalījums dažās dalībvalstīs, kas ietver arī kodolenerģiju; atzīmē, ka Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) 2011. gada pasaules enerģētikas prognozēs ir iekļauta kodolenerģētikas samazināšanas iespējas analīze, saskaņā ar kuru paredzamais pasaules mēroga CO2 emisiju pieaugums enerģētikas nozarē vidējā termiņā varētu būt ievērojami augstāks tāpēc, ka palielinātos fosilo degvielu izmantošana; vēlreiz atgādina, ka atsevišķu dalībvalstu lēmums slēgt dažus esošos kodolreaktorus nedrīkst būt pamatojums, lai pazeminātu savas klimata pārmaiņu politikas mērķu vērienīgumu; norāda, ka saskaņā ar IEA informāciju 2°C mērķa sasniegšanai varētu būt nepieciešams oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas attīstīt straujāk un izmantot gan ogļu, gan gāzes spēkstacijās; tomēr atzīmē, ka oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijām vēl ir testēšanas un pirmskomercializācijas posms, tāpēc ir jāapsver arī citi risinājumi, piemēram, tie, kas saistīti ar jaudīgiem atjaunojamiem energoresursiem un augstu energoefektivitāti; tādēļ aicina palielināt atbalstu revolucionāru tehnoloģiju attīstīšanai un piemērošanai, lai palielinātu energoefektivitāti un nošķirtu ekonomisko izaugsmi no enerģijas patēriņa;

77.   uzskata, ka šo mērķu sasniegšana līdz 2050. gadam, neskarot dalībvalstu enerģētikas struktūras, varētu samazināt patēriņu, palielināt energoapgādes drošību un uzticamību, kā arī ierobežot enerģijas cenu svārstības, tādējādi nodrošinot taisnīgas un konkurētspējīgas enerģijas cenas patērētājiem un uzņēmumiem, lielāku ES konkurētspēju un lielāku nodarbinātības pieaugumu;

Rūpniecība

78.   prasa, lai ES, atbalstot “zaļo” ekonomiku, atzītu, cik nozīmīgi ir esošo nozaru ieguldījumi, kas būtiski uzlaboja resursu izmantošanas efektivitāti, samazināja CO2 emisijas un palīdzēja sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus attiecībā uz videi draudzīgu darba vietu radīšanu; uzsver, ka ar “zaļāku” ekonomiku jāatbalsta konkurētspēja un jauninājumi visās nozarēs, pievēršot uzmanību jomām, kurās uzlabojumi ir ekonomiski izdevīgākie un vides ziņā efektīvākie;

79.   aicina Komisiju izpētīt iespējamos novatoriskos finanšu instrumentus, kas nodrošinātu ieguldījumus ekonomikā ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;

80.   aicina dalībvalstis un Eiropas Komisiju atbalstīt jauninājumu kopu veidošanu, lai izstrādātu reģionālus un valsts līmeņa risinājumus;

Transports

81.   atbalsta Komisijas Ceļvedī uz Eiropas vienoto transporta telpu noteikto prasību līdz 2050. gadam samazināt ES transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni; turklāt aicina Komisiju izvirzīt starpposma mērķus emisiju samazināšanai nozarē, lai nodrošinātu, ka savlaicīgi tiek veikti atbilstoši pasākumi;

82.   atzinīgi vērtē progresu, ko transportlīdzekļu ražotāji kopš 2007. gada ir panākuši vieglo automobiļu radīto CO2 emisiju samazināšanas jomā, un uzsver, ka arī turpmāk ir svarīgi strauji uzlabot degvielas izmantošanas efektivitāti; apstiprina, ka, gatavojoties paredzētajai pārskatīšanai, Komisijai būtu jāierosina veidi, kā nodrošināt, lai līdz 2020. gadam panāktu, ka jaunu automobiļu vidējais CO2 emisiju apjoms nepārsniedz 2020. gadam noteikto mērķi ‐ 95 g/km; aicina Komisiju paplašināt dialogu un sadarbību ar Starptautisko Jūrniecības organizāciju, lai nodrošinātu kuģniecības nozares iekļaušanu CO2 emisiju samazināšanas saistībās;

83.  atgādina, ka saskaņā ar Direktīvu 2009/29/EK tika pieprasīts, lai Komisija līdz 2011. gada 31. decembrim novērtētu sarunās ar SJO par emisijām panākto progresu; aicina Komisiju iekļaut Kopienas emisiju samazināšanas saistībās starptautiskā jūras transporta emisijas un, ja netiek apstiprināta starptautiska vienošanās par kuģošanas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanu, ierosināt tiesību aktu par šo emisiju iekļaušanu Kopienas emisiju samazināšanas saistībās, tā cenšoties panākt, ka ierosinātais tiesību akts stājas spēkā līdz 2013. gadam;

84.   aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem par to, kā uzlabot smago kravas transportlīdzekļu degvielas izmantošanas efektivitāti, un tās 2013. gada pārskatā par tiesību aktiem, kuri reglamentē vieglo komerciālo transportlīdzekļu radītās emisijas, lielāku uzmanību pievērst nepieciešamībai samazināt uzņēmējdarbības izmaksas, ko rada paaugstinātas degvielas cenas;

85.   aicina Komisiju nodrošināt visu veidu pasažieru un kravas transportlīdzekļu pircējiem lielāku skaidrību par šo transportlīdzekļu degvielas izmantošanas efektivitāti un nākt klajā ar krietni iekavētajiem priekšlikumiem par Marķēšanas direktīvas pārskatīšanu, kurā jāparedz arī noteikumi attiecībā uz visu veidu pārdošanas veicināšanu;

86.   aicina Komisiju nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu to, ka testa cikli, kas tiek izmantoti jaunu automobiļu radīto emisiju izvērtēšanai, precīzi atspoguļo situācijas, kad šādi transportlīdzekļi tiek izmantoti normālos braukšanas apstākļos;

87.   atzinīgi vērtē atsevišķu dalībvalstu centienus izveidot uzlādes/uzpildes infrastruktūru, lai veicinātu elektrisko un ļoti zemas oglekļa dioksīda emisijas transportlīdzekļu izmantošanu, un aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par obligāto prasību noteikšanu katrā dalībvalstī, lai izveidotu Eiropas mēroga tīklu;

88.   aicina Komisiju un dalībvalstis, lai samazinātu piesārņojošās transporta emisijas, kā prioritāti apsvērt iespēju veikt ieguldījumus tāda visu Eiropu aptveroša viedā energotīkla attīstībā, kurā var vietējā un reģionālā līmenī cita starpā izmantot arī no atjaunojamiem energoavotiem ražotu enerģiju un kurš palīdz attīstīt elektromobiļu lietošanai nepieciešamo infrastruktūru;

89.   uzskata, ka ir nepieciešama pāreja uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt jaunus ieguldījumu veidus, kas sekmētu pārvadājumu novirzīšanu uz videi nekaitīgākiem transporta veidiem un samazinātu nepieciešamību pēc transporta, šai nolūkā cita starpā izmantojot informācijas tehnoloģijas un telpisko plānošanu;

90.   uzsver, ka piesārņojuma dēļ transporta ārējo izmaksu iekļaušana transporta cenās ir grūtākais uzdevums, kas jāpilda, lai veicinātu enerģijas ietaupījumu un energoefektivitāti, un uzsver ‐ darbības efektivitātes uzlabošana sekmēs to, ka izvēle tiks izdarīta par labu videi nekaitīgiem transporta veidiem;

91.   aicina ievērot ceļvedī noteiktās prioritātes attiecībā uz plānotajiem ieguldījumiem jaunā transporta infrastruktūrā, jo pastāv risks, ka Komisijas pieprasītie EUR 1,5 triljoni turpmāko divu desmitgažu laikā (no 2010. līdz 2030. gadam) netiks novirzīti atbilstošajām prioritātēm zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa sasniegšanai; tādēļ uzsver, ka ES infrastruktūrām paredzētais budžets ir jāpadara videi nekaitīgāks, jo īpaši saistībā ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu;

92.   atzinīgi vērtē jaunās ierosinātās pamatnostādnes Eiropas transporta tīklu attīstībai un nozīmi, kāda piešķirta dzelzceļa kravu un pasažieru pārvadājumu koridoru izveidei; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk nākt klajā ar stratēģiju alternatīvo degvielu un jaunu tehnoloģiju izmantošanai transporta nozarē; mudina dalībvalstis nekavējoties īstenot Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvas pasākumus un tādējādi uzlabot lidaparātu un satiksmes pārvaldības darbību efektivitāti;

93.   aicina Komisiju un dalībvalstis emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) pilnībā īstenot tiesību aktus aviācijas jomā;

Lauksaimniecība

94.  aicina Komisiju ierosināt īpašus pasākumus, kas samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielinātu lauksaimniecības zemju izmantošanas efektivitāti un samazinātu tāda mēslojuma izmantošanu, kurš iegūts no fosilā kurināmā, jo īpaši ņemot vērā to, ka lauksaimniecības galvenais uzdevums ir pārtikas (nevis degvielas) ražošana; turklāt uzskata, ka mazākiem lauksaimniecības uzņēmumiem varētu būt nepieciešama apmācība un tehniskā palīdzība šajā jomā; aicina Komisiju arī izvērst pētījumus par dažādu lauksaimniecības veidu darbību un efektīvu agrovides praksi, pienācīgi ņemot vērā attiecīgos klimatiskos apstākļus;

95.  uzskata, ka lauksaimniecība atrodas izdevīgā situācijā, lai sniegtu būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu novēršanā un radītu darba vietas, panākot izaugsmi videi saudzīgā veidā; norāda, ka lauksaimniecības nozarē var panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, kas būs izdevīgi visām pusēm un varētu palielināt lauksaimnieku ilgtermiņa ekonomisko un agronomisko dzīvotspēju; prasa KLP iekļaut mērķus ilgtspējīgas enerģijas izmantošanai;

96.   uzsver, ka KLP pēc 2013. gada varētu palielināt iepriekšminēto ieguldījumu; atzīst, ka lauksaimniecības nozare, uzlabojot ražošanas efektivitāti, jau ir būtiski samazinājusi savu emisiju apjomu; tomēr norāda, ka lauksaimniecībai ir būtisks emisiju samazināšanas ilgtermiņa potenciāls (līdz 2050. gadam lauksaimniecības nozare spēs samazināt emisijas, kas nav CO2 emisijas, par 42–49 % salīdzinājumā ar attiecīgajiem 1990. gada līmeņiem), ko tomēr var uzskatīt par diezgan ierobežotu salīdzinājumā ar citām nozarēm; uzsver, ka visām valstīm, kas ir galvenās emisiju radītājas, ir jāsniedz atbilstošs ieguldījums;

97.   pauž atbalstu tam, ka KLP daļu, kas paredzēta, lai padarītu lauksaimniecību videi nekaitīgāku, izmanto kā ES mēroga stimulēšanas sistēmu ar mērķi uzlabot barības vielu izmantošanas efektivitāti, energoefektivitāti un klimata efektivitāti, pievēršot uzmanību oglekļa sekvestrācijas palielināšanai augsnē, siltumnīcefekta gāzu emisiju tālākai samazināšanai un barības vielu pārvaldības uzlabošanai; šīs sistēmas mērķis būtu nodrošināt lauku saimniecību konkurētspēju un ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku, panākot to ar efektīvāku ierobežoto dabas resursu pārvaldību;

98.   prasa kopējā lauksaimniecības politikā īstenot vajadzīgos pasākumus, tostarp pētniecības finansēšanu, izglītības pasākumu organizēšanu, ieguldījumu atbalstu un citas stimulējošas iniciatīvas, kas veicinātu un nodrošinātu lauksaimniecības un mežsaimniecības atlieku izlietošanu ilgtspējīgas enerģijas ražošanai;

99.   atgādina, ka pilnveidotai lauksaimniecības un mežsaimniecības praksei būtu jāpalielina nozares potenciāls attiecībā uz oglekļa uzglabāšanu un uztveršanu augsnē un mežu masīvos; vienlaikus uzsver, ka vairums meža īpašnieku ir arī lauksaimnieki; turklāt uzsver ES mērķi ierobežot mežu izciršanu, kas notiek visā pasaulē, jo īpaši jaunattīstības valstīs, un vēlākais līdz 2030. gadam apturēt meža platību samazināšanos;

100.   jo īpaši norāda, ka ir svarīgi izstrādāt piemērotus līdzekļus un/vai mehānismus, kas ļautu faktiski finansiālā veidā atzīt lauksaimniecības un mežsaimniecības ieguldījumu oglekļa uzglabāšanā;

101.   uzsver, ka ilgtspējīga mežu izmantošana veicina CO2 emisiju samazināšanu un ka tādēļ saskaņā ar otro lauksaimniecības politikas pīlāru ir jāveic pasākumi, kas nodrošinātu iespēju apsaimniekot mežus arī grūti pieejamās vietās;

102.   uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš apmežošanai, kas ir vienīgais veids, kā dabiski palielināt oglekļa piesaisti un nodrošināt koksni bioenerģijas ieguvei;

103.   aicina pieņemt stratēģiju attiecībā uz ES zemes izmantojumu, izmaiņām zemes izmantojumā un mežsaimniecību (LULUCF), nodrošinot stabilitāti un vides integritāti attiecībā uz nozares ieguldījumu emisiju samazināšanā; mudina dalībvalstis izstrādāt savu valsts politiku, lai dotu ieguldījumu to attiecīgo LULUCF nozaru samazināšanas potenciālā, ievērojot subsidiaritātes principu, jo tas varētu palīdzēt gūt vērtīgu pieredzi; uzsver nepieciešamību investēt zinātniskajos pētījumos par uzglabāšanas spēju un emisijām, kas izriet no LULUCF darbībām;

104.   uzskata, ka ilgtermiņā konkurētspēju var panākt, tikai izveidojot veselīgas, bioloģiski daudzveidīgas agroekosistēmas, kas ir izturīgas pret klimata pārmaiņām, un pienācīgi rūpējoties par tādiem ierobežotiem dabas resursiem kā augsne, ūdens un zeme;

105.   uzsver, ka ir būtiski aizsargāt, augstu vērtēt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, lai pārietu uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;

106.   uzsver, ka Komisijai īpaša uzmanība būtu jāpievērš ar klimatu saistīto jautājumu integrēšanai, nodrošinot, lai politikas nostādnes, tostarp tādās jomās kā rūpniecība, pētniecība, enerģētika, bioloģiskā daudzveidība, tirdzniecība, attīstība, lauksaimniecība, jauninājumi, transports, dzīvnieku labturība un stratēģija “Eiropa 2020”, būtu savstarpēji saskaņotas; uzskata, ka lauksaimniecības nozares potenciāla stabila un stratēģiska pārvaldība krietni vien palīdzētu Eiropai nākotnē kļūt par konkurētspējīgu dalībnieci zemu oglekļa emisiju pasaules ekonomikā;

107.  uzsver, ka pārtikas aprites ķēdei vajadzētu būt īsākai un pārredzamākai un ka būtu jāveicina vietējā ražojuma pārtikas patēriņš, tostarp jāatbalsta vietējie un reģionālie tirgi, lai samazinātu ar lauksaimniecības produktu transportēšanu saistītās emisijas; uzsver, ka Eiropas daudzfunkcionālās ražošanas un pārstrādes pārvietošana uz trešām valstīm negatīvi iespaidotu Eiropas pievienoto vērtību un klimata jomā noteikto mērķu sasniegšanu;

108.  uzskata, ka labāka lopbarības apsaimniekošana, tostarp proteīnaugu izmantošana augsekas sistēmā un lielāka proteīnaugu daudzveidība pastāvīgo ganību sēklu maisījumos, tā nodrošinot iespēju saimniecībā izaudzēt vairāk lopbarības, samazinātu atkarību no lopbarības importa, kam raksturīga liela oglekļa bilance; uzskata, ka tādējādi samazinātos arī lopbarības izmaksas lauksaimniekiem, un tas būtu ieguldījums labākā augsnes apsaimniekošanā, veicinot augsnes mitruma saglabāšanas spēju, kā arī mazinot kaitēkļu vairošanās iespējas;

Finansējums

109.  atbalsta Komisijas priekšlikumus daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam paredzēt īpašu finansējumu, kas palielinātu investīciju apjomu un veicinātu tehnoloģiju ar zemu oglekļa līmeni izstrādi un piemērošanu; atbalsta ieceri klimatam paredzētajam finansējumam veltīt 20 % no DFS kopējā apjoma un atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes ieguldījumiem novirzīt 20 % no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, bet uzstāj, ka šis process efektīvi jāuzrauga; iesaka Komisijai nodrošināt to, ka šie līdzekļi tiek īpaši izmantoti ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm, kurām salīdzinājumā ar noteiktajiem mērķiem ir liels potenciāls ievērojami samazināt emisijas, bet nav iespēju veikt nepieciešamos ieguldījumus;

110.  norāda, ka ir jāņem vērā pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze, izstrādājot politikas nostādnes, ar kurām nodrošināt un atbalstīt sākotnējos ieguldījumus, kas veicina atjaunojamo enerģijas avotu plašāku izmantošanu, lai samazinātu enerģijas izmaksas ilgtermiņā un palielinātu energoefektivitāti energoapgādes un transporta nozarēs;

111.  atgādina, ka, neveicot klimata pārmaiņu novēršanas pasākumus, ilgtermiņa saimnieciskās izmaksas stipri pārsniedz īstermiņa izmaksas, kas vajadzīgas stingrai un izlēmīgai rīcībai tagad;

112.  cer, ka drīz katrai nozarei tiks noteikti konkrēti un novērtējami mērķi, lai mudinātu privātos ieguldītājus un veicinātu viņu uzticēšanos un savstarpējo sadarbību, vienlaikus veicinot Eiropas līdzekļu labāku izmantošanu; uzsver, ka atjaunojamie enerģijas avoti, inovācija, kā arī progresīvu tehnoloģiju attīstība un izplatīšana palīdz novērst klimata pārmaiņas un vienlaikus pārliecināt ES partnerus visā pasaulē, ka emisiju samazināšana ir iespējama, nezaudējot konkurētspēju un neapdraudot darba vietu izveidi; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai ES un tās dalībvalstis rādītu piemēru, izveidojot sistēmu ieguldījumiem jaunās, energoefektīvās un zemu oglekļa dioksīda emisiju tehnoloģijās; prasa pastiprināt pašreizējās finanšu shēmas, lai sasniegtu ceļvedī noteiktos mērķus, kā arī prasa nekavējoties sākt diskusijas par izmantojamiem finanšu instrumentiem un veicināt labāku sinerģiju starp dalībvalstu un Eiropas finanšu shēmām; uzskata, ka efektīvs līdzeklis var būt daudzavotu finanšu shēmas; uzsver, ka reģionālās un kohēzijas politikas finansējumam ir liela nozīme kā galvenajam instrumentam tādu reģionālo pasākumu līdzfinansēšanai, kuri paredzēti pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni; uzskata, ka ievērojama daļa no 2014.–2020. gada plānošanas laikposmam paredzētā finansējuma ir jāpiešķir 2050. gada ceļvedī noteikto mērķu izpildei;

113.  norāda, ka, ņemot vērā zemo oglekļa cenu, ETS kvotu izsole nedos cerētos līdzekļus ieguldījumiem klimata jomā; atgādina, ka vismaz 50 % no izsoles ieņēmumiem no jauna jāiegulda pasākumos klimata jomā gan ES, gan jaunattīstības valstīs, un mudina Komisiju aktīvi uzraudzīt, kā dalībvalstis šādus ieņēmumus izlieto, un katru gadu par to ziņot Parlamentam; aicina dalībvalstis aktīvi izmantot izsoles ieņēmumus, lai veicinātu pētniecību, izstrādi un inovācijas nolūkā panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu ilgtermiņā;

114.  aicina Komisiju no 2013. gada apkopot informāciju par ETS kvotu izsolē gūto līdzekļu izmantošanu un katru gadu publicēt ziņojumu, izvērtējot, cik lielā mērā katra dalībvalsts izmanto šādus līdzekļus, lai veicinātu tehnoloģiju ar zemu oglekļa emisiju līmeni un citu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu paņēmienu izstrādi;

115.  aicina Komisiju ierosināt, lai dalībvalstis daļu no izsoles līdzekļiem paredzētu kā nodrošinājumu papildu ES finansējumam jauninājumu atbalstīšanai, īstenojot SET plānu vai līdzvērtīgas iniciatīvas;

116.  aicina Komisiju veikt izpēti un apsvērt papildu novatoriskus finansējuma avotus, tostarp iespēju izmantot Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, lai arī turpmāk veicinātu tehnoloģiju ar zemu oglekļa līmeni izstrādi un piemērošanu;

117.  uzsver, ka saistībā ar ceļvedi steidzami jārisina videi kaitīgo subsīdiju problēma; prasa saskaņoti rīkoties, lai līdz 2020. gadam identificētu visas videi kaitīgās subsīdijas un tās pakāpeniski likvidētu, tā atbalstot budžeta konsolidāciju un pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku; aicina Komisiju līdz 2013. gada beigām publicēt paziņojumu par to, kā ES budžets ir izmantots, tieši vai ar dalībvalstu starpniecību nodrošinot finansiālo atbalstu pasākumiem, kas ir pretrunā ar Zema oglekļa satura ekonomikas ceļveža mērķiem;

118.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt to, ka straujāk tiek īstenota G20 valstu vienošanās par fosilā kurināmā subsīdiju atcelšanu; uzsver, ka šīs vienošanās īstenošana ir jākoordinē starptautiski, lai panāktu vēlamo rezultātu;

Papildu pasākumi

119.  aicina Komisiju līdz 2012. gada beigām izvirzīt vērienīgus priekšlikumus metāna, melnā oglekļa un F-gāzu emisiju samazināšanai;

120.  atgādina, ka ar koksni var aizstāt materiālus, kas rada lielas oglekļa emisijas, cita starpā arī būvniecības nozarē, un aicina izveidot skaidru ilgtspējīgi iegūtas koksnes izmantošanas hierarhiju, lai nodrošinātu atbilstību klimata un energoefektivitātes mērķiem; uzskata, ka ilgtspējīgu bioenerģiju var iegūt no atkritumiem, atsevišķām atliekām un rūpniecības blakusproduktiem, ja tiek izveidoti pietiekami aizsardzības līdzekļi, kas novērš oglekļa zudumu no augsnes un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kā arī netiešās emisijas, kas rodas, aizstājot citus tā paša materiāla izmantošanas veidus;

121.  atgādina, ka būvniecība būtiski ietekmē vidi, patērējot lielu daudzumu neatjaunojamu dabas resursu un enerģijas un radot ievērojamas oglekļa dioksīda emisijas; atgādina, ka, izmantojot atjaunojamus būvmateriālus, samazinās dabas resursu patēriņš un videi radītais kaitējums; tādēļ mudina Komisiju vairāk ņemt vērā būvmateriālu zemo emisiju līmeni un energoefektivitāti visā to dzīves ciklā un veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, atjaunojamu un zema emisiju līmeņa materiālu, piemēram, koksnes, izmantošanu būvniecībā; atgādina, ka koks augšanas procesā piesaista oglekli, tādēļ koksne ir oglekļa emisiju ziņā neitrāls materiāls;

o
o   o

122.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.


Diskriminējošas tīmekļa vietnes un valdību reakcija
PDF 207kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2012. gada 15. marta rezolūcija par diskriminējošām tīmekļa vietnēm un valdību reakcijām (2012/2554(RSP))
P7_TA(2012)0087RC-B7-0152/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 4. un 6. pantu, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2., 3.,4., 9., 10., 18., 19., 20., 21., 26., 45., 49., 56., 67., 83. un 258. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECHR),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā(2),

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(3),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces V Redingas 2012. gada 11. februāra paziņojumu par PVV tīmekļa vietni(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2012. gada februāra sākumā Nīderlandes Brīvības partija (PVV) izveidoja palīdzības tīmekļa vietni internetā ar nosaukumu “Meldpunt Midden en Oost Europeanen”, aicinot cilvēkus ziņot par sūdzībām, kas saistītas ar Viduseiropas un Austrumeiropas dalībvalstu valstspiederīgo, īpaši poļu, rumāņu un bulgāru, “darbaspēka masveida migrāciju”; tā kā cilvēkiem jo īpaši tiek jautāts, vai viņi ir sastapušies ar jebkādām problēmām, kas saistītas ar antisociālu izturēšanos, un vai viņi ir zaudējuši darbu, jo viņu vietā pieņemti kādas no minēto valstu pilsoņiem;

B.  tā kā pilsoņu brīva pārvietošanās Eiropas Savienībā ir nostiprināta LESD 21. pantā un strādājošo brīva pārvietošanās Eiropas Savienībā ir nostiprināta LESD 45. pantā;

C.  tā kā tiesības uz aizsardzību pret diskrimināciju tautības dēļ ir nostiprināta LESD 18. pantā, bet aizsardzība pret diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes dēļ ‐ LESD 10. pantā;

D.  tā kā tiesības uz domas brīvību ir nostiprinātas Pamattiesību hartas 10. pantā, bet vārda brīvība ir nostiprināta tās 11. pantā;

E.  tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā demokrātija un tiesiskums, kā noteikts LES 2. pantā, un cilvēktiesību un brīvību nepārprotamu ievērošanu, kā ir īpaši izcelts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un ECHR,

F.  tā kā dalībvalstīm ir pienākums pret visiem pilsoņiem nodrošināt, ka viņi netiek diskriminēti vai apzīmogoti ar aizspriedumiem, dzīvojot un strādājot Eiropā;

G.  tā kā PVV izveidotā palīdzības tīmekļa vietne atklāti kūda pret strādājošiem no Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, kas ir Eiropas Savienības pilsoņi, un rada šķelšanos starp kopienām Nīderlandes sabiedrībā;

H.  tā kā PVV tīmekļa vietne vēršas pret personu brīvu pārvietošanos un tiesībām uz nediskriminēšanu, kas balstītas uz Direktīvu 2004/38/EK un attiecīgajiem Līguma pantiem;

I.  tā kā Nīderlandes valdība ir parakstījusi parlamentārā atbalsta nolīgumu ar PVV un tādējādi var rēķināties ar vairākumu Nīderlandes parlamentā;

J.  tā kā Nīderlandes valdība līdz šim oficiāli nav nosodījusi PVV izveidoto palīdzības tīmekļa vietni;

K.  tā kā šīs palīdzības tīmekļa vietnes izveidošana aizsāka kvēlas debates Nīderlandē un daudzas politiskās partijas, plašsaziņas līdzekļi, MVU un citu uzņēmumu vadītāji, pilsoniskās sabiedrības līderi un atsevišķi pilsoņi ir nosodījuši PVV iniciatīvu; tā kā ir ierosinātas daudzas pretējas iniciatīvas, piemēram, tīmekļa vietne, kurā var ziņot par pozitīvu pieredzi ar cilvēkiem no Polijas;

L.  tā kā Viduseiropas un Austrumeiropas valstu vēstnieki Nīderlandē ir stingri protestējuši pret šo tīmekļa vietni, izklāstot, ka tā “Nīderlandes sabiedrībā veicina negatīvu priekšstatu par atsevišķām ES pilsoņu grupām”;

M.  tā kā saskaņā ar jaunākajiem Roterdamas Erasmus universitātes veiktajiem pētījumiem(5) viesstrādnieki no Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm dod nozīmīgu ieguldījumu Nīderlandes ekonomikas attīstībā un Nīderlandes darba tirgū;

N.  tā kā Nīderlandes valdības politikā paredzētās saistības attiecībā uz Eiropas integrāciju iepriekšējos gados ir ievērojami samazinājušās, kā to ir parādījusi pašreizējās Nīderlandes valdības nostāja jautājumos kā, piemēram, Šengenas nolīguma darbības jomas paplašināšana un strādājošo brīva pārvietošanās;

O.  tā kā pastāv reāls risks, ka līdzīgas tiešsaistes tīmekļa vietnes tiek izveidotas citās dalībvalstīs,

1.  stingri nosoda PVV izveidoto tīmekļa vietni, jo tā ir pretrunā ar Eiropas pamatvērtībām par cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu un riskē iznīcināt Savienības pašus pamatus, ko veido plurālisms, nediskriminēšana, iecietība, taisnīgums, solidaritāte un pārvietošanās brīvība;

2.  uzskata, ka PVV palīdzības tīmekļa vietnes kā iniciatīvas ar ļaunprātīgiem nodomiem mērķis ir radīt šķelšanos sabiedrībā un iegūt politisku labumu, kaitējot strādājošiem no Viduseiropas un Austrumeiropas;

3.  neatlaidīgi aicina ministru prezidentu M. Rutti Nīderlandes valdības vārdā nosodīt šo bēdīgo iniciatīvu un norobežoties no tās; turklāt uzsver Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pienākumu garantēt tiesības uz brīvu pārvietošanos un nediskriminēšanu un tālab aicina Eiropadomi oficiāli nosodīt PVV palīdzības tīmekļa vietni, jo tā apdraud šīs tiesības un vēršas pret Eiropas vērtībām un principiem;

4.  mudina Nīderlandes valdību apzināti neignorēt Brīvības partijas politiku, kura ir pretrunā ar ES pamatvērtībām;

5.  aicina Nīderlandes varas iestādes izmeklēt, vai šī iniciatīva ir izraisījusi kūdīšanu uz naidu un diskrimināciju;

6.  uzsver, ka strādājošie no valstīm, kas ES pievienojās laikposmā no 2004. gada līdz 2007. gadam, ir pozitīvi ietekmējuši dalībvalstu ekonomiku un nav izraisījuši nopietnus traucējumus to darba tirgos, toties ir devuši ievērojamu ieguldījumu noturīgā ekonomikas izaugsmē ES;

7.  aicina Nīderlandes valdību sniegt ātru atbildi uz Komisijas nosūtītajām vēstulēm par tiesību aktiem, attiecībā uz kuriem pastāv aizdomas, ka ar tiem tiek pārkāpta Direktīva 2004/38/EK par ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, un ņemt vērā Parlamenta rezolūcijās minētās prasības;

8.  aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai apturētu ksenofobiskas attieksmes izplatīšanos, piemēram, tādas, kas pausta minētajā tīmekļa vietnē, un visās dalībvalstīs nodrošināt efektīvu pamatlēmuma par rasismu un ksenofobiju īstenošanu;

9.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.
(2) OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.
(3) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.
(4) http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/reding/multimedia/news/2012/02/20120211_en.htm
(5) Arbeidsmigranten uit Polen, Roemenie en Bulgarije in Den Haag. Sociale leefsituatie, arbeidpositie en toekomstperspectief, Prof. Gotfried Engbersen, Afdeling Sociologie Universiteit Rotterdam.


Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti
PDF 202kWORD 46k
Eiropas Parlamenta 2012. gada 15. marta rezolūcija par Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem (2012/2573(RSP))
P7_TA(2012)0088B7-0177/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas Partnerības un sadarbības nolīgumu, kurš stājās spēkā 1997. gadā un ir pagarināts līdz brīdim, kad to aizstās jauns nolīgums,

–  ņemot vērā notiekošās sarunas par jaunu nolīgumu, kurš paredzētu jaunu visaptverošu satvaru ES un Krievijas attiecībām, kā arī 2010. gadā sākto Partnerību modernizācijai,

–  ņemot vērā iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Krieviju, īpaši 2012. gada 16. februāra rezolūciju par gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Krievijā(1), 2011. gada 14. decembra rezolūciju par Valsts domes vēlēšanām(2), īpaši tajā pausto kritiku par Valsts domes vēlēšanu organizēšanu, un 2011. gada 7. jūlija gatavošanos 2011. gada decembrī gaidāmajām Krievijas Valsts domes vēlēšanām(3),

–  ņemot vērā EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja, EDSO Parlamentārās asamblejas un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2012. gada 5. marta kopīgo paziņojumu par sākotnējiem konstatējumiem un secinājumiem,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2012. gada 4. marta paziņojumu par 2012. gada 4. martā notikušajām Krievijas prezidenta vēlēšanām, viņas 2011. gada 14. decembra runu ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē Strasbūrā un 2012. gada 1. februāra runu Briselē par politisko situāciju Krievijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES kā Krievijas stratēģiskā partnere un kaimiņiene ar īpašu interesi sekoja līdzi vēlēšanu norisei, publiskajām debatēm un plašajām protesta akcijām, kas tika rīkotas saistībā ar Valsts domes vēlēšanām 2011. gada decembrī un prezidenta vēlēšanām 2012. gada 4. martā;

B.  tā kā joprojām nopietnas bažas rada Krievijas Federācijā vērojamās tendences attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību, kā arī vispārpieņemtu demokrātisku principu, vēlēšanu normu un prakses ievērošanu; tā kā Krievijas Federācija ir pilntiesīga Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dalībvalsts un līdz ar to ir apņēmusies īstenot demokrātijas principus un ievērot cilvēktiesības;

C.  tā kā 2011. gada 12. aprīlī Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēma nelabvēlīgu spriedumu par politisko partiju apgrūtinošo reģistrācijas procedūru Krievijā, kura neatbilst Eiropas Padomes un EDSO noteiktajiem vēlēšanu standartiem; tā kā, ierobežojot politisko partiju un kandidātu reģistrāciju, Krievijā tiek ierobežota politiskā konkurence un plurālisms;

D.  tā kā, neraugoties uz dažām nesenajām ierosmēm uzlabot vēlēšanu likumus, vispārējie noteikumi vēl arvien ir pārāk sarežģīti un dažos gadījumos neskaidri un tas izraisa juridiskā pamata nekonsekventu piemērošanu;

E.  tā kā Krievijas varas iestādes ir mēģinājušas diskreditēt NVO, kuras bija iesaistījušās vēlēšanu novērošanā, un jo īpaši “Golos”, kuru izlika no galvenajiem birojiem Maskavā un pakļāva plašsaziņas līdzekļu kampaņai, kas bija vērsta uz tās reputācijas graušanu, un kuras reģionālajos birojos tika uzsāktas izmeklēšanas saistībā ar nodokļiem; tā kā tika izdarīts ievērojams spiediens arī uz neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem;

F.  tā kā EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja, EDSO Parlamentārās asamblejas un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2012. gada 5. marta kopīgajā paziņojumā par sākotnējiem konstatējumiem un secinājumiem ir teikts, ka vēlēšanu process nav bijis brīvs un godīgs, jo tas bijis organizēts tā, lai viens kandidāts gūtu ievērojamas priekšrocības, proti, ir bijuši denunciācijas gadījumi kandidātu reģistrācijas procesā attiecībā uz iespējamajiem konkurējošajiem kandidātiem, nevienlīdzīgs un neobjektīvs atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos un valsts līdzekļi izmantoti viena kandidāta atbalstīšanai;

G.  tā kā vairākās demonstrācijās kopš 2011. gada 4. decembra Valsts domes vēlēšanām Krievijas iedzīvotāji ir pauduši vēlmi pēc lielākas demokrātijas un vēlēšanu sistēmas visaptverošas reformas, turklāt īpaši aktīvi bijuši tā sauktie “baltās lentes” protestētāji,

1.  norāda uz prezidenta vēlēšanu rezultātiem saistībā ar EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja sākotnējiem secinājumiem, kā arī uz vietējo novērošanas organizāciju, piemēram, “Golos”, “Graždaņin nabļudateļ”, “Balsotāju līgas” un politisko partiju pārstāvju, konstatējumiem;

2.  uzsver, pilnībā atbalstot modernizācijas programmu, kurā ir iekļauts arī dialogs par ekonomikas un politiskajām reformām, lai izveidotu un īstenotu reformas pastāvošo trūkumu novēršanai, ka attiecībām ar Krieviju ir jāpieiet kritiski;

3.  pauž asu kritiku par trūkumiem un pārkāpumiem šo vēlēšanu sagatavošanā un norisē un par to, ka vēlētājiem bija ierobežota izvēle; uzsver, ka Krievijas raidorganizācijas pirmsvēlēšanu kampaņas laikā nenodrošināja līdzsvarotu atspoguļojumu visiem kandidātiem un ka tas ir pretrunā ar juridiskajām prasībām; atzinīgi vērtē sabiedrības aktīvo iesaistīšanos kampaņās un aicina veikt visaptverošu un pārredzamu visu atklāto pārkāpumu analīzi un ieviest, pastiprināt un īstenot demokrātiskos noteikumus nākamajām vēlēšanām; nosoda desmitiem protestētāju aizturēšanu Krievijā demonstrāciju laikā;

4.  aicina prezidentu D. Medvedjevu pāriet no vārdiem pie darbiem un nodrošināt, ka tiek īstenotas nepieciešamās politiskās sistēmas reformas, sagaida, ka jaunais Krievijas prezidents būs gatavs šīs reformas turpināt, tostarp veikt tik ļoti nepieciešamo politisko partiju reģistrācijas noteikumu vienkāršošanu; aicina nopietni apņemties risināt arī problēmas plašsaziņas līdzekļu brīvības, pulcēšanās un vārda brīvības jomā; atkārtoti apliecina ES gatavību sadarboties ar Krieviju, cita starpā piedaloties Partnerībā modernizācijai, lai uzlabotu cilvēktiesību un pamattiesību ievērošanu, šajā sakarībā par būtisku jautājumu uzskatot politieslodzīto atbrīvošanu, un neatkarīgas tiesiskuma sistēmas efektivitāti Krievijā;

5.  mudina Krievijas iestādes un politiskās partijas, kas ir pārstāvētas Valsts domē, iesaistīties konstruktīvā dialogā ar protestētājiem, kuri iestājas par demokrātiju, un opozīciju, lai varētu īstenot visaptverošu reformu un nodrošināt pārredzamību un demokrātiju; aicina jaunievēlēto prezidentu Vladimiru Putinu atteikties no naidīgiem izteikumiem, kas vērsti pret protestētājiem, un iesaistīties patiesā dialogā ar viņiem, lai apspriestu valsts nākotni;

6.  mudina dažādās demokrātiskās opozīcijas grupas Krievijā ciešāk saliedēties ap pozitīvu politisko reformu programmu, tādējādi piedāvājot Krievijas pilsoņiem dzīvotspējīgu alternatīvu;

7.  atzinīgi vērtē prezidenta Dmitrija Medvedjeva lēmumu, ar ko uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt 32 krimināllietu likumību, tostarp Mihaila Hodorkovska ieslodzījumu; aicina jaunievēlēto prezidentu Vladimiru Putinu pieņemt līdzīgu lēmumu par Sergeja Magņitska lietas pārskatīšanu;

8.  norāda, ka Valsts domes sākotnēji apstiprinātie prezidenta vēlēšanu likumprojekti paredzēja visaptverošas izmaiņas politiskajā sistēmā, tostarp politisko partiju reģistrācijas noteikumu vienkāršošanu, dodot tām lielākas iespējas piedalīties vēlēšanās; mudina Valsts domi, ņemt vērā nereģistrēto partiju kopīgi iesniegtos grozījumus, kad tā pieņems nepieciešamos tiesību aktus; sagaida, ka visas puses pirms jaunievēlētā prezidenta inaugurācijas izmantos iespēju pieņemt lēmumu par visaptverošu reformu paketi, tostarp vēlēšanu likuma grozījumiem; pauž lielas cerības, ka D. Medvedjeva vadītās darba grupas reformu priekšlikumi tiks sekmīgi un pilnībā īstenoti; pauž pārliecību, ka jauns vēlēšanu likums un opozīcijas politisko partiju reģistrācija kalpotu par pamatu brīvām un taisnīgām Valsts domes vēlēšanām;

9.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0054.
(2) Pieņemtie teksti P7_TA(2011)0575.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0335.


Kazahstāna
PDF 219kWORD 63k
Eiropas Parlamenta 2012. gada 15. marta rezolūcija par Kazahstānu (2012/2553(RSP)
P7_TA(2012)0089RC-B7-0135/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā LES 21. pantā paredzētos vispārīgos noteikumus par Savienības ārējo darbību un LESD 218. pantā izklāstīto starptautisku nolīgumu noslēgšanas kārtību,

–  ņemot vērā ES stratēģiju Vidusāzijai,

–  ņemot vērā Kazahstānas un Eiropas Kopienu partnerattiecību un sadarbības nolīgumu, kas stājās spēkā 1999. gadā un jo īpaši tā 2. pantu (sadaļā par vispārīgiem principiem),

–  ņemot vērā ES stratēģiju jaunai partnerībai ar Vidusāziju, ko Eiropadome pieņēma 2007. gada 21. un 22. jūnija sanāksmē, kā arī 2008. gada 24. jūnija un 2010. gada 28. jūnija progresa ziņojumus,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 24. maija paziņojumu par Kazahstānu,

–  ņemot vērā ES 2011. gada 3. novembra un 22. decembra, kā arī 2012. gada 19. janvāra, 26. janvāra un 9. februāra paziņojumus EDSO Pastāvīgajā padomē par Kazahstānu un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves Ketrinas Eštones 2011. gada 17. decembra paziņojumu par notikumiem Žanaezenā un 2012. gada 17. janvāra paziņojumu par parlamenta vēlēšanām Kazahstānā 2012. gada 15. janvārī,

–  ņemot vērā EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja vadītās 2012. gada 15. janvāra parlamenta vēlēšanu novērošanas misijas paziņojumu par sākotnējiem konstatējumiem un secinājumiem,

–  ņemot vērā EDSO pārstāvja plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā 2012. gada 25. janvāra paziņojumu par stāvokli Kazahstānā,

–  ņemot vērā EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja direktora 2012. gada 1. februāra paziņojumu par represijām pret Kazahstānas opozīciju,

–  ņemot vērā 2011. gada 15. decembra rezolūciju par ES stratēģiju Vidusāzijai(1),

–  ņemot vērā 23. punktu 2012. gada 16. februāra rezolūcijā par Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomi(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā gan ES, gan Kazahstāna varētu gūt ievērojamu labumu no plašākas sadarbības un Parlaments šo mērķi atbalsta, vienlaikus uzsverot, ka sadarbība ekonomikas jautājumos jāapvieno ar sadarbību politikas jautājumos un tā jābalsta uz politisko vēlmi īstenot un uzturēt kopīgas vērtības, ņemot vērā to, ka Kazahstānai ir būtiska loma attiecībā uz Vidusāzijas sociāli ekonomisko attīstību, kā arī reģiona stabilitāti un drošību tajā;

B.  tā kā 2011. gada jūnijā tika sāktas sarunas par jaunu plašāku ES un Kazahstānas nolīgumu, kuram būtu jāaizstāj šobrīd spēkā esošais partnerattiecību un sadarbības nolīgums;

C.  tā kā 2012. gada 17. februārī Kazahstānas prezidents parakstīja vairākus likumus, kuru mērķis ir uzlabot darba attiecību, darba ņēmēju tiesību un sociālā dialoga juridisko pamatu, kā arī nostiprināt tiesu varas neatkarību;

D.  tā kā 2011. gada 16. decembrī daudzi cilvēki tika nogalināti un vēl daudzi citi tika ievainoti nemieros Žanaezenas pilsētā Kazahstānas rietumos, kur vairāk nekā 3000 cilvēku pilsētas centrālajā laukumā piedalījās miermīlīgā demonstrācijā, lai atbalstītu naftas uzņēmumu strādniekus, kuri kopš maija streiko, pieprasot lielākas algas un labākus darba apstākļus, kā arī tiesības izvēlēties savu arodbiedrības pārstāvību;

E.  tā kā varas iestādes ziņo, ka 17 cilvēki gājuši bojā pēc tam, kad saskaņā ar neatkarīgiem ziņojumiem un aculiecinieku sniegto informāciju policija uzbruka demonstrantiem, atklājot uguni pret civiliedzīvotājiem, tostarp neapbruņotiem streikotājiem un viņu ģimenes locekļiem; tā kā pēc sadursmēm Kazahstānas varas iestādes izsludināja ārkārtas stāvokli, aizliedzot žurnālistiem un neatkarīgiem novērotājiem ierasties Žanaezenā; tā kā ārkārtas stāvokli 2012. gadā 31. janvārī beidzot atcēla, bet aculiecinieki apgalvo, ka bojāgājušo skaits varētu būt daudz lielāks; tā kā reģionālās varas iestādes ir solījušas piešķirt finansiālu atbalstu to cietušo ģimenēm, kuri šo notikumu rezultātā ir gājuši bojā;

F.  tā kā joprojām nav skaidrs, kas 2011. gada 16. decembrī īsti notika Žanaezenā; tā kā varas iestādes sākumā pārtrauca sakarus, vēlāk tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, kas ilga līdz 2012. gada 31. janvārim, un iebraukšana pilsētā tika kontrolēta; tā kā neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu iebiedēšana un vardarbīgi uzbrukumi tiem, kā arī baiļu atmosfēra iedzīvotāju vidū kavē rast lielāku skaidrību; tā kā, reaģējot uz notikumiem Žanaezenā, Kazahstānas varas iestādes 2011. gada decembrī pastiprināja interneta cenzūru valstī un tagad visai interneta informācijas plūsmai veic tīkla pakešu padziļinātu pārbaudi;

G.  tā kā kopš 2011. gada decembra aptuveni 43 cilvēki, tostarp naftas uzņēmumu darbinieku streika izteikti vadītāji un aktīvisti, piemēram, Talgats Saktaganovs, Roza Tuletajeva un Natālija Ažigaļjeva, Žanaezenā ir apcietināti un apsūdzēti par nodarījumiem, par kuriem var piespriest līdz pat sešus gadus ilgu cietumsodu; tā kā 2012. gada 3. februārī Uraļskas pilsētā, pamatojoties uz aizdomām par masu nekārtību organizēšanu Žanaezenā, tika apcietināti vairāki jaunieši, kas apsūdzēti par islāmistu darbībām;

H.  tā kā Kazahstānas prezidents prasīja notikušo pilnībā izmeklēt un izveidoja valdības komisiju, ko vada premjerministra pirmais vietnieks, kā arī aicināja izmeklēšanā piedalīties starptautiskos ekspertus, tostarp no ANO; tā kā pret vairākiem policistiem ir sākta izmeklēšana par nepienācīgu šaujamieroča pielietošanu, tomēr līdz šim nevienam no viņiem apsūdzība nav uzrādīta;

I.  tā kā vairākkārt ir ziņots, ka ieslodzītie tiek spīdzināti un ka pret viņiem slikti izturas; tā kā ir vajadzīga ticama izmeklēšana arī par šo jautājumu un attiecīga tiesiska darbība pēc izmeklēšanas;

J.  tā kā EDSO uzskatīja, ka 2012. gada 15. janvārī notikušās vispārējās vēlēšanas neatbilda EDSO standartiem, jo bija plaši izplatīti pārkāpumi balsošanas norisē un izmantoti valsts resursi un saukļi, lai palielinātu valdošās partijas popularitāti, tādējādi neradot nepieciešamos apstākļus patiesi plurālistisku vēlēšanu organizēšanai, tomēr šoreiz tika uzskatīts, ka vēlēšanas bija labi vadītas tehniskā ziņā;

K.  tā kā 2012. gada 6. janvārī Kazahstānas prezidents parakstīja Valsts drošības likumu, ar ko drošības dienestiem piešķirtas lielākas pilnvaras un noteikts, ka cilvēkus, par kuriem tiek pieņemts, ka viņi grauj valsts tēlu pasaules mērogā, var uzskatīt par destruktīviem un viņiem jārēķinās ar attiecīgām sekām;

L.  tā kā pēdējos mēnešos stāvoklis cilvēktiesību jomā Kazahstānā ir ievērojami pasliktinājies, par ko liecina ES paziņojumi EDSO Pastāvīgajā padomē un EDSO pārstāvja plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā un EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja direktora nesenie paziņojumi;

M.  tā kā 2011. gada septembrī varas iestādes pieņēma likumu par reliģiju, kurā visām reliģiskajām grupām noteikts pienākums pārreģistrēties un paredzētas normas, kas varētu liegt Kazahstānas pilsoņiem brīvi praktizēt savu ticību; tā kā turklāt nesen pieņemtajos likumos par plašsaziņas līdzekļiem un valsts drošību visos ir normas, kas vairo Kazahstānas politiskās sistēmas neiecietības iezīmes un ir pretrunā izsludinātajiem mērķiem par demokratizāciju;

N.  tā kā 2011. gada 8. augustā Aktau pilsētas tiesa atzina naftas uzņēmumu darbinieku advokāti Natāliju Sokolovu vainīgu apsūdzībās par sociālo nesaskaņu izraisīšanu un aktīvu līdzdalību pretlikumīgos mītiņos un piesprieda viņai 6 gadu cietumsodu;

O.  tā kā, cerot uz lielāku starptautisko atzinību, Kazahstāna 2010. gadā uzņēmās EDSO vadību un apņēmās veikt vairākas demokrātiskas reformas, kā arī ievērot šīs organizācijas pamatprincipus;

P.  tā kā pēdējo divu mēnešu laikā pret opozīcijas partijām “Alga” un “Azat”, Kazahstānas Sociālistu kustību un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp laikrakstiem “Vzgļad”, “Golos Repubļiki” un “Respubļika”, satelīttelevīzijas kanālu “Stan TV”, kā arī neatkarīgām arodbiedrībām, tostarp , arodbiedrību “Žanartu”, un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām tiek vērstas pastiprinātas represijas un citu starpā ir apcietināti partijas “Alga” vadītājs Vladimirs Kozlovs un laikraksta “Vzgļad” galvenais redaktors Igors Viņjavskis; tā kā 2012. gada 28. janvārī aptuveni 1000 cilvēku Almati piedalījās neatļautā protesta akcijā pret represijām, prasot varas iestādēm izbeigt politisko vajāšanu;

Q.  tā kā opozīcijas partijas paziņoja par plāniem 2012. gada 24. martā veikt protesta akcijas Almati, atzīmējot 100 dienas kopš Žanaezenā notikušajām slepkavībām;

R.  tā kā fakts, ka Kozlovs tika apcietināts un turēts apcietinājumā bez tiesībām sazināties neilgi pēc tam, kad viņš bija atgriezies no sanāksmēm Eiropas Parlamentā un Eiropas Ārējās darbības dienestā, dod ES papildu pamatu bažām un parāda to, cik svarīgi ir nodrošināt mūsu iestāžu spēju vest dialogus ar plaša spektra dalībniekiem ES partnervalstīs tā, lai tas neradītu negatīvas sekas mūsu sarunu biedriem;

1.  uzsver, cik svarīgas ir ES un Kazahstānas attiecības, kā arī politiskās un ekonomiskās sadarbības nostiprināšana, tostarp stratēģiskās jomās, piemēram, vide, enerģētika, tirdzniecība un transports, papildus cīņai pret terorismu, organizēto noziedzību un narkotiku tirdzniecību; uzsver, ka pagājušo gadu iezīmēja pastiprināta sadarbība, regulāras augsta līmeņa sanāksmes un sarunu sākšana par jaunu partnerības un sadarbības nolīgumu;

2.  pauž nopietnas bažas un izsaka līdzjūtību sakarā ar 2011. gada 16. decembra notikumiem Žanaezenā, Kazahstānā, kuros 17 cilvēki gāja bojā un vēl 110 tika ievainoti;

3.  asi nosoda policijas spēku vardarbību pret demonstrantiem Žanaezenā un prasa veikt šo notikumu neatkarīgu un uzticamu izmeklēšanu, piedaloties arī starptautiskiem pārstāvjiem;

4.  pauž nodomu arī turpmāk saistībā ar attiecībām ar Kazahstānu vest dialogus ar pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem atbilstoši praksei attiecībās ar citām trešām valstīm; cer, ka šie dialogi tiks respektēti, un norāda, ka tas ietekmē sarunu biedru labklājību;

5.  uzskata, ka nepareiza rīcība darba strīdā naftas nozarē Kazahstānas rietumos bija galvenais iemesls tam, ka pirms 2011. gada decembra vidus notikumiem iedzīvotāju vidū radās arvien lielāka neapmierinātība; pauž pārliecību, ka atzīšana vārdos un darbos, ka strādniekiem ir tiesības organizēt abpusēji cieņpilnu dialogu arodbiedrību pārstāvjiem, darba devējiem un iestādēm, atlaisto darbinieku pieņemšana atpakaļ darbā vai jaunu vietu atrašana viņiem, atbalsts ģimenēm, kuras cieš no neseno notikumu sekām un uzticības veidošana tiesībaizsardzības iestādēs ir galvenie priekšnosacījumi, lai panāktu sociālu mieru un ilgtspējīgu stabilitāti;

6.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) cieši uzraudzīt to personu tiesas procesu, kuras apsūdzētas demonstrāciju organizēšanā, un par to ziņot Parlamentam;

7.  atzinīgi vērtē Kazahstānas Starptautiskā cilvēktiesību un tiesiskuma biroja direktora Jevgeņija Žovtisa un laikraksta “Vremja” žurnālista Tohņijaza Kučukova atbrīvošanu, kuri tika amnestēti ar tiesas 2012. gada 2. februāra lēmumu pēc tam, kad 2009. gada septembrī viņi tika notiesāti uz četriem gadiem labošanas darbu nometnē;

8.  pauž nožēlu, ka Kazahstānā ir tikai nedaudzi izņēmumi no negatīvās ar cilvēktiesībām saistīto notikumu tendences, kas pastāv jau ievērojamu laiku un pēdējā laikā ir pastiprinājusies, un prasa, lai Kazahstānas varas iestādes garantētu apcietināto aktīvistu ģimeņu drošību;

9.  mudina Kazahstānas varas iestādes darīt visu iespējamo, lai valstī uzlabotu stāvokli cilvēktiesību jomā; uzsver, ka progresam sarunās par jauno plašāko ES un Kazahstānas partnerības un sadarbības nolīgumu ir jābalstās uz sasniegumiem politisko reformu īstenošanā; mudina Kazahstānu neatkāpties no pasludinātās apņemšanās turpināt reformas, lai izveidotu atklātu un demokrātisku sabiedrību, tostarp neatkarīgu pilsonisko sabiedrību un opozīciju, un pilnībā respektētu pamattiesības un tiesiskumu;

10.  atkārtoti norāda, ka neierobežota piekļuve informācijas un saziņas līdzekļiem un necenzēta piekļuve internetam (digitālā brīvība) ir vispārējas tiesības un bez tām nav iespējama tādu cilvēktiesību ievērošana kā vārda brīvība un informācijas pieejamība, kā arī pārredzamības un pārskatatbildības nodrošināšana sabiedriskajā dzīvē;

11.  atzinīgi vērtē iepriekšējos mēnešos tiesību aktos izdarītās izmaiņas nolūkā palielināt to partiju skaitu, kuras var izvirzīt kandidātus parlamenta vēlēšanās; norāda, ka pēc pēdējām parlamenta vēlēšanām jaunajā parlamentā ir trīs partijas; pauž nožēlu, ka vairākām opozīcijas partijām netiek ļauts piereģistrēties, un mudina Kazahstānas varas iestādes veikt turpmākas reformas, kas ir vajadzīgas, lai panāktu patiesi plurālistiskas vēlēšanas, un atbalstīt neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu un NVO darbību;

12.  aicina Kazahstānas varas iestādes par prioritāri noteikt EDSO Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja konstatēto trūkumu risināšanu, lai ļautu valsts opozīcijai īstenot pienācīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā, un veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem vēlēšanu standartiem; aicina EĀDD atbalstīt Kazahstānu šo jautājumu risināšanā;

13.  pieņem zināšanai ceļvedi Kazahstānas pievienošanās procesam PTO, kas palīdzēs radīt līdzvērtīgākus konkurences apstākļus abu pušu uzņēmējdarbības aprindām, kā arī sekmēs un liberalizēs tirdzniecību, un ir apliecinājums vēlmei sadarboties un atklātībai; uzsver, ka līdz ar pievienošanos PTO Kazahstānai būs pienākums ievērot visus tās noteikumus, tostarp izbeigt protekcionismu;

14.  pauž sašutumu par to, ka opozīcijas vadītāji un žurnālisti atrodas ieslodzījumā kopš 2012. gada janvāra, un aicina Kazahstānas varas iestādes beigt valstī ierobežot politiskās opozīcijas un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu darbību un atbrīvot visus politieslodzītos, tostarp partijas “Alga” vadītāju Vladimiru Kozlovu un laikraksta “Vzgļad” galveno redaktoru Igoru Viņjavski, kā arī visus cilvēkus, par kuriem nesenajos ES paziņojumos EDSO Pastāvīgajā padomē minēts, ka viņi joprojām ir apcietinājumā; prasa, lai Kozlovam ļautu satikties ar tuvākajiem ģimenes locekļiem, tostarp sievu, un veikt viņa veselības stāvokļa neatkarīgu novērtējumu; atzinīgi vērtē to, ka atbrīvota naftas uzņēmuma “Karažanbasmunaj” arodbiedrību advokāte Natālijas Sokolova, kurai pirms tam tika piespriests 6 gadus ilgs cietumsods, kas tagad samazināts līdz 3 gadiem nosacīti; tomēr pauž nožēlu, ka Sokolovai ar Augstākās tiesas nolēmumu pārbaudes laikā joprojām ir liegts piedalīties arodbiedrību organizētajos pasākumos;

15.  mudina Kazahstānas varas iestādes steidzami uzlabot situāciju pulcēšanās, biedrošanās, vārda un reliģijas brīvību ievērošanā, ņemot vērā EDSO pārstāvju un struktūru ieteikumus un īpašu vērību veltot starptautiskajām saistībām, ko Kazahstāna uzņēmusies, kā arī solījumiem, kas izteikti, pirms tika pieņemts lēmums 2010. gadā ļaut Kazahstānai vadīt EDSO; vērš uzmanību uz labi sagatavoto Valsts rīcības plānu cilvēktiesību jomā, kas pieņemts 2009. gadā, un mudina Kazahstānas varas iestādes to pilnībā īstenot;

16.  pauž pārliecību, ka gan Kazahstānas varas iestādes, gan sabiedrība gūtu milzīgu labumu, ja tas tiku veikts, visvairāk tāpēc, ka tiktu panākta stabilitāte un drošība, kā arī valsts atkal pastāvīgi gūtu arvien lielāku starptautisko atzinību, kā tas bija agrāk;

17.  norāda, ka Kazahstānas oficiālie pārstāvji kopš 2012. gada janvāra piedalās atklātās un konstruktīvās sanāksmēs ar deputātiem Eiropas Parlamentā, kurās piedalās arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un NVO, un tajās Kazahstānas oficiālie pārstāvji ir apliecinājuši gatavību veikt notikumu izmeklēšanu, piedaloties arī starptautiskiem pārstāvjiem, un apsolījuši sniegt informāciju par pēdējos mēnešos veiktajiem arestiem; cer, ka šiem paziņojumiem sekos arī konkrētas darbības;

18.  norāda, cik svarīgi ir ES un Kazahstānas varas iestāžu dialogi cilvēktiesību jomā, kuros var atklāti risināt visus jautājumus; aicina šādus dialogus pilnveidot, lai padarītu tos efektīvākus un vairāk orientētus uz rezultātu un ļautu iesaistīt dalībniekus, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību;

19.  aicina ES un jo īpaši Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos cieši uzraudzīt notikumu attīstību, runāt par iespējamām problēmām ar Kazahstānas varas iestādēm, piedāvāt palīdzību un regulāri ziņot Parlamentam;

20.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Kazahstānas Republikas valdībai un parlamentam un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0588.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0058.


Stāvoklis Nigērijā
PDF 217kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2012. gada 15. marta rezolūcija par stāvokli Nigērijā (2012/2550(RSP))
P7_TA(2012)0090RC-B7-0131/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos C. Ashton 2011. gada 26. decembra paziņojumu par bumbu sprādzieniem Ziemassvētku dienā un 2012. gada 22. janvāra paziņojumu par bumbu sprādzieniem Kano, Nigērijā,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2011. gada 27. decembra paziņojumu par uzbrukumiem Nigērijā,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Nigērija ratificēja 1993. gada 29. oktobrī,

–  ņemot vērā otro reizi pārskatīto Kotonū nolīgumu 2007.–2013. gadam, ko Nigērija ratificēja 2010. gada 27. septembrī,

–  ņemot vērā 1981. gada Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu, ko Nigērija ratificēja 1983. gada 22. jūnijā,

–  ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā Nigērijas Republikas Konstitūciju un it īpaši tās noteikumus par reliģijas brīvības aizsardzību (IV nodaļa “Tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību”),

–  ņemot vērā Nigērijas un ES ministru tikšanos, kas notika 2012. gada 8. februārī Abudžā,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību komisijas rezolūciju E/CN.4/RES/2005/69, kurā ģenerālsekretārs tiek lūgts iecelt īpašu pārstāvi cilvēktiesību un starptautisko korporāciju un cita veida uzņēmumu jautājumos,

–  ņemot vērā ANO Vides programmas ziņojumā iekļauto ieteikumu izveidot Ogonilandes vides atjaunošanas institūciju,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nigēriju,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā to šausmina nesenie islāmistu teroristu sektas “Boko Haram” rīkoto uzbrukumu viļņi, tajos izmantojot šaujamieročus un bumbas un par uzbrukuma mērķi galvenokārt izraugoties policijas posteņus, un tas, ka vienā no šiem uzbrukumiem, kas notika 2012. gada 20. janvārī Kano, tika nogalināti vismaz 185 cilvēki; tā kā naktī Kano izplatītajās skrejlapās “Boko Haram” brīdināja pilsētas iedzīvotājus, ka tās organizētie uzbrukumi drošības dienestiem turpināsies, un mudināja būt neatlaidīgiem, jo šī grupa cīnās par “islāma sistēmas” ieviešanu;

B.  tā kā cilvēktiesību organizācijas dokumentējušas islāmistu grupas “Boko Haram” līdzdalību uzbrukumos policijas posteņiem, militāriem objektiem, baznīcām un bankām, kā arī pašnāvnieka izraisītā bumbas sprādzienā, kurš notika pie ANO mītnes un kurā tika nogalināti vismaz 24 cilvēki un ievainoti vairāk nekā 100;

C.  tā kā, atbildot uz “Boko Haram” vardarbību, Nigērijas policija un militārie spēki daudzus aizdomās turētos grupas locekļus ir sodījuši ar nāvi bez tiesas procesa;

D.  tā kā “Boko Haram” savus uzbrukumus vērsa pret kristiešiem, it īpaši Ziemassvētku dienā, kad bumbu sērijveida sprādzienos tika nogalināts daudz cilvēku, visasiņainākajā no šiem uzbrukumiem, kas notika pie katoļu baznīcas netālu no galvaspilsētas Abudžas, dzīvību zaudējot 44 cilvēkiem, un tā kā šī grupa ir apzvērējusi izvērst reliģisku karu pret kristiešiem un padzīt viņus no lielākoties musulmaņu apdzīvotājiem valsts ziemeļiem;

E.  tā kā 2012. gada 3. janvārī “Boko Haram” pasludināja ultimātu un atvēlēja Ziemeļnigērijā dzīvojošajiem kristiešiem trīs dienas, lai atstātu viņu apdzīvoto teritoriju; tā kā 2012. gada 5. janvārī Gombē tika nogalināti vismaz astoņi kristieši, kas tobrīd apmeklēja dievkalpojumu, un 2012. gada 6. janvārī Mubi tika nogalināti 20 kristiešu bērinieki;

F.  tā kā 2012. gada 26. februārī divi pašnāvnieki spridzinātāji no “Boko Haram” uzspridzināja automašīnu ar sprāgstvielām pie baznīcas Džosā, nogalinot trīs un ievainojot 38 cilvēkus, un tā kā 2012. gada 21. februārī ekstrēmisti uzspridzināja bumbu pie baznīcas Suledžā, ievainojot piecus cilvēkus;

G.  tā kā 2012. gada 4. martā “Boko Haram” paziņoja, ka izdarīs virkni koordinētu uzbrukumu, lai iznīcinātu visu kristiešu kopienu, kas dzīvo valsts ziemeļos;

H.  tā kā reliģijas, ticības, apziņas un domas brīvība ir universālas pamatvērtības un būtiski demokrātijas elementi; tā kā Eiropas Savienība vairākkārt ir paudusi apņemšanos aizstāvēt reliģijas, ticības, apziņas un domas brīvību un uzsvērusi, ka valdībām ir pienākums nodrošināt šo brīvību ievērošanu visā pasaulē;

I.  tā kā “Boko Haram” tiek vainota vairāk nekā 900 cilvēku nogalināšanā aptuveni 160 dažādos uzbrukumos, kas izdarīti kopš 2009. gada jūlija; tā kā vairākos nesenajos ziņojumos norādīts uz iespējamu saikni starp “Boko Haram” un AQMI (Al Qaeda au Maghreb Islamique), kas varētu nopietni apdraudēt mieru un drošību Sāhelas reģionā un Rietumāfrikā;

J.  tā kā, reaģējot uz vardarbības uzliesmojumiem, Nigērijas valsts prezidents Goodluck Jonathan 2011. gada 31. decembrī vairākos štatos izsludināja ārkārtas stāvokli un uz laiku slēdza robežas ar Čadu, Kamerūnu un Nigēru; tā kā valsts prezidents ir atzinis, ka “Boko Haram” ir iefiltrējusi savus locekļus valsts institūcijās un drošības spēkos un ka pastāv aizdomas par to, ka korumpēti ierēdņi šai sektai piegādā ieročus;

K.  tā kā valsts ziemeļos valdošo problēmu cēlonis ir ekonomiskās attīstības trūkums un pastāvošais saspīlējums sakņojas gadu desmitiem ilgstošos strīdos starp iezemiešu grupām, kas par auglīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes kontroli cīnās ar migrantiem un kolonizatoriem no hausu valodā runājošo musulmaņu apdzīvotajiem valsts ziemeļiem;

L.  tā kā konfliktu mierīgai atrisināšanai ir jāievēro cilvēktiesības, jānodrošina piekļuve tiesu sistēmai, jādara gals nesodāmībai, kā arī jānodrošina taisnīga piekļuve resursiem un ieņēmumu pārdalei tādā ar naftu bagātā valstī, kāda ir Nigērija;

M.  tā kā, neraugoties uz to, ka Nigērija ir astotā lielākā naftas ieguves valsts pasaulē, lielākā daļa no tās 148 miljoniem iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa;

N.  tā kā Nigērijas valdība degvielas subsīdijām tērē aptuveni USD 8 miljardus gadā; tā kā valstīs, kuras ir bagātas ar resursiem un kurās ir liela plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem, piemēram, Nigērijā, gāzes subsidēšana ir viens no niecīgajiem labumiem, ko tautai atvēl apkaunojoši korumpētā valdība, kura nepareizi pārvaldījusi no naftas pārdošanas iegūto peļņu;

O.  tā kā šā gada sākumā nikni sabiedrības protesti un nedēļām ilgs vispārējs streiks lika valsts prezidentam Goodluck Jonathan daļēji atjaunot degvielas subsīdijas; tā kā starptautiskās finanšu institūcijas, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds, argumentē, ka subsīdijas varētu labāk izmantot izglītības, veselības aizsardzības un citu pakalpojumu finansēšanai;

P.  tā kā valdošā elite gandrīz tādā pašā mērā kā iepriekš turpina nepareizi pārvaldīt un ļaunprātīgi izmantot valsts bagātīgos dabas resursus, proti, naftu; tā kā turklāt secīgās naftas noplūdes no starptautiskajiem naftas ieguves uzņēmumiem, cauruļvadu sabotāža, jēlnaftas zagšana un plaši izplatīta gāzes aizdegšanās ir novedusi pie Nigēras deltas smaga piesārņojuma; tā kā saskaņā ar ANO ziņojumu vides atjaunošana Nigērijas naftas ieguves reģionā ‐ Ogonilandē ‐ varētu izvērsties par pasaulē plašāko un ilgāko naftas piesārņojuma novēršanas pasākumu, ja būtu pilnībā jāattīra piesārņotais dzeramais ūdens, zeme, mazās upes un citas ekosistēmas;

Q.  tā kā sieviešu lietu un sociālās attīstības ministre Hajia Zainab Maina skaidri pauda bažas par daudzajiem izvarošanas un citas pret sievietēm vērstas seksuālās vardarbības gadījumiem valstī un paziņoja ‐ lai novērstu šo uztraucošo tendenci, ir obligāti jāpieņem likumprojekts par vardarbību pret personām;

R.  tā kā saskaņā ar Nigērijas federālo kriminālkodeksu par homoseksuālu uzvedību var piespriest līdz 14 gadiem ilgu cietumsodu, savukārt atsevišķos štatos, kuros piemēro Šariāta likumus, labprātīga vīriešu stāšanās homoseksuālās attiecībās ir sodāma ar nāvi, bet sieviešu stāšanās homoseksuālās attiecībās sodāma ar pēršanu un 6 mēnešus ilgu cietumsodu; tā kā nesen tika ierosināti arī federālie tiesību akti, kas par krimināli sodāmu darbību atzīst viendzimuma laulības, kā sodu par to paredzot līdz 14 gadiem cietumā; tā kā Nacionālā Asambleja divreiz mēģināja pieņemt šos tiesību aktus, taču to nepieļāva starptautiskie un vietējie cilvēktiesību aktīvisti;

S.  tā kā Nigērijas arodbiedrību aktīvisti un cilvēktiesību aizstāvji Osmond Ugwu un Raphael Elobuike tiek turēti apcietinājumā Enugu federālajā cietumā Nigērijas dienvidaustrumos, apsūdzot viņus policista slepkavības mēģinājumā pēc viņu aizturēšanas strādnieku mītiņā 2011. gada 24. oktobrī; tā kā saskaņā ar Amnesty International un Human Rights Watch sniegto informāciju prokuratūrai nav pierādījumu pret viņiem ierosinātajā lietā;

T.  tā kā ES ir lielākā finansiālās palīdzības sniedzēja Nigērijai un tā kā Komisija un Nigērijas federālā valdība 2009. gada 12. novembrī parakstīja Nigērijas un EK valsts stratēģisko dokumentu un valsts indikatīvo programmu 2008.–2013. gadam, saskaņā ar kuru ES finansēs projektus, kuru mērķis cita starpā ir panākt mieru, drošību un cilvēktiesību ievērošanu;

U.  tā kā saskaņā ar pārskatītā Kotonū nolīguma 8. pantu ES uzņemas iesaistīties regulārā politiskā dialogā ar Nigēriju par cilvēktiesībām un demokrātijas principiem, tostarp par etnisko, reliģisko un rasu diskrimināciju,

1.  stingri nosoda nesenos vardarbības aktus, it īpaši islāmistu teroristu sektas “Boko Haram” uzbrukumus, pauž nožēlu par traģiskajiem nāves gadījumiem nemieru piemeklētajos Nigērijas reģionos un izsaka līdzjūtību tuviniekus zaudējušajiem un ievainotajiem;

2.  mudina visas kopienas būt savaldīgām un censties risināt starp Nigērijas reliģiskajām un etniskajām grupām pastāvošos strīdus mierīgā ceļā;

3.  mudina Nigērijas valdību pēc iespējas ātrāk izbeigt vardarbību un garantēt valsts iedzīvotāju drošību un aizsardzību un cilvēktiesību ievērošanu;

4.  aicina Nigērijas prezidentu veicināt reliģiju un konfesiju dialogu un pastiprināt domas, apziņas un reliģijas brīvību;

5.  uzsver neatkarīgas, objektīvas un pieejamas tiesu sistēmas nozīmi nesodāmības izbeigšanā un tiesiskuma un iedzīvotāju pamattiesību ievērošanas pastiprināšanā;

6.  aicina federālo valdību veikt visnesenāko vardarbības aktu cēloņu izmeklēšanu un nodrošināt to, ka par to izdarīšanu atbildīgās personas tiek sauktas pie atbildības tiesas ceļā; it īpaši aicina federālo valdību bargi vērsties pret “Boko Haram”, kas palielina savu ietekmi, ļaunprātīgi izmantojot dziļi iesakņojušos reliģisko saspīlējumu Nigērijā;

7.  uzsver reģionālās sadarbības nozīmi to draudu novēršanā, kurus rada iespējamā saikne starp “Boko Haram” un AQMI; mudina reģiona valstis pastiprināt savstarpējo sadarbību, tostarp ar attiecīgo reģionālo organizāciju palīdzību, lai novērstu “Boko Haram” un AQMI sinerģiju; aicina ES iestādes un dalībvalstis atbalstīt šos reģionāla līmeņa centienus;

8.  stingri nosoda Apvienotās Karalistes pilsoņa Chris McManus un Itālijas pilsoņa Franco Lamolinara ‐ divu Itālijas celtniecības uzņēmumā strādājošu inženieru, kurus AQMI Ziemeļnigērijā turēja gūstā kā ķīlniekus 10 mēnešus, ‐ nogalināšanu neveiksmīgā viņu atbrīvošanas mēģinājumā 2012. gada 8. martā un izsaka līdzjūtību viņu piederīgajiem;

9.  prasa rūpīgāk izpētīt konflikta pamatcēloņus, tostarp sociālo, ekonomisko un etnisko saspīlējumu, un izvairīties no vispārīgu un vienkāršotu skaidrojumu sniegšanas, balstoties tikai uz reliģiju, jo tie neradīs pamatu ilgtermiņa un stabilam problēmu risinājumam šajā reģionā;

10.  aicina federālo valdību aizsargāt valsts iedzīvotājus un novērst vardarbības pamatcēloņus, visiem pilsoņiem nodrošinot vienlīdzīgas tiesības un risinot problēmas, kas saistītas ar auglīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes kontroli, bezdarbu un nabadzību;

11.  aicina federālo valdību cīnīties pret korupciju, nabadzību un nevienlīdzību un aktīvi īstenot sociālas, politiskas un ekonomiskas reformas, lai radītu demokrātisku, stabilu, drošu un brīvu valsti, kurā tiek ņemtas vērā cilvēktiesības;

12.  aicina varas iestādes izskatīt un apmierināt to iedzīvotāju patiesās sūdzības, kuri dzīvo valsts ziemeļos apgabalos, kas ir daudz nabadzīgāki nekā daži turīgākie dienvidu štati, un par prioritāti noteikt viņu šausmīgo dzīves apstākļu uzlabošanu, vienlaikus neatstājot novārtā dienvidu štatus ar līdzīgām problēmām;

13.  aicina Nigērijas varas iestādes un ārvalstu uzņēmumus, kas darbojas Nigērijas naftas ieguves nozarē, palīdzēt stiprināt pārvaldību, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību ieguves rūpniecībā, un aicina uzņēmumus ievērot ieguves rūpniecības nozaru pārredzamības iniciatīvu un publicēt summas, kuras tie maksā Nigērijas valdībai;

14.  uzsver, ka Nigērijas varas iestādēm un starptautiskajiem naftas uzņēmumiem ir jādara viss iespējamais, lai izbeigtu joprojām notiekošo piesārņošanu, un jāīsteno ANO Vides programmā iekļautie ieteikumi nolūkā novērst kaitējumu, ko videi radījis naftas piesārņojums;

15.  stingri mudina Nigērijas varas iestādes nodrošināt, ka tiek pieņemts likumprojekts par vardarbību pret personām, un cer, ka tas būs noderīgs instruments seksuālās vardarbības un citu pret sievietēm vērstas vardarbības aktu novēršanā;

16.  prasa atcelt pašreizējos tiesību aktus, kuros homoseksuālisms atzīts par kriminālnoziegumu, dažos gadījumos kā sodu par to paredzot nomētāšanu ar akmeņiem; aicina Nigērijas parlamentu noraidīt likumprojektu par viendzimuma laulību aizliegumu, kura pieņemšanas gadījumā lesbietes, geji, biseksuālas personas un transpersonas ‐ gan nigērieši, gan ārzemnieki ‐ tiktu pakļauti nopietnam vardarbības un aizturēšanas riskam;

17.  aicina valdību no apcietinājuma atbrīvot arodbiedrības vadītāju Osmond Ugwu un arodbiedrības biedru Raphael Elobuike, jo pret viņiem ierosinātajās krimināllietās nav pietiekamu pierādījumu;

18.  atkārtoti pauž bažas par to, ka daudzās trešās valstīs netiek pilnībā un efektīvi ievērotas visu reliģisko minoritāšu tiesības uz reliģijas brīvību; šajā sakarībā uzsver, ka lūgšanas brīvība ir tikai daļa no tiesībām uz reliģijas brīvību, kas ietver arī brīvību mainīt reliģisko piederību un individuāli, kolektīvi, privāti, publiski vai institucionālā līmenī paust reliģisko pārliecību, to sludinot, praktizējot un veicot attiecīgus rituālus; šajā sakarībā uzsver, ka publiskais faktors ir reliģiskās brīvības galvenais elements un ka aizliegšana kristiešiem un pie citām konfesijām piederošajiem publiski paust savu ticību, vienlaikus viņu reliģiju noreducējot līdz privātai parādībai, ir nopietns viņu tiesību uz reliģijas brīvību pārkāpums;

19.  uzsver, ka daudzās pasaules daļās vēl aizvien pastāv šķēršļi brīvai ticības praktizēšanai, un aicina augsto pārstāvi C. Ashton un Komisiju uzstāt uz šādu jautājumu risināšanu saistībā ar tās atbilstīgajām iniciatīvām cilvēktiesību jomā;

20.  aicina augsto pārstāvi, kas ir atbildīga par Eiropas Ārējās darbības dienestu, Nigērijā veikt pasākumus, apvienojot diplomātiju un ilgtermiņa attīstības sadarbību, lai panāktu mieru, drošību, labu pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu;

21.  mudina ES saskaņā ar pārskatītā Kotonū nolīguma 8. pantu turpināt politisko dialogu ar Nigēriju un šajā sakarībā risināt jautājumus, kas saistīti ar vispārējām cilvēktiesībām, tostarp domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvību, un jebkāda veida nediskrimināciju, kā noteikts vispārējos, reģionālos un valsts cilvēktiesību instrumentos;

22.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Nigērijas federālajai valdībai, Āfrikas Savienības un Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas institūcijām, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālajai asamblejai, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un Panāfrikas parlamentam.


Sestais Pasaules Ūdens forums
PDF 283kWORD 59k
Eiropas Parlamenta 2012. gada 15. marta rezolūcija par sesto Pasaules Ūdens forumu Marseļā 2012. gada 12.–17. martā (2012/2552(RSP))
P7_TA(2012)0091B7-0130/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā to, ka Marseļā 2012. gada 12.–17. martā notiks sestais Pasaules Ūdens forums,

–  ņemot vērā attiecīgi Marrākešā (1997), Hāgā (2000), Kioto (2003), Mehiko (2006) un Stambulā (2009) notikušo pirmo piecu Pasaules ūdens forumu nobeiguma deklarācijas,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 28. jūlija rezolūciju Nr. 64/292 par cilvēka tiesībām uz ūdeni un sanitāriju un ANO Cilvēktiesību padomes 2010. gada 30. septembra rezolūciju Nr. 15/9 par cilvēktiesībām un droša dzeramā ūdens un sanitārijas pieejamību,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā izklāstīti Tūkstošgades attīstības mērķi, ko starptautiskā sabiedrība ir vienojusies noteikt, lai izskaustu nabadzību, un saskaņā ar kuru līdz 2015. gadam uz pusi ir jāsamazina to pasaules iedzīvotāju skaits, kam nav pastāvīgi pieejams drošs dzeramais ūdens un sanitārijas pamatpakalpojumi,

–  ņemot vērā ANO ziņojumu “Ūdens mainīgajā pasaulē”, kas ir trešais ANO ziņojums par ūdens resursu apsaimniekošanu pasaulē,

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas Budapeštā (2011. gada 16.–18. maijā) pieņemto rezolūciju par ūdens piesārņojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(1) (“Ūdens pamatdirektīva”),

–  ņemot vērā 2011. gada 29. septembra rezolūciju par to, lai izstrādātu ES kopējo nostāju, gatavojoties ANO organizētajai Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmei par ilgtspējīgu attīstību(2),

–  ņemot vērā 2009. gada 12. marta rezolūciju par ūdeni piektā Pasaules Ūdens foruma kontekstā, kas notika Stambulā no 2009. gada 16. līdz 22. martam(3), un 2006. gada 15. marta rezolūciju par ceturto Pasaules Ūdens forumu Mehiko (2006. gada 16.-22. martā)(4),

–  ņemot vērā mutisko jautājumu Komisijai par sesto Pasaules Ūdens forumu Marseļā 2012. gada 12.–17. martā (O-000013/2012 – B7-0101/2012),

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā gandrīz pusei jaunattīstības valstu iedzīvotāju nav pieejama sanitārā infrastruktūra, vairāk nekā 800 miljoni cilvēku joprojām izmanto veselībai nedrošus dzeramā ūdens ieguves avotus, un katru gadu vairāk nekā 2,5 miljoni bērnu mirst droša dzeramā ūdens un sanitārijas pakalpojumu trūkuma un sliktu higiēnas apstākļu dēļ;

B.  tā kā ūdens resursu apsaimniekošana tieši ietekmē cilvēka veselību, enerģijas ražošanu, lauksaimniecību un uzturdrošību, turklāt efektīva ūdens resursu apsaimniekošana ir būtisks nabadzības mazināšanas priekšnoteikums;

C.  tā kā mežu izciršana, urbanizācija, iedzīvotāju skaita pieaugums, bioloģiskais un ķīmiskais piesārņojums un klimata pārmaiņas straujāk kā jebkad vairo saspīlējumu, ko rada veselībai nekaitīgu un drošu ūdens resursu trūkums un to kvalitātes pasliktināšanās, turklāt šo faktoru ietekmē ar ūdeni saistītu ekstremālu notikumu risks kļūst aizvien iespaidīgāks, un šīs tendences visspēcīgāk skar tieši trūcīgos pasaules iedzīvotājus, kuriem ir vismazākās iespējas tām pielāgoties;

D.  tā kā ūdens resursu ģeogrāfiskais sadalījums ir ārkārtīgi nevienmērīgs un bieži vien šo resursu apsaimniekošanai piemērotākā ir t. s. “daudzlīmeņu pārvaldības” pieeja, kuras īstenošanai īpaši nozīmīga ir reģionālo un vietējo varasiestāžu darbība;

E.  tā kā rezolūcijās par ceturto un piekto Pasaules Ūdens forumu Parlaments aicināja Komisiju un Padomi mudināt ES dalībvalstu vietējās varasiestādes daļu no maksājumiem, kas no patērētājiem iekasēti par ūdensapgādes un sanitārijas pakalpojumiem, piešķirt decentralizētiem sadarbības pasākumiem un tā kā nav darīts nekas, lai šīs prasības īstenotu, kaut gan, šādi rīkojoties, būtu nodrošināts, ka attiecīgie pakalpojumi ir pieejamāki vistrūcīgākajiem ļaudīm;

F.  tā kā jaunattīstības valstīs bieži vien nav piemērotu ūdens infrastruktūras sistēmu un rūpnieciski attīstītajās valstīs šīs sistēmas ir novecojušas;

G.  tā kā jaunu tehnoloģiju attīstība sniedz iespēju racionālāk un ilgtspējīgāk izmantot ūdens resursus un šo tehnoloģiju pielietojums būtu izdevīgs īpaši jaunattīstības valstīm;

H.  tā kā ar Ūdens pamatdirektīvu ir izveidots regulējums, lai Eiropas Savienībā aizsargātu un atjaunotu tīra ūdens resursus un nodrošinātu to ilgtspējīgu ilgtermiņa izmantošanu;

I.  tā kā labu ūdens stāvokli visveiksmīgāk var sasniegt, samazinot notekūdeņu un emisiju apjomu, kā arī piesārņotāju noplūdi vidē;

J.  tā kā jaunajā ES kopējās lauksaimniecības politikas un kohēzijas politikas regulējumā, kas ierosināts, ņemot vērā stratēģiju “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, ir atbalstīta ar vidi un klimatu saistītu jautājumu iekļaušana galvenajās rīcības jomās;

K.  tā kā Pasaules Ūdens forums, kura sanāksmes tiek rīkotas reizi trijos gados, ūdenssaimniecības nozares pārstāvjiem, kā arī politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem no visiem pasaules reģioniem sniedz unikālu iespēju satikties, diskutēt un mēģināt rast risinājumus, kas ļautu panākt nodrošinājumu ar ūdeni;

L.  tā kā sestā Pasaules Ūdens foruma vadmotīvs ir “Laiks risinājumiem” un šī foruma kontekstā ir noteiktas 12 galvenās prioritātes rīcībai ūdens resursu jomā, kas iedalītas trijās stratēģisko uzdevumu grupās ‐ nodrošināt labklājību ikvienam, sekmēt ekonomikas attīstību un nosargāt planētas ūdens resursus, un ir noteiktas arī 3 “panākumu atslēgas”,

Nodrošināt labklājību ikvienam

1.  pauž pārliecību, ka ūdens ir visai cilvēcei kopīgs resurss, tādēļ tas nedrīkst būt nelikumīgas peļņas avots, un ka nodrošinājums ar ūdeni ir uzskatāms par vispārējām cilvēka pamattiesībām; ir gandarīts, ka Apvienoto Nāciju Organizācija ir atzinusi ‐ cilvēka tiesības uz droša dzeramā ūdens un sanitārijas pieejamību ir daļa no tiesībām uz pienācīgu dzīves līmeni; prasa darīt visu iespējamo, lai līdz 2015. gadam garantētu, ka ūdens ir pieejams vistrūcīgākajiem pasaules iedzīvotājiem;

2.  aicina Komisiju un dalībvalstis vēl spēcīgāk īstenot apņemšanos pilnībā sasniegt ANO Tūkstošgades attīstības mērķus ūdensapgādes un sanitārijas jomā, kā arī ņemt vērā attiecīgos ilgtspējīgai attīstībai veltītās ANO konferences (Rio+20) rezultātus; uzsver, ka Pasaules Ūdens forumā būtu jāapspriež lauksaimniecības un ekonomikas attīstības stratēģijas un risinājumi, kas var garantēt augstu ūdens pieejamības un kvalitātes līmeni;

3.  jo īpaši ņemot vērā gaidāmo Rio+20 konferenci, uzsver nepieciešamību uzņemties konkrētas saistības, kas veicinātu ūdens resursu pieejamību un to aizsardzību;

4.  uzskata, ka sabiedrības veselība un vides aizsardzība ir ikvienas ūdens resursu apsaimniekošanas politikas prioritāte; uzsver, ka dzeramā ūdens resursu aizsardzība ir cilvēka veselībai izšķirošas nozīmes faktors; prasa ūdens resursu apsaimniekošanu plānot un īstenot upju baseinu mērogā, iekļaujot pilnu hidroloģisko ciklu; norāda, ka ūdens piesārņojums ir jānovērš, likvidējot piesārņojuma avotu, proti, ierobežojot to bīstamo vielu daudzumu, kas nonāk vidē un dzeramā ūdens resursu zonās; prasa īstenot principu “piesārņotājs maksā”;

5.  uzsver, ka ūdens ir mieram un sadarbībai nozīmīgs elements; pieprasa slēgt un īstenot starptautiskus nolīgumus par pārrobežu virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kopīgu apsaimniekošanu, rosinot sadarbību starp attiecīgo valstu iedzīvotājiem un varasiestādēm, jo tas garantētu ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un novērstu iekšzemes un starptautisku konfliktu iespējamību;

Sekmēt ekonomikas attīstību

6.  uzsver, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs ir jālīdzsvaro ūdens izmantošanas veidi, nodrošinot pieejamajiem resursiem atbilstošu pieprasījumu pēc ūdens, kā arī ūdens kvalitāti; prasa starptautiskā, valsts un vietējā mērogā kopā ar teritoriālplānojumu pieņemt integrētus ūdens resursu apsaimniekošanas plānus;

7.  prasa ieguldīt gan publisko, gan privāto finansējumu novatorisku tehnoloģiju pētniecībā un izstrādē visās ūdens resursu apsaimniekošanas jomās; mudina lauksaimniecībā izmantot jaunas ūdens tehnoloģijas, iekārtas un ierīces, kas nodrošinātu ilgtspējīgu veselībai nekaitīgas pārtikas ražošanu pietiekamā daudzumā, racionālāk izmantojot ūdeni un vairāk izmantojot netradicionālus ūdens resursus, tostarp atkārtoti izmantojot attīrītus notekūdeņus laistīšanas un rūpnieciskām vajadzībām;

8.  prasa novērst šķēršļus, kuru dēļ nav iespējams nodot ar ūdens saglabāšanu, ūdens ieguvi, apūdeņošanas paņēmieniem, gruntsūdeņu apsaimniekošanu, notekūdeņu attīrīšanu u. c. saistītas zināšanas un tehnoloģiju;

9.  uzsver ūdens resursu racionālas izmantošanas nozīmi; prasa ūdeni izmantot racionālāk, jo īpaši tajās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, kurās tiek izmantots lielākais ūdens daudzums, jo tieši šajās nozarēs var ievērojamākos racionālā patēriņa uzlabojumus; turklāt prasa piemērot obligātas racionālā patēriņa prasības ES tirgū laistiem ražojumiem, kas rada lielāko ūdens patēriņu, ņemot arī vērā ar to saistīto energotaupības potenciālu;

10.  uzsver, ka ūdens ilgtspējīga izmantošana ir gan ekonomikai, gan videi un veselībai vienlīdz svarīga nepieciešamība; prasa pārredzamākus mehānismus ūdens cenu noteikšanai;

Nosargāt planētas ūdens resursus

11.  uzsver, ka ūdeni īpaši spēcīgi ietekmē klimata pārmaiņas, kuru rezultātā varētu samazināties pieejamā ūdens, jo īpaši dzeramā ūdens, daudzums, pasliktināties ūdens kvalitāte, kā arī biežāki kļūtu aizvien spēcīgāki plūdi un sausums; pieprasa, īstenojot politiku, kas vērsta uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu, pienācīgi ņemt vērā ietekmi uz ūdens resursiem; uzsver riska novēršanas, seku mazināšanas un reaģēšanas stratēģiju nozīmi, cenšoties nepieļaut ar ūdeni saistītas ekstremālas dabas parādības;

12.  aicina visas valstis līdz 2015. gadam noteikt kvantitatīvu mērķi, saskaņā ar kuru tiktu samazināts ķīmiskais un bioloģiskais piesārņojums, ko rada pilsētu notekūdeņi un uz sauszemes veiktas darbības, jo tas ļautu nosargāt un atjaunot ūdens kvalitāti, kā arī veicināt ūdens resursu un ekosistēmu ilgtspējību; atgādina dalībvalstīm, ka saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu tām ir pienākums līdz 2015. gadam panākt labu ūdens stāvokli; aicina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus un nodrošināt pietiekamu finansējumu, kas ļautu sasniegt šos ūdens kvalitātes mērķus;

Panākumu priekšnoteikumi

13.  mudina veidot vienotu pasaules un ES līmeņa hidroloģijas zināšanu bāzi; prasa izstrādāt vispārējus ūdens kvalitātes, daudzuma, nodrošinājuma un pieejamības pamatrādītājus, kā arī attiecīgus ūdens resursu racionālas izmantošanas rādītājus upju baseinu līmenī;

14.  atbalsta to, ka tiek izstrādāti integrēti upju baseinu apsaimniekošanas plāni pasaules līmenī; uzsver, ka upju baseinu apsaimniekošanas plāniem ir primāra nozīme, īstenojot ES politiku ūdens resursu jomā saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu; īpaši uzsver reģionālo un vietējo varasiestāžu izšķirošo nozīmi, rentabli risinot globālus ūdens resursu apsaimniekošanas jautājumus un nepieļaujot korupciju;

15.  aicina Komisiju Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā pievienoties ANO 1997. gada Konvencijai par starptautisko ūdensceļu izmantošanu un veicināt arī to, ka stājas spēkā grozījumi Helsinku 1992. gada Konvencijā par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu, jo tas ļautu šo instrumentu piemērot plašāk, to neattiecinot tikai uz ANO EEK valstīm, un aicina Komisiju arī veicināt to, ka tiek plašāk ratificēts Helsinku 1992. gada Konvencijas Protokols par ūdeni un veselību, tā sekmējot ūdens resursu saskaņotu un taisnīgu apsaimniekošanu iekšzemes un pārrobežu ūdens baseinos;

16.  uzsver, ka ir jāpanāk ūdens resursu apsaimniekošanai pieejamā finansējuma tematiska koncentrācija un ka ūdensapgāde ir jāiekļauj visās politikas jomās, tostarp visos ES finanšu un juridiskajos instrumentos; īpaši uzsver to, ka ar ūdens resursiem saistīto problēmu risināšana ir būtiski svarīga sekmīgai pārejai uz “zaļo ekonomiku” un šādas ekonomikas darbībai;

17.  vēlreiz aicina Padomi un Komisiju mudināt ES dalībvalstu vietējās varasiestādes daļu no maksājumiem, kas no patērētājiem iekasēti par ūdensapgādes un sanitārijas pakalpojumiem, piešķirt decentralizētiem sadarbības pasākumiem; vērš uzmanību uz to, ka principu “1 % solidaritātes ūdensapgādei”, ko pieņēmušas dažas dalībvalstis, varētu popularizēt kā paraugu;

o
o   o

18.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

(1) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0430.
(3) OV C 87 E, 1.4.2010., 157. lpp..
(4) OV C 291 E, 30.11.2006., 294. lpp.


Cilvēku tirdzniecība Sinajā, jo īpaši Solomon W. lieta
PDF 208kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2012. gada 15. marta rezolūcija par cilvēku tirdzniecību Sinajā, jo īpaši Solomon W. lietu (2012/2569(RSP))
P7_TA(2012)0092RC-B7-0158/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2010. gada 16. decembra rezolūciju par Eritrejas bēgļiem, kas kā ķīlnieki tiek turēti gūstā Sinajā(1),

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, jo īpaši tās 3. pantu (“ikvienam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un personīgo drošību”, 4. pantu, kas aizliedz visu veidu tirdzniecību ar vergiem, un 5. pantu,

–  ņemot vērā 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 1., 3., 4., 5. un 6. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona cilvēktiesību tīkla pirmo konferenci, kas 2006. gada 26.-27. janvārī notika Kairā,

–  ņemot vērā ANO 2000. gada Palermo Protokolu par cilvēku, it īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to, kurš papildina ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību, jo īpaši tā 6. un 9. pantu,

–  ņemot vērā 2002. gada 20. septembrī pieņemto Briseles deklarāciju par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu,

–  ņemot vērā 2005. gada Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību,

–  ņemot vērā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 2., 6.1., 7. un 17. pantu (ikvienam ir tiesības uz tiesisku aizsardzību pret šādu iejaukšanos vai uzbrukumiem),

–  ņemot vērā ANO 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu un tai 1967. gadā pievienoto protokolu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton 2010. gada 21. septembra deklarāciju par politieslodzītajiem Eritrejā,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,

A.  tā kā katru gadu tūkstošiem patvēruma meklētāju un migrantu zaudē dzīvību un pazūd Sinajā, savukārt citi, tostarp daudzas sievietes un bērni, tiek nolaupīti un turēti gūstā ar mērķi saņemt izpirkuma maksu; tā kā pret cilvēku tirdzniecības upuriem izturas visnecilvēcīgākajā veidā un viņus sistemātiski pakļauj vardarbībai, spīdzināšanai, izvarošanai, seksuālai izmantošanai un piespiedu darbam;

B.  tā kā 2011. gada decembrī cilvēku kontrabandisti no Rašaidas cilts nolaupīja vairākas personas ārpus ANO bēgļu nometnes; tā kā 27 nolaupītie, tostarp četras meitenes un sieviete ar mazu bērnu, bija no Eritrejas un tika aizvesti uz Rafu Sinajā, Ēģiptē;

C.  tā kā grupā esošās sievietes tika piekautas un pret viņām izturējās slikti, dažas no viņām tika nogalinātas un viņu mirstīgās atliekas atstātas tuksnesī un vienīgi 25 gadus vecam vīrietim vārdā Solomon izdevās aizbēgt no saviem nolaupītājiem;

D.  tā kā Solomon bija paredzēts pienest ūdeni 125 citiem ieslodzītajiem no Eritrejas, Sudānas un Etiopijas, kuri bija ieslodzīti mājās un staļļos Almahdijas ciemā, un viņš precīzi zina, kur tiek turēti ieslodzītie, un ir bijis aculiecinieks slepkavību, spīdzināšanas un izvarošanas gadījumiem;

E.  tā kā šis Eritrejas jaunietis atklāja, ka viens no ieslodzītājiem viņam ir parādījis plastikāta maisiņu ar kāda bēgļa iekšējiem orgāniem, kurš nesamaksāja izpirkuma maksu;

F.  tā kā Solomon dzīvība ir apdraudēta, jo cilvēku orgānu kontrabandisti viņam cieši seko un piedāvājuši USD 50 000 par viņa galvu, un tā kā šobrīd Solomon aizsargā šeiha Muhameda salāfistu beduīni;

G.  tā kā katru mēnesi aptuveni 2000 cilvēku caur Sinaju ierodas Izraēlā un daudzi no viņiem to dara ar kontrabandistu palīdzību, kuri šajā apvidū ir izveidojuši apjomīgu tīklu; tā kā saskaņā ar Izraēlas valdības aplēsēm kopš 2005. gada aptuveni 50 000 Āfrikas iedzīvotāju ir nelikumīgi ieradušies Izraēlā caur Sinaju;

H.  tā kā policija ir arestējusi simtiem nelikumīgu migrantu, galvenokārt no Eritrejas, Etiopijas un Sudānas, un turējusi viņus apcietinājumā policijas iecirkņos Sinajā un Ēģiptes augšdaļā, nenodrošinot piekļuvi ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos birojam un tādējādi liedzot viņiem tiesības prasīt patvērumu;

I.  tā kā pēc cilvēktiesību organizāciju sniegtajām ziņām cilvēki, kuri nesamaksā izpirkuma maksu par savu atbrīvošanu, tiek nogalināti un viņu orgāni tiek izņemti un pārdoti; tā kā tiek ziņots par nogalinātu bēgļu masu kapiem;

J.  tā kā ES ir atkārtoti aicinājusi Ēģipti un Izraēlu nodrošināt palīdzību un aizsardzību patvēruma meklētājiem un bēgļiem, kas uzturas vai šķērso šo valstu teritoriju, kā arī uzlabot šīs palīdzības un aizsardzības kvalitāti;

K.  tā kā ANO Protokols par cilvēku, it īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to, paredz, ka “cilvēku tirdzniecība ir personu vervēšana, transportēšana, pārvietošana, aizturēšana vai saņemšana izmantošanas nolūkā, izmantojot vai draudot izmantot vardarbību vai citus piespiedu līdzekļus, nolaupīšanu, krāpšanu, maldināšanu, vai ļaunprātīgi izmantojot varu vai personas atkarību, vai veicot vai saņemot maksājumus vai labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu, kurai ir pakļauta cita persona”;

L.  tā kā cilvēku tirdzniecība ir ārkārtīgi izdevīgs organizētās noziedzības veids,

1.  prasa Ēģiptes iestādēm ātri iejaukties, lai nodrošinātu Solomon efektīvu aizsardzību un pasargātu viņa dzīvību, ņemot vērā, ka cilvēku orgānu kontrabandisti viņam cieši seko un ir apsolījuši USD 50 000 par viņa dzīvību, jo viņš zina precīzu ieslodzīto atrašanās vietu;

2.  aicina Ēģiptes iestādes aizsargāt Solomon kā cilvēku tirdzniecībā cietušo un aizsargāt visus cilvēku tirdzniecībā cietušos, jo īpaši sievietes un bērnus, lai šīs personas nekļūtu par cietušajiem atkārtoti;

3.  prasa Ēģiptes iestādēm izskatīt šo lietu, kurā figurē daudzi slepkavības, spīdzināšanas un izvarošanas gadījumi un kurā sievietes tiek piekautas un pret viņām slikti izturas, un dažas no viņām tiek nogalinātas un viņu mirstīgās atliekas atstātas tuksnesī, piemērojot valsts un starptautiskos tiesību aktus, kas vērsti pret šo organizētās noziedzības veidu saistībā ar cilvēku tirdzniecību;

4.  prasa Ēģiptes iestādēm ātri iejaukties, lai nodrošinātu, ka šie bēgļi tiek izglābti, un veikt atbilstīgus pasākumus, kas novestu pie kontrabandas grupējumu locekļu aresta un saukšanas pie atbildības;

5.  aicina Ēģiptes iestādes ar valsts tiesību aktu starpniecību pilnībā īstenot to konvenciju principus, kurām Ēģipte ir pievienojusies, t. i., ANO 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu (un tās 1967. gada fakultatīvo protokolu), Āfrikas Vienotības organizācijas 1969. gada Konvenciju par īpašiem bēgļu problēmu aspektiem Āfrikā un Starptautisko Konvenciju par visu viesstrādnieku un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību, kuru Ēģipte ratificēja 1993. gadā un kura stājās spēkā 2003. gadā;

6.  prasa Ēģiptes iestādēm veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai apturētu pret Eritrejas un citu valstu bēgļiem vērsto spīdzināšanu, izspiešanu un cilvēku tirdzniecību šajā valstī, un saukt pie atbildības tos, kuri pārkāpj bēgļu cilvēktiesības un pakļauj cilvēkus, jo īpaši sievietes un bērnus, jebkura veida verdzībai;

7.  atzinīgi vērtē Ēģiptes un Izraēlas cilvēktiesību organizāciju aktivitātes, nodrošinot palīdzību un ārstēšanu cilvēku tirdzniecībā Sinajā cietušajiem, un prasa starptautiskajai sabiedrībai un ES atbalstīt viņu darbu;

8.  atzīst, ka nelikumīgie migranti Sinajā apdraud drošību Ēģiptē un Izraēlā; tomēr atkārtoti prasa Ēģiptes un Izraēlas drošības spēkiem izvairīties no nāvējoša spēka izmantošanas pret nelegālajiem migrantiem;

9.  uzsver Ēģiptes un Izraēlas iestāžu atbildību apturēt cilvēku tirdzniecību Sinajā, kā arī aizsargāt cietušos; atzinīgi vērtē Ēģiptes un Izraēlas valdību centienus šajā jomā; tomēr prasa sniegt vairāk palīdzības un atbalsta cietušajiem, jo īpaši sievietēm un bērniem;

10.  atzinīgi vērtē Ēģiptes pūliņus apkarot cilvēku tirdzniecību, jo īpaši Valsts koordinācijas komitejas cilvēku tirdzniecības apkarošanai un novēršanai izveidošanu 2007. gadā, un aicina Ēģiptes iestādes īstenot 2010. gada tiesību aktu par cilvēku tirdzniecības apkarošanu, kā arī veikt pasākumus, piemēram, pētniecības, informācijas un plašsaziņas līdzekļu kampaņas un sociālas un ekonomiskas iniciatīvas, lai apturētu un apkarotu cilvēku tirdzniecību;

11.  mudina Ēģipti, Izraēlu un starptautisko sabiedrību turpināt un padarīt intensīvāku cīņu pret cilvēku tirdzniecību un kontrabandu Sinajā;

12.  aicina nodrošināt ANO aģentūru un cilvēktiesību organizāciju pilnīgu piekļuvi teritorijās, kuras skar cilvēku tirdzniecība un kontrabanda;

13.  aicina Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisiju piešķirt šim jautājumam visaugstāko prioritāti politiskā dialoga darba kārtībā ar Ēģipti un prasa šīs valsts valdībai apkarot cilvēku tirdzniecību un ievērot tās pienākumus saskaņā ar starptautiskajām konvencijām attiecībā uz bēgļiem, lai veicinātu starptautisko sadarbību cilvēku tirdzniecības apkarošanā;

14.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos/ priekšsēdētāja vietniecei, Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ēģiptes un Izraēlas valdībām, Ēģiptes Parlamentam un Izraēlas Knesetam, ANO ģenerālsekretāram un ANO Cilvēktiesību padomei.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0496


Palestīna ‐ Izraēlas bruņoto spēku veiktā kratīšana Palestīnas televīzijas stacijās
PDF 200kWORD 40k
Eiropas Parlamenta 2012. gada 15. marta rezolūcija par Palestīnu: Izraēlas spēku reidi palestīniešu televīzijas kanālos (2012/2570(RSP))
P7_TA(2012)0093RC-B7-0160/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā augstās pārstāves Catherine Ashton preses sekretāra 2012. gada 3. marta paziņojumu saistībā ar divu palestīniešu televīzijas kanālu slēgšanu,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 8 decembra, 2010. gada 13. decembra un 2011. gada 18. jūlija secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu,

–  ņemot vērā ES un Izraēlas asociācijas nolīgumu un it īpaši tā 2. pantu,

–  ņemot vērā ANO Statūtus,

–  ņemot vērā 1948. gadā pieņemtās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantu, kurā noteikts: “Katram cilvēkam ir tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības brīvi paust savus uzskatus: šīs tiesības ietver brīvību netraucēti palikt pie saviem uzskatiem un brīvību meklēt, saņemt un izplatīt informāciju un idejas ar jebkuriem līdzekļiem neatkarīgi no valstu robežām”,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā 1993. gada Oslo līgumu (Pagaidu pašpārvaldes kārtības principu deklarāciju) un citus nolīgumus starp Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldi,

–  ņemot vērā Tuvo Austrumu kvarteta paziņojumus, it īpaši 2011. gada 23. septembra un 2012. gada 12. marta paziņojumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,

A.  tā kā ES atkārtoti ir apliecinājusi atbalstu divu valstu risinājumam, kad Izraēlas Valsts mierā un drošībā pastāv blakus neatkarīgai, demokrātiskai un dzīvotspējīgai Palestīnas valstij;

B.  tā kā 2012. gada 29. februārī Ramallā Izraēlas aizsardzības spēku karavīri un Izraēlas Sakaru ministrijas ierēdņi veica reidu divos palestīniešu televīzijas kanālos Wattan TV un Al Quds Educational TV, konfiscēja raidītājus, datorus, apraides iekārtas, kasetes un administratīvos un finanšu dokumentus, kā arī uz vairākām stundām aizturēja darbiniekus;

C.  tā kā Izraēlas Sakaru ministrija paziņojumā teica, ka tā ir atkārtoti brīdinājusi abus televīzijas kanālus, ka tie izmanto tādas frekvences, kas pārkāpj Izraēlas un palestīniešu nolīgumus un traucē Izraēlas sakaru un pārraides sistēmām; tā kā Izraēlas bruņoto spēku preses pārstāvis sacīja, ka traucējumi skar sakarus ar lidmašīnām Ben Gurion starptautiskajā lidostā;

D.  tā kā Palestīniešu pašpārvalde atbildēja, ka Izraēlas apsūdzības par lidaparātu sakaru traucēšanu ir nepatiesas, piebilstot, ka ne tā pati, ne abi televīzijas kanāli nav saņēmuši nekādu brīdinājumu no Izraēlas iestādēm un ka abi televīzijas kanāli nav vainojami nekādos Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes nolīgumu pārkāpumos, turpretī Izraēlas reids ir minēto nolīgumu pārkāpums, tādēļ šādi jautājumi ir jārisina konsultācijās;

E.  tā kā ES ir sadarbojusies ar abiem televīzijas kanāliem, kas ir raidījuši daudzus gadus;

F.  tā kā ar Oslo līgumu tika izveidota Izraēlas un palestīniešu kopīgā tehniskā komiteja, lai risinātu visus jautājumus, kādi rodas telekomunikāciju jomā;

G.  tā kā Izraēlas reidi abos palestīniešu televīzijas kanālos notika A zonā, kas ir palestīniešu civilajā un drošības pārvaldē un kontrolē,

1.  pauž dziļas bažas par reidiem, ko Ramallā veica Izraēlas drošības spēki un kuri skāra palestīniešu televīzijas kanālus Wattan TV un Al Quds Educational TV;

2.  atbalsta palestīniešu iestāžu un abu televīzijas kanālu centienus atjaunot apraides aprīkojumu un turpināt pārtraukto apraidi; mudina Izraēlas iestādes nekavējoties atdot konfiscēto aprīkojumu un ļaut atjaunot abu televīzijas kanālu darbību;

3.  aicina Izraēlas iestādes attiecībā uz palestīniešu plašsaziņas līdzekļiem pilnībā ievērot Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes esošo nolīgumu noteikumus; mudina palestīniešu Sakaru ministriju ciešāk sadarboties ar Izraēlas iestādēm, lai nodrošinātu, ka visas apraides iekārtas ir drošas un atbilst likuma normām;

4.  aicina Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldi cik vien iespējams efektīvi izmantot Izraēlas un palestīniešu kopīgo tehnisko komiteju, kas izveidota ar Oslo līgumu, lai risinātu visus jautājumus, kādi rodas telekomunikāciju jomā, lai steidzami rastu risinājumu visiem jautājumiem, kas attiecas uz šo abu televīzijas kanālu apraidi;

5.  atzinīgi vērtē Palestīnas iestāžu veidošanas centienus; norāda, ka Izraēlas spēku reidi, kas skar palestīniešu pilsētas, kurās saskaņā ar Oslo līgumu Palestīniešu pašpārvalde ir uzņēmusies pilnvaras un atbildību par iekšējo drošību un sabiedrisko kārtību, ir minētā līguma pārkāpums;

6.  vēlreiz uzsver, ka miermīlīgi un nevardarbīgi pasākumi ir vienīgais veids, kā panākt ilgtspējīgu Izraēlas un palestīniešu konflikta risinājumu;

7.  aicina priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi, Padomi un Komisiju iekļaut šo jautājumu, kas attiecas uz pamattiesībām uz publisku piekļuvi informācijai, preses brīvību un vārda brīvību, ES un Izraēlas asociācijas padomes darba kārtībā un šajā sakarībā atkārtoti norāda uz ES pienākumu nodrošināt konsekvenci savas ārējās darbības dažādās jomās, kā arī šo jomu un pārējās politikas savstarpēju konsekvenci saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu;

8.  mudina ES un tās dalībvalstis apstiprināt spēcīgu un vienotu nostāju un aktīvāk darboties, tostarp kvartetā, lai īstenotu centienus panākt taisnīgu un ilgstošu mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem; uzsver kvarteta galveno nozīmi un pilnībā atbalsta augsto pārstāvi centienos panākt, ka kvartets izveido ticamu perspektīvu miera procesa atsākšanai;

9.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam, ANO Drošības padomes dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Tuvo Austrumu kvarteta īpašajam sūtnim, Izraēlas Knesetam un valdībai, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam un Palestīniešu Likumdošanas padomei.


Cilvēktiesību pārkāpumi Bahreinā
PDF 244kWORD 58k
Eiropas Parlamenta 2012. gada 15. marta rezolūcija par cilvēktiesību pārkāpumiem Bahreinā (2012/2571(RSP))
P7_TA(2012)0094RC-B7-0171/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas: 2011. gada 7. jūlija rezolūciju par stāvokli Sīrijā, Jemenā un Bahreinā saistībā ar situāciju, kas izveidojusies arābu valstīs un Ziemeļāfrikā(1) un 2011. gada 27. oktobra rezolūciju par Bahreinu(2),

–  ņemot vērā 2011. gada 24. marta rezolūciju par Eiropas Savienības attiecībām ar Persijas līča Sadarbības padomi(3),

–  ņemot vērā priekšsēdētāja 2011. gada 12. aprīļa paziņojumu par divu Bahreinas pilsoniskās sabiedrības aktīvistu nāvi un 2011. gada 28. aprīļa paziņojumu, kurā pausts nosodījums attiecībā uz četriem Bahreinas iedzīvotājiem piespriesto nāvessodu par piedalīšanos miermīlīgos protestos,

–  ņemot vērā uzklausīšanu par Bahreinu, kas 2011. gada 3. oktobrī notika Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejā,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves (PV/AP) 2011. gada paziņojumus un jo īpaši 2011. gada 24. novembra paziņojumu par Bahreinas Neatkarīgās izmeklēšanas komisijas publicēto ziņojumu, Augstās pārstāves Catherine Ashton preses sekretāra 2012. gada 13. februāra paziņojumu par Bahreinā notikušo nemieru pirmo gadadienu un PV/AP 2011.gada 12. oktobrī Eiropas Parlamentā izdarītos paziņojumus par stāvokli Ēģiptē, Sīrijā, Jemenā un Bahreinā,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 21. marta, 12. aprīļa un 23. maija secinājumus par Bahreinu,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2011. gada 23. jūnija un 30. septembra paziņojumus par ilgajiem cietumsodiem, kas noteikti 21 Bahreinas politiskajam aktīvistam, cilvēktiesību aizstāvim un opozīcijas līderim ‐ tostarp dažās lietās tika noteikts mūža ieslodzījums ‐ un ģenerālsekretāra preses sekretāra 2012. gada 15. februāra paziņojumu par Bahreinu,

–  ņemot vērā ANO 66. Ģenerālās asamblejas 2011. gada 29. septembra paziņojumu par Bahreinu,

–  ņemot vērā Bahreinas Karalistes Ārlietu ministrijas 2011. gada 5. oktobra paziņojumu presei un Bahreinas Veselības ministrijas 2011. gada 30. septembra paziņojumu par sodu piespriešanu ārstiem, medmāsām un mediķiem,

–  ņemot vērā Bahreinas prokurora 2011. gada 23. oktobra paziņojumu par iepriekš militārajās tiesvedībās notiesāto ārstu atkārtotu tiesāšanu,

–  ņemot vērā Bahreinas Neatkarīgās izmeklēšanas komisijas 2011. gada 23. novembra ziņojumu,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem un Arābu Cilvēktiesību hartu ‐ visiem šiem aktiem ir pievienojusies arī Bahreina,

–  ņemot vērā Bahreinas konstitūcijas 19. panta d) apakšpunktu,

–  ņemot vērā ES 2004. gada pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, kuras ir atjauninātas 2008. gadā,

–  ņemot vērā organizācijas Human Rights Watch 2012. gada 28. februāra ziņojumu,

–  ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvenciju,

–  ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,

A.  tā kā 2012. gada 14. februārī tika atzīmēta pirmā gadadiena, kopš tautas miermīlīgā kustība prasīja ievērot galvenās cilvēktiesības un īstenot demokrātiskās reformas; tā kā valdības iestādes veica arestus un nepieļāva miermīlīgo protestētāju pulcēšanos; tā kā valdības spēki vardarbīgi apspieda protestētājus; tā kā asaru gāze, policijas granātas un skrotis tika liktas lietā dzīvojamos rajonos un policija esot ielauzusies vairākās mājās;

B.  tā kā protestus joprojām apspiež vardarbīgi; tā kā cilvēktiesību aizstāvjus, juristus, skolotājus, veselības aizsardzības nozares darbiniekus un emuāristus, kas piedalījās miermīlīgos demokrātijas protestos joprojām represē, aiztur un spīdzina; tā kā saskaņā ar cilvēktiesību organizāciju sniegto informāciju pēdējos divos mēnešos ir patvaļīgi aizturēti vairāk nekā 100 iedzīvotāji;

C.  tā kā ekonomika, kuras pamatā ir banku darbība un tūrisms un kuru jau tā ir novājinājusi pasaules finanšu krīze, tā īsti nespēj atveseļoties;

D.  tā kā 2012. gada 29. janvārī aptuveni 250 politisko cietumnieku pieteica plašu valsts mēroga badastreiku, jo kopš 2011. gada marta ir patvaļīgi aizturēti 14 ievērojami politiskie un cilvēktiesību aktīvisti;

E.  tā kā ar 2012. gada sākumu Bahreinas iestādes ir aizliegušas iebraukt valstī dažām starptautiskām cilvēktiesību organizācijām un žurnālistiem un ierobežojušas šādu organizāciju un žurnālistu iespējas apmeklēt šo valsti, kas ievērojami kavē viņu spēju veikt savu darbu;

F.  tā kā BICI (Bahreinas Neatkarīgā izmeklēšanas komisija) ziņojumā, kuru pagājušā gada jūnijā pasūtīja Bahreinas Karalis un ko publicēja 2011. gada novembrī, tika konstatēts, ka pagājušā gada nemieros gāja bojā 35 cilvēki, tostarp pieci drošības darbinieki un pieci aizturētie apcietinājumā tika spīdzināti līdz nāvei; tā kā BICI ziņojumā tika secināts, ka pret miermīlīgajiem protestētājiem, politiskajiem aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un žurnālistiem tika lietots nesamērīgi liels spēks, ka plaši tika izmantota spīdzināšana un ka daudzi cilvēki tika tiesāti vai viņiem tika piespriests cietumsods par to, ka viņi izmantoja savas vārda brīvības un pulcēšanās tiesības; tā kā BICI savā ziņojumā pauda uzskatu, ka tiesas procesi neatbilda nedz starptautiskiem taisnīgas tiesas standartiem, nedz pašas Bahreinas kriminālkodeksam;

G.  tā kā Bahreinas Karalis piekrita ziņojumā konstatētajam un iecēla 19 personu lielu Nacionālo komisiju, kuras uzdevums bija uzraudzīt īstenošanas procesu; tā kā Nacionālajai komisijai saskaņā ar grafiku 2012. gada 20. martā ir jāpublisko savi secinājumi par policijas pārvaldes, tieslietu, izglītības un plašsaziņas līdzekļu departamentiem; tā kā Bahreinas Karalis Hamad Ben Issa Al Khalifa ir publiski solījies veikt reformas, lai panāktu nacionālo samierināšanos;

H.  tā kā saskaņā ar BICI rekomendācijām Bahreina ir pabeigusi īpašas izmeklēšanas vienības izveidi, to iekļaujot prokuratūras departamentā un nosakot uzdevumu noskaidrot vainīgās personas, kas pagājušā gadā ir izdarījušas noziedzīgus nodarījumus un ir pieļāvušas nevērību, kuru dēļ ir iestājusies civiliedzīvotāju nāve, notikusi spīdzināšana un ļaunprātīga izturēšanās pret šiem iedzīvotājiem;

I.  tā kā BICI rekomendāciju īstenošana joprojām noris gausi; tā kā nacionālā dialoga par samierināšanos process ir sācies;

J.  tā kā saskaņā ar vairāku NVO ziņojumiem militārās un civilās tiesās īstenotie netaisnīgie tiesas procesi ir galvenie pasākumi, ar kuriem tiek represēta demokrātijas protesta kustība Bahreinā; tā kā viena no BICI rekomendācijām ‐ paredzēt iespēju visiem militārās tiesās tiesātajiem iedzīvotājiem pārsūdzēt šo tiesu taisītos spriedumus vispārējās jurisdikcijas tiesās ‐ tomēr joprojām nav īstenota visos gadījumos;

K.  tā kā Bahreinas varas iestādes vairākkārt ir apliecinājušas savu apņēmību īstenot cilvēktiesību reformas un sadarboties ar starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām;

L.  tā kā Bahreinas valdībai ir izteikti vairākkārtēji aicinājumi pastāvīgo uzaicinājumu attiecināt arī uz ANO Cilvēktiesību padomes īpašajām procedūrām;

M.  tā kā ANO īpašajam ziņotājam par spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai pazemojošiem apiešanās vai sodīšanas veidiem Juan Mendez vajadzēja apmeklēt Bahreinu laikā no 2012. gada 8.  līdz 17. martam, taču viņam Bahreinas varas iestādes oficiāli lūdza atlikt braucienu līdz laikposmam pēc 2012. gada jūlija;

N.  tā kā vairāk nekā 4 000 personu esot atlaistas no darbvietām vai atskaitītas no universitātēm, jo ir piedalījušās protestos; tā kā saskaņā ar Bahreinas arodbiedrību sniegto informāciju vairāk nekā 1 000 šo personu nav atjaunotas darbā un tā kā pārdesmit studentu joprojām nav saņēmuši atļauju atsākt studijas; tā kā uz daudziem no tiem, kas ir atjaunoti darbā, ir izdarīts spiediens, lai viņi parakstītu apņemšanos nepiedalīties arodbiedrību atbalstītos pasākumos un piekristu norīkošanai uz darba vietām, kas nav viņu sākotnējās darba vietas;

O.  tā kā, pamatojoties uz pagājušā gada notikumiem, organizācija “Žurnālisti bez robežām” Bahreinu ir kvalificējusi kā “interneta ienaidnieci”,

1.  atzinīgi vērtē BICI rekomendācijas un mudina Bahreinas valdību veikt visu nepieciešamo, lai tās pilnībā un ātri īstenotu nolūkā risināt vissvarīgākos jautājumus, izbeigtu nesodāmību, atjaunotu sociālo mieru, atbilstoši starptautisko cilvēktiesību standartiem uzlabotu cilvēktiesību aizsardzību un īstenotu būtiskas reformas;

2.  apliecina solidaritāti ar Bahreinā īstenoto represiju upuriem un viņu ģimenēm;

3.  nosoda joprojām Bahreinā notiekošos cilvēktiesību pārkāpumus un mudina Bahreinas varas iestādes un drošības spēkus izbeigt pārmērīga spēka lietošanu, tostarp pārmērīgu asaru gāzes lietošanu, represijas, spīdzināšanas aktus, nelikumīgu aizturēšanu un miermīlīgo protestētāju represēšanu, un protestus censties kontrolēt pēc iespējas mierīgāk; pieprasa varas iestādēm rīkoties stingri saskaņā ar valsts tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām; uzsver tiesības uz taisnīgu tiesu, kuras Bahreina ar savu parakstu ir piekritusi ievērot;

4.  atkārtoti prasa nekavējoties un neizvirzot nekādus nosacījumus atbrīvot visus miermīlīgos demonstrantus, politiskos aktīvistus, cilvēktiesību aizstāvjus, ārstus un ātrās palīdzības mediķus, emuāristus un žurnālistus; jo īpaši Bahreinas Cilvēktiesību centra priekšsēdētāju Abdulhadi al-Khawaja un Bahreinas Skolotāju asociācijas priekšsēdētāju Mahdi Abu Dheeb, kas ir aizturēti vai notiesāti par to, ka izmantoja vārda brīvības, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās tiesības vai ievēroja savus profesionālos pienākumus;

5.  uzsver, ka demonstranti ir apliecinājuši savas leģitīmos demokrātiskos centienus, un mudina Bahreinas varas iestādes panākt samierināšanas procesu, īstenojot integrējošu un konstruktīvu dialogu, kas ir svarīgs, lai nodrošinātu demokrātisko stabilitāti Bahreinas daudzveidīgajā sabiedrībā, kurā gan ar likuma burtu, gan praksi būtu vienādā mērā jāgarantē ikviena pilsoņa tiesību ievērošana;

6.  lai nodrošinātu pārskatatbildību un novērstu vainīgo personu nesodāmību neatkarīgi no viņu ieņemamā amata vai dienesta pakāpes un noteiktu pasākumus, ar kuriem novērš turpmākos cilvēktiesību pārkāpumus, mudina Bahreinas varas iestādes rūpīgi, objektīvi un neatkarīgi izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus, kurus ir izdarījusi policija un drošības spēki un kas ir izdarīti tāpēc, ka Bahreinā gan demokrātisko protestu laikā, gan pēc tiem atradās bruņotie spēki, kas vērsās pret miermīlīgiem protestētājiem un iedzīvotājiem;

7.  aicina Bahreinas valdību atsaukt visas apsūdzības un atcelt visus notiesājošos spriedumus, kas pieņemti pēc 2011. gada februāra nacionālās drošības tiesās vai vispārējās jurisdikcijas tiesās par to, ka personas ir izmantojušas vārda brīvības, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās tiesības, un visus notiesājošos spriedumus, kas pieņemti, pamatojoties tikai uz atzīšanos;

8.  aicina Bahreinas varas iestādes nodrošināt, lai visiem, kas apsūdzēti kriminālnoziegumu izdarīšanā, būtu neierobežotas iespējas ātri izmantot juridiskās konsultācijas, kā tas paredzēts Bahreinas un starptautiskās tiesībās, tostarp saistībā ar nopratināšanu un sagatavošanos tiesas procesiem, izmeklēt ticamas ziņas par spīdzināšanu un ļaunprātīgu izturēšanos nopratināšanas laikā un saukt pie atbildības visas amatpersonas, kas nespēj nodrošināt taisnīgas tiesas prasību ievērošanu;

9.  aicina PV/AP turēt Bahreinas valdību pie vārda, lai tā ievērotu solījumus ievērot cilvēktiesības, īstenot nepieciešamās reformas, sākt neatkarīgu izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem un panākt, ka vainīgās personas tiek sauktas pie atbildības, kā arī mudināt Bahreinas valdību atsaukt visas pret ārstiem un medicīnas darbiniekiem izvirzītās apsūdzības un atbrīvot no ieslodzījuma visus, kas apcietināti par dalību miermīlīgos demokrātiskos protestos;

10.  aicina Bahreinas varas iestādes no jauna ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp vārda brīvību gan tiešsaistē, gan ārpus tās, pulcēšanās brīvību, reliģijas brīvību, sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību, lai novērstu diskrimināciju un nekavējoties izbeigtu visus ierobežojumus attiecībā uz iespējām iegūt informāciju un izmantot komunikācijas tehnoloģijas; aicina Bahreinas varas iestādes atcelt visus ieceļošanas ierobežojumus, kas noteikti ārvalstu žurnālistiem un starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām, un ļaut novērot apsolīto neatkarīgo izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem un izziņoto reformu īstenošanu;

11.  atzinīgi vērtē Cilvēktiesību un sociālās attīstības ministrijas izveidi Bahreinā un aicina minēto ministriju rīkoties saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un pienākumiem;

12.  mudina valstu iestādes un iesaistītos Eiropas uzņēmumus veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nekavējošu no darba atlaisto indivīdu atjaunošanu darbā;

13.  atzinīgi vērtē Amerikas Savienoto Valstu lēmumu apturēt bruņojuma, ieroču un citas tādas tehniskas eksportu, ko var izmantot iedzīvotāju vardarbīgā represēšanā un cilvēktiesību pārkāpšanā, un tāpēc aicina dalībvalstis nodrošināt Eiropadomes tādas kopējās nostājas ievērošanu, kurā ir noteikti kopējie militārās tehnoloģijas un iekārtu eksporta kontroles noteikumi;

14.  atkārtoti stingri iebilst pret nāves soda piemērošanu un mudina Bahreinas varas iestādes izsludināt nekavējošu moratoriju;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Bahreinas Karalistes valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0333.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0475.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0109.


Zinātniskās darbībspējas veidošana Āfrikā ‐ Eiropas un Āfrikas partnerattiecību veicināšana radioastronomijas jomā
PDF 71kWORD 32k
Eiropas Parlamenta 2012. gada 15. marta deklarācija par zinātniskās darbībspējas veidošanu Āfrikā ‐ Eiropas un Āfrikas partnerattiecību veicināšana radioastronomijas jomā
P7_TA(2012)0095P7_DCL(2011)0045

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Āfrikas un ES kopīgo stratēģiju, kuru īstenojot ir iecerēts stiprināt ES un Āfrikas sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā,

–  ņemot vērā Tūkstošgades attīstības mērķus, kuros norādīts, ka zinātnei un tehnoloģijai ir būtiska nozīme sociālekonomiskās pārveides procesā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. pantu,

A.  atzīstot, ka pētniecības infrastruktūras ir vērtīgs elements, kas sekmē sadarbību ar Āfriku, veicina cilvēku kapitāla veidošanos un palīdz risināt sabiedrībai aktuālus problemātiskus jautājumus, kā norādīts pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība” un stratēģijā “Eiropa 2020”,

B.  apzinoties, ka Āfrikai ir unikāla konkurences priekšrocība radioastronomijas pētījumu jomā, jo tieši Āfrikā pašlaik tiek īstenoti apjomīgi radioastronomijas projekti (PAPER, VLBI tīkls, MeerKAT u. c.),

C.  atzīstot, ka pamatīgāka ES iesaistīšanās Āfrikas radioastronomijas nozarē var spēcīgi stimulēt sociālekonomisko izaugsmi Āfrikā un radīt jaunu tirgus iespēju klāstu abu kontinentu valstīm,

1.  mudina Komisiju, Padomi un dalībvalstu parlamentus:

   a) atbalstīt zinātniskās darbībspējas veidošanu Āfrikā un šajā nolūkā ieguldīt vairāk līdzekļu pētniecības infrastruktūrās, īpašu uzmanību pievēršot radioastronomijas projektiem,
   b) turpmāko Āfrikas un ES partnerattiecību kontekstā popularizēt radioastronomijas zinātni un veicināt radioastronomijas nozarē īstenojamu iniciatīvu pētniecisko potenciālu,
   c) šo mērķu atbalstam izmantot ES finansēšanas mehānismus, tostarp pamatprogrammas, kā arī attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības instrumentu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo deklarāciju kopā ar parakstītāju vārdiem(1) nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstu parlamentiem.

(1) Parakstītāju saraksts publicēts 2012. gada 15. marta protokola I pielikumā (P7_PV(2012)03-15(ANN1)).


Kaušanai paredzēto dzīvnieku pārvadāšanas laika ierobežošana Eiropas Savienībā, nosakot 8 stundu maksimālu pārvadāšanas ilgumu
PDF 68kWORD 32k
Eiropas Parlamenta 2012. gada 15. marta deklarācija par kaušanai paredzēto dzīvnieku pārvadāšanas laika ierobežošanu Eiropas Savienībā, nosakot 8 stundu maksimālu pārvadāšanas ilgumu
P7_TA(2012)0096P7_DCL(2011)0049

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūciju par dzīvnieku labturības rīcības plāna laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam izvērtēšanu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. pantu,

A.  tā kā Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 apsvērumos ir atzīts, ka “dzīvnieku, tostarp kaušanai paredzētu dzīvnieku, labturības dēļ tāla pārvadāšana būtu cik vien iespējams jāierobežo”, tomēr joprojām tiek pieļauti gari pārbraucieni attāluma un ilguma ziņā, radot dzīvniekiem ārkārtīgu stresu un ciešanas un pat izraisot to bojāeju šādu pārbraucienu laikā,

1.  norāda, ka tīmekļa vietnē 8hours.eu ievietoto lūgumrakstu, kurā pausta prasība ierobežot kaušanai paredzēto dzīvnieku pārvadāšanas laiku līdz maksimāli 8 stundām, atbalsta gandrīz viens miljons eiropiešu;

2.  aicina Komisiju un Padomi pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1/2005, lai ierobežotu kaušanai paredzēto dzīvnieku pārvadāšanas laiku, nosakot 8 stundu maksimālu pārvadāšanas ilgumu;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo deklarāciju kopā ar parakstītāju vārdiem(2) nosūtīt Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 81 E, 15.3.2011., 25. lpp.
(2) Parakstītāju saraksts publicēts 2012. gada 15. marta protokola II pielikumā (P7_PV(2012)03-15(ANN2)).


Programmas “Šahs skolā” ieviešana Eiropas Savienības skolu izglītības programmās
PDF 68kWORD 32k
Eiropas Parlamenta 2012. gada 15. marta deklarācija par programmas “Šahs skolā” ieviešanu Eiropas Savienības skolu izglītības programmās
P7_TA(2012)0097P7_DCL(2011)0050

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 6. un 165. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. pantu,

A.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 6. pantā ir noteikts, ka sports ir viena to tām jomām, kurās “Savienības kompetencē ir veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības”;

B.  tā kā šahs ir spēle, kas ir pieejama bērniem no visām sociālajām grupām, un tas var veicināt sociālo kohēziju un tādu politikas mērķu īstenošanu kā sociālā integrācija, cīņa pret diskrimināciju, noziedzības samazināšana un pat cīņa pret dažādu veidu atkarībām;

C.  tā kā jebkurā vecumā šahs var palielināt bērna spēju koncentrēties, pacietību un izturību un attīstīt radošumu, intuīciju, atmiņu un spēju analizēt un pieņemt lēmumus; tā kā šahs vairo arī tādas īpašības kā apņēmība, motivācija un cīņas spars,

1.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt programmas “Šahs skolā” ieviešanu savās skolu izglītības programmās;

2.  aicina Komisiju savā nākamajā paziņojumā par sportu pievērts nepieciešamo uzmanību programmai “Šahs skolā” un nodrošināt tai pienācīgu finansējumu, sākot ar 2012. gadu;

3.  aicina Komisiju ņemt vērā pētījumu pat šīs programmas ietekmi uz bērnu attīstību rezultātus;

4.  uzdod priekšsēdētājam šo deklarāciju kopā ar parakstītāju vārdiem(1) nosūtīt Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) Parakstītāju saraksts publicēts 2012. gada 15. marta protokola III pielikumā (P7_PV(2012)03-15(ANN3)).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika