Eiropas Parlamenta 2012. gada 5. jūlija rezolūcija par Baltkrieviju, jo īpaši Andrzej Poczobut lietu (2012/2702(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Baltkrieviju, jo īpaši 2012. gada 29. marta rezolūciju(1), 2012. gada 16. februāra rezolūciju(2), 2011. gada 15. septembra rezolūciju(3), 2011. gada 12. maija rezolūciju(4), 2011. gada 10. marta rezolūciju(5), 2011. gada 20. janvāra rezolūciju(6), 2010. gada 10. marta rezolūciju(7) un 2009. gada 17. decembra rezolūciju(8),
– ņemot vērā augstās pārstāves Catherine Ashton 2012. gada 28. jūnija paziņojumu par situāciju Baltkrievijā,
– ņemot vērā EDSO pārstāves plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā Dunja Mijatovic 2012. gada 22. jūnija paziņojumu presei par Polijas un Baltkrievijas žurnālista Andrzej Poczobut arestu,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2012. gada 26. jūnija rakstisko deklarāciju Nr. 523, kurā tiek aicināts atbrīvot Polijas un Baltkrievijas žurnālistu Andrzej Poczobut no apcietinājuma Baltkrievijā,
– ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 1.–2. marta secinājumus, kuros paustas dziļas bažas par stāvokļa tālāku pasliktināšanos Baltkrievijā,
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 28. februāra Īstenošanas Lēmumu 2012/126/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2010/639/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju(9),
– ņemot vērā Padomes secinājumus par Eiropas modernizācijas dialoga uzsākšanu ar Baltkrievijas sabiedrību (3157.Ārlietu padomes sanāksme Briselē 2012. gada 23. martā),
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 23. aprīļa Regulu (ES) Nr. 354/2012, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju(10),
– ņemot vērā augstās pārstāves Catherine Ashton 2012. gada 28. februāra paziņojumu par viņas un Polijas valdības lēmumiem atsaukt attiecīgi ES delegācijas vadītāju Minskā un Polijas vēstnieku Baltkrievijā,
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 23. janvāra Lēmumu 2012/36/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2010/639/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju(11),
– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2012. gada 25. janvāra rezolūciju Nr. 1857 (2012) par stāvokli Baltkrievijā, kurā tika pausts nosodījums pret opozīcijas pārstāvju vajāšanu un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu, neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pārstāvju un cilvēktiesību aizstāvju apspiešanu Baltkrievijā,
– ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos 2012. gada 10. aprīļa ziņojumu un ANO Cilvēktiesību padomes 2011. gada 17. jūnija rezolūciju Nr. 17/24 par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā,
– ņemot vērā Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes Prāgā 2009. gada 7.–9. maijā pieņemto deklarāciju un Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes Varšavā 2011. gada 30. septembrī pieņemto deklarāciju par stāvokli Baltkrievijā,
– ņemot vērā Višegradas grupas valstu, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministru Prāgā 2012. gada 5. martā pieņemto kopīgo paziņojumu,
– ņemot vērā Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības foruma Baltkrievijas Nacionālās platformas Minskā 2012. gada 2. martā pieņemto paziņojumu,
– ņemot vērā Padomes secinājumus par Baltkrieviju, kurus pieņēma 3101. Ārlietu padomes sanāksmē 2011. gada 20. jūnijā,
– ņemot vērā augstās pārstāves Catherine Ashton preses sekretāra 2011. gada 10. aprīļa paziņojumu par neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu apspiešanu Baltkrievijā,
– ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantu, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19. pantu un ES Pamattiesību hartas 11. pantu,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantu un ANO 1988. gada deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,
– ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,
A. tā kā 2012. gada 21. jūnijā Grodņas pilsētā Baltkrievijā tika arestēts Polijas dienas laikraksta Gazeta Wyborcza korespondents, prominents Polijas baltkrievu minoritātes aktīvists un Poļu savienības Baltkrievijā priekšsēdētājs Andrzej Poczobut;
B. tā kā Prokuratūra pārmeklēja A. Poczobut dzīvokli Grodņā un konfiscēja viņa materiālus; tā kā tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki vēlāk pārmeklēja Poļu savienības biroju Grodņā, kura likumīgs nomnieks ir A. Poczobut, un konfiscēja datoraprīkojumu;
C. tā kā saskaņā ar Baltkrievijas Republikas Kriminālkodeksa 367. pantu A. Poczobut tika uzrādītas apsūdzības par Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko it kā apmelošanu 12 rakstos, kas tika publicēti “Hartas 97” un “Balkrtievijas partizāna” tīmekļa vietnēs, cita starpā par pagājušajā gadā notikušo tiesas prāvu spridzināšanas lietā;
D. tā kā A. Poczobut jau ir pavadījis cietumā trīs mēnešus un viņam ir piespriests trīs gadu nosacīts cietumsods, pamatojoties uz tām pašām apsūdzībām par prezidenta it kā apmelošanu rakstā, kas publicēts Gazeta Wyborcza un kādā Baltkrievijas tīmekļa vietnē; tā kā līdz ar to viņam ir piemērota septiņus gadus un deviņus mēnešus ilga brīvības atņemšana, ieskaitot nosacīto cietumsodu;
E. tā kā A. Poczobut 2012. gada 30. jūnijā tika nosacīti atbrīvots no apcietinājuma, parakstot apņemšanos neatstāt savu dzīvesvietu;
F. tā kā Ļeņinskas Tiesa Grodņā 2011. gada 5. jūlijā saskaņā ar Kriminālkodeksa 368. pantu pieņēma spriedumu attaisnot A. Poczobut apsūdzības lietā par prezidenta apmelošanu, taču saskaņā ar Kriminālkodeksa 367. panta 1. daļu atzina viņu par vainīgu neslavas celšanā prezidentam;
G. tā kā 2012. gada 21. jūnijā īstenotais pēdējais A. Poczobut arests notika vienlaikus ar miermīlīgiem protestiem, kurus pret A. Lukašenko režīma veikto poļu skolas Grodņā piespiedu pārkrievošanu A. Poczobut vadībā rīkoja Poļu savienība un kuru laikā tika aizturēti aptuveni 20 cilvēki;
H. tā kā 2008. gadā spēkā stājušais Baltkrievijas tiesību akts plašaziņas līdzekļu jomā ir represīvs, jo žurnālistu darbība tiek kontrolēta dažādos veidos, piemēram, ar televīzijas un radio cenzūru, neatkarīgu žurnālistu darbības uzraudzību un izdevniecību kontroli;
I. tā kā saskaņā ar Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19. pantu ikvienam ir tiesības uz uzskatu brīvību bez iejaukšanās un tiesības uz vārda brīvību, savukārt Baltkrievijas Konstitūcijas 34. pants garantē vārda brīvību; tā kā neatkarīgi un starptautiski plašsaziņas līdzekļu novērotāji un žurnālisti ir konsekventi atmaskojuši valdības īstenotos vārda un plašaziņas līdzekļu brīvības ierobežojumus;
J. tā kā pēc A. Poczobut aresta 2011. gada aprīlī organizācija Amnesty International atzina viņu par ieslodzīto pārliecības dēļ;
K. tā kā A. Poczobut lieta ir daļa no plašākas tendences, ko raksturo ilgtoša pilsoniskās sabiedrības, poļu minoritātes un cilvēktiesību aizstāvju vajāšana pēc prezidenta vēlēšanām 2010. gada decembrī, kas noveda pie dramatiskas stāvokļa pasliktināšanās cilvēktiesību un pilsonisko un politisko brīvību jomā Baltkrievijā;
L. tā kā pastāvīgi tiek ziņots par regulāru pilsoniskās sabiedrības pārstāvju apspiešanu Baltkrievijā; tā kā irnotikuši vēl vairāki citi aresta gadījumi, tostarp ir apcietināti demokrātiskās opozīcijas pārstāvji Alyaksandr Artsybashaw Paval Vinahradaw un Siarhei Kavalenka, kā arī aizturēti žurnālisti Aliaksandr Barazenka, Siarhei Balai, Alina Radachynskaya un Ina Studzinskay un organizācijas “Saki patiesību” aktīvisti Hanna Kurlovich, Mikhail Pashkevich, Aliaksandr Ulitsionak un Siarhei Vazniak;
M. tā kā soda izciešanas iestādē Bobruiskas pilsētā ieslodzītajam cilvēktiesību centra Viasna priekšsēdētājam un Starptautiskās Cilvēktiesību federācijas priekšsēdētāja vietniekam Ales Bialiatski nesen ir piemēroti jauni nelikumīgi ierobežojoši pasākumi un pret viņu tiek vērsts soda izciešanas iestādes administrācijas spiediens ar skaidru mērķi panākt viņa tā sauktās vainas atzīšanu;
N. tā kā 2012. gada 24. maijā civilā ģērbušies policisti apcietināja Alehu Volčeku, kādreizējo Iedzīvotāju juridiskās palīdzības ‐ organizācijas, kura līdz tās likvidācijai 2003. gadā sniedza juridisko palīdzību ‐ vadītāju, apsūdzot viņu par “lamāšanos sabiedriskā vietā”; tā kā tajā pašā dienā viņam tika piespriests deviņu dienu administratīvais ieslodzījums saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 17.1. pantu (“lamāšanās, kas vērsta pret policiju”); tā kā A. Volčekam pirms tam 2012. gada janvārī bija piespriests četru dienu administratīvs ieslodzījums par it kā necenzētu izteicienu lietošanas uz ielas; tā kā viņa vārds iekļauts to personu sarakstā, kam nav atļauts izbraukt no Baltkrievijas;
O. tā kā kopš 2012. gada marta piecpadsmit opozīcijas politiķiem, neatkarīgajiem žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem ir ar dažādu ieganstu tikušas liegtas viņu tiesības pamest valsti, savukārt tiek ziņots, ka Baltkrievijas varasiestādes apsvēra ideju sastādīt sarakstu ar 108 cilvēktiesību un opozīcijas aktīvistu vārdiem, lai aizliegtu viņiem pamest valsti;
P. tā kā 2012. gada 14. jūnijā Baltkrievijas parlaments pieņēma vairākus grozījumus likumā par valsts drošības struktūrām, piešķirot plašas pilnvaras Baltkrievijas KGB, tostarp pilnvaras brīvi izmantot piespiedu līdzekļus; tā kā jaunajā likumdošanā KGB ir atļauts brīvi iekļūt privātīpašumā un neierobežoti apcietināt Baltkrievijas pilsoņus un diplomātus, un starptautisko institūciju pārstāvjus;
Q. tā kā 2011. gadā vismaz 95 žurnālisti tika aizturēti “klusā protesta” akcijās, 22 žurnālisti stājās tiesas priekšā un 13 tika piespriests dažāda ilguma administratīvais apcietinājums; tā kā 2011. gada beigās varasiestādes vēl ciešāk pastiprināja interneta kontroli, cita starpā piemērojot papildu interneta regulēšanas pasākumus;
R. tā ka pastāv bažas, ka Baltkrievijas iestāžu centieni reģistrēt krimināllietas pret opozīcijas aktīvistiem ir kļuvuši par ieganstu, lai viņiem legāli aizliegtu pamest valsti un sadarboties ar ANO un citiem mehānismiem,
1. stingri nosoda Polijas laikraksta “Gazeta Wyborcza” žurnālista Andžeja Počobuta neseno arestu un viņam izvirzītās apsūdzības;
2. atzinīgi vērtē A. Počobuta atbrīvošanu no ieslodzījuma un pieprasa izbeigt izmeklēšanu un visas viņam izvirzītās apsūdzības;
3. pauž dziļas bažas par to, ka Baltkrievijā pasliktinās cilvēktiesību aizstāvju stāvoklis, un izsaka nosodījumu par visiem iebiedēšanas gadījumiem pret žurnālistiem un personām, kas izmanto savas tiesības brīvi paust uzskatus;
4. aicina Ceturtajā Austrumu partnerības ārlietu ministru sanāksmē 2012. gada 23. un 24. jūlijā Briselē izskatīt un apspriest jautājumu par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Baltkrievijā un A. Počobuta lietu;
5. aicina izbeigt žurnālistu, pilsoniskās sabiedrības aktīvistu un cilvēktiesību aizstāvju kriminālvajāšanu; aicina Baltkrievijas iestādes izbeigt savu pašreizējo represīvo politiku;
6. šajā saistībā un ņemot vērā agrāk nepieredzēto uzbrukumu pilsoniskajai sabiedrībai Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām 2010. gada decembrī un to sekas (kurās tika piekauts vismaz 21 reportieris un aizturēti vismaz 27 žurnālisti, no kuriem 13 tika piespriests ieslodzījums no desmit līdz piecpadsmit dienām), uzskata, ka A. Počobuta lieta ir politiski motivēta un tās nolūks ir traucēt viņa likumīgo darbu žurnālista profesijā un nacionālās minoritātes vadītāja amatā;
7. pauž dziļas bažas par atlikto spriedumu A. Počobutam ‐ trīs gadi ieslodzījuma, kas viņam piespriesti par līdzīgiem, kā apgalvots, “pārkāpumiem”; pauž bažas, ka atlikšanu var atcelt, jo atliktais spriedums nozīmē, ka viņš var tikt katru brīdi atkal nogādāts cietumā, par ko pilnībā var lemt A. Lukašenko režīms, ja iestādes nolemj, ka viņš atkal ir “pārkāpis likumu”, veicot savu darbu žurnālistikā; uzskata, ka tas faktiski ir iebiedēšanas veids un mēģinājums piespiest viņu veikt pašcenzūru;
8. pauž nožēlu par to, ka Baltkrievijas iestādes neļauj žurnālistiem darboties, ieviešot represīvus likumus, kuru mērķis ir slāpēt pilsoniskās sabiedrības aktivitātes, un izmantojot kriminālsankciju draudus, lai iebiedētu cilvēktiesību aizstāvjus un minoritāšu aktīvistus;
9. uzskata, ka Baltkrievijas iestādes ir tīši izmantojušas negodīgi un izmantojušas par instrumentu Baltkrievijas tiesību normas un starptautiskos mehānismus;
10. aicina Baltkrievijas iestādes nodrošināt jebkādos apstākļos demokrātisko principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un starptautiskajiem un reģionālajiem cilvēktiesību instrumentiem, ko Baltkrievija ir ratificējusi; uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība un vārda brīvība pieder pie demokrātijas stūrakmeņiem, ko Baltkrievijas iestādes ir apņēmušās ievērot;
11. mudina Baltkrievijas iestādes reformēt likumu un panākt, lai Baltkrievijas likumdošana, jo īpaši attiecībā uz biedrošanās un vārda brīvību, atbilstu starptautiskajiem standartiem, un likvidēt cenzūras un pašcenzūras praksi, un atturēties no turpmākas likuma ļaunprātīgas izmantošanas, ka, piemēram, politisko oponentu ieslodzīšana cietumā, žurnālistu “apklusināšana”, neatkarīgu aizstāvības advokātu vajāšana un interneta kontroles pasākumu piemērošana;
12. mudina Baltkrievijas iestādes atcelt grozījumu vairākos likumdošanas aktos, ko parlaments pieņēma 2011. gada oktobrī, kas vēl vairāk ierobežo biedrošanās, pulcēšanās, apziņas un vārda brīvību;
13. mudina Baltkrievijas iestādes izbeigt īslaicīgās patvaļīgās aizturēšanas un patvaļīgos ceļošanas aizliegumus, kuru mērķis izrādās iebiedēt cilvēktiesību aizstāvjus, plašsaziņas līdzekļus, politisko opozīciju un pilsoniskās sabiedrības aktīvistus un neļaut viņiem darīt savu darbu;
14. uzskata, ka Mikolas Statkeviča pārvešana uz vieninieku kameru ir represijas akts un mēģinājums piespiest viņu parakstīt apžēlošanas lūgumu; tādēļ aicina Komisiju un EĀDD iejaukties šajā lietā;
15. aicina Baltkrievijas valdību nekavējoties pārtraukt visa veida spiedienu uz žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem un atsaukt visas apsūdzības pret žurnālistiem, kas tiek vajāti to profesionālās darbības dēļ, un veikt pasākumus viņu reabilitēšanai; arī aicina nodrošināt vārda brīvību un radīt tiesisko vidi un praksi, kas ved uz patiesu plašsaziņas līdzekļu brīvību, un likvidēt cenzūras un pašcenzūras praksi, kā arī nodrošināt, interneta kontroles pasākumi ir minimāli un noteikumi neizraisa cenzūru attiecībā uz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un vārda brīvību;
16. uzsver, ka ikvienai ES darbības uzsākšanai ar Baltkrieviju ir stingri priekšnosacījumi un tā ir atkarīga no Baltkrievijas apņemšanās ievērot cilvēktiesības un tiesiskumu, kā norādīts Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes Prāgā 2009. gada 7. maija kopīgajā deklarācijā, ko parakstījusi arī Baltkrievijas valdība;
17. aicina Padomi un Komisiju intensīvāk sadarboties ar Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un veicināt ciešākus personīgos kontaktus;
18. aicina tās ES dalībvalstis, kas pašlaik ir ANO Cilvēktiesību padomes locekles, šajā struktūrā darīt visu iespējamo, lai izveidotu ‐ vismaz uz diviem gadiem ‐ attiecībā uz šo valsti specifisku mandātu, kā, piemēram, īpašais referents jautājumā par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā; uzsver, ka šādam mehānismam arī būtu svarīga loma, neatkarīgi dokumentējot pārkāpumus un uzraugot, kā tiek īstenoti ieteikumi, ko izdevuši dažādie ANO mehānismi, jo īpaši tie, kas formulēti augstā komisāra jaunākajā ziņojumā;
19. atkārtoti atgādina par nepieciešamību uzlabot attiecības un politisko dialogu starp ES un tas austrumu kaimiņiem Austrumu partnerības ietvaros, ieskaitot tās parlamentāro dimensiju, Euronest Parlamentāro asambleju, ar kopīgo mērķi nodrošināt Baltkrievijā demokrātiskas reformas;
20. mudina Baltkrievijas iestādes, ņemot vērā 2012. gada parlamenta vēlēšanas, veikt reformas attiecībā uz vēlēšanu tiesību aktiem un praksi, ievērojot visus ieteikumus, ko sniedz EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs un Eiropas Komisija par likumā pamatotu demokrātiju, kā arī rīkoties saskaņā ar visām demokrātijas normām un standartiem;
21. aicina dalībvalstis izvērtēt, cik efektīvi ir pašreizējie ierobežojošie pasākumi attiecībā pret Baltkrieviju, un apsvērt iespēju paplašināt pašreizējās sankcijas, papildinot savu sarakstu ar tiem Baltkrievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas vīzu aizliegums un līdzekļu iesaldēšana;
22. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, EDSO Parlamentārajai asamblejai, Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai un Baltkrievijas valdībai un parlamentam.