Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Azerbaidžānu, jo īpaši rezolūcijas par cilvēktiesībām,

–  ņemot vērā pieņemto kārtību starptautiskajās tiesībās attiecībā uz nodošanu soda izciešanai, proti, Konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai, saskaņā ar kuru tika panākta vienošanās par sadarbības veicināšanu, lai pret notiesātām personām izturētos taisnīgāk un nodrošinātu labāku sociālo rehabilitāciju, dodot viņiem iespēju izciest piespriesto sodu savā sabiedrībā,

–  ņemot vērā EP priekšsēdētāja Martin Schulz 2012. gada 5. septembra paziņojumu par Ramil Safarov apžēlošanu Azerbaidžānā,

–  ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton un komisāra Štefan Füle 2012. gada 3. septembra kopīgo paziņojumu par Ramil Safarov atbrīvošanu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes ģenerālsekretāra Thorbjørn Jagland 2012. gada 4. septembra paziņojumu,

–  ņemot vērā Azerbaidžānas Republikas tieslietu ministra vietnieka Vilayat Zahirov oficiālo vēstuli Ungārijas Valsts pārvaldes un tieslietu ministrijai, kura to saņēma 2012. gada 15. augustā,

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 18. aprīļa rezolūciju par sarunām par Eiropas Savienības un Azerbaidžānas asociācijas nolīgumu(1),

–  ņemot vērā Ungārijas ministru prezidenta Viktor Orbán 2012. gada 3. septembra paziņojumu, kurā viņš apliecināja, ka Ungārija ir rīkojusies saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām,

–  ņemot vērā ES un Azerbaidžānas Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas stājās spēkā 1999. gadā, un notiekošās abu pušu sarunas par jaunu asociācijas nolīgumu, kurš aizstās iepriekšējo,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā Ramil Safarov kopš 2004. gada atradās cietumā Ungārijā, kur viņš nokļuva pēc tam, kad NATO Partnerattiecības mieram programmas sponsorētu kursu laikā Budapeštā bija brutāli nogalinājis amerikāņu kolēģi; tā kā Ramil Safarov tika atzīts par vainīgu un nenožēloja nodarīto, pamatojot savu rīcību ar to, ka upuris bija armēnis;

B.  tā kā Ramil Safarov, Azerbaidžānas bruņoto spēku leitnants, kurš bija apsūdzēts par slepkavību un kuram bija piespriests mūža ieslodzījums, 2012. gada 31. augustā tika nodots Azerbaidžānai pēc Azerbaidžānas iestāžu jau ilgi iepriekš iesniegta pieprasījuma;

C.  tā kā uzreiz pēc tam, kad Ramil Safarov bija nodots Azerbaidžānai, Azerbaidžānas prezidents Ilham Aliyev viņu apžēloja saskaņā ar Azerbaidžānas Republikas Konstitūciju un Konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai 12. pantu;

D.  tā kā Konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai, kuru ir parakstījušas gan Ungārija, gan Azerbaidžāna, 9. pants nosaka, ka personu, kura notiesāta vienas valsts teritorijā, var pārvietot uz citas dalībvalsts teritoriju piespriestā soda izciešanai, ja tiek ievēroti konvencijas noteikumi;

E.  tā kā Azerbaidžānas Republikas tieslietu ministra vietnieks Vilayat Zahirov 2012. gada 15. augustā nosūtīja Ungārijas Valsts pārvaldes un tieslietu ministrijai oficiālu vēstuli, kurā viņš apgalvoja, ka ārvalstu tiesu lēmumi par notiesātu personu nodošanu atlikušā cietumsoda izciešanai Azerbaidžānas Republikā ir izpildīti saskaņā ar konvencijas 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu bez spriedumu izmaiņām; tā kā viņš arī apliecināja, ka saskaņā ar Azerbaidžānas Republikas Kriminālkodeksu uz mūžu notiesātā sodu var mainīt tikai tiesa, to aizstājot ar cietumsodu uz konkrētu laiku, un ka notiesātais varētu tikt atbrīvots pret galvojumu tikai pēc vismaz 25 gadu cietumsoda izciešanas; un tā kā Azerbaidžānas iestādes pēc tam noliedza, ka tās ir sniegušas Ungārijai jebkādus diplomātiskus solījumus;

F.  tā kā leitnants Safarov Azerbaidžānā tika sagaidīts kā varonis un dažas stundas pēc atgriešanās saņēma prezidenta apžēlošanu, tika atbrīvots un viņam publiskā ceremonijā piešķīra majora dienesta pakāpi;

G.  tā kā lēmums par Ramil Safarov atbrīvošanu izraisīja plašu negatīvu un nosodošu starptautisku reakciju;

H.  tā kā 2012. gada 31. augustā Armēnijas prezidents Serzh Sargsyan paziņoja, ka Armēnija pārtrauc diplomātiskās attiecības ar Ungāriju;

I.  tā kā Azerbaidžāna aktīvi piedalās Eiropas kaimiņattiecību politikā un Austrumu partnerībā, kā arī ir Euronest dibinātājlocekle un ir apņēmusies ievērot demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu, kas ir šo iniciatīvu pamatvērtības;

J.  tā kā Azerbaidžānai ir nepastāvīgās locekles statuss ANO Drošības padomē uz 2012.–2013. gadu un tā ir apņēmusies respektēt vērtības, kas iekļautas ANO Statūtos un Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā;

K.  tā kā Azerbaidžāna ir Eiropas Padomes dalībvalsts un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas līgumslēdzēja puse, kā arī ir parakstījusi vairākus citus starptautiskos nolīgumus cilvēktiesību jomā, tostarp Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

1.  uzsver tiesiskuma un uzņemto saistību ievērošanas nozīmi;

2.  pauž nožēlu par Azerbaidžānas prezidenta lēmumu piešķirt apžēlošanu Ramil Safarov, notiesātam slepkavam, kas notiesāts Eiropas Savienības dalībvalstī; uzskata šādu lēmumu par žestu, kas varētu vēl vairāk saasināt spriedzi starp abām valstīm un kas izraisa negatīvas emocijas par paveikto netaisnību, un padziļina plaisu starp abām valstīm, un turklāt pauž bažas, ka šāda rīcība apdraud visus miermīlīgas samierināšanas procesus attiecīgajās sabiedrībās un var apdraudēt iedzīvotāju miermīlīgu attiecību reģionā iespējamo nākotnes attīstību;

3.  uzskata ‐ lai arī Ramil Safarov piešķirtā prezidenta apžēlošana atbilst Konvencijas par notiesāto personu nodošanu burtam, tā ir pretrunā minētā starptautiskā nolīguma garam, par ko tika panākta vienošanās, lai būtu iespējama notiesātu personu nodošana no vienas valsts teritorijas uz citas valsts teritoriju atlikušā soda izciešanai;

4.  uzskata Ramil Safarov piešķirto prezidenta apžēlošanu par diplomātisko solījumu pārkāpumu attiecībā pret Ungārijas iestādēm pēc Azerbaidžānas lūguma par nodošanu saskaņā ar Konvenciju par notiesāto personu nodošanu;

5.  pauž nožēlu par Ramil Safarov kā varoņa sagaidīšanu Azerbaidžānā un par tūlītēju lēmumu viņam piešķirt majora pakāpi, kā arī samaksāt algu par iepriekšējiem astoņiem gadiem un pauž bažas par to, kādu piemēru šis gadījums rāda nākamajām paaudzēm, un par paaugstinājumu un atzinību, ko viņš saņēma no Azerbaidžānas valsts;

6.  uzskata, ka neizpratne Azerbaidžānā un Armēnijā par būtiskas virzības trūkumu miera procesā Kalnu Karabahā neattaisno ne atriebību, ne nepamatotas provokācijas, kas tikai pastiprina saspīlējumu jau tā saspringtajā un trauslajā situācijā;

7.  pauž atbalstu Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD), ES īpašā pārstāvja Dienvidkaukāzā un dalībvalstu nepārtrauktajiem centieniem mazināt spriedzi un nodrošināt virzību miera virzienā reģionā;

8.  atbalsta EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju centienus nodrošināt būtisku progresu miera procesā Kalnu Karabahā, lai rastu ilgstošu, vispārēju risinājumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

9.  uzstāj uz to, ka ES jābūt lielākai lomai Kalnu Karabaha konflikta noregulējumā, atbalstot tādu uzticības veidošanas pasākumu īstenošanu, kuri savedīs kopā Armēnijas un Azerbaidžānas kopienas un izplatīs miera, samierināšanas un savstarpējas uzticības idejas;

10.  atgādina savu nostāju, ka pašreiz izskatāmajā ES un Azerbaidžānas asociācijas nolīgumā jāiekļauj klauzulas un kritēriji attiecībā uz cilvēktiesību un tiesiskuma aizsardzību un veicināšanu;

11.  nosoda visus terorisma veidus un terorisma draudu izmantošanu;

12.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju EĀDD, Eiropadomei, Komisijai, Azerbaidžānas Republikas un Armēnijas Republikas valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, EDSO un ANO īpašajam referentam par cilvēktiesībām un terorisma apkarošanu.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0127.