Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “Vienotais tirgus cilvēku uztverē ‐ aktuālā informācija par iedzīvotāju un uzņēmumu uzskatiem un redzējumiem. 20 galvenās problēmas” (SEC(2011)1003),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. ”Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi“” (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku. 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu” (COM(2010)0608),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropa 2020 ‐ stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropai” (COM(2007)0724) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu “Vienotā tirgus pārskats ‐ sasniegumi” (SEC(2007)1521),

–  ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 4. septembra rezolūciju par vienotā tirgus noteikumu pārskatīšanu(1) un Komisijas dienestu darba dokumentu “Vienotā tirgus pārskats ‐ pēc viena gada” (SEC(2008)3064),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Lietpratīgs regulējums Eiropas Savienībā” (COM(2010)0543),

–  ņemot vērā Komisijas 27. ikgadējo ziņojumu par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanas uzraudzību (2009) (COM(2010)0538) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu par situāciju dažādās nozarēs (SEC(2010)1143),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Rezultātu Eiropa ‐ Kopienas tiesību aktu piemērošana” (COM(2007)0502),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 29. jūnija ieteikumu par vienotā tirgus darbības uzlabošanas pasākumiem(2),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 10. decembra secinājumus par Vienotā tirgus aktu,

–  ņemot vērā profesora Mario Monti ziņojumu Komisijai par vienotā tirgus atdzīvināšanu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūciju par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem(3),

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu Nr. 21 (2010. gads) un Eiropas Parlamenta 2010. gada 9. marta(4) un 2008. gada 23. septembra rezolūciju(5) par iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 258. līdz 260. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 7., 10. un 15. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Juridiskās komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A7-0310/2012),

A.  tā kā dokuments “20 būtiskākās problēmas saistībā ar vienotā tirgus darbību Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu skatījumā” apstiprina, ka pastāv atšķirības starp to, kas no vienotā tirgus tiek sagaidīts, un to, kāds tas ir patiesībā;

B.  tā kā joprojām ir pārāk daudz šķēršļu, kas liedz Eiropas iedzīvotājiem pilnībā izmantot vienotā tirgus pastāvēšanas priekšrocības, tādējādi neļaujot vairot viņu piederības izjūtu vienai kopienai; tā kā šīs grūtības ir steidzami jānovērš, lai ļautu Eiropas iedzīvotājiem pilnībā izmantot tiesības brīvi pārvietoties un baudīt priekšrocības, ko sniedz dalība Eiropas Savienībā,

C.  tā kā pašreizējās Eiropas ekonomikas, finanšu un sociālās krīzes kontekstā ir būtiski novērst šķēršļus un atveseļot vienoto tirgu, un tādējādi veicināt inovāciju, izaugsmi, konkurētspēju, darbavietu radīšanu un lielāku uzticību tirgum, tā kā vienotā tirgus pilnveidošana, sekmējot Savienības teritoriālo, ekonomisko un sociālo kohēziju, nāks par labu visiem Eiropas iedzīvotājiem;

D.  tā kā vienotajam tirgum ir būtiska nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kā arī viedas, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķi, tā kā vienotā tirgus atveseļošanas nolūkā jaunais politiskās domas modelis jābalsta uz iedzīvotājiem, patērētājiem un jo īpaši uz MVU;

E.  tā kā Eiropas pilsoņi ir saskārušies ar dažādām grūtībām un sarežģītām un diskriminējošām prasībām, ko banku iestādes nosaka attiecībā uz konta atvēršanu, līdz ar to 30 miljoniem Eiropas pilsoņu joprojām nav bankas konta un viņu mobilitāte ir apgrūtināta; tā kā saskaņā ar Eirobarometra datiem 29 % aptaujāto patērētāju ir grūtības salīdzināt dažādus piedāvājumus attiecībā uz savu norēķinu kontu un tādēļ viņi nespēj izvēlēties savām vajadzībām vispiemērotāko konta veidu;

F.  tā kā apmēram 30 % Eiropas pilsoņu nezina, ka viņiem ir tiesības saņemt pārrobežu veselības aprūpi un izdevumu atlīdzību; tā kā tikai viens no trim Eiropas iedzīvotājiem zina, ka, dodoties uz ārvalstīm, ir jāņem līdzi Eiropas veselības apdrošināšanas karte un ka šī karte ir nepieciešama īslaicīgas pārvietošanās gadījumā, piemēram, brīvdienās, darījumu braucienos vai saistībā ar studijām citā valstī;

G.  tā kā brīva preču aprite ir ES stūrakmens un Savienība ir ieviesusi vienotu tipa apstiprinājuma sistēmu un saskaņotas reģistrācijas apliecības mehāniskajiem transportlīdzekļiem; tā kā tāpēc automašīnas iegāde vai automašīnas pārvešana uz citu dalībvalsti ir kļuvusi daudz vienkāršāka; tā kā Eiropas iedzīvotāji, kas pārceļas uz citu dalībvalsti un vēlas aizvest līdzi savu automašīnu, saskaras ar grūtām un sarežģītām procedūrām, kurās ir nepieciešams uzrādīt dokumentus, kuri nepastāv viņu dalībvalstī, un samaksāt papildu nodokļus; atgādina, ka Eiropas iedzīvotāji, kas citā ES valstī vēlas pirkt transportlīdzekli, saskaras ar līdzīgām problēmām; tā kā Parlaments saņem daudzas sūdzības no iedzīvotājiem, ļoti bieži par apgrūtinošām formalitātēm, jo īpaši attiecībā uz transportlīdzekļu pārreģistrāciju citā dalībvalstī un ar to saistītajām papildu izmaksām; tā kā vienlaikus Savienībai un dalībvalstīm ir jānodrošina, lai netiktu pārreģistrēti zagti transportlīdzekļi ar viltotām reģistrācijas apliecībām;

H.  tā kā ES noteikumi par pasažieru tiesībām paredz obligātu iedzīvotāju aizsardzības līmeni un tādējādi veicina mobilitāti un sociālo integrāciju; tā kā tie palīdz radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus gan viena un tā paša transporta veida, gan dažādu transporta veidu operatoriem; tā kā ES tiesiskajam regulējumam, kas aizsargā pasažieru tiesības, ir jāgarantē obligāts patērētāju aizsardzības standarts, kuru spēj nodrošināt arī, attīstoties tādai komercpraksei kā papildu nodevas, un tam ir jāattiecas arī uz lidsabiedrību bankrota un maksātnespējas gadījumiem; tā kā Savienībai ir jāreaģē uz jauniem vairākveidu pārvadājumu mobilitātes modeļiem,

I.  tā kā likvidējot regulatīvos un fiziskos šķēršļus vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidei, jo īpaši attiecībā uz kravas pārvadājumiem, uzlabotos ekonomiskā izaugsme vienotajā tirgū;

J.  tā kā 62 % Eiropas enerģijas patērētāju vēlētos mainīt savu enerģijas piegādātāju un pāriet uz izdevīgāku enerģijas tarifu, bet viņu izvēles brīvība ir ierobežota, jo trūkst skaidras un salīdzināmas informācijas, kā arī pastāv grūtības izbeigt pašreizējos līgumus ar enerģijas piegādātājiem; atgādina, ka šāda maiņa nozīmētu 100 euro ietaupījumu katram klientam jeb 13 miljardus euro visā Eiropā;

K.  tā kā Eiropas iedzīvotāji ļoti atzinīgi vērtētu vienotā tirgus pastiprināšanu mobilo telekomunikāciju jomā, it sevišķi attiecībā uz viesabonēšanu;

L.  tā kā 26 % no aptaujātajiem patērētājiem Eiropā ir saskārušies ar problēmām saistībā ar interneta pakalpojumu sniedzējiem; tā kā interneta pakalpojumu sniedzēja nomaiņas procedūra ir sarežģīta un dārga un patērētāji bieži saskaras ar nekvalitatīviem pakalpojumiem un valsts tiesiskā regulējuma nevienlīdzīgu piemērošanu;

M.  tā kā informācijas trūkums par patērētāju tiesībām, tiesību aktu kļūdaina piemērošana un grūtības strīdu risināšanā attiecībā uz pārrobežu pirkumiem ir izraisījuši patērētāju neuzticēšanos pirkumiem tiešsaistē un tādējādi ES nav īstena digitālā tirgus, kas kalpotu pilsoņu un uzņēmumu interesēm; tā kā saskaņā ar Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) datiem vairuma patērētāju sūdzību (59 %) pamatā ir pirkumi tiešsaistē;

N.  tā kā īpaši valstu atšķirīgā prakse attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem, sarežģītās administratīvās prasības, ko nosaka dažas dalībvalstis, un valodas barjeras joprojām rada uzņēmumiem ‐ gan kā līgumslēdzējiem, gan kā apakšuzņēmējiem ‐ grūtības citu dalībvalstu publisko iepirkumu līgumu pieejamībā;

O.  tā kā pašreizējās ekonomiskās situācijas kontekstā ir ļoti svarīgi uzlabot MVU piekļuvi finansējumam, gan šo uzņēmumu izdzīvošanai un attīstībai, gan lai stiprinātu uzņēmējdarbību un Eiropas attīstību;

P.  tā kā īpaša uzmanība būtu jāpievērš personu ar invaliditāti vajadzībām, lai arī viņām vienotais tirgus sniegtu iespējami lielākas priekšrocības, panākot, ka jaunais digitālais saturs ir pilnībā pieejams personām ar invaliditāti saskaņā ar starptautiskajiem standartiem par tīmekļa pieejamību(6) un ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām(7), kas nosaka pienākumus attiecībā uz pieejamību,

I.Ievads

1.  atzinīgi vērtē Komisijas iesniegto darba dokumentu “20 būtiskākās problēmas saistībā ar vienotā tirgus darbību Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu skatījumā”, kas iesniegts, pamatojoties uz EP 2010. gada 20. maija rezolūciju par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem;

2.  atzinīgi vērtē šo Komisijas nozīmīgo iniciatīvu, kas izstrādāta kā atbilde iedzīvotāju un uzņēmumu grūtībām īstenot ES piešķirtās tiesības; tomēr uzskata, ka darba dokumentu varēja izstrādāt vēl rūpīgāk;

3.  ir pārliecināts, ka iekšējā tirgus izveides pabeigšana ir vajadzīga ES iedzīvotāju ekonomiskajai un sociālajai labklājībai; aicina Komisiju iesniegt konkrētas darbības un realizējamus priekšlikumus minēto 20 būtiskāko iedzīvotāju problēmu atrisināšanai;

4.  uzskata, ka šajā smagās finanšu krīzes laikā Eiropas Savienībai ir jāpastiprina tās centieni novērst šķēršļus netraucētai vienotā tirgus darbībai, īpaši tādās nozarēs, kas var sekmēt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, piemēram, pārrobežu komercdarbība un uzņēmējdarbība, pakalpojumu nodrošināšana, mobilitāte, piekļuve finansēm un lietpratība finanšu jomā;

5.  atzīst, ka lielāka kvalificēta darbaspēka mobilitāte varētu sekmēt konkurētspējīgākas Eiropas izveidi, uzskata, ka tādēļ ir nepieciešams pieņemt mūsdienīgu un ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) brīdinājuma mehānisma izmantošanu saistītu regulējumu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu;

6.  atzinīgi vērtē Eiropas profesionālās kartes ieviešanu, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), saistībā ar kuru pašlaik tiek vērtēti šīs kartes ieviešanas kritēriji, lai atvieglotu administratīvās procedūras un veicinātu brīvprātīgu pārrobežu mobilitāti ES; turklāt uzskata, ka IMI spēs panākt ātrāku sadarbību starp izcelsmes dalībvalsti un uzņēmējvalsti, lai palīdzētu novērst pastāvošo neatbilstību ES darba tirgū;

7.  uzsver, ka darba ņēmēju mobilitātei dažādās dalībvalstīs jābūt brīvprātīgai, vienmēr pilnībā ievērojot darba tiesības;

8.  pauž bažas par to, ka rodas krāpnieciskas nodarbinātības aģentūras, kas izmanto darbaspēku visā ES teritorijā, apdraudot darba ņēmēju pārvietošanās brīvības pareizu īstenošanu, un aicina Komisiju un Padomi izstrādāt rīcības plānu šā jautājuma risināšanai, piemēram, pastiprinot sadarbību starp valstu darba inspekcijām;

9.  uzsver steidzamo nepieciešamību uzlabot iedzīvotāju informētību par nodokļu sistēmu ES un samazināt nodokļu šķēršļus pārrobežu darbiniekiem un darba devējiem, lai sekmētu viņu mobilitāti un veicinātu pārrobežu uzņēmējdarbības iniciatīvas, vienlaikus novēršot iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas un veikt krāpšanu nodokļu jomā;

10.  attiecīgi uzsver nepieciešamību īstenot sociāli pamatojamu fiskālo politiku, kurā resursu pārdalīšana būtu vērsta uz izaugsmi un kura spētu risināt tādus svarīgus jautājumus kā fiskālā konkurence, efektīva uzraudzība, ārzonas uzņēmumu aplikšana ar nodokļiem un Eiropas Savienībā plaukstošo nodokļu oāžu izskaušana;

11.  aicina Komisiju stiprināt programmas, kas veicina Eiropas MVU uzņēmējdarbību, šo uzņēmumu darbību starptautiskā mērogā un konkurētspēju, jo tie ir Eiropas ekonomikas pamatbalsts;

12.  aicina Eiropas Komisiju mudināt MVU pieņemt darbā jauniešus un stiprināt viņu mobilitātes programmas, lai rosinātu jauniešus attīstīt prasmes, tādējādi palielinot savu nodarbinātību un iespējas ienākt darba tirgū;

13.  atzinīgi vērtē turpmākās likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir izveidot pilnībā integrētu vienoto tirgu, lai veicinātu konkurētspēju un efektivitāti un nodrošinātu lielāku izvēli Eiropas patērētājiem;

14.  uzsver interneta nozīmi uzņēmējdarbības efektivitātē un aizvien lielāko e-komercijas nozīmi jaunu tirgu, izaugsmes un uzņēmējdarbības iespēju radīšanā; uzsver, ka ir jānodrošina pilnībā darbotiespējīgas sistēmas alternatīvai strīdu izšķiršanai un strīdu izšķiršanai tiešsaistē, lai palielinātu patērētāju un uzņēmumu uzticību digitālajam tirgum; aicina vienkāršot licencēšanas sistēmas un izveidot efektīvu regulējumu attiecībā uz autortiesībām, kā arī apkarot viltošanu un pirātismu;

15.  atgādina, ka LESD 194. pantā noteikts, ka Savienības enerģētikas politiku virza dalībvalstu savstarpēja solidaritāte; norāda ‐ pabeidzot iekšējā enerģijas tirgus izveidi, jāņem vērā Eiropas reģionu strukturālās sociālekonomiskās atšķirības un nevajadzētu radīt apgrūtinājumu dalībvalstīm;

16.  norāda ‐ 2011. gadā pieņemot tiesību aktus par pasažieru tiesībām saistībā ar autobusu transportu, Savienība ieguva visaptverošu un saskaņotu pasažieru pamattiesību noteikumu kopumu, kas aptver visus transporta veidus;

17.  uzskata, ka galvenajam ES banku nozares mērķim jābūt kapitāla nodrošināšanai reālajai ekonomikai, kas ir viens no priekšnoteikumiem tāda uz zināšanām balstīta vienotā tirgus attīstībai, kas sekmē izaugsmi, konkurenci un darbavietu izveidi;

18.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto publiskā iepirkuma reformu un uzskata, ka vienotu principu noteikšana ES līmenī līdz ar elastīgiem, skaidriem un vienkāršiem publiskā iepirkuma noteikumiem ļautu uzņēmumiem un pirmām kārtām MVU sekmīgāk izmantot iespējas, ko sniedz pārrobežu publiskais iepirkums; uzsver, ka ir būtiski izveidot ES mēroga publiskā e-iepirkuma sistēmu, kas nodrošinātu lielāku pārredzamību un konkurētspēju un ļautu lietderīgāk izmantot publiskos līdzekļus;

19.  pauž nožēlu, ka ir atlikts likumdošanas priekšlikums, kura mērķis ir līdz 2015. gadam nodrošināt publiskā sektora tīmekļa vietņu pilnīgu pieejamību; atzinīgi vērtē ceļvedi digitālajai iekļaušanai un prasa īstenot Tīmekļa pieejamības iniciatīvu un Tīmekļa satura pieejamības pamatnostādnes e-pārvaldes portālos;

20.  vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir izstrādāt Eiropas standartus, kas ir pilnīgi nepieciešams gan vienotā tirgus izveides pabeigšanai, gan ES starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai; aicina Komisiju atvieglot Eiropas standartu pieejamību MVU un mikrouzņēmumiem;

21.  norāda, ka e-parakstu regulējuma atšķirības dalībvalstīs joprojām ir lielākais šķērslis ES vienotā tirgus pienācīgai darbībai, it īpaši pakalpojumu sniegšanai; uzskata, ka ir būtiski izveidot vienotu sistēmu e-parakstu atzīšanai visā ES;

22.  uzsver ‐ lai atvieglotu e-rēķinu plašas izmantošanas ieviešanos, ir svarīga juridiskā noteiktība, pārredzama tehniskā vide un atvērti un savienojami risinājumi, kas balstās uz juridiskām prasībām, komerciālām darbībām un vienotiem tehniskiem standartiem;

23.  uzsver, ka visiem ES iedzīvotājiem, kuriem vēl nav bankas konta dalībvalstī, kurā viņi ir iesnieguši pieteikumu konta atvēršanai, ir jābūt pieejamiem banku pamatpakalpojumiem; šajā sakarībā uzskata, ka banku pamatpakalpojumi vienotajā tirgū atvieglo patērētāju ar zemiem ienākumiem piekļuvi maksājumu pamatinstrumentiem, kas paredzēti skaidras naudas noguldīšanai bankā, pārskaitīšanai un izņemšanai no bankas konta, jo īpaši saistībā ar pārrobežu svārstmigrāciju; tāpēc aicina Komisiju sagatavot tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu patērētājiem labvēlīgas procedūras bankas kontu atvēršanai visā Savienībā;

24.  pauž bažas par to, ka ES pilsoņi, kas saņem mantojumu, aiziet pensijā vai pārskaita līdzekļus ārvalstīs, bieži saskaras ar dubultu nodokļu uzlikšanu; aicina palielināt centienus šīs situācijas novēršanai; pauž nožēlu, ka Komisija ir ierosinājusi tikai ieteikumu mantojuma nodokļa jomā;

25.  atkārti aicina Komisiju izvērtēt dažādus noteikumus par pensiju fondiem un vajadzību uzlabot pensiju, jo īpaši aroda pensiju, pārnesamību gadījumos, kad darba ņēmēji maina darbavietas un pārceļas no vienas dalībvalsts uz citu; steidzami aicina pārskatīt Pensiju fondu direktīvu;

26.  uzsver, ka ES un dalībvalstu iestādēm ir nepieciešams pastiprināt centienus, lai izveidotu taisnīgāku, rīcībspējīgāku, konkurētspējīgāku un efektīvāku vienoto tirgu;

II.Pārvaldība

27.  uzsver nepieciešamību padziļināt tādu visaptverošu pieeju vienotajam tirgum, kas būtu orientēta uz praktisku un derīgu risinājumu atrašanu iedzīvotājiem, patērētājiem un MVU, lai tie varētu pilnībā izmantot tirgus sniegtās priekšrocības, vienlaikus nepieļaujot pārmērīgu regulāciju;

28.  atkārtoti uzsver, ka jāpalielina iedzīvotāju, Parlamenta, Padomes, Komisijas un dalībvalstu sadarbība un mijiedarbība, lai iedzīvotāji justos piederīgāki ES galvenajiem projektiem un ikdienas darbībām un lai ES rīcība, ja tāda būtu nepieciešama, būtu mērķtiecīga un lietderīga; uzsver, ka vienotā tirgus uzticamības atjaunošanai ir būtisks dialogs ar pilsonisko sabiedrību;

29.  atzīst ‐ lai iekšējais tirgus sekmīgi darbotos, ir svarīgi arī aizsargāt sociālās tiesības un atgādina profesora Mario Monti ziņojumā Komisijai paustos ieteikumus, proti, ka lielāka uzmanība būtu jāvelta iekšējā tirgus sociālajai dimensijai, izpildot apņemšanos veikt reālus “sociālās ietekmes novērtējumus”, kuru pamatā ir precīzāku metožu izstrāde un kvalitatīvāki statistikas dati;

30.  aicina dalībvalstis modernizēt valsts pārvaldi, vienkāršojot tiesisko regulējumu, un veicināt elektronisko līdzekļu, tādu kā e-pārvalde, izmantošanu;

31.  mudina dalībvalstis veikt paraugprakses apmaiņu, lai nodrošinātu Eiropas tiesību aktu vienotu piemērošanu;

32.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu turpināt izstrādāt datubāzi attiecībā uz lietu pārvaldību saistībā ar ES tiesību aktu piemērošanu(8);

33.  mudina Komisiju izstrādāt portālu “Tava Eiropa”, pārveidojot to par īstenu digitālu “vienas pieturas aģentūru”, kurā iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu pieejama informācija par vienoto tirgu; aicina dalībvalstis portālu “Tava Eiropa” pēc iespējas drīzāk papildināt ar trūkstošo informāciju, lai izveidotu ciešākas saiknes starp valstu valdību portāliem, uz kuriem attiecas dažādas tīmekļa vietnes sadaļas, kā arī izstrādāt atsauces uz “Tavu Eiropu” attiecīgajos valstu un vietējo pārvalžu portālos, lai tas būtu pieejamāks iedzīvotājiem;

34.  uzsver dienesta “Tavs Eiropas padomdevējs” lietderību, ļaujot iedzīvotājiem bez maksas piekļūt personalizētai informācijai; prasa Komisijai un dalībvalstīm rīkoties, lai ievērojami palielinātu informatīva pakalpojuma pa tālruni “Europe Direct” atpazīstamību iedzīvotāju vidū;

35.  atzinīgi vērtē SOLVIT, dienesta “Tavs Eiropas padomdevējs”, Eiropas Biznesa atbalsta tīkla, Eiropas patērētāju centru, “Europe Direct” kontaktcentra un Eiropas Nodarbinātības dienesta pozitīvo lomu, sniedzot iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmējiem informāciju un palīdzību iekšējā tirgū; aicina Komisiju rast veidus, kā uzlabot koordināciju starp šiem dienestiem un izvairīties no dubulta darba veikšanas un dubultas resursu izmantošanas;

36.  aicina Komisiju, izmantojot tās pārstāvniecības visās dalībvalstīs, pielikt visas pūles vienota tiešā kontaktpunkta izveidei iedzīvotājiem un patērētājiem; uzskata, ka šiem kontaktpunktiem ir jādarbojas ciešā sadarbībā ar Eiropas Parlamenta informācijas birojiem, lai nodrošinātu visaptverošu “vienas pieturas aģentūru” ikvienam iedzīvotājam; uzskata, ka šāda vienota kontaktpunkta radīšana visās dalībvalstīs patiešām ļaus panākt lielāku iekšējā tirgus pieejamību un nodrošinās efektīvāku un lietotājiem draudzīgāku pakalpojumu, kas ne vien sniegs informāciju, bet arī vienkāršā un saprotamā veidā skaidros iedzīvotājiem iekšējā tirgus piedāvātās konkrētās iespējas; uzskata, ka tas palīdzētu vidusmēra iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmumiem izvairīties no pārpratumiem;

37.  aicina Komisiju Iekšējā tirgus informācijas sistēmas paplašināšanas stratēģijas ietvaros analizēt vietējo un reģionālo iestāžu iesaistīšanos; aicina dalībvalstis stiprināt valstu ierēdņu zināšanas par saviem pienākumiem saistībā ar IMI lietošanu un nodrošināt, ka viņi saņem piemērotu apmācību;

38.  uzsver, ka pilsoņu bažas saistībā ar vienotā tirgus darbību ir radušās triju trūkumu dēļ ‐ cita starpā informācijas trūkuma, piemērošanas nepilnību un tiesisko aktu trūkuma dēļ; uzskata, ka nolūkā optimizēt vienotā tirgus darbību šie trīs trūkumi būtu jānovērš vienlaicīgi;

39.  uzsver MVU nozīmi Eiropas ekonomikā un aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm uzlabot MVU testu, lai nodrošinātu, ka to saskanīgi un konsekventi piemēro visās attiecīgajās politikas jomās un iekļauj priekšlikumu vispārējā novērtējumā, nolūkā samazināt MVU attīstību bremzējošos pamata šķēršļus, birokrātiju un administratīvās izmaksas, veicinot labvēlīgāku vidi, kas sekmētu uzņēmējdarbību, inovācijas, ieguldījumus, izaugsmi un darba vietu radīšanu; aicina Komisiju pārskatīt visas direktīvas un noteikumus, kas atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz MVU, un līdz 2013. gada jūnijam iesniegt ziņojumu ar ieteikumiem;

40.  atgādina Eiropas Parlamenta lēmumu aicināt visas parlamentārās komitejas pēc tam, kad par normatīvajiem ziņojumiem attiecīgajā komitejā ir noticis balsojums un tie ir iesniegti apstiprināšanai plenārsēdē, šiem ziņojumiem piemērot MVU testa principus un uzstāj, ka šo lēmumu ir nepieciešams ātri īstenot;

41.  uzskata, ka rūpīga principa “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” ievērošana nodrošinātu to, ka turpmākie tiesību akti nerada papildu grūtības un neērtības pilsoņiem un uzņēmumiem vienotajā tirgū;

42.  uzsver, ka Komisijai vajadzētu vairāk pievērst uzmanību noteikumu un direktīvu ietekmei uz rūpniecību, MVU un mikrouzņēmumiem, nosakot tiesību aktu labākas izstrādes mērķus; jo īpaši uzsver, ka ir nepieciešams turpināt sloga samazināšanas programmu pēc 2012. gada vērienīgākā un plašākā apjomā un ieviest regulatīvā sloga kompensāciju;

43.  aicina Komisiju stiprināt tās apņemšanos pirms priekšlikumu projektu izstrādes uzsākšanas novērtēt, vai darbībai piemīt īstena pievienotā vērtība ES līmenī;

44.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par programmu MVU izmaksu novēršanai, pieņemot, ka uz mikrouzņēmumiem apgrūtinošie noteikumi neattieksies, ja vien netiks tieši prasīta to iekļaušana;

III.Informācija un komunikācija

45.  atkārtoti uzsver, ka pastāv informācijas trūkums par vienoto tirgu, un tas nozīmē, ka bieži iedzīvotāji un uzņēmumi nepārzina vai neizprot savas tiesības un pienākumus un nezina, kā saņemt nepieciešamās atbildes vai palīdzību; uzsver, ka ir nepieciešams sagatavot informāciju, kurā ņemtas vērā mazāk aizsargātu patērētāju grupu īpašās iezīmes;

46.  uzsver ‐ ir vienlīdz svarīgi arī tas, ka iedzīvotāji var paust savas bažas saistībā ar iekšējo tirgu un sniegt ierosinājumus tā, lai viņu viedokli labāk sadzirdētu gan Komisija, gan Parlaments;

47.  mudina Komisiju izmantot visus pieejamos tehnoloģiskos resursus, lai uzsāktu dialogu ar iedzīvotājiem par vienoto tirgu, organizējot interaktīvas informatīvas kampaņas, sakārtojot prioritārā secībā 20 galvenās problēmas, iepazīstinot iedzīvotājus un uzņēmumus ar vienotā tirgus priekšrocībām, praktiskiem un konkrētiem risinājumiem viņu ikdienas problēmām un ar viņu tiesībām, un rosinot tos piedalīties konkurētspējīga, taisnīga un līdzsvarota tirgus veidošanā, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot vienoto kontaktpunktu stiprināšanai;

48.  atzinīgi vērtē vienoto kontaktpunktu darbību, kuri atvieglo pieeju informācijai par uzņēmējdarbības veikšanu dalībvalstīs, ļaujot vienā valsts kontaktpunktā nokārtot visas nepieciešamās formalitātes un uzzināt visas administratīvās prasības attiecībā uz uzņēmuma izveidi vai tā paplašināšanu pāri robežām;

49.  aicina Komisiju un dalībvalstis pielikt pūles, lai izstrādātu noderīgas komunikācijas stratēģijas un informācijas mehānismus, kas saistīti ar iedzīvotāju sociālo tiesību un viņu priekšrocību izmantošanu visā ES;

50.  uzsver, ka ir svarīgi informatīvajās kampaņās iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes un organizācijas, kā arī pilsonisko sabiedrību, īpašu uzmanību pievēršot informatīvajām kampaņām skolās un universitātēs, lai iesaistītu nākamo paaudzi un sagatavotu to aktīvākam Eiropas pilsoniskumam;

51.  ir pārliecināts, ka patērētāju uzticēšanās labi funkcionējošam finanšu pakalpojumu tirgum ilgtermiņā veicina finansiālo stabilitāti, izaugsmi, efektivitāti un inovācijas; tādēļ uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai patērētājiem būtu labāka piekļuve informācijai un neatkarīgām konsultācijām šajā nozarē un lai tiktu novērsti interešu konflikti;

52.  uzsver, ka atkarībā no piegādātāja elektroenerģijas rēķini būtiski atšķiras Eiropas enerģijas patērētājiem sniegtās informācijas apjoma un kvalitātes ziņā; uzsver, ka ir būtiski sniegt patērētājiem savlaicīgu un atbilstošu informāciju par patēriņu un cenu veidošanos, lai tie varētu izvēlēties sev vēlamo enerģijas piegādātāju;

53.  mudina noteikt vienotu metodoloģiju un vienotu, visaptverošu un ērti lietojamu enerģijas rēķinu formātu, paredzot minimālo informācijas apjomu, kas piegādātājiem jāiekļauj rēķinos, lai patērētāji visā ES varētu saprast savu enerģijas rēķinu saturu un tādējādi lietot enerģiju taupīgāk un lietderīgāk;

54.  mudina dalībvalstis piešķirt valsts regulatīvajām iestādēm (VRI) pilnvaras un resursus, kas nepieciešami to pienākumu pildīšanai, piemēram, uzraudzībai un pienācīgai patērētāju sūdzību izskatīšanai; prasa Komisijai un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) sniegt ieteikumus par VRI pilnvaru uzlabošanas iespējām; aicina Komisiju veicināt uzlabojumus attiecībā uz koordināciju un paraugprakses un informācijas apmaiņu starp VRI un dalībvalstu un Eiropas kompetentajām iestādēm;

55.  aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm izveidot īstenu digitālu vienoto tirgu, kurā tiktu īstenota konkurence un kurš kalpos Eiropas patērētāju un uzņēmēju, jo īpaši MVU, interesēm; atgādina, ka īstens Eiropas digitālais vienotais tirgus sniegtu sociālekonomiskas priekšrocības, no kurām ieguvēji būtu Eiropas patērētāji kopumā un jo īpaši iedzīvotāji nomaļos un grūtāk piekļūstamos reģionos un personas ar invaliditāti, kā arī ES uzņēmumi, jo īpaši MVU, kas tādējādi iegūtu pieeju jauniem tirgiem;

56.  uzsver ‐ lai radītu īstenu Eiropas digitālo vienoto tirgu, ir jāstiprina patērētāju uzticība un drošība, nodrošinot patērētāju personas datu aizsardzību un digitālu parakstu uzticamību, pilnveidojot strīdu izšķiršanas mehānismus un palielinot maksāšanas līdzekļu uzticamību un drošumu;

57.  atgādina, ka ir nepieciešams novērst juridiskās nepilnības attiecībā uz līgumiem un pieņemt efektīvus instrumentus, lai likvidētu šķēršļus saistībā ar atšķirībām starp līgumtiesībām, kas rada tirdzniecības traucējumus, papildu izmaksas darījumiem un juridisko nenoteiktību uzņēmumiem, tādējādi arī izraisot patērētāju neuzticību vienotajam tirgum;

58.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi iedzīvotāji tiek pilnībā informēti par tiesībām, ko garantē Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), un par spēkā esošajām finansiālajām saistībām attiecībā uz medicīnas pakalpojumiem un veselības aprūpi dažādās dalībvalstīs; uzsver, ka šai informācijai jābūt viegli pieejamai un saprotamai (nodrošinot arī elektronisku pieejamību) un tai jābūt pieejamai personām ar invaliditāti;

59.  aicina Komisiju nodrošināt, lai visiem iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības saņemt EVAK un kuri šo karti pieprasa, tā tiek izsniegta un lai šo noteikumu nepareiza piemērošana tiktu nekavējoties labota; aicina dalībvalstis nodrošināt informāciju par jebkādu papildu apdrošināšanu vai citu darbību, kas varētu būt nepieciešama, lai iedzīvotāji ārvalstīs varētu saņemt tādu pašu veselības aprūpi kā savā valstī;

60.  mudina dalībvalstis vienkāršot un paātrināt administratīvās procedūras, kas nepieciešamas, lai cilvēkiem tiktu atlīdzināti izdevumi par ārstēšanos ārzemēs, un nodrošināt, ka to sociālās apdrošināšanas un veselības apdrošināšanas sistēmas rada pietiekamu aizsardzību mobilajiem iedzīvotājiem;

61.  uzsver, ka ierēdņiem un citiem darbiniekiem reģionālajās un vietējās pārvaldes iestādēs trūkst informācijas par pašreizējām mobilitātes iespējām Eiropā un pasaulē; uzsver, ka šo ierēdņu un citu darbinieku mobilitāte Eiropā un pasaulē sekmēs modernāku un efektīvāku administratīvo dienestu izveidi dalībvalstīs un ka tas ir būtisks faktors, lai īstenotu ES acquis, vienlaikus nodrošinot iespējas paraugprakses apmaiņas īstenošanai;

IV.Tiesību akti / transponēšana

62.  uzsver, ka ES tiesību aktu panākumi vienmēr ir atkarīgi no to piemērošanas un savlaicīgas transponēšanas dalībvalstu tiesību aktos; uzskata, ka šajā jomā ir nepieciešama regulāra, rūpīga un efektīva kontrole, un aicina Komisiju iejaukties, ja transponēšanā novēroti trūkumi, un arī turpmāk cieši sadarboties ar Parlamentu šajā jautājumā;

63.  atzīst ‐ neraugoties uz to, ka Komisijas uzsākto pienākumu neizpildes procedūru skaits ir samazinājies, 2010. gada beigās vēl bija aptuveni 2100 šādu izskatīšanā esošu procedūru;

64.  norāda uz lielo skaitu lūgumrakstu, ko saņēmusi Parlamenta Lūgumrakstu komiteja un kas attiecas uz iedzīvotāju problēmām iekšējā tirgū, jo īpaši saistībā ar ES tiesību aktu nepareizu transponēšanu vai īstenošanu; aicina Komisiju savā ziņojumā iekļaut faktus par minētajai komitejai iesniegtajiem lūgumrakstiem un to izskatīšanas rezultātus; uzsver, ka lūgumrakstu iesniegšanas procedūra ir jāizmanto efektīvāk, lai uzlabotu ES likumdošanas procesus, it īpaši attiecībā uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret šķēršļiem pārrobežu tirdzniecībā un patērētāju tiesību īstenošanā;

65.  aicina dalībvalstis prioritāri nodrošināt ar vienoto tirgu saistītu tiesību aktu pareizu un savlaicīgu transponēšanu un samazināt neatbilstības gadījumus; aicina dalībvalstis valstu tiesību aktu izstrādē īstenot “vienotā tirgus testu”, ņemot vērā regulējuma ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem vienotajā tirgū;

66.  uzsver, ka attiecībā uz PVN atmaksas pieprasīšanas procedūrām ārvalstīs ir jāsamazina birokrātisms un šķēršļi uzņēmumiem; uzsver, ka arī pārrobežu riska kapitāla finansējumam vajadzētu būt pieejamākam; tā kā ir konstatētas likumdošanas un īstenošanas atšķirības attiecībā uz tiesību aktiem vienotā tirgus jomā, aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus efektīvi īstenot atbilstīgos tiesību aktus, jo īpaši attiecībā uz sociālās aizsardzības jautājumiem;

67.  aicina Komisiju, uzsākot pienākumu neizpildes procedūras par ES tiesību aktu nepareizu transponēšanu vai netransponēšanu, iekļaut atsauci uz attiecīgo darbības nozari un tās ietekmi uz vienoto tirgu;

68.  mudina Komisiju attiecībā uz pienākumu neizpildes procedūrām pilnībā izmantot ar LESD 260. pantu ieviestās izmaiņas;

69.  atbalsta Komisijas centienus vienkāršot automobiļu pārrobežu pārvedamību un aicina dalībvalstis pilnībā īstenot principus, kas ietverti ES tiesību aktos par automobiļu reģistrāciju citās dalībvalstīs; šajā sakarībā atgādina, ka būtu jānodrošina, lai automobiļus (tostarp transportlīdzekļus ar stūri labajā pusē), kuri atbilst attiecīgajam ES tipa apstiprinājumam, būtu iespējams reģistrēt dalībvalstīs, un aicina Komisiju palielināt saskaņoto reģistrācijas apliecību drošību, lai mazinātu iespēju pārreģistrēt zagtus transportlīdzekļus ar viltotām reģistrācijas apliecībām;

70.  aicina Komisiju nepieļaut nodarbinātības jomā nekādus diskriminējošus dalībvalstu noteikumus un darbības, kas ir pretrunā ES tiesību aktiem, un neatbilstības gadījumā nekavējoties sākt attiecīgas procedūras; turklāt aicina Komisiju nepieļaut nekādu diskriminējošu vai neattaisnojamu rīcību, pārbaudes vai prasības, kas ierobežo Eiropas darba ņēmēju un darba devēju tiesību īstenošanu saskaņā ar ES tiesību aktiem;

71.  atgādina, ka pārvietošanās brīvība ir viena no pamattiesībām, kuru darba ņēmējiem ir jāspēj īstenot, nesaskaroties ar diskrimināciju dažādu dalībvalstu darba ņēmēju valstspiederības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem; uzskata ‐ lai nodrošinātu šo brīvību, būtu pienācīgi jāinformē darba ņēmēji, būtu jāievieš piemēroti tiesiskās aizsardzības mehānismi un visām dalībvalstīm būtu stingri jāievēro attiecīgie ES noteikumi;

72.  aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt Direktīvas 2000/78/EK transponēšanu un efektīvu piemērošanu dalībvalstīs un iejaukties gadījumā, ja tiek konstatēti jebkādi trūkumi; aicina dalībvalstis un Padomi noteikt par prioritāti to, ka steidzami jāpieņem priekšlikums direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu personām neatkarīgi no viņu reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas;

73.  uzsver vajadzību darbā norīkotajiem darba ņēmējiem ES uzlabot darba apstākļus un nodrošināt atbilstīgu aizsardzību bez jebkāda veida diskriminācijas; aicina rīkoties, lai uzlabotu direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā īstenošanu un piemērošanu, cieši sadarbojoties ar sociālajiem partneriem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē vienotā tirgus foruma secinājumus;

74.  atgādina, ka spēkā esošie ES tiesību akti aizsargā patērētāju tiesības un nodrošina stabilu pamatu konkurētspējīgam Eiropas enerģijas tirgum; tomēr vairākās dalībvalstīs tie vēl nav pienācīgi transponēti valsts tiesību aktos;

75.  mudina visas dalībvalstis pilnībā īstenot Trešo enerģētikas tiesību aktu paketi un citus saistītos ES tiesību aktus, ievērojot noteiktos termiņus; prasa Komisijai aktīvi uzraudzīt šo noteikumu transponēšanu;

76.  aicina Komisiju turpināt veicināt ar vienoto tirgu saistītu tiesību aktu transponēšanas labāko praksi;

77.  uzsver, ka vienota un saskaņota pasažieru aizsardzības noteikumu īstenošana un izpilde visā Savienībā ir ļoti svarīga ceļojošajiem iedzīvotājiem, tostarp personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai transporta uzņēmējiem; atzīst, ka cilvēku ar invaliditāti pārvietošanos bieži kavē ierobežojumi un šķēršļi, kas liedz izmantot daudzas vienotā tirgus iespējas, un aicina Komisiju pievērst lielāku uzmanību šim aspektam pasažieru tiesību jomā;

78.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiesību akti pasažieru tiesību aizsardzības jomā tiek pienācīgi īstenoti, informēt Eiropas iedzīvotājus par pasažieru tiesībām ES un jo īpaši nodrošināt, lai šīs tiesības tiktu ievērotas;

79.  uzsver vajadzību risināt problēmas, ar kurām saskārušies iedzīvotāji un uzņēmumi; norāda, ka, neraugoties uz nedaudzajiem darba dokumentā iekļautajiem pierādījumiem, daudzās konstatētajās problemātiskajās jomās Komisija nesen ir veikusi ietekmes novērtējumus un nākusi klajā ar priekšlikumiem; stingri uzskata, ka darbības priekšlikuma gadījumā Komisijai ir jānodrošina spēcīgi un pārliecinoši pierādījumi par labu tiesību akta projektā izvēlētajam politiskajam risinājumam; aicina Parlamentu, izskatot projektu priekšlikumus, īpašu uzmanību pievērst Komisijas izstrādāto ietekmes novērtējumu precizitātei un pamatotībai, lai pieņemtie tiesību akti atbilstu gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu vajadzībām;

80.  uzskata, ka ir svarīgi veikt informācijas apmaiņu un veicināt sadarbību starp dalībvalstu sistēmām, un šajā saistībā atzinīgi vērtē nesen panākto uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību(9); aizvien mudina īstenot administratīvo iestāžu pārrobežu sadarbību un uzlabot reģistru savstarpējo savienojamību ar centrālu platformu palīdzību; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas šajā nolūkā, piem., iniciatīvu izstrādāt sistēmu elektroniskai sociālā nodrošinājuma informācijas apmaiņai starp valstu sociālās nodrošināšanas sistēmām;

81.  uzsver, ka iekšējā tirgus mobilitātes nodrošināšanā liela nozīme ir lēmumu un dokumentu juridiskā spēka piemērošanai un atzīšanai pārrobežu mērogā; sagaida, lai regula par mantošanas tiesībām tiktu nekavējoties piemērota visās ES dalībvalstīs; aicina Komisiju turpināt darbu saistībā ar civilstāvokļa aktu juridiskā spēka atzīšanu, pamatojoties uz 2010. gada Zaļo grāmatu(10) un 2011. gadā notikušajām apspriedēm, un pauž interesi par 2013. gadā paredzētajiem likumdošanas priekšlikumiem;

82.  norāda uz mērķi uzlabot regulējumu un uzskata, ka Komisijai, Parlamentam un Padomei būtu jāpastiprina centieni, lai uzlabotu lietpratīga regulējuma stratēģiju;

83.  atbalsta apņemšanos, kas pausta attiecībā uz regulatīvā sloga jautājuma risināšanu; šajā sakarībā atgādina Parlamenta iepriekšējo apņemšanos pieprasīt Komisijai noteikt līdzvērtīgas izmaksu kompensācijas, ierosinot jaunus tiesību aktus; atgādina arī Parlamenta prasību pagarināt un paplašināt administratīvā sloga samazināšanas programmu un tādēļ gaida priekšlikumus par administratīvā sloga un regulatīvo traucēkļu samazināšanu, jo tādējādi tiktu risinātas daudzas būtiskākās iedzīvotāju un uzņēmumu problēmas saistībā ar vienoto tirgu;

84.  uzsver ‐ neraugoties uz tiesību aktu vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu uzņēmumiem, kuri vēlas izmantot iekšējā tirgus brīvības, principā ir jāizstrādā noteikumi par drošību un veselības aizsardzību patērētāju un darba ņēmēju aizsardzībai;

85.  aicina Komisiju ierosināt jaunus Eiropas noteikumus “elektroniskās komercijas testam”;

V.Ierosinājumi

86.  aicina Komisiju pēc diviem gadiem uzraudzīt “20 būtiskākās problēmas vienotā tirgus jomā iedzīvotāju un uzņēmumu skatījumā” un tās aktualizēt; aicina to arī par katru aplūkoto problēmu izveidot tabulu, norādot atbildīgos par risinājumiem visu konstatēto pamatcēloņu novēršanai;

87.  aicina Komisiju nākamajos ziņojumos uzsvērt attiecīgās darbības, par kurām tā ir nepārprotami atbildīga, piemēram, savlaicīga un atbilstoša rīcība, ja dalībvalstis ir nepareizi transponējušas ES tiesību aktus, ES tiesību aktu atbilstīgas īstenošanas nodrošināšana un neatbilstīgu tiesību aktu pārbaude;

88.  aicina Komisiju 2012. gada otrajā pusē iesniegt dokumentu “Jaunais vienotā tirgus akts ‐ divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot savstarpējo uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”;

89.  mudina Komisiju un dalībvalstis savās informatīvajās kampaņās Eiropas pilsoņu gada (2013. gads) ietvaros pievērsties risināmo jautājumu jomām, kas saistītas ar tiesībām, kuras izriet no ES pilsonības, jo tās, pamatojoties uz ziņojuma atlases metodi, patiesi ataino to, kas rūp vairākumam ES pilsoņu iekšējā tirgū viņu ikdienas dzīvē;

90.  aicina Komisiju rast iespēju, kā ziņojumu par ES pilsonību turpmāk apvienot ar ziņojumu “Vienotais tirgus cilvēku uztverē”, lai izvairītos no dubulta darba veikšanas un neskaidrības un nodrošinātos pret risku nodalīt problēmas no to risinājumiem;

91.  aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem valsts, reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos periodiski uzsākt Eiropas informatīvās kampaņas, kā arī interaktīvas kampaņas dialoga uzlabošanai ar iedzīvotājiem, lai informētu tos par vienotā tirgus priekšrocībām, viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī par vietām, kur viņi var saņemt informāciju vai palīdzību savu problēmu risināšanai; aicina Komisiju pārraudzīt un kontrolēt šo informatīvo kampaņu lietderību un panākumus;

92.  aicina Komisiju nodrošināt efektīvu saikni starp jau esošajiem instrumentiem, tādiem kā SOLVIT, iekšējā tirgus rezultātu apkopojums, Iekšējā tirgus informācijas sistēma, “Tavs Eiropas padomdevējs” un “Tava Eiropa”, lai varētu uzraudzīt ES direktīvu pareizu un savlaicīgu transponēšanu;

93.  uzsver, ka ir jāatbalsta EURES sistēma un tās efektīva savstarpējā saistība ar valsts darba prakses sistēmām, kas būtu viens no paņēmieniem, kā apkarot bezdarbu ES un kā uzlabot situāciju saistībā ar to, ka nav iespējams atrast darbiniekus brīvajām darbavietām, jo trūkst kandidātu ar atbilstošu kvalifikāciju;

94.  aicina Komisiju izvērtēt jomas, kurās Kopienas tiesiskais regulējums vienlaikus īsteno mērķi attiecībā uz vienkāršošanu un tiešu piemērošanu dalībvalstīs un vienotā tirgus mērķus;

95.  aicina Komisiju veicināt steidzamus pasākumus, kuru mērķis ir novērst atšķirības enerģētikas infrastruktūras attīstībā Savienībā, jo tās kavē iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšanu un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

96.  aicina dalībvalstis izmantot IKT instrumentus, lai uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību, mazinātu administratīvo slogu, uzlabotu administratīvos procesus, mazinātu oglekļa dioksīda emisiju, ietaupītu publiskos līdzekļus un veicinātu plašāku līdzdalības demokrātiju, vienlaikus sekmējot uzticību un paļāvību;

97.  aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 un LESD 153. pantu veikt pētījumus, lai nodrošinātu mobilo iedzīvotāju sociālās drošības aizsardzības nepārtrauktību Eiropas Savienībā un vienlīdzīgu attieksmi pret mobilajiem iedzīvotājiem un attiecīgās valsts iedzīvotājiem, ņemot vērā arī izvēles, brīvprātīgo un pārvedamo sociālās drošības sistēmu Eiropas līmenī papildus vispārējai sistēmai, lai veidotu ciešāku sadarbību sociālās politikas jomā; līdzšinējās idejas saistībā ar tā saukto sociālā nodrošinājuma sistēmas 28. regulējumu būtu jāatjaunina un jāiekļauj pētījumos;

98.  mudina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai vienkāršotu sarežģītās valsts administratīvās procedūras un lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem, darba devējiem un citām pārrobežu nodarbinātībā iesaistītajām personām ir pieejama visa vajadzīgā informācija par tiesībām un pienākumiem saistībā ar viņu nodarbinātību, piemēram, informācija par sociālo nodrošinājumu, tostarp, aizsardzību bezdarba gadījumā, veselības aprūpi un nodokļu noteikumiem; uzskata, ka iespēju robežās šai informācijai jābūt pieejamai elektroniski pirms mobilitātes pieredzes gūšanas, tās laikā un pēc tās gūšanas;

99.  mudina Komisiju izveidot centrālu koordinācijas punktu ES līmenī, kura mērķis būtu reģistrēt mobilo darba ņēmēju, darba devēju un citu ieinteresēto personu problēmas, lai piedāvātu dalībvalstīm risinājumus un novērstu problēmas, kas saistītas ar mobilās nodarbinātības attiecībām, tostarp ar darba ņēmēju norīkošanu darbā;

100.  aicina dalībvalstis izturēties pret ES pilsoņu ģimenes locekļiem, kas nav ES pilsoņi, kā pret labticīgiem klientiem visās administratīvajās procedūrās, kuras uz viņiem attiecas;

101.  aicina dalībvalstis veidot “vienas pieturas aģentūru”, kas būtu pieejama visiem mobilajiem iedzīvotājiem ES, lai viņi varētu risināt ar darbu un sadzīvi saistītus administratīvus jautājumus vienā uzņēmējvalsts iestādē, kura sniegtu informāciju arī par viņu tiesībām un pienākumiem, tostarp par iespēju tiešsaistē veikt un nokārtot administratīvās procedūras, lai uzlabotu to iedzīvotāju tiesību efektīvu īstenošanu, kuri pārvietojas ES teritorijā;

102.  aicina Komisiju mobilitātes palielināšanas nolūkā visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem nodrošināt pieeju pamatmaksājumu kontam par samērīgu maksu;

103.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus atvieglot pārrobežu veselības aprūpes pieejamību; mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt to, lai ātri un efektīvi tiktu īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīva 2011/24/ES par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, pienācīgi ievērojot universāluma, kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamības, taisnīguma un solidaritātes principus; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt darbu saistībā ar mērķi panākt telemedicīnas un e-veselības pakalpojumu plašu izmantošanu līdz 2020. gadam; arī atbalsta tos izmēģinājuma projektus, kuru mērķis ir sniegt ES iedzīvotājiem drošu tiešsaistes piekļuvi saviem pacienta datiem un nodrošināt pacientu slimību vēstures datu savstarpēju izmantojamību, tādējādi garantējot pacientiem veselības aprūpes nepārtrauktību;

104.  aicina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu par mehānisko transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm, lai samazinātu administratīvo slogu iedzīvotājiem un nozarei, vienlaikus nodrošinot testēšanas metožu un satura dinamisku attīstību un iespējami augstu ceļu satiksmes drošības līmeni;

105.  aicina dalībvalstis gadījumos, kad transportlīdzekli pārved no vienas dalībvalsts uz citu, savstarpēji atzīt dažādās dalībvalstīs veiktās tehniskās apskates, ņemot vērā vienotas definīcijas un salīdzināmus pārbaužu standartus; ierosina izveidot Eiropas datu bāzi, kurā ir apkopti visu transportlīdzekļu tehniskie dati, lai varētu nodrošināt salīdzināmību Eiropas līmenī un atvieglot transportlīdzekļu pārrobežu reģistrāciju; aicina dalībvalstis mazināt finansiālās izmaksas sabiedrībai, ko rada transportlīdzekļu reģistrācija citā dalībvalstī, un novērst nevajadzīgās izmaksas, pateicoties kopējai pieejai;

106.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka efektīvāk tiek īstenota to dalībvalstu transporta un mobilitātes dienestu, produktu un sistēmu sadarbspēja, kam piemēro ES noteikumus par ceļu nodokļa iekasēšanu vai Eiropas dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmu (ERTMS), kā arī sekmēta Eiropas mēroga integrēta informācijas, cenu noteikšanas un biļešu pārdošanas sistēma sabiedriskās un vairākveidu pārvadājumu mobilitātes jomā;

107.  mudina Komisiju atvieglot pieeju mikrofinansēšanas instrumentiem, kas paredzēti mazo uzņēmumu, jo īpaši tādu, kas plāno darboties pārrobežu līmenī, izveides un attīstības finansēšanai;

108.  aicina dalībvalstis un Komisiju atvieglot ieguldījumu veikšanu novatoriskiem jaundibinātiem uzņēmumiem, likvidējot šķēršļus, kas kavē ES mēroga riska kapitāla tirgus rašanos;

109.  aicina dalībvalstis izmantot pašreizējās struktūras un “vienas pieturas aģentūru” izveidi, lai vienkāršotu un atvieglotu piekļuvi informācijai, ar kuras palīdzību MVU var pieteikties Eiropas, valsts un vietējo līdzekļu saņemšanai, paturot prātā, ka “vienas pieturas aģentūrām” ir lielāka pievienotā vērtība, ja tās tiek veidotas, izmantojot jau esošās pārvaldes iestādes un tādējādi neradot papildu slogu nodokļu maksātājiem; uzsver, ka “vienas pieturas aģentūras” ir nozīmīgas kā būtiski sākuma punkti, lai piesaistītu un atļautu privātus ieguldījumus pētniecības un enerģētikas jomā, un aicina Komisiju pastiprināt pasākumus, kas paredzēti nolūkā vairāk vienkāršot Eiropas, valstu un vietējās finansēšanas shēmas un padarīt tās pārredzamākas; mudina dalībvalstis, vienkāršojot datu iesniegšanas noteikumus, atvieglot MVU iespējas saņemt līdzekļus un veicināt sertifikātu un citu apliecinošo dokumentu tiešsaistes datu reģistru izveidi;

110.  aicina dalībvalstis un Komisiju garantēt līgumus, kas ļautu MVU darboties visā ES un komercializēt savas idejas, atvieglojot tiem iekļūšanu tirgos un mazinot birokrātismu;

111.  aicina Komisiju izstrādāt tiesību akta priekšlikumu, lai labāk aizsargātu pasažierus lidsabiedrību bankrota gadījumos, piemēram, ieviešot lidsabiedrību obligātu apdrošināšanu vai izveidojot garantiju fondu;

112.  vērš uzmanību uz to, ka pasažieriem joprojām ir sarežģīti rezervēt un iegādāties biļetes vairākveidu pārvadājumiem ES, un aicina Komisiju, dalībvalstis un transporta nozares uzņēmumus rīkoties, lai izveidotu integrētu vairākveidu pārvadājumu biļešu sistēmu;

113.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par pasažieru tiesībām gadījumos, kad izmanto vairāk nekā vienu transporta veidu, lai tiesību aktus saskaņotu ar jaunajiem vairākveidu pārvadājumu mobilitātes veidiem;

114.  aicina Komisiju pārstrādāt Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), paplašinot tās darbības jomu un uzlabojot administratīvās sadarbības norisi, un pārskatīt programmu SOLVIT, tai nodrošinot jaunu regulējumu un piemērotus līdzekļus, jo īpaši cilvēkresursu ziņā, lai nodrošinātu, ka visos centros darbinieki ir pietiekamā skaitā un ar atbilstīgu pieredzi, lai varētu pilnībā atbilstīgi atbildēt uz saņemtajiem iesniegumiem;

115.  atkārtoti aicina dalībvalstis uzlabot valodu apmācību agrīnā vecumā, izveidot formālās un neformālās izglītības, tostarp mūžizglītības, un citā dalībvalstī iegūtu zināšanu atzīšanas sistēmu un labāk saskaņot šo sistēmu ar darba tirgus vajadzībām, lai turpmāk veidotu darbaspēku ar tādu salīdzināmu kvalifikāciju, kas būtu izdevīga kopējam Eiropas darba tirgum un var uzlabot produktivitātes līmeni; turklāt uzsver, ka ir jāturpina centieni panākt valsts sertifikācijas sistēmu līdzvērtību, izveidojot Eiropas kvalifikāciju sistēmu;

116.  uzskata, ka izglītības iestādēm kopā ar to izsniegtajiem diplomiem būtu jānorāda, kā attiecīgās valsts diplomus var novērtēt un salīdzināt ar diplomiem citās dalībvalstīs, īpaši kaimiņvalstīs;

117.  uzsver panākumus, ko guvusi automātiskās atzīšanas procedūra, kas izklāstīta Direktīvā 2005/36/EK par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, un aicina veikt novērtējumu attiecībā uz iespēju to piemērot arī vairākām citām profesijām;

118.  aicina dalībvalstis veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai piekļūtu struktūrfondiem un Kohēzijas fondam, un izlietot iegūtos līdzekļus programmām, kas saistītas ar profesionālo apmācību, tādējādi nodrošinot MVU papildu atbalstu;

119.  norāda, ka energotaupības prasību noteikšanai enerģētikas uzņēmumiem dažās dalībvalstīs bijuši daudzējādā ziņā pozitīvi rezultāti, tostarp ir panākta viedo elektroenerģijas mērierīču plašāka izmantošana patērētāju labā;

120.  aicina Komisiju izvērtēt iespēju īstenot ierēdņu un citu reģionālo un vietējo iestāžu darbinieku Eiropas apmaiņas programmu;

o
o   o

121.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 187 E, 27.7.2008., 80. lpp. (2) OV L 176, 7.7.2009., 17. lpp. (3) OV C 161 E, 31.5.2011., 84. lpp. (4) OV C 349 E, 22.12.2010., 25. lpp. (5) OV C 8 E, 14.1.2010, 7. lpp. (6) Tīmekļa satura pieejamības pamatnostādnes (WCAG) 2.0. ‐ http://www.w3.org/TR/WCAG20/. (7) Skatīt http://www.un.org/disabilities/convention/conventionfull.shtml. (8) CHAP ‐ sūdzību un jautājumu reģistrācijas sistēma; EU PILOT ‐ problēmu risināšana ar dalībvalstīm; NIF ‐ datubāze, kurā reģistrētas lietas par nepaziņošanu. (9) Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. februāra nostāja (pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0033). (10) COM(2010)0747.