Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos(1),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā(2),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos(3),

–  ņemot vērā 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par turpmāko Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku(4),

–  ņemot vērā 2011. gada 27. septembra rezolūciju par jaunu Eiropas tirdzniecības politiku atbilstīgi stratēģijai “Eiropa 2020”(5),

–  ņemot vēra 2011. gada 13. decembra rezolūciju par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem(6),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises. Tirdzniecības politika kā stratēģijas ”Eiropa 2020“ galvenā sastāvdaļa” (COM(2010)0612),

–  ņemot vēra Komisijas 2012. gada 21. februārī publicēto ziņojumu par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem (COM(2012)0070),

–  ņemot vērā 2001. gadā noslēgto ES un Japānas nolīgumu par savstarpējo atzīšanu,

–  ņemot vērā 2003. gadā noslēgto ES un Japānas nolīgumu par sadarbību pret konkurenci vērstas darbības jomā,

–  ņemot vērā 2008. gadā noslēgto Eiropas Kopienas un Japānas nolīgumu par muitas sadarbību un savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās,

–  ņemot vērā 2009. gada 30. novembrī publicēto “Copenhagen Economics” ziņojumu “Novērtējums par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem starp ES un Japānu”,

–  ņemot vērā rezultātus, kas gūti Komisijas rīkotajā ES un Japānas tirdzniecības attiecību sabiedriskajā apspriešanā un publicēti 2011. gada 21. februārī,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 24. un 25 marta sanāksmē pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā kopīgo paziņojumu, kas pieņemts 20. ES un Japānas augstākā līmeņa sanāksmē 2011. gada 28. maijā Briselē,

–  ņemot vērā 2011. gada 11. maija rezolūciju par ES un Japānas tirdzniecības attiecībām(7),

–  ņemot vērā 2009. gada 19. februāra rezolūciju par Kopienas rīcību attiecībā uz vaļu medībām(8),

–  Ņemot vērā 1997. gada Amsterdamas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību, proti, protokolu par dzīvnieku aizsardzību un labturību,

–  ņemot vērā 2012. gada 2. jūlijā parakstīto Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību,

–  ņemot vērā 2012. gada 13. jūnija rezolūciju par ES tirdzniecības sarunām ar Japānu(9),

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES un Japāna kopā veido vairāk nekā vienu trešdaļu no pasaules IKP un vairāk nekā 20 % no pasaules tirdzniecības;

B.  tā kā 2011. gadā ES un Japānas divpusējās preču tirdzniecības kopapjoms bija tikai EUR 116,4 miljardi salīdzinājumā ar EUR 444,7 miljardiem ES un ASV, EUR 428,3 miljardiem ES un Ķīnas un EUR 306,6 miljardiem ES un Krievijas tirdzniecībā;

C.  tā kā 2011. gadā tirdzniecībā ar Eiropas Savienību Japānai veidojās pārpalikums EUR 18,5 miljardu vērtībā, no kuriem 30 % veidoja tikai autorūpniecības ražojumi;

D.  tā kā Japāna Pasaules bankas 2012. gada pārskatā par uzņēmējdarbības veikšanas vienkāršību kategorijā “Pārrobežu tirdzniecība” ir ierindota 16. vietā, aiz sevis atstājot 18 ES dalībvalstis;

E.  tā kā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir ņēmuši vērā to, ka Japānas spējas atcelt beztarifu barjeras (BTB) un tirgus pieejamības šķēršļus publiskajā iepirkumā ir priekšnoteikums sarunu sākšanai par ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN);

F.  tā kā Kopenhāgenas Ekonomikas institūta 2009. gada novembra pētījumā novērtēts, ka potenciāli varētu panākt ES eksporta uz Japānu pieaugumu par 71 % un Japānas eksporta uz ES pieaugumu par 61 %, ja tarifi un beztarifu barjeras tiktu pēc iespējas vairāk samazinātas;

G.  tā kā kopīgajā augsta līmeņa sanāksmē, kas notika 2011. gada 28. maijā, Eiropas Savienība un Japāna vienojās sākt darbības jomas izpēti, lai noteiktu brīvā tirdzniecības nolīguma sarunu sākšanas iespējamību un to, kāds būtu kopējais mērķis; tā kā darbības jomas izpēte ir pabeigta;

H.  tā kā Komisija, Padome un Parlaments atbalsta vaļu komerciālo medību vispārējā moratorija saglabāšanu un starptautiskās vaļu produktu tirdzniecības aizliegumu, cenšas izbeigt tā dēvētās vaļu medības zinātniskās izpētes nolūkos un atbalsta plašu okeānu un jūru teritoriju izveidi par rezervātiem, kuros noteikts visu vaļu medību beztermiņa aizliegums;

I.  tā kā ir veiksmīgi pabeigta arī paralēli veiktā politiskās darbības jomas izpēte, lai noslēgtu politisku pamatnolīgumu,

Ekonomiskais un politiskais konteksts

1.  uzskata, ka būtu jāņem vērā Japānas kā politiskā sabiedrotā nozīme, jo tā īsteno līdzīgu pieeju kā ES, risinot jaunās problēmas, ko rada pasaulē notiekošā globalizācija;

2.  uzskata, ka ES ir ļoti svarīgi visaptveroši padziļināt ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ar tādām ietekmīgām pasaules valstīm kā Japāna, lai saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” palielinātu nodarbinātības un izaugsmes potenciālu; uzskata, ka tas ir jo īpaši steidzami laikā, kad ES ekonomikā joprojām valda krīze, ir augsts bezdarba līmenis un sliktas izredzes izaugsmei;

3.  šajā sakarībā pauž bažas par to, ka ES divpusējās tirdzniecības ar Japānu apjoms ir ievērojami mazāks nekā tirdzniecības apjoms ar citiem partneriem, piemēram, ASV, Ķīnu un Krieviju; secina, ka ES un Japānas komercattiecību milzīgais potenciāls vēl nav izmantots tā, lai ES uzņēmumi, darba ņēmēji un patērētāji gūtu labumu, un tas noticis galvenokārt tādēļ, ka Japānas noteiktās beztarifu barjeras ir negatīvi ietekmējušas Eiropas uzņēmumu iespējas attiecībā uz pieeju tirgum;

4.  uzsver, ka Japāna cenšas īstenot savas intereses, izmantojot citus svarīgus brīvās tirdzniecības nolīgumus, piemēram, iespējamo Japānas, Ķīnas un Dienvidkorejas BTN un Klusā okeāna valstu partnerību, kā arī risina sarunas par vairākiem citiem divpusējiem nolīgumiem; uzskata, ka ES būtu jāizmanto pieredze, kas gūta saistībā ar ES un Dienvidkorejas BTN, lai sarunās ar Japānu mēģinātu panākt salīdzinoši lielākas tirgus pieejas iespējas;

Darbības jomas izpēte

5.  norāda, ka ES un Japānas attiecību darbības jomas izpēte ir pabeigta, par ko ir gandarīta gan Komisija, gan Japānas valdība;

6.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar sarunām par darbības jomas izpēti uzsvars pēc Parlamenta prasības ir likts uz BTB un tirgus pieejamības šķēršļu novēršanu publiskajā iepirkumā;

7.  brīdina, ka, kaut gan ceļveži ir uzskatāmi par soli uz priekšu, tomēr daži no tiem ir neprecīzi un tos var interpretēt dažādi (piem., iepirkuma noteikumi dzelzceļa transporta jomā); tādēļ uzskata, ka turpmākajās sarunās Japānai jau no paša sākuma ir jāapliecina lielāka mērķtiecība; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi īstenot šīs saistības, un tādēļ prasa iespējami drīz panākt konkrētus rezultātus, ideālā variantā ‐ pirms noteiktajiem datumiem;

8.  aicina Japānas valdību, sākot oficiālas sarunas par ES un Japānas BTN, no jauna apstiprināt darbības jomas izpētes laikā dotos solījumus, jo īpaši attiecībā uz beztarifu barjeru (BTB) atcelšanu tirdzniecībā;

9.  attiecīgi prasa, lai Padome uzstāj uz saistošu pārskatīšanas klauzulu, kam vajadzētu būt priekšnoteikumam, lai tiktu pieņemti sarunu norādījumu attiecībā uz BTN, un kas būtu spēkā vienu gadu pēc sarunu sākšanas, lai novērtētu, vai Japāna ir sasniegusi acīmredzamus rezultātus saistībā ar BTB, jo īpaši to barjeru, kas ietekmē ES autobūves nozari, atcelšanu un šķēršļu novēršanu dzelzceļa un pilsētas transporta iepirkumu jomā, par ko vienošanās tika panākta darbības jomas izpētes laikā;

Sarunu mandāts

10.  aicina Padomi atļaut Komisijai sākt sarunas ar Japānu par brīvās tirdzniecības nolīgumu, pamatojoties uz darbības jomas izpētes iznākumu un skaidriem mērķiem;

11.  aicina Komisiju ES un Japānas sarunās par BTN vienu no pirmajām sarunu kārtām veltīt jautājumam par BTB atcelšanu un par to, ka tādēļ pārskatīšanas klauzulā jāparedz neatkarīgs ietekmes novērtējums, kuru varētu veikt vienu gadu pēc sarunu sākšanas, lai objektīvi izvērtētu progresu, kas panākts šajā Parlamentam ļoti svarīgajā jautājumā;

12.  uzsver, ka šādam brīvās tirdzniecības nolīgumam ir jābūt visaptverošam un vērienīgam un visiem tā komercnoteikumiem ir jābūt pilnībā saistošiem; uzsver, ka ar BTN ir jānodrošina nevis tikai hipotētiska un juridiska, bet gan patiesa tirgus atvērtība, kā arī tirdzniecības veicināšana uz vietas; aicina Komisiju oficiāli un regulāri informēt Parlamentu un Padomi par sarunu gaitu un progresu, kas panākts attiecībā uz BTB atcelšanu; uzskata, ka Komisijai pēc apspriešanās ar Parlamentu un Padomi būtu jāpārtrauc sarunas, ja to laikā Japāna neizrādīs pietiekamu mērķtiecību ES svarīgāko prasību izpildē;

13.  norāda, ka pārraudzīt un īstenot beztarifu barjeru atcelšanu ir ievērojami grūtāk nekā likvidēt importa tarifus; mudina Komisiju pilnībā ņemt vērā Parlamenta ieteikumus, kas minēti 2011. gada 13. decembra rezolūcijā par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem, un izdarīt secinājumus no ES un Dienvidkorejas BTN ietvertajām saistībām attiecībā uz BTB, lai atbilstoši vislabākajai praksei izveidotu īstenošanas un uzraudzības mehānismus;

14.  uzsver ‐ lai BTN būtu patiešām izdevīgs ES ekonomikai, Padomei būtu jānosaka skaidrs grafiks un Komisijai paredzētajos sarunu norādījumos jāietver šādi aspekti:

15.  atkārtoti pauž pārliecību par to, ka ES un Japānas BTN ir potenciāls, lai panāktu abām pusēm labvēlīgu un izdevīgu risinājumu, un ka ar ekonomiskās integrācijas nolīguma palīdzību panāktā ciešākā integrācija ievērojami vairotu priekšrocības abām ekonomikām;

16.  norāda, ka starp ES un Japānu joprojām ir nopietnas viedokļu atšķirības jautājumā par zvejas resursu un vaļu medību pārvaldību, galvenokārt par to, ka Japāna nodarbojas ar vaļu medniecību zinātniskās izpētes aizsegā, un prasa plašāk diskutēt par vaļu medību un vaļu produktu tirdzniecības aizliegšanu;

Pēc sarunām

17.  prasa, lai Komisija sarunu veiksmīga iznākuma gadījumā veiktu otru ietekmes novērtējumu, lai novērtētu paredzamās nolīguma radītās priekšrocības un trūkumus attiecībā uz nodarbinātību un izaugsmi ES, tostarp, analizējot ietekmi uz tādām svarīgām nozarēm kā autobūve un elektronika, kā arī novērtētu priekšrocības ES aktīvajām interesēm;

18.  atgādina, ka Parlaments tiks aicināts sniegt piekrišanu iespējamam ES un Japānas BTN, kā noteikts Lisabonas līgumā;

o
o   o

19.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Japānas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 99 E, 3.4.2012., 31. lpp. (2) OV C 99 E, 3.4.2012., 94. lpp. (3) OV C 99 E, 3.4.2012., 101. lpp. (4) OV C 296 E, 2.10.2012., 34. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0412. (6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0565. (7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0225. (8) OV C 76 E, 25.3.2010., 46. lpp. (9) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0246.