Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumus “Budžets stratēģijai ”Eiropa 2020“” (COM(2011)0500), “Nākamās paaudzes novatorisko finansēšanas instrumentu satvars: ES pašu kapitāla un parāda platformas” (COM(2011)0662) (“paziņojumi par finansēšanas instrumentiem”), “Integrēto Eiropas infrastruktūru izaugsmes pakete” (COM(2011)0676), “Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam” (COM(2011)0870) un “Stratēģijas ”Eiropa 2020“ projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posms” (COM(2011)0660),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumus, jo īpaši priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (COM(2011)0398), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam (COM(2010)0815), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Lēmumu Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) un Regulu (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā (COM(2011)0659), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” (COM(2011)0809), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam) (COM(2011)0834), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (COM(2011)0785), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido “ERASMUS VISIEM”, Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā (COM(2011)0788), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (COM(2011)0665), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu (COM(2011)0609), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (COM(2011)0615/2),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentus “Finanšu instrumenti kohēzijas politikā” (SWD(2012)0036) un “Vienotā stratēģiskā satvara 2014.-2020. gadam Eiropas Reģionālās attīstības fondam, Eiropas Sociālajam fondam, Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam elementi” (SWD(2012)0061) (“vienotais stratēģiskais satvars struktūrfondiem un Kohēzijas fondam”),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašos ziņojumus Nr. 4/2011 par MVU garantiju mehānisma revīziju un Nr. 2/2012 par MVU paredzētajiem finanšu instrumentiem, kurus līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kā arī Revīzijas palātas atzinumu Nr. 7/2011 par priekšlikumu regulai par struktūrfondiem un Kohēzijas fondu,

–  ņemot vērā 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē ‐ jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai(1) un 2011. gada 6. jūlija rezolūciju par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi ‐ ieteikumi veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām(2);

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta kontroles komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7-0270/2012),

A.  tā kā kopš pagājušās desmitgades pirmajiem gadiem ES iestādes ir izstrādājušas vairākus novatoriskus finansēšanas instrumentus (NFI), kas balstīti uz mehānismiem, kuri apvieno Savienības budžeta finansējumu un valsts un/vai privāto finansējumu, lai palielinātu Savienības stratēģisko mērķu īstenošanai pieejamo ieguldījumu apjomu;

B.  tā kā saskaņā ar 2006. gada 17. maija Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma 49. punktu “iestādes ir vienisprātis, ka ir jāievieš līdzfinansēšanas mehānismi, lai stiprinātu Eiropas Savienības budžeta sviras efektu, palielinot finansējuma veicināšanu. Tās vienojas sekmēt atbilstīgu daudzgadu finanšu instrumentu izstrādi, kuri darbojas kā katalizatori valsts un privātiem ieguldītājiem”;

C.  tā kā tiek lēsts, ka pašlaik aptuveni 1,3 % no ES budžeta tiek nodrošināti NFI, un Savienība 2007.–2013. gada DFS ir izveidojusi 14 šādus instrumentus iekšpolitikas jomā (EUR 3 miljardi jeb 3,4 % no pieejamā budžeta 1.a izdevumu kategorijā un aptuveni 5,9 miljardi reģionālajai un kohēzijas politikai), kā arī 11 instrumentus ārpolitikas jomā (EUR 1,2 miljardi jeb 2,2 % 4. izdevumu kategorijā, neskaitot NFI, kuri izveidoti saistībā ar Eiropas Attīstības fondu);

D.  tā kā Savienība jau ir guvusi pieredzi NFI pārvaldībā un ir publicēti vairāki attiecīgi novērtējumi un salīdzinoši ietekmes novērtējumi;

E.  tā kā saskaņā ar 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par tematu “Ieguldīšana nākotnē ‐ jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un integrējošai Eiropai” novatorisko finansēšanas instrumentu īstenošanas pamatnoteikumi jānosaka, izmantojot parasto likumdošanas procedūru, lai nodrošinātu pastāvīgu informācijas plūsmu un budžeta iestādes līdzdalību attiecībā uz šo instrumentu izmantošanu visā Savienībā, dodot Parlamentam iespēju pārbaudīt, vai tā politiskās prioritātes ir izpildītas, kā arī stiprinātu šādu instrumentu kontroli, ko īsteno Eiropas Savienības Revīzijas palāta,

Līdzšinējie novatoriskie finansēšanas instrumenti

1.  atgādina, ka ES līmenī NFI izmantošana bija iecerēta kā līdzeklis, lai Savienība panāktu lielākus ieguldījumu apjomus Eiropas reālajā ekonomikā saskaņā ar Savienības mērķiem, tās budžetam piešķirtajiem līdzekļiem pastāvīgi samazinoties, taču tās politiskajām ambīcijām un attiecīgi tās vajadzībām nepārstājot palielināties;

2.  uzsver, ka finansēšanas instrumentu galīgais mērķis un pamatojums tirgus nepilnību vai nepietiekamu ieguldījumu situācijās balstās uz to katalizatora efektu, kas, pamatojoties uz ieguldījumu no Savienības budžeta, ļauj mobilizēt valsts un/vai privāto finansējumu tādu projektu atbalstam, kuriem nav iespējams nodrošināt atbalstu vai ir iespējams tikai nodrošināt nepietiekamu atbalstu tirgū; norāda, ka tāpēc publiskā sektora intervence ļauj samazināt riska izmaksas, uzņemoties daļu no tām, un tādējādi atvieglo šo projektu īstenošanu;

3.  norāda, ka līdz šim brīdim izstrādātie NFI ir aptvēruši ārkārtīgi dažādus intervences veidus ‐ sākot no kapitāla daļu iegādes pašu kapitāla / riska kapitāla fondos, līdz garantiju/ pretgarantiju nodrošināšanai finanšu starpniekiem (jo īpaši bankām), kopīgi ar finanšu iestādēm veidojot riska dalīšanas instrumentus, lai veicinātu ieguldījumus, inovāciju un pētniecību;

4.  konstatē, ka šāda dažādība ir skaidrojama ar aptverto jomu daudzveidīgumu (atbalsts MVU, enerģija, klimata pārmaiņas, nodarbinātība, mikrokredīts, pētniecība, inovācija, transporta infrastruktūra un informācijas tehnoloģijas);

5.  uzsver, ka NFI izmantošana tiesību aktu (nepieciešama likumdevējas iestādes piekrišana) un budžeta jomā ir stingri noteikta; atzīmē, ka NFI izmantošana Savienības budžetam nerada neparedzētas izmaksas, jo Kopienas budžeta atbildībai ir noteikta maksimālā robežvērtība un tā ir ierobežota līdz Savienības ieguldījuma summai, kas finansēšanas instrumentam piešķirta, pamatojoties uz ikgadējiem budžeta piešķīrumiem, kā ir vienojusies budžeta iestāde, un neuzliek iespējamās saistības Savienības budžetam; norāda, ka, tieši pretēji, NFI palīdz sasniegt valsts finansējuma pareizas un efektīvas pārvaldības mērķi, jo budžeta ieguldījums var radīt ieņēmumus, ko var no jauna ieguldīt attiecīgajā novatoriskajā finansēšanas instrumentā, tādējādi stiprinot tā spēju sniegt atbalstu un palielinot publiskā sektora rīcības efektivitāti; tādējādi uzsver to, ka Eiropas Savienības Revīzijas palātai ir atbilstoši jārevidē NFI finansētās darbības un abām likumdošanas iestādēm jābūt pilnībā informētām par jebkādiem rezultātiem;

6.  atgādina, ka ir trīs veidu ieguldījumu situācijas: 1) pietiekamu ieguldījumu situācija ar skaidri pozitīvu peļņu un iespēju izmantot tirgus finansējumu; 2) daļēji pietiekamu ieguldījumu situācija ar peļņu, taču tā nav pietiekama, lai nodrošinātu tirgus finansējumu, un NFI izmantošana ir pamatota un 3) situācija, kad peļņa ir neliela vai tās nav, tāpēc nepieciešama Savienības intervence, izmantojot dotācijas, kuras var apvienot ar NFI, ja attiecīgajā projektā tas iespējams;

7.  atkārtoti uzsver, ka lielākas NFI izmantošanas pamatā jābūt stratēģijai, kura būtu vērsta nevis uz Savienības budžeta samazināšanu, bet gan uz optimālu izmantošanu, un izsaka gandarījumu, ka Komisija tās iepriekšminētajā paziņojumā par NFI atzīst, ka “novatoriskos finansēšanas instrumentus izmanto aizvien vairāk nevis tādēļ, lai aizstātu dotācijas ar finansēšanas instrumentiem”;

8.  uzsver, ka līdzšinējā pieredze, kas iegūta NFI jomā, kopumā ir apmierinoša, pat ja to palielinošā ietekme ievērojami atšķiras atkarībā no intervences jomas, nozares mērķiem, kas sasniedzami, izmantojot NFI, piedāvātā NFI veida un izvēlētās īstenošanas kārtības;

9.  norāda, ka NFI Savienības iekšpolitikas jomā tiek īstenoti ES līmenī (Komisijas vai tās deleģētas iestādes pārvaldībā) vai valstu līmenī reģionālās un kohēzijas politikas ietvaros (dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm);

10.  uzsver, ka tādējādi NFI īstenošana ir atkarīga no tādas dažādu dalībnieku virknes iesaistes, kas ietver, gan Komisiju kā iestādi, kas atbildīga par Savienības budžeta līdzekļu izmaksāšanu, gan EIB grupu (Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu), kā arī bankas ‐ valstu vai vietējās bankas, komercbankas vai bankas, kas specializējas ieguldījumu vai attīstības jomā, kā arī privātā un publiskā sektora ieguldītājus; uzsver, ka kopumā to sekmīga īstenošana ir atkarīga no publisko finanšu starpnieku, publiskajiem starpniekiem pielīdzināmo un privāto finanšu starpnieku mobilizēšanas, kuru mērķi atšķiras atkarībā no intervences jomas (mikrokredītu iestādes, garantijas fondi MVU, reģionālās attīstības organizācijas, pētniecības atbalsta fondi utt.);

11.  īpaši norāda uz būtiskām atšķirībām starp novatoriskiem finansēšanas instrumentiem, ko centralizēti pārvalda Kopienas līmenī, un tiem, kurus īsteno dalītā pārvaldībā reģionālās un kohēzijas politikas jomā vai ārējo attiecību jomā;

12.  atzīmē, ka NFI kohēzijas politikas jomā ir darbojušies dažādi atkarībā no dalībvalsts un NFI veida; atzīst, ka attiecībā uz kohēzijas politikas NFI tiek norādīts uz nepilnīgu tiesisko pamatu, kura dēļ radušies kavējumi to īstenošanā, grūtības panākt kritisko daudzumu un būtisku palielinošu ietekmi, kā arī uz pārraudzības un koordinēšanas trūkumu; šajā saistībā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu stiprināt tiesisko pamatu un tādējādi palielināt NFI izmantošanu kohēzijas politikā nākamajā plānošanas periodā (2014–2020);

13.  atzīmē, ka attiecībā uz ārpolitikas NFI iesaistīto starptautisko finanšu iestāžu skaits ir ļoti liels, arī Savienības ieguldījuma daudzkāršojošā ietekme ir augsta, taču ir vērojamas pārāk lielas atšķirības instrumentos, kuru skaits pēdējo gadu laikā ir īpaši pieaudzis (pašreiz kopā ir trīspadsmit);

14.  konstatē, ka minētie NFI tiek īstenoti, pamatojoties uz līgumiem, kas ir vēl sarežģītāki nekā līgumi iekšpolitikas jomā, un aptver virkni dažādu pārvaldības procedūru un dalībnieku (ERAB, starptautiskas organizācijas);

15.  konstatē, ka šādos apstākļos Savienības budžeta intervences pārredzamība uzņēmēju un pilsoņu vidū dažos gadījumos nav pietiekama;

16.  atzīmē, ka ārpolitikas jomā lielākā daļa NFI ļauj ieguldījumu nesto peļņu ieguldīt no jauna, turpretim iekšpolitikas jomā situācija ir pretēja;

17.  atzīmē, ka atkarībā no vajadzībām NFI tika izstrādāti saskaņā ar dažādiem stratēģiskajiem mērķiem un līdzekļiem un ne vienmēr koordinētā veidā, radot pārklāšanās problēmu;

18.  norāda, ka, lai gan NFI īstenošana ir laikietilpīga un tajā ir nepieciešamas sarežģītas prasmes ieguldījumu jomā, rūpīga projektu sagatavošana un padziļinātas zināšanas par tirgus mehānismiem, šādi instrumenti var uzlabot atbalstāmo projektu pārvaldību un efektivitāti, kombinējot prasmes un iesaistīto darbinieku zinātību; norāda, ka NFI sniedz stimulu finanšu resursu un cilvēkresursu apvienošanai, lai sasniegtu kopējos stratēģiskos Eiropas mērķus;

Komisijas priekšlikumi nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam

19.  norāda, ka 2014.–2020. gadam iekšpolitikas jomā Komisija ierosina dažus NFI ar plašu piemērošanas jomu; atzinīgi vērtē šo attīstību, kurai vajadzētu uzlabot minēto instrumentu pamanāmību attiecībā uz dalībniekiem, palīdzēt tiem sasniegt kritisko masu un uzlabot to, kā tiek dalīts un dažādots ar šiem instrumentiem saistītais risks, pamatojoties uz portfeļa pieeju;

20.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot pašu kapitāla un parāda instrumentu platformas; norāda, ka šīs platformas ir izstrādātas, lai vienkāršotu un standartizētu NFI, ko finansē no Savienības budžeta, un kopumā uzlabotu to saskaņotību; uzsver, ka, lai platformas varētu darboties un tiktu sekmīgi īstenotas, piemērošanas struktūra un cita tehniskā informācija būtu jāiesniedz savlaicīgi un noteikti pirms nākamā plānošanas perioda 2014.–2020. gadam sākuma;

21.  šajā sakarībā vērš uzmanību uz to, ka drīz tiks izveidota tāda Savienības platforma ārējās sadarbības un attīstības jomā, kas būs paredzēta, lai uzlabotu tādu “apvienošanas” (garantiju un aizdevumu kombinācija) mehānismu kvalitāti un efektivitāti, kurus izmanto saistībā ar minētajām politikas jomām, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā reģionālās sistēmas, kas nosaka Savienības attiecības ar tās partnervalstīm; norāda, ka platformas mērķis ir vienkāršot gan pašreizējo ārpolitikas instrumentu novērtēšanu, gan 2014.–2020. gada laikposmam paredzētu jaunu instrumentu izstrādi;

22.  atzinīgi vērtē finanšu instrumentu (FI) piemērošanas paplašināšanu, kohēzijas politikas jomā to attiecinot arī uz visiem tematiskajiem mērķiem un visiem Kopienas atbalsta shēmas fondiem vai tiem projektiem, projektu grupām vai projektu programmu daļām, kas nodrošina ienākumus un peļņu un kas līdz ar to nākamajā plānošanas periodā ir piemēroti FI izmantošanai; tomēr uzsver, ka ir vajadzīgs labāks pārskats par piemērotajiem FI, lai mazinātu vājas koordinācijas un dažādu shēmu pārklāšanās risku;

23.  atzīmē, ka valstu pārvaldes iestādēm būs pieejami vienota parauga instrumenti (“gatavi instrumenti”); uzskata, ka to panākumu nodrošināšanai iepriekš būs vajadzīga savlaicīga tehniskās informācijas iesniegšana un pastiprināta iepriekšēja informācijas apmaiņa starp Komisiju un vietējām iestādēm;

24.  atzinīgi vērtē to, ka Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 [jaunā Finanšu regula] turpmāk tiek noteikta kā atsauces tiesiskais pamats attiecībā uz novatorisku finansēšanas instrumentu definīciju, koncepciju un izmantošanu, tādējādi nodrošinot to atbilstību Savienības mērķiem un interesēm;

25.  uzskata, ka papildus iepriekš minēto platformu izveidei varētu ieviest ilgstošu centralizētu NFI koordināciju, ko veiktu Komisija; norāda, ka ir izveidota starpdienestu ekspertu grupa finanšu instrumentu jautājumos (FIEG), un uzskata, ka tai būtu jāuztic Komisijas institucionālās spējas uzlabošana NFI uzraudzībai;

26.  uzskata, ka jaunu NFI ieviešana ar Savienības atbalstu veicinās reālās ekonomikas finansēšanu, atbalstot projektus ar Eiropas pievienoto vērtību;

Jauno NFI izstrāde

27.  uzsver, ka kopš 1990. gadu vidus publiskā sektora ieguldījums ES pastāvīgi samazinās un kopš finanšu krīzes sākuma 2008. gadā minētā tendence ir pieaugusi; turklāt norāda, ka projektu virzītāji saskaras ar stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem un tiem ir grūtāk saņemt naudas aizņēmumus kapitāla tirgū; tāpēc ir pārliecināts, ka novatorisko finansēšanas instrumentu turpmākā attīstība valstu un Savienības līmenī varētu kļūt par veicinošu faktoru, ja Savienība vēlas saskaņotā veidā atkal panākt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi;

28.  uzsver, ka, pamatojoties uz Komisijas aplēsēm, kopējais ieguldījumu apjoms visā Savienībā, kas nepieciešams stratēģijas “Eiropa 2020” un tās 7 pamatiniciatīvu īstenošanai līdz 2020. gadam, ir EUR 1600 miljardi; norāda, ka šie ieguldījumi aptver dažādu jomu mērķus ‐ sākot no lielu infrastruktūras projektu īstenošanas līdz atbalstam mazāka mēroga projektiem, kam tomēr ir lielas izaugsmes iespējas vietējā un reģionālā līmenī, tostarp pasākumiem sociālās kohēzijas veicināšanai;

29.  atkārtoti uzsver, ka NFI ir paredzēti, lai sekmētu vai atvieglotu tādu projektu īstenošanu, kurus uzskata par būtiski nepieciešamiem Savienības stratēģisko mērķu sasniegšanai, un tāpēc saistībā ar tiem ir labāk jāņem vērā programmu grafiki un jāiekļaujas tajos;

30.  stingri uzskata, ka novatoriskajiem finansēšanas instrumentiem jābūt vērstiem uz vienu vai vairākiem konkrētiem Savienības politikas mērķiem, jo īpaši tiem, kas norādīti stratēģijā “Eiropa 2020”, jādarbojas nediskriminējošā veidā, jābūt skaidram beigu datumam, jāievēro pārdomātas finanšu pārvaldības principi un jāpapildina tradicionālie instrumenti, piemēram, dotācijas, uzlabojot izdevumu kvalitāti un veicinot finanšu resursu optimālas izmantošanas nodrošināšanas pamatprincipus;

31.  uzskata, ka jaunie NFI var veicināt publisko un privāto partnerību izveidi, vairāk piesaistot privāto kapitālu sabiedriskās infrastruktūras projektos;

32.  uzsver ex ante novērtējumu nozīmi, nosakot tirgus nepilnību vai nepietiekamu ieguldījumu situācijas, ieguldījumu nepieciešamību, iespējamu privātā sektora līdzdalību, apjomradītu ietaupījumu iespējas un kritiskās masas jautājumus un pārbaudot, vai instruments nerada konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū un nav pretrunā ar noteikumiem par valsts atbalstu; aicina Komisiju ierosināt objektīvas, vispārējas un atbilstīgas prasības par ex ante novērtējuma nozīmi un piemērošanu; piešķir lielu nozīmi uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanas principam un uzskata, ka šāds novērtējums veicinās novatorisko finansēšanas instrumentu efektīvu un lietderīgu darbību;

33.  uzskata, ka, īstenojot uz rezultātiem vērstu pieeju, visu NFI ex ante un ex post novērtējumos ir būtiski iekļaut pamatotu skaitu kvalitatīvo un/vai kvantitatīvo rādītāju gan attiecībā uz instrumenta finansiālo ietekmi, gan attiecībā uz to, kādā ziņā tas veicina Savienības mērķu īstenošanu; uzskata, ka ar minēto prasību nedrīkst pieļaut pārmērīga administratīvā sloga radīšanu projektu vadītājiem; šajā saistībā uzsver pārtraukumu jauna NFI izmantošanā, kuru varētu radīt vajadzība veikt tā ex post novērtējumu;

34.  tomēr norāda, ka NFI skaita pieaugums rada daudzas problēmas regulējuma, pārvaldības un to efektivitātes kontroles jomā un ir jāatrod pareizs līdzsvars, pirmkārt, starp pārredzamības un kontroles nodrošināšanu un, otrkārt, starp pietiekamu efektivitātes un izpildes ātruma līmeni; uzskata, ka finansēšanas instrumentu skaita samazināšana varētu līdz minimumam samazināt atšķirības un nodrošināt pietiekamu kritisko masu;

35.  tādēļ uzsver tāda tiesiskā regulējuma nozīmi, kurš būtu pēc iespējas vienkāršāks, skaidrāks un pārredzamāks, kurš nepalielinātu starpnieku un saņēmēju administratīvo slogu un būtu saistošs publiskā un privātā sektora ieguldītājiem;

36.  jo īpaši uzskata, ka būtu jāuzlabo ziņošanas noteikumi, lai tie būtu skaidri un pēc iespējas vienoti, lai panāktu samērīgu līdzsvaru starp informācijas uzticamību un NFI pievilcību; aicina Komisiju ieviest atbilstīgas pārvaldes un kontroles sistēmas, kas nodrošinās pašreizējo revīzijas noteikumu piemērošanu;

37.  prasa Komisijai sniegt Eiropas Parlamentam atsevišķu, kopēju un rezumējošu gada ziņojumu par NFI, aptverot to izmantošanas mērķus un sasniegtos rezultātus atkarībā no fonda veida, tematiskā mērķa un dalībvalsts;

38.  ņemot vērā šiem finanšu instrumentiem raksturīgo pamanāmības trūkumu, mudina Komisiju veikt pasākumus, kas nodrošinātu pienācīgu komunikāciju par šāda veida intervenci, izmantojot Eiropas budžetu, kura būtu vērsta ne tikai uz iespējamajiem investoriem, bet arī Eiropas iedzīvotājiem; uzsver, cik būtiska ir plaši izvērsta ES līmeņa informācijas kampaņa par jaunajiem finansēšanas instrumentiem, lai nodrošinātu piekļuvi visiem ieguldītājiem neatkarīgi no tās iestādes lieluma, kuru tie pārstāv;

39.  uzsver, ka sviras efekts un palielinoša ietekme dažādās intervences jomās ievērojami atšķiras; uzskata, ka ES likumdevējs nedrīkst nospraust pārāk vienotus mērķus šajā jomā, jo minētā ietekme pēc būtības lielā mērā ir atkarīga no ekonomiskajiem apstākļiem un attiecīgās jomas specifikas;

40.  uzsver, ka NFI darbības joma lielā mērā vēl ir jāprecizē un tā var strauji mainīties; tāpēc norāda, ka radošajai spējai vai elastīgumam un spējai pielāgoties situācijai jābūt pēc iespējas augstākā līmenī; tādēļ ierosina, ka katram instrumentam piešķirto ikgadējo summu budžeta iestāde var pielāgot, ja tas ir noderīgi, lai labāk sasniegtu mērķus, kas ir bijuši instrumenta izveides pamatā;

41.  atkārtoti uzsver, ka procentu un citu konkrētā instrumenta radīto ieņēmumu investēšanai no jauna (atmaksājumiem) minētajā instrumentā jābūt visu novatorisko finansēšanas instrumentu principam un visiem izņēmumiem jābūt pienācīgi pamatotiem; atzinīgi vērtē šajā sakarībā gūtos panākumus saistībā ar jauno Finanšu regulu, kura stāsies spēkā nākamajā gadā;

42.  uzskata, ka ir jāattīsta pārvaldes iestāžu, finanšu starpnieku, banku un vietējo pašvaldību kompetence un tehniskās spējas NFI izmantošanas un pārvaldības jomā; iesaka pastiprināt pieredzes apmaiņu starp visiem minētajiem dalībniekiem, īpaši tiem, kuri pārzina attiecīgo valsts tirgu, pirms Komisija pieņem īstenošanas aktu, lai noteiktu standartizētus instrumentus, kas būs pieejami dalībvalstīm; uzskata, ka minētās apmaiņas savlaicīga norise ir būtiska, lai pārvarētu kultūras šķēršļus, nodrošinātu līdzdalību NFI jomā un maksimāli palielinātu šādu instrumentu izredzes uz panākumiem;

43.  uzskata, ka ir jāatzīst dažādu valsts un reģionālo banku iestāžu nozīme, jo tām ir nepieciešamā pieredze un zinātība, lai ņemtu vērā vietējās un reģionālās īpatnības, kas ir būtiskas finansēšanas instrumentu izstrādē un īstenošanā;

44.  uzskata, ka, ņemot vērā NFI novatorisko būtību, ir nepieciešams izveidot to publisko finanšu iestāžu koordinācijas sistēmu, kam tiks uzticētas budžeta izpildes pilnvaras saistībā ar NFI un kurā būtu iesaistīti Eiropas Komisijas, Padomes un Parlamenta pārstāvji;

45.  pauž gandarījumu par ātri panākto vienošanos starp Eiropas Parlamentu un Padomi attiecībā uz projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu 2012.–2013. gadā transporta, enerģijas un informācijas tehnoloģiju jomā(3); pamatojoties uz šā izmēģinājuma posma visaptverošo neatkarīgo novērtējumu, pauž gatavību novērtēt turpmāk veicamos pasākumus, lai uzlabotu Savienības izdevumu efektivitāti, kā arī palielinātu ieguldījumu apjomus attiecībā uz prioritārajiem projektiem;

46.  tādēļ prasa steidzami īstenot projektu obligāciju iniciatīvu un precīzi novērtēt, vai būtu lietderīga jauna atsevišķa iniciatīva attiecībā uz infrastruktūrai paredzētu Eiropas obligāciju emitēšanu, ES kapitālam tieši piedaloties kopēju interešu infrastruktūras projektos ar augstu Eiropas pievienoto vērtību, Savienībai publiski emitējot projektu obligācijas;

47.  uzskata, ka Eiropas Savienība (viena vai kopā ar dalībvalstīm), tieši piedaloties infrastruktūras projektu (kuriem raksturīga ieguldījumu ilgtermiņa atdeve) kapitālā, raidītu spēcīgu signālu publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem, kā arī finanšu tirgiem; uzskata, ka šādai Eiropas Savienības kā ieguldītāja līdzdalībai būtu jānodrošina atbilstība Savienības ilgtermiņa politikas mērķiem un tā būtu garantija projekta īstenošanai, radot stipru katalizatora efektu un tikpat stipru sviras efektu;

48.  atzinīgi vērtē arī Eiropadomes 2012. gada 28. un 29. jūnija sanāksmē panākto vienošanos palielināt EIB kapitālu par EUR 10 miljardiem, kas ļaus EIB grupai turpmākajos gados palielināt tās aizdošanas spējas Savienībā par aptuveni EUR 60 miljardiem un tādējādi nodrošināt vēlamo pretciklisko funkciju saistībā ar saskaņotajiem centieniem Eiropas ekonomikas atveseļošanā; norāda uz to, ka ir vispāratzīts, ka EIB aizdevumiem ir trīskārtēja palielinoša ietekme; tādēļ uzsver, ka šīs jaunās saistības nedrīkst apdraudēt vienlaicīgi īstenotos centienus ar mērķi nostiprināt un uzlabot EIB un Savienības kopējos budžeta instrumentus, kurus izmanto riska dalīšanai un līdzdalībai kapitālā, jo tie tiek izmantoti, lai atbalstītu tādu projektu un pasākumu veidus, kuriem neizmanto EIB aizdevumus un kuriem ir lielāks pastiprinošs efekts nekā šādiem aizdevumiem;

49.  vērš uzmanību uz to, ka neatkarīgi no tā, cik lielā mērā ar NFI tiek sasniegts tiem sākotnēji noteiktais mērķis, to iedarbība var būt pilnīga tikai tad, ja tiesiskā un regulatīvā vide kopumā ir labvēlīga to attīstībai, piemēram, attiecībā uz attieksmi pret ilgtermiņa ieguldījumiem saistībā ar konsultatīvās uzraudzības noteikumiem, kuri pašlaik tiek pārskatīti (Bāzele III, Maksātspēja II);

50.  pauž pārliecību, ka NFI plašāka izmantošana ļoti pozitīvi ietekmēs Eiropas ekonomiku, bet pauž bažas, ka praktiski tas būs iespējams tikai tādos projektos, kuriem ir īsa vai vidēja termiņa peļņa; pauž bažas par to, ka ieguldījumi projektos, kas vienlīdz nepieciešami, lai sasniegtu ES stratēģiskos mērķus par gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, var palikt neīstenoti, jo šādus projektus uzskata par ieguldītājiem pārāk riskantiem un trūkst arī publiskā sektora finansējuma; tāpēc prasa Komisijai iespējami drīz iesniegt priekšlikumus, lai atvieglotu pašreiz nepietiekami izmantoto uzkrājumu mobilizāciju vidēji ilga un ilgtermiņa projektu atbalstam, kas Savienībā rada ilgtspējīgu izaugsmi;

51.  uzskata, ka, ja konkrēts jaunais NFI sasniegs pietiekamu kritisko masu, tas varētu kļūt ļoti saistošs privātā kapitāla tirgum, jo tiktu samazināts risks, ko rada liels projektu portfeļa apjoms, un būtu atvieglotas iespējas veikt darījumus tirgos;

52.  uzsver nepieciešamību uzraudzīt, lai iespējamās “jauktas finanšu ekonomikas” izveidošanās rezultātā jauni NFI nekļūtu par sarežģītiem atvasinātajiem produktiem, ko var pārvērst vērtspapīros vai novirzīt no to sākotnējā mērķa;

o
o   o

53.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0266. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0331. (3) Pieņemtie teksti, 5.7.2012., P7_TA(2012)0296.