Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2011. gadā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 24. panta trešo daļu, 228. un 298. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 43. pantu,

–  ņemot vērā 2008. gada 18. jūnija rezolūciju(1) par priekšlikumu pieņemt Eiropas Parlamenta lēmumu, ar kuru groza Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi(2),

–  ņemot vērā Pamatnolīgumu par sadarbību, kas tika noslēgts starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Ombudu 2006. gada 15. martā un stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī,

–  ņemot vērā 2009. gada 1. janvāra Eiropas Ombuda statūtu īstenošanas noteikumus(3),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Ombuda darbību,

–  ņemot vērā Reglamenta 205. panta 2. punkta otro un trešo teikumu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A7-0297/2012),

A.  tā kā 2012. gada 22. maijā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam oficiāli iesniedza ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2011. gadā un tā kā 2012. gada 19. jūnijā Briselē ombuds Nikiforos Diamandouros ar šo ziņojumu iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju;

B.  tā kā LESD 24. pantā ir noteikts, ka “ikviens Savienības pilsonis var vērsties pie ombuda, kura institūts izveidots saskaņā ar 228. pantu”;

C.  tā kā ar LESD 228. pantu Eiropas Ombuds tiek pilnvarots pieņemt sūdzības par kļūdām pārvaldē, kas pieļautas Eiropas Savienības iestāžu vai struktūru darbībā, izņemot kļūdas, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa;

D.  tā kā saskaņā ar LESD 298. pantu ES iestādes, struktūras, biroji un aģentūras “saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu”, un tajā pašā pantā šim nolūkam paredz pieņemt sekundāros tiesību aktus, proti, regulas, kas ir piemērojami visās ES pārvaldības jomām;

E.  tā kā Pamattiesību hartas 41. pants nosaka, ka “ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un saprātīgos termiņos veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās”;

F.  tā kā kļūdas pārvaldē notiek ne tikai tad, kad valsts iestāde nerīkojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu, un tā kā labas pārvaldības princips prasa, lai ES iestādes būtu orientētas uz pakalpojumu sniegšanu un nodrošinātu, ka sabiedrības locekļi saņem pienācīgu attieksmi un pilnībā izmanto savas tiesības;

G.  tā kā saskaņā ar šo definīciju kļūdas pārvaldē attiecas ne tikai uz tiem gadījumiem, kad pārkāptais noteikums vai princips ir juridiski saistošs; tā kā labas pārvaldības principi ir plašāki par tiesību aktos noteikto un prasa, lai ES iestādes ne tikai pildītu savas juridiskās saistības, bet arī lai tās būtu orientētas uz pakalpojumu sniegšanu un nodrošinātu, ka sabiedrības locekļi saņem pienācīgu attieksmi un pilnībā izmanto savas tiesības;

H.  tā kā Ombuds 2011. gadā saņēma 2510 sūdzības (2010. gadā ‐ 2667), ierosināja izmeklēšanu 396 lietās (2010. gadā ‐ 335) un pabeidza 318 izmeklēšanas (2010. gadā ‐ 326); tā kā no visām 2011. gadā Ombuda izskatītajām 2544 sūdzībām 698 (27 %) bija viņa kompetencē (2010. gadā ‐ 744 sūdzības);

I.  tā kā no saņemtajām sūdzībām 1321 sūdzība ietilpa kāda Eiropas ombudu tīkla locekļa pilnvaru jomā; tā kā šo tīklu veido valstu un reģionālie ombudi; tā kā Parlamenta Lūgumrakstu komiteja ir Eiropas ombudu tīkla pilntiesīga locekle;

J.  tā kā Ombuds 2011. gadā 59 sūdzības pārsūtīja Lūgumrakstu komitejai; tā kā 147 sūdzības tika nosūtītas Komisijai, bet 591 sūdzība ‐ citām iestādēm un struktūrām, tostarp SOLVIT un dienestam “Tavs Eiropas padomdevējs”, kā arī specializētiem ombudiem vai citām sūdzību izskatīšanas struktūrām dalībvalstīs;

K.  tā kā gandrīz 61 % 2011. gadā saņemto sūdzību bija iesniegtas internetā; tā kā vairāk nekā puse no šīm sūdzībām (53 %) tika iesniegtas, izmantojot Ombuda tīmekļa vietnē pieejamo elektronisko sūdzības veidlapu;

L.  tā kā informācijas pieprasījumu skaita būtiskais kritums pēdējos gados apliecina, ka Ombuda interaktīvais ceļvedis, kas tā tīmekļa vietnē ir pieejams kopš 2009. gada janvāra, ir sniedzis rezultātus;

M.  tā kā to sūdzību skaits, kuras neietilpst Ombuda pilnvaru jomā, 2011. gadā ir samazinājies līdz 1846 sūdzībām, kas ir mazākais skaits, kāds reģistrēts kopš 2003. gada;

N.  tā kā visvairāk sūdzību kā parasti ir iesnieguši Vācijas un Spānijas sūdzību iesniedzēji; tā kā 2011. gadā pirmajā vietā izvirzījās Spānija, kurai sekoja Vācija, Polija un Beļģija; tā kā proporcionāli valsts iedzīvotāju skaitam visvairāk sūdzību ir saņemtas no Luksemburgas, Kipras, Beļģijas, Maltas un Slovēnijas;

O.  tā kā Ombuds kopumā ir ierosinājis 396 izmeklēšanas, no kurām 382 izmeklēšanas bija pamatotas uz sūdzībām, bet 14 izmeklēšanas Ombuds sāka pēc savas iniciatīvas; tā kā 2011. gadā ierosināto izmeklēšanu skaits ir lielākais, kāds jebkad ir bijis;

P.  tā kā lielākā daļa izmeklēšanu attiecās uz Komisiju (231), kam sekoja EPSO (42); tā kā to ierosināto izmeklēšanu skaits, kuras attiecās uz Parlamentu, ir samazinājies vairāk nekā uz pusi salīdzinājumā ar 2010. gadu; tā kā izmeklēšanu skaits saistībā ar Padomi ir pieaudzis par vienu trešdaļu;

Q.  tā kā Ombuds 2011. gadā pabeidza 318 izmeklēšanas; tā kā lielākā daļa šo izmeklēšanu (66 %) tika pabeigtas viena gada laikā, bet trešā daļa no tām tika pabeigtas trijos mēnešos; tā kā vidējais izmeklēšanas laiks bija 10 mēneši;

R.  tā kā 64 lietās Ombuds nekonstatēja kļūdas pārvaldē; tā kā kļūdas nekonstatēšana nav negatīvs iznākums, jo sūdzības iesniedzējs saņem pilnu paskaidrojumu no attiecīgās iestādes, un šis iznākums ir pierādījums tam, ka iestāde ir rīkojusies saskaņā ar labas pārvaldības principiem;

S.  tā kā 84 lietās, kuras tika slēgtas, tika panākts pozitīvs iznākums, jo attiecīgā iestāde pieņēma mierizlīgumu vai pati atrisināja jautājumu; tā kā Ombuds pēc iespējas cenšas panākt mierizlīgumu; tā kā ES iestāžu sadarbība ir būtiska mierizlīguma panākšanai;

T.  tā kā 47 lietās Ombuds konstatēja kļūdas pārvaldē un 13 lietās, kurās tika konstatētas kļūdas pārvaldē, attiecīgā iestāde pilnībā vai daļēji pieņēma ieteikuma projektu;

U.  tā kā 35 lietas tika slēgtas, izsakot aizrādījumu, bet 39 lietas tika slēgtas, izsakot citas piezīmes, kas ir paredzētas, lai attiecīgajām iestādēm palīdzētu uzlabot pārvaldības kvalitāti;

V.  tā kā Ombuds katru gadu publicē konstatējumus par to, kādus pasākumus ES iestādes ir veikušas saistībā ar viņa aizrādījumiem un citām piezīmēm;

W.  tā kā saistībā ar viņa aizrādījumiem un citām piezīmēm veikto apmierinošo pasākumu kopējais rādītājs 2010. gadā bija 78 %; tā kā saistībā ar viņa citām piezīmēm veiktie pasākumi bija apmierinoši 95 % gadījumu, bet apmierinošu pasākumu rādītājs aizrādījumu gadījumā bija ievērojami zemāks ‐ 68 %;

X.  tā kā Ombuds 2011. gadā sagatavoja 25 ieteikuma projektus un slēdza 13 lietas, kurās attiecīgā iestāde pilnībā vai daļēji pieņēma ieteikuma projektu;

Y.  tā kā 2011. gadā Ombuds Parlamentam neiesniedza nevienu īpašo ziņojumu;

Z.  tā kā Ombuda budžets ir Eiropas Savienības budžeta neatkarīga iedaļa, kas ir sadalīta trīs sadaļās: 1. sadaļa ietver algas, pabalstus un citus ar personālu saistītus izdevumus, 2. sadaļa attiecas uz ēkām, mēbelēm, iekārtām un dažādiem darbības izdevumiem un 3. sadaļa ietver izdevumus, kuri izriet no vispārējām funkcijām, ko veic šī iestāde,

1.  apstiprina Eiropas Ombuda iesniegto 2011. gada ziņojumu;

2.  norāda, ka 2011. gadā Ombuds ir palīdzējis vairāk nekā 22 000 pilsoņu, no kuriem 2510 bija iesnieguši sūdzības, 1284 lūdza sniegt informāciju, bet 18 274 saņēma konsultāciju, izmantojot Ombuda tīmekļa vietnē pieejamo interaktīvo ceļvedi;

3.  norāda, ka pēdējos gados ir pakāpeniski samazinājies kopējais Ombudam iesniegto sūdzību skaits, jo īpaši tādu sūdzību skaits, kas neattiecas uz Ombuda pilnvarām; ar interesi seko līdzi šai tendencei, lai izvērtētu, vai pastāv tieša saistība starp sūdzību skaita samazināšanos un interaktīvā ceļveža ieviešanu;

4.  norāda, ka vairāk nekā 65 % no visām izskatītajām sūdzībām Ombuds varēja ierosināt izmeklēšanu vai ieteikt sūdzības iesniedzējam vērsties pie kompetentās iestādes, piemēram, kāda Eiropas ombudu tīkla locekļa, piemēram, Parlamenta Lūgumrakstu komitejas, Komisijas vai citas sūdzību izskatīšanas iestādes (tostarp SOLVIT); norāda, ka Lūgumrakstu komiteja 2011. gadā no Ombuda saņēma 59 sūdzības;

5.  norāda, ka galvenie iespējamo pārvaldē pieļauto kļūdu veidi, ko Ombuds izmeklēja 2011. gadā, attiecās uz problēmām saistībā ar likumīgumu (28 % izmeklēšanu), informācijas pieprasījumiem (16,2 %), taisnīgumu (13,6 %), pienākumu lēmumu pamatot un iekļaut norādi par iespējām lēmumu apstrīdēt (8,1 %), saprātīgiem lēmumu pieņemšanas termiņiem (7,3 %), pieprasījumiem nodrošināt publisku pieeju dokumentiem (7,1 %), diskriminācijas novēršanu (86,8 %) un pienākumu atbildēt uz vēstulēm pilsoņu dzimtajā valodā un norādīt kompetento amatpersonu (5,8 %);

6.  norāda, ka lielākā daļa 2011. gadā Ombuda sākto izmeklēšanu bija saistīta ar Komisiju (231 izmeklēšana), kam sekoja EPSO (42 izmeklēšanas); uzskata ‐ tā kā Komisija ir iestāde, kuras lēmumi tieši ietekmē pilsoņus, ir likumsakarīgi, ka tā ir galvenais sūdzību objekts;

7.  ar gandarījumu konstatē, ka Ombuda ierosināto izmeklēšanu skaits saistībā ar Parlamentu ir samazinājies vairāk nekā uz pusi salīdzinājumā ar 2010. gadu; norāda, ka Ombuds ir ierosinājis par vienu trešdaļu vairāk izmeklēšanu saistībā ar ES Padomi;

8.  norāda, ka 2011. gadā Ombuds ir grozījis savas procedūras, lai pilsoņiem tās būtu vienkāršāk izmantojamas, un ir ieviesis jaunu izmeklēšanas veidu ‐ precizējošo izmeklēšanu, kuru sūdzības iesniedzēji var izmantot, lai sniegtu precīzāku informāciju par savu sūdzību, ja Ombuds sākotnēji nav pārliecināts par to, ka ir pamatoti pieprasīt ES iestādei sniegt atzinumu par konkrēto lietu;

9.  norāda, ka tagad Ombuds aktīvi aicina sūdzību iesniedzējus izteikt savus apsvērumus, ja viņi nav apmierināti ar iestādes atbildi, turpretī iepriekš sūdzību iesniedzējiem bija jāraksta jauna sūdzība gadījumā, ja viņi nebija apmierināti ar atbildes saturu;

10.  pauž gandarījumu par to, ka šīs jaunās pieejas rezultātā Ombuds ir slēdzis mazāk tādu lietu, kuras “ir atrisinājusi iestāde”, un ir slēdzis vairāk lietu, kurās tika secināts, ka “kļūda pārvaldē nav konstatēta” vai “turpmāka izmeklēšana nav pamatota”;

11.  norāda, ka Ombuds ir pārskatījis arī to sūdzību izskatīšanu, kuras neattiecas uz viņa pilnvarām ‐ tās tagad izskata Ombuda biroja Reģistrācijas nodaļa, kas nodrošina, lai sūdzību iesniedzēji iespējami drīzāk tiktu informēti par to, ka Ombuds nevar izskatīt viņu sūdzības, un lai viņiem tiek sniegts padoms par to, kur viņiem būtu jāvēršas;

12.  norāda, ka 2011. gada īpašais Eirobarometra ziņojums par pilsoņu tiesībām un ES pārvaldes iestāžu darbības efektivitāti(4) ir parādījis, ka pilsoņi augstu vērtē savas tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam un ka, viņuprāt, svarīgākas par šīm tiesībām ir tikai viņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot Savienības teritorijā, kā arī tiesības uz labu pārvaldību;

13.  izsaka Ombudam atzinību par to, ka viņš ir publicējis brošūru “Problēmas saistībā ar ES? Kas jums var palīdzēt?”, kurā ietverta visaptveroša informācija par problēmu risināšanas mehānismiem tiem pilsoņiem, kuri saskaras ar problēmām saistībā ar ES, kā arī par to, ka Ombuds šo publikāciju ir padarījis pieejamu arī audio un lieldrukas formātā;

14.  uzsver, ka, neskatoties uz šajā sakarībā gūtajiem sasniegumiem iepriekšējos gados, to izskatīto sūdzību īpatsvars, kuras tiešām ietilpa Ombuda atbildības jomā, arī 2011. gadā bija tikai aptuveni 27 %, kas ir salīdzinoši neliela daļa, un ka tādēļ būtu jāapsver iespējas veikt plašākus un proaktīvākus pilsoņiem domātus izpratnes veidošanas pasākumus par Ombuda kompetences jomu, jo īpaši ciešā sadarbībā ar valstu un reģionu ombudiem, Parlamentu un Komisiju;

15.  piekrīt Ombudam, ka lakonisks un precīzs pārskats par tām pamatvērtībām, kas ES civildienesta darbībām būtu jāatspoguļo, var efektīvi palielināt pilsoņu uzticību ES civildienestam un iestādēm, kurām tas kalpo;

16.  atbalsta Ombuda viedokli, ka iestādes, kuru darbība sakņojas pakalpojumu kultūrā, neuzskata sūdzības par draudu, bet gan par iespēju efektīvāk komunicēt un, ja kļūda ir pieļauta, labot situāciju un izdarīt secinājumus nākotnei;

17.  atgādina, ka saskaņā ar Pamattiesību hartu tiesības uz labu pārvaldību ir starp ES pilsoņu pamattiesībām (41. pants);

18.  aicina visas Eiropas Savienības iestādes, struktūras, birojus un aģentūras rīkoties saskaņā ar Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksu, kuru Parlaments pieņēma 2001. gada 6. septembra rezolūcijā(5);

19.  atzinīgi vērtē Ombuda pastāvīgos un konstruktīvos centienus, piemēram, sagatavojot attiecīgas publikācijas, sekmēt regulas izstrādi par Eiropas Savienības vispārējām administratīvajām procedūrām; uzsver, ka šāds tiesību akts, kura uzdevums būtu nodrošināt juridiski saistošus obligātos kvalitātes un procesuālo garantiju standartus visās ES tiešās pārvaldības jomās, varētu būt balstīts uz LESD 298. pantu un šāda tiesību akta faktiskajā izstrādē būtu cieši jāsadarbojas ar Ombudu;

20.  atbalsta Ombuda viedokli, ka labas pārvaldības principi ir plašāki par tiesību aktu prasībām, un prasa, lai ES iestādes, struktūras, biroji un aģentūras ne tikai pildītu savas juridiskās saistības, bet arī lai tās būtu orientētas uz pakalpojumu sniegšanu un nodrošinātu, ka sabiedrības locekļi saņem pienācīgu attieksmi un pilnībā izmanto savas tiesības;

21.  izsaka Ombudam atzinību par to, ka viņš ir publicējis un izplatījis darbiniekiem visās ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās Eiropas Ombuda rokasgrāmatu par sūdzībām, lai rosinātu ES pārvaldi uzlabot darbu, cenšoties pastiprināti ievērot pilsoņiem sniegto pakalpojumu kultūras principus;

22.  atzinīgi vērtē Ombuda sadarbību ar Eiropas ombudu tīklu un prasa, lai šāda sadarbība cita starpā būtu orientēta uz to, lai popularizētu Eiropas pilsoņu iniciatīvu kā jaunu instrumentu tiešai pilsoņu līdzdalībai ES tiesību aktu izstrādē un nodrošinātu, ka šis instruments tehnisko prasību ziņā pilsoņiem nerada pārāk lielu apgrūtinājumu;

23.  atgādina, ka 2011. gada oktobrī Kopenhāgenā notika Astotais nacionālais Eiropas ombudu tīkla seminārs; atgādina, ka Lūgumrakstu komiteja ir šī tīkla pilntiesīga locekle un šajā seminārā bija pārstāvēta; atgādina, ka seminārā tīkla locekļi apņēmās rast veidus, kā labāk informēt Eiropas pilsoņus par viņu tiesībām;

24.  atgādina, ka seminārā Ombuds iepazīstināja ar teksta projektu par civildienesta principiem ES ierēdņiem, kurā viņš noteica piecus šādus principus, proti, apņēmība strādāt ES un pilsoņu labā, godprātība, objektivitāte, cieņa pret citiem un pārredzamība; norāda, ka Ombuds ir organizējis šo principu sabiedrisku apspriešanu un teksta galīgā redakcija tika publicēta 2012. gada 19. jūnijā;

25.  ar gandarījumu konstatē, ka pārskata periodā Ombuds savas pilnvaras ir īstenojis aktīvi, līdzsvaroti un pamatotā vienprātībā un ciešā sadarbībā ar citām ES iestādēm;

26.  prasa, lai Ombuds arī turpmāk nodrošinātu resursu izmantošanu iespējami labākajā veidā, izvairoties no nevajadzīgas darbinieku dublēšanās un sadarbojoties ar citām pašreizējām ES iestādēm, lai panāktu izdevumu racionalizāciju ES budžetā;

27.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī to ombudiem vai līdzvērtīgām kompetentajām iestādēm.

(1) OV C 286 E, 27.11.2009., 172. lpp. (2) OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp. (3) Pieņemti 2002. gada 8. jūlijā un grozīti ar Ombuda 2004. gada 5. aprīļa lēmumu un 2008. gada 3. decembra lēmumu. (4) http://www.ombudsman.europa.eu/en/press/statistics.faces (5) OV C 72 E, 21.3.2002., 331. lpp.